.png)
|
Arhīva kalendārs
Izvēlēti 14 mākslas projekti, kas piedalīsies kampaņā “NOT out of sight, NOT out of mind” ar mērķi veicināt izpratni par radīto atkritumu apjomu un to atkārtotas izmantošanas iespējām. Mākslas darbi, ko radīs mākslinieki no dažādām pasaules valstīm, nākamo 2 gadu laikā būs apskatāmi 6 Latvijas un Igaunijas mākslas, kultūras un publiskajās telpās.
Kampaņa “NOT out of sight, NOT out of mind” rosinās cilvēkus uz mazāku patēriņu un videi draudzīgāku rīcību. Par tās galveno vēstnieku kļūs ceļojošā izstāde, kuras sastāvā būs iekļauti minētie mākslas projekti. Izmantojot SIA “ZAAO” atkritumu poligonā pieejamos materiālus, laikmetīgās mākslas izteiksmes līdzekļus un citus radošos instrumentus, mākslinieki veidos savu interpretāciju par patēriņa kultūru, cilvēku radīto atkritumu “pēdu” un to atkārtotas izmantošanas iespējām, lai radošā veidā uzrunātu dažādas sabiedrības grupas. Par kampaņas vēstnešiem izvēlēti sekojoši mākslas projekti: Mikael Hansen (Dānija) “Take a look at yourself”, Annechien Meier and Gert- Jan Gerlach (Nīderlande) “Microclimates Take Over”, Justin Tyler Tate (ASV) “CubeFarm”, Varvara Guljajeva and Mar Canet Sola (Igaunija/ Spānija) “PlasticLand”, Jacob Kirkegaard (Dānija) “Testimonium”, Marta Moorats (Igaunija) “Monomarine”, Timo Toots (Igaunija) “Elektrosauna”, kiwa (Igaunija) “0”, Ansis Starks (Latvija) “secondsecond”, André Avelãs (Nīderlande) “Trash Vodka”, Elena Redaelli (Norvēģija) “Paper walls”, Johanna “Hanuka” Lohren and Gatis Kreicbergs (Latvija) “Raising Monsters”, Ieva Krumina (Latvija) “The Field of Desires” and Geraldine Juárez (Zviedrija) “Broken Promises”.
Dānijas mākslinieka Mikael Hansen mākslas darbs "Take a look at yourself". Kopumā “NOT out of sight, NOT out of mind” konkursam bija pieteikti 138 mākslas projekti no dažādām Pasaules valstīm. 14 labākos noteica speciāli izveidota ekspertu žūrija: mākslas vēsturnieks un kurators Kaspars Vanags (Latvija), kurators Indreks Grigors (Igaunija), Zero Waste eksperte Santa Krastiņa (Latvija), aktīvists Džons V. Feils (ASV/Somija) kurators Paavo Kroons (Igaunija), Rezidenču centra RUCKA pārstāve Līna Bērziņa, Zero Waste kustības pārstāve Marilisa Teinfelde (Igaunija), mākslinieks Džons Grziničs (ASV/Igaunija). Izvēloties uzvarētājus, žūrija ņēma vērā iepriekš definētos konkursa kritērijus – radoša pieeja, akcentējot kampaņas galveno vēstījumu; mākslas darba uztveršanas spēja ar dažādām maņām; darba atbilstība ceļojošās izstādes formātam; novitāte. Kampaņa ir daļa no projekta “WasteArt”, ko realizē 6 partneri no Latvijas un Igaunijas. Tie apvienojuši spēkus, lai veicinātu izpratni par radīto atkritumu daudzumu, tā radītajām problēmām, kā arī rosinātu uz videi draudzīgāku rīcību, samazinot patēriņu un izmantojot atkritumus atkārtoti. Projektu realizē Vides risinājumu institūts, MoKS rezidenču centrs, Vidzemes plānošanas reģions, Tipu Vides skola, SIA “ZAAP”, Võru un Põlva pašvaldības. Vēl bez radošās kampaņas, projekta laikā tiks izstrādāta jauna pieeja Atkritumu auditam Latvijas un Igaunijas skolām un bērnudārziem.
Projektu “Ottreizēja atkritumu izmantošana, pielietojot mākslu un amatniecību” (WasteArt), No.Est-Lat65 finansē ERAF, INTERREG V-A Igauniijas – Latvijas pārrobežu programmas ietvaros un līdzfinansē projekta partneri. Šī publikācija atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
Informāciju sagatavojusi: Guna Dātava Vides risinājumu institūta Projektu vadītāja guna.datava PIE videsinstituts PUNKTS lv +371 26568947
Projekta mērķis ir ne vien popularizēt plašai publikai tūrisma zīmolu “Livonijas garša”, piedāvājot kulinārās meistarklases un gardēžu tirdziņus vasaras festivālu un svētku sezonā, bet arī nodrošināt praktisku palīdzību uzņēmējiem. Projekta “Livonijas kulinārais ceļš” ietvaros tiek rīkoti izglītojoši semināri un konsultācijas, kas dod iespēju uzņēmējiem - ražotājiem un viesmīlības pakalpojumu sniedzējiem augt, attīstīties un sasniegt vairāk. Līdz šim organizētajos semināros un konsultācijās uzņēmēji ir ieguvuši noderīgu informāciju un vērtīgas zināšanas par aktuālām tēmām: iepakojums, digitālais mārketings, vietas tēls, pakalpojuma dizains, viesmīlība. Oktobrī un novembrī tika organizēti divi semināri. Vienā no tiem, 19. oktobrī, projekta dalībnieki - Vidzemes pārtikas ražotāji pulcējās seminārā ar nosaukumu "Iepakojums kā būtisks kvalitātes saglabāšanas un mārketinga elements". Uzņēmēji uzklausīja lektores - Sanitu Sazanovu un Sandru Muižnieci-Brasavu no Latvijas Lauksaimniecības universitātes, kuras dalījās savās zināšanās par to, kā iepakojumu veidot pircējiem pamanāmu, atšķirīgu un vienlaikus drošu. Uzņēmēji atzina, ka seminārs par iepakojumu deva viņiem iespēju uzzināt par jaunākajiem iepakojumu materiāliem un iekārtām, kā arī par jaunākajām iepakojumu tendencēm, kas noteikti noderēs, ja tie plānos attīstīt ražošanu un meklēs jaunus produktu pārdošanas tirgus.
Lietišķās etiķetes un protokola eksperte Kristīnes Sprūdža seminārā “Vietas tēls un pakalpojuma dizains”. Otrs seminārs, kur kopā pulcējās tūrisma maršruta "Via Hanseatica" un projekta “Livonijas kulinārais ceļš” dalībnieki, tika organizēts par tēmu - “Vietas tēls un pakalpojuma dizains”. Tas notika 30. novembrī. Viesmīlības pieturvietu saimniekiem un pārstāvjiem tika atgādināts, cik svarīga, sniedzot tūrisma pakalpojumu, ir etiķetes un saskarsmes prasme. Par to klātesošie varēja uzzināt no lietišķās etiķetes un protokola ekspertes Kristīnes Sprūdžas. Savukārt Andris Klepers, pētnieks un Vidzemes Augstskolas asociētais profesors, rosināja domāt par zīmola "Livonijas garša" iesaisti viesmīlības pakalpojumu dizainā. Bet muzeoloģe Ineta Zelča – Sīmansone dalījās savās zināšanās un mudināja semināra dalībniekus domāt, kā padarīt kādu vietu īpašu, atklājot vai izveidojot tās unikālo stāstu.
Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju eksperts Reinis Zitmanis konsultācijā par digitālo mārketingu. Novembrī un decembrī gan ražotājiem, gan viesmīlības uzņēmējiem bija iespēja apspriest sev svarīgus jautājumus un saņemt vērtīgus padomus divās tematiski atšķirīgās konsultācijās. 12. novembrī Valmierā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju eksperts Reinis Zitmanis konsultēja projekta "Livonijas kulinārais ceļš" dalībniekus par digitālā mārketinga tendencēm, iepazīstināja ar instrumentiem jaunu klientu iegūšanai un rosināja aktīvāk izmantot digitālās vides sniegtās priekšrocības. Par šo konsultāciju projekta dalībniece Ivita Gusta, Alūksnes kulinārijas veikala - kafejnīcas “Gustiņš” un kafejnīcas “Pajumte” reklāmas speciāliste teica: “Konsultācija par digitālo mārketingu bija ļoti noderīga, jo sniegtā informācija par populārākajiem digitālā mārketinga kanāliem un pasniedzēja ieteikumi lika paskatīties "no malas" uz to, ko mēs, kā mazie uzņēmēji, darām nepietiekoši vai nepareizi. Bieži vien mazais uzņēmējs ir gan produkta ražotājs, gan mārketinga speciālists, gan pārdevējs vienā personā, tādēļ tas ir pašsaprotami, ka viņš nevar/nespēj būt perfekts visās iepriekšminētajās jomās. Un šāda konsultācija, tikšanās ar digitālā mārketinga profesionāli lieti noder, lai kaut nedaudz uzlabotu savu mārketinga pieeju". Bet 18. decembrī Valmiermuižā ieradās deviņu restorānu un krodziņu pārstāvji, lai satiktos ar viesmīlības eksperti un Valmiermuižas "viesmīlības diriģenti" Inetu Litti un piedalītos konsultācijā "Kā kvalitatīvi organizēt viesu uzņemšanas un apkalpošanas darba procesu". Viņa uzsvēra, ka viesmīlības būtība ir savu viesu mīlēšana. Tas tad arī veido vietas atmosfēru ne mazāk par garšu salikumiem ēdienkartē un interjera smalkumiem. Semināru un konsultāciju dalībnieki novērtēja ne tikai iegūtās zināšanas un iemaņas, bet kā nozīmīgu pasākumu ieguvumu atzina to, ka šādi semināri un konsultācijas dod lielisku iespēju satikties arī ar citiem mazajiem ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem. Tikšanās laikā ir iespēja apmainīties ar savu darbošanās pieredzi, kā arī, uzklausot citu pieredzes stāstus, uzzināt jaunus "knifiņus" - kā atvieglot saimniekošanu vai padarīt to vēl efektīvāku. Savukārt, realizējot pieredzes braucienu Igaunijas uzņēmējiem, bija iespēja palūkoties uz mūsu mazajiem pārtikas ražotājiem un viesmīlības pieturvietām kaimiņu acīm. Tad varēja vērtēt vidzemnieku uzņēmības labos piemērus. Igauņu uzņēmēji atzina, ka ir prieks redzēt un gūt iedvesmu mazajās tūristu piesaistes vietās. Viņi novērtēja viesošanos Raunā pie “Latvijas Ķiploka” saimniecēm un “Latnature” čipsu ražotnē, ciemošanos alus darītavā “Raiskumietis”, šokolādes gardumu ražotnē “R Chocolate”, Ķoņu dzirnavās un Naukšēnu vīna darītavā. Svarīgs ir produkta un vietas stāsts, kā arī veids, kā to izstāsta. Mīļi gaidīti ciemos Vidzemē! Pārrobežu kulinārais ceļš “Livonijas garša” top projektā "Livonijas kulinārais ceļš". Vairāk informācijas: https://ej.uz/Cels_LivonijasGarsa. Tas tiek īstenots "Interreg Estonia-Latvia" programmas ietvaros no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF). Projekta kopējais ERAF finansējums - 900 820,65 EUR. Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu. Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, kulinārā ceļa “Livonijas garša” sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr.: +371 29334753, www.vidzeme.lv.
Projekta trešā partneru tikšanās notika 2018. gada 30. novembrī, Hanoverā (Vācija). Tajā piedalījās Vidzemes plānošanas reģiona projekta vadītāja Lelde Ābele un eksperte Anita Jākobsone. Partneru sanāksmē tika apspriesta pieaugušo izglītības politikas instrumentu kopuma veidošanas gaita, tai skaitā to analīzes rezultāti, atbilstoši partneru kopīgi noteiktajiem kritērijiem. Turpmākais partneru uzdevums ir izvietot viņu identificētos instrumentus e-platformā projekta mājas lapā, tos grupējot sekojoši: instrumenti; tīkls/forums; gadījumu un labās pieredze izpēte; platforma; politika. Šī politikas instrumentu klāsta, kas satur dažādus resursus, pieejamība ļaus reģionālajiem un vietējiem pieaugušo izglītības politikas veidotājiem labāk un atbilstošāk veidot pieaugušo izglītības un apmācības risinājumus un programmas. Visi instrumenti, pēc to izvērtēšanas, būs pieejami projekta e-platformā (http://www.projectcreate.eu/) 8 valodās, tai skaitā latviešu.
2019. gada 2.ceturksnī visās projekta dalībvalstīs notiks publicitātes pasākumi, kuros partneri iepazīstinās nacionālās, reģionālās, vietējās iestādes un organizācijas ar pieaugušo izglītības politikas instrumentu e-platformu, kā arī apspriedīs tās turpmāko papildināšanas un pielietošanas aktuālos jautājumus. Projekta „Izglītības stiprināti konkurētspējīgi reģioni un pieaugušo profesionālā izaugsme” (CREATE) mērķis ir veicināt pieaugušo izglītības atbilstību reģionu sociāli ekonomiskās attīstības stratēģijām un pieaugušo iedzīvotāju nodarbinātības iespēju un labklājības izaugsmei. Projekta partneri reprezentē 8 Eiropas Savienības valstis (Vācija, Čehija, Spānija, Latvija, Itālija, Beļģija, Horvātija, Īrija), tādējādi sekmējot informācijas apmaiņu par pieaugušo izglītības politikas attīstības instrumentiem, atbilstoši reģionu ekonomiskās attīstības vajadzībām. Projekts nostiprina sadarbību starp dažādu ES reģionu iestādēm pieaugušo izglītības sistēmu attīstībā un to integrācijā vietējās un reģionālas attīstības kontekstos. Šis projekts tiek finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Publikācijā atspoguļots vienīgi tās autoru viedoklis, un Eiropas Komisija neuzņemas atbildību par šeit ietvertās informācijas tālāku izmantošanu
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Laikā, kad aktīvā darba sezona tūrisma uzņēmējiem jau ir aiz muguras, projekta “LIVONIJAS KULINĀRAIS CEĻŠ” dalībnieki no dažādiem Vidzemes novadiem tikās ar savas jomas ekspertiem vairākos semināros un konsultācijās. Viņi krāja zināšanas un pilnveidoja prasmes, lai kļūtu sekmīgāki savu pakalpojumu un produktu piedāvāšanā. Bet novembrī, kad tika svinēta Latvijas valsts simtā dzimšanas diena, projektā iesaistītie Igaunijas uzņēmēji tika iepazīstināti ar tām Vidzemes viesmīlības pieturvietām - krodziņiem, restorāniem un mazajām pārtikas ražotnēm, ar kurām varam lepoties.
Vidzemes plānošanas reģions, īstenojot projektu “CREATE” un turpinot diskusiju par šī brīža pieaugušo izglītības efektivitāti, veicis pieaugušo izglītības politikas instrumentu izvērtējumu, secinot, ka pieaugušo izglītības politikas veidotāju izmantoto instrumentu loks ir visai šaurs un līdz ar to ne pārāk efektīvs. Projekta astoņi partneri kopīgi ir veikuši pieaugušo izglītības attīstībā ieinteresēto iestāžu un organizāciju e-aptauju visās partnervalstīs, t.sk. arī Latvijā. Aptaujas rezultātā tika identificēti plašāk izmantotie instrumenti pieaugušo izglītības politikas novērtēšanā, īstenošanā, politikas formulēšanā un tās programmu plānošanā. Balstoties uz aptaujas rezultātiem, partneri turpināja identificēt politikas instrumentus, kā arī veidot to aprakstus.
