.png)
|
Arhīva kalendārs
Padome apstiprināja arī Vidzemes reģiona mobilitātes investīciju plānu 2030, kurā iekļauts iepriekšminētais prioritāšu saraksts, nosakot to par īstermiņa mērķi.
Padomes sēdes dalībnieki tika iepazīstināti ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) organizētā konkursa “Pašvaldību atbalsta pasākumi uzņēmējdarbības sekmēšanai” rezultātiem, kas aizvadītajā gadā tika organizēts sadarbībā ar plānošanas reģioniem. Vidzemē laureātu vidū bija trīs pašvaldības. Valmieras pilsētas pašvaldība konkursā iegūtu naudas balvu (5390 eiro) izmantojusi, lai kopā ar kaimiņu novadiem veidotu inovāciju atbalsta programmu “Zīle”. Tās mērķis – veicināt jaunu produktu un inovāciju realizēšanu, rosinot privāto un publisko sektora uz savstarpēju sadarbību. Kā informēja Valmieras pilsētas pašvaldības Attīstības pārvaldes vadītājs Gints Bērtiņš: “Atbalsta programmas “Zīle” kopējais budžets bija 21 708 eiro, tāpēc uzņēmējdarbības atbalsta konkursā iegūtais finansējums ļāva būtiski palielināt maksimālo projekta atbalsta apjomu. Uzņēmēji varēja pieteikties uz atbalstu, kas bija robežās no 2000 eiro līdz pat 10 000 eiro, ar 60 % atbalsta intensitāti.” No septiņiem iesniegtajiem projekta pieteikumiem atbalstu saņēma pieci: ekoloģisku peldkostīmu ražošana, metālapstrādes ražotnes digitalizācija, saliekama kajaka izstrāde, SPA kosmētikas zīmolveikala/laboratorijas iekārtu iegāde, telpisku plānu un projektu izstrāde. Savukārt Pārgaujas novada pašvaldība iegūto naudas balvu (3000 eiro) izlietojusi, izveidojot vienotu preču zīmi “Radīts Pārgaujas novadā”, kuru šobrīd ikdienā izmanto jau 14 mazie ražotāji un pakalpojumu sniedzēji. Tāpat uzstādītas arī norādes zīmes uz novadā esošajām uzņēmējdarbības vietām. Aktivitātes veiktas ar mērķi stiprināt vietējo uzņēmēju identitātes sajūtu, ļaujot lepoties ar vietējo resursu izmantošanu un augstas kvalitātes produktu un preču radīšanu. Konkursā naudas balvu ieguva arī Smiltenes novada pašvaldība, un saņemtos 2000 eiro izlietojusi, lai godinātu un iedrošinātu tieši jaunos uzņēmējus. Daļa finansējuma izmantota, lai organizētu īpašu godināšanas pasākumu, kura ietvaros tika sniegta arī būtiska informācija par atbalsta iespējām, kā arī tika piedāvāts noklausīties pieredzējušu jauno uzņēmēju atklāsmēs un padomos. Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Gints Kukainis norādīja: “Mums ir svarīgs ikviens uzņēmējs un ikviena viņu ideja. Šāds pasākums noteikti būs arī nākamgad – jaunie uzņēmēji ir īpaši jāatbalsta, jāiedrošina un jāpaslavē.” Vidzemes Uzņēmējdarbības centra vadītājs Māris Ozols piebilda, ka šobrīd nav informācijas, vai arī nākamgad būs līdzīga veida aktivitāte, vienlaikus atzīstot, ka “ir jāuzteic šāda veida iniciatīvas, kuru ietvaros publiskais finansējums tiek izmantots, lai sekmētu uzņēmējdarbību reģionos. Lai arī atbalsta finansējuma apmērs nebija liels, tomēr tā rezultātā īstenotas vairākas būtiskas aktivitātes pašvaldībās.” Vidzemes pašvaldību priekšsēdētāji tika iepazīstināti arī ar projekta “SWARE” ieviešanas gaitu un sagatavoto rīcības plānu, kā arī tika apstiprināta VPR Dokumentu pārvaldības kārtība. Nākamā Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēde plānota 2019. gada 25.janvārī, Valkā.
Vairāk informācijas: Guna Kalniņa-Priede, VPR administrācijas vadītāja, guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 29477997 Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, VPR sabiedrisko attiecību vadītāja, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 29454752.
Pēc konkursa žūrija dalījās iespaidos par dzirdēto. V. Zilberts: “Esmu jau vairākkārt bijis A. Kalniņa pianistu konkursa žūrijā Cēsīs, un mans salīdzinājums ar iepriekšējām reizēm - skolēnu kopējais līmenis ir audzis gan tehniskā, gan mākslinieciskā ziņā. Iepriecināja skolotāju prasme izvēlēties repertuāru atbilstoši audzēkņa spējām. Godalgoto vietu ieguvēju priekšnesumi - dzīvi, dabiski, bija jūtama jauno pianistu spēja uz lielās skatuves atraisīties un muzicēt. Vēlos īpaši atzīmēt 5. klases audzēknes Melissas Takanbekovas (AKCMV, sk. I.Mazkalne) muzicēšanu - manā skatījumā teicami un spilgti nospēlēti visi trīs konkursa skaņdarbi. C grupā visveiksmīgākie un pārliecinošākie bija 8. klases godalgoto vietu ieguvēji - Aleksandrs Komka (Salaspils MS, sk. N. Karpova), Raivo Groza ( AKCMV, sk. I.Mazkalne) un Eva Blumberga (Tukuma MS, sk. M. Zute). Šiem audzēkņiem nopietna programmu izvēle un adekvāts priekšnesums. Visi cerīgi un ar labu perspektīvu nākotnē.” Arī pārējie žūrijas locekļi īpaši atzīmējuši Melissas Takanbekovas un Aleksandra Komkas spilgto priekšnesumu. Rūdolfs Vanks izteica atzinību par iespēju jaunajiem pianistiem uzstāties akustiski augstvērtīgajā koncertzālē ar labu koncertinstrumentu, kas dod neatņemamu pienesumu jauno mākslinieku profesionālajai izaugsmei. Viņš pateicās Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolai par silto uzņemšanu un darbu, kas ieguldīts Alfrēda Kalniņa daiļrades popularizēšanai, kā arī jauno pianistu pulcēšanai Vidzemes kultūras pērlē Cēsu Koncertzālē “Cēsis”. Konkursa rezultāti: A grupa: 1. vieta - Annemarija Frolova (P. Jurjāna MS, sk. T. Pogrebņaka) Liels paldies koncerta atbalstītājiem: Vidzemes plānošanas reģionam, Valsts kultūrkapitāla fondam, Cēsu novada pašvaldībai un Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas atbalsta biedrībai! Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola pateicas visiem dalībniekiem, skolotājiem un žūrijai par ieguldīto darbu un gaida uz 10. Alfrēda Kalniņa starptautisko Jauno pianistu konkursu 2020. gadā.
Elīna Eglīte Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas Projektu vadītāja
Vidzemes plānošanas reģions šobrīd veic aktīvu darbu pie rīcībplāna izstrādes par atbalsta instrumentu pilnveidi, lai uzlabotu mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju un videi draudzīgu inovāciju kapacitāti Latvijā, tostarp arī Vidzemē. Plānots, ka dokuments būs gatavs 2019. gada pirmajā ceturksnī. Taču līdz tam, lai nodrošinātos, ka plāns risinās identificētās problēmas, tā saturs un iecerētās rekomendācijas tiek izstrādātas sadarbībā ar vairāku uzņēmumu un organizāciju pārstāvjiem. Savu vērtējumu un ieteikumus darba grupās snieguši arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālās politikas departamenta un Ekonomikas ministrijas Inovācijas nodaļas pārstāvji, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos, Lauku tīkla uzņēmējdarbības konsultanti, pašvaldību un reģionālo augstskolu pārstāvji, u.c. Rīcībplānā izvērsti tiks izstrādāti trīs svarīgākie virzieni – 1) pilnveidot atbalsta programmu un politikas instrumentus, 2) triple helix* sadarbības veicināšana reģionā 3) citas aktivitātes, kas bāzētas uz vietējām vajadzībām sistēmas uzlabošanai, piemēram, risinot nepilnīgu informācijas apriti, kā rezultātā būtiska informācija par pieejamo atbalstu uzņēmējus nesasniedz. Rīcībplāna virzienus palīdzējušas noteikt gan intervijas ar uzņēmumu pārstāvjiem, gan arī diskusijas darba grupās, kurās piedalījās dažādu organizāciju un valsts iestāžu pārstāvji un dalījās saviem vērojumiem. Paustais viedoklis apkopots un izvērtētas arī citu valstu pieejas atbalsta sistēmas izveidei. Diskutējot par līdzšinējiem rīcībplāna virzieniem un definētajām plānotajām aktivitātēm, gan vietējās darba grupās, gan arī iesaistoties projekta partnervalstu ekspertiem, iecerētais Vidzemē novērtēts pozitīvi. Projekta partnerība, sniedzot savu vērtējumu, uzteica plāna praktiskumu un izvēlēto fokusu un rīcību detalizācijas pakāpi, piebilstot - “ja Vidzemē iecerētais izdosies, ir skaidri paredzama tā ietekme uz inovāciju atbalsta sistēmas uzlabošanu uzņēmumiem, un šis vēlāk varēs kalpot kā labās prakses piemērs arī citām valstīm, lai risinātu līdzīgas problēmas.” Šobrīd kā vienīgo draudu partnerība norādījusi spēju saglabāt aktivitāšu ilgtspēju. Ekonomikas ministrijas Inovācijas departamenta Inovācijas politikas nodaļas vadītāja vietnieks Jānis Siliņš norāda: “Vidzemes plānošanas reģions ir visaktīvākais plānošanas reģions Latvijā, kas iesaistās vairāku Interreg Europe projektu īstenošanā, kas sniedz būtisku atbalstu politikas veidotājiem, ļaujot iepazīties ar citu valstu labo praksi, kā arī regulāri komunicēt ar reģionu pārstāvošām organizācijām un uzņēmumiem. Rekomendēju arī turpmāk Vidzemes plānošanas reģionam aktīvi iesaistīties Latvijas uzņēmējdarbības un inovāciju atbalsta ekosistēmas attīstībā, lai veidotu spēcīgu reģionālu ekosistēmu un palīdzētu gan uzņēmējdarbības, gan izglītības un zinātnes sektora pārstāvjiem integrēties inovācijas atbalsta ekosistēmā. Īpaši svarīgi veidot efektīvus komunikācijas kanālus informācijas nodošanai nacionāla atbalsta instrumentu efektīvākai izmantošanai un integrēšanai reģionā.” Tāpat starptautiskie partneri augsti novērtēja Latvijas centienus izmantot publiskā iepirkuma sistēmu, lai stimulētu inovāciju veidošanos uzņēmumos. Šī uzskatāma par labu metodi, kuras īstenošanai nepieciešamas drosmīgas un radošas pašvaldības, pasūtot un testējot vēl nebijušus, inovatīvus risinājumus. Inovatīva iepirkuma rezultātā tiek radīti dažādi, praktiski jau gatavi risinājumi, kurus piedāvāt tirgū, pat ja konkrētajā iepirkumā nav uzvarēts. Projekta “SUPER” partnerībai tiekoties Kopenhāgenā, arī pārējās valstis prezentēja savus rīcību plānus, kas šobrīd atrodas vēl izstādes procesā. Tā, piemēram, Dānijā šobrīd tiek reformēta visa atbalsta sistēma, jo konstatēts, ka līdzšinējā sistēma ir bijusi uzņēmumiem pārāk sarežģīta un nespēj pielāgoties industriju mainīgajām vajadzībām un pieprasījumam, kā arī ir daudz līdzīgu iniciatīvu, kas pārklājas. Tajā pat laikā, projekta partneri Vācijā strādā pie jauna reģionāla līmeņa grantu konkursa izstrādes tieši videi draudzīgu inovāciju attīstībai. Projekts “SUPER” Vidzemes plānošanas reģionā tiek īstenots ar starpreģionu sadarbības programmas Interreg Europe 2014-2020 atbalstu. Tā mērķis - attīstīt videi draudzīgas uzņēmējdarbības un inovāciju atbalsta sistēmas partneru reģionos.
*triple helix – sadarbība starp augstskolām, industriju un valsts pārvaldi
Vairāk informācijas: Laima Engere, projekta “SUPER” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, laima.engere PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t.+371 28376912. Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t +371 29454752.
Tīklošanās pasākuma mērķis bija vienkopus pulcināt ražotājus un restorānu, krodziņu, viesu namu pārstāvjus, lai abas puses klātienē tiktos un iepazītos, kā arī gūtu ierosmes jaunām produktu idejām un kopīgai sadarbībai. Tas savukārt atbalsotos gardēžu pieturvietu gatavotajos ēdienos, kuros būtu vairāk izmantoti vietējo ražotāju produkti.
Tīklošanās un jaunu kontaktu veidošanas pasākums Dikļu pils klētī. Fotogrāfs - Jānis Balodis. Pasākuma laikā dalībnieki tikās ar divu augstu vērtētu restorānu, kuru virtuvēs tiek lolotas Latvijas garšas, šefpavāriem – Mārtiņu Sirmo (3 pavāru restorāns “Tam labam būs augt”) un Jāni Siliņu (Dikļu pils restorāns). Katrs no viņiem stāstīja savu pieredzes stāstu par sadarbību ar ražotājiem, mājražotājiem un zemnieku saimniecībām. Dikļu pils restorāna šefpavārs Jānis Siliņš uzsvēra, ka, veidojot Dikļu pils restorāna piedāvājumu, viņam ir svarīgi dot iespēju viesiem baudīt Vidzemes lauku labumus, meža un upju veltes, to, kas audzēts netālos dārzos, tapis vietējās saimniecībās. J. Siliņš uzteica sanākušos ražotājus, novērtēja viņu degustācijā pasniegtos un kopīgai maltītei sarūpētos gardumus, kā arī sniedza savus ieteikumus, kā pasniegt konkrētus produktus, uzlabot tos, kā arī sniedza ierosmes jaunām biznesa idejām.
Dikļu pils restorāna šefpavārs Jānis Siliņš. Fotogrāfs - Jānis Balodis. Kā vienmēr tiešs un atklāts, daloties savā pieredzē par sadarbību ar vietējiem produktu ražotājiem, bija populārais šefpavārs Mārtiņš Sirmais. 3 pavāru restorāna “Tam labam būs augt” ēdienu buķete, Mārtiņa Sirmā vārdiem runājot, ir “ziemeļvalstiski postsovjetiski kontinentāla”. Viņš uzsvēra, ka nevar ignorēt globalizācijas ietekmi arī pārtikas nozarē. Jāpērk vislabākais, bet par adekvātu cenu, un jāizmanto viss plašā tirgus piedāvājums. M. Sirmais rosināja domāt par to, kā noturēt kvalitāti, spēt piedāvāt nemainīgu cenu, apjomu, kā arī pauda, ka restorāni ir specifiska lieta, kur ražotāji nopelnīt nevar, tālab jāmeklē citas vietas, nišas tirgi produkcijas noietam.
3 pavāru restorāna “Tam labam būs augt” šefpavārs Mārtiņš Sirmais. Fotogrāfs - Jānis Balodis. Savukārt Valts Grasbergs no zemnieku saimniecības “Zilūži” un zīmola “Grasbergs” teica: “Restorāni nebūs mājražotāju galvenais tirgus, protams, ar izņēmumiem. Galvenokārt - tie būs kā piedeva. Jo tu vairāk vietās būsi, jo tavs apgrozījums būs lielāks.” Sanākušie vienojās, ka katram laiks augt un attīstīties, bet tas jādara arī, domājot par loģistiku, kvalitāti un iepakojumu.
Ražotāju rīkotās degustācijas tīklošanās pasākumā Dikļu pils klētī. Fotogrāfs - Jānis Balodis. Pasākumā augsti tika novērtēta iespēja kopā satikties ražotājiem un viesmīlības pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi rodot jaunas idejas un iespējamus partnerus nākotnē. Pasākumā organizētajās degustācijās viesmīlības pakalpojumu sniedzēji nepiespiestā gaisotnē varēja iepazīt dažādus ražotājus - uzņēmumus “Siera ražotne”, "Zeltlejas" ar zīmolu "ZELT", “Veselības Laboratorija”, “Vīna darītava Matilde”, "J-parks", “Latvijas Ķiploks”, “Gusts Apinis”, zemnieku saimniecība “Zilūži” ar zīmolu “Grasbergs”, “Kaņepītes”, "Pilsgravas", „Adzelvieši”, “Mežvijas” un mājražotājus “pesto.lv”, “Sandriņas ievārījumi” un nogaršot dažādus meistarstiķus. Ražotāji iepazīstināja ar sevi īsās prezentācijās arī pasākuma viesus, stāstot par sortimentu, saražotajiem apjomiem, piegādes iespējām.
Ražotāju rīkotās degustācijas tīklošanās pasākumā Dikļu pils klētī. Fotogrāfs - Jānis Balodis. Turklāt šefpavāri M. Sirmais un J. Siliņš bija izveidojuši īpašu ēdienkarti pasākumam, izmantojot šai notikumā iesaistīto ražotāju produkciju, pārvēršot to gardā trīs kārtu ēdiena maltītē un komplimentā no šefpavāriem. Pasākuma dalībnieki atzinīgi vērtēja ideju šādā veidā iepazīt ražotājus un iespējas izmantot dažādus produktus, kā arī dibināt jaunas attiecības un pazīšanās.
Tīklošanās pasākuma dalībnieki. Fotogrāfs - Jānis Balodis. Pārrobežu kulinārais ceļš “Livonijas garša” top projektā "Livonijas kulinārais ceļš". Vairāk informācijas: https://ej.uz/Cels_LivonijasGarsa. Tas tiek īstenots "Interreg Estonia-Latvia" programmas ietvaros no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF). Projekta kopējais ERAF finansējums - 900 820,65 EUR. Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu. Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, kulinārā ceļa “Livonijas garša” sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr.: +371 29334753, www.vidzeme.lv.
Darba grupā piedalījās un par rīcības plāna izstrādi diskutēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālās politikas departamenta un Ekonomikas ministrijas Inovācijas nodaļas pārstāvji, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos, Lauku tīkla uzņēmējdarbības konsultanti, pašvaldību un reģionālo augstskolu pārstāvji un citi speciālisti. Projekta EcoRIS3 vadītājs Vidzemes plānošanas reģionā, Māris Ozols, iepazīstināja klātesošos ar definētajām viedās specializācijas jomām, kas ir – augstas pievienotās vērtības koksnes izstrādājumi, veselīgas pārtikas un dzērienu ražošana, biomasas izmantošana ķīmiskajai pārstrādei un enerģijai, rehabilitācijas un veselības aprūpes pakalpojumi, viedie materiāli, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT), rekreācija un ilgtspējīgs tūrisms, kultūras un radošās industrijas, kā arī attālinātais darbs un pakalpojumi. “Saskaņā ar 2014. gadā veikto pētījumu, šīs ir jomas, kur Vidzemes plānošanas reģionam ir augstākais viedās specializācijas potenciāls, proti, nozares, kurās attīstīt pētniecību un inovāciju vietējās uzņēmējdarbības vajadzībām, tomēr šobrīd nepieciešams tās aktualizēt, vērtējot atbilstību šī brīža situācijai reģionā,” uzsvēra M. Ozols. Diskusijas ietvaros LIAA Valmieras biznesa inkubatora pārstāvis Juris Čeičs uzsvēra, ka visas jau definētās jomas pēc būtības ir saglabājamas, tomēr tās būtu jāpārskata, nosakot prioritārās. Izskanēja arī viedokļi, ka nepieciešams izdalīt virtuālo realitāti kā atsevišķu virzienu, lai arī šobrīd tas ir iekļauts IKT jomā. Tāpat tika uzsvērts, ka nepieciešams analizēt un definēt uzņēmumu profilu, kas ir vai atbilst kultūras un radošo industriju jomai, jo šobrīd tas ir problemātiski. Lai izstrādātu reģiona viedās specializācijas rīcības plānu, papildus tiek analizētas iespējas un identificēti labākie piemēri, lai rezultātā izveidotu jaunus un efektīvākus atbalsta līdzekļus, kurus būtu iespējams ieviest starpnozaru inovāciju un pētniecības pārnesei – sadarbības veicināšanai starp zinātnes un tehnoloģiju centriem un reģionālo biznesa sektoru. Tiek analizēta inovāciju ekosistēma reģionā un aspekti, kas MVU sektoram traucē ieviest zināšanu pārnesi izaugsmei, izaicinājumi, ar ko saskaras vietējie talanti, kā publiskais sektors var to atbalstīt, kāda ir pētniecības institūciju loma inovāciju radīšanai uzņēmējdarbības sektoram u.c. Ar mērķi gūt idejas par dažādu veiksmīgu prakšu pārneses iespējām tieši Vidzemē un Latvijā, EcoRIS3 ietvaros norisinājušies vairāki zināšanu apmaiņas pasākumi ārvalstīs, iepazīstoties ar tur reāli darbojošām organizācijām, kas reprezentē biznesa sektora sadarbību ar pētniecības institūtiem. Projekts “Vietējo un reģionālo inovāciju ekosistēmu atbalsta politikas instrumenti (EcoRIS3)” īstenots Interreg Europe programmas 2014-2020. gadam ietvaros un tā mērķis ir analizēt iespējas un identificēt labākos piemērus, lai rezultātā izveidotu jaunus, efektīvākus atbalsta līdzekļus un vadlīnijas, kurus būtu iespējams ieviest starpnozaru inovāciju un pētniecības pārnesei un sadarbības veicināšanai starp zinātnes un tehnoloģiju centriem un reģionālo biznesa sektoru viedo specializāciju jomās. Projekta īstenošanā sadarbojas partneri no Spānijas (vadošais partneris), Īrijas, Portugāles, Lietuvas, Somijas, Itālijas, Francijas un Latvijas. Papildu informācija: Māris Ozols, projekta ecoRIS3 vadītājs Vidzemes plānošanas reģionā, Tālr.: +371 26449919, maris.ozols PIE vidzeme PUNKTS lv. Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, projekta EcoRIS3 sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, tālr.: +371 28674617, e-pasts: ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv.
No ģimenēm, ar kurām viņai ir bijusi saziņa, šogad atgriezusies 21 ģimene, bet 24 apsver iespēju atgriezties nākamajā gadā. Taču koordinatora uzdevums ir ne tikai pārliecināt par mājupbraukšanu, - jo būtībā tā jau ir katra paša personīga izšķiršanās -, bet ļoti svarīgi ir palīdzēt tiem, kas atgriežas, neapjukt dažādās sadzīves situācijās, likumu prasībās, vai birokrātijā. "Tas salīdzinoši grūtais jautājums, kas cilvēkiem ir, - piemēram, Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) jautājums, jo, lai tu atjauninātu vai pielīdzinātu tiesības, vai iegūtu no jauna, tev obligāti ir jābūt pusgadu nodzīvojušam Latvijā. Bija situācija - cilvēks bija martā atbraucis, un viņam jānomaina šīs tiesības, bet viņai vēl nav pagājuši seši mēneši, bet cilvēks ir laukos, bērni jāved uz skolu..." Šāda situācija bija Zandai Vasiļevskai, viņai pēc atgriešanās vajadzēja samainīt autovadītāja apliecību, kurai bija beidzies derīguma termiņš: ' "Man pietrūka piecu dienu līdz tam laikam, kad es varu viņas samainīt. Tā pirmā sajūta bija tāda - nu tad sveiki Latvijā! Beigās domāju - zvanīšu mūsu Ijai, kas te ir, uzprasīju viņai, ko man tagad darīt, es esmu atgriezusies un jāsāk strādāt, man ir bērni jāved uz bērnudārzu, bet tiesību nav. Tad viņa bija zvanījusi uz Rīgas CSDD un teica, lai es tad piezvanu pati viņiem, teica, jā, tāds likums ir, bet viņu var apiet, uzrakstīt to iesniegumu un tanī dienā var dabūt tās tiesības." Vidzemes reemigrācijas koordinatore vērtē, ka birokrātijas džungļi un ierēdņu attieksme ir viens no galvenajiem jautājumiem, ar kuriem ir nācies saskarties. "Cilvēki saka, kādas ir prasības ārzemēs un kas tomēr mums ir jāiet cauri; otra lieta ir šī sausā birokrātiskā atbilde no valsts iestādēm, ko es pati kā koordinatore esmu saņēmusi - likumu, likumu normu nocitēšana. Un tai pašā laikā viņi [atbraucēji] netic arī pēc iepriekšējās pieredzes uzņēmējiem, visiem netic, cik viņi godīgi ir. Svarīgs šobrīd ir ne tikai darbs un darba iespējas, bet arī darba vide, kā izturas pret cilvēku, tas arī mums kopumā būtu jāmācās," klāsta Ija Groza. Savukārt cēsnieki Elvijs Sotnieks un Oskars Liepiņš stāsta, ka pēc atgriešanās koordinatora palīdzība viņiem bijusi būtiska, startējot uzņēmējdarbības „Atgriešanās atbalsta” projektu konkursā, lai veidotu savu autoservisu, jo puiši nebija ārzemēs nokārtojuši deklarēšanās jautājumu, bet šī bija viena no konkursa prasībām: "Aizgājām uz domi, un tad viņi mūs aizsūtīja pie Ijas, viņa palīdzēja šo projektu izbīdīt. - Mēs jau tā kā atmetām, nolaidām galvu, ka ne es, ne Elvijs vairs neko nevaram izdarīt, neesam deklarējušies, un tad beigās Ija mums saka, - nekur jūs neiesiet, es redzu, ka jums ir dzirkstele acīs, jums vajag to kārtot tālāk, tā arī viņa saka, kas ir vēl par variantiem." Tiem, kas vēlas atgriezties, jautājumu ir daudz, jo prombūtnē ir pagājuši gadi desmit, pat vairāk, daudzi aizbraucēji vēl arvien arī dzīvo ar to informācijas bagāžu par Latviju, kāda tā bija, prom dodoties, bet dzīve jau ir mainījusies. Lai arī cik tas dīvaini nebūtu, bet interneta laikmetā trūkst šīs informācijas. "Tas tā arī ir, bet patiesībā mēs neviens nemākam atrast to risinājumu, un mums bija saruna - šīs diasporas organizācijas, dažādas apvienības, latviešu apvienības, viņi paši ir izpētījuši, ka viņi aptver tikai 11 procentus, tad kur ir visi pārējie? Ja šis projekts turpināsies nākamgad, tad, piemēram, ir šie amatiermākslas kolektīvi, kas ļoti ir aktivizējušies ārvalstīs, tad viņiem varētu šo informāciju dot, lai cilvēki zina, kādas iespējas viņiem tiek dotas." Reemigrācijas koordinatori ir pilotprojekts, par kuru Ija saka, ka tas būtu jāturpina: "Tie ir mūsu cilvēki, un tas būtu lietderīgi, un arī mērķtiecīgi. Un vairāk vai mazāk cilvēki ir noticējuši, neskatoties arī uz to negatīvo, kas nāk līdzi." To, ka šis darbs būtu jāturpina, sarunā ar reģionālajiem žurnālistiem uzsver arī Latvijas vēstniecības Apvienotajā Karalistē otrais sekretārs Kaspars Krumholcs: "Reģionālie reemigrācijas koordinatori, viņi nodrošina šo vienas pieturas aģentūras punktu cilvēkiem, kad viņi sāk interesēties par reemigrācijas iespējām. Cilvēkiem nepatīk birokrāti, administratīvi procesi, normatīvu pētīšanas un lasīšanas, tas, manuprāt, ir ļoti dabiski, ka cilvēkam nav vēlme [to darīt], vismaz vairākumam nav. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai ir iespēja vienā kontaktpunktā daudzus no šiem jautājumiem saprast un atrisināt. Cilvēki negrib daudz lasīt, viņi grib to personīgo skaidrojumu, tāpēc mēs arī redzam, ka reģionālajiem reemigrācijas koordinatoriem ar šo tiešo dialogu arī izdodas pārliecināt cilvēkus, cilvēkus ar ģimenēm pārcelties, tāpēc es domāju, tas ir veiksmes stāsts. Protams, reģionālie koordinatori nav atbilde un risinājums pilnīgi visam, tas ir kompleksi, tas ir tas, ko pašvaldības dara, jo tā ir reālā fiziskā vieta, kur cilvēki pārceļas, turpmāk uzturēsies un dzīvos, tāpēc ļoti liela loma ir tam, cik atvērtas ir pašvaldības." Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā informē, ka atbilstoši Diasporas likumam arī turpmāk būtu nosakāms atbalsts reemigrācijai un līdz ar to ir sniegts priekšlikums to iekļaut arī nākamā gada budžetā, tātad tas arī ir jaunās valdības jautājums. Autors: Gunta Matisone (Latvijas Radio korespondente Vidzemē), lsm.lv
Un bērni ar funkcionāliem traucējumiem? Noteikti esat redzējuši kampaņas, kuru laikā šādu bērniņu veselības uzlabošanai tiek vākti līdzekļi. Iespējams, ka esat ziedojuši naudu, lai palīdzētu kādam bērnam atgūt veselību vai vismaz saglabāt to.. Bet vai ikdienā esat gatavi šādus bērniņus satikt? Kā būtu, ja bērni ar funkcionāliem traucējumiem mācītos vienā klasē ar Jūsu bērnu? Satiekot šādu bērnu uz ielas vai veikalā, varbūt kādā koncertā vai bērnu laukumā, visticamāk, ka mēģināt neskatīties uz viņa pusi vai izliekaties, ka neredzat. Iemesli tam var būt dažādi – bailes aizvainot, kauns, žēlums… Un bērniņu mammas – jums noteikti ir priekšstats, kā jāuzvedas, kā jāizskatās un kas jādara šī bērniņa mammai…
Iespējams, ka sabiedrisko mediju ietekmē esat mazliet saprotošāki attiecībā uz bērniem bērnu namos. Esat pārliecināts, ka viņiem patiešām nepieciešama ģimene, taču vienlaicīgi noteikti pārdomājat arī to, ka viņiem ir slikti gēni, lielākoties visiem ir veselības problēmas, viņi slikti mācās un viņiem nav ne jausmas, kāda būs viņu dzīve tad, kad viņi pieaugs. Jūs paši, visticamāk, nevarat parūpēties par šādu bērniņu, jo jums nav nepieciešamo zināšanu, nav laika, ir savi bērni, par kuriem jārūpējas… Bet, kas tad ir tie cilvēki, kas pieņem savā ģimenē bez vecāku gādības palikušus bērnus? Kas viņus pamudina uz šo soli? Kāda ir viņu motivācija? Šis tematiskais izdevums veltīts deinstitucionalizācijas tēmai un tā mērķis ir iepazīstināt ar deinstitucionalizācijas procesa norisi Vidzemē, informēt par turpmāk plānotajiem darbiem un iepazīstināt ar dažiem procesa ieviešanā iesaistītajiem cilvēkiem un organizācijām.
Projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja
Tas ir komplekts ar kartona skatuvi, kas vienlaikus ir iepakojuma kārba, četriem pasaku ilustrāciju komplektiem un metodisko ieteikumu grāmatiņu. “Pirmais solis bija tekstu atlase. Stāstnieki kopā ar logopēdiem izvēlējās dzejoli par ozolu, rosinot domāt par dalītiesprieku un turpināšanos, pasaku par kastani – ārējās spurainības un iekšējā vēlīguma mijiedarbība, savukārt stāsts par mušām un medu aizved mūs arhetipiskajā triju tēva dēlu pasaulē,” tā grāmatiņas ievadā raksta Latvijas stāstnieku asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Mellēna. Kā skan šīs pasakas, VDMV audzēkņi atklāja, ciemos sagaidot un noklausoties Vidzemes stāstniekus. Kopā ar skolotājām Silviju Melnūdri, Daci Arāju, Inesi Andersoni, Ilzi Ērgli-Vanagu, Daci Brizausku un Veltu Roni ilustrācijas veidoja vairāk nekā astoņdesmit VDMV audzēkņu. Noslēgumā tika izvēlēti četri darbu komplekti, viens no tiem – māla pasaka – ir kolektīvs darbs. Savukārt kārbu/skatuvi radīja skolas Interjera dizaina nodaļas 12.kursa jaunieši pasniedzējas Inetas Perovas vadībā. Martas Ozolas kārbas prototips tika realizēts projektā un kļuva par pasaku ietvaru. “Materiāls ir lielisks palīgs pedagoga un logopēda darbā. Variācijas tā izmantošanai ir daudz: pirkstiņspēles, runas vingrinājumi, rotaļas, lasītprasmes veicināšana, iztēlošanās spēju attīstīšana, prasme izteikties, klausīties, izprast, atklāt sakarības, vizualizēt. Turklāt tas nav tikai bērniem, arī pieaugušajiem būs interesanti, jo vienu un to pašu varam interpretēt dažādi,” stāsta projekta koordinatore Agita Lapsa. Attēlu teātri dāvinās logopēdiem, pirmsskolas izglītības iestādēm Valmierā un tās apkaimē, desmit bibliotēkām, kuras aktīvi strādā ar bērniem. Arī stāstnieki saņems šo komplektu. “Bibliotekāriem šāds darbošanās veids ir ļoti saistošs, jo tā ir vēl viena iespēja ieinteresēt bērnus lasīt grāmatas, veicināt izpratni un interesi par izlasīto. Tas savukārt palīdz sakopot domas, paplašina vārdu krājumu,” uzsver A.Lapsa. Atvēršanas svētkos piedalījās logopēdi, pirmsskolas un sākumskolas pedagogi, uzzinot gan par projektu, gan materiāla izmantošanas veidiem. Inese Roze klātesošos iepazīstināja ar biedrības “Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs “KasTe”” projektu, kurā piedalījās bērni stāstnieki. Tā ir animācijas filma “Reiz dzīvoja Āraišos”, kuras tapšanā iesaistījās Amatas novada skolēni, izmantojot Drabešu muižas darbnīcās apgūtas prasmes, piemēram, filcēšanu, stikla apgleznošanu, aušanu, kokapstrādi.
Papīra teātra komplektā redzēsiet jauno mākslinieču Sandijas Rumbas, Annas Melderas, Grietas Brālēnas veidotās ilustrācija, bet māla pasakas autori ir Ariana Buliņa, Evelīna Delvere, Katrīne Dzērve-Tāluda, Mišela Denīze Estenberga, Daniels Lāns, Brigita Peļņa, Grieta Avotiņa. Kārbas dizains – Marta Ozola. Ainas fotografēja Beatrise Ozoliņa. Projekta aktivitātēs piedalījās stāstnieces Sanda Salmiņa, Aelita Punkstiņa, Agrita Gruzdiņa, Agita Lapsa, Latvijas stāstnieku eksperti Māra Mellēna un Guntis Pakalns un Valmieras sākumskolas logopēde Ilona Tropa. Projekts tiek īstenots, pateicoties Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas finansējumam. Projektu biedrības “Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs “KasTe”” paspārnē realizē Vidzemes stāstnieku kopa sadarbībā ar Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolu. Atbalsta Valmieras integrētā bibliotēka.
Informāciju sagatavoja:
12.decembrī Vidzemes vārds vairākkārt izskanēja pasākuma laikā Siguldā, kur risinājās seminārs-diskusija par demogrāfiju veicinošiem pasākumiem, tostarp remigrācijas pilotprojektu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas organizētajā pasākumā ar savu pieredzi par pašvaldības lomu un iespējām remigrantu atbalstam dalījās Smiltenes novada pašvaldības pārstāve Inga Kovala, remigrācijas projekta vadītāja pilotpašvaldībā. Savukārt ar savu stāstu par to, cik viegli vai grūti bija piedalīties remigrācijas uzņēmējdarbības atbalsta konkursā un ko iecerēts attīstīt Priekuļu novada Liepā, stāstīja konkursa uzvarētāji – topošā autoservisa saimnieki Vidzemē.
Monta Sotniece, konkursa pieteikuma autore atzīst, ka darbs, ko veic remigrācijas koordinatori Latvijā, konsultējot un palīdzot risināt dažādas situācijas, ir ļoti vērtīgs un vajadzīgs. “Lielu paldies gribu teikt remigrācijas koordinatorei Vidzemē Ijai Grozai; viņa, neskatoties uz to, vai bija agrs rīts vai vēls vakars, bija sasniedzama un atbildēja uz visiem mums interesējošajiem jautājumiem,“ tā M. Sotniece. Smiltenes novada pašvaldība ir viena no divām remigrācijas pilotpašvaldībām Vidzemē (otra – Gulbenes novada pašvaldība). Ļoti bieži tiem, kas atgriežas uz dzīvi Latvijā, problēmas sagādā mājvietas atrašana, tāpēc Smiltenes novada pašvaldība projekta laikā attīstījusi dzīvojamā fonda un investīciju objektu datubāzi, kurā apkopoti gan privātīpašumi, gan arī pašvaldības īpašumā esošas ēkas. Tikuši aptaujāti arī vairāki simti novadnieku, kuri šobrīd mīt citā zemē, tomēr I.Kovala uzsver, “ka lēmumu par atgriešanos jāpieņem katram pašam un tas nenotiek ātri, šobrīd svarīgākais, lai novadnieki zina, ka tad, kad viņiem būs nepieciešama palīdzība, viņi to varēs saņemt”.
“Laiks bērniem! Ceļā uz ģimenēm draudzīgām pašvaldībām!” diskusijas centrālais temats bija demogrāfijas izaicinājumi Latvijā, uzsvaru liekot gan uz daudzbērnu ģimenēm, gan pašvaldību lomu, nodrošinot ģimenēm labvēlīgu vidi. Arī remigrācijas pilotprojekts uzskatāms par vienu no demogrāfiju veicinošiem pasākumiem. Kā novērojusi remigrācijas koordinatore Vidzemē Ija Groza, “tieši ģimenes ar bērniem visvairāk izrāda interesi par atgriešanos uz dzīvi Latvijā, un jāsaka, ka pašvaldības šeit noteikti var piedāvāt plašu pakalpojumu klāstu, kas vecākiem ir ļoti svarīgi.” Vairāk informācijas par remigrācijas pilotprojektu: Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapas sadaļā , kā arī mājaslapā www.paps.lv Jautājumiem: Ija Groza, remigrācijas koordinatore Vidzemē, Vidzemes plānošanas reģions, mob.t. +371 29287585, ija.groza PIE vidzeme PUNKTS lv. Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, mob.t. +371 29454752, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv.
Foto autors: Kocēnu novada pašvaldība
Vidzemes plānošanas reģions (VPR) šobrīd īsteno projektu “Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai" (EFFECT4buildings). Šī projekta pamatuzdevums ir analizēt virkni finanšu instrumentus un modeļus ēku renovācijai, tos testēt pašvaldību ēkās un nepieciešamības gadījumā tos pilnveidot. Sākot ar šī gada pavasari VPR aicināja pašvaldības pieteikt savas ēkas finanšu instrumenta vai modeļa testēšanai. Kocēnu novada pašvaldība bija viena no tām pašvaldībām, kas izteica vēlmi piedalīties projektā un izvirzīja Kocēnu novada domes administrācijas ēku par potenciālo pilotvietu. Piesaistot Eiropas Savienības finansējumu, Kocēnu novada domes administrācijas ēkā plānots veikt atjaunošanas darbus ar mērķi samazināt ēkas enerģijas patēriņu un pilnībā atjaunot ēku - jumta siltināšana, aizstājot veco jumta segumu ar jaunu, sienu siltināšana, logu nomaiņa, cokola siltināšana, pagraba pārseguma siltināšana, apkures sistēmas rekonstrukcija un ventilācijas sistēmas izveide, paredzot siltumenerģijas atgūšanas efektivitāti virs 75%. Līgums starp VPR un Kocēnu novada domi ir pirmais no plānotajiem sadarbības līgumiem par finanšu instrumentu un modeļu testēšanu ēkās. Sadarbības līguma ietvaros VPR piedāvās papildināt Kocēnu novada domes administrācijas ēkas renovācijas tehnisko dokumentāciju, būvniecības līguma projektu un iepirkuma dokumentāciju ar energoefektivitātes garantijas prasībām ēkai, kā arī veikt sasniegto rādītāju monitoringu. “Nosakot energoefektivitātes garantijas ēkai, pašvaldība iegūst kvalitatīvāku būvniecības darbu izpildi, kā arī garantētu ilgtermiņa enerģijas ietaupījumu, salīdzinot ar iepriekšējo patēriņu. Tāpat arī līgumā tiek iestrādātas prasības organizēt ēkas tehniskā personāla apmācību, lai nodrošinātu augstu komfortu telpās, pareizu apkures sistēmu un gaisa apstrādes iekārtu darbināšanu un to efektīvu izmantošanu ar mērķi nodrošināt zemu ēkas enerģijas patēriņu, nodrošinot temperatūru samazinājumu naktīs, brīvdienās un svētku dienās,” stāsta “EFFECT4buildings” projekta vadītāja Aija Rūse. Šāds līguma veids Latvijā tiek saukts par Energoefektivitātes pakalpojuma līgumu, citās Baltijas jūras reģiona valstīs tiek dēvēts par EPC, reizēm arī par ESKO līgumu. Tas ir ilgtermiņa līgums ar uzņēmumu/izpildītāju jeb energoefektivitātes pakalpojuma sniedzēju. Līgums tiek noslēgts, lai īstenotu energoefektivitātes veicinošus pasākumus ēkā ar garantētu enerģijas ietaupījumu un lai samazinātu risku neveiksmīgai renovācijai, kad būvdarbi ēkā nesasniedz gaidīto efektu. Vairāk par finansēšanas iespējām energoefektivitātes pasākumu īstenošanā lasiet VPR Jaunumi izdevumā “Energopārvaldība Vidzemē”, 24.lpp. “EFFECT4buildings” projekta ietvaros tiks testēti arī citi finanšu instrumenti un modeļi. 2019. gada janvārī ir plānots noslēgt sadarbības līgumus ar SIA “Vidzemes slimnīca”, Priekuļu novada pašvaldību, Cēsu novada pašvaldību par finanšu modeļu un instrumentu testēšanu pašvaldības ēkās. Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam ietvaros Vidzemes plānošanas reģions kopā ar deviņiem partneriem no Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas, Dānijas, Polijas un Igaunijas īsteno projektu "Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai" (EFFECT4buildings) ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Norvēģijas atbalstu. “EFFECT4buildings” mērķis ir palielināt ēku energoefektivitātes pasākumu skaitu publiskajās ēkās visā Baltijas jūras reģiona teritorijā. Vairāk par projektu uzziniet: http://www.vidzeme.lv Informāciju sagatavoja: Baiba Norberte, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.norberte PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 28752793, www.vidzeme.lv Papildu informācija: Aija Rūse, projekta “EFFECT4buildings” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, aija.ruse PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 26400288.
Kur cilvēks, tur atkritumi Diemžēl cilvēka radīto atkritumu apjoms pasaulē ik gadu palielinās. Lai arī Latvija starp Eiropas Savienības valstīm saražoto sadzīves atkritumu apjoma ziņā ir saraksta lejasgalā ar vairāk nekā 400 kg uz vienu iedzīvotāju gadā, ar šķirošanu un pārstrādi mums tik labi neveicas, jo lielāko īpatsvaru veido tieši nešķirotie sadzīves atkritumi. Eiropas Savienības atkritumu apsaimniekošanas jomā izvirzītie uzdevumi attiecas arī uz Latviju, un neizbēgami ikvienam būs jāmaina savi paradumi, lai mēs kopā varētu izpildīt nākotnes vajadzībām atbilstošās prasības. Sadzīves atkritumi ir tikai daļa no lielā cilvēku radītā atkritumu kalna, taču par to apjomu ikkatrs ir atbildīgs. Lai veicinātu sabiedrības izpratni par atkritumu problēmu, Vidzemes plānošanas reģions šoruden kopā ar partneriem ir uzsācis īstenot projektu “WasteArt”, kurā viena no aktivitātēm ir atkritumu audits izglītības iestādēs. 5 pirmsskolas un 10 skolas uzskaitīs atkritumus Lai īstenotu iecerēto, visas Vidzemes plānošanas reģiona izglītības iestādes – gan pirmsskolas, gan skolas – tika aicinātas izteikt interesi piedalīties šajā projektā. Pēc pieteikumu izvērtēšanas, kurā par prioritāti bija izvirzīta skolu motivācija un iespējas, kā arī iesaiste Ekoskolu programmā vai aktīva darbošanās dabaszinātņu/vides jomā, dalībai tika apstiprinātas 15 izglītības iestādes – 5 pirmsskolas un 10 skolas no Alūksnes (Alūksnes PII “Sprīdītis”, Ziemeru pamatskola), Cēsu (Cēsu 3. PII, Rāmuļu pamatskola, Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskola), Gulbenes (Gulbenes sākumskola, Galgauskas pamatskola), Madonas (Madonas pilsētas vidusskola, Vestienas pamatskola), Pārgaujas (Stalbes vidusskola, Straupes pamatskola) un Valkas (Valkas pilsētas PII “Pasaciņa”) novada, kā arī Valmieras pilsētas (Valmieras pilsētas 5. PII "Vālodzīte" un tās struktūrvienība “Krācītes”, ZAĻĀ SKOLA).
10. decembrī Vidzemes plānošanas reģiona un izglītības iestāžu pārstāvji tikās Smiltenē, lai pārrunātu turpmāko 2 gadu sadarbību, kas ietvers pedagogu apmācības par audita rīka izmantošanu, skolotāju un audzēkņu kopīgi veiktu atkritumu uzskaiti un novērtēšanu, turpmāko rīcību izvirzīšanu un šo rīcību īstenošanu. Projektā plānota arī pieredzes apmaiņa starp Vidzemes un Dienvidigaunijas pedagogiem. Tas būs eksperimentāls komandas darbs, kur viens otram var lūgt un sniegt padomu, lai kopīgiem spēkiem rosinātu paradumu maiņu skolās, ģimenēs, sabiedrībā. Mazi soļi, lieli sasniegumi? Atzīstami, ka izglītības iestādes jau tagad cenšas ieviest videi draudzīgākus paradumus savā darbā un ikdienā. “Skolas ekskursija, līdzi ņemot tikai vairākkārt lietojamos traukus; džinsu vākšana skolā, lai tos nodotu tālāk uzņēmumam, kas tiem piešķir jaunu dzīvi; ēdināšanā jau no 3 gadu vecuma lete, kur bērni paši liek ēdiena daudzumu, cik var apēst”, – šīs ir tikai dažas no labajām idejām, ar ko dalījās skolotāji. Kaut arī tika norādīts uz nepilnībām atkritumu apsaimniekotāju un valsts līmenī (nepietiekamas atkritumu šķirošanas iespējas, nespēja rast vienprātību jautājumā par depozīta sistēmas ieviešanu), katra darbība sākas ar maziem soļiem un jāveļ “sniega bumba” tālāk. Viena rīcība noved pie citas, un ar savu paraugu varam uz pozitīvām pārmaiņām rosināt apkārtējos.
Projektu “WasteArt” (“Otrreizēja atkritumu izmantošana, pielietojot mākslu un amatniecību”), kurā ar mākslas un citu radošu aktivitāšu palīdzību iecerēts pievērst uzmanību pieaugošā atkritumu daudzuma problēmai un izglītot sabiedrību par atkritumu daudzuma samazināšanu, atkārtotu izmantošanu un pārstrādi, finansiāli atbalsta Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programma un līdzfinansē projekta partneri. No Latvijas projektā piedalās Vidzemes plānošanas reģions, Vides risinājumu institūts un atkritumu apsaimniekotājs ZAAO. Šis raksts atspoguļo tikai tā autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu. Vairāk informācijas: Maija Rieksta, projekta "WasteArt" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, +371 26099521, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Māra Sproģe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, +371 26488091, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv
Ekonomikas ministrijas Inovāciju nodaļas vadītāja vietnieks Jānis Siliņš nesen notikušajā Vidzemes plānošanas reģiona uzņēmējdarbības un inovāciju darba grupas sanāksmē Cēsīs atzinīgi novērtēja VPR paveikto inovāciju atbalsta instrumentu uzlabošanā, īpaši Inovāciju vaučeru programmā: ,,RATIO projekta ietvaros izkristalizējušās idejas ļoti veiksmīgi tika integrētas inovāciju atbalsta programmas grozījumos. Sanāca ļoti labs komplekss risinājums, jo iestrādājām gan VPR priekšlikumus un ārvalstu pieredzes apmaiņā gūtās zināšanas, gan EM piesaistīto ekspertu ieteikumus. Programmas grozījumi tieši tai brīdī bija aktuāli”. Īstenojot RATIO projektu, Vidzemes plānošanas reģionam (VPR) ir izdevies izveidot sekmīgu sadarbību ar projektā iesaistītajām pusēm. Vērtīgas idejas inovāciju politikas un inovāciju atbalsta instrumentu uzlabošanā iegūtas kopīgās diskusijās un partnervalstu labās prakses apguvē ar Ekonomikas ministrijas (EM), Latvijas investīciju attīstības aģentūras(LIAA), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas speciālistiem, augstskolu pētniekiem, pašvaldību darbiniekiem, uzņēmējiem un VPR projektu ekspertiem. J.Siliņš kā piemēru minēja dažus papildinājumus, kas ieviesti, ņemot vērā RATIO projekta rīcības plāna rekomendācijas: atbalsta intensitāte Inovāciju vaučera aktivitātēm pieaug no 60 līdz 85 procentiem, ieviests inovāciju tehnoloģiju audits uzņēmumiem, kā arī dizaina izstrādes pakalpojumi. Patlaban LIAA izstrādā šo jauno pasākumu iekšējo kārtību. Paplašināta aktivitāte ārvalstu ekspertu piesaistei un jaunuzņēmumu dalībai tirdzniecības misijās. Pateicoties RATIO projekta iniciatīvai, tika izveidots Iepazīšanās vaučers, lai atbalstītu pirmos testēšanas (prototipēšanas) darbus sadarbībā ar zinātnes sektoru, kas līdz šim nebija pieejams. Papildus tika izstrādāti priekšlikumi, kas saistīti ar zinātnes un pētniecības rezultātu komercializāciju. Kā ļoti vērtīgas J.Siliņš atzina VPR rīkotās darba grupu sanāksmes, kas sakrita laikā ar programmas lielo grozījumu izstrādi. Savukārt, EM Nozares politikas departamenta vecākā eksperte Anita Zimele novērtēja Īrijas pieredzes braucienu, kur bija iespēja iepazīt labās prakses piemērus, kā veidot sadarbību starp zinātni un uzņēmējiem. Viens no galvenajiem Interreg Europe pārrobežu sadarbības programmas mērķiem ir apgūt partneru labo prakšu piemērus un tos pārņemt, ņemot vērā valsts vietējo specifiku. Tādējādi tiek uzlabotas vai no jauna veidotas politiskās iniciatīvas, līdz ar to stimulējot valsts un reģionu ekonomisko attīstību. Vidzemes plānošanas reģiona un vairāku Latvijas ministriju departamentu sadarbība tieši Interreg Europe projektos ir spilgts piemērs programmas lietderībai. Sanāksme organizēta Interreg Europe programmas projekta SUPER ietvaros sadarbībā ar RATIO un EcoRIS3 projektiem. Vairāk par projektu aktivitātēm un Vidzemes plānošanas reģiona mērķiem varat iepazīties Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā: www.vidzeme.lv Vairāk informācijas: Laima Engere, projektu vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, mob.t. 28376912, laima.engere PIE vidzeme PUNKTS lv
Alūksnes novadā grupu dzīvokļus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem veidos Lielā ezera ielā 11, Alūksne, Alūksnes novadā. Grupu dzīvoklī paredzēts nodrošināt pakalpojumu sešpadsmit Alūksnes novada pašvaldības iedzīvotājiem ar garīga rakstura traucējumiem. Daudzfunkcionālo pakalpojumu centru, kurš paredzēts bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, plānots veidot Uzvaras ielā 1, Alūksnē. Centrā bērni ar funkcionāliem traucējumiem saņems dienas aprūpes centra un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, savukārt, pilngadīgi cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem dienas aprūpes centra un specializētās darbnīcas pakalpojumus. Daudzfunkcionālais centrs tiks veidots Alūksnes centrā, lai tas būtu viegli sasniedzams ar sabiedrisko transportu arī tiem pašvaldības iedzīvotājiem, kuri dzīvo attālākā vietā. Kocēnu novada pašvaldība nolēmusi mainīt adresi, kurā tiks sniegts grupu dzīvokļa pakalpojums, to plāno veidot Nākotnes ielā 1, Vaidavā, Vaidavas pagastā, Kocēnu novadā. Dienas aprūpes centru ar specializēto darbnīcu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem veidos Skolas ielā 1A, Vaidava, Vaidavas pagasts, Kocēnu novads. Šajā ēkā uzsāks darbu sociālais uzņēmums vai pašvaldības sociālā aģentūra, sniedzot iespēju personām ar garīga rakstura traucējumiem būt sociālekonomiski patstāvīgiem. Skolas ielā 1A tiks veidots arī sociālās rehabilitācijas pakalpojumu centrs bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Šī centra pieejamība Vaidavā dos iespēju Kocēnu novada bērniem ar funkcionāliem traucējumiem saņemt sociālos pakalpojumus dzīvesvietā – Kocēnu novadā. Centra vietas izvēle tiek saistīta gan ar Vaidavas centra labiekārtoto infrastruktūru, gan centram tuvumā esošās apkārtnes piemērotību dažādām veselību veicinošām aktivitātēm. Vairāk informācijas: Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
“Enerģijas dienas” programma atrodama ŠEIT. Semināram lūdzam reģistrēties, aizpildot anketu ŠEIT.
Izvēlēti 14 mākslas projekti, kas piedalīsies kampaņā “NOT out of sight, NOT out of mind” ar mērķi veicināt izpratni par radīto atkritumu apjomu un to atkārtotas izmantošanas iespējām. Mākslas darbi, ko radīs mākslinieki no dažādām pasaules valstīm, nākamo 2 gadu laikā būs apskatāmi 6 Latvijas un Igaunijas mākslas, kultūras un publiskajās telpās.
Kampaņa “NOT out of sight, NOT out of mind” rosinās cilvēkus uz mazāku patēriņu un videi draudzīgāku rīcību. Par tās galveno vēstnieku kļūs ceļojošā izstāde, kuras sastāvā būs iekļauti minētie mākslas projekti. Izmantojot SIA “ZAAO” atkritumu poligonā pieejamos materiālus, laikmetīgās mākslas izteiksmes līdzekļus un citus radošos instrumentus, mākslinieki veidos savu interpretāciju par patēriņa kultūru, cilvēku radīto atkritumu “pēdu” un to atkārtotas izmantošanas iespējām, lai radošā veidā uzrunātu dažādas sabiedrības grupas. Par kampaņas vēstnešiem izvēlēti sekojoši mākslas projekti: Mikael Hansen (Dānija) “Take a look at yourself”, Annechien Meier and Gert- Jan Gerlach (Nīderlande) “Microclimates Take Over”, Justin Tyler Tate (ASV) “CubeFarm”, Varvara Guljajeva and Mar Canet Sola (Igaunija/ Spānija) “PlasticLand”, Jacob Kirkegaard (Dānija) “Testimonium”, Marta Moorats (Igaunija) “Monomarine”, Timo Toots (Igaunija) “Elektrosauna”, kiwa (Igaunija) “0”, Ansis Starks (Latvija) “secondsecond”, André Avelãs (Nīderlande) “Trash Vodka”, Elena Redaelli (Norvēģija) “Paper walls”, Johanna “Hanuka” Lohren and Gatis Kreicbergs (Latvija) “Raising Monsters”, Ieva Krumina (Latvija) “The Field of Desires” and Geraldine Juárez (Zviedrija) “Broken Promises”.
Dānijas mākslinieka Mikael Hansen mākslas darbs "Take a look at yourself". Kopumā “NOT out of sight, NOT out of mind” konkursam bija pieteikti 138 mākslas projekti no dažādām Pasaules valstīm. 14 labākos noteica speciāli izveidota ekspertu žūrija: mākslas vēsturnieks un kurators Kaspars Vanags (Latvija), kurators Indreks Grigors (Igaunija), Zero Waste eksperte Santa Krastiņa (Latvija), aktīvists Džons V. Feils (ASV/Somija) kurators Paavo Kroons (Igaunija), Rezidenču centra RUCKA pārstāve Līna Bērziņa, Zero Waste kustības pārstāve Marilisa Teinfelde (Igaunija), mākslinieks Džons Grziničs (ASV/Igaunija). Izvēloties uzvarētājus, žūrija ņēma vērā iepriekš definētos konkursa kritērijus – radoša pieeja, akcentējot kampaņas galveno vēstījumu; mākslas darba uztveršanas spēja ar dažādām maņām; darba atbilstība ceļojošās izstādes formātam; novitāte. Kampaņa ir daļa no projekta “WasteArt”, ko realizē 6 partneri no Latvijas un Igaunijas. Tie apvienojuši spēkus, lai veicinātu izpratni par radīto atkritumu daudzumu, tā radītajām problēmām, kā arī rosinātu uz videi draudzīgāku rīcību, samazinot patēriņu un izmantojot atkritumus atkārtoti. Projektu realizē Vides risinājumu institūts, MoKS rezidenču centrs, Vidzemes plānošanas reģions, Tipu Vides skola, SIA “ZAAP”, Võru un Põlva pašvaldības. Vēl bez radošās kampaņas, projekta laikā tiks izstrādāta jauna pieeja Atkritumu auditam Latvijas un Igaunijas skolām un bērnudārziem.
Projektu “Ottreizēja atkritumu izmantošana, pielietojot mākslu un amatniecību” (WasteArt), No.Est-Lat65 finansē ERAF, INTERREG V-A Igauniijas – Latvijas pārrobežu programmas ietvaros un līdzfinansē projekta partneri. Šī publikācija atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
Informāciju sagatavojusi: Guna Dātava Vides risinājumu institūta Projektu vadītāja guna.datava PIE videsinstituts PUNKTS lv +371 26568947
Projekta mērķis ir ne vien popularizēt plašai publikai tūrisma zīmolu “Livonijas garša”, piedāvājot kulinārās meistarklases un gardēžu tirdziņus vasaras festivālu un svētku sezonā, bet arī nodrošināt praktisku palīdzību uzņēmējiem. Projekta “Livonijas kulinārais ceļš” ietvaros tiek rīkoti izglītojoši semināri un konsultācijas, kas dod iespēju uzņēmējiem - ražotājiem un viesmīlības pakalpojumu sniedzējiem augt, attīstīties un sasniegt vairāk. Līdz šim organizētajos semināros un konsultācijās uzņēmēji ir ieguvuši noderīgu informāciju un vērtīgas zināšanas par aktuālām tēmām: iepakojums, digitālais mārketings, vietas tēls, pakalpojuma dizains, viesmīlība. Oktobrī un novembrī tika organizēti divi semināri. Vienā no tiem, 19. oktobrī, projekta dalībnieki - Vidzemes pārtikas ražotāji pulcējās seminārā ar nosaukumu "Iepakojums kā būtisks kvalitātes saglabāšanas un mārketinga elements". Uzņēmēji uzklausīja lektores - Sanitu Sazanovu un Sandru Muižnieci-Brasavu no Latvijas Lauksaimniecības universitātes, kuras dalījās savās zināšanās par to, kā iepakojumu veidot pircējiem pamanāmu, atšķirīgu un vienlaikus drošu. Uzņēmēji atzina, ka seminārs par iepakojumu deva viņiem iespēju uzzināt par jaunākajiem iepakojumu materiāliem un iekārtām, kā arī par jaunākajām iepakojumu tendencēm, kas noteikti noderēs, ja tie plānos attīstīt ražošanu un meklēs jaunus produktu pārdošanas tirgus.
Lietišķās etiķetes un protokola eksperte Kristīnes Sprūdža seminārā “Vietas tēls un pakalpojuma dizains”. Otrs seminārs, kur kopā pulcējās tūrisma maršruta "Via Hanseatica" un projekta “Livonijas kulinārais ceļš” dalībnieki, tika organizēts par tēmu - “Vietas tēls un pakalpojuma dizains”. Tas notika 30. novembrī. Viesmīlības pieturvietu saimniekiem un pārstāvjiem tika atgādināts, cik svarīga, sniedzot tūrisma pakalpojumu, ir etiķetes un saskarsmes prasme. Par to klātesošie varēja uzzināt no lietišķās etiķetes un protokola ekspertes Kristīnes Sprūdžas. Savukārt Andris Klepers, pētnieks un Vidzemes Augstskolas asociētais profesors, rosināja domāt par zīmola "Livonijas garša" iesaisti viesmīlības pakalpojumu dizainā. Bet muzeoloģe Ineta Zelča – Sīmansone dalījās savās zināšanās un mudināja semināra dalībniekus domāt, kā padarīt kādu vietu īpašu, atklājot vai izveidojot tās unikālo stāstu.
Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju eksperts Reinis Zitmanis konsultācijā par digitālo mārketingu. Novembrī un decembrī gan ražotājiem, gan viesmīlības uzņēmējiem bija iespēja apspriest sev svarīgus jautājumus un saņemt vērtīgus padomus divās tematiski atšķirīgās konsultācijās. 12. novembrī Valmierā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju eksperts Reinis Zitmanis konsultēja projekta "Livonijas kulinārais ceļš" dalībniekus par digitālā mārketinga tendencēm, iepazīstināja ar instrumentiem jaunu klientu iegūšanai un rosināja aktīvāk izmantot digitālās vides sniegtās priekšrocības. Par šo konsultāciju projekta dalībniece Ivita Gusta, Alūksnes kulinārijas veikala - kafejnīcas “Gustiņš” un kafejnīcas “Pajumte” reklāmas speciāliste teica: “Konsultācija par digitālo mārketingu bija ļoti noderīga, jo sniegtā informācija par populārākajiem digitālā mārketinga kanāliem un pasniedzēja ieteikumi lika paskatīties "no malas" uz to, ko mēs, kā mazie uzņēmēji, darām nepietiekoši vai nepareizi. Bieži vien mazais uzņēmējs ir gan produkta ražotājs, gan mārketinga speciālists, gan pārdevējs vienā personā, tādēļ tas ir pašsaprotami, ka viņš nevar/nespēj būt perfekts visās iepriekšminētajās jomās. Un šāda konsultācija, tikšanās ar digitālā mārketinga profesionāli lieti noder, lai kaut nedaudz uzlabotu savu mārketinga pieeju". Bet 18. decembrī Valmiermuižā ieradās deviņu restorānu un krodziņu pārstāvji, lai satiktos ar viesmīlības eksperti un Valmiermuižas "viesmīlības diriģenti" Inetu Litti un piedalītos konsultācijā "Kā kvalitatīvi organizēt viesu uzņemšanas un apkalpošanas darba procesu". Viņa uzsvēra, ka viesmīlības būtība ir savu viesu mīlēšana. Tas tad arī veido vietas atmosfēru ne mazāk par garšu salikumiem ēdienkartē un interjera smalkumiem. Semināru un konsultāciju dalībnieki novērtēja ne tikai iegūtās zināšanas un iemaņas, bet kā nozīmīgu pasākumu ieguvumu atzina to, ka šādi semināri un konsultācijas dod lielisku iespēju satikties arī ar citiem mazajiem ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem. Tikšanās laikā ir iespēja apmainīties ar savu darbošanās pieredzi, kā arī, uzklausot citu pieredzes stāstus, uzzināt jaunus "knifiņus" - kā atvieglot saimniekošanu vai padarīt to vēl efektīvāku. Savukārt, realizējot pieredzes braucienu Igaunijas uzņēmējiem, bija iespēja palūkoties uz mūsu mazajiem pārtikas ražotājiem un viesmīlības pieturvietām kaimiņu acīm. Tad varēja vērtēt vidzemnieku uzņēmības labos piemērus. Igauņu uzņēmēji atzina, ka ir prieks redzēt un gūt iedvesmu mazajās tūristu piesaistes vietās. Viņi novērtēja viesošanos Raunā pie “Latvijas Ķiploka” saimniecēm un “Latnature” čipsu ražotnē, ciemošanos alus darītavā “Raiskumietis”, šokolādes gardumu ražotnē “R Chocolate”, Ķoņu dzirnavās un Naukšēnu vīna darītavā. Svarīgs ir produkta un vietas stāsts, kā arī veids, kā to izstāsta. Mīļi gaidīti ciemos Vidzemē! Pārrobežu kulinārais ceļš “Livonijas garša” top projektā "Livonijas kulinārais ceļš". Vairāk informācijas: https://ej.uz/Cels_LivonijasGarsa. Tas tiek īstenots "Interreg Estonia-Latvia" programmas ietvaros no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF). Projekta kopējais ERAF finansējums - 900 820,65 EUR. Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu. Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, kulinārā ceļa “Livonijas garša” sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr.: +371 29334753, www.vidzeme.lv.
Projekta trešā partneru tikšanās notika 2018. gada 30. novembrī, Hanoverā (Vācija). Tajā piedalījās Vidzemes plānošanas reģiona projekta vadītāja Lelde Ābele un eksperte Anita Jākobsone. Partneru sanāksmē tika apspriesta pieaugušo izglītības politikas instrumentu kopuma veidošanas gaita, tai skaitā to analīzes rezultāti, atbilstoši partneru kopīgi noteiktajiem kritērijiem. Turpmākais partneru uzdevums ir izvietot viņu identificētos instrumentus e-platformā projekta mājas lapā, tos grupējot sekojoši: instrumenti; tīkls/forums; gadījumu un labās pieredze izpēte; platforma; politika. Šī politikas instrumentu klāsta, kas satur dažādus resursus, pieejamība ļaus reģionālajiem un vietējiem pieaugušo izglītības politikas veidotājiem labāk un atbilstošāk veidot pieaugušo izglītības un apmācības risinājumus un programmas. Visi instrumenti, pēc to izvērtēšanas, būs pieejami projekta e-platformā (http://www.projectcreate.eu/) 8 valodās, tai skaitā latviešu.
2019. gada 2.ceturksnī visās projekta dalībvalstīs notiks publicitātes pasākumi, kuros partneri iepazīstinās nacionālās, reģionālās, vietējās iestādes un organizācijas ar pieaugušo izglītības politikas instrumentu e-platformu, kā arī apspriedīs tās turpmāko papildināšanas un pielietošanas aktuālos jautājumus. Projekta „Izglītības stiprināti konkurētspējīgi reģioni un pieaugušo profesionālā izaugsme” (CREATE) mērķis ir veicināt pieaugušo izglītības atbilstību reģionu sociāli ekonomiskās attīstības stratēģijām un pieaugušo iedzīvotāju nodarbinātības iespēju un labklājības izaugsmei. Projekta partneri reprezentē 8 Eiropas Savienības valstis (Vācija, Čehija, Spānija, Latvija, Itālija, Beļģija, Horvātija, Īrija), tādējādi sekmējot informācijas apmaiņu par pieaugušo izglītības politikas attīstības instrumentiem, atbilstoši reģionu ekonomiskās attīstības vajadzībām. Projekts nostiprina sadarbību starp dažādu ES reģionu iestādēm pieaugušo izglītības sistēmu attīstībā un to integrācijā vietējās un reģionālas attīstības kontekstos. Šis projekts tiek finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Publikācijā atspoguļots vienīgi tās autoru viedoklis, un Eiropas Komisija neuzņemas atbildību par šeit ietvertās informācijas tālāku izmantošanu
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Piektdien, 30.novembrī Cēsīs kopā pulcējās Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padome. Tās laikā no jauna tika rosināta diskusija par Vidzemes plānošanas reģiona ceļu infrastruktūras prioritātēm. Padome vienojās, ka prioritāšu sarakstam katra no pašvaldībām iesūtīs ceļa posmus, kuru kopējais garums nav lielāks par 10 % no esošā kopējā valsts autoceļu garuma novada teritorijā. Šobrīd plānots, ka kopējais Vidzemes reģiona prioritāšu sarakstā iekļautais ceļu posmu kopgarums būs aptuveni 500 kilometri. Ņemot vērā, ka Vidzemes plānošanas reģions teritoriāli ir lielākais reģions Latvijā ar visgarāko autoceļu tīklu, autoceļu sakārtošana 500 km apjomā būtu ievērojams rezultāts, bet joprojām tikai neliela daļa no kopumā nepieciešamajiem remontdarbiem, lai samazinātu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošo ceļu posmu kopgarumu.
23.novembrī Koncertzāles “Cēsis” Lielajā zālē izskanēja IX Starptautiskais Alfrēda Kalniņa Jauno pianistu konkurss, kas pulcēja 28 jaunos pianistus no Latvijas un Lietuvas mūzikas skolām. Katra jaunā mākslinieka uzdevumā ietilpa J.S.Baha invencijas, kāda no Vīnes klasiķu sonatīnēm vai sonātēm un Alfrēda Kalniņa skaņdarbiem. Konkursu vērtēja starptautiska žūrija: JVLMA profesors Ventis Zilberts, Tallinas Mūzikas akadēmijas un Tartu Mūzikas vidusskolas pasniedzējs - pianists Tanels Joamets un Rīgas 3. Mūzikas skolas klavieru nodaļas vadītājs un Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolas pasniedzējs Rūdolfs Vanks.
Viņnedēļ, 28. novembrī, īpašā Vidzemes plānošanas reģiona rīkotā tīklošanās un jaunu kontaktu veidošanas pasākumā Dikļu pils klētī satikās Vidzemes novada uzņēmēji: pārtikas ražotāji un viesmīlības pakalpojumu sniedzēji. Lai arī pasākums notika projekta “LIVONIJAS KULINĀRAIS CEĻŠ” ietvaros, šeit varēja satikt ne tikvien projekta dalībniekus Vidzemē, bet arī citus interesentus no tuvākas un tālākas apkārtnes – ar tūrisma nozari saistītos uzņēmējus un ražotājus pat no Zemgales. Daži uzņēmēji pauda interesi turpmāk iesaistīties gastronomijas projektā.
Līdz 2019. gada nogalei Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta EcoRIS3 ietvaros plānots izstrādāt reģiona viedās specializācijas rīcības plānu. Tas tiek veidots, lai uzlabotu reģionālos politikas instrumentus vairākās prioritārās jomās un veicinātu privātā sektora interesi ieguldīt pētniecībā, attīstībā un pētniecības rezultātu komercializēšanā, tādejādi uzlabojot arī reģiona uzņēmumu produktivitāti un konkurētspēju. Balstoties uz jau
Vidzemes reemigrācijas koordinatores Ijas Grozas darba vieta ir Cēsīs, Vidzemes plānošanas reģiona birojā, galvenie darba rīki – dators un telefons. Uzrunātas 130 ģimenes Lielbritānijā, Īrijā, Holandē, Vācijā. "
Ina Miķelsone
Piektdien, 7.decembrī, Valmieras integrētajā bibliotēkā norisinājās metodiska materiāla – attēlu teātra “Kamišibai” – atvēršanas svētki. To radījuši Vidzemes stāstnieki kopā ar Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolu (VDMV). Materiāls paredzēts pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem runas, domāšanas, stāstīšanas un klausīšanās prasmju uzlabošanai, kā arī lai Latvijā iepazīstinātu ar jaunu stāstniecības formu.
Vidzemes plānošanas reģions decembrī noslēdza līgumu ar Kocēnu novada domi par konsultatīvo atbalstu. Savstarpējās sadarbības mērķis ir ēkas renovācijas procesā integrēt skaidri noteiktas energoefektivitātes garantijas prasības.
Bērnu izglītošana ir nozīmīga, domājot par nākotnes sabiedrības izpratnes un ieradumu veidošanu, tāpēc Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar nozares ekspertu – Vides izglītības fonda Ekoskolas programmas vadītāju Danielu Trukšānu – izstrādās atkritumu audita metodiku, ar kuras palīdzību 15 Vidzemes plānošanas reģiona izglītības iestādēs audzēkņi kopā ar skolotājiem novērtēs skolās un bērnudārzos radīto sadzīves atkritumu daudzumu un veidu un izvirzīs rīcības situācijas uzlabošanai.
Attēlu avots: pixabay.com un VPR foto arhīvs
Šī gada pavasarī noslēdzās darbs pie RATIO projekta rīcības plāna MVU inovāciju sekmēšanai Vidzemes plānošanas reģionā izstrādes. Patlaban ir uzsākta rīcības plāna ieviešanas un uzraudzības fāze.
2018.gada 10.decembrī Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu attīstības padome apstiprinājusi grozījumus Vidzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānā 2017.-2020. gadam. Grozījumi saistīti ar izmaiņām Alūksnes novada un Kocēnu novada pašvaldību plānotajos infrastruktūras risinājumos sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu izveidei.
Cēsu novada pašvaldība sadarbībā ar Vidzemes plānošanas reģionu 2019. gada 10. janvārī Cēsu Jaunās pils semināru zālē, Pils ielā 9, rīko “Cēsu Enerģijas dienu”. “Enerģijas dienas” mērķis ir sniegt sabiedrībai informāciju par jaunākajām tendencēm ēku apsaimniekošanā un energotaupības pasākumu veikšanā pašvaldības ēkās. Seminārs notiks divās daļās, tā otrajā daļā tiks likts uzsvars uz efektīvu enerģijas patēriņu izglītības iestādēs. Seminārā ar savu pieredzi dalīsies arī Smiltenes novada kolēģi.
Laikā, kad aktīvā darba sezona tūrisma uzņēmējiem jau ir aiz muguras, projekta “LIVONIJAS KULINĀRAIS CEĻŠ” dalībnieki no dažādiem Vidzemes novadiem tikās ar savas jomas ekspertiem vairākos semināros un konsultācijās. Viņi krāja zināšanas un pilnveidoja prasmes, lai kļūtu sekmīgāki savu pakalpojumu un produktu piedāvāšanā. Bet novembrī, kad tika svinēta Latvijas valsts simtā dzimšanas diena, projektā iesaistītie Igaunijas uzņēmēji tika iepazīstināti ar tām Vidzemes viesmīlības pieturvietām - krodziņiem, restorāniem un mazajām pārtikas ražotnēm, ar kurām varam lepoties.
Vidzemes plānošanas reģions, īstenojot projektu “CREATE” un turpinot diskusiju par šī brīža pieaugušo izglītības efektivitāti, veicis pieaugušo izglītības politikas instrumentu izvērtējumu, secinot, ka pieaugušo izglītības politikas veidotāju izmantoto instrumentu loks ir visai šaurs un līdz ar to ne pārāk efektīvs. Projekta astoņi partneri kopīgi ir veikuši pieaugušo izglītības attīstībā ieinteresēto iestāžu un organizāciju e-aptauju visās partnervalstīs, t.sk. arī Latvijā. Aptaujas rezultātā tika identificēti plašāk izmantotie instrumenti pieaugušo izglītības politikas novērtēšanā, īstenošanā, politikas formulēšanā un tās programmu plānošanā. Balstoties uz aptaujas rezultātiem, partneri turpināja identificēt politikas instrumentus, kā arī veidot to aprakstus.
