.png)
|
Arhīva kalendārs
Domājot par efektīvu līdzekļu izlietojumu projektā “MAMBA”, kura ietvaros Vidzemes teritorijā būs iespējams veikt pilottestus “transports pēc pieprasījuma” pakalpojumam, projekta komanda šobrīd plāno katrā no nolūkotajām pilotteritorijām izmēģināt atšķirīgus risinājumus.
Kopumā saskatīti vismaz trīs veidi, kā pakalpojums “transports pēc pieprasījuma” varētu tikt organizēts – pēc līdzšinējā sabiedriskā transporta modeļa esošo maršrutu un reisu ietvaros; regulāri izpildītie maršruti ,kuriem pēc pieprasījuma tiktu veikti iebraucieni vai veikts reiss līdz noteiktam galapunktam, ja ir vajadzība; neregulārs sabiedriskais transports, kas tiek organizēts pēc katra iedzīvotāja individuālas vajadzības, par to laicīgi informējot. Mazsalacas novada pašvaldība tuvākajā laikā sniegs savu vērtējumu, kurš no iepriekšminētajiem risinājumiem varētu būt veiksmīgākais variants pilottestam. Mazsalacas novada pašvaldības priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis klātesošajiem atzina: “Mazsalacā mobilitātes aktivitātēm ir viens mērķis – nepasliktināt mūsu iedzīvotāju iespējas brīvi pārvietoties ar sabiedrisko transportu. Šobrīd mums jāstrādā, lai situācija uzlabotos!” Tas, vai pilots būs veiksmīgs, atkarīgs arī no tā, cik informēti būs vietējie iedzīvotāji par iespēju šādu pakalpojumu izmantot. To apzinās gan projekta īstenotāji, gan arī pašvaldības, kas izteikušas vēlmi kļūt par pilotteritorijām “transportam pēc pieprasījuma”. Vēl viena potenciālā pilotteritorija pakalpojuma “transports pēc pieprasījuma” testēšanai būs Alūksnes novads. Konkrēti maršruti un/vai reisi tiks precizēti drīzumā. Projektu MAMBA īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar partneriem no Vācijas, Polijas, Somijas, Dānijas, Zviedrijas un Latvijas Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Tā mērķis ir uzlabot mobilitātes pakalpojumu pieejamību attālajos lauku apvidos un demogrāfisko pārmaiņu skartajos reģionos, un pilnveidot transporta pakalpojumu sniedzēju kapacitāti. Sekojiet līdzi projekta “MAMBA” aktualitātēm VPR mājaslapā. Papildu jautājumiem: Līga Puriņa – Purīte, projekta “MAMBA” vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, mob.t. 29214024, liga.pp PIE vidzeme PUNKTS lv.
19. un 20. februārī piecpadsmit kulinārajā tūrisma ceļā "Livonijas garša" pieteikušies mazie ražotāji no Vidzemes un Kurzemes devās garšu, pieredzes, atziņu un jaunu kontaktu meklējumos uz Igauniju. Pateicoties “Interreg Estonia – Latvia” programmas projekta “Livonijas kulinārais ceļš” piedāvātajai iespējai, Igaunijā Veru apkārtnes saimniecībās viesojās un seminārā zināšanas guva arī septiņi Vidzemes novadu uzņēmēji no z/s “Adzelvieši” (Burtnieku novads), mājas plombīra “Gogelmogels” (Limbažu novads), kā arī z/s “Līvi”, SIA “Burkānciems” un z/s “Sveķi” (Madonas novads).
Brauciena pirmajā dienā tika apmeklēta bioloģiskā Andri – Peedo kazu saimniecība, lai uzzinātu vairāk par kazu piena produktu ražošanas procesu. Tālāk ceļš veda uz Nopri piena saimniecību, kur saimnieki atklāja, kā rodas īpašā produktu garša un ciemiņi cienājās ar sātīgajiem saimniecības labumiem. Latviešu un igauņu viesus gaidīja arī Mooska saimniecība, kur tiek kūpināta gaļa. Ciemiņiem piedāvāja novērtēt saimniecības omulīgo gaisotni, iepazīstināja ar savu praksi un ļāva baudīt īpaši sarūpētu, spēcinošu cienastu.
Uzņēmēju viesošanās Nopri piena saimniecībā. Fotogrāfe: Inese Riekstiņa, LLTA "Lauku Ceļotājs". Pieredzes brauciena otrā diena bija veltīta zināšanu, atziņu un jaunu pazīšanos krāšanai apvienotajā igauņu – latviešu seminārā, kurā piedalījās stratēģiskās komunikācijas eksperte Liene Kupča (Latvija) un igauņu uzņēmējas Erika Paabus (“Andre siera saimniecība”) un Eda Veeroja (Mooska saimniecība). Klātesošie uzņēmēji tika iepazīstināti ar taktiku, kā vislabāk uzrunāt savus klientus, veicot atjautīgu produktu mārketingu. Liene Kupča uzsvēra, ka saimniekiem skaidri jāformulē savs piedāvājums. Svarīgi ir nevis darīt visu, bet izvēlēties savu specializāciju, atbildot uz 3 jautājumiem: “Ko mēs labi darām? Ko mēs varam darīt, lai kāds par to maksātu? Ko mēs vēlamies darīt?” Viņa uzsvēra, ka reklāmai sociālajos tīklos nav nemaz tik liela loma, bet svarīgi ir labi darīt savu darbu, un vislabākā reklāma ir “no mutes mutē”. Uzņēmēji uzklausīja noderīgus padomus arī par to, ko sniedz līdzdalība tūrisma uzņēmēju sadarbības tīklos, kā arī to, kā ar tūrisma palīdzību atrast noieta tirgu saimniecības produktiem. Semināra praktiskajā daļā uzņēmēji nonāca pie vienota secinājuma, ka, lai pārdotu savu produktu, jābūt pārliecinātam par sevi un par lietu, ko dari. Tāpat ir nepieciešams augsts pašnovērtējums, kā arī ir jābūt degsmei, lai saimniecības vēstījumu nestu uz āru. Par problemātisku saimnieki atzina darba ar tūristiem uzticēšanu saviem darbiniekiem, jo aizrautību par pārdodamo produktu nevar nevienam iemācīt.
Latviešu uzņēmēji semināra grupu darbā. Fotogrāfe: Inese Riekstiņa, LLTA "Lauku Ceļotājs". Kazu saimniecības, sierotavas “Burkānciems” saimnieki Stefans Millers un Ruta Grauduža no Madonas novada atzina, ka grupu darba “Prāta vētrā” gūtās idejas un igauņu saimniecībās redzētais palīdzēs viņu ikdienas darbā, kā arī ļaus izvērtēt to, ko viņi jau ir paveikuši un ko vēlas sasniegt nākotnē. Saimnieki Stefans un Ruta bija patiesi gandarīti par satiktajiem uzņēmējiem no Kurzemes un Igaunijas. Arī citi Vidzemes uzņēmēji uzsvēra, ka bijis noderīgi satikt gan kurzemniekus, gan igauņu puses uzņēmējus, lai domātu par kopdarbību nākotnē un iespējām veidot sadarbības tīklus. Latvijas saimnieki atzina, ka igauņu saimniecībās redzētie piemēri nav pārņemami pilnībā, bet ir noderīgi redzēt arī kļūdas, un, tās analizējot, saprast, kā viesmīlīgi uzņemt ciemiņus savā sētā. Raimonds Melderis no Madonas novada z/s “Līvi” apstiprināja, ka ir apmierināts ar braucienu un gūto pieredzi, jo tas neļaus apstāties pie jau izdarītā, bet mudinās attīstīties tālāk. Projekts "Livonijas kulinārais ceļš" īstenots "Interreg Estonia-Latvia" programmas ietvaros no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF). Projekta kopējais ERAF finansējums - 900 820,65 EUR. Augstākminētā informācija atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu. Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, kulinārā ceļa “Livonijas garša” sabiedrisko attiecību speciāliste, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr.: +371 29334753, www.vidzeme.lv
Ziema ir īstais brīdis, lai domātu par siltumapgādes sistēmas labākajiem risinājumiem. Centralizētās siltumapgādes sistēmām ir būtiska loma iedzīvotāju ikdienā, lai saņemtu siltumu, kas nodrošinātu temperatūras vienmērīgumu telpās un komforta sajūtu. Taču nereti centralizētās siltumapgādes sistēmas neatbilst energoefektivitātes standartiem un ir tehniski novecojušas, līdz ar to zaudē savu konkurētspēju attiecībā pret citiem apkures un karstā ūdens sagatavošanas veidiem. Rodas siltuma zudumi, enerģijas patēriņš un izlietotie resursi palielinās. Eiropas Savienībā īpaša uzmanība tiek vērsta uz ilgtspējīgām energoapgādes sistēmām, kuras tendētas uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu un enerģijas patēriņa samazināšanu. Aizvien vairāk tiek uzsvērts, ka ir nepieciešams izmantot energoefektīvas tehnoloģijas jaunu un esošu ēku centralizētās siltumapgādes sistēmu izbūvē un to atjaunošanā. Zemas temperatūras centralizētā siltumapgādes sistēma vairākās valstīs kā, piemēram, Vācijā, Dānijā un Zviedrijā tiek atzīta par veiksmīgu risinājumu, kas ļauj efektīvāk izmantot atjaunojamos energoresursus, jo nav nepieciešams sagatavot tik augstas temperatūras siltumnesēju. Tā tiek dēvēta arī par ceturtās paaudzes sistēmu un no pārējām paaudzēm atšķiras tieši ar iespējām enerģijas ražošanā izmantot atjaunojamos enerģijas avotus – saules enerģija, vējš, ģeotermālā enerģija jeb zemes siltums, biomasa. Zemas temperatūras sistēmā saražotā siltumenerģija siltumtīklos tiek novadīta ar pazeminātu siltumnesēja pieplūdes temperatūru. Piemēram, tradicionālajā sistēmā ūdens pieplūde ir robežās no 75 ° C līdz 120 ° C, savukārt zemas temperatūras sistēmā šī temperatūra ir no 40 ° C līdz 70 ° C, kas ļauj nodrošināt mazākus siltuma zudumus un sniedz enerģijas ietaupījumu. Ceturtās paaudzes sistēmām ir vairākas priekšrocības kā, piemēram, zema oglekļa tehnoloģiju izmantošana visos siltumapgādes posmos, savukārt patērētājam tie ir optimāli rēķini par patērēto siltumu. Noteikti rodas jautājums, kā nodrošināt to pašu telpas komforta temperatūru, ja radiatori būs vēsāki? Projektējot jaunas ēkas, vienmērīga siltuma sadalīšana lielākās virsmās, ir viena no atbildēm. Tā var būt grīdas apsilde, kas vairs nav retums Latvijā. Grīdas apsildē sistēmas temperatūra ir vidēji no 22 ° C līdz 35 ° C, kā arī jāņem vērā, ka telpā vietu vairs neaizņem radiatori. Izvēloties telpas apsildei izmantot radiatorus, tie noteikti būs izmērā lielāki nekā ierastie radiatori. Taču šāda tipa radiators ne tikai labi sildīs, bet var tikt izmantots arī kā interjera dekors. Renovētās ēkās, kur palikuši esošie radiatori, ir iespējams pazemināt centralizētās siltumapgādes pieplūdes temperatūru, ja to virsma ir pietiekami liela, lai uzturētu telpās nepieciešamo temperatūru. Savukārt esošās ēkās, kurās līdz šim nav veikti energoefektivitātes pasākumi, siltumapgādes sistēmas temperatūras pazemināšana nav tik vienkārša, tomēr, veicot uzlabojumus ēku siltumezglos vai ieviešot vienkāršus siltumenerģijas ietaupīšanas pasākumus, to ir iespējams izdarīt. Zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmas ieviešana nav vienas dienas darbs. Ir mērķtiecīgi jāizvērtē, vai ir iespējams to integrēt jau esošājā sistēmas infrastruktūrā, enerģijas ražošanā izmantojot atjaunojamos energoresursus. Apzinot esošo ēkas/-u stāvokli un iespējas, jāizvēlas piemērotākais tehnoloģiju risinājums. Ja ēka ir renovēta, tad tai ir lielāks potenciāls efektīvi izmantot zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes apkures sistēmu nekā ēkai, kas nav renovēta. Ir nepieciešamas zināšanas, lai pārvaldītu jaunieviesto tehnoloģiju tā, lai tik tiešām tiktu paaugstināta centralizētās siltumapgādes energoefektvitāte, taupīti dabas resursi un sasniegts ekonomiskais ietaupījums. "LowTEMP" projekta ietvaros VPR aktīvi strādās ar novadu pašvaldībām un pašvaldību paspārnē esošajām centrālās siltumapgādes nodrošināšanas uzņēmumiem, lai izglītotu, informētu, ierosinātu pašvaldības ieviest un pilnveidot ilgtspējīgas energoapgādes sistēmas. "LowTEMP" projektā lielu interesi ir izrādījusi Alūksnes novada pašvaldība, kurā tiks izvēlēta sabiedriska rakstura ēka kā VPR pilotvieta, kurā ieviest zemas temperatūras centrālās apkures sistēmas iespējas. Šajā ēkā tiks uzstādītas mēriekārtas, kas ļaus ievākt datus par patērēto siltumu, mitrumu, CO2 izmešiem un citiem rādījumiem. Savukārt Gulbenes novada dome sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti īstenos pilotprojektu - Zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes ieviešanas stratēģijas izstrāde Beļavas pagastā - ar mērķi paaugstināt esošās centralizētās siltumapgādes sistēmas energoefektivitāti, kas ietver dzīvojamās mājas, pašvaldības iestādes un komerctelpas. Šāda mēroga "LowTEMP" pilotprojekti tiks ieviesti arī Dānijā, Polijā un Igaunijā. Par "LowTEMP" projektu: Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam ietvaros Vidzemes plānošanas reģions kopā ar partneriem no deviņām Baltijas jūras reģiona valstīm īsteno projektu "Zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmas tehnoloģijas Baltijas jūras reģionam“ ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Eiropas kaimiņattiecību instrumenta atbalstu. "LowTEMP" mērķis ir paaugstināt energoefektivitāti, veicinot enerģētikas jomā iesaistīto valsts un privātā sektora dalībnieku zināšanas par zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmu plānošanu, uzstādīšanu un pārvaldību. Par projektu „LowTEMP" vairāk lasiet Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā. Papildu informācija: Līga Puriņa - Purīte, projekta "LowTEMP" vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, liga.pp PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. +371 29214024. Informāciju sagatavoja: Baiba Norberte, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.norberte PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 28752793, www.vidzeme.lv
Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā pieejama prezentācija par Vidzemes kultūras programmas 2018 projektu pieteikumu sagatavošanu. Šogad semināri par projektu pieteikumu sagatavošanu nav plānoti, tāpēc projektu vadītāji aicināti rūpīgi iepazīt konkursa nolikumu un sagatavoto prezentāciju. Par projektu pieteikumu sagatavošanu iespējams arī konsultēties ar Vidzemes kultūras programmas koordinatori Ievu Vītolu. Atgādinām, ka Vidzemes plānošanas reģions no 2018. gada 1. marta līdz 29. martam ir izsludinājis kultūras projektu konkursu „Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā Vidzemes kultūras programma 2018”. 2018. gadā Vidzemes kultūras programmas mērķis ir nodrošināt līdzsvarotu, daudzveidīgu un kvalitatīvu kultūras procesu un tā pieejamību Vidzemē, saglabājot un attīstot Vidzemes novadam raksturīgās vērtības, tradīcijas un kultūrvidi. Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš ir līdz 2018. gada 29. martam plkst. 17:00. Projektu pieteikumi jāiesniedz Vidzemes plānošanas reģionā Cēsu birojā personīgi vai jānosūta pa pastu (pasta zīmogs - piecas dienas pirms konkursa beigu termiņa). Adrese - Vidzemes plānošanas reģions, Jāņa Poruka iela 8 - 108, Cēsu novads, Cēsis, LV - 4101. Plašāka informācija un konkursa pieteikuma veidlapa un nolikums pieejami šeit.
Vairāk informācijas: Ieva Vītola, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, e-pasts: ieva.vitola PIE vidzeme PUNKTS lv Tel.nr. 25670756
Iesākumā “Iespēju tilts” atelpas brīža pakalpojumu Valmierā (Garā ielā 10) piedāvās bērniem no 12 līdz 17 gadu vecumam (ieskaitot). Zita Gustavsone, nodibinājuma “Iespēju tilts” valdes priekšsēdētāja stāsta, ka pirmie pakalpojuma saņēmēji būs valmierieši, kuri atelpas brīža pakalpojumu izmantos skolēnu brīvlaikā. Tā kā arī Zitai pašai ir meita ar īpašām vajadzībām, tad pakalpojums ticis veidots, ņemot vērā savu personīgo pieredzi un zināšanas par mērķgrupu. Z. Gustavsone atceras: “Nu jau manai meitai ir 26 gadi, taču, kad kļuvu par Valmieras bērnu un jauniešu invalīdu biedrības “Saulīte” vadītāju, reizēm bija nepieciešamība doties komandējumos, lai mācītos no citu valstu pieredzes, kā tur strādā ar šo mērķgrupu, kādas apmācību programmas ir skolās, kā tiek pielāgotas darbavietas u.tml. Taču toreiz ļoti aktuāls bija jautājums – kur komandējuma laikā atstāt bērnu, kurš jāpieskata nepārtraukti. Tolaik šādu pakalpojumu nebija, nācās lūgt ģimenes palīdzību – kādam bija jāņem brīvdienas darbā un meita jāuzrauga. Domāju, ka šis ir ļoti nozīmīgs pakalpojums to bērnu vecākiem, kuriem 24 stundas diennaktī savi bērni jāuzrauga, jo ir jārod mirklis arī sev. Sajūta, ka bērns ir atstāts drošās rokās, ir nomierinoša un beidzot, kaut uz pāris dienām, var atslābt un veltīt laiku sev.” Nodibinājuma vadītāja aicina vecākus vispirms kopā ar bērnu paviesoties “Iespēju tiltā” un, pirms pakalpojuma izmantošanas, iepazīties ar apkārtējo vidi un darbiniekiem. “Šiem bērniem ir ļoti svarīgi būt jau zināmā vidē, tas nerada viņiem lieku stresu, un arī vecāki var daudz mierīgāku sirdi doties savās gaitās, zinot, ka bērns tikmēr labi pavadīs laiku un ka viss būs kārtībā,” norāda Z. Gustavsone. Atgādinām, ka deinstitucionalizācijas projekta ietvaros apmaksātu atelpas brīža pakalpojumu līdz pat 30 diennaktīm gadā var saņemt ikviens bērns ar invaliditāti līdz 17 gadu vecumam (ieskaitot), kuram ir izsniegts VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību. Turklāt vecākiem (t.sk. audžuvecākiem) tiek kompensēti arī transporta izdevumi nokļūšanai no savas dzīvesvietas uz pakalpojuma sniegšanas vietu un atpakaļ (kompensācija ietver gan izdevumus par degvielu, gan transportlīdzekļa nomu, specializētā transporta pakalpojumiem un sabiedriskā transporta pakalpojumiem). Aicinām vecākus un audžuvecākus doties uz savu pašvaldību (deklarētā dzīvesvieta) un vērsties sociālajā dienestā ar iesniegumu. Jāpiebilst, ka “Iespēju tilts” atelpas brīža pakalpojumu ir gatavs sniegt arī pieaugušām personām ar garīga rakstura traucējumiem. Deinstitucionalizācijas procesa ietvaros apmaksātu atelpas brīža pakalpojumu var saņemt personas ar garīga rakstura traucējumiem, kuras izvērtētas un kurām individuālajos atbalsta plānos šis pakalpojums ir norādīts. UZZINI VAIRĀK PAR DEINSTITUCIONALIZĀCIJU VIDZEMĒ: http://www.vidzeme.lv/lv/kas_ir_deinstitucionalizacija
Aicinām sazināties: par atelpas brīža pakalpojumu Valmierā: Zita Gustavsone, nodibinājuma “Fonds “Iespēju tilts”” valdes priekšsēdētāja, mob.t. 29904159; par deinstitucionalizācijas projektu Vidzemē: Ina Miķelsone, projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja, mob.t. 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, projekta “Vidzeme iekļauj” sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, mob.t 29454752, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv [1] Atelpas brīdis ir īslaicīgs sociālās aprūpes pakalpojums, kas ietver bērna uzraudzību pašaprūpes nodrošināšanu, speciālistu konsultācijas un ēdināšanu četras reizes dienā, pastaigas un saturīgu brīvā laika pavadīšanu, sniedzot iespēju vecākiem pilnvērtīgi atpūsties, atstājot bērnu speciālistu uzraudzībā diennakti.
Pēc nacionālās atlases no katras valsts konkursam tiks izvirzīts viens kandidāts, kas nesīs Latvijas vārdu Eiropā. Latvijas kandidatūra tiks noteikta nacionālajā atlasē, kas ar kopīgu pasākumu noslēgsies šī gada oktobrī. Jāatgādina, ka 2017. gadā Eiropas Padomes Ainavu balvu saņēma Daugavpils cietokšņa reģenerācijas projekts, startējot 13 valstu konkurencē. Nacionālās atlases mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par Latvijas ainavu vērtību un mainību, kā arī sabiedrības lomu ainavu attīstībā, apzinot labāko pieredzi ainavu aizsardzībā, kopšanā un pārvaldībā, kas gūta, gan īstenojot praktiskus pasākumus, gan uzlabojot ainavu pārvaldību, tostarp pētniecību un plānošanu. Lai pieteiktos konkursa nacionālajai atlasei, aicinām aizpildīt pieteikuma veidlapu un kopā ar pielikumiem iesniegt to VARAM līdz 2018. gada 31. maijam: a) sūtot elektroniski uz elektroniskā pasta adresi: pasts PIE varam.gov PUNKTS lv; b) sūtot papīra formātā uz adresi: Peldu iela 25, Rīga, LV-1494. Pasta sūtījumā obligāti jāiekļauj pieteikuma veidlapas izdruka papīra formātā un datu nesējs ar pieteikuma veidlapu un vizuālajiem materiāliem elektroniskā formātā. Konkursa nacionālās atlases dokumenti (nolikums un pieteikuma veidlapa) pieejama šeit http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/ain_pol/eiropas_padomes_ainavu_balva/?doc=18320 Lūdzam ņemt vērā, ka saskaņā ar konkursa nolikumu pieteiktajam projektam vai iniciatīvai ir jābūt pabeigtai vismaz trīs gadus pirms projekta vai iniciatīvas pieteikšanas konkursam. Tā kā Latvijas pieteikums konkursam tiks nosūtīts 2019.gada janvārī, pieteiktajam projektam vai iniciatīvai ir jābūt pabeigtai līdz 2015.gada 31.decembrim. Papildus informācija:
Vidzemes plānošanas reģions 27. martā Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projektā "Industriālais mantojums" organizē semināru “Industriālā mantojuma potenciāls tūrismā”. Seminārā aicināti piedalīties tūrisma objektu īpašnieki/apsaimniekotāji, tūrisma speciālisti un citi interesenti. Mūsdienu tehnoloģiju straujā attīstība ir ietekmējusi daudzu vēsturisko industriālo būvju likteni – tās ir pamestas, nekalpo to sākotnējam mērķim. Vairāki Eiropas piemēri apliecina, ka industriālā mantojuma objekti otro elpu gūst tūrismā, ko novērtē apmeklētāji un eksperti, pat iekļaujot tos UNESCO mantojuma sarakstā. Lai diskutētu par industriālā mantojuma potenciālu tūrismā un šādu objektu apsaimniekotāju iespējām, Vidzemes plānošanas reģions aicina uz semināru Līgatnes Kultūras namā 2018. gada 27. martā plkst. 10.00 (reģistrēšanās sāksies plkst. 9.30). Seminārā programmā paredzēti tādi temati kā industriālā mantojuma restaurācija un potenciāls tūrismā, kā arī zīmolu stratēģijas un vietas stāstu veidošana. Iepazīsimies arī tuvāk ar viena no projekta "Industriālais mantojums" partneru – Līgatnes novada – pieredzi Līgatnes papīrfabrikas ciemata kā industriālā mantojuma apsaimniekošanā, kā arī apmeklēsim jaunizveidoto Līgatnes papīrfabrikas strādnieka dzīvokli. Lūdzam pieteikt dalību seminārā līdz š. g. 23. martam, aizpildot veidni, kas pieejama šeit. Lai iegūtu papildu informāciju, aicinām sazināties ar VPR tūrisma speciālisti Ilzi Liepu, +371 29335677, ilze.liepa PIE vidzeme PUNKTS lv
Par projektu: No 2017. gada maija līdz 2019. gada aprīlim Interreg Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros tiek īstenots projekts „Industriālā mantojuma atdzīvināšana tūrisma attīstībai”, kas aptver piecu dažādu tematisko grupu apskates objektus – dzirnavas un hidroelektrostacijas, vecās ražošanas vietas, dzelzceļa mantojumu, bākas un ūdenstorņus. Projekta sadarbības partneri ir Kurzemes, Vidzemes un Rīgas plānošanas reģioni, kā arī Rietumigaunijas un Dienvidigaunijas tūrisma asociācijas, iesaistot projekta īstenošanā 26 industriālā mantojuma objektu apsaimniekotājus Latvijā un Igaunijā.
Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu. Informāciju sagatavoja: Māra Sproģe, VPR sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr.: +371 26488091, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv
Viens no pasākuma runātājiem, uzņēmējs ar vairāku gadu pieredzi eksporta projektu vadībā, Jakob Saks uzsvēra, ka uzņēmējiem nepieciešams koncentrēties uz biznesa attīstīšanu, produktu attīstību un klientu attiecībām, savukārt daļu funkciju, kas tiešā veidā neģenerē pārdošanas rezultātus, bet ir laiku patērējoši, nododot ārpakalpojumā. Pēc viņa domām, uzņēmēji primāri domā par ražošanu, pārdošanu un marketingu atstājot kā nākamos soļus, tomēr tieši pārdošana nodrošina ieņēmumus. Loģisks ir arī secinājums, ka nav rentabli algot uzņēmumā pastāvīgu darbinieku funkcijām, kas nav nepieciešamas, piemēram, intensīvi un katru dienu. J. Saks vadībā praktiskā semināru daļa tika veltīta konkrētu uzdevumu formulēšanai un analīzei par to piemērotību nodošanai ārpakalpojumā, tāpat risku novērtēšanai, meklējot darbiniekus kādā no ārštata darbinieku platformām, piemēram, Upwork. Uzņēmēji identificēja vairākas iespējamās funkcijas, ko viņi var nodot ārpakalpojumā, piemēram, tulkošanas pakalpojumus uzņēmuma mājas lapu vajadzībām, tehnisko rasējumu izstrādi, informācijas apkopošanu, datu bāzu veidošanu par konkrētajā tirgū esošajiem izplatītājiem, kā arī citus. Ne mazāk svarīgi izprast – kā izvēlēties labākos kandidātus no visiem piedāvājumiem? Pirmais uzdevums ir rūpīgi definēt nepieciešamo uzdevumu, ko nodot ārpakalpojumā. Saņemot piedāvājumus, nepieciešams iepazīties ar platformā pieejamo informāciju par kandidātu – stundu skaitu, kas pavadīts, pildot tādu pašu vai līdzīgu uzdevumu, pieejamās atsauksmes. Pēc izvēles izdarīšanas kandidātus iespējams intervēt (piemēram, caur Skype), lai iepazītos precīzāk ar viņu kompetenci. Semināra laikā kopā ar konsultantiem uzņēmēji gatavoja atbildes uz iegūtajiem piedāvājumiem un plānoja kandidātu iztaujāšanu. Vairāku Latvijā un ārvalstīs atpazīstamu zīmolu, tādu kā Nakts Mēbeles, Pils Matrači un Heavens, pārstāve Natālija Slotova uzsvēra, ka noderīgi šķita uzzināt, kā novērtēt, ar kuru no kandidātiem, kas piedāvā šādās platformās savus pakalpojumus, ir vērts sadarboties, kā arī – no kā izvairīties.
Savukārt nākamais solis projekta ietvaros būs potenciālo sadarbības partneru meklēšana ārvalstīs tirdzniecības misijās. Semināru organizēja Vidzemes plānošanas reģions un Kokapstrādes un mēbeļu ražošanas centrs Igaunijā (Tsenter - Puidutöötlemise ja mööblitootmise kompetentsikeskus) projektā "Kokapstrādes un mēbeļu industrijas produktu inovācijas un eksports Veru apgabalā un Vidzemes plānošanas reģionā", Latvijas-Igaunijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros. Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, +371 28674617, ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv
Augstākminētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu. Vidzemes plānošanas reģions aicina arī Tevi pievienoties Zemes stundai! 24. martā no plkst. 20:30 līdz 21:30 izslēdz gaismu un parādi savu apņemšanos par videi draudzīgāku rīcību. Publicē savos sociālajos tīklos, kā Tu plāno pavadīt Zemes stundu, izmanto #zemesstunda, #earthhour vai #connect2earth mirkļbirkas un esi viens no mums, kuram rūp vide, kurā dzīvojam.
“Pavāru radošās mājas” saimnieks Ēriks Dreibants meistarklasē ņēma talkā ne tikai senas receptes, bet arī zināšanas par viduslaiku un jaunāku laiku garšām, kā arī vietējos produktus. Tā radošā procesā tapa ēdieni, kas ir pielāgoti mūsdienu garšām, redzējumam, gardēžu pieprasījumam un vēlāk būtu iekļaujami restorānu ēdienkartēs ar atsauci uz zīmolu “Livonijas garša”.
Pavārs Ēriks Dreibants kopā ar meistarklases dalībniekiem. Fotogrāfs: Roberts Āboltiņš. Receptes meistarklasei tika atrastas Vidzemes kultūrvēsturei nozīmīgas grāmatas “Tā pirmā pavāru grāmata, no vāces grāmatām pārtulkota. Rubenē driķēta 1795. gadā” lappusēs. To izdeva Rubenes luterāņu draudzes mācītājs Kristofs Harders. Pavārgrāmata kādreiz apgaismoja latviešus "smalkās virtuves padarīšanās". Tā tapa, domājot par tiem latviešu zemniekiem un zemniecēm, kas muižās strādāja par pavāriem un saimniecēm, un kuriem bija nepieciešama grāmata viņiem saprotamā valodā, t.i., latviešu valodā. Pagājušā gada nogalē, Vidzemes plānošanas reģiona rosināts, pirmo reizi kopš pavārgrāmatas izdošanas tika paveikts tās pilna apmēra pārveidojums no latviešu valodas “vecās drukas” uz jaunās ortogrāfijas formu. Pateicoties vācu valodas tulkotājai Egitai Provejai, pavārgrāmatas teksts kļuva raitāk lasāms un saprotamāks plašākam lasītāju lokam. Meistarklases pavāri bija vieni no pirmajiem, kuri varēja novērtēt padarīto. Viņi ar interesi lasīja valodā bagātīgos un sulīgos ēdienu gatavošanas aprakstus, kas krietni atšķiras no receptēm, kas atrodamas mūsdienu pavārgrāmatās.
Top "Tā pirmā pavāru grāmata" iedvesmota maltīte. Fotogrāfs: Roberts Āboltiņš. Kopā gatavojot, tapa garšā daudzveidīgi ēdieni. Tika izmantotas piecas K. Hardera ēdienu receptes: vēžu zupe, vērša mēle ar brūnu uzlējumu, teļa gaļa ar vīnu, karpes, ar alu vārītas un mazi pankošķēni ar caurspiestiem āboliem. Kā atzina pavārs Ēriks Dreibants, tad pirmajā pavārgrāmatā atrodams gastronomijas fundaments, un to var atkal padarīt aktuālu, ņemot talkā mūsdienīgu virtuves aprīkojumu un vēsmas no citzemju virtuvēm. Protams, senajās receptēs ir sastopamas arī garšas un tehnikas, kuras vairs nav vērts atdzīvināt modernajā virtuvē.
Meistarklasē pagatavotais ēdiens. Fotogrāfs: Roberts Āboltiņš. Brīvā gaisotnē baudot maltīti, pavāri atzina, ka jaunradītie ēdieni ir ar piesātinātu un izmeklētu garšu un būtu iekļaujami restorānu ēdienkartēs. Tāpat ikviens novērtēja iespēju darboties kopā ar garšas meistariem Ēriku Dreibantu un Juri Dukaļski, kā arī priecājās par saņemto iedvesmu gastronomiskiem eksperimentiem turpmākajā ikdienas darbā. Pārrobežu kulinārais ceļš “Livonijas garša” top projektā "Livonijas kulinārais ceļš". Vairāk informācijas: šeit. Tas tiek īstenots "Interreg Estonia-Latvia" programmas ietvaros no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF). Projekta kopējais ERAF finansējums - 900 820,65 EUR. Augstākminētā informācija atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu. Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, kulinārā ceļa “Livonijas garša” sabiedrisko attiecību speciāliste, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr.: +371 29334753, www.vidzeme.lv
Vidzemes plānošanas reģions no 2018. gada 1. marta līdz 29. martam izsludina kultūras projektu konkursu „Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā Vidzemes kultūras programma 2018”. Vidzemes kultūras programma ir iespēja reģiona kultūras organizatoriem saņemt atbalstu savām idejām un iniciatīvām, lai radītu un pilnveidotu kultūras notikumu piedāvājumu Vidzemē. Salīdzinot ar citiem gadiem, konkursā šogad tiks sadalīts ievērojami lielāks finansējums - 129 600 eiro. Atbalsts būs pieejams tādiem kultūras projektiem, kuri tiks sagatavoti atbilstoši programmas nolikumam, mērķim un prioritātēm un kurus plānots īstenot laika posmā no 2018. gada maija līdz 2018. gada 15. decembrim. 2018. gadā Vidzemes kultūras programmas mērķis ir nodrošināt līdzsvarotu, daudzveidīgu un kvalitatīvu kultūras procesu un tā pieejamību Vidzemē, saglabājot un attīstot Vidzemes novadam raksturīgās vērtības, tradīcijas un kultūrvidi. Šī mērķa sasniegšanai paredzēts finansiāli atbalstīti tādus reģionālas un vietējas nozīmes projektus, kuru īstenošanā noteiktas sekojošas prioritātes:
Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš ir līdz 2018. gada 29. martam plkst. 17:00. Projektu pieteikumi jāiesniedz Vidzemes plānošanas reģionā Cēsu birojā personīgi vai jānosūta pa pastu (pasta zīmogs - piecas dienas pirms konkursa beigu termiņa). Adrese - Vidzemes plānošanas reģions, Jāņa Poruka iela 8 - 108, Cēsu novads, Cēsis, LV - 4101. Konkursa pieteikuma veidlapa un nolikums:
Prezentācija par projektu pieteikumu sagatavošanu pieejama šeit. Vidzemes kultūras programmas projektu konkursu jau vienpadsmito gadu rīko Vidzemes plānošanas reģions saskaņā ar Valsts kultūrkapitāla fonda padomes apstiprināto nolikumu un noslēgto līgumu. Vidzemes kultūras programmas finansējums saņemts Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā ""Latvijas valsts mežu" atbalsts kultūras programmām reģionos", par piešķirto finansējumu konkursa kārtībā konkurējot ar citiem Latvijas reģioniem. Vidzemes kultūras programma ir būtisks finanšu instruments, kas sekmē un nodrošina kultūras procesu Vidzemē, tādejādi veidojot un saglabājot kultūrvidi ārpus galvaspilsētas. Pagājušā gadā, sadalot 76 000 eiro, Vidzemes kultūras programmā tika atbalstīti pavisam 44 projekti no iesniegtajiem 145 pieteikumiem. No 2008. līdz 2017. gadam Vidzemē realizēti pavisam 349 dažāda mēroga kultūras projekti, kultūras nozarei piesaistot vairāk nekā 551 000 eiro, kas ir ievērojama summa Vidzemes reģionam un kultūras nozarei.
Vairāk informācijas: Ieva Vītola, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, e-pasts: ieva.vitola PIE vidzeme PUNKTS lv ,Tel.nr. 25670756.
21. martā Alojas novada Ungurpilī Vidzemes pašvaldību uzņēmējdarbības speciālisti un eksperti tikās, lai iepazītos ar publiskā atbalsta iespējām MVU inovatīvu produktu un pakalpojumu izstrādei. Sanāksmes vieta nebija izvēlēta nejauši, jo Alojas novada jaunais uzņēmējdarbības centrs SALA ir inovatīvs gan pēc formas, gan satura – tas atrodas lauku teritorijā un sniedz atbalstu uzņēmējiem, tāpēc jo īpaši interesanti bija tuvāk arī ar centra darbību. Projekta ietvaros darba grupas dalībnieki tika vairākkārt iepazīstināti arī ar ārvalstu partneru labās prakses piemēriem, kur kopstrādes telpas ir izveidotas reģionos, kā arī viens no RATIO rīcības plāna punktiem ir tieši šādu vietu izveides veicināšana. Ievadvārdus teica Alojas novada domes vadītājs Valdis Bārda, sveicot pasākuma dalībniekus Ungurpilī - centra izveide ir uzskatāms piemērs, kā atbalstīt uzņēmējus. Vēlāk Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) speciālisti pastāstīja par iniciatīvām un paveikto uzņēmējdarbības attīstībai Vidzemē. Kā viens no nozīmīgākajiem darbiem ir RATIO projektā izstrādātais Rīcības plāns MVU inovāciju sekmēšanai reģionā, ko izstrādāja SIA ,,Ideju kapitāls” sadarbībā ar VPR ekspertiem Kristapu Ročānu un Irīnu Kulitāni, kā arī projekta vadītāju Laimu Engeri.
Sanāksme tika rīkota, atsaucoties uz projektā iesaistīto pušu ierosinājumu - vairāk un aktīvāk apmainīties ar informāciju par dažādām uzņēmējdarbības atbalsta iespējām. RATIO projekta darba grupu sanāksmēs vairākkārt ir izskanējis viedoklis, ka valstī pastāv atsevišķi, lielākoties savstarpēji nesaistīti, dažādu atbalsta posmu instrumenti, kurus pārrauga un attīsta dažādas ministrijas. Šoreiz seminārā akcents tika likts uz uzņēmējiem mazāk zināmām atbalsta programmām, kas veicina pētniecības un uzņēmējdarbības aktivitātes uzņēmumos. Seminārā laikā sniegtā informācija pierādīja, ka šādu atbalsta programmu nav nemaz tik maz. Piemēram, Lauku atbalsta dienesta pārstāvis Juris Cvetkovs iepazīstināja ar programmu jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei, speciālistu kompetences apguvei un paaugstināšanai. Kā interesantas un vērtīgas var minēt arī Valsts izglītības attīstības aģentūras administrētās atbalsta programmas Eurostars, Eureka, pieaugušo kompetenču pilnveides un jaunu, kvalificētu speciālistu piesaistes un pēcdoktorantūras pētniecības programmas. Uzņēmēji var izmantot šīs programmas, lai piesaistītu savam uzņēmumam labus speciālistus, kas spēj radīt un īstenot inovāciju un pētnieciskus projektus, kā arī, lai paaugstinātu savu darbinieku profesionālo kvalifikāciju. Papildus jau nosauktajam, Latvija aktīvi darbojas Eiropas Biznesa atbalsta tīklā (Enterprise Europe Network EEN ). Uzņēmēji var izmantot starptautisku tehnoloģiju pārnesi un virkni citu mehānismu, kā arī uzņēmuma profila ievietošanu datu bāzē, inovāciju vadības ekspertīzi, piedalīties kontaktu veidošanas pasākumos. Šo tīklu pārrauga LIAA. Par Inovāciju vaučeru programmu RATIO projektā jau runāts vairākkārt, taču programma vēl mazpazīstama uzņēmējiem un netiek pietiekoši izmantota. Tādēļ uzklausījām LIAA ekspertu Māri Jansonu par esošo situāciju vaučeru programmas ieviešanā un jauninājumiem, kurus iespējams izmantot, lai to padarītu pieejamāku MVU, kā arī pašvaldību uzņēmējdarbības speciālisti tika iepazīstināti ar citām iespējām uzņēmējdarbības attīstībai, kā, piemēram, tehnoloģiju skautiem. Ļoti noderīgu informāciju sniedza LIAA Valmieras biznesa inkubators, klātesošajiem izklāstot detalizēti, kā kļūt par inkubatora uzņēmumu, kādi ieguvumi un iespējas rodamas, lai attīstītu savu uzņēmumu tepat Vidzemē. Inkubators darbojas tikai nedaudz vairāk kā gadu, taču salīdzinoši īsā laika posmā daudz paveikts. Tas var lepoties gan ar to, ka ievērojams skaits jaunu uzņēmumu izrādījuši interesi darboties inkubatorā, gan ar jau to uzņēmumu panākumiem sava biznesa attīstībā, kas inkubatorā jau darbojas. Šobrīd ir liels pieprasījums arī pēc pirmsinkubācijas pakalpojumiem, kuru galvenais mērķis ir sagatavot potenciālo uzņēmēju un sakārtot tā biznesa modeli, izveidojot pamatotu biznesa plānu. Savukārt Latvijas augstvērtīgas un veselības klastera valdes loceklis K. Ročāns pastāstīja par klastera darbību, projektiem un starptautisko pieredzi.
Pasākuma laikā tika iegūta lietderīga informācija, un galvenais secinājums - iespēju ir daudz. Atliek tikai saprast, kas nepieciešams un proaktīvi rīkoties. No sanāksmes dalībniekiem izskanēja ierosinājums izveidot vienu kopīgu interneta vietni, kur vienuviet atrast visu nepieciešamo informāciju.
Pasākums notika sadarbībā ar diviem citiem Interreg Europe projektiem SUPER un ecoRIS3. RATIO projekts īstenots Eiropas Reģionālā attīstības fonda “Interreg Europe” 2014.-2020. gadam programmas ietvaros. Papildu informācija par projektu pieejama šeit. Vairāk informācijas: Laima Engere, RATIO projekta vadītāja, e-pasts: laima.engere PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr. 28376912 |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Tiekoties ar Mazsalacas novada pašvaldības pārstāvjiem, tika pieņemts lēmums, ka viena no pilotteritorijām, kurā testēt “transports pēc pieprasījuma” darbību būs Mazsalacas novada Sēļu pagasts. Laika posmā no 12.-16. martam tiks veikta Sēļu iedzīvotāju aptauja, lai noskaidrotu par esošā maršruta nepieciešamību. Pašvaldības pārstāvji snieguši priekšlikumu iedzīvotājus aptaujāt par četriem konkrētiem maršrutiem.
Vidzemes plānošanas reģions (VPR) kopā ar Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūtu un Gulbenes novada domi šobrīd īsteno projektu “Zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmas tehnoloģijas Baltijas jūras reģionam“ (LowTEMP). "LowTEMP" projekta ietvaros VPR aicinās pašvaldības un to paspārnē esošos centrālizētās siltumapgādes uzņēmumus apsvērt ilgstspējīgu energoapgādes sistēmu ieviešanu un to pilnveidošanu.
Pateicoties nodibinājuma “Fonds “Iespēju tilts”” (turpmāk – nodibinājums) aktīvai darbībai, Vidzemē ir paplašinājies sociālo pakalpojumu klāsts – nu arī Valmierā pieejams īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojums jeb “atelpas brīdis”
Jau piekto reizi Latvijā tiek rīkots Eiropas Padomes ģenerālsekretariāta organizētais konkurss „Eiropas Padomes Ainavas balva”. Ar konkursa palīdzību tiek apzinātas un godinātas pašvaldības, valsts institūcijas un nevalstiskās organizācijas visā Eiropā, tās apbalvojot par ieguldīto darbu, lai nodrošinātu ilgtspējīgu ainavu aizsardzību, pārvaldību un plānošanu. Konkursa uzvarētāji uzskatāmi par piemēru ikvienam, kas vēlētos uzlabot ainavu kvalitāti, sasniedzot ainavu kvalitātes mērķus Eiropas ainavu konvencijas dalībvalstu teritorijās. 
No 12. līdz 15. martam Vaimelā (Igaunijā) un Valmierā norisinājās intensīvs eksporta darbnīcu cikls, kā ietvaros, papildus praktiskai savu eksporta iespēju modelēšanai, koksnes un mēbeļu nozares uzņēmēji nonāca pie atziņām par iespējām un riskiem dažādu ar eksportu saistītu funkciju nodošanai ārpakalpojumā.
Pirmajā no semināru dienām eksporta konsultanta vadībā uzņēmēji runāja par aspektiem, kas jāņem vērā, vēloties uzsākt eksportu, tāpat guva ieskatu eksporta tirdzniecības kanālu daudzveidībā un, kā tie atšķiras no vietējā tirgus. Dalībnieki veica eksporta procesu novērtējumu, lai saprastu uzņēmumu stiprās un vājās puses, gūstot arī ieteikumus problēmu pārvarēšanai.
Semināri katrā valstī norisinājās divu dienu garumā. Šī bija jau otrā praktiskā darbnīca projektā “Koksne un mēbeles” nozares uzņēmējiem un interesentiem. Pirmā tika veltīta dizaina jautājumiem vērtības pievienošanai uzņēmuma produktiem un pakalpojumiem, savukārt šis seminārs ir nākamais solis uzņēmuma attīstības ceļā, lai veicinātu pārdošanu, meklējot eksporta tirgus. Eksporta semināri parādīja, ka neatkarīgi no tā – esi jaunuzņēmums vai jau pieredzējis eksportētājs, būtiski ir nemitīgi sekot līdzi un gūt jaunas prasmes vienmēr mainīgajā biznesa pasaulē.
Pagājušajā trešdienā, 21. martā, īpašā vietā - "Pavāru radošajā mājā”, Pārgaujas novadā satikās piecpadsmit pavāri no Vidzemes novadu restorāniem un krodziņiem, kas pieteikti pārrobežu kulinārajam ceļam “Livonijas garša”. Kopā ar "Restorāns 3" šefpavāriem Ēriku Dreibantu un Juri Dukaļski senās receptēs tika meklētas interesantas ierosmes gastronomiskiem eksperimentiem.
Divu gadu garumā RATIO projekts ir aktīvi strādājis, lai veidotu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) inovāciju atbalsta sistēmu reģionā. Pašvaldības, uzņēmēji, eksperti, pētnieki, atbildīgo institūciju pārstāvji no VARAM, Latvijas Investīciju attīstības aģentūra (LIAA), Ekonomikas ministrijas vairākkārt tikušies semināros, diskusijās, ārvalstu labās prakses apguvē, lai vērtīgās idejas un atziņas rezultētos konkrētā rīcībā, kas palīdzētu inovatīvajiem uzņēmumiem attīstīties un kļūt konkurētspējīgiem ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās. 
