26.oktobrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinājās forums “Brīvība, ainava – mēs”, un tā laikā klātesošie tika iepazīstināti ar aktivitātes “Latvijas ainavu dārgumi vakar, šodien, rīt” norisi. Pasākuma laikā Kocēnu novada domei svinīgi tika pasniegts atzinības raksts par izcilu rezultātu Eiropas Padomes Ainavu balvas nacionālajā atlasē par augstvērtīgu, nacionālā mērogā nozīmīgu publisko telpu Dikļos – Latvijas kultūras tradīciju un Dziesmu svētku pirmsākumu vietu. Vienlaikus Kocēnu novada projekts izvirzīts pārstāvēt Latviju sacensībā par starptautisko Eiropas Padomes Ainavu balvu. Pieteikumus vērtēja gan plānošanas reģionos, gan arī īpaši veidota ekspertu padome.

Foruma ietvaros katrs no plānošanas reģioniem bija izvēlējies akcentēt vienu no desmit reģionā esošajiem ainavu dārgumiem. Vidzemē klātesošie tika aicināti iepazīties ar stāstu par  Vidzemes lauku sētu un balto lielceļu ainavu.

Dace Laiva, aktivitātes koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā ainavu pieteica, sakot: “Vidzemes plānošanas reģions ir lielākais teritorijas ziņā un mazāk apdzīvotais. Un tā kā mūsu ir maz, mēs esam savrupi un ļoti lepni. Šodien mēs stāstīsim par savām mājām, par savu dzīvesveidu un dzīvesvietu.”

Iepazīstinot klātesošos konferences dalībniekus ar vienu no Vidzemes raksturīgākajām ainavām, Līva Grudule, Piebalgas muzeju apvienības “Orisāre” vadītāja akcentēja jau visiem zināmajā Brāļu Kaudzīšu romānā “Mērnieku laiki” aktualizēto zemes un ainavas nozīmi vidzemnieka dzīvē.

Turpinot domu, L. Grudule norāda: “Uz simtgadīgiem laukakmens pamatiem jaunā paaudze būvē savu mājvietu un viss turpinās. Tur, kur pirms simts vai divsimt gadiem ezera krastā ganījās aitas, tagad ganās alpakas un lamas. Bet joprojām ikvienam ciemiņam ir iespēja uzkāpt eksotiskā ganāmpulka noganītajā pakalnā, lai elpa aizrautos un krūtīs sirds sāktu stiprāk un lepnāk pukstēt – cik skaista tomēr ir Latvija. Pa baltajiem un līkumotajiem lielceļiem ripo koši skolēnu autobusi un ved bērnus ikdienas gaitās. Kaudzīšu Reinis basām kājām gāja uz baznīcu, mans vectēvs brauca jērot, bet mans dēls ar svaigas maizes cepienu dodas uz Kalnciema tirdziņu. Pa melno asfalta lenti būtu ātrāk, taču praktiskais piekāpjas romantisma priekšā.”

Citējot K.Skalbes dzejas rindas par Piebalgas puses krāšņumu un vidzemnieka lepnumu, kas apkārt esošā krāšņuma ietvaros veidojies, zālē atskanēja skaļi aplausi, apliecinot mīlestību pret savu zemi un ainavu, kas ir daļa latvietības.

Pasākumā ar uzrunu uzstājās arī Tautas frontes muzeja pētnieks Dainis Īvāns, uzsverot zemteksta ainavas lomu Latvijas sabiedrībā un tās ciešo saikni ar brīvības aspektu. Lai domu paskaidrotu precīzāk, kā spilgts piemērs tika nosaukts Staburags, kas savulaik sabiedrībā bija kļuvis par brīvības simbolu un kas tika iznīcināts, iespējams, tieši politiskos nolūkos. D.Īvāns norādīja, ka brīdī, kad Latvijas karogu nebija atļauts uzvilkt, daudzās mājās bija atrodama glezna ar Staburaga ainavu – latvieši to asociēja kā valsts simbolu, turot to līdzvērtīgu karogam. D.Īvāns šo saskata kā vienu no latviešu tautas lielākajām cīņām par ainavu un tās saglabāšanu, kur ainava kalpo kā patriotisma un neatkarības simbols. Cīņa ļāvusi joprojām saglabāt dabā Daugavas lokus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts sekretāra vietnieks reģionālās attīstības jautājumos Aivars Draudiņš klātesošos aicināja rūpēties par ainavu – ne tikai to apzināt un fiksēt, bet to prasmīgi apsaimniekot un uzturēt,  lai to varētu nodot arī nākamajām paaudzēm.

Savukārt Latvijas Nacionālās bibliotēkas Pakalpojumu departamenta pārstāvis Jānis Kreicbergs atzina, ka Latvijā nosauktie 50 ainavu dārgumi, no kuriem 10 atrodas Vidzemē, ir vienlaikus daudz un maz, jo pavisam kopā balsojumam tika nodotas 243 ainavas, bet aktivitātes ietvaros tika saņemti 928 pieteikumi. Tāpat J.Kreicbergs uzsvēra, ka, lai arī Ainavu dārgumu aktivitāte uzskatāma par pabeigtu, portāls www.zudusilatvija.lv ir joprojām atvērts ikvienam interesentam vērtēšanai un papildināšanai ar savos krājumos esošajiem ainavu dārgumiem. Jāatgādina, ka visus 50 ainavu dārgumus iespējams vienviet aplūkot mājaslapā www.ainavudargumi.lv.

Latvijas Universitātes vadošā pētniece Aija van der Steina pasākuma izskaņā ainavu mīļotājiem un pārvaldītājiem bija sarūpējusi ceļa vārdus, aicinot savas vērtības (t.sk. ainaviskās) apzināties ne tikai pašiem, bet par tām stāstīt arī plašajai pasaulei. Taču vienlaikus uzsverot, ka ne par visām vietām ir jāstāsta un ne visas vietas ir jārāda – kaut kas jāpatur sev, jo ainava ir kodēta vērtība.

“Tas nav tikai stāsts par kādu cilvēku, viensētu vai ciemu – tas ir Latvijas stāsts,” savu uzrunu noslēdza A. van der Steina.

>> 171 Vidzemes ainavu dārgums 322 paskartēs

Aktivitāti “Latvijas ainavu dārgumi vakar, šodien, rīt” īsteno Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) un plānošanas reģioniem.

Papildu informācija: Dace Laiva, aktivitātes koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, mob.t. 26566680, dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv

“Mēs domājam, ka iekštelpās pavadām vien 66% no sava laika, patiesībā telpās pavadītais laiks sasniedz līdz pat 90%. Tādēļ mūsdienās daudz vairāk jādomā par to, kā nodrošināt veselīgu iekštelpu klimatu un kvalitatīvu ēku būvniecību,” tā “GreenEST samitu 2018: Ēku nākotne” Tallinā 30. oktobrī atklāja uzņēmuma “VELUX” Pārdošanas vadītājs Latvijā un Lietuvā Dmitrijs Astašonoks. Starp vairāk nekā 200 dalībniekiem samitā piedalījās arī Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvji kopā ar pašvaldību nekustamo īpašumu apsaimniekotājiem, lai klātienē satiktu zaļo un viedo tehnoloģiju uzņēmumus, kā arī uzdotu savus jautājumus par energoefektīviem risinājumiem ēkās.

“GreenEST samita 2018” mērķis bija vienuviet pulcēt pašvaldību nekustamo īpašumu apsaimniekotājus tehnoloģiju uzņēmumus, arhitektus un citus ekspertus, lai rosinātu sarunas par mūsdienīgiem risinājumiem ēku energoefektivitātes paaugstināšanai un iekštelpu mikroklimata uzlabošanai. Kopā 18 energoefektīvu tehnoloģiju uzņēmumi no vairākām Eiropas valstīm (Igaunija, Somija, Norvēģija, Zviedrija, Polija, Latvija), tostarp latviešu uzņēmums “Passive House Latvija”, iepazīstināja interesentus ar saviem inženiertehniskajiem risinājumiem, gan sīki izskaidrojot interesējošos jautājumus, gan demonstrējot to darbības pamatprincipus. Turpat līdzās notika vairākas paneļdiskusijas starp ekspertiem un pasākuma dalībniekiem par energoefektivitātes pakalpojuma līguma iespējām, gandrīz nulles enerģijas ēkas principiem, kā arī par nākotnes ēkām.

Alūksnes siltumenerģijas uzņēmuma AS “Simone” Ražošanas daļas vadītājs Artūrs Mičulis par pieredzēto samitā stāsta: “Man atmiņā palicis viena eksperta jauno tehnoloģiju, piemēram, sensoru, kontrolieru, regulēšanas ierīču u.c. salīdzinājums ar cilvēku attiecībām medusmēnesī. Proti, kamēr tehnoloģijas ir jaunas un tik tikko uzstādītas, mēs tās aktīvi lietojam, regulējam, bet ar laiku par tām aizmirstam un atstājam bez ievērības. Kā rezultātā esam iztērējuši naudu par modernu tehnoloģiju, bet neiegūstam maksimālo efektivitāti, kādu varētu iegūt, ja aktīvi un gudri turpinātu to ekspluatēt. Ir ļoti svarīgi pastāvīgi nodrošināt atgriezenisko saiti starp tehnoloģijas lietotāju/ēku apsaimniekotāju un pašu tehnoloģiju ražotāju, lai pilnvērtīgi izmantotu visas tā piedāvātās iespējas.”

Nākamajā dienā pēc “GreenEST samita 2018” Vidzemes pašvaldību pārstāvji devās pieredzes apmaiņā turpat Tallinā, apskatot  ēkas, kurās sasniegts gandrīz nulles enerģijas līmenis. Viena no ēkām ir Tallinas Tehnoloģiju universitātes dienesta viesnīca, kuras atjaunošanā izmantoti iepriekš sagatavoti sienas paneļi jeb moduļi. Ēkas fasādi būvnieki atjaunoja nepilnu četru nedēļu laikā, taču kopā ar iekšdarbiem ēka pilnībā tika renovēta viena gada laikā.

Foto: Tallinas Tehnoloģiju universitātes dienesta viesnīca (Adrese: Akadeemia tee 5a, Tallina)

Otrs apskates objekts bija Īres nams skolotājiem. Skolotāji, kas strādā jebkurā izglītības iestādē (pirmskola, pamatskola, vidusskola utt.), var pieteikties īres dzīvokļiem ēkā, ja skolotājam nepieder cits īpašums. Ēka būvēta, sasniedzot gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēkas līmeni, un tajā uzstādīti PV saules paneļi elektroenerģijas ražošanai.

Foto: Īres nams skolotājiem (Adrese: Uuslinna 3a, Tallina)

 “Igaunija ir soli priekšā mums, domājot par ventilācijas sistēmām. To redzējām abos apskates objektos. Arī mums Latvijā vajadzētu domāt ne tikai primāri par pašas ēkas fasādes atjaunošanu, bet arī par ventilāciju telpās. To uzsvēra arī pieaicinātie eksperti pašā samitā, liekot aizdomāties par veselību un iedzīvotāju pašsajūtu, dzīvojot telpās ar sliktu gaisa apmaiņu”, Vidzemes plānošanas reģionam atklāj SIA “Smiltenes NKUP” namu pārvaldnieks Jānis Liniņš.

Kopā ar Vidzemes plānošanas reģionu “GreenEST samitā” un pieredzes apmaiņas braucienā piedalījās Evita Šīrante (Priekuļu novada pašvaldība), Aigars Baltvilks un Jānis Sniedzāns (Cēsu novada pašvaldība), Andris Jaunpetrovičs, Ingars Veismanis, Jānis Liniņš (Smiltenes novada pašvaldība), Armands Mencis un Kaspars Kalniņš (Valmieras pilsētas pašvaldība), Romāns Vaščenko un Jānis Fūrmanis (Beverīnas novada pašvaldība), Salvis Krūmiņš (Jaunpiebalgas novada pašvaldība), Jānis Barinskis (Gulbenes novada pašvaldība), Artūrs Mičulis (AS “Simone” Alūksnes siltumenerģijas uzņēmums) un Aija Rūse, Baiba Norberte un Jānis Ikaunieks (Vidzemes plānošanas reģions).

“GreenEST samits 2018: Ēku nākotne” un pieredzes apmaiņas brauciens uz gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēkām tika organizēts Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. projekta "Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai" (EFFECT4buildings) ietvaros ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Norvēģijas atbalstu. "EFFECT4buildings" mērķis ir palielināt ēku energoefektivitātes pasākumu skaitu publiskajās ēkās visā Baltijas jūras reģiona teritorijā. Vairāk par projektu lasiet: http://www.vidzeme.lv

Informāciju sagatavoja: Baiba Norberte, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.norberte PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 28752793, www.vidzeme.lv

Papildu informācija: Aija Rūse, projekta “EFFECT4buildings” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, aija.ruse PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 26400288.

"Industriālajam mantojumam Latvijā un Igaunijā ir lielas attīstības iespējas, un tā objekti iegūst arvien nozīmīgāku lomu tūrisma piedāvājumā," pēc septembrī un oktobrī notikušajām industriālā mantojuma nedēļas nogalēm secinājuši organizētāji un objektu saimnieki. Industriālā mantojuma tūrē piedalījās arī 10 objekti Vidzemes plānošanas reģionā.

“Esam spēruši pirmos soļus, lai industriālā mantojuma celtnes un objekti, kas savas funkcijas zaudējuši, pārtop par jauniem tūrisma objektiem, aizraujoši iepazīstinot ar savu vēsturi. Igaunijā mūsu piedāvājumu – doties nedēļas nogaļu tūrēs – izmantoja aptuveni 2 tūkstoši cilvēku, savukārt Latvijā industriālā mantojuma objektos uzņēmām vairāk nekā 11 tūkstošus cilvēku. Lielā iedzīvotāju interese apliecina, ka mums jāturpina industriālā tūrisma objektu sakārtošana un maršrutu pilnveide, tāpēc strādājam pie ceļveža izveides gan vietējiem, gan ārvalstu ceļotājiem,” stāsta Jana Kalve, projekta „Industriālais mantojums” vadītāja (Kurzemes plānošanas reģions).

Āraišu vējdzirnavas un Gulbenes–Alūksnes bānītis ar tvaika lokomotīvi "Ferdinands", VPR foto

Šī tūre bija pirmā reize, kad Latvijā un Igaunijā ar tik visaptverošiem pasākumiem tika pievērsta uzmanība industriālajai kultūrvēstures lappusei. Apmeklētājiem bija pieejami unikāli industriālā mantojuma objekti, no kuriem daži ikdienā nemaz nav pieejami, piemēram, Liepājas ūdenstornis un Valdgales vējdzirnavas. Ērtības labad visi objekti bija apvienoti piecos reģionālos maršrutos, kuros bija iekļautas bākas, dzirnavas, hidroelektrostacijas, ūdenstorņi, senu ražotņu ēkas, muzeji un dzelzceļa mantojuma objekti.

Līgatnes papīrfabrikas strādnieku dzīvoklis (VPR foto); Baložu kūdras bānītis (RPR foto)

Vidzemnieki atklāja piecu secīgo nedēļas nogaļu tūri, objektos uzņemot teju 1700 viesu. Visapmeklētākie objekti bija Līgatnes papīrfabrikas strādnieku dzīvoklis, Gulbenes–Alūksnes bānītis un Gulbenes depo.  Rietumigaunijas trumpis bija bākas, Rīgas reģionā apmeklētāji deva priekšroku virknei ražotņu un to muzejiem, savukārt Dienvidigaunijā vislielāko interesi ceļotāji izrādīja par dzirnavām. Kurzeme bija viens no visapmeklētākajiem reģioniem, kur paviesojās gandrīz 6400 viesu, un priekšroka tika dota bāku un ūdenstorņu iepazīšanai.

Šī tūre tika rīkota projektā "Industriālais mantojums", ko īsteno ar Interreg Igaunijas–Latvijas programmas atbalstu. Šajā projektā nepilnu divu gadu laikā būs atjaunoti, uzlaboti vai no jauna izveidoti 25 industriālā mantojuma tūrisma objekti Latvijā un Igaunijā, no kuriem 4 atrodas Vidzemes plānošanas reģionā.

Līgatnes papīrfabrikas strādnieku dzīvoklī, kas atjaunots 20. gadsimta sākuma vēsturiskajā veidolā, iespējams redzēt un izzināt papīrfabrikas strādnieku ģimeņu sadzīvi un dzīves ritmu, kas atainots autentiskā dzīvokļa interjerā un papildināts ar izzinošu videofilmu, kuras inscenēta sižeta līnija balstīta uz tā laika liecinieces stāstīto.

Ķoņu dzirnavas  papildinājušas savu tūrisma piedāvājumu ar ekspozīcijas telpu, kur tiek izrādīti vilnas izstrādājumi un apmeklētāji var iesaistīties interaktīvās izzinošās spēlēs par vilnas apstrādes procesu un dzirnavām.

Unikālais dzelzceļa objekts “Gulbenes–Alūksnes bānītis” Gulbenes depo ēkas pirmā stāva koridorā izveidojis tematisku ekspozīciju par šaursliežu dzelzceļa vēsturi, kā arī piedāvā viesiem pavizināties ar nule uzbūvēto 20. gadsimta sākuma retas ozolkoka konstrukcijas šaursliežu drezīnu.

Zilākalna ūdenstornī vēl noris darbi –  tur top ekspozīcija, kurā interesenti ar virtuālo briļļu palīdzību varēs doties ekspozīcijas lidojumā virs Zilākalna un iepazīties ar seno tautu sadzīvi, kalna nostāstiem un teikām, nonākot Zilākalna stacijā, no kurienes ceļojums turpināsies, traucoties senajā dzelzceļa bānīša vagonā.

Ar visiem projekta objektiem un aktualitātēm var iepazīties:

mājas lapā industrialheritage.travel un

Facebook lapā Industrial Heritage for Tourism

Papildu informācija: Lelde Ābele, projekta „Industriālais mantojums” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, tālrunis: +371 29266757, lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv

lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lvZiņu sagatavojusi: Māra Sproģe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr.: +371 26488091, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv

Rakstā izmantota Kurzemes plānošanas reģiona sniegtā informācija.

Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Vidzemē ir unikālas kultūras un dabas mantojuma vērtības, un reģiona sociālekonomiskā attīstība lielā mērā ir atkarīga no šī mantojuma potenciāla apzināšanās un ilgtspējīgas izmantošanas. Lai stiprinātu attieksmi par novadu rīcībā esošā mantojuma vērtību un ilgtspējīgas izmantošanas iespējām, Vidzemes plānošanas reģions (turpmāk – VPR) projektā “SWARE” izstrādājis rīcības plānu dabas un kultūras mantojuma pārvaldībai un ilgtspējīgai attīstībai Vidzemes reģionā. Tā izstrādē tika meklētas atbildes uz jautājumu, kā radīt labāku līdzsvaru starp Vidzemes dabas un kultūras mantojuma aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu tūrismā. Plāna galvenais nosacījums ir virzīties uz dabas un kultūras mantojuma integrētu pārvaldību, kuras pamatā ir skaidra un vienota izpratne, kādas vērtības jāsaglabā un kā jārīkojas katrai iesaistītajai pusei.

 Prioritārie aspekti, ko aptver rīcības plānā iekļautās aktivitātes, ir lejupēja un augšupēja iesaiste pārvaldībā un tūrisma galamērķu attīstība un mārketings, kuru labo prakšu piemērus VPR eksperti iepazina trīs projekta “SWARE” partnerreģionos. Pēc šo prakšu pārneses iespēju izvērtēšanas, kā arī situācijas analīzes par dabas un kultūras mantojuma pārvaldību Latvijā un Vidzemē, rīcības plānā noteiktas četras aktivitātes, kas vērstas uz

• lielāku SAM 5.5.1. (“Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus”) rezultatīvo rādītāju sasniegšanu,
• iesaistīto pušu sadarbības stiprināšanu,
• sabiedrības iesaisti un
• vietējo rīcības grupu uzmanības pievēršanu dabas un kultūras mantojuma ilgtspējīgai izmantošanai un attīstībai.

Rīcības plāna izstrādē ņemti vērā secinājumi pēc vairākām tematiskām diskusijām, kurās projekta “SWARE” ieinteresēto pušu pārstāvji aktualizēja ar nozari saistītos problēmjautājumus, un trīs darba grupām, kurās dokumenta saturu apsprieda VPR administrācijas eksperti kopā ar VPR pašvaldību pārstāvjiem, kā arī valsts institūciju (Kultūras ministrija, Nacionālā Kultūras mantojuma pārvalde, Dabas aizsardzības pārvalde, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija), Latvijas Lauku foruma, Vidzemes Augstskolas un ārējo konsultantu SIA “Civitta Latvija” pārstāvjiem.

Viens no darba grupu secinājumiem bija, ka ainava ir vienojošais elements, kurā sastopas dabas un kultūras mantojums. “Ainava ir kā spogulis, kurā redzam izmaiņas vēstures lappusēs. Cilvēka darbošanās ainavā padara to par kultūrvēsturisku pieminekli. Būtiski ir saglabāt nemateriālo kultūras mantojumu, lai uzturētu dzīvas prasmes, kas nepieciešamas tradicionālās ainavas saglabāšanai,” atzīmēja UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Kultūras sektora vadītāja Ieva Švarca. Būtiski arī veidot vienotu vīziju sabiedrībā un starp visām iesaistītajām pusēm, kas ir tā tradicionālā ainava, ko uzskatām par Vidzemes vērtību. Politikas veidotājiem un īstenotājiem jāmeklē risinājumi, kā to, kas mums ir, saudzēt, taču vienlaikus neturēt aiz slēgtām durvīm, tieši otrādi – rādīt un stāstīt, lai stiprinātu vietējo iedzīvotāju piederības sajūtu un identitāti, lai izmantotu to kā resursu attīstības plānošanai, kā arī piedāvātu kā pievilcīgu galamērķi ciemiņiem.

Plānā iekļautās prioritārās rīcības paredzēts ieviest 2 gadu laikā līdz 2020. gada septembrim.

Rīcības plāna pilnā teksta versija latviešu valodā ir lasāma ŠEIT.

Rīcības plāna pilnā teksta versija angļu valodā ir lasāma ŠEIT.

Projekts “Mantojuma ilgtspējīga apsaimniekošana ūdensceļu reģionos” (SWARE) tiek īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda programmas “Interreg Europe 2014.-2020. gadam” atbalstu. Šī publikācija atspoguļo tikai tās autora viedokli, un Interreg Europe programmas vadības organizācijas nevar būt atbildīgas par jebkādu tās satura izmantošanu.

Vairāk informācijas: Lelde Ābele, projekta SWARE vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, tālr.: +371 29266757, lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Māra Sproģe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr.: +371 26488091, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv

7. novembrī Vidzemes uzņēmējdarbības centra (VUC) organizētā hakatona finālā profesionāļu atzinību gūst ideja par ledus biezuma mērītāju upēs un ezeros, kas spētu izglābt daudzu zemledus makšķernieku dzīvības no ielūšanas ledainajos ūdeņos. Uzvarētāju komanda, kuru pārstāv gan Valmieras tehnikuma, gan Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas audzēkņi par uzvaru hakatonā saņēma EUR 200 naudas balvu tālākai savas idejas attīstībai. Iegūto naudas balvu “Chill ice” komanda izmantos, lai iegādātos dažādas elektriskās komponentes ledus mērīšanas ierīces pirmā prototipa izstrādei.

Hakatona žūrija, kuru veidoja ar uzņēmējdarbību saistīti profesionāļi, atzinīgi novērtēja visas komandu idejas, bet līdztekus uzvarētājiem izceļot arī ideju par pielāgojamu termosomu ikdienas pirkumiem, piešķirot idejas autoru komandai veicināšanas balvu. Starp finālistu idejām bija gan praktiski palīgi iedzīvotāju ikdienas dzīves uzlabošanai, gan ļoti inovatīvi risinājumi. Vairākas komandas pievērsās efektīvākai resursu izmantošanas un vides aizsardzības problēmu risināšanai.

Hakatona dalībnieki, divu dienu garumā, bija saņēmuši vērtīgus padomus no pasākumā iesaistītajiem mentoriem, kā arī praktiskus ieteikumus no esošajiem uzņēmējiem. Pēc šīm konsultācijām komandas vairāk nekā nedēļas garumā patstāvīgi strādāja pie savas idejas attīstīšanas un biznesa plāna izstrādes.

Jauktais komandu sastāvs bija viens no radošo ideju veicinātājiem, jo savā starpā nācās sadarboties ne tikai dažādu mācību programmu pārstāvjiem, bet arī audzēkņiem no dažādām izglītības iestādēm. Šāda pieeja komandu veidošanā tika izvēlēta apzināti – stāsta VUC vadītājs Māris Ozols: “Apvienojot abu skolu audzēkņus, šoreiz panācām, ka komandas nav viendabīgas, tajās uzreiz ir pieejamas plašākas kompetences, kas, savukārt, ļauj veiksmīgāk attīstīt idejas un virzīt tās līdz prezentācijām un pirmajiem prototipiem. Jaunieši darbojās saliedēti, un varēja noprast, ka arī tās komandas, kas šoreiz neieguva galveno balvu, tomēr plāno attīstīt savas hakatonā radītās idejas tālāk.”

Šis bija otrais VUC rīkotais hakatons Vidzemes profesionālo skolu audzēkņiem, kur savā starpā par labākās biznesa idejas godu sacentās septiņas komandas, kuras veidoja vairāk kā 30 audzēkņu no Valmieras tehnikuma un Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas. Arī turpmāk tiek plānoti jauni pasākumi Vidzemes reģiona skolu audzēkņiem, tādējādi stiprinot viņu uzņēmējspējas un raisot interesi par uzņēmējdarbību.

Pirmais VUC organizētais hakatons norisinājās februāra beigās sadarbībā ar Cēsu Tehnoloģiju un Dizaina vidusskolu, kur audzēkņi mācījās sadarboties un pielietot katrs savas individuālās zināšanas, lai radītu jaunus, vēl neredzētus, bet konkurētspējīgus produktus. Vislielāko atzinību pirmajā hakatonā izpelnījās ideja par īpašu koka izlietni.

Papildus informācija:

Māris Ozols,

Vidzemes uzņēmējdarbības centra vadītājs,

Tālr. 26449919,

E-pasts: maris.ozols PIE vidzeme PUNKTS lv

Vidzemē procentuāli ir vieni no lielākajiem siltuma zudumiem tīklos, kas liecina par nepieciešamību sakārtot esošās centralizētās siltumapgādes sistēmas. Otrdien, 6. novembrī, Gulbenē notika seminārs “Zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmas iespējas Latvijā”, vienuviet pulcējot vairāk nekā 60 pasākuma dalībniekus - Vidzemes un citu reģionu pašvaldību pārstāvjus, siltumapgādes uzņēmumus, nekustamo īpašumu apsaimniekotājus un citus interesentus.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gadā Vidzemes reģionā zudumi centralizētās siltumapgādes tīklos sasniedz līdz pat 15%, kas ir otrs lielākais rādītājs aiz Latgales reģiona – 17,9%. Kā liecina dati, procentuāli mazākie siltuma zudumi tīklos ir Pierīgas reģionā – 10,1%. Nereti siltuma zudumi liecina par novecojušām inženierkomunikācijām un nepieciešamību ne tikai zemē ieraktās caurules nomainīt uz jaunām, bet arī izvērtēt esošo centralizēto siltumapgādes sistēmu kopumā un apzināt nepieciešamos pasākumus, lai paaugstinātu tās energoefektivitāti.

Pāreja uz zemas temperatūras centralizēto siltumapgādi ir viens no veidiem, kā sakārtot esošos tīklus, samazinot siltuma zudumus un integrējot atjaunojamos energoresursus. Lai veicinātu izpratni par zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes potenciālu un rosinātu diskusijas pašvaldības pārstāvju, siltumapgādes uzņēmumu un citu enerģētikas nozares speciālistu vidū, šī gada 6. novembrī Gulbenē notika seminārs “Zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmas iespējas Latvijā”.

Semināra ietvaros Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta eksperti Dr.sc.ing. Vladimirs Kirsanovs, Dr.hab. sc.ing. Dagnija Blumberga un M.sc.ing. Ieva Pakere aicināja semināra dalībniekus dalīties pieredzē par pašreizējo situāciju centralizētā siltumapgādē Latvijā, kā arī vērsa uzmanību uz nākotnes izaicinājumiem, pārejot uz 4. paaudzes centralizēto siltumapgādi jeb zemas temperatūras centralizēto siltumapgādi. Eksperti atzīst, ka jau šobrīd esošajās sistēmās ir iespējams pāriet uz zemākām temperatūrām, jo gan katlu mājās, gan arī ēkās ir paaugstinātas uzstādītās jaudas, sildvirsmas, cauruļvadu diametri utt. Lielai daļai daudzdzīvokļu ēku ir nomainīti logi, ēkās apkures sildķermeņu virsmas ir lielākas nekā nepieciešams,  ēku siltuma mezglos (ISM) siltummaiņi un sūkņi projekta stadijā jau ieplānoti ar rezervi, kas ļauj pazemināt siltumapgādes parametrus bez papildus aprīkojuma.  

Lai gan šobrīd ekspertu novērtējums liecina, ka esošajās sistēmās ir iespējams pāriet uz zemāku temperatūras režīmu, nozīmīga loma ir tieši pašvaldību stratēģisko plānu izstrādei, kas paredz ilgtermiņa siltumapgādes sistēmas attīstības plānošanu. Tik tikko Vidzemes plānošanas reģionā Attīstības padomes sēdē tika apstiprināti divi attīstības dokumenti enerģētikas jomā -  Enerģētikas vīzija un Rīcības plāns “Ceļa karte uz ilgtspējīgu, oglekļa mazietilpīgu ekonomiku”. Abi dokumenti ietver arī nākotnes scenārijus par centralizētās siltumapgādes attīstību Vidzemē.

Tāpat eksperti uzsvēra, ka nav vienas konkrētas metodes par to, kā ieviest zemas temperatūras centralizēto siltumapgādi. Ir nepieciešama detalizēta esošās situācijas izvērtēšana, lai definētu individuālu tehnoloģisko risinājumu. Paši semināra dalībnieki vērsa uzmanību uz legionelas baktērijas vairošanos, ja siltumtīklos plūdīs zemāka siltumnesēja temperatūra par 50 grādiem. Taču ir vairāki veidi, kā nepieļaut šo baktēriju parādīšanos, piemēram, dezinfekcijas ar UV gaismu, termiskā apstrāde, regulāri paaugstinot ūdens temperatūru siltuma tīklos uz neilgu laiku, membrānu filtrācija u.c.

Zemas temperatūras centralizētā siltumapgāde nav tikai zemākas temperatūras tīklos, bet arī iespēja integrēt sistēmā atjaunojamos energoresursus. Semināra laikā SIA «Salaspils Siltums» Energoefektivitātes speciāliste Ilze Poļikarpova stāstīja par Salaspils pieredzi, kur 60% siltumenerģijas iegūst no atjaunojamiem energoresursiem. Nākošgad tiks pabeigts Latvijā unikāls projekts ar saules kolektoru lauka un akumulācijas sistēmas integrēšanu centralizētās siltumapgādes sistēmā.

Savukārt Gulbenes novada pašvaldības energopārvaldnieks Sandis Kalniņš iepazīstināja semināra dalībniekus ar zemas temperatūras siltumapgādes sistēmas pilotprojektu Beļavas ciemā. "LowTEMP" projekta ietvaros Beļavas ciemā šoruden tika pārbūvēti centralizētās siltumapgādes tīkli un izbūvēta jauna katlu māja. S. Kalniņš uzsvēra, ka “viens no izaicinājumiem ir nodrošināt zemas temperatūras centralizēto siltumapgādi divās siltinātajās ēkās trim dažādām patērētāju grupām – pagasta pārvalde, bērnudārzs un tautas nams.” Vairāk par pilotprojektu Beļavas ciemā lasiet: http://www.gulbene.lv/lv/projekti/aktivie-projekti/306-low1803/5132-belavas-ciema-buve-jaunas-siltumtrases

SIA “Ekodoma” direktors Agris Kamenders aicināja semināra dalībniekus pievērst uzmanību kvalitātes prasībām, ko iekļaut līgumos un iepirkumos.  Turklāt, A. Kamenders detalizētāk stāstīja par veiktspējas testiem apkures katliem.

“Centralizētas siltumapgādes sistēmu energoefektivitātes paaugstināšana ir viens no Eiropas Savienības valstu attīstības un enerģētikas politikas prioritāriem uzdevumiem, kuru rezultātā ir iespējams sasniegt energoresursu ietaupījumu, energoapgādes drošības pieaugumu un CO2 emisiju samazinājumu,” uzsver Vladimirs Kirsanovs, stāstot par projekta “LowTEMP” būtību.

Par "LowTEMP" projektu:

Projekts „Zemas temperatūras centralizētā siltumapgāde Baltijas jūras reģionam” (LowTEMP) tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.- 2020. gadam ietvaros ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Eiropas teritoriālās sadarbības Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas instrumenta atbalstu. Latvijā “LowTEMP” projektu ievieš Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts, Gulbenes novada pašvaldība un Vidzemes plānošanas reģions. Šis paziņojums atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Eiropas Savienībai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Informāciju sagatavoja: Baiba Norberte, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.norberte PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 28752793, www.vidzeme.lv

No 2019. gada 14. līdz 20. janvārim Vācijas pilsētā Ķelnē norisināsies starptautiska mēbeļu un interjera izstāde IMM Cologne, kurā Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Koksne un mēbeles” ietvaros kā apmeklētājiem iespējams piedalīties arī uzņēmējiem no Latvijas un Igaunijas.

Apmeklētājiem tiek segti ceļa izdevumi (biļete lidojumam uz Vāciju un atpakaļ), nakšņošanas izmaksas, kā arī izstādes ieejas biļešu izmaksas (netiek apmaksāta dalībnieku dienas nauda un ēšanas izdevumi). 

Izstādes apmeklējuma kārtība:

• Otrdiena, 15.01.2019. - lidojums uz Diseldorfu (Düsseldorf), ierašanās viesnīcā. Tīklošanās pasākums ar vakariņām viesnīcā.

• Trešdiena, 16.01.2019. - pilnas dienas izstādes apmeklējums.
• Ceturtdiena, 17.01.2019. - pilnas dienas izstādes apmeklējums.
• Piektdiena, 18.01.2019. - lidojums uz Rīgu un ceļš mājup.

Aicinām izstādes apmeklētājus sagatavot īsu (5 min.) prezentāciju par pārstāvēto uzņēmumu ar ieskatu uzņēmuma ikdienas izaicinājumos, attīstot savu biznesu, ko prezentēt plānotajā tīklošanas pasākumā ar projekta komandu un pārējiem izstādes apmeklētājiem šīs aktivitātes ietvaros.

Pieteikšanās informācija un veidlapa: ŠEIT! (nospiežot, lejupielādēsies automātiski).

Viens no būtiskākajiem projekta “Koksne un mēbeles” mērķiem ir veicināt Latvijas un Igaunijas koka ēku būvniecības un koka mēbeļu ražošanas uzņēmumu sadarbību, radot jomas pārstāvjiem iespēju piedalīties kopīgos pasākumos, apmācībās, izpētes vizītēs dažādos nozares uzņēmumos. Kā noslēguma aktivitāte projekta ietvaros plānota izstādes IMM Cologne apmeklējums.

Izstādes apmeklēšanu organizē Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Kokapstrādes un mēbeļu ražošanas centru Igaunijā (Tsenter - Puidutöötlemise ja mööblitootmise kompetentsikeskus) Interreg Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta "Kokapstrādes un mēbeļu industrijas produktu inovācijas un eksports Veru apgabalā un Vidzemes plānošanas reģionā" ietvaros.  

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, projekta sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, +371 28674617, ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv. 

Augstākminētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

No 23. līdz 25. novembrim Cēsīs notiks starptautiskais koksnes hakatons “Garage48 Wood 2”, kurā aicināti piedalīties kokrūpnieki no Vidzemes. Pasākums jau otro reizi vienkopus pulcēs kokrūpniecības nozares pārstāvjus no Latvijas un Igaunijas – uzņēmējus, dizainerus, arhitektus, inženierus, galdniekus un saistīto jomu studentus, kuri ekspertu vadībā 48 stundu intensīvā komandu darbā izstrādās jaunu koksnes produktu prototipus, šoreiz meklējot risinājumus kokmateriālu izmantošanai publiskajās telpās un nozarē kopumā.

Hakatonā Cēsu Tehnoloģiju un Dizaina vidusskolā piedalīsies un komandām prototipu izstrādē palīdzēs asociētā profesore un dizaina pēcdoktorantūras pētniece Aija Freimane no Latvijas Mākslas akadēmijas, arhitekts un dizaineris, vecākais pētnieks Igaunijas Mākslas akadēmijā – Renee Puusepp, kā arī kompānijas “Meliorad” arhitekts un dizaineris, Igaunijas Mākslas akadēmijas Arhitektūras fakultātes 3D laboratorijas direktors Martin Melioranski. Tāpat dalību apstiprinājuši koksnes inženierijas un būvniecības jomas mentori – profesors, maģistra studiju programmas “Koksnes, plastmasas un tekstila tehnoloģija” vadītājs Tallinas Universitātē – Jaan Kers, Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta MeKA laboratorijas inženieris – Nauris Grandāns, kā arī kokrūpniecības jomas attīstības vadītājs Kokapstrādes un mēbeļu ražošanas centrā Igaunijā (Tsenter) Jörgen Dobris.

Pasākumu moderēs vienas no oficiālajām jaunuzņēmumu (start-up) intereses pārstāvošajām organizācijām Igaunijā “Startup Estonia” vadītāja Maarika Truu, kurai ir vairāk nekā 10 gadu pieredze, darbojoties kā pārdošanas un projektu vadītājai start-up sektorā starptautiski, tāpat organizējot līdzīgus nedēļas nogales hakatonus, veidojot vietējās start-up kopienas. Viņa regulāri piedalās hakatonos un tic komandas darba nozīmei. Maarika sevi piesaka šādi: “Esmu radusi strādāt mainīgos apstākļos, vienmēr meklēju veidus, kā lietas darīt efektīvāk. Esmu ļoti uz rezultātu orientēta un organizēta, ar dabīgi attīstītu domāšanas manieri rast risinājumus dažādām problēmām.”

Reģistrācija uz pasākumu vēl noris, tomēr jau šobrīd zināms, ka vairs nav pieejamas vietas uz arhitektu un industriālo dizaineru lomām komandās. Aicinām pieteikties kokrūpniecības jomas pārstāvjus, uzņēmējus, galdniekus, inženierus šeit: https://fienta.com/garage48-wood-2

Kā uzsver projekta “Koksne un mēbeles” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā Laima Engere, pirmais koksnes hakatons, kas norisinājās pirms gada Igaunijā, aktivizēja kokrūpniecības nozari. “Jau pērn pasākuma laikā redzējām šīs idejas efektivitāti un vērtību – 48 stundu laikā komandas radīja patiešām inovatīvas idejas ar augstu potenciālo pievienoto vērtību. Virkne no hakatonā dzimušajām idejām šobrīd jau ir pārtapušas ļoti konkrētos projektos. Vairāki pagājušā gada hakatona dalībnieki pieteikušies dalībai arī šogad, kas liecina, ka pasākuma koncepts strādā un ir noderīgs!”

Koksnes hakatons tiek organizēts sadarbībā ar atpazīstamo Garage48 komandu no Igaunijas. Tā koncepts paredz, ka hakatona dalībnieki 48 stundu laikā, darbojoties starpdisciplinārās komandās mentoru vadībā, izstrādā reālus koksnes produktu prototipus. Cēsu Tehnoloģiju un Dizaina vidusskola ir aprīkota ar nepieciešamajiem instrumentiem un iekārtām (t.sk. būs pieejami vairāki 3D printeri). Turpat dalībniekiem nodrošināta izmitināšana, ēdināšana. Plašāka informācija par hakatonu, tai skaitā bezmaksas transporta pakalpojumu uz pasākuma norises vietu un atpakaļ: http://garage48.org/events/garage48-wood-2.

Vēl iespējams pievienoties iesildošajos pasākumos Cēsīs, Rīgā un Tallinā, lai attīstītu idejas, saņemtu padomus ideju prezentēšanai, kā arī tiktos ar citiem dalībniekiem. Reģistrēšanās šeit.

Papildu informācija - wood PIE garage48 PUNKTS org.

“Garage48 Wood” hakatons īstenots Interreg Igaunijas - Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Koksne un mēbeles” ietvaros (estlat.eu/en/estlat-results/wood-and-furniture.html). Projektu līdzfinansē ERAF, atbalsta Cēsu Tehnoloģiju un Dizaina vidusskola.

Augstākminētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona Sabiedrisko attiecību speciāliste, +371 28674617, ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv. 

Siguldas novada, Mores pagasta „Kalna Vaizuļos” notiks Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisijas organizētās radošās darbnīcas, kurās apmeklētājiem būs iespēja izdzīvot lauku vidē sagatavošanos rudens – ziemas gadskārtām un to svinēšanu. Sarīkojumos varēs izzināt tradīcijas, iesaistīties  gadskārtu svinēšanas rituālos, spēlēs un rotaļās, nobaudīt tradicionālos ēdienus, kā arī Ziemassvētku noskaņā dabā iepazīt Latvijas skujkokus: īvi, kadiķi, priedi un egli.

14. decembrī no plkst. 11.00 līdz plkst.14.00

15. decembrī no plkst. 11.00 līdz  plkst.14.00

                      no plkst. 15.00 līdz plkst. 18.30

Praktiskās darbnīcas katrai dienai būs atšķirīgas:

14. decembrī apmeklētāji izgatavos puzurus un dziju saulītes,

15. decembrī  - maskas un iesaistīties maskošanās norisēs.

Izgatavotās lietas un idejas ikviens varēs paņemt sev līdzi, lai tās palīdzētu nodrošināt košu svētku svinēšanu savās mājās.

Dalībnieku skaits ierobežots, lūgums dalību pieteikt līdz 10.12.2018., zvanot pa tālruni 29528421 vai e- pastā: spridisaskola PIE inbox PUNKTS lv.

IEEJA – BRĪVA.

Projektu līdzfinasē: Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā Vidzemes kultūras programma 2018.

Kontaktpersona:
RLB Folkloras komisijas vadītāja
Margita Poriete
29528421

Oktobra noslēgumā bioekonomikas nozares politikas plānotāji un dažādu organizāciju un uzņēmumu pārstāvji, kas ikdienā darbojas kādā no bioekonomikas jomām, devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Zviedriju un Norvēģiju. Šādi braucieni iniciēti Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “RDI2CluB” ietvaros, sniedzot iespēju stiprināt pārrobežu sadarbību, pārņemt zināšanas un veidot jaunus kontaktus.Braucienā kopā ar projekta “RDI2CluB” komandu no Vidzemes plānošanas reģiona devās arī LR Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vadošais nozares eksperts IKT jomā/RIS3 vienības vadītājs Jānis Paiders, Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta direktors Andrejs Domkins un Agroresursu un ekonomikas institūta direktore Viktorija Zaremba.

Ņemot vērā, ka būtiski arī uzņēmējiem smelties pieredzi un iedvesmu, viesojoties pieredzējušu un uz ilgtspēju vērstu uzņēmumu ražotnēs, braucienā piedalījās arī Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera biedru pārstāvji - SIA “Felici” ražošanas vadītāja Ilva Semičenkova, kā arī ģimenes uzņēmuma SIA “Dimdiņi” valdes loceklis Rinalds Audzišs un SIA “Skrīveru saldumi” valdes loceklis Oskars Brediks. Kā atzina I.Semičenkova, “grūti pateikt, cik daudz uzņēmumu Latvijā vispār domā par bioekonomiku. Zināšanas noteikti ir vājas. Arī man augstskolā neko par to nestāstīja, tikai sākot strādāt uzņēmumā, kura vadībai tas ir svarīgi, tā ir kļuvusi par aktuālu tēmu. Tendences Skandināvijā ar laiku aktualizējas arī mūsu sabiedrībā, piemēram, cukura daudzums pārtikas produktos – nu jau arī Latvijā ļoti domā par tā samazināšanu, kur vien tas iespējams. Gaidu, ka kaut kas līdzīgs notiks arī ar bioekonomikas tendencēm – visas cerības, ka tās drīz vien kļūs par mūsu ikdienu.”

Viesojoties Varmlandes (Värmland) reģionā Zviedrijā un Hedmarkas reģionā Norvēģijā, kas šajās valstīs uzskatāmi par vieniem no mežiem bagātākajiem apvidiem, līdzbraucējiem bija iespēja ielūkoties vairāku Eiropā zināmu un prestižu uzņēmumu ražotnēs,  (piemēram atjaunojamo iepakojuma materiālu ražotnē StoraEnso, bioenerģijas ražotnē Solör Bioenergi, u.c.) un organizāciju (piemēram,  meža bioekonomikas klasteris Papīra province (Paper province), Karlštates (Karlstad) inovāciju parks) ikdienas procesos. Jāsecina, ka Skandināvijā uzņēmumu darbībā svarīga ir ilgtspēja, pārdomāta vietējo resursu pilnīga izmantošana, un uzņēmēji ir cieši piekritēji aprites ekonomikai, tās principus veiksmīgi iedzīvinot ikdienas darbā.

Turklāt, ņemot vērā izglītības un pētniecības lomu un nozīmību reģionālo bioekonomikas jomu stiprināšanā, vizītes dalībniekiem bija iespēja apmeklēt arī Evenstadas (Evenstad) inovāciju centru un Inland universitātes studentu pilsētiņu Norvēģijā, kurā ierīkota t.s. dzīvā laboratorija, lai iedzīvinātu gudru enerģijas pārvaldības sistēmu pašu spēkiem.

Abos iepriekšminētajos Skandināvijas reģionos koncentrējas ne tikai koksnes resursi, bet vietu raduši arī dažādi inovatīvi risinājumi un izveidojušies klasteri, kas balstīti uz vērtību ķēdes radīšanu. Tāpat attīstījušās arī šķietami šauri, taču mērķtiecīgi virzītas izglītības un pētniecības institūcijas – mežsaimniecība un kokrūpniecības procesi kļuvuši par vairāku industriju dzinējspēku. Tā arī bija viena no atziņām, ar kuru dalījās Varmlandes reģiona pārstāvji – svarīgi izvirzīt konkrētas prioritātes un specializācijas un resursus ieguldīt mērķtiecīgi un koncentrēti.

Meža un koksnes produktu pētniecības attīstības institūta direktors Andrejs Domkins uzskata: “Kokrūpniecība bioekonomikā ir līderis, diemžēl Latvijā, atšķirībā no Zviedrijas un Norvēģijas, to īsti negrib vēl pieņemt. Šobrīd lielā mērā mūsu saimniekošanas paradumus ietekmē starptautiskais tirgus, jo jau kādu laiku pieprasa starptautiski atzītus apliecinājumus, ka koksne nāk no ilgtspējīga meža, arī kokrūpniekiem ir svarīgi, lai meži netiktu noplicināti. Noteikti gribu uzsvērt, ka kokrūpniecības attīstība ir balstīta uz vērtības pievienošanu koksnei, nevis uz koksnes eksporta apjomu palielināšanu.”

Skaidu plātņu ražotnes Forestia (Norvēģija) pārstāvis  savā stāstījumā uzsvēra, ka “ar produktiem, kam nav pievienotās vērtības šobrīd nopelnīt nevar, un nevajag koncentrēties tikai uz lokāli pieejamiem resursiem, jo inovāciju attīstīšanas procesā ir iespējams sadarboties arī ar ārvalstīm.” Ziemeļvalstīs inovācijām, tostarp bioekonomikas nozarēs, tiek piešķirta izšķiroša loma.

Ārvalstu uzņēmumu un klasteru vadītāji uzsvēra, ka liela vērtība tiek piešķirta dažādu zināšanu un statusu sajaukumam, ļaujot kopā idejas ģenerēt gan jau ilgspēlējošiem uzņēmumiem, gan topošajiem start-up uzņēmumiem, jo vieniem ir idejas, otriem – pieredze. Skandināvu uzņēmēji ir pārliecināti, ka produktu vērtības radīšanā un inovāciju attīstīšanā jāiesaista arī paši darbinieki. Šobrīd pasaulē notiek paaudžu nomaiņa un uzņēmumu kolektīvus papildina jaunās paaudzes pārstāvji, kas skatās uz lietām atšķirīgi. Skaidu plātņu ražotnes Forestia vadītājs uzsvēra, ka jaunieši, kuri bieži vien piedāvā dažādus inovatīvus risinājumus un pieredzējušie un ilglaicīgi strādājošie darbinieki, atzīstama par labu kombināciju veiksmīgai uzņēmuma attīstībai. Tikpat svarīgi ir domāt arī par procesu optimizāciju, saprast, kur iespējams veikt izmaiņas, uzlabojumus, piemēram, lai noslogotu iekārtas pilnībā un saīsinātu produkcijas ražošanas laiku, kas vienlaikus var spēlēt nozīmīgu lomu attiecībā uz vides jautājumiem.

Viens no spilgtākajiem secinājumiem pēc atgriešanās no pieredzes apmaiņas brauciena – Zviedrija un Norvēģija kalpo par lielisku piemēru, ka tieši publiskais sektors var rādīt labu piemēru, priekšroku dodot tieši koka ēku būvniecībai. Jau šobrīd Ziemeļvalstīs ir populāri koku kā materiālu izmantot tādu publisko ēku būvniecībā kā slimnīcas, izglītības iestādes, studentu kopmītnes, pansionāti u.c. Tiek uzsvērts, ka koks izmaksu ziņā ir konkurētspējīgs, jo materiāla svars ietekmē pamatkonstrukciju apmērus, līdz ar to, arī izmaksas. Turklāt koksnei ir kapacitāte uzglabāt enerģiju, tāpēc ēkas vienlaikus ir arī energoefektīvas, vienīgi jāpārdomā stratēģija ēkas būvniecībai un uzturēšanai, ņemot vērā ārējās vides un laikapstākļu iespējamo ietekmi.

Meža un koksnes produktu pētniecības attīstības institūta direktors Andrejs Domkins atzinīgi novērtē iespēju piedalīties šādos pieredzes apmaiņas braucienos, sakot: “Pozitīvi vērtēju projekta uzstādījumu ar pieredzi klātienē iepazīstināt nozares speciālistus un ekspertus. Ir ļoti vērtīgi salīdzināt, ko paši esam paveikuši un ko citi dara, jo nereti gribam izgudrot savu velosipēdu un tādējādi zaudējam laiku. Lai arī jāsaka, ka Skandināvijā kolēģi sasnieguši ievērojami vairāk, tomēr pēc brauciena radušās jau vairākas idejas, no kurām pāris jau īstenošu pavisam drīz – vēl šogad gribētu aizvest delegāciju uz “Living Lab for Zero Emission” Evenstadā Norvēģijā, jo saistoša šķita ne tikai laboratorijas izveides koncepcija, bet arī valsts aktīvā līdzdalība bioekonomikas veidošanā jeb precīzāk – valsts institūciju izpratne par praktiskas iesaistes būtisko nozīmi eko-inovāciju radīšanā. Noteikti gribētu aizvest kolēģus uz Papīra provinci Zviedrijā, jo arī Latvijā ir svarīgi stiprināt koksnes resursu viedu izmantošanu, un zviedru kolēģiem ir daudz labu piemēru un padomu, ar kuriem tie labprāt dalās.”

***

Papildinformācijai par projektu

Projektu “Bioekonomikas inovāciju sistēmas attīstīšana reģionos (RDI2CluB)” īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar nodibinājumu „Vides risinājumu institūts”, kā arī partneri no Norvēģijas, Somijas, Igaunijas un Polijas Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros (http://www.rdi2club.eu/), ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Norvēģijas līdzfinansējumu. Tā mērķis ir atbalstīt viedu, ilgtspējīgu un iekļaujošu bioekonomikas nozares izaugsmi BJR lauku teritorijās. Šī informācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Eiropas Savienība nav atbildīga par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Papildu informācija: Santa Niedola, projekta “RDI2CluB” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.niedola PIE vidzeme PUNKTS lv">santa.niedola PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. 26674261.

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. 29454752.

No šī gada 7. oktobra līdz 7. novembrim Mālpils kultūras centrā bija apskatāma gadskārtējā mākslinieku biedrības Sidegunde simpozija izstāde. Lielāko daļu ekspozīcijas veidoja plenēra gleznojumi, bet izstādes darbi sniedza ieskatu visās simpozija aktivitātēs. Izstādes laikā tika organizēta ekspozīcijas apskate un  radošās darbnīcas Mālpils novada vidusskolas un Mālpils Mūzikas un mākslas skolas audzēkņiem. Iedvesmojoties no mākslinieku krāsu prieka un Ilmāra Reinholda darba “Laimes putns”, bērni veidoja daudzkrāsainas kartiņas augstspiedes tehnikā.

No 21. novembra bērnu veikums apskatāms Mālpils novada bibliotēkā košā izstādē “Krāsu frekvence. Brīnumputns.”

Simpozijs, izstādes un darbnīcas tiek rīkotas ar  Valsts Kultūrkapitāla fonda un Latvijas Valsts mežu finansētās Vidzemes kultūras programmas un Mālpils novada domes atbalstu. 

 Projekta kuratore Ērika Zutere zutere PIE gmail PUNKTS com, tel. 29467668

Vidzemes plānošanas reģions (turpmāk – VPR) kā vienu no reģiona attīstības prioritātēm ir noteicis dabas kapitāla ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kas ietver arī atkritumu pārstrādes un atkārtotas izmantošanas veicināšanu. Lai sasniegtu izvirzīto, VPR kopā ar Latvijas un Igaunijas partneriem šoruden sāk īstenot projektu “Otrreizēja atkritumu izmantošana, pielietojot mākslu un amatniecību” jeb  “WasteArt”, kurā ar mākslas un citu radošu aktivitāšu palīdzību iecerēts pievērst uzmanību pieaugošā atkritumu daudzuma problēmai un izglītot sabiedrību, jo īpaši bērnus un jauniešus, par atkritumu daudzuma samazināšanu, atkārtotu izmantošanu un pārstrādi.

Prom no acīm, prom no prāta?

Izmetot nevajadzīgas lietas, gūstam šķietamu sajūtu, ka tās vairs neeksistē, jo ikdienā neredzam un neaizdomājamies par atkritumu apjomu, ko kopā radām. Projektā “WasteArt” iecerētas divas galvenās aktivitātes – atkritumu audits 24 izglītības iestādēs un publiska mākslas kampaņa – ar mērķi rosināt sabiedrību domāt un aizdomāties, gūt izpratni par radīto atkritumu apjomu, pārstrādes potenciālu un resursu izmantošanas efektivitāti, un rezultātā arī mainīt savus paradumus.

Bērnu izglītošana ir nozīmīga, domājot par nākotnes sabiedrības apziņas un ieradumu veidošanu, tāpēc Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar nozares ekspertu izstrādās atkritumu audita metodiku, ar kuras palīdzību 24 izglītības iestādēs (12 Vidzemē un 12 Dienvidigaunijā) audzēkņi kopā ar skolotājiem novērtēs skolās un bērnudārzos radīto sadzīves atkritumu daudzumu un veidu un izvirzīs rīcības situācijas uzlabošanai.

Savukārt, mākslas kampaņā “NOT out of sight, NOT out of mind” ("NE prom no acīm, NE prom no prāta") no atkritumiem tiks veidoti mākslas darbi, kurus ceļojošā izstādē no 2019.–2020. gadam izrādīs 6 dažādās mākslas, kultūras un publiskajās telpās Latvijā un Igaunijā. Pirmā izstādes atklāšana paredzēta 2019. gada maijā.

“Māksla palīdz veidot dialogu, uzdot jautājumus un rast atbildes,” ar šādu domu dabas un tehnoloģiju parkā URDA novembra sākumā aizritēja pirmais atvērtais darbseminārs projektā “WasteArt” un tika dots starts plānotajām aktivitātēm. 

Projekta partneri bija aicinājuši izglītības iestāžu un pašvaldību pārstāvjus, kā arī māksliniekus, lai radošās, bet konstruktīvās “prāta vētrās” apspriestu idejas, kā sasniegt projekta mērķus un kā uzrunāt dažādas mērķauditorijas, un palūkotos plašāk uz atkritumu problemātiku un ikdienā ieviešamiem paradumiem vai risinājumiem.

Projektu “WasteArt” finansiāli atbalsta Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programma un līdzfinansē projekta partneri. No Latvijas projektā piedalās arī Vides risinājumu institūts un atkritumu apsaimniekotājs SIA ZAAO.

Šis raksts atspoguļo tikai tā autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Vairāk informācijas: Maija Rieksta, projekta "WasteArt" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, +371 26099521, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Māra Sproģe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, +371 26488091, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv

No 21. – 23. novembrim norisinās tirdzniecības misijas, kā ietvaros seši kokrūpniecības nozares uzņēmumi no Vidzemes uzņem pārstāvjus no Skandināvijas valstīm, izmantojot iespēju Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Koksne un mēbeles” ietvaros atrast iespējamus sadarbības partnerus savam biznesam.

Ar ārvalstu uzņēmējiem tiksies mēbeļu ražotāji SIA “Wega”, SIA “Kampenuss Furniture”, alumīnija logu un koka durvju ražotājs SIA “WoodHeart”, koka ēku ražotāji SIA “Dores Fabrika”, SIA “Pavasars” un koka paneļu māju un mēbeļu ražotājs SIA “Fabrika Rauna”. Uzņēmumos viesojas pārstāvji no Zviedrijas būvniecības kompānijas “Veidekke”, dizaina aģentūras un mēbeļu ražotāja “Woodstockholm”, Norvēģijas mēbeļu piegādātāja Blender Entreprenør, kā arī pārstāvji no interjera arhitektūras un publisko telpu dizaina izstrādes kompānijām “Radius Design” un “Nordic Furniture” (Norvēģija).

Lai veicinātu tirdzniecības misijas dalībnieku kontaktu veidošanu, visiem tās dalībniekiem vakar norisinājās kopīgs seminārs. Tajā piedalījās un klātesošos uzrunāja arī asociācijas “Latvijas mēbeles” pārstāve Ieva Erele, kura iepazīstināja ar asociācijas darbu un uzņēmēju ieguvumu, sadarbojoties. Analizējot Baltijas valstu kokrūpniecības nozares uzņēmumu eksportu salīdzinošā kontekstā, viņa klātesošajiem detalizēti iezīmēja Latvijas un Igaunijas kokrūpniecības nozares eksporta rādītājus.

Ar eksporta kultūru Baltijas valstīs, Skandināvijas biznesa videi raksturīgo un tirgus specifiku iepazīstināja konsultante no “Gateway & Partners”. Semināra ietvaros sanākušie uzņēmēji interesējās par formālo un neformālo etiķeti sadarbībā ar Skandināvijas valstu uzņēmējiem, saņemot padomus par to, kā labāk sevi prezentēt.  

Tirdzniecības misiju ietvaros šodien un rīt Skandināvijas uzņēmumu pārstāvji viesosies kopumā 11 uzņēmumos Latvijā un Igaunijā. Iespējamos sadarbības partnerus Igaunijā uzņems mēbeļu ražotāji Wermo AS, Sisustuskoda OÜ, VIP-Mööbel OÜ, Võru Empak, Vipson Projekt OÜ.

Tirdzniecības misijas notiek projekta “Koksne un mēbeles” ietvaros ar mērķi caur biznesa kontaktu veidošanu veicināt Vidzemes un Veru reģiona (Igaunija) kokrūpniecības nozares uzņēmumu eksportspēju. Projektu īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Kokapstrādes un mēbeļu ražošanas centru Igaunijā (Tsenter - Puidutöötlemise ja mööblitootmise kompetentsikeskus) Interreg Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta "Kokapstrādes un mēbeļu industrijas produktu inovācijas un eksports Veru apgabalā un Vidzemes plānošanas reģionā" ietvaros. 

Augstākminētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona Sabiedrisko attiecību speciāliste, +371 28674617, ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv. 

Latvijas Radio korespondente Vidzemē Gunta Matisone sagatavojusi sižetu par vienu no remigrācijas pilotprojekta uzņēmējdarbības konkursa uzvarētājiem Vidzemē. Liepā šobrīd top autoserviss, kas pavisam drīz vērs durvis saviem klientiem. Priecājamies par topošā servisa saimnieku apņēmību un enerģiju, taču vienlaikus Vidzemes remigrācijas koordinatore Ija Groza norāda, ka konkursa noteikumi varēja nebūt tik strikti un projektu pieteikumu izstrādes laiks ilgāks. Ja remigrācijas projekts tiks turpināts - tas noteikti jāņem vērā.

Reemigrantu atbalsta projektu konkursā strikti kritēriji, daudziem neizpildāmi

Autori: Gunta Matisone (Latvijas Radio korespondente Vidzemē)

Nesakārtots dzīves vietas deklarēšanās jautājums un ļoti īss projektu izstrādes laiks – šie ir divi galvenie faktori, kuri, piemēram, Vidzemes reģionā ļāva atbalstīt tikai divus tā sauktos atgriešanās projektus. Uzņēmējdarbības atbalstam reemigrantiem Vidzemē tika iesniegti seši projekti, interese par šo projektu konkursu kopumā bija diezgan liela.

Kādas tad bija mājupbraucēju galvenās problēmas, startējot „Atgriešanās atbalsta” projektu konkursā un ar ko nākas saskarties, īstenojot šos projektus dzīvē?

' ' Šajā telpā būs slīpētava, mašīnas sagatavošana pirms krāsošanas,' ' - cēsnieki Oskars Liepiņš un Elvijs Sotnieks iepazīstina ar savu topošo autoservisu Liepas pagastā, kur abi šobrīd veic remontdarbus, lai drīzumā tas varētu sākt darboties. Aiz muguras vienam deviņi gadi Beļģijā, otram 10 gadi Īrijā, abiem tagad ir ģimenes, kas ir bijis galvenais mudinājums, lai atgrieztos. Pirmais darbs bijis meklēt telpas iecerētajam servisam:

' ' Aizgājām uz domi, lai iedod kaut kādu palīdzību ar telpām, lai atrod telpas mums varbūt, jo paši nevarējām neko atrast, un tad viņi arī aizsūtīja mūs pie Ijas Grozas, un viņa tad palīdzēja ar šo projektu. - Viņa saka, es redzu, ka jums ir dzirkstele acīs un vajag to kārtot tālāk.' '

Puišu pieminētā Ija Groza ir Vidzemes reģiona reemigrācijas koordinatore, kas tad arī mudinājusi pieteikties uzņēmējdarbības „Atgriešanās atbalsta” projektu konkursā.

Ir tikai viens „bet” - abi puiši nebija nokārtojuši dzīvesvietas deklarāciju ārzemēs.

' ' Pēdējie trīs gadi laikam bija tā kā jābūt dzīvoti tur, es nebiju izdeklarējies no Latvijas, bet sieva bija, tā ka viņa paņēma uz sevi uzrakstīt to projektu. - Es personīgi nebiju piedeklarējies, jo sanāca kaut kā tā, ka aizbraucu kaut ko pastrādāt un no sākuma strādāju neoficiāli, un tad sāku strādāt oficiāli, bet vienkārši kaut kā nepiereģistrējos, bet visas vēstules tā jau man bija saistītas ar Latviju, ka es esmu tur bijis, visas algas lapas, bet to neņēma vērā,' ' tagad viņi taisnojas.

Startēt konkursā gan izdevās, jo dzīvesvietas deklarācija bija Elvija sievai, bet, kā stāsta Ija Groza, tad šī konkursa prasība daudziem liedza startēt:

' ' Noteikumi noteica, ka cilvēkam jābūt izdeklarētam no Latvijas un piedeklarētam ārvalstīs. Cilvēki bija arī daudzi piedeklarējušies, bet dzīvesvietas deklarēšanas likums nosaka, ja ilgāk kā mēnesi dzīvo ārpus Latvijas, tad viņam ir jāpaziņo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei sava tā brīža atrašanās vieta. Cilvēki to nezināja, liela daļa uzskatīja, ka, ja viņš ir piedeklarējies ārzemēs, tad tas automātiski atnāk arī uz šejieni, un tas bija viens no lielākiem iemesliem [nepieteikties atbalstam].' '

 Vēl viens faktors, kas atturēja no projektu iesniegšanas, bija īsais tā izstrādes laiks.

' ' Mēneša laikā bija jāizstrādā šis pieteikums, tas nebija grūti, pieteikuma forma bija vienkārša. Bet īss laiks, nu viņam bija jau jābūt gatavam idejai, domai, ko es darīšu, un vēl šī nauda ir jāapgūst līdz 15. decembrim.' '

Un nav jau arī tā, ka atbraucējs piešķirtos deviņus tūkstošus eiro uzreiz saņem savā kontā, tā Elvijs un Oskars šobrīd autoservisa tapšanā iegulda savus līdzekļus, par ko puiši saka - nu jau viss iekrātais ir iztērēts, bet bija taču arī jādomā par dzīves vietas iegādi:

' ' Tas nav tā - tev iedos 9000, un dari ar viņiem, ko gribi, tas tā nav. Viņi prasa tā kā avansa rēķinus, lai mēs uzrādām par tām precēm, ko mēs pirksim, projektā bija jāuzrāda tieši konkrētas lietas, kas sastāda tos deviņus tūkstošus, mums tur bija kādas sešas lietas. Tad visām tām jāuzrāda pretim rēķini, daži no tiem ir ārzemēs, dabūsim sūtīt, tas visu saildzina. Šobrīd viss, kas te ir, ir par saviem līdzekļiem.' '

Runājot par šo uzņēmējdarbības atbalsta konkursu atbraucējiem, Vidzemes koordinatore atzīst, ka biznesa idejas bijušas visdažādākās, pozitīvi ir tas, ka ir vēlme arī doties uz attālākām lauku vietām. Tā, piemēram, otrs atbalstītais projekts tiks īstenots tūrisma jomā Alūksnes novada Zaicevā. Ija Groza arī vērtē, ka turpmāk, ja būs šādi uzņēmējdarbības atbalsta konkursi reemigrantiem, noteikumi ir jāpārskata un, iespējams, jāatvieglo.

' ' Tas ir atspēriens, liels atspēriens, protams, ja mums nebūtu visas pārējās iekārtas un ierīces, tad tas būtu mazumiņš, bet šobrīd, tā kā mums ir pārējais viss un mums ir vajadzīgs pāris galvenās lietas, kas maksā lielu summu, tad tas bija atspēriens,' ' secina puiši.

Elvijs un Oskars cer, ka drīzumā izdosies saņemt solīto atbalstu un atvērt savu autoservisu, lai, kā puiši saka, vismaz nopelnītu Ziemassvētku dāvanām, jo šobrīd jau nākas dzīvot bez algas.

Foto autore: Gunta Matisone

Avots: www.lsm.lv 

***

Vairāk par remigrāciju: www.paps.lv un http://www.vidzeme.lv/lv/remigracija

2018. gada nogalē klajā nāk cēsinieka mag.hist. Daumanta Vasmaņa grāmata – apceres par sen pagājušām dienām “Cēsis gadsimtu mijā (1877–1914)”. Daumants Vasmanis ir arī tādu grāmatu autors kā “Cēsu novada pagātnes ainas” (1996) un “Cēsu pils: tās saimnieki un iemītnieki” (1997). Būdams ilggadējs Cēsu muzeja darbinieks un vēstures skolotājs, autors izzinājis Cēsis caur dažādu laikmetu ritējumu. Par viņa vadītajām ekskursijām, plašajām zināšanām Cēsu vēsturē tūristi ne reizi vien pauduši sajūsmu.

Daumantam Vasmanim piemīt humora izjūta, kas pauž vēsturnieka veselīgo attieksmi pret dažādām sadzīviskām, vēsturiskām un politiskām norisēm. Uz autorvakaru – grāmatas “Cēsis gadsimtu mijā (1877–1914)” atvēršanas svētkiem –  Cēsu bibliotēkā, 12. decembrī plkst. 18.00, aicināts ikviens interesents!

Pasākuma laikā būs iespēja iegādāties autora jaunāko grāmatu.

Grāmata izdota Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2018 ietvaros.

No 8. – 9. novembrim projekta “No pazemes ūdeņiem atkarīgu ekosistēmu vienota apsaimniekošana pārrobežu Gaujas - Koivas upju baseina apgabalā (GroundEco)” ietvaros norisinājās  pirmā kopīgā vizīte Latvijas un Igaunijas pilotteritorijās, kurās turpmāk notiks padziļināti pētījumi.

Īstenotā projekta mērķis ir veicināt ilgtspējīgu kopīgo pazemes ūdeņu resursu un ar tiem saistīto ekosistēmu apsaimniekošanu pārrobežu Gaujas - Koivas upju baseinā. Plānots, ka Latvijas partneri adaptēs jau esošu Igaunijas partneru izstrādātu metodiku no pazemes ūdeņiem atkarīgu virszemes ekosistēmu identificēšanai, kopīgi to pārbaudot izmēģinājuma teritorijās – Kazu lejā (gravā), Priekuļu novadā un avotu purvā Matsi apkārtnē Igaunijā.

Partneri tikās ar mērķi kopīgi aplūkot projekta pilotteritorijas, iepazīties ar līdz šim veiktajiem lauka darbiem Latvijā un Igaunijā, kā arī vienoties par vēl nepieciešamajiem pētījumiem. Matsi avotu purvā aktīvus izpētes darbus šobrīd veic Igaunijas partneri, pētot gruntsūdeņu sastāvu, līmeņu sezonālās svārstības un cenšoties identificēt iespējamās slodzes. Vizītes ietvaros pārstāvji no Igaunijas Ģeoloģijas dienesta un Tallinas universitātes Ekoloģijas institūta demonstrēja Latvijas partneriem ierīkoto pazemes ūdeņu monitoringa tīklu, kā arī detalizēti pastāstīja par teritorijas ģeoloģiju un izpētes metodiku,  kā arī līdz šim iegūtajiem datiem.

Viesojoties pilotteritorijā Latvijā – Kazu lejā, projekta partneri  iezīmēja galvenās un noteicošās līdzības starp abu valstu pilotteritorijām, tādejādi analizējot iespēju nodrošināt metodikas korektu pārbaudi un interpretēšanu līdzvērtīgi abās pilotvietās. Apskati vadīja Latvijas Universitātes vadošais pētnieks Andis Kalvāns, kurš vēlāk prezentēja viņa rīcībā esošos datus par Kazu leju, vietas ģeoloģisko raksturojumu, kā arī plānotos pētījumus. Savukārt Dabas aizsardzības pārvaldes ekologs Agnese Priede savā prezentācijā uzsvēra veģetācijas izpētes nozīmi šajos pētījumus.

GroundEco aktivitāšu ieviešanā sadarbosies Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (vadošais projekta partneris), Igaunijas Republikas Vides ministrija, Igaunijas Ģeoloģijas dienests, Tallinas Universitāte, Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Universitāte un Vidzemes plānošanas reģions.

Pilotteritoriju raksturojums 

Kazu leja (grava) – pilotteritorija Latvijā

Latvijas pilotteritorija Kazu leja, ko bieži sauc par Kazu gravu, kas aizņem aptuveni 100 hektārus, ir dziļa un izteikta subglaciālā iegultne (senleja). Ielejas nogāzes apaugušas ar jauktu mežu, bet ielejas gultnē izveidojies zāļu purvs, sausākajā daļā – zālājs. Kazu lejas ziemeļ-rietumu galā atrodas Lībānu-Jaunzemju saldūdens kaļķiežu atradne, kas reiz bija viena no lielākajām zināmajām atradnēm Latvijā. Kaļķieži tika iegūti 20.gadsimta pirmajā pusē, un, iespējams, arī agrāk. Kaļķiežu nogulumi aizpildīja Kazu lejas sāngravu, kā arī veidoja iznesu konusu galvenās ielejas gultnē. Mūsdienās kaļķiežu krājumi lielā mērā ir izsmelti, atstājot izmainītu, ar mežu apaugušu ainavu, kas sastāv no dīķiem, bedrēm un grāvjiem. Ievērības cienīgs ir cietu saldūdens kaļķiežu atsegumus un pār to krītošs kaskādes veida ūdenskritums. Arī šis atsegums ir kaļķiežu ieguves artefakts.

Kazu lejas Dienvidu nogāzē – gan tās augšdaļā, gan nogāzes pakājē – izplūst ar kalcija karbonātu bagāti avotu ūdeņi, kas, nonākot saskarsmē ar atmosfēras gaisu, izgulsnē avotkaļķi. Ap avotiem izveidojušie specifiski biotopi, lielākoties mazā platībā, kuros ir īpatnējs, tikai šādai videi raksturīgs sugu sastāvs, kāds veidojas tikai uz avotkaļķa nogulumiem un avotu darbības dēļ pastāvīgi mitrā mikroklimatā. Raksturīgas augu sabiedrības ir Cratoneurion commutati un Carici remotae. Augājā dominē sūnas, no tām raksturīgākās ir paparžu dzīslenīte Cratoneuron commutatum, mainīgā avotspalve Pallustriella commutata, vairzaru pellija Pellia endiviifolia u. c. Lielākais avotu komplekss Kazu lejā veido divus ūdenskritumus, tomēr lielā apmeklētāju skaita dēļ avotu veģetācija ir stipri izmīdīta un degradēta, īpaši ap lielāko ūdenskritumu. Pie tam ūdenskrituma strautā izplūst arī ūdens no apkārtējo lauku meliorācija sistēmas, kas rada bažas par paaugstinātu biogēno elementu pieplūdi.

Ielejas gultnē nelielas upītes krastos izveidojies zāļu purvs, kas arī vismaz daļēji barojas no nogāzē izplūstošajiem avotiem. 20. gs. otrajā pusē to būtiski pārveidojusi un nelabvēlīgi ietekmējusi meliorācija (gan segtā drenāža, gan grāvis), kūdras ieguve un mūsdienās arī bebru darbība. Tādējādi agrākā veģetācija ir iznīcināta un nav saglabājusies. Ielejas gultnē veģetācija veidojusies uz zemā tipa kūdras nogulumiem, taču nepieciešama detalizētāka augsnes un hidroloģisko apstākļu izpēte, kas tiks veikta pilotteritorijas izpētes ietvaros. Ielejas gultnes zemākajā daļā ap upīti ir mitrākie apstākļi, tur augāju veido Scheuchzerio-Caricetea fuscae sabiedrība (galvenokārt grīšļi), sūnu segums ir neliels. Laukumu veidā sastopamas gandrīz monodominantas niedru audzes. Sausākās vietās dominē parastais miežubrālis Phalaris arundinacea. Visā ielejā izplatās invazīvas svešzemju augu sugas Sosnovska latvānis Heracleum sosnowskyi, puķu sprigane Impatiens glanfulifera un Kanādas zeltgalvīte Solidago canadensis, kas apdraud un degradē avotu biotopus un tiem raksturīgās sugas un augu sabiedrības.

Mitrzemē, Kazu lejas gultnē, saplūst ūdens no kaļķainajiem avotiem ielejas nogāzēs kā arī nokrišņu ūdens. Vēl viens ūdens avots varētu būt pazemes ūdens, kas atslogojas tieši ielejas gultnē zem veģetācijas un kūdras segas. Tomēr šo ūdens avotu proporcionālais ieguldījums pēc apjoma un minerālvielu satura nav zināms, tas tiks analizēts pilotpētījuma ietvaros. Tāpat ūdens kvalitāti avotos, kas izplūst visaugstāk ielejas nogāzēs, varētu ietekmēt arī difūzais piesārņojums, ko rada lauksaimnieciskā darbība.

Iepriekšējos gadu desmitos Kazu gravā atrasts samērā liels skaits retu, aizsargājamu augu sugu. Vairākas no tām ir lielā mērā atkarīgas no gruntsūdeņiem atkarīgām ekosistēmām (biotopiem), piemēram, bezdelīgactiņa Primula farinosa, biezlapu virza Stellaria crassifolia, vairākas orhideju sugas. Taču lielākās daļa sugu datu ir samērā veci un līdz ar to veicama atkārtota šo sugu atradņu inventarizācija.

2019. gada pavasarī-vasarā tiks veikta veģetācijas un bezmugurkaulnieku izpēte.

Matsi – pilotteritorija Igaunijā 

GroundEco projekta pilotteritoriju Igaunijā Matsi apkārtnē veido ar autoceļiem savstarpēji nodalīti  avotu purva poligoni, ko baro Mustjegi upes (Koivas jeb Gaujas pieteka) ielejas nogāzē izplūstošie kaļķainie, vietām arī ar dzelzi bagātie avoti. Visa teritorija klasificējama kā avotu purvs. Kopumā teritorija aizņem 4,6 hektārus, lielākais purva laukums aizņem 3,4 hektārus. Purva vide ir bāziska, purvā atrasti irdena saldūdens kaļķieža un trīsvērtīgā dzelzs hidroksīda (okera) nogulumi. Raksturīgs sugu kopums, kas liecina par kaļķainiem augšanas apstākļiem (pH vērtība – 6,9 līdz 8) –sastopamas tādas kaļķainiem purviem raksturīgas sugas, kā, piemēram, purva dzeguzene Epipactis palustris, dzegužpirkstītes Dactylorhiza spp. u. c. Dominējošās vaskulāro augu sugas ir pūkaugļu grīslis Carex lasiocarpa un uzpūstais grīslis Carex rostrata, trejlapu puplaksis Menyanthes trifoliata, bieži sastopama upes kosa Equisetum fluviatile, purva neaizmirstule Myosotis palustris, biezlapu virza Stellaria crassifolia, pļavas ķērsa Cardamine amara u.c. Laukumu veidā vietām dominē skarainais grīslis Carex paniculata (veido lielus ciņus) – šīs sugas dominance, iespējams, liecina par nestabilāku jeb sezonāli mainīgāku ūdens līmeni nekā pārējā purvā. Sūnu stāvā biežāk sastopamās sugas ir purva krokvācelīte Aulacomnium palustre, ēnāja stāvaine Hylocomium umbratum, spīdīgā tūbaine Tomenthypnum nitens, parastā smailzarīte Calliergonella cuspidata, skrajlapes Plagiomnium spp. Atsevišķās purva daļās raksturīgi Varnstorfa sfagna Sphagnum warnstorfii veidoti ciņi, sastopamas arī dzērvenes Oxycoccus spp., rasenes Drosera spp. un daži citas augstajiem un pārejas purviem vairāk raksturīgas augu sugas. Varnstorfa sfagns ir samērā bieži sastopamas kaļķainos zāļu purvos, kur tas veido izteiktus ciņu.

Kopumā Matsi purva teritorija ir samērā labā, relatīvi dabiskā stāvoklī. Tomēr to pagājušā gadsimta laikā būtiski ietekmējusi meliorācija un pēdējā laikā arī bebru darbība.

Liela daļa Matsi purva teritorijas ir atklāta, gandrīz bez kokiem un krūmiem, bet purva daļas gar grāvjiem nosusināšanas ietekmē aizaugušas ar mežu (mežaudzi veido galvenokārt bērzs, pamežā egle u. c.). Nosusinātajās purva daļās raksturīgi sausāki apstākļi un iztrūkst dažu ekosistēmas komponentu (sugu, struktūru), kas atrodami atklātajās, labākas kvalitātes purva daļās.

Pilotteritoriju raksturojuma autors: Agnese Priede, Dabas aizsardzības pārvalde un GroundEco projekta komanda. 

Projekts GroundEco īstenots Interreg Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020. gadam ietvaros (www.estlat.eu). Vairāk par projektu ŠEIT. 

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, projekta “GroundEco” sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, tālr.: +371 28674617, e-pasts: ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv

Augstākminētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Pagājis pusgads kopš Vidzemes plānošanas reģions izsniedz speciālās atļaujas (licences) pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru Vidzemē. Šobrīd 2018. gada novembra sākumā apkopotie dati liecina, ka Vidzemē licences izņēmuši vien 19 komersanti. Tepat gan jāpiebilst, ka saskaņā ar normatīvajiem aktiem, republikas pilsētas (Vidzemē – Valmiera) pašas turpina izsniegt licences. Plānošanas reģionā izņemtā licence ļauj komersantiem veikt pasažieru komercpārvadājumus visā Vidzemes plānošanas reģionā, atšķirībā no iepriekšējā perioda, kad licences tika izsniegtas pašvaldībā un pārvadājumus varēja veikt vienīgi konkrētās pašvaldības teritorijā. Vidzemes plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja Inita Ozoliņa situāciju komentē, norādot, ka “ņemot vērā kopējo pakalpojuma sniedzēju skaitu reģionā, jāsecina, ka vai nu liela daļa no tiem savu darbību ir pārtraukuši, vai arī joprojām brauc bez licencēm.

Cerējām tomēr uz lielāku komersantu aktivitāti un godprātīgu darbošanos. Šobrīd redzama virkne nepilnību, kas būtu jāuzlabo, lai process tiktu sakārtots. Vienlaikus saprotam arī komersantus, jo likumdošana nav līdz galam sakārtota, Autopārvadājumu likumā tiek veikti joprojām grozījumi, tomēr aicinātu komersantus komercdarbību legalizēt un vienlaikus parūpēties arī par savu sociālo apdrošināšanu. Šobrīd, spriežot pēc sarunām ar vairākiem komersantiem, jāsecina, ka ļoti daudzi nemaz nezina, kā pareizi jāsakārto dokumenti, lai veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas krātos laikam, kad komersants vēlētos paņemt atvaļinājumu vai slimības lapu.” I.Ozoliņa arī piebilst, ka, iespējams, viens no iemesliem, kāpēc licences netiek aktīvi izņemtas, ir pietiekami augstās izmaksas, ko ik mēnesi komersantam jāsedz. Papildus braukšanas licencei, kas maksā 50 eiro un ir derīga 4 gadus,  ik mēnesi komersantam jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa 130 eiro apmērā, kā arī ik mēnesi jāizņem braukšanas kartīte, kas Vidzemes plānošanas reģionā maksā 3 eiro. No vienas puses, izdevumi nav pārmērīgi lieli, no otras puses – reģionos tā ir pietiekami ievērojama summa. Turklāt katru mēnesi komersantam ir jāierodas klātienē mūsu birojā, lai rakstītu iesniegumu par ikmēneša kartītes saņemšanu. Tā, ņemot vērā Vidzemes plānošanas reģiona teritoriju un patērēto laiku, nav samērīga prasība. Pastāv iespēja iesniegumu noformēt arī elektroniski, taču tad nepieciešams elektroniskais paraksts  - šāda veida iesniegums vēl nav saņemts. Daži attālāko reģionu novadu komersanti iesniegumus nosūta pa pastu.

Informāciju par komersantiem, kas veic pasažieru pārvadājumus ar taksometru Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā, iespējams aplūkot VPR mājaslapā izvēloties sadaļu “Sabiedriskā  transporta organizācija”, tālāk “Pasažieru komercpārvadājumi ar taksometru” un  visbeidzot - “Izsniegtās licences”.

Vairāk informācijas: Inita Ozoliņa, Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, inita.ozolina PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. 26516182.

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību vadītāja, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 29454752.

No 23. – 25. novembrim "Cēsu Dizaina un Tehnoloģiju vidusskolā" norisinājās jau otrais Garage48 Wood 2 koksnes hakatons, kurā kopumā 12 starpdisciplināras komandas radīja jaunus risinājumus koka produktu izmantošanai publiskās vietās un nozarē kopumā. Šajā hakatonā uzvaras laurus plūca komanda, kas izstrādāja konteinerā pārvadājamas saliekamas koka mājas prototipu.

Pasākums atklāšanā pulcēja ap 70 dalībnieku no Latvijas un Igaunijas, kur sākotnēji tika prezentētas pieteiktās koka produktu idejas. 12 no visām prezentētajām guva atsaucību un to autori spēja ap sevi pulcēt dažādu jomu speciālistus, izveidojot komandas. Turpmākās 48 stundas galdnieki, dizaineri, arhitekti, biznesa attīstības un mārketinga speciālisti, kokrūpniecības jomas profesionāļi, kā arī saistīto jomu studenti strādāja pie reālu koka produktu prototipu izveides.

Hakatona noslēgumā dalībnieki prezentēja izstrādātos prototipus žūrijai, kas lēma par pirmo trīs vietu ieguvējiem. Pirmo vietu saņēma projekts ar nosaukumu “Dacha” – specializēta dizaina konteinerā pārvadājama saliekama koka māja. Otrajai vietai tika nominēta koka karkasa CNC iekārta, savukārt trešo vietu ieguva projekts “MLO” – magnētiskā lauka ietekmē levitējoša koka bļoda, kas izmantojama kā interjera elements.

Skatītāju simpātijas nomināciju ieguva daudzfunkcionālas suņu mājas “LaikAhouse” prototips. Savukārt kā ideja ar izglītojošu potenciālu atzīta bērnu gultas prototips ar plašām dizaina pielāgošanas iespējām ikdienā. Dienasgaismu prototipu formā piedzīvoja arī tādi auditorijas novērtēti projekti kā modulāra plauktu sistēma, ko var savienot bez skrūvēm, sols ar grozāmu sēdvirsmu, lai lietus laikā pasargātu apģērbu no samirkšanas un citi.

Projekta “Koksne un mēbeles” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā Laima Engere uzsver, ka Garage48 Wood hakatons bija piedzīvojums ne tikai dalībniekiem, bet arī tā organizatoriem. “Pirmais hakatons norisinājās pirms gada Igaunijā. Vairāki dalībnieki hakatonā piedalījās jau otro reizi un atzīst, ka šāds formāts ļauj ne tikai strādāt pie izaicinošām un inovatīvām produktu idejām, bet arī veicina kontaktu veidošanos un sadarbības partneru atrašanu. Hakatona formāts kokrūpniecības nozarē nav ierasts, bet tieši šādi pasākumi palīdz lauzt stereotipus un pierāda, ka koks ir materiāls ar vēl neizmantotu potenciālu inovāciju un augstas pievienotās vērtības produktu radīšanā.”

Mēbeļu ražošanas uzņēmuma SIA “Wega” pārstāvis Artūrs Vēveris ir viens no tiem, kas nu jau piedalījies abos koksnes hakatonos. Šogad viņš darbojās komandā, kas izstrādāja koka karkasa CNC iekārtu. Ideja sākotnēji bijusi viņa brāļa, arī komandas dalībnieka, diplomdarbs mehatronikā: “Zināju, ka tālāk par nepieciešamo sastāvdaļu iegādi un kontroles bloka izveidi šīs iekārtas projekts vēl nav virzīts, tāpēc piedāvāju brālim kopā ar kursabiedru izmantot hakatona iespējas to uzbūvēt. Uz pasākumu ieradāmies ar neatvērtām sastāvdaļu kastēm un apņēmību improvizēt. Īpašs prieks, ka mums izdevās apvienoties vienā komandā ar galdnieku no Smiltenes, jo pateicoties viņa ātrumam darbā ar koku, mums viss izdevās,” par hakatona sniegto iespēju veidot dažāda sastāva profesionāļu komandas, uzsver A. Vēveris.

Pirmās vietas ieguvējs - DACHA

No koka izgatavota specializēta dizaina konteinerā pārvadājama saliekama māja.

Balvā: Startup Estonia specbalva, “Koka dienu” ieejas kartes, kā arī vietējie ražojumi. 

Komandā: Robert Männa (prototipa izstrāde, idejas prezentēšana, EKA), Aivar Pehme (prototipa izstrāde, TTÜ), Matis Velt (komandas vadība, Q-House), Agate Eglīte Drēziņa (dizainere, Latvijas Mākslas akadēmija), Marianna Zvereva (dizainere, EKA), Vitali Valtanen (dizaineris, EKA).

Komanda uzsver: "Turpināsim attīstīt iesākto projektu! Negaidījām, ka vispār ko iegūsim, kad piektdien šeit ieradāmies. Mūsu pašu ieinteresētība bija galvenais dzinulis šī projekta radīšanā, tāpēc ir fantastiska sajūta saņemt šādu savas idejas apstiprinājumu un novērtējumu.”

Otrā vieta – koka karkasa CNC iekārta

Balvā: “Koka dienu” ieejas kartes, vietējie labumi.

Komadā: Artūrs Vēveris (dizaineris), Kārlis Vēveris (inženieris), Oskars Janševskis (inženieris), Mikus Purmalis (galdnieks.)

Trešā vieta – MLO. Magnēta ietekmē levitējoša koka bļoda, kas izmantojama publiskās vietās kā efektīvs uzmanību piesaistošs dizaina elements. 

Balva: "Koka dienu" ieejas kartes, vietējie labumi. 

Komanda: Ingus Puķītis (idejas autors/galdnieks), Lauri Mei (galdnieks/dizaineris/inženieris/idejas prezentēšana), Mārtiņš Čiekurs (mārketings/biznesa attīstība), Pēteris Čiekurs (projektu vadītajs). 

Iepazīstieties ar auditorijas simpātiju, labāk prezentēto produktu, ideju ar izglītojošu potenciālu, kā arī pārējo komandu lielisko veikumu: http://www.garage48.org/blog/winner-of-wood-2-will-change-the-way-how-houses-are-built.

Kopā ar dalībniekiem pie viņu ideju realizēšanas strādāja arī mentori, palīdzot ar padomu. Savas zināšanas un laiku nedēļas nogalē, palīdzot prototipu izstrādē, veltīja  – Jörgen Dobris (TSENTER), Martin Melioranski (Igaunijas Mākslas akadēmija, Meliorad), Renee Puusepp (Igaunijas Mākslas akadēmija, Creatomus), Aija Freimane (Latvijas Mākslas akadēmija), Jaan Kers (TalTech), Māris Simanovičs (kokrūpniecības nozares un biznesa attīstības speciālists), Nauris Grandāns (MeKA), Marek Mardisoo (EstHus), Andre Visnapuu (UUP), Triin Kõivupuu (UUP), Aivars Vaivods (Mass Portal), Krišs Bērzkalns (Mass Portal), Tanel Velga (TSENTER), Mārtiņš Jurcinš (Cēsu Dizaina un Tehnoloģiju vidusskola), Lauris Puriņš (Cēsu Dizaina un Tehnoloģiju vidusskola), Andrejs Koklis (Cēsu Dizaina un Tehnoloģiju vidusskola).

Izsakām īpašu pateicību “Cēsu Dizaina un Tehnoloģiju vidusskolas” pārstāvjiem par līdzdalību un sniegto iespēju izmantot skolas telpas un iekārtas pasākuma īstenošanai. Tāpat pateicamies “Koka dienu” organizatoram Ervīnam Krauklim, kurš piecām komandām dāvāja ieejas kartes uz “Koka dienu” pasākumu un praktiskajām darbnīcām.

Garage48 Wood hakatons ir jau otrais Interreg Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Koksne un mēbeles” ietvaros organizētais šāda veida pasākums, ko īstenoja Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar projekta partneri Kokapstrādes un mēbeļu arodapmācības centru Igaunijā (TSENTER), kā arī pasākuma sadarbības partneriem – Garage48 komandu. Hakatona mērķis bija apvienot dažādu jomu speciālistus, kokrūpniecības nozares profesionāļus, lai radītu unikālu pieredzi prototipu izstrādes procesā limitētā laika periodā un starpdisciplinārās komandās.

Augstākminētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, projekta "Koksne un mēbeles" sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv. 

No 2018.gada maija līdz decembrim Drabešu muižas Amatu mājā tiek īstenots  projekts bērniem un skolu jauniešiem  „Reiz dzīvoja Āraišos”. Projekta ietvaros Amatu mājā notiek amatu un tradīciju darbnīcas, kurās bērni un skolu jaunieši apgūst iemaņas darbā ar vilnu, koku, mālu, aušanas pamatus, stikla apgleznošanu, tautas mūzikas instrumentus un stāstītprasmi. Apgūtās prasmes un pašu izveidotie „rekvizīti”  tiek izmantoti, veidojot animācijas filmu „Reiz dzīvoja Āraišos”.

Kad mūzika un stāsti jau ierakstīti skaņu studijā „Lauska”, laiks ķerties pie filmēšanas.

Veselu nedēļu Skujenes pamatskolas, Amatas pamatskolas, Amatas novada mūzikas un mākslas skolas, Drabešu Jaunās pamatskolas, Nītaures vidusskolas, Zaubes pamatskolas  un Drabešu muižas Amatu mājas bērni strādāja Drabešu muižas Amatu mājā kopā ar māksliniecēm animatorēm Daci Liepu, Silvu Liepu un Viju Liepiņu – kustināja, cilāja, pārvietoja pašu taisītās lelles, taisīja Āraišu ezeru no apgleznota stikla gabaliņiem, „uzcēla” Āraišu vējdzirnavas, Āraišu baznīcu un Ezerpili, dancināja lielo un mazo pūķi – ar vārdu sakot, darīja visu, lai taptu animācijas filma „Reiz dzīvoja Āraišos”.

Process brīžam bija grūts un nogurdinošs, toties, ļoti interesants – pa centimetram pārvietot filmas personāžus, „kokus”, kustināt lelles, brīžam sēdēt zem galda un pacietīgi raustīt aukliņas vai turēt rokās lidojošā paklāja stūrus, kurš mēģina „izrauties”, šļūkt pa trepēm lejā ar lielo pūķi klēpī un vēl un vēl.

Lai palīdzētu mazajiem stāstniekiem un muzikantiem sagatavoties filmas prezentācijai pirmizrādē, Amatu mājā viesojās Valmieras teātra aktieris Ģirts Rāviņš, lai dalītos pieredzē, kā uzstāties, kā sagatavoties priekšnesumam, trenēt dikciju, izmantot runas vingrinājumus un sadalīt uzstāšanās lampu drudzi  „uz galviņām”.

30.novembrī plkst.18.00 aicinām visus uz animācijas filmas „Reiz dzīvoja Āraišos” pirmizrādi Drabešu Jaunajā pamatskolā, Drabešu muižā.

Projektu realizē biedrība „Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs „KasTe”, finansiāli atbalsta Vidzemes plānošanas reģions un Valsts Kultūrkapitāla fonds.  

Informāciju sagatavoja projekta vadītāja
Inese Roze

Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) Vidzemes kultūras programmas 2018. gada projektu konkursā atbalstīts Sēļu pagasta Tautas nama iesniegtais projekts “Meistardarbnīcas “Gadskārtas Sēļu muižā””. Pirmajā meistarklasē 22. jūnijā Sēļu muižas estrādē apmeklētāji iepazinās ar Jāņu rituāliem, pina vainagus, sēja sieru un mācījās Jāņu dziesmas. Otrajā meistardarbnīcā apguva cītaras spēli un iepazina Miķeļu – rudens saulgriežu - tradīcijas. Trešajā meistardarbnīcā apmeklētāji mācījās Mārtiņdienas tradicionālo ēdienu gatavošanu un mandolīnas spēli.

Savukārt 7. decembrī plkst.18.00 norisināsies projekta ceturtā - noslēdzošā meistardarbnīca – Ziemas Saulgrieži Sēļu muižā. Pasākumā ikviens aicināts izmēģināt zīlēšanu, gatavot puzurus, baudīt kulināro mantojumu un piedalīties vakarēšanā ar dziesmām, dančiem un rotaļām. Deju meistarklasi vadīs tradicionālās dejas pētnieks un skolotājs Ernests Spīčs kopā ar Sēļu Tautas nama folkloras kopu “Sēlene” un kapelu “Sēļu muižas muzikanti”.

Paralēli dančiem būs iespējams apgūt tradicionālās vijoļspēles meistarklasi pie vijolnieces un etnomuzikoloģes Lienes Brences. Aicinām pieteikties dalībniekus līdz 6. decembrim! Sīkāka informācija: Iveta Dukaļska (tālr.20019452) un Ināra Blūma (tālr. 26321158).

Pasākuma organizatore Ināra Blūma: “Meistardarbnīcu mērķis ir aizrautīgi un zināšanām bagāti pavadīt savu brīvo laiku un veicināt kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, mācot mūsu tradīcijas arī bērniem un jauniešiem! Aicinu visus uz latviskajiem svētkiem Sēļu muižā!”   

Visi projektā iekļautie pasākumi ir bezmaksas. Projekts “Meistardarbnīcas “Gadskārtas Sēļu muižā”” (projekta numurs VKP/2018-90) tiek īstenots no 2018. gada maija līdz 15. decembrim, pateicoties Vidzemes plānošanas reģiona atbalstam un Valsts Kultūrkapitāla fonda piešķirtajam finansējumam 2000 euro apmērā. Projekts „Meistardarbnīcas “Gadskārtas Sēļu muižā”” ir izstrādāts ar mērķi, lai stiprinātu Vidzemes tradicionālā kultūrvēsturiskā mantojuma lietojumu mūsdienās, veicinātu sabiedrības izpratni par tradicionālo kultūru un iepazītu tautas mūzikas instrumentus. 

Pasākuma laikā var tikt fotografēts un filmēts.

Vairāk informācijas: www.mazsalaca.lv.  

Anete Gluha,

Mazsalacas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste

Šī gada 28.novembrī, Smiltenes pilsētas Kultūras centrā norisinājās konference “Deinstitucionalizācijas spēles noteikumi”. Atklājot konferenci, projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone uzsvēra, ka deinstitucionalizācija ir komandas spēle un ir ļoti būtiski, lai visi iesaistītie spēlētāji izprastu spēles noteikumus, jo tikai tā projekts var izdoties.

Konferencē piedalījās Labklājības ministrija un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, lai sniegtu saprotamu redzējumu, kas tiek sagaidīts no pašvaldībām un kādas pārbaudes projekta laikā ir gaidāmas, savukārt pašvaldības darbinieki sniedza savu viedokli Labklājības ministrijai par to, kādas izmaiņas nepieciešamas normatīvajos aktos, lai uzlabotu pakalpojuma pieejamību cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Atskatoties uz paveikto, svarīgi mācīties no citu labajiem piemēriem, tāpēc konferences dalībnieki ar interesi uzklausīja Tukuma novada pašvaldības aģentūras „Tukuma novada sociālais dienests” vadītāju Inu Balgalvi, lai uzzinātu Tukuma novada pieredzi gan pakalpojumu organizēšanā deinstitucionalizācijas projektā, gan  projekta ieviešanas praktiskos  aspektus, tai skaitā par  Centrālās finanšu un līgumu aģentūras veiktajām pārbaudēm projekta īstenošanas vietās.  Ina Balgalve uzsvēra, ka deinstitucionalizācijas projekti jāuztver kā resurss pakalpojumu attīstībai un, īstenojot šo projektu, arvien jāatceras, ka runa ir par katra cilvēka vienu vienīgo dzīvi!

Arī Vidzemes plānošanas reģionā ir labās prakses piemēri, piemēram, domājot par bērnu ar funkcionāliem traucējumiem vecākiem Priekuļu novada Sociālajam dienestam ir izdevies organizēt sociālos pakalpojumus tā, lai gan bērns, gan vecāks paralēli saņemtu pakalpojumus projekta ietvaros.  Būtisks priekšnoteikums šādai pakalpojumu organizācijai ir specializētā transporta pieejamība, savukārt šādas pieejas pievienotā vērtība ir vecāku savstarpējā komunikācija, pieredzes apmaiņa un pleca sajūta. Savukārt Smiltenes novada domes Sociālais dienests ir veiksmīgi organizējis sociālās aprūpes pakalpojumu, to šobrīd saņem divpadsmit bērni. Veiksmes atslēga slēpjas tajā, ka Smiltenes novads sekmīgi īstenojis valsts budžeta finansēto programmu par  asistenta pakalpojumiem pašvaldībā bērniem ar invaliditāti, līdz ar to sociālās aprūpes pakalpojumu sniedzējus pašvaldība meklē tieši starp asistentiem. Bet Alūksnes novada Sociālais dienests pakalpojuma sniedzēja trūkumu savā pašvaldībā risina, sadarbojoties ar pakalpojumu sniedzējiem citviet, uzrunājot un piedāvājot pakalpojumus sniegt Alūksnē.

Neapšaubāmi, 2019.gada lielākais izaicinājums deinstitucionalizācijas projektā ir kvalitatīvu un atbilstošu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana pilngadīgiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Mākslas terapeite Laura Danilāne jau šobrīd veiksmīgi sadarbojas ar Valmieras pilsētas pašvaldību un Madonas novada pašvaldību, sniedzot mākslas terapijas nodarbības cilvēkiem ar garīga raksturatraucējumiem. Pati mākslas terapeite uzteic sociālo dienestu darbiniekus par ieinteresētību nodrošināt pakalpojumu cilvēkiem ērtā un pieejamā vietā. Valmieras pilsētas pašvaldības Sociālo lietu pārvalde uzsver, ka pārmaiņas cilvēkos pēc vairākām mākslas terapijas nodarbībām ir pamanījuši gan tuvinieki, gan sociālā dienesta darbinieki. Madonas novada pašvaldības Sociālā dienesta darbinieki priecājas par to, ka mākslas terapiju turpina apmeklēt visi cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, kuri uzsākuši terapiju un dara to ar prieku. Savukārt Cēsu novada pašvaldībā veiksmīga sadarbība izveidojusies ar fizioterapeitiem, kuri savus pakalpojumus sniedz arī Cēsu novada pašvaldības aģentūras "Sociālais dienests" telpās.

Deinstitucionalizācijas process Latvijā turpinās, arī 2019.gadā ikvienu iesaistīto sagaida jauni izaicinājumi. Lai šos izaicinājumus pārvarētu, arī turpmāk nepieciešama cieša sadarbība iesaistīto pušu starpā, vienlaikus atceroties, ka “runa ir par katra cilvēka vienīgo dzīvi”.

Pielikumā prezentācijas no konferences:

Labklājības ministrija- "Katrai spēlei savi noteikumi"

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra-"Par spēles noteikumiem"

Ina Balgalve- "Kad pašvaldība deinstitucionalizācijas spēlē saņem dzelteno kartīti?"

Ina Balgalve- "Tā pati spēle tikai citā laukumā – Rīgas plānošanas reģions"

Laura Danilāne- "Izkrāso procesu"

Laine Zālīte- "Kas ir sociālais mentors?"

Vairāk informācijas:

Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv 

Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv