.png)
|
Arhīva kalendārs
29. martā noslēgusies projektu pieteikumu iesniegšana kultūras projektu konkursam „Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā Vidzemes kultūras programma 2018”. Saņemti 119 pieteikumi par kopējo summu 478 562,00 EUR. Šogad konkursā tiks sadalīts ievērojami lielāks finansējums kā iepriekšējos gados - 129 600,00 EUR. Līdz aprīļa beigām ekspertu komisija izvērtēs pieteiktos projektus, un konkursa rezultāti būs zināmi pēc 27. aprīļa. Rezultāti tiks publicēti Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā, un ar visiem projektu konkursa dalībniekiem sazināsimies personīgi. Projektus vērtēs apstiprināta ekspertu komisija, kuras sastāvā ir pārstāvji no Vidzemes plānošanas reģiona, Alūksnes novada pašvaldības, biedrības “Kultūras menedžmenta centrs “Lauska””, Valsts kultūrkapitāla fonda, UNESCO, Zemkopības ministrijas, kā arī Kultūras ministrijas. Vidzemes kultūras programma ir iespēja reģiona kultūras organizatoriem saņemt atbalstu savām idejām un iniciatīvām, lai radītu un pilnveidotu kultūras notikumu piedāvājumu Vidzemē. Atbalsts būs pieejams tādiem kultūras projektiem, kuri sagatavoti atbilstoši programmas nolikumam, mērķim un prioritātēm un kurus plānots īstenot laika posmā no 2018. gada maija līdz 2018. gada 15. decembrim. 2018. gadā Vidzemes kultūras programmas mērķis ir nodrošināt līdzsvarotu, daudzveidīgu un kvalitatīvu kultūras procesu un tā pieejamību Vidzemē, saglabājot un attīstot Vidzemes novadam raksturīgās vērtības, tradīcijas un kultūrvidi. Šogad kā viena no prioritātēm noteikta bērnu un jauniešu kvalitatīvai kultūrizglītībai un iesaistei kultūras pasākumos un projekta aktivitātēs. Vidzemes kultūras programma ir būtisks finanšu instruments, kas sekmē un nodrošina kultūras procesu Vidzemē, tādejādi veidojot un saglabājot kultūrvidi ārpus galvaspilsētas. Vairāk informācijas: Dace Laiva, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, e-pasts: dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv , Tel.nr. 25670756.
Vidzemes plānošanas reģiona attīstības programma 2015.-2020. gadam nosaka, ka ilgtspējīgas uzņēmējdarbības un inovāciju vides attīstības viens no nosacījumiem ir tematisko tīklojumu attīstība un zināšanu pārneses veicināšana. Projekta GoSmart BSR ietvaros izveidotā inovāciju brokera tīkla pamatdoma ir nodrošināt zināšanu pārnesi starp partneru valstīm Baltijas jūras reģionā, nodrošinot mazo un vidējo uzņēmumu kapacitātes palielināšanu viedās specializācijas piemērošanā. Projekta partnera Vācījā, Hamburgas Starptautiskās ekonomikas institūta, pētnieki, apskatot katra reģiona viedās specializācijas jomas, noteica galvenās, projekta gaitā attīstāmās prioritātes, lai 8 partneri no 7 valstīm kopīgi spētu izveidot vienotu atbalsta tīklu viedās specializācijas stiprināšanai. Šie virzieni – veselība un sociālā aprūpe, atslēg-tehnoloģijas, IKT, ražošana, ilgtspējīgas inovācijas kopā ar visām no tām izrietošajām specializācijām tika prezentētas Vidzemes reģiona nozares speciālistiem. Kā viennozīmīga Vidzemes reģiona prioritāte, kurai ir jāparādās zem noteiktajiem virzieniem kā horizontālai jomai, tika noteikta “radošās industrijas”. Atgriezeniskā saite par noteiktajiem prioritārajiem virzieniem un jomām, kā arī ieteikumi labojumiem, ir nodoti projekta vadošajam partnerim, kas izstrādās pārrobežu viedās specializācijas attīstības metodoloģiju. Praktiskās nodarbības – diskusijas laikā pārstāvji no Vidzemes uzņēmējdarbības centra, Valmieras attīstības aģentūras, Vidzemes Augstskolas, RTU Cēsu filiāles, ALTUM, vairākām pašvaldībām, Lauku atbalsta dienesta, LIAA Valmieras biznesa inkubatora un nozarē strādājošie uzņēmēji LR Kultūras Ministrijas Kultūrpolitikas departamenta Radošo industriju nodaļas vadītājas Lilitas Sparānes vadībā risināja vairākas būtiskas atbalsta instrumenta sistēmas ilgtspējas un efektivitātēs kritērijus, tajā skaitā iespējamo biznesa modeli. Kā norādījis LIAA Valmieras biznesa inkubatora pārstāvis Juris Čeičs, “valsts iestādes varētu sniegt visu pieejamo atbalsta informāciju šai “vienas pieturas aģentūrai”, kura to nodod tālāk uzņēmējiem, lai lētāk un ātrāk tie nonāktu pie sev vēlamā risinājuma”. Klātesošie piekrīt, ka pašreiz pārāk daudz atbalsta sistēmu un instrumentu gūzmā nereti uzņēmēji vai citu atbalsta instrumentu pārstāvji un pašvaldības neprot orientēties, tāpēc inovāciju brokerim, kā reālai, sasniedzamai personai, būtu jānodrošina informācijas ievākšana, uzturēšana un nodrošināšana gan inovāciju un viedās specializācijas atbalstam, gan uzņēmējdarbības uzsākšanas, finansējuma piesaistīšanas un infrastruktūras pieejamības jautājumos. Viedo specializāciju jomu attīstība ir temats, kas pēdējos gados kļuvis nozīmīgs, lai veicinātu ne tikai uzņēmumu, bet arī reģionu konkurētspēju. Kā ļoti būtiska tiek vērtēta iesaiste globālajos zināšanu tīklos, apvienojot pasaules līmeņa zināšanas ar vietējiem resursiem. Šajā ekonomikas transformācijas procesā liela loma ir viedās specializācijas jomu resursu analīzei un stratēģiju veidošanai, kā arī viedās specializācijas “iedzīvināšanai” praksē. Sekmējot nozares attīstību, ir ļoti svarīgi apkopot vietējo, reģionālo un nacionālo ekspertu viedokļus, zināšanas un pieredzi, tāpēc regulāri arī turpmāk, projekta GoSmart BSR ieviešanas laikā tiks organizētas diskusijas, informatīvi semināri un konsultācijas ar nozares speciālistiem. Projektu GoSmart BSR īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar partneriem no Somijas, Vācijas, Dānijas, Polijas, Lietuvas un Igaunijas Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Tā mērķis ir palielināt inovāciju ieviesēju (inovāciju starpnieku, iestāžu, pētniecības iestāžu, uzņēmumu) kapacitāti, lai piemērotu viedās specializācijas pieeju. Papildu informācija: Santa Niedola, projekta "GoSmart BSR" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.niedola PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 26674261. Informāciju sagatavoja: Gunita Brūvere, Vidzemes plānošanas reģiona Sabiedrisko attiecību speciāliste, gunita.bruvere PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 29963228. Projekta mājaslapa: https://gosmartbsr.eu/
Plāna mērķis ir sakārtot un uzturēt kvalitatīvu, drošu un ērti lietojamu transporta sistēmu Vidzemes reģionā, kas nodrošina iedzīvotāju mobilitāti un kravu pārvadājumus, uzlabo sasniedzamību un nodrošina sasaisti ar starptautisko transporta tīklu TEN-T. Lai īstenotu mobilitātes investīciju plānā ietvertos uzdevumus, būs nepieciešama daudzu transporta sistēmas darbībā iesaistīto pušu un atbildīgo institūciju sekmīga sadarbība. Sadarbība jau uzsākta, Mobilitātes plāna izstrādē aktīvi iesaistot Latvijas Republikas Satiksmes ministriju, VAS ,,Latvijas valsts ceļi ”, uzņēmējus, pašvaldības un citas institūcijas, kas darbojas transporta politikas plānošanas jomā, gan arī tuvāko ārvalstu sadarbības partneri Valgu. Pirmā tikšanās notika Rīgā, Satiksmes ministrijā, klāt esot vairākiem atbildīgajiem ministrijas darbiniekiem. Sarunas laikā uzzinājām par Latvijas plānotajām investīcijām TEN-T, Rail Baltica projekta virzību, diskutējām par to, kā veicināt reģionālo dialogu, iedzīvinot Interreg projektu rezultātus, t.sk. Mobilitātes plānu. Tikšanās laikā saņēmām labas atsauksmes par izstrādāto Mobilitātes plānu. Izskanēja arī vairāki lietderīgi priekšlikumi, piemēram, detalizētāk izstrādāt plāna investīciju sadaļu. Patlaban Satiksmes ministrijā izstrādes procesā ir jaunās transporta politikas pamatnostādnes. Ļoti svarīga ir arī plānošanas reģiona dalība plānošanas dokumenta izstrādē, lai Mobilitātes plāna rekomendācijas un Vidzemes pašvaldību redzējums tiktu iekļauts šajā dokumentā. Sanāksmē piedalījās arī Baltijas jūras valstu telpiskās plānošanas iniciatīvas VASAB sekretariāts, kas arī īsteno transporta projektu - NSB Core.
Pēcpusdienā Viktors Šidarovskis apmeklēja Vidzemes plānošanas reģionu, ar lielu interesi uzklausot nesen uzsāktā Interreg BJR projekta MAMBA ieceri testēt Vidzemē ,,transportu pēc pieprasījuma”. V.Šidarovskis uzteica VPR drosmi par šāda izaicinājumiem pilna projekta īstenošanu, jo pat bagātajās Eiropas valstīs šis modelis reti kur tiek izmantots dēļ augstajām izmaksām. Otrā vizītes diena tika pavadīta Valgā, tiekoties ar pašvaldības vadību un diskutējot par TENTacle projekta rezultātu kapitalizēšanu. Tuvāko mēnešu laikā Valga veiks aptauju abās robežpilsētās Valgā un Valkā, lai uzzinātu iedzīvotāju viedokli par kopīga autobusa transporta organizēšanu starp abām pilsētām. Šis sasāpējušais jautājums tiek cilāts daudzus gadus, bet pagaidām bez rezultāta. Starp Latvijas un Igaunijas dzelzceļu ir izdevies sakārtot šo jautājumu. Tagad nav vilciena satiksmes pārrāvuma Lugažos kā iepriekš, un iedzīvotāji var braukt arī līdz Valgai. Aptaujas rezultātus prezentēsim Latvijas-Igaunijas starpvaldību sadarbības komisijas sanāksmē rudenī, cerot, ka ,,vezums izkustēsies no vietas”, un pozitīvi lēmumi kopīga sabiedriskā autobusa transporta nodrošināšanā dos reālu labumu iedzīvotājiem.
Vadošā partnera vizīte Vidzemē sekmīgi noslēgusies. Jau jūnija vidū VPR transporta grupa un eksperti dosies mācību braucienā uz Zviedriju, lai iepazītu Zviedrijas transporta organizāciju, jaunākos tehnoloģiju risinājumus sabiedriskā transporta jomā, transporta subsidēšanas kārtību un daudzus citus ar nozari saistītus jautājumus. TENTacle projekts (TEN-T pamattīkla koridoru kapitalizācija labklājībai, izaugsmei un kohēzijai) tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014-2020 ietvaros. Vairāk informācijas: Rita Merca, projekta TENTacle vadītāja, rita.merca PIE vidzeme PUNKTS lv; Andžejs Stepančuks, telpiskās plānošanas eksperts, andzejs.stepancuks PIE vidzeme PUNKTS lv
Latviešu saimnieki kopā ar igauņiem ciemojās pie uzņēmējiem, kuri tūrisma attīstīšanai izmanto kulināro mantojumu. Viesošanās mērķis bija redzēt, kā kaimiņi veicina vietējās ēdienu kultūras un tradīciju saglabāšanu, uzzināt, kā viņiem sokas ar Livonijas laika garšu apgūšanu un popularizēšanu, kā arī kopīgi mēģināt noskaidrot, kādu garšu meklē tūrists – tradicionālu vai pietuvinātu mūsdienām. Brauciena dalībnieki ciemojās Mulgi krodziņā un alus darītavā, Männiku viesu mājā, Klaara-Manni atpūtas namā. Latviešu saimnieki un saimnieces atzina, ka bijis vērtīgi redzēt un dzirdēt, uzzināt ar kādu vērienu saimnieko igauņi, kā viņi atrod savus ciemiņus. Latvieši izteica domu, ka šoreiz ir bijis vērts patiesi salīdzināties ar igauņiem. Gūtais pieredzējums devis iedrošinājumu un vēl lielāku pārliecību par sava izvēlētā ceļa pareizību, sapratni, ka latvieši var lepoties ar savu viesmīlību.
Uzņēmēju viesošanās Mulgi alus darītavā. Fotogrāfe: Lienīte Priedāja - Klepere. Pieredzes brauciena otrajā dienā notika apvienotais igauņu – latviešu seminārs. Saimniekiem bija iespēja gūt noderīgus “domu graudus” no vairāku runātāju sacītā. Kulinārā mantojuma eksperte un blogere Sandra Ošiņa no Latvijas atklāja, kas tad ir Livonijas garša, kādi produkti ienāca Livonijas laika saimnieču virtuvēs, kādi ēdieni tapa. Kas ir Igaunijas sendienu kulinārais mantojums – par to runāja lektore no Igaunijas Nacionālā muzeja Anu Kannike. Savukārt igauņu mārketinga eksperts Jorgen Sumin klātesošajiem stāstīja par to, kā senatnes virtuves tradīcijas būtu izmantojamas tūrisma produktu mārketingā.
Laviešu un igauņu uzņēmēji gūst zināšanas seminārā. Fotogrāfe: Lienīte Priedāja - Klepere. Saimnieki atzina, ka bijis noderīgi satikt citus saimniekus gan tepat no Vidzemes, gan arī kurzemniekus, lai uzzinātu viņu saimniekošanas pieredzi, apmainītos domām par vietēju, senatnes iedvesmotu ēdienu kā tūrisma produktu, saprast to, vai, piemēram, tradicionāla miežu putraimu putra garšotu pašmāju un ārvalstu ciemiņiem? Tāpat bijis labi saprast, ka jāmet pie malas latviskā pieticība, jo Latvijas viesu mājās un krodziņos pasniegtais ēdiens ir garšīgs, ar izdomu, vizuāli skaisti rotāts. Jāsāk arī lepoties ar sasniegto viesmīlības jomā. Projekts "Livonijas kulinārais ceļš" īstenots "Interreg Estonia-Latvia" programmas ietvaros no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF). Projekta kopējais ERAF finansējums - 900 820,65 EUR. Augstākminētā informācija atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu. Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, kulinārā ceļa “Livonijas garša” sabiedrisko attiecību speciāliste, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr.: +371 29334753, www.vidzeme.lv.
Atbalstot valsts mērogā aktualizēto politiku par ikviena bērna tiesībām uz ģimeni, vienlaikus uzsverot nepieciešamību stiprināt audžuvecāku, aizbildņu un adoptētāju kopienas, šī gada 5. - 6.aprīlī Vidzemes plānošanas reģiona (turpmāk – VPR) pašvaldību pārstāvji no bāriņtiesām un sociālajiem dienestiem projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Kandavu un Tukumu. Brauciena mērķis bija uzklausīt ne tikai citu reģionu pašvaldību speciālistu pieredzi, bet uzzināt arī audžuvecāku, aizbildņu un adoptētāju viedokli par saņemto vai, gluži pretēji, nepietiekamo atbalstu savā pašvaldībā, kas saistās ar šo pienākumu veikšanu.
Tiekoties ar Kandavas novada bāriņtiesu un sociālo dienestu, speciālisti īpaši uzsvēra nepieciešamību pēc abu struktūrvienību ciešas sadarbības, strādājot kopīgam mērķim. Kandavas novads Latvijas mērogā līdz šim īpaši izcelts saistībā ar lielo audžuģimeņu un aizbildņu skaitu. Kandavas novada Sociālā dienesta direktors Ints Leitarts norādīja:“ Ir bijuši laiki, kad kopā ar kolēģiem no sociālā dienesta, ņemot rokās cienastu, devāmies pie iedzīvotājiem uz mājām, aicinot tos kļūt par audžuģimenēm! “ Neskatoties uz akūtu nepieciešamību veicināt audžuģimeņu, aizbildņu un adoptētāju skaita pieaugumu, pašvaldībās, kurās vidzemnieki viesojās, liela uzmanība pievērsta preventīvajam sociālajam darbam ar ģimeni. Kā uzsvēra Kandavas novada pašvaldību darbinieki - ir svarīgi apsekot problēmģimenes, atbalstīt tās problēmu risināšanā. Speciālisti atzīst, ka tas ir ilgstošs darbs. I.Leitarts vairākkārt uzsvēra: “Lai katram bērnam būtu ģimene, ir daudz jāstrādā - tas nenotiek vienā dienā!”. Vienlaikus Vidzemes pašvaldību speciālistiem kandavnieki atgādināja, ka, rūpējoties par audžuģimeņu (aizbildņu, adoptētāju) skaita pieaugumu, nevajadzētu aizmirst par kvalitāti. Ir labi, ja cilvēks laicīgi apzinās, ka tas nav viņu aicinājums, būtiski ir arī saprast cik bērnus ģimene spēj uzņemt, lai bērni un pašas audžuģimenes neciestu. Šo situāciju saasina gadījumi, kad citu novadu bāriņtiesas, pašas sazinoties ar audžuģimenēm, ievieto bērnus. Vietējai bāriņtiesai tomēr vislabāk zināms, kādas ir katras ģimenes iespējas. Ne visi spēj uzņemt sešus bērnus, pat tad, ja fiziski vietas pietiek. Gan pašvaldību speciālisti, gan arī satiktās audžumammas Kandavā un Tukumā apliecināja, ka par audžuģimeni var kļūt vien tad, ja cilvēkam ir misijas apziņa - saņemtais finansējums neatsver nedz ieguldītās rūpes, nedz arī finansiālos izdevumus.
Satiktie audžuvecāki norādīja, ka reizēm izšķiroša ir iespēja katram bērnam rast individuālu pieeju, ka valstij būtu jāparedz atvieglojumi nokļūšanai pie speciālistiem, kuru pakalpojumi ir nepieciešama bērna veselības stāvokļa uzlabošanai, tai skaitā, rosinot padomāt par ceļa izdevumu atmaksu, īpaši laukos dzīvojošajām audžuģimenēm. Visbiežāk bērni ģimenēs nokļūst ar mazākām vai lielākām veselības problēmām, nereti audžuvecākiem pašiem jāpieņem lēmums, kādus speciālistus apmeklēt, lai uzlabotu bērna fizisko un emocionālo stāvokli. Turklāt būtisks ir ne tikai pašvaldību finansiālais atbalsts, bet arī interese par to, kā klājas bērnam un audžuģimenei pēc tam, kad bērns ģimenē ievietots. Kā atzina audžuvecāki, pozitīva sadarbība var motivēt arī citas ģimenes saņemt drosmi un dot kādam bērnam ģimeni. Arvien tiek atzīts, ka pusaudžus ģimenēs uzņemt vecāki bieži vien baidās. Kā atzina profesionālo audžuģimeņu apvienības “Terēze” vadītāja un vienlaikus arī audžumamma Ārija Martukāne: “Pusaudžus ģimenes labprāt savās mājās uzņems tad, kad būs pietiekošs un atbilstošs atbalsts. Lai arī cik ļoti negribētos atzīt, joprojām lielāka vēlme ir uzņemties rūpes par maziem un veselīgiem bērniem, izvairoties no stūrgalvīgiem pusaudžiem vai, piemēram, bērniem ar īpašām vajadzībām.” Arī Ā. Martukāne uzsvēra, ka gadījumos, kad bērnu tomēr nākas izņemt no ģimenes, būtiski aizbildni meklēt starp radiem vai starp bērnam apkārt esošajām ģimenēm, jo ierastās vides saglabāšana šajā traumatiskajā notikumā ir ļoti būtiska. “Iespējams, kāda drauga vai klases biedra vecāki ir gatavi uzņemt bērnu savā ģimenē, ļaujot turpināt skolas gaitas, nešķirot no draugiem, kas bērnam ir vitāli svarīgi.” Saprotams, ka šādā brīdī ļoti būtisku lomu spēlē sociālā darbinieka ieinteresētība un bāriņtiesas pārstāvja lēmumi, kas ietekmē bērna turpmāko dzīvi.
Tukuma novada pašvaldība jau tagad iegulda ievērojamu darbu un finanšu līdzekļus preventīvajā sociālajā darbā. Novadā ir sociālais pedagogs, kurš strādā pirmsskolas izglītības iestādēs, lai risinātu problēmas ģimenē jau agrīnā stadijā, kad bērns tās neprot noslēpt un problēmas pašas sevi atklāj. “Mēs ejam uz to, lai neviens bērns nebūtu institūcijā”, norāda Tukuma novada sociālā dienesta direktore Ina Balgalve. Tukuma novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Antra Dzelme klātesošajiem uzsvēra: “Pirms pieņemt gala lēmumu par bērna izņemšanu no bioloģiskās ģimenes, vecākiem tiek dota iespēja labot situāciju. Mēs ļoti cenšamies stiprināt viņu ticību sev un veidojam uzticamas un cieņpilnas attiecības. Kad vecāks ir gatavs sadarboties, aicinām risināt samilzušās problēmas un sastādām konkrētu plānu ar uzdevumiem, kas vecākiem jādara. Bet es noteikti aicinātu savus kolēģus vērst uzmanību kāda niansei - svarīgi, lai šie uzdevumi ir reāli izpildāmi. Pašvaldību speciālists, piemēram, māmiņai ar zīdaini nevar uzlikt uzdevumu - atrast darbu un mājvietu, lai atgūtu savus jau izņemtos bērnus, jo realitātē tas nav iespējams.” Gan pašvaldību speciālists, gan mēs ikviens, kā sabiedrības daļa, varam kādam cilvēkam palīdzēt saņemties vai gluži pretēji-pastumt dziļāk, šķietami neatrisināmā situācijā.
Vairāk informācijas: Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Izdevumā lasiet:
Iepazīsties ar jaunumiem: ŠEIT Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, tālr.: +371 28674617, ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv.
Augstākminētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
Lai kliedētu šaubas un iepazītos tuvāk ar sociālās uzņēmējdarbības konceptu, 2018. gada 25.aprīlī plkst. 9:30 Smiltenes Tehnikumā (Kalnamuižā, Smiltenē) notiks informatīvs seminārs “Sociālā uzņēmējdarbība – jauna iespēja”. Tā mērķis ir informēt interesentus ne tikai par to, kas ir sociālais uzņēmējs un kā tas atšķiras no sociāli atbildīga uzņēmuma, bet vienlaikus pastāstīt par juridisko pusi un jau šobrīd pieejamo atbalstu sociālajiem uzņēmējiem. Semināra dalībnieki gūs ieskatu, kā klājas tiem, kas jau pazīstami ar šādu uzņēmējdarbības formu, apzinot iespējas, kas paveras sociālajam uzņēmējam. Semināra darba kārtība šeit. Reģistrēšanās semināram Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā www.vidzeme.lv, sadaļā “Semināri VPR” līdz 2018. gada 24. aprīlim, plkst. 12:00.
Semināra dalībniekiem būs iespēja uzzināt, kurš uzņēmējs šim statusam var kvalificēties, kādas saistības un kritēriji tam jāizpilda, lai saņemtu sociālā uzņēmuma statusu un kādas ir prasības un ierobežojumi attiecībā uz darbinieku ar īpašām vajadzībām nodarbinātību. Bieži vien, uzsākot kādu jaunu iniciatīvu, atbalsts ir izšķirošs, tāpēc klāt būs arī ALTUM un Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvji, lai informētu interesentus par šī brīža atbalsta programmām un instrumentiem sociālās uzņēmējdarbības attīstīšanai. Ir svarīgi zināt, ka pieejams gan finansiāla rakstura atbalsts, gan arī uz neskaidrajiem jautājumiem gatavi atbildēt padomdevēji, kas konsultēs un ieteiks labāko risinājumu. Vislabāk situāciju spēj raksturot tie, kas paši kaut reizi iesaistījušies procesā, tāpēc seminārā ar savu pieredzi aicināti dalīties gan darba devēji, gan arī darba ņēmēji, kas viens otru atraduši, pateicoties sociālās uzņēmējdarbības idejai un mērķiem. Pastkaršu uzņēmuma SIA Typical, dizaina apģērbu zīmola OWA un biedrības “Cerību spārni” pārstāves sniegs savu redzējumu attiecībā uz cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību, sociālā uzņēmēja statusa priekšrocībām un sajūtām, kas rodas, kad dari “kaut ko ne tikai sev, bet mums”. Seminārā uzstāsies arī vieslektores no Zviedrijas, lai interesentiem pastāstītu par sociālajiem spēcināšanas rīkiem un iespējām, ko var sniegt uzņēmējs, lai uzlabotu kāda dzīves kvalitāti. Sociālā spēcināšana ir būtisks instruments kopienas stiprināšanā – apkārtējā sabiedrība spēj radīt tādus apstākļus, kas palīdz pārvarēt grūtības un nedrošību citiem. Plānots, ka pēc semināra tā dalībnieki tiks aicināti iepazīties tuvāk ar potenciālajiem darbiniekiem, kas šobrīd apgūst amata prasmes Smiltenes tehnikuma Alsviķu teritoriālajā struktūrvienībā, un ir gatavi kļūt par rūpīgiem un atbildīgiem darbiniekiem. Iniciatīvas īstenošanā aktīvi iesaistās arī Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) profesore Barbara Ābele un viņas studenti, organizējot Alsviķos radošās darbnīcas izglītojamajiem, lai tie apzinātos un spētu raksturot ne tikai veicamo darbu, bet arī savas stiprās puses, nebaidītos lūgt nepieciešamo atbalstu pilnvērtīga darba veikšanai. LMA strādā pie īpašas metodikas radīšanas personu ar invaliditāti prasmju, spēju un interešu apzināšanai, kas papildinās klasisko CV dokumentu un ļaus darba devējam labāk saprast sava potenciālā darbinieka spējas un vajadzības. Šāda metodika Latvijā tiks izstrādāta pirmo reizi. Sākotnēji metodika tiks izstrādāta Alsviķu profesionālās skolas audzēkņiem, taču vēlāk plānots izveidot rokasgrāmatu, pēc kuras vajadzību apzināšanu būs iespējams veikt ikvienai personai ar invaliditāti, kura vēlas uzsākt darba attiecības, turklāt to, sekojot metodikas norādījumiem, būs iespējams izdarīt pašu spēkiem, nepiesaistot speciālistus. Īstenojot iniciatīvu “Vidzeme lauž stereotipus”, paredzēts veicināt izpratni par personu ar invaliditāti tiesībām uz neatkarīgu un patstāvīgu dzīvi, kā arī par pārejas posma "no skolas uz patstāvīgu dzīvi" nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem. Vairāk informācijas: Māris Ozols, Vidzemes Uzņēmējdarbības centra vadītājs, mob.t. 26449919, maris.ozols PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, mob.t. 29454752, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Vidzemes plānošanas reģions projekta laikā ir veicis pirmsizpētes vairākās potenciāli piesārņotās vietās, konstatējot, ka piesārņojuma līmenis tajās ir tik niecīgs, ka nav nepieciešamas tālākas attīrīšanas darbības. Secīgi, šīm vietām Potenciāli piesārņoto un piesārņoto vietu reģistrā tika mainīts statuss, pašvaldībai mazinot objektīvus ierobežojumus tālākai teritoriju attīstībai.
Neskatoties uz to, ka VPR kā projekta partnerim līdz šim nav izdevies pilotēt kādu no attīrīšanas metodēm, iegūtā pieredze un secinājumi, veicot pirmsizpētes iepriekšminētajās vietās, ļauj veidot rekomendācijas piesārņotu vai potenciāli piesārņotu pārvaldībai. Tas ir īpaši svarīgi, jo nereti pašvaldībām trūkst zināšanu, ko ar šādām vietām darīt, proti, kādas būtu minimālās nepieciešamās darbības, lai novērtētu vietas patieso stāvokli, turklāt izdarīt to ierobežotu finanšu resursu apstākļos. Tomēr arī Latvijā tiks testēta viena no ilgtspējīgām in- situ (uz vietas) attīrīšanas metodēm – elektrokinēze. (Skaidrojam - elektrokinēze ir biostimulācijas metode, ar kuras palīdzību tiek sekmēta baktēriju vairošanās, tādējādi noārdot gruntī esošo mazutu.) Valmierā Dzelceļa ielā 9 agrāk bijusi mazuta bāze, un šobrīd teritorijā konstatēts grunts piesārņojums. Šo vietu kā pilotteritoriju metodes testēšanai izvēlējusies Valmieras pilsētas pašvaldība, kas arī ir projekta INSURE partneris. Kā atzīst projekta INSURE vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā Maija Rieksta: “Latvijā joprojām nav populāri strādāt ar in-situ attīrīšanas metodēm. Ierastākais attīrīšanas veids ir piesārņotajā vietā augsni izrakt un aizvest uz bīstamo atkritumu glabāšanas poligonu. Taču tas nav ilgtspējīgi, turklāt bīstamo atkritumu pārvadāšana un noglabāšana ir dārgs pakalpojums. Ar bioloģiskajām metodēm attīrīšana notiek lēnāk, taču tā noteikti ir finansiāli izdevīgāka, kā arī videi draudzīgāka. Bioloģiskās jeb biostimulācijas metodes ir dažādas, tāpēc katrai vietai iespējams izvēlēties piemērotāko, ņemot vērā gan apstākļus, gan arī iespējas. Ar projekta INSURE starpniecību mēs vēlamies ne tikai iepazīstināt sabiedrību ar alternatīvām piesārņotu vietu attīrīšanas metodēm, bet izstrādāt arī vadlīnijas, kā šādas vietas pārraudzīt. Tas mūsu pašvaldībām varētu ļoti noderēt, jo šobrīd piesārņoto vietu reģistrs Latvijā joprojām ir bagātīgs.”
Papildus iepriekšminētajām aktivitātēm, Vidzemes plānošanas reģions izstrādā arī piesārņoto vietu prioritizēšanas rīku, ar kura palīdzību būs iespējams noteikt prioritāri attīrāmās teritorijas pašvaldībā. “Ja finanšu līdzekļi ir ierobežoti, tad ir ļoti būtiski izvērtēt, ar ko lai sāk un kā labāk šādas vietas pārvaldīt. Reizēm ir labi zināt, ka visefektīvāk būtu nedarīt neko vai gluži pretēji – nekavējoties uzsākt vietas attīrīšanu”, skaidro M. Rieksta. Projektā iesaistījies arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, kas vizītes dalībniekiem prezentēja savas aktivitātes – gruntsūdeņu piesārņojuma izplatības modelēšanas – rezultātus. Gruntsūdeņu plūsmas modelēšana spēj noteikt piesārņojuma virzību gruntsūdeņos. Ar speciālas datorprogrammas palīdzību, kas apstrādā ievāktos datus par piesārņojuma virzienu, ātrumu un koncentrāciju u.c., var prognozēt, ka, piemēram, piesārņojums, kas šobrīd koncentrējas Valmieras bijušajā mazuta bāzē, Gaujā varētu nonākt apmēram pēc 60 gadiem. “Reizēm mums šķiet, ka, ja blakus piesārņotai vietai atrodas ūdenstilpne, tad arī tajā sagaidāms zināms piesārņojuma līmenis, tomēr bez mērījumiem to nevar tik viennozīmīgi apgalvot. Gruntsūdeņu sistēma pazemē ir sarežģītāka nekā sākotnēji varētu likties, un bez mērījumiem un datu analīzes situāciju vērtēt nevar,” piebilst M. Rieksta.
Projekta INSURE mērķis ir palielināt ilgtspējīgu piesārņoto vietu attīrīšanas metožu izmantošanu, uzlabot piesārņoto vietu attīrīšanas vadības metodes, kā arī uzlabot piesārņoto vietu vizualizāciju un prioritizēšanu Centrālbaltijas reģionā, sadarbojoties partnerorganizācijām no Latvijas, Zviedrijas un Somijas. Projekts INSURE tiek īstenots Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam ietvaros.
Vairāk informācijas: Maija Rieksta, projekta INSURE vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, mob.t. 26099521, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, mob.t. 29454752, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
RATIO projekta darba grupu sanāksmēs vairākkārt izskanēja arī viedoklis par to, ka Latvijā pastāv atsevišķi, lielākoties savstarpēji nesaistīti dažādu atbalsta posmu instrumenti, kurus pārrauga un attīsta vairākas ministrijas. Pozitīvi vērtējams tas, ka Ekonomikas ministrija sadarbībā ar citām atbildīgajām ministrijām 2017. gadā uzsākusi inovācijas sistēmas pārvaldības modeļa izstrādi, tomēr ļoti būtiski to būtu veidot, ieklausoties visu iesaistīto pušu viedokļos. Izstrādātajā Rīcības plānā ir iekļauti 6 prioritārie rīcības virzieni jeb pasākumi, kurus īsteno vai rosina Vidzemes plānošanas reģions. Plānā iekļautās prioritārās rīcības ir vērstas uz politiku un to īstenošanas instrumentu pilnveidi, inovāciju vides uzlabošanu, MVU aktivizēšanu un motivēšanu sadarbībai ar pētniecības sektora pārstāvjiem, jaunu inovāciju radīšanai un ieviešanai uzņēmumu darbībā, produktu un procesu uzlabošanu.
Rīcības plāna kopsavilkums skatāms >> ŠEIT<<. VPR šīs aktivitātes īsteno patstāvīgi vai sadarbībā ar valsts un VPR pašvaldību iestādēm, izglītības un pētniecības, uzņēmējdarbības atbalsta institūcijām, komersantiem, nevalstiskajām organizācijām un citām ieinteresētajām pusēm. Plānā ir iekļautas arī nozīmīgākās rekomendācijas. Rīcības plāna pilnā teksta versija drīzumā būs pieejama Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā, savukārt izvērsts rekomendāciju apraksts tiks iekļauts RATIO projekta ietvaros veiktajā pētījumā “Inovatīvu mazo un vidējo uzņēmumu attīstība Latvijā un Vidzemes reģionā”. Plāna saturs balstās uz projekta ietvaros notikušo tematisko darba grupu diskusiju rezultātiem, starptautiskā mācīšanās procesa un labās prakses apguves atziņām, kā arī uz izstrādātā pētījuma “Inovatīvu mazo un vidējo uzņēmumu attīstība Latvijā un Vidzemes reģionā” informāciju. Tā ietvaros tika veikta esošās situācijas izpēte un analīze. Rīcības plāna mērķis ir rosināt un īstenot tādus pasākumus, kuru ieviešana uzlabotu Latvijas reģionālās politikas instrumentus - darbības programmas mazo un vidējo uzņēmumu inovācijas atbalstam lauku reģionos, radītu priekšnoteikumus inovāciju attīstībai. Izstrādājot rīcības plānu, tika ņemti vērā arī RATIO ietvaros identificētie ārvalstu labās prakses piemēri kā Enterprise Ireland Inovāciju vaučeru atbalsta programma Īrijā, Čehijas Usti reģiona programmas, lai veicinātu komersantu un pētniecības organizāciju ilgtermiņa sadarbību, kā arī citu partnervalstu piemēri, kas varētu tikt veiksmīgi pielietoti arī Latvijā. Plānā iekļautās prioritārās rīcības paredzēts ieviest piecu gadu laika periodā, t.i. līdz 2022. gadam. Lai gan RATIO projekta īstenošanas aktīvā fāze ir noslēgusies , Rīcības plāna ieviešanas uzraudzības process turpināsies vēl divus gadus. RATIO projekts tiek īstenots Eiropas Reģionālā attīstības fonda “Interreg Europe” 2014.-2020. gadam programmas ietvaros. Vairāk informācijas: Laima Engere, RATIO projekta vadītāja, laima.engere @ vidzeme.lv, mob.t. +371 28376912
Darba biržā Smiltenē aicināti piedalīties tie darba devēji, kuri varētu piedāvāt personām ar īpašām vajadzībām prakses vai darba vietu kādā no sekojošām profesijām – šuvējs, kurpnieks, pavārs un pavāra palīgs, galdnieks, būvstrādnieks un teksta redaktora operators. Pavisam kopā savus darba devējus darba biržas ietvaros būs gatavi satikt 13 sava amata pratēji. Atnāciet un iepazīstieties! Aicinām par savu dalību pasākumā informēt, rakstot uz e-pasta adresi: girts.broks PIE vidzeme PUNKTS lv vai arī zvanot pa tālr. +371 26943163.
Darba birža tiek organizēta Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes Uzņēmējdarbības centra iniciētās aktivitātes “Vidzeme lauž stereotipus” ietvaros, tās īstenošanā iesaistījušies arī Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas mācībspēki un studenti, kā arī Smiltenes tehnikuma Alsviķu teritoriālā struktūrvienības pasniedzēji un izglītojamie.
Sākotnēji portfolio un metodika, pēc kuras šādus dokumentus veidot, tiek izstrādāta Alsviķu profesionālās skolas audzēkņiem, taču vēlāk plānots izveidot rokasgrāmatu arī citiem interesentiem. Rokasgrāmata būs liels palīgs, veidojot prasmju, spēju un interešu atspoguļojumu personai ar invaliditāti, turklāt tādā kvalitātē, lai apraksts potenciālajam darba devējam būtu pietiekami izsmeļošs. Tāpat plānots, ka metodika tiks veidota tā, lai sekojot norādījumiem, portfolio būtu iespējams izveidot ikvienam, nepiesaistot speciālistus. Īstenojot iniciatīvu “Vidzeme lauž stereotipus”, paredzēts veicināt izpratni par personu ar invaliditāti tiesībām uz neatkarīgu un patstāvīgu dzīvi, kā arī par pārejas posma "no skolas uz patstāvīgu dzīvi" nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem.
Vairāk informācijas: Māris Ozols, Vidzemes Uzņēmējdarbības centra vadītājs, mob.t. 26449919, maris.ozols PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, mob.t. 29454752, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Ir noslēdzies Vidzemes plānošanas reģiona izsludinātais un administrētais „Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2018” projektu konkurss, kurā tika saņemti pavisam 119 projektu pieteikumi par kopējo pieprasītā finansējuma summu 478 561,77 eiro. Ekspertu komisija, ņemot vērā konkursa nolikumā apstiprinātos kritērijus, izvērtēja projektu pieteikumus un lēma atbalstīt 59 projektus, sadalot konkursā pieejamo finansējumu 126 600,00 eiro apmērā. Diemžēl lielās konkurences un pieļauto kļūdu dēļ daudz patiešām labu iniciatīvu atbalstu nesaņēma. Atbalstīto projektu saraksts pieejams šeit. Projektu pieteicēji tuvākajā laikā e-pastā saņems oficiālu ziņu par „Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2018” projektu konkursa rezultātiem. Jāatzīmē, ka vairāki projekti netika atbalstīti, jo pieteikumu sagatavošanā nebija ievērotas nolikuma prasības, kas ir būtiskas, lai izvērtētu projekta sasniedzamos mērķus un atbilstību Vidzemes kultūras programmai. Tāpat arī ekspertu komisija noraidīja vairākus projektu pieteikumus, kas jau saņēmuši finansējumu Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latvijai – 100” ietvaros un līdz ar to ir pretrunā ar konkursa nolikumu. No 2018. gada maija līdz decembrim jau vienpadsmito gadu ar Vidzemes kultūras programmas atbalstu tiks īstenotas dažādas kultūras iniciatīvas un idejas. Aktuālā informācija par atbalstīto projektu pasākumiem un rezultātiem būs pieejama Vidzemes reģiona mājas lapā – www.vidzeme.lv. Papildu informācija: Dace Laiva, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, tel. 25670756, dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv
Arvien trūkst audžuģimeņu, īpaši tādu, kuras spētu uzņemt vairākus bērnus no vienas ģimenes, kā arī bērnus ar īpašām vajadzībām. Neskatoties uz to, ka iepriekšējā gada izskaņā Latvijas iedzīvotāju sirdis sašūpoja labdarības maratons “Dod pieci” un tā izskaņā tika saziedota vērienīga naudas summa, tomēr bērnu namos dzīvojošu bērnu skaits būtiski nemazinās. Ir saprotams, ka mazāk mūsu dzīvi ietekmē ziedojums, kura dēļ atsakāmies no kāda sev iespējama labuma, bet neizmērojami lielāka ietekme ir bērna uzņemšanai ģimenē. Jau pieņemamāk sabiedrībā ir runāt par bērnu namiem un to ietekmi uz bērna attīstību. Arī pašas audžuģimenes un aizbildņi ir sākuši runāt manāmi vairāk un atklāti par to, kāda ir ikdiena ar bērnu, kurš ir cietis un ticis šķirts no savas ģimenes vai piedzīvojis zaudējumu un kļuvis par bāreni. “Sērdienītis”-tā latviešu tautasdziesmās sauc bērnu, kurš ir zaudējis vecākus. Sēru-dienu-bērns. Skarbi. Un pat tad, ja šobrīd esošos bērnus no Latvijas bērnu namiem mēs ievietotu ģimenēs, viņu vietā nāks citi. Cilvēki, diemžēl mirst un garīgi “salūzt”, nespējot parūpēties par saviem bērniem. Un mēs neviens nevaram būt pilnīgi droši, ka tas nekad neskars mūs. Ļoti iespējams, kāda dzīves sagrauta mamma pirms desmit gadiem apgalvoja, ka darīs visu savu bērnu labā, bet apstākļu sakritības rezultātā, viņa to vairs nespēj.
Vidzemes plānošanas reģions, projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros rīkos sarunu vakarus neformālā atmosfērā ikvienam interesentam, kurš kādreiz ir domājis par bērnu bērnu namā. Uz sarunām aicināsim jau esošas audžuģimenes, aizbildņus un adoptētājus, kuri dalīsies ar savu pieredzi. Runāsim arī par viesģimenes statusu, kurš ir labs sākums vai iespēja tad, ja ikdienas solis neļauj uzņemt bērnu pavisam, tomēr var sniegt lielu ieguldījumu bērna izaugsmē. Pie kafijas tases ikvienam būs iespēja uzdot sev interesējošos jautājumus, kā arī tos iesniegt iepriekš, rakstot uz naula.dannenberga PIE vidzeme PUNKTS lv , lai sarunu laikā neaizmirstas. Sarunu vakaru norises laikiem iespējams sekot Facebook lapās “Vidzeme iekļauj” un “Vidzemes plānošanas reģions”.
UZZINI VAIRĀK PAR DEINSTITUCIONALIZĀCIJU VIDZEMĒ: http://www.vidzeme.lv/lv/kas_ir_deinstitucionalizacija Vairāk informācijas: Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Marta nogalē Vidzemes plānošanas reģionu apmeklēja INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas TENTacle projekta vadītājs no Zviedrijas Blekinges reģiona Viktors Šidarovskis (Wiktor Szydarowski), lai iepazītos ar Vidzemes reģiona mobilitātes investīciju plānu 2030. Plāna izstrāde nule pabeigta. To paveikusi personu apvienība SIA “Ardenis”, SIA “Konsorts”, SIA “AC konsultācijas”, SIA “Reģionālie projekti” sadarbībā ar VPR projekta komandu.
Pagājušajā nedēļā, 26. un 27. martā sešpadsmit pārrobežu kulinārajā tūrisma ceļā "Livonijas garša" pieteikto objektu saimnieki no Vidzemes un Kurzemes devās uz Igauniju, lai vairāk iepazītu senatnes garšas un ēdamlietas, gūtu atziņas savam darbam un apmainītos ar uzkrāto pieredzi un zināšanām.
Pateicoties “Interreg Estonia – Latvia” programmas projekta “Livonijas kulinārais ceļš” nodrošinātajai iespējai, Igaunijas Pērnavas apkārtnes viesu māju un apskates saimniecību pieredzi saistībā ar vietējās ēdienu kultūras saglabāšanu uzzināja arī deviņi Vidzemes novadu saimnieki no piemājas saimniecības “Vīnkalni” (Beverīnas novads), krodziņa “Pils ķēķis” (Valmiera), lauku mājām “Donas” (Smiltenes novads), Kukaburras maizes muzeja (Smiltenes novads), kā arī Āraišu vējdzirnavām (Amatas novads), restorāna, viesu nama “Lauču akmens” (Limbažu novads).
Audžuvecāks, aizbildnis vai adoptētājs - tās ir dažādas juridiskas formas, bet ar kopīgu mērķi - sniegt mājas un atbalstu bērnam, par kuru bioloģiskie vecāki nav spējuši parūpēties. Tomēr tas, cik ātri bērniem tiks atrasta jauna mamma un tētis, vai arī, cik veiksmīgi notiks darbs ar bioloģiskajiem vecākiem, lai bērns pēc iespējas ātrāk atgrieztos savā ģimenē, lielā mērā ir atkarīgs arī no pašvaldību speciālistu ieinteresētības un motivācijas situāciju risināt. Latvijā ir vairāk nekā tūkstotis bērnu, kuri atrodas bērnu namos un kuriem vajadzīga mamma un tētis. Ja pašvaldībā strādā ar mērķi - katram bērnam savu ģimeni, tad bieži šāds mērķis prasa pašu darbinieku nesavtīgu iesaistīšanos. Tomēr nereti rodas jautājums - kā atrast šos audžuvecākus un kāds atbalsts viņiem nepieciešams, lai viņi izšķirtos par labu lēmumam savā ģimenē uzņemt kādu bērnu.
Iznākuši projekta “Koksne un mēbeles” jaunumi, kur atskatāmies uz paveikto projekta laikā un ieskicējam nākotnes aktualitātes. 
Vidzemes Uzņēmējdarbības centrs un Latvijas Mākslas akadēmija jau pāris mēnešus īsteno nebijušu iniciatīvu ne tikai Vidzemē, bet visā Latvijā, aktualizējot jautājumu par personu ar invaliditāti nodarbinātību. “Vidzeme lauž stereotipus” ir par stereotipos balstītiem uzskatiem gan uzņēmēju, gan arī pašu personu ar invaliditāti vidū – nereti ne tikai uzņēmēji nespēj iedomāties personu ar invaliditāti kā savu darbinieku, bet arī paši mērķgrupas pārstāvji dzīvo stereotipos un neticībā saviem spēkiem un varēšanai.
Pagājušajā nedēļā Vidzemes plānošanas reģions Cēsīs uzņēma projekta “Inovatīva, ilgtspējīga attīrīšana” (INSURE) komandu. Trīs dienu laikā tika izvērtēts projekta progress, tostarp katrs projekta partneris klātesošos informēja par savā valstī izvēlēto piesārņoto teritoriju attīrīšanas testēšanas gaitu.
Kopš 2017. gada pavasara Vidzemes plānošanas reģions (VPR) ir aizsācis aktivitāšu kopumu Energopārvaldība Vidzemē ar uzdevumu īstenot VPR Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2014 – 2030 mērķi palielināt energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā. Esam sagatavojuši informatīvu materiālu par 
“Latvijā inovāciju atbalsta instrumenti mazajiem un vidējiem uzņēmējiem tiek izstrādāti galvenokārt centralizēti, turklāt politikas veidotāji maz ņem vērā reģionu vajadzības un trūkst vietējā līmeņa iesaistes politikas plānošanā” – uz šādu secinājumu pamata nupat izstrādāts Rīcības plāns “MVU inovāciju sekmēšanai reģionā”. Rīcības plānu izstrādājusi Vidzemes plānošanas reģiona (turpmāk – VPR) īstenotā RATIO projekta komanda sadarbībā ar SIA "Ideju kapitāls", un tas 2018. gada 29. martā tika apstiprināts arī VPR Attīstības padomes sēdē Raunā, tādējādi saņemts politiskais atbalsts plāna iedzīvināšanai reģiona ekonomikas attīstībā.
Aicinām ikvienu jau esošo un potenciālo sociālo uzņēmēju 
