Arhīva kalendārs

18. oktobrī Pārgaujas novada Auciemā pulcējās Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padome. Centrālais sēdes jautājums, par kuru diskutēja pašvaldību priekšsēdētāji, bija Vidzemes reģiona ceļu infrastruktūras prioritātes un principi, pēc kuriem prioritāri sakārtojamos ceļus noteikt.

Klātesošie bija vienisprātis, ka ceļa nozīmību pašvaldībā nevar vērtēt vienīgi pēc intensitātes mērījumiem, bet jāņem vērā arī sasniedzamības nepārtrauktība. Padome vienojās, ka nepieciešams noteikt konkrētu metodiku, tādējādi tika noteikta kilometru kvota, ko katra no pašvaldībām iesniegs prioritārajam ceļu sarakstam nākamajiem trīs gadiem. Ceļu prioritāšu saraksts tiks iekļauts Vidzemes reģiona mobilitātes investīciju plānā 2030. gadam.

Šāds prioritāšu saraksts nepieciešams arī tāpēc, lai uzlabotu sadarbību ar Satiksmes ministriju un VAS “Latvijas Valsts ceļi”, institūcijas informējot, ka turpmākais darbs jāplāno, ņemot vērā nepieciešamos remontdarbus reģiona attīstībai svarīgākajos ceļa posmos.”

Tā kā ceļu sliktais stāvoklis un kopējais sliktā stāvoklī esošo ceļu kopgarums reģionā ir kritiski augsts, pašvaldību diskusija tiks turpināta arī vēl nākamajā attīstības padomes sēdē novembra beigās. Katrai pašvaldībai prioritātes ir vairākas un tās visas tiešā veidā ir saistītas ar pakalpojumu nodrošināšanu iedzīvotājiem, tāpēc lēmuma pieņemšana ir īpaši grūta

Iepazīstinot attīstības padomi tuvāk ar izstrādāto Vidzemes reģiona mobilitātes investīciju plānu 2030. gadam, Vidzemes plānošanas reģiona telpiskās plānošanas eksperts Andžejs Stepančuks uzsvēra, ka arī Valmieras pilsēta spērusi soli pareizajā virzienā, izstrādājot tematisko plānojumu “Valmieras pilsētas transporta infrastruktūras attīstības koncepcija”, kas šobrīd nodots publiskajai apspriešanai. Mobilitātes investīciju plāns kalpos par pamatu transporta nozares attīstībai, mobilitātes plānošanai un investīciju piesaistei.

Papildus sēdē tika ziņots par deinstitucionalizācijas projekta ieviešanas progresu. Projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone informēja, ka pašvaldības uzsākušas sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu projekta mērķgrupām. Tā pašvaldībām Vidzemē par sniegtajiem pakalpojumiem bērniem ar funkcionāliem traucējumiem kompensēti izdevumi par nedaudz vairāk kā 33 tūkstošiem eiro, savukārt pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem – 1500 eiro apmērā. Joprojām notiek arī abu mērķgrupu pārstāvju individuālo vajadzību izvērtēšana un individuālo plānu sagatavošana par nepieciešamajiem sociālajiem rehabilitācijas pakalpojumiem veselības uzlabošanai. Projektā notikusi arī intensīva pašvaldību speciālistu zināšanu un pieredzes bagātināšana, organizējot pieredzes apmaiņas braucienus, lai viesoties pie dažādiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem un pieredzējušām pašvaldībām tepat Latvijā, skaidrojot sev interesējošus jautājumus.  Vasarā projekta ietvaros organizētas arī vairākas nometnes – to dalībnieki gan bērni ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenes, gan arī bērnu namu bērni, kuri nometnē satikās ar citām ģimenēm, veidojot jaunas draudzības un laužot nedrošības sajūtu abās pusēs. Kā atzina projekta vadītāja, šāda veida pasākumi ir ļoti noderīgi un būtu jāorganizē biežāk, kā arī mudināja pašvaldību priekšsēdētājus iesaistīties aktīvi procesā, lai paātrinātu ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu nonākšanu ģimeniskos apstākļos. (Prezentāciju par deinstitucionalizācijas projekta ieviešanu skatīt šeit).

Sēdē klātesošie tika informēti arī par remigrācijas pilotprojekta ietvaros organizētā uzņēmējdarbības projektu konkursa rezultātiem Vidzemē. Remigrācijas koordinatore Vidzemē Ija Groza norādīja iemeslus, kāpēc šķietami augsta interese par projektu konkursu rezultējusies divos apstiprinātos projektu pieteikumos. Apkopoti iemesli, kāpēc interesenti tomēr lēmuši šoreiz nepiedalīties. Starp tiem galvenais šķērslis bijusi neatbilstība remigranta statusam, kas noteikts konkursa nolikumā – lai konkursā varētu piedalīties, pretendentam pirms došanās ilgstošā prombūtnē uz ārvalstīm, bijis jāpaziņo par dzīvesvietas maiņu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, taču, kā izrādījies, liela daļa interesentu par to nav bijuši informēti. Šis arī bijis iemesls, kāpēc no pieciem iesniegtajiem projektu pieteikumiem Vidzemē, vērtēti tikai divi.

Tāpat kā šķēršļi nosaukti: īsais sagatavošanās laiks (1mēnesis), līdzieguldījuma nepieciešamība 50% apmērā, īsais naudas apguves laiks (ievērojami ierobežojot dažādu ideju īstenošanu, kas, piemēram, saistītas ar sezonalitāti, tāpēc nav atbilstošas) u.c.

Padomes sēdē tika apstiprināta arī Vidzemes plānošanas reģiona Enerģētikas vīzija un Rīcības plāns “Ceļa karte uz ilgtspējīgu, oglekļa mazietilpīgu ekonomiku”. Abi plānošanas dokumenti izstrādāti kopīgi ar pašvaldībām, Vidzemes slimnīcu un citām ieinteresētajām pusēm un kalpos par pamatu energopārvaldības stiprināšanai Vidzemē. Papildus tam, VPR eksperts Jānis Ikaunieks aicināja pašvaldības iesaistīties programmas “Efektīvs enerģijas patēriņš skolās” īstenošanā, rosinot savas izglītības iestādes tajā startēt, mācoties, kā ikdienā pareizi un efektīvi izmantot elektroenerģiju un siltumenerģiju. Kā piebilda eksperts, sasniegtais  finanšu ietaupījums tiks izmantots pašvaldības un skolas vajadzībām. Piemēram, skola to varēs izlietot savām vajadzībām, lai uzlabotu darba vidi, pateiktos personālam un audzēkņiem par centību vai tml. mērķiem.  (Prezentāciju par VPR izstrādāto Enerģētikas vīziju un Rīcības plānu skatīt šeit. Programmas "Efektīvs enerģijas patēriņš skolās" nolikums pieejams šeit.)

Pašvaldību priekšsēdētājus uzrunāja arī jaunais Zemessardzes 27.Kājnieku bataljona komandieris, pulkvežleitlants N. Zaviļeiskis, aicinot veidot turpmāk ciešāku sadarbību krīzes vadībā.

Tāpat klātesošos informēja par Inovāciju nedēļu Vidzemē, kuru Vidzemes plānošanas reģions plāno organizēt 2019. gada 25.februārim līdz 3.martam, un tās ietvaros tiks rīkota ne tikai konference, bet dažādi pasākumi notiks arī izglītības iestādēs, t.sk. augstskolās un pētniecības institūtos, būs skatāma inovāciju izstāde, ar interesantām lekcijām uzstāsies ārvalstu eksperti.

Nākamā Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēde plānota 30.novembrī, norises vieta un laiks tiks precizēts.

Papildu informācija: Hardijs Vents, Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs, mob.t. 26556532.

Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, mob.t.29454752, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv.

Oktobra sākumā SUPER projekta komanda piedalījās starptautiskajā informācijas tehnoloģiju  konferencē ShareIT Valmierā. Izmantojot iespēju, ka pasākumā pulcējās ievērojams skaits IT nozares profesionāļu, tie tika aicināti atsevišķi pulcēties, lai paustu savu viedokli un nosauktu tās darbības, kas publiskajam sektoram būtu jārisina prioritāri, lai veicinātu ekoinovatīvu* uzņēmumu attīstību. Ņemot vērā IT nozares potenciālu cīņai ar lielākajiem Eiropas izaicinājumiem, kas sevī ietver ne tikai videi draudzīgu risinājumu izstrādi, bet arī pakalpojumu ķēžu optimizāciju, u.c. līdzīgus aspektus, bija būtiski apzināt tieši šo speciālistu viedokli. Kā zināms, IT nozares risinājumi var tikt ieviesti praktiski jebkurā citā nozarē, padarot procesus efektīvākus un videi draudzīgākus.

Projekta SUPER vadītāja Laima Engere piebilst: “Nevaram aizmirst, ka IT nozare ir ne tikai atbalstošs, bet arī svarīgs virzītājspēks videi draudzīgu un inovatīvu sistēmu izveidē un aprites ekonomikas procesu veicināšanā – ir svarīgi zināt, kas šobrīd ir tie nišas produkti, ko nozare var piedāvāt.”

Diskusijas dalībnieki – IT nozares speciālisti – par publiskā sektora prioritārajām rīcībām nosaukuši: nepieciešamību mudināt pašvaldības pašas iniciēt un testēt dažādus jaunus risinājumus, vairāk izmantot inovatīvā iepirkuma principus t.sk. kļūstot atvērtākām arī zaļajam iepirkumam. Kā atzīst projekta SUPER eksperte Ilona Platonova: “Šobrīd Latvijā inovatīvu principu izmantošana iepirkumos nav populāra, taču tas varētu būt viens no veidiem kā mudināt uzņēmējus rosīties un domāt par inovatīviem un videi draudzīgiem risinājumiem.”

Atsaucību guvusi ideja attīstīt kopstrādes infrastuktūru, ar to domājot ne tikai telpas un infrastruktūru, bet arī saturīgus un kvalitatīvus informatīvos pasākumus par nozares tendencēm, kā arī iezīmējas nepieciešamība piesaistīt Vidzemes reģionam IT nozares talantus, radot tiem pievilcīgu dzīvesvidi, kas palīdzētu tiem pieņemt lēmumu par darba vietas izvēli.

Nosauktās IT jomas speciālistu prioritātes tiks ņemtas vērā, izstrādājot rīcībplānu atbalsta instrumentu pilnveidei (t.sk. SAM 1.2.1), lai uzlabotu reģionu mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju un inovāciju kapacitāti.

Projekti, kas tiek īstenoti ar Interreg Europe pārrobežu sadarbības programmas atbalstu, palīdz vietējā un reģionālā līmeņa pārvaldēm uzlabot, kā arī veidot no jauna politiskās iniciatīvas, kas būtu ne tikai dzīvotspējīgas, bet arī atbilstu vietas vajadzībām un potenciālam. Tā kā Eiropas Savienības teritorijā tiek veidotas spēcīgas pārrobežu projektu partnerības, iespēja vienam no otra mācīties uzskatāma par priekšrocību un ātrāku ceļu uz sekmīgiem rezultātiem. Šobrīd viens no sadarbības virsmērķiem ir  Eiropas reģioniem apzināties savu potenciālu un to arī pilnvērtīgi izmantot, ne tikai uzlabojot attīstības stratēģijas gan vietējā, gan nacionālā līmenī, bet arī nodrošinot vienmērīgu kopīgu attīstību.

Projekts “SUPER” Vidzemes plānošanas reģionā tiek īstenots ar starpreģionu sadarbības programmas Interreg Europe 2014-2020 atbalstu. Tā mērķis - attīstīt videi draudzīgas uzņēmējdarbības un inovāciju atbalsta sistēmas partneru reģionos.

*Ekoinovācijas jeb videi draudzīgas inovācijas paredz samazināt ietekmi uz vidi un uzlabot dabas, finanšu un zināšanu resursu izmantošanu.

Vairāk informācijas: Laima Engere, projekta “SUPER” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, laima.engere PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t.+371 28376912.

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t +371 29454752.