.png)
|
Arhīva kalendārs
Septembrī jaundibinātā Bioekonomikas un ilgtspējīgo resursu vadības centra pārstāvji aicināja VPR bagātināt bioekonomikas semināra dienaskārtību Jelgavā. Īstenojot projektu “RDI2CluB”, kas nu jau kļuvis par celmlauzi bioekonomikas inovāciju sistēmas veidošanai Vidzemē, gūta vērtīga pieredze, tostarp viesojoties augsti attīstītos bioekonomikas klasteros ārvalstīs, tāpēc arvien biežāk projekta pārstāvji tiek aicināti pievienoties pasākumos un diskusijās, stāstīt par līdz šim gūtajām atziņām. Izmantojot to, ka uz semināru “Bioekonomika: vadība un attīstības perspektīvas” pulcējās ievērojams skaits bioekonomikas ekspertu un virzītājspēku (gan Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātnisko institūtu un Agroresursu un ekonomikas institūta pārstāvji, gan Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA), Zemkopības ministrijas, vairāku pašvaldību un privātā sektora pārstāvji), tie tika aicināti piedalīties arī VPR organizētajā pēcpusdienas diskusijā. Projekta “RDI2CluB” komandai ir būtiski apjaust rīcībplāna uzmetumā definēto rīcību un uzdevumu atbilstību nozares izaicinājumiem tās pilnvērtīgai attīstībai, un klātesošie tika aicināti piedalīties diskusijā par izaicinājumiem un šī brīža šķēršļiem bioekonomikas nozarē
Valsts atbalsta instrumentiem būtu jāregulē tās nozares un jomas, kurās vēl nav pietiekama attīstība un trūkst dalībnieku, kas, piemēram, šajā gadījumā būtu īpaši novirzīts finansējums tieši bioekonomikas projektu atbalstam, sprieda diskusiju dalībnieki. Turklāt jāņem vērā, ka šobrīd pieejamie finanšu atbalsta instrumenti neatbilst bioekonomikas projektu specifikai – šādos projektos rezultātus visbiežāk tik īsā laika periodā nav iespējams sasniegt. Finansējuma pieejamība ar ilgtermiņa raksturu rosinātu uzņēmējus vairāk domāt par aprites ekonomikai raksturīgiem risinājumiem savas konkurētspējas stiprināšanā. Atkārtoti tika pausts stingrs uzstādījums, ka Latvijā joprojām produkti, t.sk. biomasa, tiek izmantoti tradicionāli un tiem netiek radīta pievienotā vērtība (piemēram, milti vairs nav uzskatāmi par produktu ar pievienoto vērtību). Turklāt diskusijas dalībnieki vērsa uzmanību uz to, ka Latvijā saražotā biomasa joprojām tiek eksportēta un tās pārstrādes potenciāls uz vietas nav izmantots – “ir neloģiski izvest biomasu, vienlaicīgi importējot enerģiju” Tāpat diskusijas laikā neviļus izskanēja secinājums, kuram nav iespējams nepiekrist un kas rosina darboties un meklēt ilgtspējīgus risinājumus ikvienu – “mēs visi sēžam vienā laivā un to sauc par planētu Zeme”. Klātesošie norādīja, ka ikviens sabiedrības loceklis ir līdzatbildīgs par apkārt notiekošo – gan patērētāji, gan uzņēmēji, gan arī politiķi, paužot atbalstu un nosaucot prioritātes. Diskusijās tika secināts, ka bioekonomika ir atbilde uz klimata pārmaiņām – tā ir iespēja ne tikai ietekmēt vides jautājumus, bet radīt jaunas inovācijas, pārņemt citu pieredzi un strādāt mērķtiecīgi uz reģionu, ņemot vērā tā specifisko situāciju, piemēram, apkarojot dažādas augu slimības, uzlabojot augsni un vairojot tās produktivitāti. Lai stiprinātu bioekonomikas lomu un veicinātu tās attīstību, arī šoreiz diskusijās atkārtoti izskanēja nepieciešamība par attiecīgajām tēmām aktīvāk informēt sabiedrību, turklāt ne tikai par aprites ekonomiku un tās plašajām iespējām vai produktu ar pievienoto vērtību priekšrocībām, bet daudz intensīvāk nepieciešams informēt arī uzņēmējus par iespējām, ko piedāvā pētniecības institūcijas, kas risinātu vienlaikus gan uzņēmēja lokālās vajadzības, gan arī globāla mēroga problēmas Šie un vēl virkne citi pārspriedumi un secinājumi no diskusijām tiks iestrādāti rīcībplānā Vidzemes plānošanas reģionam. Par gaidāmo rīcībplānu interesi izrādīja arī klātesošo institūciju un organizāciju pārstāvji, paužot atbalstu tā izstrādei, kā arī gatavību to izmantot savam darbam. Projekta ietvaros, izstrādājot rīcībplānu un to pēc tam arī jau sākot ieviest, par lielu priekšrocību uzskatāma iespēja īstenot kādu no plānā minētajām rīcībām kopā ar projekta “RDI2CluB” ārvalstu partneriem. Kopīgas pārrobežu rīcības tiks definētas jau pavisam drīz, š.g. novembrī, projekta delegācijai no Latvijas dodoties pieredzes apmaiņas braucienā uz Norvēģiju un Zviedriju. Lai pieņemtu lēmumu, kuras no rīcībām varētu būt ar starptautisku raksturu, braucienā dosies ne tikai projekta komanda no VPR, bet arī pa pārstāvim no Agroresursu un ekonomikas institūta, Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta, Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī no trīs Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera uzņēmumiem. Projektu īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar nodibinājumu „Vides risinājumu institūts”, kā arī partneri no Norvēģijas, Somijas, Igaunijas un Polijas Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros (http://www.rdi2club.eu/), ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Norvēģijas līdzfinansējumu. Tā mērķis ir atbalstīt viedu, ilgtspējīgu un iekļaujošu bioekonomikas nozares izaugsmi BJR lauku teritorijās. Šī informācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Eiropas Savienība nav atbildīga par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
Papildu informācija: Santa Niedola, projekta “RDI2CluB” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.niedola PIE vidzeme PUNKTS lv">santa.niedola PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. 26674261. Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. 29454752.
Atklājuma priekā par to, cik garda ēdienos var būt dzērvene, ar svētku dalībniekiem dalīsies Zirgu pasta šefpavāre Baiba Smilga. Brīvā dabā, stilizētā Livonijas laika kroga gaisotnē, viņa veidos garšā bagātu maltīti, kuru piedāvās degustēt ciemiņiem. Katrā ēdienā, vai tā būtu grūbu zupa, cūkas stilbs, saldā pūpolputra, vai karstais dzērveņu dzēriens, viņa aicinās izgaršot labi zināmo dzērveni. Svinību dalībnieki varēs iegūt savā īpašumā īpašu dzērveņu ēdienu recepšu brošūru, kuru varēs likt lietā, gatavojot maltītes mājās, tādējādi padarot tās vēl bagātīgākas, daudzveidīgākas un garšīgākas.
Dzērveņu svētku publicitātes fotogrāfija. Dzērveņu svētku tirgus laukumā gardēžu ceļa “Livonijas garša” un tā ceļa posma “Taste HansEATica” uzņēmēji aicinās vērīgi palūkoties, lai atrastu gardumus, kuri ļaus izgaršot labi zināmo dzērveni jaunās, neparastās variācijās – ievārījumos, mērcēs, "štengrākos" dzērienos. Tāpat tirgū būs nopērkami gan jau iecienīti labumi: maize, medus, Latvijas ķiploku gardumi, veselīgi sēkliņu maisījumi, spēcinošie smiltsērkšķi, alus, vīni un uzlējumi, gan pārsteidzošāki “atradumi”.
Dzērveņu svētku publicitātes fotogrāfija. Dzērveņu svētkos Livonijas garšu ar saviem gardumiem un rudenīgajām veltēm ļaus iepazīt šādas gardēžu pieturvietas: Rūjienas amatnieku biedrība ”Rūzele”, zemnieku saimniecība “Jaunkalēji”, uzņēmēji no „Lienas Medus”, “Latvijas ķiploka”, “Dabas spēka”, “Vīna darītavas Matilde”, “Veselības laboratorijas”, “Raiskuma labumu darītavas", kā arī mājražotāja Ingūna Zukure un citi. Īpašus meistarstiķus būs atveduši svētku ciemiņi - igauņu uzņēmēji "Akaatsia Talu" un "A-Orbu", piedāvājot nogaršot un iegādāties sev vai ciemakukulim, piemēram, ābolu sinepes vai kadiķu sīrupu. Savukārt rudenīgo vēsumu svinībās kliedēs seši metālmākslinieka Jāņa Martinsona gaismas objekti, kuros kursies dzīva uguns. Tā šie svētki iekļausies festivālā “Latvijas Goda aplis”, kas jau gandrīz gadu apceļo un godina Latvijas pilsētas un laukus.
Gastronomiskā tūrisma piedāvājums Latvijā un Igaunijā – zīmols “Livonijas garša” ar apakšzīmolu “Taste HansEATica” ļauj ceļotājiem izzināt kulināro mantojumu un baudīt sezonālus, vietējos produktus. Projekts tiek īstenots "Interreg Estonia-Latvia" programmas ietvaros no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF). Projekta kopējais ERAF finansējums - 900 820,65 EUR. Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu. Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, kulinārā ceļa “Livonijas garša” sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, tālr.: +371 29334753, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv, www.vidzeme.lv.
Akcijas noslēgums būs 19. oktobrī, kad tie dalībnieki, kuri būs piedalījušies akcijā un izpildījuši visus akcijas noteikumus, piedalīsies tiešraides balvu izlozē, kas būs vērojama Via Hanseatica Facebook un Instagram kontos. Galvenajā balvā – dāvanu karte 300 eiro vērtībā ceļojuma iegādei tūrisma aģentūrā “Impro ceļojumi”. Balvu fondā arī dāvanu kartes ceļojumam 100 eiro apmērā, kuras tiks izlozētas papildus trīs nominācijās. Vairāki akcijas dalībnieki iegūs arī pašvaldību un to uzņēmumu sarūpētās balvas. Aicinām Jūs aplūkot visas akcijā iesniegtās fotogrāfijas un nobalsot par tām, spiežot ‘’like’’ vai kādu citu emociju ikonu. Balsot par ceļošanas akcijas ‘’Apceļo Via Hanseatica!’’ iesniegtajām fotogrāfijām iespējams https://ej.uz/balsoparfoto Ceļošanas akciju organizēja Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Amatas, Beverīnas, Burtnieku, Cēsu, Kocēnu, Pārgaujas, Raunas, Strenču novadu un Valmieras pilsētas pašvaldībām un ceļošanas akcijā iesaistītajiem tūrisma uzņēmējiem. Ceļošanas akcijā ‘’Apceļo Via Hanseatica!’’ ir piedalījušies 38 dalībnieki, iesniedzot 168 fotogrāfijas. Populārākie apskates un fotografēšanas objekti ir bijuši: Beverīnas koka skulptūru labirinti, Valmiermuižas pils tornītis un Ģīmes dabas taka.
Via Hanseatica ir pārrobežu tūrisma maršruts, kas savieno vairāku valstu pilsētas – Sanktpēterburgu, Narvu un Ivanovogorodu, Tartu, Valku un Valgu, Valmieru un Siguldu. 580 km garais ceļš starp Rīgu un Sanktpēterburgu aicina ceļot vienatnē, kopā ar draugiem vai ģimeni, sekojot savām interesēm un vaļaspriekiem – dabas vērošanai, piedzīvojumu meklēšanai vai kultūras baudīšanai. Informāciju sagatavoja:
Kā viens no tīkla izveides stūrakmeņiem kalpos reģionos pieejamo uzņēmējdarbības atbalsta instrumentu apskats, kas sniedz kvalitatīvu esošā atbalsta pieejamības, lietojamības un vadības apskatu. Veidojot sadarbības tīkla pakalpojumus, ir svarīgi uzsvērt, ka netiks veidota jauna vai konkurējoša atbalsta struktūra jau esošajām. Sadarbības tīkls, ņemot vērā jau esošo atbalstu, meklēs iespējas, kā instrumentus ir iespējams savstarpēji papildināt un savietot, veidojot pārrobežu atbalstu uzņēmumiem. Pārrobežu partnerībā iesaistītie eksperti, balstoties uz instrumentu apskatu, jau izstrādājuši tīkla darbības un potenciālo pakalpojumu ietvaru, un apkopojuši rekomendācijas tīkla izveidei. Rekomendācijas ietver tīkla struktūras, vadības, pakalpojumu, lietojamības, sadarbības un izplatīšanas apskatu. Kā arī ziņots iepriekš, tīkla struktūra veidosies pēc bottom-up principa, iesaistot vietējā, reģionālā un nacionālā līmeņa ieinteresētās puses – uzņēmējus, augstskolas, uzņēmējdarbības atbalsta organizācijas, pašvaldības, valsts iestādes un NVO. Jāpiebilst, ka jau šobrīd Vidzemē notiek aktīva uzņēmēju iesaiste to vajadzību izzināšanai un uzņēmējdarbības atbalsta organizāciju iesaiste sistēmas apskatam. Nozīmīgam tīkla elementam ir jābūt kritēriju tabulai, kas tiktu izstrādāta atbalsta saņēmēju identificēšanai. Tādējādi tiktu nodrošināta cilvēkresursu un finanšu līdzekļu izlietošana to uzņēmumu vajadzībām, kuri ir gatavi veicināt savas uzņēmējdarbības un arī reģiona konkurētspēju Baltijas jūras reģionā. Prioritārai būtu jābūt arī uzņēmuma vēlmei ne tikai stiprināt eksporta spējas, bet arī apmainīties ar zināšanām, strādāt pie jaunu produktu vai procesu izstrādes. Atbalsta tīkls kopumā tiks veidots, lai būtu saskaņā ar rādītājiem un mērķiem, kas noteikti viedās specializācijas stratēģijās katrā no partneru reģioniem un/vai valstīm. Tīkla vadība plānota centralizēta Baltijas jūras reģionu perspektīvā, taču decentralizēta no satura un atbalsta sniegšanas perspektīvas sākotnēji katrā no septiņu valstu reģioniem. Katra reģiona pārstāvis jeb brokeris būs atbalsta persona, kas stiprinās vietējo ekosistēmu, piemēram, vedot kopā ekspertus ar start-up uzņēmumiem, privātās organizācijas ar valsts pārstāvjiem, pētniecības institūcijas ar pētniekiem, tādējādi veidojot augsni jaunu, inovatīvu risinājumu un ideju radīšanai. Jau pašā sākuma posmā tiks veicināta arī spēcīga sadarbība un informācijas plūsma starp visiem septiņiem tīkla brokeriem, un nodrošinātas mācības un kompetenču pilnveidošana. Ir skaidrs, ka atbalsta aktivitātes uzņēmumam ir nepieciešamas katrā tā produkta vai pakalpojuma attīstības un izstrādes fāzē. Lai formulētu, kādos uzņēmuma attīstības posmos būs pieejams tieši iepriekš minētā tīkla atbalsts, jau turpmākajos mēnešos tiks definēti tīkla pakalpojumi. Galvenās sadarbības tīkla pakalpojumu priekšrocības plānotas starpvalstu ekspertīze, klasteru veidošana, pieeja datiem, tirgus pētījumiem, tehnoloģiju attīstības apskatiem, finanšu piesaistei un mārketinga rīkiem. Tikpat svarīgi būs nodrošināt konsultācijas par inovāciju procesiem un stratēģijām. Tikpat svarīga kā kvalitāte, ir arī tīkla lietojamība. Apskatot jau esošo atbalsta instrumentu lietojamību, secināts, ka uzņēmējam būtiska ir birokrātiskā sloga mazināšana un skaidri definētu kritēriju un seku uzskaitīšana. Savukārt iekšējai tīkla lietošanai risinājums būtu datu bāzes izveidošana un administrēšana piemērotu sadarbības partneru meklēšanai ikvienā Baltijas jūras reģiona valstī. Tīkla sadarbība ar citām atbalsta programmām un instrumentiem ir obligāta, lai piekļūtu plašākiem tīkliem ārpus katras valsts robežām, lai stiprinātu jau pastāvošo atbalsta sistēmu, stiprinātu vietējās, reģionālās un valsts mēroga ekosistēmas un nodrošinātu informācijas plūsmu. Tīklam jāstiprina ne tikai pārrobežu un starpnozaru sadarbība, bet arī vērtību ķēdes Baltijas jūras reģionā, kur iesaistīti MVU no dažādām valstīm un nozarēm. Potenciālās sadarbības ar jau esošiem atbalsta instrumentiem ir ieskicētas arī Vidzemē, tostarp, papildinot LIAA tehnoloģiju skautu sadarbības un ekspertīzes tīklu. Esošo atbalsta instrumentu apskatā bieži ieskicējas nepilnības informācijas izplatīšanā, kā rezultātā informācija par vērtīgu atbalstu uzņēmēju bieži nemaz nesasniedz. Tādēļ pārrobežu sadarbības tīkls plāno meklēt citus risinājumus un kanālus, lai nokļūtu tuvāk uzņēmējiem, stāstītu par tīkla iespējām un iespējamiem ieguvumiem uzņēmējiem, veicinot uzticamību un parādot tīkla pievienoto vērtību. Visvairāk vājo pušu saskatītas tieši instrumentu vadības jautājumos, lietojamībā un pieejamībā – neskaidri saņemšanas kritēriji, atkarība no cilvēkfaktora, birokrātiskais slogs, kas aizņem ievērojamu daļu uzņēmēju laika un cilvēkresursu. To apliecina Vidzemes piemērs – kaut arī uzņēmumiem reģionos ir tiesības pieteikties atbalstam, programmas galvenokārt tiek popularizētas galvaspilsētā, norādot uz ne visai veiksmīgu pieejamību un lietojamību no reģionālas perspektīvas. Projekta ietvaros veiktais atbalsta instrumentu apskats norāda, ka nepilnības gan attīstītajās, gan mazāk attīstītajās Baltijas jūras reģiona valstīs ir lielākoties vienas un tās pašas. Interesanti, ka pētījums atklāj arī citu tendenci, proti, vieni un tie paši atbalsta instrumenti ar starptautisku raksturu dažādās valstīs var darboties atšķirīgi. Piemēram, viena programma var uzrādīt mainīgu uzņēmumu iesaisti starp partneru valstīm, citviet sasniegtie rezultāti uzrāda atšķirīgu ilgtspējas faktoru. Ir valstis, kur viens un tas pats atbalsta instruments tiek piedāvāts krietni plašākam pretendentu lokam kā citviet. Tādēļ ir svarīgi dalīties pieredzē un labajās praksēs Baltijas jūras reģionā, kā ar esošajiem līdzekļiem maksimāli atbalstīt uzņēmējus un radot ilgtspējīgus rezultātus. Lai veidotu pārrobežu sadarbības tīkla kontekstu pilnīgi skaidru un praktisku, tika veikta arī uzņēmēju intervēšana un anketēšana, kuru rezultāts būs tikpat vērtīgs papildinājums sadarbības tīkla pakalpojumu veidošanai, proti, apzinoties uzņēmēju patiesās vajadzības un pašreizējās internacionalizācijas barjeras. Informācija par galvenajiem secinājumiem no uzņēmēju vajadzību pētījumā vēl sekos. Pārrobežu sadarbības tīkla veidošana un reģionos pieejamo uzņēmējdarbības atbalsta instrumentu pētījums tiek veikti projekta “GoSmart BSR” ietvaros. Projektu GoSmart BSR īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar partneriem no Somijas, Vācijas, Dānijas, Polijas, Lietuvas un Igaunijas Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Tā mērķis ir palielināt inovāciju ieviesēju (inovāciju starpnieku, iestāžu, pētniecības iestāžu, uzņēmumu) kapacitāti, lai piemērotu viedas specializācijas pieeju.
Par projekta "GoSmart BSR" aktivitātēm iespējams uzzināt arī sociālajos medijos Facebook un LinkedIn. Papildu informācija: Santa Niedola, projekta "GoSmart BSR" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.niedola PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 26674261. Informāciju sagatavojusi: Liene Sarapova, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, liene.sarapova PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 22307826. Projekta mājaslapa: https://gosmartbsr.eu/
Nākamās nedēļas sākumā Latvijā viesosies starptautiska līmeņa eksperti no Francijas, lai ar politikas veidotājiem, kā arī Latvijas pētniecības un augstākās izglītības iestādēm pārrunātu jaunākās pētniecības un inovāciju infrastruktūras (PII) attīstības tendences Eiropā un iepazīstinātu ar labās prakses piemēriem šo infrastruktūru pārvaldībā un atvēršanā uzņēmumiem. 9. oktobrī Rīgā un 10. oktobrī Cēsīs eksperti vadīs seminārus, ko rīko Vidzemes plānošanas reģions Interreg Europe programmas projekta INNO INFRA SHARE (Stratēģijas Eiropas pētniecības un inovāciju infrastruktūras izmantošanai) ietvaros.
Eksperti Dr. Pjērs Padilla (Pierre Padilla) un Dr. Emanuēls Budārs (Emmanuel Boudard) ir ar plašu pieredzi pētniecības un inovāciju organizāciju attīstības konsultēšanā, strādājuši gan kā eksperti Eiropas Komisijā, gan OECD, konsultējuši valsts pārvaldes organizācijas un uzņēmumus vairākās Eiropas valstīs. Semināros Rīgā un Cēsīs starptautiskie eksperti stāstīs par PII efektīvas pārvaldības modeļiem, iepazīstinās ar ārvalstu labās prakses piemēriem šo infrastruktūru atvēršanā un sadarbībā ar uzņēmumiem. Tāpat arī iesaistītajām pusēm būs iespēja sniegt pienesumu INNO INFRA SHARE ietvaros gatavotā Rīcības plāna izstrādē par PII pieejamību uzņēmumiem, kā arī vienoties par plāna īstenošanas iespējām Vidzemes reģionā. Plašāk par Interreg Europe 2014.-2020. gadam programmas projektu INNO INFRA SHARE lasiet projekta mājaslapā vai VPR mājaslapā. Papildu informācija: Kristaps Ročāns, Projekta vadītājs Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: kristaps.rocans PIE vidzeme PUNKTS lv
29., 30. oktobrī un 7.novembrī norisināsies jau otrais Vidzemes uzņēmējdarbības centra (VUC) organizētais hakatons Vidzemes profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem. Hakatona mērķis ir iedrošināt jaunos profesionāļus radīt un attīstīt idejas, stiprināt uzņēmējspējas, liekot apzināties savu potenciālu uzņēmējdarbības uzsākšanā. “29.oktobrī startēsim jaunā kvalitātē, apvienojot divu skolu iespējas, un organizēsim pasākumu, kurā piedalīsies gan Valmieras tehnikuma, gan Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas audzēkņi. Tādējādi tiks veidotas starpdisciplināras komandas, kas strādās pie savu ideju attīstīšanas un arī pirmo prototipu izstrādes,” stāsta Vidzemes uzņēmējdarbības centra vadītājs Māris Ozols. Hakatona aktivitātes tiks organizētas trīs dienu garumā. Pirmajā dienā audzēkņi identificēs un radīs jaunas biznesa idejas. Otrajā dienā notiks izvēlēto ideju uzlabošana un papildināšana, biznesa modeļu un prototipu izstrādes uzsākšana. Biznesa idejas attīstīt palīdzēs mentori – savas nozares profesionāļi. Tāpat dalībniekiem šajā dienā būs iespēja dzirdēt uzņēmējdarbības iedvesmas stāstus. Savukārt, trešajā dienā hakatona dalībnieki prezentēs savas biznesa idejas un izveidotos prototipus, kurus vērtēs žūrija – biznesa atbalsta u.c. organizācijas, kas, iespējams, kļūs par jauno uzņēmēju nākotnes sadarbības partneriem. Pasākuma moderators arī šoreiz būs Dāvis Suneps – radoša personība ar pieredzi vairāku jaunuzņēmumu izveidošanā un vadīšanā. Pirmais VUC organizētais hakatons norisinājās februāra beigās sadarbībā ar Cēsu Tehnoloģiju un Dizaina vidusskolu, kur 30 audzēkņi mācījās sadarboties un pielietot katrs savas individuālās zināšanas, lai radītu jaunus, vēl neredzētus, bet konkurētspējīgus produktus. Vislielāko atzinību pirmajā hakatonā izpelnījās ideja par īpašu koka izlietni.
Papildus informācija:
Vēl līdz decembra beigām turpinās „Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2018" projektu pasākumi - programma ir ļoti bagātīga un daudzveidīga, kur katram iespējams atrast sev interesējošus notikumus. Lielākā daļa no Vidzemes kultūras programmas atbalstītajiem projektiem saistīti ar bērnu un jauniešu kultūrizglītību, radošo industriju attīstību, meistarklašu, semināru, nometņu rīkošanu. Ar programmas atbalstu tiks izveidotas vairākas izstādes un tiks rīkotas meistarklases par vidzemniekiem nozīmīgām tēmām tradicionālās kultūras un nemateriālā mantojuma saglabāšanai. Tāpat arī jau tradicionāli ar Vidzemes kultūras programmas atbalstu tiek izdotas dažādas grāmatas. Tā kā vasara ir festivālu un koncertu laiks, arī šogad vairākās vietās norisināsies brīvdabas pasākumi. Sekojiet līdzi pasākumu kalendāram. Aicinām ikvienu izbaudīt un apmeklēt plašo pasākumu programmu!
Vairāk par visiem Vidzemes kultūras programmas pasākumiem variet uzzināt Vidzemes plānošana reģiona mājas lapā www.vidzeme.lv kultūras sadaļā. Plašāka informācija: Dace Laiva, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, tel. 25670756, dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv
Reģionus prezentējošie video satur informāciju par kokrūpniecības nozares svarīgākajiem rādītājiem – nodarbināto skaitu nozarē reģionos, uzņēmumu sadalījumu pa konkrētām nozarēm (koka komponentes, mēbeles, koka ēkas u.c.), informāciju par reģionu infrastruktūras priekšrocībām, izglītības iespējām.
Video tapšanas procesā piedalījās arī Latvijas un Igaunijas uzņēmumi, lai prezentētu reģionu stiprās puses un iespējas nozares uzņēmumu attīstībā, kas rezultējies ar augstvērtīgiem un interesantiem video stāstiem. Ar kādu misijas apziņu top koka mājas SIA “Dores Fabrika”? SIA “Dores Fabrika” ir inovatīvs koka māju ražotājs ar daudzu gadu pieredzi industrijā. Mūsdienīgi risinājumi un modernās tehnoloģijas ir uzņēmuma virzītājspēks.
Kāda ir SIA “Wenden Furniture” panākumu atslēga? SIA “Wenden Furniture” ir lielākā masīvkoka krēslu ražotne Latvijā un otrā lielākā Baltijā. Uzņēmumā ražotie krēsli ceļo ārpus Latvijas uz vismaz 10 dažādām valstīm.
Iepazīstieties ar visiem unikālajiem stāstiem par mēbeļu, dažādu koka komponenšu un koka māju ražotāju ceļu uz panākumiem, izaicinājumiem, kā arī reģionu priekšrocību izmantošanu savā darbībā >> SIA Kampenuss Furniture, SIA WoodHeart, SIA Wega, Besters Grupp OÜ, Ensoform OÜ, Kapa Puit OÜ, Okka OÜ, Sisustuskoda OÜ, SIA Akords U, Barrus AS. Video veidoti projektā "Kokapstrādes un mēbeļu industrijas produktu inovācijas un eksports Veru apgabalā un Vidzemes plānošanas reģionā", Latvijas-Igaunijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros, sadarbojotoes projekta partneriem no Vidzemes plānošanas reģiona un Kokapstrādes un mēbeļu ražošanas centra Igaunijā (Tsenter - Puidutöötlemise ja mööblitootmise kompetentsikeskus). Informācija šajā video atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
Ceļošanas akcijas ‘’Apceļo Via Hanseatica!’’ dalībnieki šobrīd cīnās par 300 eiro vērta ceļojuma iegūšanu no “IMPRO ceļojumi”. Ikviens ir aicināts iesaistīties akcijas fotogrāfiju vērtēšanā un balsošanā, tā palīdzot kādam no akcijas dalībniekiem izcīnīt uzvaru un iegūt galveno balvu. Novērtēt fotogrāfijas un iedvesmoties Vidzemes apceļošanai var līdz 15. oktobrim, apmeklējot Via Hanseatica sociālā tīkla Facebook kontu vai ej.uz/balsoparfoto un spiežot ‘’like’’ vai kādu citu emociju ikonu fotogrāfijām, kuras patīk vislabāk. Ceļošanas akcija ‘’Apceļo Via Hanseatica!’’ norisinājās no š.g. 1. jūnija līdz 1. oktobrim, un tajā varēja iesaistīties ikviens ceļot gribētājs. Akcija aicināja iepazīties ar pārrobežu tūrisma maršrutu Via Hanseatica, pēc savas izvēles viesoties dažādos apskates objektos (kopumā 27 akcijas objekti), fotografēt tos un fotogrāfijas ievietot savā sociālā tīkla Facebook kontā, aprakstam pievienojot tēmturi #ViaHanseatica.
Ceļošanas akcijas fotorāmis Jērcēnu dienā "Ne pūku, ne spalvu!". Fotogrāfijas autori: Mārtiņš Taube, Annija Ence. Ceļošanas akcija norisinājās vairākos posmos, tādā veidā katra mēneša beigās nodrošinot pārsteiguma balvu kādam akcijas dalībniekam pēc nejaušības principa. Pirmais akcijas posms jūnijā noslēdzās ar 20 iesniegtām fotogrāfijām, otrais posms jūlijā ar 58, trešais posms augustā ar 34, bet pēdējais posms septembrī ar 56 publicētām ceļošanas akcijas fotogrāfijām. Fotogrāfiju vērtēšana Via Hanseatica sociālā tīkla Facebook kontā sākās 3. oktobrī un ilgs līdz 15. oktobrim, tāpēc aicinām aktīvi balsot par sev tīkamākajām fotogrāfijām un palīdzēt kādam no 38 dalībniekiem būt par soli tuvāk uzvarai un kārotajam ‘’IMPRO’’ ceļojumam. Kā informējām iepriekš, akcijas noslēgums būs 19. oktobrī, kad norisināsies uzvarētāju noteikšana tiešraidē. Tā būs vērojama Via Hanseatica Facebook un Instagram kontos. Bez galvenās balvas – dāvanu kartes 300 eiro vērtībā ceļojuma iegādei tūrisma aģentūrā “IMPRO ceļojumi”, balvu fondā būs arī dāvanu kartes ceļojumam 100 eiro apmērā. Tās tiks izlozētas papildus trīs nominācijās – pēc nobalsotu emociju ("mīlu", "Haha" un "Pārsteidzoši!") ikonu skaita. Vairāki akcijas dalībnieki iegūs arī pašvaldību un to uzņēmumu sarūpētās balvas. Ceļošanas akciju organizēja Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Amatas, Beverīnas, Burtnieku, Cēsu, Kocēnu, Pārgaujas, Raunas, Strenču novadu un Valmieras pilsētas pašvaldībām un ceļošanas akcijā iesaistītajiem tūrisma uzņēmējiem. Via Hanseatica ir pārrobežu tūrisma maršruts, kas savieno vairāku valstu pilsētas – Sanktpēterburgu, Narvu un Ivanovogorodu, Tartu, Valku un Valgu, Valmieru un Siguldu. 580 km garais ceļš starp Rīgu un Sanktpēterburgu aicina ceļot vienatnē, kopā ar draugiem vai ģimeni, sekojot savām interesēm un vaļaspriekiem – dabas vērošanai, piedzīvojumu meklēšanai vai kultūras baudīšanai. Informāciju sagatavoja:
“10. oktobrī atzīmējam Pasaules garīgās veselības dienu. Taču, vai mēs īsti izprotam, kas ir garīgā veselība? Sabiedrības garīgo veselību raksturo ne tikai statistikas dati par to, cik daudz mūsu valstī ir cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem. Daudz nozīmīgāks Latvijas kopējās garīgās veselības rādītājs ir tieši sabiedrības attieksme pret cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Ja tajā valda bailes, aizspriedumi, vēlme norobežoties un nevēlēšanās pieņemt šos cilvēkus, mūsu valsts garīgā veselība ir pilnveidojama. Ceru, ka ar šo kampaņu mums izdosies mazināt stereotipu sienu, kas patiesībā ir sava veida aizsardzība pret citādajiem, un ka tā mudinās uz veselīgu atvērtību, kurā mēs cits no cita varam daudz iegūt, saskatot primāri cilvēka personību, nevis diagnozi,” uzsver labklājības ministrs Jānis Reirs. Arī Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra psihiatrs prof. Māris Taube, kas ikdienā strādā ar cilvēkiem, kuriem ir dažādi garīga rakstura traucējumi un pakāpes, aicina atturēties no pāragru secinājumu izdarīšanas, jo šiem cilvēkiem komunikācija ir tikpat nozīmīga kā ikvienam sabiedrības loceklim. Tādēļ pasperts pirmais solis, uzsākot sarunu, sniegs viņiem iespēju parādīt savas personības pārākumu pār diagnozi. “Aizspriedumi pret cilvēkiem ar psihiskiem traucējumiem ir dziļi iesakņojušies mūsu sabiedrības apziņā. Cilvēki ar psihiskās veselības problēmām šķiet agresīvi, draudīgi, neprognozējami. Bet tāds reizēm var būt ikviens. Kā atzīmē Pasaules Veselības organizācija, cilvēki ar psihiskās veselības problēmām nav bīstamāki par citiem. Taču cilvēka dabā ir baidīties no visa svešā, nezināmā, tādējādi pašiem radot sev ienaidniekus. Ja sabiedrība pārkāptu šiem aizspriedumiem, uzticētos, ieklausītos, tad cilvēks ar psihiskās veselības problēmām ikvienam varētu būt labs kaimiņš, kolēģis vai draugs. Ar gandarījumu varu teikt, ka savā profesionālajā pieredzē redzu, ka lēnām, taču pamazām šī attieksmes maiņa jau notiek. Ir cilvēki, kuri palīdz savam kaimiņam ar psihiskās veselības problēmām bez kādas atlīdzības. Ir darba kolēģi, kuri cilvēkam grūtībās palīdz nokļūt pie ārsta. Ir draugi, kuri nepamet, un darba devēji, kuri uzticas un to nebūt nenožēlo,” skaidro Taube. Biedrības Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi vadītāja Inga Šķestere akcentē: “Sabiedrību veido dažādi cilvēki – cilvēki ar dažādiem uzskatiem, dažādu izskatu un dažādu spēju līmeni. Tai skaitā cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem. Viņos ne vienmēr jāmeklē kāds īpašais talants, ko izcelt, vienkārši ir jādod iespēja cilvēkam būt pašam. Mūsu dienas centrā Mārtiņš ir iemācījies atpogāt pogas, Kārlim izdodas izgatavot lieliskas sveces, bet Baiba spēj noslaucīt putekļus. Vai tie ir sīkumi vai kas nozīmīgs, tas atkarīgs no mūsu katra mērauklas.” Junior Achievement Latvia līderu projekta ietvaros izveidotās sociālās kampaņas Mēs mainīsim pasauli autors Kārlis Krišjānis Rusmanis, iepazīstinot sabiedrību ar savu īpašo brāli, ir izdarījis līdzīgus secinājumus: "Cilvēkiem vienkārši ir bail no nesaprotamā, neiepazītā. Tomēr ir jāmācas pieņemt atšķirīgais, lai kļūtu par labākiem cilvēkiem. Mani draugi tagad ir arī mana brāļa draugi. Viņi viņu ir iepazinuši, pieņēmuši, ka brālis komunicē citādāk, taču viņi saprotas un viņiem ir interesanti. Ja arī pārējā sabiedrība būs atvērtāka un mācīsies saprast cilvēkus, piemēram, ar autismu vai Dauna sindromu, pasaule būs labāka vieta, kur dzīvot ikvienam."
Plašāka informācija par kampaņu: http://cilveksnevisdiagnoze.lv/
Informāciju sagatavoja:
Uzsverot šo pasākumu devumu Latvijas attīstībā, interesenti aicināti piedalīties reģionu forumā "BRĪVĪBA, AINAVA - MĒS", kas šī gada 26.oktobrī notiks Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās! Foruma programmas projekts pieejams šeit. Savu dalību forumā lūdzam pieteikt līdz šī gada 18.oktobrim, reģistrējoties vietnē. Lūdzam ņemt vērā, ka vietu skaits ir ierobežots un nokļūšana uz forumu dalībniekiem jānodrošina pašiem. Jautājumu gadījumā sazināties, rakstot uz e-pastu: regionuforums PIE registration PUNKTS lv. Avots: VARAM
Kopumā par projektu konkursu Vidzemē interesi izrādīja ap 30 remigrantu, no tiem pieci iesniedza projektu pieteikumus. Komisija veica rūpīgu izvērtēšanas darbu un konstatēja, ka trīs no pieciem pretendentiem neatbilst konkursa noteikumiem, jo nav uzskatāmi par remigrantu konkrētā projekta ietvaros. Ministru Kabineta noteikumos nr.496 ,,Remigrācijas atbalsta pasākuma īstenošanas, novērtēšanas un finansēšanas kārtība” teikts,ka remigrants ir “persona, kura ir atgriezusies vai pārcēlusies vai plāno atgriezties vai pārcelties no mītnes valsts uz pastāvīgu dzīvi Latvijā pēc ilgstošas prombūtnes”, un “par ilgstošu prombūtni uzskatāma prombūtne, kas ir ilgāka par trim gadiem kopš ārvalsts adreses norādīšanas Iedzīvotāju reģistrā.” Diemžēl ne tikai šiem konkrētajiem trim projekta ideju pieteicējiem, bet arī daļai interesentu galvenais šķērslis dalībai konkursā bija ārvalstu adreses nenorādīšana Iedzīvotāju reģistrā. Interesentus no projektu pieteikumu iesniegšanas atturējis arī īsais projekta izstrādes laiks, kas bija 1 mēnesis, prasība līdzieguldījumam 50% apmērā, kā arī konkursa nosacījums, ka saņemtais finansējums jāiztērē līdz 2018. gada decembra vidum. Vairāki interesenti sarunās ar remigrācijas koordinatori Vidzemē Iju Grozu atzinuši, ka projektu konkurss viņus interesē un, ja tāds tiktu izsludināts arī 2019. gadā, noteikti piedalītos, tā kā nākamgad plāno atgriezties uz dzīvi Latvijā. Vērtējot projektu pieteikumus, komisijas locekļi atzina, ka projektu konkursa kritēriji varētu būt mīkstināti, t.sk. par dzīvesvietas norādīšanu, jo tas lielākoties nebija izdarīts tīšuprāt, bet gan tāpēc, ka cilvēki, pārceļoties uz dzīvi ārvalstīs, nav zinājuši, ka tiem kā īpaši par to jāziņo valsts iestādēm Latvijā. Tāpat komisija pieļāva, ka diskusijas varētu būt arī par noteikumos minēto laika termiņu – 3 gadi – , kas remigrantam būtu jāpavada ārvalstīs pirms projekta pieteikuma iesniegšanas. Kā norādīja komisija, pastāv risks, ka tas jau ir pietiekoši ilgs laiks, kura ietvaros cilvēki jau varētu būt “iedzīvojušies” svešajā zemē, kamēr tie, kas prom ir ap gadu, būtu vieglāk ieinteresējami pārdomāt un atgriezties Latvijā, lai attīstītu savu biznesu. Projekta konkursa pieteikumus Vidzemē vērtēja komisija 5 cilvēku sastāvā. Tajā bija pārstāvji gan no Vidzemes plānošanas reģiona – Guna Kalniņa-Priede (administrācijas vadītāja), Laila Gercāne (Attīstības un projektu nodaļas vadītāja), Māris Ozols (Vidzemes Uzņēmējdarbības centra vadītājs), gan arī valsts finanšu institūcijas “ALTUM” Vidzemes reģiona vadītāja) Olita Untāla un biedrības “Valmieras Attīstības aģentūra” valdes priekšsēdētāja Ilze Eglāja.
Papildus informācija: Ija Groza, Vidzemes plānošanas reģiona koordinatore remigrācijas jautājumos, mob.t. +371 29287585, ija.groza PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, mob.t. +371 29454752, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Neskatoties uz to, ka aktivitātes ietvaros katrā no reģioniem iedzīvotāju un ainavu ekspertu padomes balsojuma rezultātā noteikti 10 raksturīgākie ainavu dārgumi, aktivitātes koordinatori Vidzemē vēlējušies apkopot vidzemnieku sajūtas par sev nozīmīgākajām ainavām. Aktivitātes koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā Dace Laiva: “Aktivitāte ļāvusi apjaust, ka cilvēks un ainava nav nošķirami. Vērtība var būt ne tikai plaši pazīstamam dabas objektam, ko bieži ieraugām uz pastkartēm, bet tā var būt atrodama arī savas mājas pagalmā. Ar nolūku izvēlējāmies fotogrāfijas noformēt kā pastkartītes, parādot, ka ikviena cilvēka ainavu sajūta ir unikāla. Jāpiezīmē, ka jau šobrīd esam saņēmuši jautājumus par to, vai plānojam izdot pastkaršu sēriju ar Vidzemes ainavām – cilvēkiem tās patīk. Varbūt kādreiz mums būs pašiem savs pastkartīšu komplekts.”
Atgādinām, ka visus ainavu dārgumus vienviet 26.oktobrī varēs aplūkot Rīgā, Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās. Vēlāk ikvienam interesentam tiks dota iespēja iesaistīties Latvijas ainavu dārgumu popularizēšanā, kļūstot par ceļojošās izstādes pieturvietu (vairāk informācijas www.ainavudargumi.lv sadaļā “Aktualitātes”). Aktivitāti “Ainavu dārgumi vakar, šodien, rīt” plānots noslēgt ar diskusiju par katra reģiona raksturīgāko ainavu iekļaušanu Latvijas Kultūras kanonā. Par to, cik un kuras no ainavām tajā varētu tikt iekļautas, aktualizēsies diskusijās gada nogalē. Ainavu dārgumu fotoattēli, kā arī iedzīvotāju iesūtītie atmiņu stāsti un iespaidi par tiem tiek saglabāti arī elektroniskajā ainavu dārgumu krātuvē, kuri no oktobra ir aplūkojami tīmekļa vietnē www.ainavudargumi.lv. Aktivitāti īsteno Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) un plānošanas reģioniem.
Papildu informācija: Dace Laiva, aktivitātes koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, mob.t. 26566680, dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, mob.t. 29454752, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Vidzemes plānošanas reģions kopā ar partneriem no Latvijas, Somijas un Zviedrijas jau 3 gadus strādā pie piesārņoto vietu attīrīšanas jautājumiem projektā “Inovatīva, ilgtspējīga attīrīšana” (INSURE). Partneri oktobra sākumā tikās Valmierā, kur galvenie sanāksmes temati bija izstrādātās attīrīšanas metodes un to testēšana, zemesgabalu īpašumtiesību jautājumi, kā arī tapušās lietotnes, kurās vienkopus kartē apskatāmas piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas. Bijušajā mazuta saimniecībā testē grunts piesārņojuma attīrīšanas metodi
Projekta partneris Latvijas Vides, Ģeoloģijas un Meteoroloģijas centrs (LVĢMC), analizējot vairākus iespējamos scenārijus par piesārņojuma virzību caur gruntsūdeņiem uz Gauju, ir izstrādājis gruntsūdens plūsmas modelēšanu Valmieras pilsētas pašvaldības pilotvietai – bijušajai mazuta saimniecībai Dzelzceļa ielā 9. Secinājums – gadījumā, ja teritorijā netiktu veikta piesārņojuma attīrīšana, mazuts ar gruntsūdeņiem Gaujā nonāktu pēc 60 gadiem, taču tā apjoms būtu tik niecīgs, ka tas neradītu draudus ne cilvēkiem, ne videi. Līdzīgu modelēšanu prezentēja arī zviedru partneri no Esterjetlandes reģiona, vienlaikus uzsverot, ka latviešu veiktā modelēšana ir daudz detalizētāka. Viens no šīs sanāksmes gaidītākajiem brīžiem bija Valmieras Dzelzceļa ielas 9 pilotvietas apmeklēšana, kur septembrī tika uzsākti pilottesti, lai pārbaudītu, kā ar mazuta piesārņojumu cīnās viena no bioloģiskajām attīrīšanas metodēm – elektrokinēze, un izdarītu secinājumus, kas varētu noderēt citu līdzīgu vietu attīrīšanai. ĢIS darbā ar piesārņotām vietāmTāpat sanāksmes laikā norisinājās darbseminārs par ģeogrāfisko informācijas sistēmu (ĢIS) izmantošanu darbā ar piesārņotajām vietām. Pārstāvji no Motalas pašvaldības Zviedrijā prezentēja risinājumus, kādus viņi izmanto, kā arī demonstrēja ĢIS sniegtās iespējas piesārņoto vietu pārvaldībā. Diskusijās partneri secināja, ka pārstāvētajās organizācijās šobrīd ĢIS netiek ļoti aktīvi izmantotas, atzīstot tās par diezgan sarežģītām, tomēr tika identificēti virzieni, piemēram, jau iepriekš minētā modelēšana, kurā ĢIS būtu ļoti vērtīgi izmantot. Mobilā lietotne un reģistrs par piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām vietām LatvijāProjekta INSURE ietvaros LVĢMC pārstrādāja Latvijas piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu (PPPV) reģistru, uzlabojot gan šī reģistra funkcionalitāti, gan arī precizējot visu reģistrā iekļauto vietu koordinātes. Vienlaikus ir izstrādāta arī mobilā lietotne ar PPPV atrašanās vietām, ko sanāksmes laikā LVĢMC pārstāvji prezentēja partneriem. PPPV reģistrs, kā arī informācija par mobilo lietotni pieejama LVĢMC mājas lapā.
Rekomendācijas un semināri par piesārņoto vietu pārvaldībuNe visu piesārņoto vietu attīrīšanā būtiska tikai metodes izvēle – procesu apgrūtinošs faktors var būt arī zemesgabalu un ēku īpašumtiesības. Šobrīd Vidzemes plānošanas reģions veic intensīvu pārrunu darbu ar kādas piesārņotas vietas īpašniekiem, lai panāktu vienošanos par teritorijas izpēti un ieteikumu izstrādi teritorijas iespējamai sanācijai un apsaimniekošanai. Līdztekus notiek rekomendāciju izstrāde piesārņoto vietu pārvaldībai un komunikācijai ar piesārņoto vietu īpašniekiem/pārvaldniekiem. Tiks rīkoti arī semināri pašvaldībām un citiem interesentiem, aktualizējot piesārņoto vietu pārvaldības problemātiku reģionā.
Vairāk informācijas: Maija Rieksta, projekta INSURE vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, mob.t. 26099521, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv
Programmas mērķis:
Mērķauditorija: Skolas Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā. Enerģijas ietaupījuma mērķis: vismaz 10% pret bāzes gadu. Programmas ilgums: 01.01.2019. – 31.12.2019. Programmas nolikums pieejams ŠEIT. Pieteikšanās termiņš: līdz 31.10.2018., sūtot e-pastu janis.ikaunieks PIE vidzeme PUNKTS lv" target="_blank">janis.ikaunieks PIE vidzeme PUNKTS lv Par "EFFECT4buildings" projektu: Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam ietvaros Vidzemes plānošanas reģions kopā ar deviņiem partneriem no Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas, Dānijas, Polijas un Igaunijas īsteno projektu "Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai" (EFFECT4buildings) ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Norvēģijas atbalstu. "EFFECT4buildings" mērķis ir palielināt ēku energoefektivitātes pasākumu skaitu publiskajās ēkās visā Baltijas jūras reģiona teritorijā. Vairāk par projektu lasiet: http://www.vidzeme.lv
Piektdien, 2018. gada 2. novembrī, Vidzemes plānošanas reģions aicina piedalīties pirmajā "WasteArt" atvērtajā darbseminārā, kas norisināsies Dabas un tehnoloģiju parkā "URDA" Daibē. Seminārā izglītojošās darbnīcās un lekcijās varēs attīstīt ideju par atkritumu audita ieviešanu skolās un bērnudārzos, uzzināt par mākslas un komunikācijas kampaņu par atkritumu samazināšanu un atkārtotu izmantošanu, kā arī piedalīties ekskursijā jaunatklātajā kompleksā "URDA". Vidzemes plānošanas reģions (VPR) kā vienu no reģiona attīstības prioritātēm ir noteicis dabas kapitāla ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kas ietver arī atkritumu pārstrādes un atkārtotas izmantošanas veicināšanu. Lai sasniegtu izvirzīto, VPR kopā ar Latvijas un Igaunijas partneriem šoruden sāk īstenot projektu “Otrreizēja atkritumu izmantošana, pielietojot mākslu un amatniecību” jeb “WasteArt”, kura mērķis ir veicināt sabiedrības, jo īpaši bērnu un jauniešu, izpratni par pieaugošā sadzīves atkritumu daudzuma problemātiku. Projektā plānota mākslas kampaņa par šo tēmu, kā arī 12 Vidzemes izglītības iestādēs, iesaistoties bērniem un skolotājiem, tiks veikti atkritumu auditi un izstrādāti rīcību plāni atkritumu daudzuma samazināšanai, pārstrādei un/vai atkārtotai izmantošanai. Akcentējot atkritumu samazināšanas aktivitāšu un resursu efektīvas izmantošanas nozīmi, projekta rezultātā iecerēts mainīt cilvēku ieradumus, lai tie kļūtu videi draudzīgāki. No Latvijas projektā kopā ar Vidzemes plānošanas reģionu strādā arī Vides risinājumu insitūts un atkritumu apsaimniekotājs "ZAAO". 2. novembra darbseminārs būs ideju apmaiņa starp projekta partneriem un vides un izglītības jautājumu interesentiem pirms projekta "WasteArt" aktivitāšu uzsākšanas. Pasākuma darba valoda – angļu. Darba kārtība atrodama šeit. Dabas un tehnoloģiju parka "URDA" adrese: "Stūrīši", Daibe, Pārgaujas novads. Pieteikšanās dalībai pasākumā līdz š.g. 26. oktobra plkst. 17.00, rakstot uz guna.datava PIE videsinstituts PUNKTS lv
Vairāk informācijas par Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam projektu "WasteArt": Maija Rieksta, projekta "WasteArt" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, tel. +371 26099521, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv
Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
Klātesošie bija vienisprātis, ka ceļa nozīmību pašvaldībā nevar vērtēt vienīgi pēc intensitātes mērījumiem, bet jāņem vērā arī sasniedzamības nepārtrauktība. Padome vienojās, ka nepieciešams noteikt konkrētu metodiku, tādējādi tika noteikta kilometru kvota, ko katra no pašvaldībām iesniegs prioritārajam ceļu sarakstam nākamajiem trīs gadiem. Ceļu prioritāšu saraksts tiks iekļauts Vidzemes reģiona mobilitātes investīciju plānā 2030. gadam. Šāds prioritāšu saraksts nepieciešams arī tāpēc, lai uzlabotu sadarbību ar Satiksmes ministriju un VAS “Latvijas Valsts ceļi”, institūcijas informējot, ka turpmākais darbs jāplāno, ņemot vērā nepieciešamos remontdarbus reģiona attīstībai svarīgākajos ceļa posmos.” Tā kā ceļu sliktais stāvoklis un kopējais sliktā stāvoklī esošo ceļu kopgarums reģionā ir kritiski augsts, pašvaldību diskusija tiks turpināta arī vēl nākamajā attīstības padomes sēdē novembra beigās. Katrai pašvaldībai prioritātes ir vairākas un tās visas tiešā veidā ir saistītas ar pakalpojumu nodrošināšanu iedzīvotājiem, tāpēc lēmuma pieņemšana ir īpaši grūta Iepazīstinot attīstības padomi tuvāk ar izstrādāto Vidzemes reģiona mobilitātes investīciju plānu 2030. gadam, Vidzemes plānošanas reģiona telpiskās plānošanas eksperts Andžejs Stepančuks uzsvēra, ka arī Valmieras pilsēta spērusi soli pareizajā virzienā, izstrādājot tematisko plānojumu “Valmieras pilsētas transporta infrastruktūras attīstības koncepcija”, kas šobrīd nodots publiskajai apspriešanai. Mobilitātes investīciju plāns kalpos par pamatu transporta nozares attīstībai, mobilitātes plānošanai un investīciju piesaistei.
Papildus sēdē tika ziņots par deinstitucionalizācijas projekta ieviešanas progresu. Projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone informēja, ka pašvaldības uzsākušas sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu projekta mērķgrupām. Tā pašvaldībām Vidzemē par sniegtajiem pakalpojumiem bērniem ar funkcionāliem traucējumiem kompensēti izdevumi par nedaudz vairāk kā 33 tūkstošiem eiro, savukārt pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem – 1500 eiro apmērā. Joprojām notiek arī abu mērķgrupu pārstāvju individuālo vajadzību izvērtēšana un individuālo plānu sagatavošana par nepieciešamajiem sociālajiem rehabilitācijas pakalpojumiem veselības uzlabošanai. Projektā notikusi arī intensīva pašvaldību speciālistu zināšanu un pieredzes bagātināšana, organizējot pieredzes apmaiņas braucienus, lai viesoties pie dažādiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem un pieredzējušām pašvaldībām tepat Latvijā, skaidrojot sev interesējošus jautājumus. Vasarā projekta ietvaros organizētas arī vairākas nometnes – to dalībnieki gan bērni ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenes, gan arī bērnu namu bērni, kuri nometnē satikās ar citām ģimenēm, veidojot jaunas draudzības un laužot nedrošības sajūtu abās pusēs. Kā atzina projekta vadītāja, šāda veida pasākumi ir ļoti noderīgi un būtu jāorganizē biežāk, kā arī mudināja pašvaldību priekšsēdētājus iesaistīties aktīvi procesā, lai paātrinātu ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu nonākšanu ģimeniskos apstākļos. (Prezentāciju par deinstitucionalizācijas projekta ieviešanu skatīt šeit). Sēdē klātesošie tika informēti arī par remigrācijas pilotprojekta ietvaros organizētā uzņēmējdarbības projektu konkursa rezultātiem Vidzemē. Remigrācijas koordinatore Vidzemē Ija Groza norādīja iemeslus, kāpēc šķietami augsta interese par projektu konkursu rezultējusies divos apstiprinātos projektu pieteikumos. Apkopoti iemesli, kāpēc interesenti tomēr lēmuši šoreiz nepiedalīties. Starp tiem galvenais šķērslis bijusi neatbilstība remigranta statusam, kas noteikts konkursa nolikumā – lai konkursā varētu piedalīties, pretendentam pirms došanās ilgstošā prombūtnē uz ārvalstīm, bijis jāpaziņo par dzīvesvietas maiņu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, taču, kā izrādījies, liela daļa interesentu par to nav bijuši informēti. Šis arī bijis iemesls, kāpēc no pieciem iesniegtajiem projektu pieteikumiem Vidzemē, vērtēti tikai divi. Tāpat kā šķēršļi nosaukti: īsais sagatavošanās laiks (1mēnesis), līdzieguldījuma nepieciešamība 50% apmērā, īsais naudas apguves laiks (ievērojami ierobežojot dažādu ideju īstenošanu, kas, piemēram, saistītas ar sezonalitāti, tāpēc nav atbilstošas) u.c. Padomes sēdē tika apstiprināta arī Vidzemes plānošanas reģiona Enerģētikas vīzija un Rīcības plāns “Ceļa karte uz ilgtspējīgu, oglekļa mazietilpīgu ekonomiku”. Abi plānošanas dokumenti izstrādāti kopīgi ar pašvaldībām, Vidzemes slimnīcu un citām ieinteresētajām pusēm un kalpos par pamatu energopārvaldības stiprināšanai Vidzemē. Papildus tam, VPR eksperts Jānis Ikaunieks aicināja pašvaldības iesaistīties programmas “Efektīvs enerģijas patēriņš skolās” īstenošanā, rosinot savas izglītības iestādes tajā startēt, mācoties, kā ikdienā pareizi un efektīvi izmantot elektroenerģiju un siltumenerģiju. Kā piebilda eksperts, sasniegtais finanšu ietaupījums tiks izmantots pašvaldības un skolas vajadzībām. Piemēram, skola to varēs izlietot savām vajadzībām, lai uzlabotu darba vidi, pateiktos personālam un audzēkņiem par centību vai tml. mērķiem. (Prezentāciju par VPR izstrādāto Enerģētikas vīziju un Rīcības plānu skatīt šeit. Programmas "Efektīvs enerģijas patēriņš skolās" nolikums pieejams šeit.) Pašvaldību priekšsēdētājus uzrunāja arī jaunais Zemessardzes 27.Kājnieku bataljona komandieris, pulkvežleitlants N. Zaviļeiskis, aicinot veidot turpmāk ciešāku sadarbību krīzes vadībā. Tāpat klātesošos informēja par Inovāciju nedēļu Vidzemē, kuru Vidzemes plānošanas reģions plāno organizēt 2019. gada 25.februārim līdz 3.martam, un tās ietvaros tiks rīkota ne tikai konference, bet dažādi pasākumi notiks arī izglītības iestādēs, t.sk. augstskolās un pētniecības institūtos, būs skatāma inovāciju izstāde, ar interesantām lekcijām uzstāsies ārvalstu eksperti. Nākamā Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēde plānota 30.novembrī, norises vieta un laiks tiks precizēts.
Papildu informācija: Hardijs Vents, Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs, mob.t. 26556532. Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, mob.t.29454752, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv.
Projekta SUPER vadītāja Laima Engere piebilst: “Nevaram aizmirst, ka IT nozare ir ne tikai atbalstošs, bet arī svarīgs virzītājspēks videi draudzīgu un inovatīvu sistēmu izveidē un aprites ekonomikas procesu veicināšanā – ir svarīgi zināt, kas šobrīd ir tie nišas produkti, ko nozare var piedāvāt.” Diskusijas dalībnieki – IT nozares speciālisti – par publiskā sektora prioritārajām rīcībām nosaukuši: nepieciešamību mudināt pašvaldības pašas iniciēt un testēt dažādus jaunus risinājumus, vairāk izmantot inovatīvā iepirkuma principus t.sk. kļūstot atvērtākām arī zaļajam iepirkumam. Kā atzīst projekta SUPER eksperte Ilona Platonova: “Šobrīd Latvijā inovatīvu principu izmantošana iepirkumos nav populāra, taču tas varētu būt viens no veidiem kā mudināt uzņēmējus rosīties un domāt par inovatīviem un videi draudzīgiem risinājumiem.” Atsaucību guvusi ideja attīstīt kopstrādes infrastuktūru, ar to domājot ne tikai telpas un infrastruktūru, bet arī saturīgus un kvalitatīvus informatīvos pasākumus par nozares tendencēm, kā arī iezīmējas nepieciešamība piesaistīt Vidzemes reģionam IT nozares talantus, radot tiem pievilcīgu dzīvesvidi, kas palīdzētu tiem pieņemt lēmumu par darba vietas izvēli.
Nosauktās IT jomas speciālistu prioritātes tiks ņemtas vērā, izstrādājot rīcībplānu atbalsta instrumentu pilnveidei (t.sk. SAM 1.2.1), lai uzlabotu reģionu mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju un inovāciju kapacitāti. Projekti, kas tiek īstenoti ar Interreg Europe pārrobežu sadarbības programmas atbalstu, palīdz vietējā un reģionālā līmeņa pārvaldēm uzlabot, kā arī veidot no jauna politiskās iniciatīvas, kas būtu ne tikai dzīvotspējīgas, bet arī atbilstu vietas vajadzībām un potenciālam. Tā kā Eiropas Savienības teritorijā tiek veidotas spēcīgas pārrobežu projektu partnerības, iespēja vienam no otra mācīties uzskatāma par priekšrocību un ātrāku ceļu uz sekmīgiem rezultātiem. Šobrīd viens no sadarbības virsmērķiem ir Eiropas reģioniem apzināties savu potenciālu un to arī pilnvērtīgi izmantot, ne tikai uzlabojot attīstības stratēģijas gan vietējā, gan nacionālā līmenī, bet arī nodrošinot vienmērīgu kopīgu attīstību.
Projekts “SUPER” Vidzemes plānošanas reģionā tiek īstenots ar starpreģionu sadarbības programmas Interreg Europe 2014-2020 atbalstu. Tā mērķis - attīstīt videi draudzīgas uzņēmējdarbības un inovāciju atbalsta sistēmas partneru reģionos.
*Ekoinovācijas jeb videi draudzīgas inovācijas paredz samazināt ietekmi uz vidi un uzlabot dabas, finanšu un zināšanu resursu izmantošanu.
Vairāk informācijas: Laima Engere, projekta “SUPER” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, laima.engere PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t.+371 28376912. Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t +371 29454752.
Lai pārrunātu tūrisma galamērķu pārvaldības pilnveides iespējas Vidzemes reģionā, Vidzemes plānošanas reģions (VPR) aicināja uz tikšanos tūrisma nozares pārstāvjus no Ekonomikas ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Vidzemes augstskolas, Gaujas Nacionālā parka (NP) tūrisma klastera “Enter Gauja”, kā arī vairākām Vidzemes pašvaldībām un tūrisma uzņēmumiem. Sanāksme tika rīkota VPR īstenotā Interreg Europe programmas 2014.-2020. gadam projekta “Destination SMEs” ietvaros, kas ļāvis vairākiem tūrisma nozares pārstāvjiem Latvijā iepazīt citu Eiropas valstu labās prakses tūrisma galamērķu pārvaldībā. Sanāksmes laikā viņiem bija iespēja dalīties savos iespaidos par citur redzēto un apspriest šīs labās prakses ar kolēģiem. Īpaši tika izcelts Slovēnijas tūrisma zīmols un darbs pie tā ieviešanas un ilgtermiņa attīstības. Tāpat Vidzemes pašvaldību tūrisma speciālisti novērtēja Maltas pieredzi un spēju sabalansēt tūristu iecienītāko galamērķu, kultūrvēsturisko objektu atšķirīgās funkcijas priekš dažādām iedzīvotāju grupām. Proti, lai tās nezaudējot to sākotnējo funkcionalitāti spētu uzņemt arī lielu skaitu tūristu. Vairāku valstu pozitīvajā pieredzē iezīmējās vienoti, fundamentāli atslēgas elementi sekmīgai tūrisma galamērķu attīstībai – cieša mazo un vidējo uzņēmēju savstarpējā komunikācija un sadarbība, spēja kaimiņā saskatīt sadarbības partneri, kā arī nacionālā līmenī koordinēta un vienota reģionālā tūrisma mārketinga stratēģija. Ideju darbnīcas laikā tūrisma nozares pārstāvji diskusijās vērtēja tūrisma attīstību veicinošos un kavējošos faktorus Vidzemes reģionā, analizēja atbalsta politikas stiprās un vājās puses tūrisma uzņēmējdarbībai, jaunu un inovatīvu tūrisma produktu izveidei un izteica priekšlikumus reģionālās tūrisma politikas uzlabošanai.
Klātesošie dalībnieki iezīmēja pie mums esošās sekmīgās tūrisma galamērķu pārvaldības prakses un darba grupās izstrādāja ieteikumus to tālākai attīstībai. Kā viens no pozitīvajiem piemēriem tika novērtēts Gaujas NP tūrisma klasteris “Enter Gauja” un tā darbība, kas kalpo par piemēru citiem uzņēmējiem, veicinot izpratni par sadarbības ieguvumiem vienotā tūrisma galamērķī. Savukārt, kā galvenais izaicinājums pilnvērtīgākai tūrisma galamērķu darbībai tika minēts pārvaldības jautājums, atsaucoties uz šobrīd pastāvošajiem dažādajiem teritoriālajiem iedalījumiem atšķirīgos pārvaldības līmeņos. Nozares pārstāvji norādīja uz reģionālās tūrisma pārvaldes līmeņa neesamību un uzsvēra, ka Latvijā ir nepieciešams pilnveidot hierarhisku tūrisma pārvaldības sistēmu valsts, reģionu un pašvaldību līmenī ar katram noteiktām funkcijām, atbildību un finansējumu, nodrošinot efektīvu un saskaņotu tūrisma galamērķu pārvaldību. Papildus tam, saskaņotība tūrisma komunikācijā uz vietējiem un ārvalstu tirgiem Latvijā, kas tiek realizēta caur Tūrisma mārketinga stratēģiju 2018. – 2023. gadam, tika minēts kā būtisks faktors Latvijas tūrisma attīstības stratēģisko mērķu sasniegšanā, kas, kā atzīmēja nozares pārstāvji, var tikt uzlabots ar reģionālā līmeņa aktīvu iesaistīšanos, taču tam nepieciešamas praktiskas vadlīnijas nacionālā zīmola izmantošanā un reģionālā līmeņa pozicionējums tajā. Projekts “Uzņēmējdarbības veicināšana tūrisma galamērķos” (Destination SMEs) tiek īstenots Eiropas Reģionālā attīstības fonda “Interreg Europe 2014.-2020. gadam” programmas ietvaros. Projekta Destination SMEs galvenais mērķis ir uzlabot tūrisma sektora mazo un vidējo komersantu konkurētspēju, attīstot tūrisma galamērķu pārvaldību. Lai to risinātu, projekta ietvaros tiek identificēti labās prakses piemēri tūrisma galamērķos Eiropā, īstenojot starpreģionu pieredzes un zināšanu apmaiņas pasākumus. Tiek analizēti valsts līmeņa politikas plānošanas dokumenti, kā arī veicināta starpinstitucionālā un starpnozaru sadarbība. Papildu informācija par projektu: šeit. Projekta mājaslapa: http://www.interregeurope.eu/destinationsmes/ Informāciju sagatavojuši projekta eksperti Lienīte Priedāja-Klepere, e-pasts: lienite.priedaja PIE vidzeme PUNKTS lv un Ģirts Broks girts.broks PIE vidzeme PUNKTS lv.
Seminārs ir paredzēts plašai auditorijai – siltumapgādes uzņēmumiem, pašvaldību pārstāvjiem, apsaimniekotājiem un citiem ar siltumapgādi saistītiem pārstāvjiem. Seminārs tiek rīkots projekta “LowTEMP – Zemas temperatūras centralizētā siltumapgāde Baltijas jūras reģionam” ietvaros. Lūgums semināram reģistrēties līdz 01.11.2018., REĢISTRĀCIJAS FORMA Dalība seminārā ir bezmaksas. Semināra programma pieejama ŠEIT. Pasākuma norises laiks: 06.11.2018 no plkst. 10:30 līdz 15:00 Projekts „LowTEMP” tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.- 2020. gadam ietvaros ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Eiropas teritoriālās sadarbības Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas instrumenta atbalstu. Projekts tiek finansēts ar Eiropas Savienības atbalstu. Šis paziņojums atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Eiropas Savienībai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.
Kopumā ceļošanas akcijā tika iesniegtas 168 fotogrāfijas no 38 akcijas dalībniekiem. Visbiežāk apmeklētie un fotografētie objekti bija Beverīnas koka skulptūru labirinti, Valmiermuižas pils tornītis un Ģīmes dabas taka. 19.oktobrī plkst. 14:00 tiešraidē norisinājās akcijas noslēgums, kas bija vērojams gan Via Hanseatica Facebook, gan Instagram kontos. Bez galvenās balvas – dāvanu kartes 300 eiro vērtībā ceļojuma iegādei tūrisma aģentūrā "IMPRO ceļojumi", balvu fondā bija arī dāvanu kartes ceļojumam 100 eiro apmērā. Tās tika izlozētas papildus trīs nominācijās – pēc nobalsotu emociju ("mīlu", "Haha" un "Pārsteidzoši!") ikonu skaita. Vairāki akcijas dalībnieki ieguva arī pašvaldību un to uzņēmumu sarūpētās balvas. Ar lielu balsu pārsvaru galveno balvu, 300 eiro dāvanu karti ceļojumam no tūrisma aģentūras "IMPRO ceļojumi" ieguva Astra Kalve (Valmiermuižas pils tornīša fotogrāfija), kas bija ceļošanas akcijas viena no aktīvākajām dalībniecēm, apceļojot un uzņemot fotogrāfijas 26 no 27 akcijas objektiem. Papildu nominācijā visvairāk "mīlu" dāvanu karti ceļojumam ieguva Karīna Meinarte ar Sedas purva putnu vērošanas torņa fotogrāfiju, papildu nominācijā "Haha" dāvanu karti ceļojumam ieguva Boriss Smirnovs ar fotogrāfiju no Cīrulīšu dabas takām un dāvanu karti ceļojumam papildu nominācijā "Pārsteidzoši!" ieguva Jana Smirnova arī ar fotogrāfiju no Cīrulīšu dabas takām.
Viens no ceļošanas akcijas "Apceļo Via Hanseatica!" visbiežāk apmeklētajiem un fotogrāfētajiem objektiem - Valmiermuižas pils tornītis. Pēc nejaušības principa noteiktie ceļošanas akcijas dalībnieki, kas savā īpašumā iegūst kādu no pašvaldību sarūpētajām balvām:
Ceļošanas akcija "Apceļo Via Hanseatica!" norisinājās no š.g. 1. jūnija līdz 1. oktobrim, un tajā varēja iesaistīties ikviens ceļot gribētājs. Akcija aicināja iepazīties ar pārrobežu tūrisma maršrutu Via Hanseatica, pēc savas izvēles viesoties dažādos apskates objektos (kopumā 27 akcijas objekti), fotografēt tos un fotogrāfijas ievietot savā sociālā tīkla Facebook kontā, aprakstam pievienojot tēmturi #ViaHanseatica. Ceļošanas akciju organizēja Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Amatas, Beverīnas, Burtnieku, Cēsu, Kocēnu, Pārgaujas, Raunas, Strenču novadu un Valmieras pilsētas pašvaldībām un ceļošanas akcijā iesaistītajiem tūrisma uzņēmējiem. Via Hanseatica ir pārrobežu tūrisma maršruts, kas savieno vairāku valstu pilsētas – Sanktpēterburgu, Narvu un Ivanovogorodu, Tartu, Valku un Valgu, Valmieru un Siguldu. 580 km garais ceļš starp Rīgu un Sanktpēterburgu aicina ceļot vienatnē, kopā ar draugiem vai ģimeni, sekojot savām interesēm un vaļaspriekiem – dabas vērošanai, piedzīvojumu meklēšanai vai kultūras baudīšanai. Informāciju sagatavoja:
No kreisās: A.Ruņģis (SIA Valmiermuižas alus), A.Balgalve (SIA Felici), Daina Millers-Dalsjö (Urban Earth Consulting AB) (Foto: Artūrs Kaurovs) Savukārt SIA “Felici” vadītāja Alise Balgalve uzsvēra, ka Latvijā uzņēmēja attieksme pret vidi vēl nav izšķiroša, kamēr ārvalstīs uzņēmumiem ļoti rūp potenciālā sadarbības partnera nostāja un konkrētas rīcības. Tomēr vienlaikus A.Balgalve atzīst, ka Latvijā vērojama pozitīva tendence tieši jaunākās paaudzes vidū – tā kļuvusi daudz prasīgāka attiecībā uz produktiem un pakalpojumiem, un uzņēmējiem ar to jārēķinās. Diskusijas laikā kā būtisku kavēkli, lai uzņēmēji pārņemtu aprites ekonomikas un vidi saudzējošus principus, klātesošie norādīja informācijas un pieredzes trūkumu. Vidzemes uzņēmēji uzskata, ka ir nepieciešami padomdevēji konkrētu lēmumu pieņemšanai, lai izšķirtos, kurš no iecerētajiem scenārijiem/produktiem/procesiem varētu būt piemērotāks, jo bez specifiskām zināšanām šķietami “zaļš” lēmums beigu beigās varētu izrādīties arī videi ne pārāk draudzīgs. Joprojām varētu vēlēties arī lielāku sadarbību uzņēmēju vidū. Valmiermuižas alus darītavas saimnieks norāda: “kas vienam ir atkritums, otram izejviela jauna produkta ražošanai.” Būtiska loma tiek piešķirta arī sabiedrībai, kas var pieprasīt no uzņēmējiem atbildīgu rīcību, un to jau dara. Uzņēmēji uzskata, ka t.s. millenials paaudze (jebšu tūkstošgades paaudze) pret vidi ir daudz atbildīgāka kā iepriekšējās paaudzes. A.Balgalve norādīja, ka brīdī, kad nepieciešams paplašināt ražošanu, vides ilgtspējas saglabāšana varētu kļūt par izaicinājumu. Uzņēmēja norādīja, ka Latvijā trūkst faktu par rīcības ietekmi uz rezultātu, jo tieši fakti varētu kalpot par ilglaicīgu tradīciju ieviešanu sabiedrībā, kas ir visefektīvākais ceļš uz labu rezultātu.
A.Balgalve, funkcionālās pārtikas ražošanas uzņēmuma SIA “Felici” vadītāja (Foto: Artūrs Kaurovs) Jautāta par tradīcijām pašas uzņēmumā, A.Balgalve stāsta, ka darbinieki tiek īpaši novērtēti par to, ja uz darbu ierodas ar velosipēdiem vai nāk kājām – papildus atalgojumam darbinieki saņem arī uzņēmumā ražoto produkciju. Uzņēmēja ir pārliecināta: “Ja uzņēmumā darbinieks aizsāk kādu videi draudzīgu paradumu, visticamāk, tas tiks ieviests arī viņa mājās!” Savukārt A.Ruņģa vadītais uzņēmums SIA “Valmiermuižas alus” jau vairākus gadus no alus ražošanas procesā pāri palikušajām izejvielām ražo drabiņu cepumus, kas kļuvuši par gardu alus baudīšanas procesa papildinājumu. Uzņēmumā virkne procesu kalpo par labu piemēru aprites ekonomikai – pārtikas atlikumi no ražošanas procesa tiek izmantoti kā komposts restorāna garšaugu dārziņa augsnes ielabošanai. Uzņēmums izvēlējies savu produkciju transportēt plastmasas kastēs, kas ir lietojamas atkārtoti, salīdzinot ar kartona kastēm, un defektu gadījumos tās iespējams pārkausēt, izgatavojot jaunas plastmasas kastes. Uzņēmums domā arī par vienreizlietojamo glāžu nomaiņu uz atkārtoti lietojamām glāzēm pašu organizētajos pasākumos un izbraukumu tirdzniecības vietās. Vidzemes plānošanas reģiona komanda arvien plašāku rezonansi gūst, aktualizējot zināšanās balstītas bioekonomikas nozīmību reģionā un valstī kopumā. Lai arī projekta “RDI2CluB” nosaukums tiek saistīts ar bioekonomikas inovāciju sistēmas attīstīšanu tieši Vidzemē, sadarbība tiek stiprināta arī nacionālajā līmenī, turklāt uz Latviju tiek vesta arī nozīmīga starptautiska mēroga pieredze. Liela loma tiek piešķirta arī sabiedrības izpratnes stiprināšanai par atjaunojamo dabas resursu gudru izmantošanu, t.sk. to atkārtotu izmantošanu. Aprites ekonomika ir ne tikai ekonomikas veids, kas ļauj palielināt izmantoto resursu produktivitāti un vienlaikus samazināt piesārņojumu un atkritumus, bet tā uzskatāma arī par uzņēmēju lielo iespēju radīt jaunus produktus un iegūt priekšroku konkurences apstākļos. Gudras un vidi saudzējošas saimniekošanas piemēri nu jau arvien biežāk parādās arī starp Latvijas uzņēmējiem – būtiski par to ir stāstīt, rosinot uz pārmaiņām arī pārējos. Pasākums dabas un tehnoloģiju parkā “URDA” notika Ziemeļvalstu dienu Valmierā ietvaros. Tās organizēja Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā (www.norden.lv). Projektu “Bioekonomikas inovāciju sistēmas attīstīšana reģionos (RDI2CluB)” īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar nodibinājumu „Vides risinājumu institūts”, kā arī partneri no Norvēģijas, Somijas, Igaunijas un Polijas Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros (http://www.rdi2club.eu/), ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Norvēģijas līdzfinansējumu. Tā mērķis ir atbalstīt viedu, ilgtspējīgu un iekļaujošu bioekonomikas nozares izaugsmi BJR lauku teritorijās. Šī informācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Eiropas Savienība nav atbildīga par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu. Papildu informācija: Santa Niedola, projekta “RDI2CluB” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.niedola PIE vidzeme PUNKTS lv">santa.niedola PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. 26674261. Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. 29454752.
9. oktobrī Rīgā, Ziemeļvalstu ministru padomes birojā Latvijā norisinājās VPR rīkots seminārs politikas veidotājiem, Latvijas pētniecības un augstākās izglītības iestādēm un Latvijas Investīciju attīstības aģentūras Tehnoloģiju skautiem par jaunākajām pētniecības un inovāciju infrastruktūras attīstības tendencēm Eiropā un galvenajiem izaicinājumiem un iespējamajiem risinājumiem zinātnes un uzņēmējdarbības jomu sadarbībā Latvijā. Ārvalstu ekspertu vadībā klātesošie iepazinās ar ārvalstu labajām praksēm un praktiskiem piemēriem dalītās pētniecības infrastruktūras pārvaldībā un ieguvumiem no integrēšanās Eiropas sadarbības tīklos, kas var palīdzēt attīstīt nopietnu sadarbību ar citām PII Eiropā, piekļūt jaunākajām tehnoloģijām, kā arī īstenot sadarbības projektus gan ar pētniecības institūtiem, gan uzņēmumiem. Klātesošie secināja, ka Latvijā pastāv dažādi birokrātiski ierobežojumi un pieredzes, zināšanu un kontaktu trūkums, kas kavē PII sadarbību ar uzņēmumiem. Tāpat arī ir svarīgi attīstīt sadarbību starp PII turētājiem nacionālā un reģionālā līmenī, veicināt izpratni par pieejamo infrastruktūru, kompetencēm un iespējām, ko tās paver sadarbībai starp pētniecības institūtiem un uzņēmumiem.
Savukārt nākamajā dienā sekoja semināra turpinājums Cēsīs, kurā piedalījās Vidzemes reģiona pētniecības un augstākās izglītības iestāžu pārstāvji, lai reģionālā līmenī meklētu iespējamos risinājumus, kā efektīvi sadarboties savā starpā un ar uzņēmumiem, kā arī iesaistīties starptautiskajos pētniecības un inovāciju sadarbības tīklos Eiropas līmenī. Klātesošie pārrunāja iespēju izveidot reģionāli koordinētu pētniecības un inovāciju sadarbības platformu, diskutēja par tās darbības mērķiem un reģionālo spēlētāju lomu tajā. Pārstāvji vienojās, ka nepieciešams veikt detalizētu reģionā esošās infrastruktūras kartēšanu, izvirzīt reģiona specializācijas jomas un plašāk integrēties starptautiskos sadarbības tīklos, piedāvājot pētniecības pakalpojumus un veicot pētījumus ne tikai vietējā tirgū un ar vietējām iespējām, bet arī starptautiskā līmenī. Eksperti Dr. Pjērs Padilla un Dr. Emanuēls Budārs ir ar plašu pieredzi pētniecības un inovāciju organizāciju attīstības konsultēšanā, strādā gan kā eksperti Eiropas Komisijā, gan OECD, konsultē valsts pārvaldes organizācijas, PII organizācijas un uzņēmumus vairākās Eiropas valstīs. Eksperti atzinīgi novērtēja VPR līdz šim paveikto INNO INFRA SHARE starptautiskajā partnerībā un norādīja, ka VPR arī turpmāk ir jāveicina ne vien reģiona PII sadarbība vietējā mērogā, bet arī ar partneriem ārvalstīs. Ekspertu vadīto diskusiju rezultāti tiks integrēti VPR rīcības plānā, kurš sniegs pozitīvu pienesumu pētniecības un inovāciju politikai Latvijā. Rīcības plāns tiks prezentēts INNO INFRA SHARE 1. fāzes noslēguma konferencē Briselē 2018. gada 22. novembrī. Semināri tika rīkoti Interreg Europe 2014.- 2020. programmas projekta INNO INFRA SHARE (Stratēģijas Eiropas pētniecības un inovāciju infrastruktūras izmantošanai) ietvaros. Plašāk par Interreg Europe 2014.-2020. gadam programmas projektu INNO INFRA SHARE lasiet projekta mājaslapā vai VPR mājaslapā. Papildu informācija: Kristaps Ročāns, Projekta vadītājs Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: kristaps.rocans PIE vidzeme PUNKTS lv
Vides risinājumu institūts sadarbībā ar partneriem
Kampaņas “NOT out of sight, NOT out of mind” ("NE prom no acīm, NE prom no prāta") mērķis ir veicināt dažādu sabiedrības grupu izpratni par radīto atkritumu apjomu, pārstrādes potenciālu un resursu izmantošanas efektivitāti mūsdienu sabiedrībā. Kā vēsta konkursa rīkotāji: “Ņemot vērā pēdējās desmitgadēs saradīto atkritumu daudzumu, arvien lielāku uzmanību nepieciešams pievērst to atkārtotai izmantošanai un pārstrādei. Būtiski, lai ikviens spētu apzināties savu atkritumu “pēdu”, kas radusies plastmasas, papīra, metāla, stikla iepakojumu u. c. materiālu pārmērīga patēriņa rezultātā. Tikai nedaudz izmainot savu attieksmi un ikdienas paradumus, varam šo situāciju mainīt.” Konkursa rezultātā mākslas un vides ekspertu žūrija atlasīs 14 mākslas projektus, kas tiks iekļauti kopējā ceļojošajā izstādē. No 2019. – 2020. gadam tā apceļos 6 dažādas mākslas, kultūras un publiskās telpas Latvijā un Igaunijā un rosinās cilvēkus uz videi draudzīgāku rīcību. Pirmā izstādes atklāšana paredzēta 2019. gada maijā. Mākslas projektus var iesniegt individuāli vai mazās komandās mākslinieki un citi radošo industriju pārstāvji no Latvijas, Igaunijas un citām valstīm. Žūrija vērtēs projektos akcentēto “NOT out of sight, NOT out of mind” vēstījumu par materiālo atkritumu apjomu, atkārtotas izmantošanas potenciālu un resursu efektīvāku izmantošanu nākotnē; mākslas darbu spēju kairināt dažādas cilvēku maņas – redzi, dzirdi, ožu, tausti; darbu atbilstību ceļojošās izstādes formātam; kā arī novitāti – svaigas pieejas no atkritumiem radītiem darbiem, to spēju piesaistīt dažādu sabiedrības grupu uzmanību. Izvēlēto mākslas projektu autoriem tiks nodrošināta 1 mēneša rezidence Latvijā vai Igaunijā, piešķirta 3000 EUR stipendija, ceļošanas un uzturēšanās budžets. Mākslas darbu izstrādei autoriem būs pieejami SIA “ZAAO” atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma materiālo atkritumu resursi un objekti, kā arī tehniskais atbalsts mākslas darbu uzstādīšanai dažādās vietās. Visu par pieteikšanos un kritērijiem iespējams atrast šeit. Papildu jautājumu gadījumā, lūdzu, sazinieties ar moks PIE moks PUNKTS ee (igauņu, angļu val.) vai lidlauks PIE videsisntituts PUNKTS lv (latviešu, angļu val.).
Mākslas projektu konkurss ir daļa no projekta “Otrreizēja atkritumu izmantošana, pielietojot mākslu un amatniecību” (WasteArt) Nr.Est-Lat65. Projektu finansiāli atbalsta ERAF Igaunijas–Latvijas pārrobežu programma Interreg V-A un līdzfinansē projekta partneri. Šī konkursa apraksts atspoguļo tikai tā autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu. Informāciju sagatavojusi: Guna Dātava Vides risinājumu institūta Projektu vadītāja guna.datava PIE videsinstituts PUNKTS lv +371 26568947
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Līdz 2018. gada beigām Vidzemē plānots izstrādāt rīcībplānu bioekonomikas inovāciju sistēmas attīstīšanai reģionā, saskaņā ar kuru virkne definēto uzdevumu tiks pārbaudīti arī praksē. Lai plāns būtu praktiski lietojams un to savā ikdienas darbā varētu izmantot ikviens bioekonomikas nozarē strādājošais, Vidzemes plānošanas reģions (turpmāk - VPR) to izstrādā, procesā mērķtiecīgi iesaistot ne tikai reģiona līmeņa bioekonomikas jomu pārstāvjus, bet arī valsts mēroga ekspertus un speciālistus.
Svētdien, 7. oktobrī, no plkst. 11.00 līdz 15.00 Pārgaujas novada Straupes zirgu pastā pulcēsies gan tirgotāji, gan gardēži, lai lauku labumu tirdziņā ne tikai pārdotu un pirktu, bet arī kopā svinētu Dzērveņu svētkus. Šajos svētkos tiks cildināta rudens ogu karaliene Dzērvene. To, dažādi pagatavotu, cels galdā gan tirgotāji, gan krāsainā un gardā maltītē degustācijai piedāvās Zirgu pasta virtuves šefpavāre Baiba Smilga. Ar šo svētku tirdziņu noslēgsies četru pasākumu cikls Vidzemes novadā. Lai sekmētu jaunā Latvijas – Igaunijas tūrisma zīmola “Livonijas garša” atpazīstamību, pārstāvot zīmolu un gardēžu tūrisma ceļu, vasaras festivālu tirdziņos ar saviem gardumiem un veltēm tirgojās kupls skaits jaunā tūrisma ceļa pieturvietu saimnieku.
No š.g. 1. jūnija līdz 1. oktobrim ikviens interesents tika aicināts piedalīties ceļošanas akcijā ‘’Apceļo Via Hanseatica!’’ un izzināt pārrobežu tūrisma maršruta Via Hanseatica piedāvājumu. Ceļošanas akcija rosināja viesoties tūrisma objektos un pasākumos Vidzemē, uzņemt fotogrāfijas un ievietot tās savā Facebook kontā, aprakstam pievienojot tēmturi #ViaHanseatica. Ceļošanas akcijas fotogrāfiju iesniegšana ir noslēgusies un no š.g. 3. oktobra līdz 15. oktobrim Via Hanseatica sociālā tīkla Facebook kontā norisināsies iesniegto fotogrāfiju vērtēšana. 
Šobrīd septiņas valstis Baltijas jūras reģionā, tostarp Latvija, kā intereses pārstāv Vidzemes plānošanas reģions, kopīgi veido pārrobežu sadarbības tīklu mazo un vidējo uzņēmumu internacionalizācijas atbalstam. Tā funkcionalitāte tiks arī pārbaudīta praksē līdz 2020.gada septembrim, pilot-programmā iesaistot Vidzemes uzņēmējus.
Lai veicinātu Vidzemes plānošanas reģiona un Veru apgabala kokrūpniecības nozaru atpazīstamību, parādītu reģionu iespējas uzņēmējdarbības attīstībā, veicinātu investīciju piesaisti kokrūpniecības nozarei, Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Kokapstrādes un mēbeļu ražošanas centru Igaunijā TSENTER projekta “Koksne un mēbeles” ietvaros radījis reģionu tēlu veidojošu videoklipu sēriju. Tie tiks izmantoti, lai prezentētu abus reģionus arī projekta turpmākajās aktivitātēs - uzņēmēju tirdzniecības misijās un starptautiskā mēbeļu dizaina izstādē potenciālajiem sadarbības partneriem. 
Vidzemē notikušie pasākumi, neparastie un unikālie kultūrvēstures un dabas objekti šovasar iemūžināti visdažādākajās fotogrāfijās, kuras ikviens ir aicināts novērtēt pārrobežu tūrisma maršruta Via Hanseatica sociālā tīkla Facebook kontā vai 
“Cilvēks, nevis diagnoze!” 
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Latvijas valsts simtgades ietvaros īsteno īpaši Latvijas valsts simtgadei veltītu pasākumu kopumu, akcentējot pilsētu un reģionu lomu valsts attīstībā: Brīvības ielu stāstu 9 republikas pilsētās un aktivitāti “Latvijas ainavu dārgumi vakar šodien, rīt”.
Septembra beigās noslēdzies remigrācijas atbalsta pasākuma uzņēmējdarbības projektu konkurss Vidzemē, un maksimālo paredzēto finansiālo atbalstu 9000 eiro apmērā saņēmuši 2 konkursa dalībnieki. Atbalstītie projekti tiks īstenoti, attīstot autotransporta servisa darbību, kā arī uzsākot tūrisma uzņēmējdarbību pierobežā.
Lai pateiktu paldies aktivitātes “Latvijas ainavu dārgumi vakar, šodien, rīt” dalībniekiem Vidzemē, katrs no tiem saņēmis personisku vēstuli ar pieteiktās ainavas iemūžinājumu laikā, kad Latvija svin savu simto jubileju. Kopumā ar profesionālu fotogrāfu atbalstu 322 fotogrāfijās iemūžināta 171 Vidzemes ainava. Starp tām gan plašākai publikai zināmas, gan arī pavisam mazam lokam atpazīstamas. Tās vienkopus elektronisku pastkaršu formātā skatāmas arī Vidzemes plānošanas reģiona 
Vidzemes plānošanas reģions (VPR) aicina pašvaldības līdz šī gada 31. oktobrim pieteikt skolas programmai "Efektīvs enerģijas patēriņš skolās". Programmas laikā tās dalībnieki tiks aicināti mainīt paradumus un ieviest nelielus, bet regulārus pasākumus ar mērķi samazināt enerģijas patēriņu, nesamazinot komforta apstākļus telpās. Sasniegtais izmaksu ietaupījums tiks izmantots pašvaldības un 
18. oktobrī Pārgaujas novada Auciemā pulcējās Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padome. Centrālais sēdes jautājums, par kuru diskutēja pašvaldību priekšsēdētāji, bija Vidzemes reģiona ceļu infrastruktūras prioritātes un principi, pēc kuriem prioritāri sakārtojamos ceļus noteikt.
Oktobra sākumā SUPER projekta komanda piedalījās starptautiskajā informācijas tehnoloģiju konferencē ShareIT Valmierā. Izmantojot iespēju, ka pasākumā pulcējās ievērojams skaits IT nozares profesionāļu, tie tika aicināti atsevišķi pulcēties, lai paustu savu viedokli un nosauktu tās darbības, kas publiskajam sektoram būtu jārisina prioritāri, lai veicinātu ekoinovatīvu* uzņēmumu attīstību. Ņemot vērā IT nozares potenciālu cīņai ar lielākajiem Eiropas izaicinājumiem, kas sevī ietver ne tikai videi draudzīgu risinājumu izstrādi, bet arī pakalpojumu ķēžu optimizāciju, u.c. līdzīgus aspektus, bija būtiski apzināt tieši šo speciālistu viedokli. Kā zināms, IT nozares risinājumi var tikt ieviesti praktiski jebkurā citā nozarē, padarot procesus efektīvākus un videi draudzīgākus.
Šī gada 6. novembrī Gulbenē Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts sadarbībā ar Gulbenes novada pašvaldību un Vidzemes plānošanas reģionu rīko semināru “Zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmas iespējas Latvijā”. Semināra ietvaros RTU eksperti, siltumapgādes uzņēmumu pārstāvji, kā arī citi enerģētikas nozares pārstāvji runās par pašreizējo situāciju centralizētā siltumapgādē Latvijā, kā arī par nākotnes izaicinājumiem un iespējam, īpašu uzmanību pievēršot 4. paaudzes jeb zemas temperatūras siltumapgādes sistēmai. 
Piektdien, 19.oktobrī, plkst. 14:00 ikviens tika aicināts pieslēgties Via Hanseatica Facebook vai Instagram kontiem, lai tiešraidē vērotu ceļošanas akcijas "Apceļo Via Hanseatica!" noslēguma pasākumu, kura laikā tika noskaidroti galvenās balvas un papildu nomināciju ieguvēji, kā arī pašvaldību sarūpēto pārsteiguma balvu ieguvēji.
Oktobra vidū dabas un tehnoloģiju parkā “URDA”, klātesot Ziemeļvalstu vēstniekiem un dažādu interešu grupu pārstāvjiem, tika diskutēts par aprites ekonomiku un sabiedrības līdzatbildību vides ilgtspējas saglabāšanā.Semināra laikā ar pieredzes stāstiem par ražošanas atlikumu lietderīgu izmantošanu un dabu saudzējošiem ikdienas paradumiem uzņēmumā dalījās divi Vidzemes uzņēmēji – SIA “Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis un funkcionālās pārtikas ražošanas uzņēmuma SIA “Felici” vadītāja Alise Balgalve. Abi uzņēmēji ir arī Latvijas Augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera ilggadēji biedri un projekta “RDI2CLuB” idejas atbalstītāji. Valmiermuižas alus darītavas saimnieks tic, ka aprites ekonomikas principi būtu jāievēro ikvienam uzņēmumam, jo “aprites ekonomika var lieliski kalpot par biznesa garšvielu”.
Oktobra sākumā Rīgā un Cēsīs norisinājās divi Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) rīkoti semināri par pētniecības un inovāciju infrastruktūras (PII) pieejamības uzlabošanu uzņēmumiem. Seminārus vadīja augsta līmeņa eksperti no Francijas Dr. Pjērs Padilla (Pierre Padilla) un Dr. Emanuēls Budārs (Emmanuel Boudard) (N-ABLE). Abu semināru laikā P. Padilla uzsvēra, ka Latvijas un Vidzemes PII ir jādomā nevis tikai par to, kā labāk sadarboties savā starpā un padarīt savas infrastruktūras un pakalpojumus pieejamus vietējiem uzņēmumiem, bet arī par to, kā sadarboties ar citām PII Eiropā un uzņēmumiem ārvalstīs, jo vairākos gadījumos reģionā attīstītās zinātniskās kompetences nav lietderīgi fokusēt tikai uz ļoti ierobežotu vietējo pieprasījumu, bet ir jāmeklē sadarbības iespējas arī citur Eiropā. Lai tas notiktu, PII ir ne vien jāiesaistās dažādās ES līmeņa inovāciju platformās, bet arī jāveic reālistisks savu stipro pušu, resursu un PII piedāvājuma izvērtējums – ir jākoncentrē resursi un jāattīsta nišas specializācijas jomas, kurās ir ekselences potenciāls. 
no Igaunijas un Latvijas, tostarp Vidzemes plānošanas reģionu, izsludina mākslas projektu konkursu “NOT out of sight, NOT out of mind” māksliniekiem, dizaineriem, arhitektiem un citiem radošo industriju pārstāvjiem. Lai vēstītu par patērētāju sabiedrības radīto atkritumu apjomu, to izraisītajām problēmām un atkārtotas izmantošanas iespējām, mākslinieki līdz 15. novembrim aicināti pieteikt projektus dažādās disciplīnās – vizuālā, audio-vizuālā māksla, tēlniecība, fotogrāfija, grafiskais dizains, arhitektūra, performanču māksla u. c. 