Arhīva kalendārs

23. februārī Smiltenē uz Attīstības padomes sēdi pulcējās Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību priekšsēdētāji.

Viens no galvenajiem jautājumiem sēdes laikā bija VPR transporta infrastruktūras prioritāšu noteikšana, ņemot vērā savietojamību ar pārējiem Latvijas reģioniem un  starptautiskas nozīmes transporta koridoriem.  Klātesošie vienojās par četrām galvenajām ceļu prioritātēm – A3 (Inčukalns-Valmiera- Igaunijas robeža), A2 (Āraiši-Igaunijas robeža), P16, P18, P27, P36 (Mazsalaca-Gulbene-Rēzekne) un P37 (Balvi-Gulbene-Madona-Pļaviņas). Pieņemtais lēmums par iepriekšminētajiem ceļu posmiem tiks iesniegts izskatīšanai Satiksmes ministrijā.

Izvirzītās prioritātes noteiktas saskaņā ar VPR Attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām ilgtermiņa izmaiņām līdz 2030. gadam, kā arī sekojot attīstības virzienam, attīstīt transporta infrastruktūru un veicināt sasniedzamību. VPR Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2030 teikts, ka “autoceļu sliktā kvalitāte ir vispārēja Vidzemes problēma. Vidējā diennakts satiksmes intensitāte valsts galvenajos autoceļos Vidzemē ir diezgan augsta autoceļa A3 posmā no Rīgas līdz Valmierai, un A2 posmā no Rīgas caur Siguldu un Līgatni gar Cēsīm un Smilteni. Savukārt labs vai ļoti labs ceļa kvalitātes līmenis šajos maršrutos ir tikai dažos posmos. Situācija šajā ziņā Vidzemē ir daudz sliktāka nekā Rīgas reģionā, kur ir vairāk un daudz garāki labas vai ļoti labas kvalitātes ceļu posmi. Šāda nevienāda situācija negatīvi ietekmē Vidzemes konkurētspēju un pievilcību salīdzinājumā ar citiem reģioniem, kā arī neļauj sauszemes tranzīta pārvadājumiem izmantot reģiona izdevīgās atrašanās vietas dabiskās priekšrocības.”

Sēdes laikā tika izskatīti ne tikai reģiona attīstībai svarīgi jautājumi, bet, sekojot aizsāktajai tradīcijai, pašvaldību pārstāvji iepazinās arī ar uzņēmumiem, kas veiksmīgi attīstījuši savu darbību konkrētajā pašvaldībā. Viens no tiem šoreiz bija arī SIA “8 CBR”, kas ir viens no vecākajiem un lielākajiem ceļu un tiltu būves uzņēmumiem Latvijā. Valdes priekšsēdētājs Andris Lacbergs klātesošajiem priekšsēdētājiem atzina, ka, ja nebūs ceļu tīkls, tad uzņēmējdarbība un attīstība tiks kavēta, paliek vien jautājums – kādas ir valsts prioritātes. Pārrunājot aktualitātes nozarē, A.Lacberga kungs atzina, ka ceļu būvniecības kvalitāte ir lielā mērā atkarīga no profesionāliem speciālistiem, vienlaikus piebilstot, ka Latvijā katastrofāli pietrūkst inženieru. Sēdes dalībnieki viesojās arī uzņēmumā “RZ Autocentrs”, uzklausot uzņēmēja stāstus par savu pieredzi, uzsākot jaunu uzņēmējdarbību.

Papildus, sēdes laikā tika pieņemti lēmumi par pārstāvniecību darbam Latvijas-Igaunijas starpvaldību komisijā pārrobežu sadarbības veicināšanai, deleģējot VPR un pašvaldību intereses pārstāvēt Mazsalacas novada domes priekšsēdētājam Harijam Rokpelnim. Tāpat klātesošie tika aicināti izskatīt iespēju piedalīties Latvijas novadu dienās Vitebskā (Baltkrievijā).

Papildu informācija: Guna Kalniņa-Priede, VPR administrācijas vadītāja, mob.t. 29477997, guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv, www.vidzeme.lv

Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, mob.t. 29454752, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, www.vidzeme.lv

15. februārī ar fotogrāfiju un stāstu iesūtīšanu noslēdzās Latvijas simtgades pasākuma “Reģionu dienas” aktivitātes “Dāvana Latvijai  elektroniska ainavu dārgumu krātuve “Latvijas ainavu dārgumi vakar, šodien, rīt” pirmais posms.

Kopš pagājušā gada vasaras kopīgi esam nosaukuši katrs savu ainavu dārgumu, visos Latvijas reģionos piesakot gandrīz 1000 sev nozīmīgas un īpašas Latvijas ainavas. Ainavu ekspertu padome 243 ainavas izvirzīja balsošanas sarakstam, par kuriem savukārt savu viedokli pauda iedzīvotāji atdodot savu balsi, kā rezultātā rudens pusē tika nosaukti 50 Latvijas ainavu dārgumi.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (turpmāk – LNB)  ainavu dārgumu krātuve, kas turpmāk glabāsies krājumā “Zudusī Latvija” ir papildināta ar lieliskiem un iepriekš nepublicētiem 918 fotoattēliem un 72 atmiņu stāstiem. Par Vidzemes 10 ainavu dārgumiem Latvijas iedzīvotāji iesūtījuši visvairāk liecību– esam saņēmusi 431 fotoattēlu un 42 stāstus.

Vēlamies atgādināt, ka LNB krātuvi www.zudusilatvija.lv iespējams neierobežoti  papildināt ar vēsturiskajiem fotoattēliem, ne tikai par ainavām, bet visu, kas Latvijai svarīgs un būtisks.

Foto: Rotanda Alūksnē 1910tie gadi un 2017.gadā (Alūksnes muzejs)

Šobrīd aktivitātes “Latvijas ainavu dārgumi vakar, šodien, rīt” komanda strādā pie ainavu dārgumu krātuves izveides. Notiek iesūtītās informācijas apkopošana, rediģēšana un materiālu gatavošana izstādei.  Profesionāli fotogrāfi iemūžina nosauktos Latvijas ainavu dārgumus mūsu simtgades gadā. Līdz vasaras beigām tiks sagatavoti izstāžu stendi, kas būs apskatāmi katrā reģionā, un no 26.oktobra izstāde būs skatāma LNB telpās, bet 2019. gadā izstādi plānots eksponēt arī citur Latvijā. 

Svarīgs notikums, kam pieteikšanās sāksies jau marta sākumā, ir Eiropas padomes Ainavas balvas nacionālā atlase. 

Foto: Vidzemes lielceļi. Autoceļš P3 Garkalne - Alauksts. Vecpiebalgā. Tālumā Ģibuļu dižozols, 2017 (Muntis Rāvietis) 

Esam saņēmuši gan vēsturiskus attēlus no muzeju krājumiem, gan izteiksmīgus, mūsdienu fotogrāfu acīm ieraudzītus ainavu sižetus, tāpat arī emocionālus atmiņu stāstus. Vēlamies pateikt lielu paldies Vidzemes reģiona muzeju un bibliotēku darbiniekiem, vēsturisko fotogrāfiju kolekcionāriem, fotogrāfiem un ikvienam, kurš atrada laiku, iespēju un vēlēšanos papildināt Vidzemes un visas Latvijas ainavu dārgumu krātuvi.

Aktivitātes noslēguma posmā plānots sagatavot priekšlikumus par ainavu dārgumu iekļaušanu Latvijas kultūras kanonā. 

Aicinām arī turpmāk sekot Ainavu dārgumu krātuves tapšanai, apmeklējot Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapu vai arī tīmekļa vietnes  www.ainavudargumi.lv sadaļu Aktualitātes!

Ziņas titulfotogrāfijā: Braku rijas tapšana, 1961.gads (R.Blaumaņa memoriālais muzejs "Braki")

Informāciju sagatavoja: Dace Laiva, aktivitātes koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, mob.t. 26566680, dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv

Janvārī Alūksnes Uzņēmējdarbības atbalsta centrā, Vidzemes Plānošanas Reģions projekta «Mobilitātes un pakalpojumu pieejamības palielināšana demogrāfisko pārmaiņu skartajos reģionos (MAMBA)» ietvaros tikās ar Alūksnes novada un pagastu pārstāvjiem, lai runātu par iespēju Alūksnes novadā vairākos nerentablos sabiedriskā maršruta autobusu maršrutos ieviest "transports pēc pieprasījuma" modeli.

Kopā ar VPR pārstāvjiem, apaļā galda diskusijā piedalījās Ingus Berkulis, Alūksnes novada pašvaldības Īpašumu nodaļas vadītājs, Edvīns Strickis, Alūksnes novada sabiedriskā transporta pārvadājuma nodrošinātājs un vairāku novada pagastu pārstāvji un vietējie mediji. Savukārt, lai izskaidrotu juridiskos jautājumus saistībā ar pakalpojuma "transports pēc pieprasījuma" ieviešanu, diskusijā piedalījās Autotransporta direkcijas (turpmāk – ATD) pārstāves Vizma Ļeonova un Sanita Mince. Diskusijās piedalījās arī Vidzemes Augstskolas pārstāve Sarmīte Rozentāle. Abas minētās organizācijas ir projekta "MAMBA" partneri Latvijā un strādā ciešā sadarbībā ar VPR.

I.Berkulis klātesošos iepazīstināja ar reālo sabiedriskā transporta nodrošinājuma situāciju novadā. Sākotnēji "transports pēc pieprasījuma" pilotēšanai tika piedāvāts Mārkalnes pagasta maršruts, bet diskusijas laikā, iesaistoties vairāku pagastu pārvalžu pārstāvjiem, tika piedāvāti vēl vairāki maršruti, kuros būtu ļoti svarīgi nodrošināt iedzīvotāju mobilitāti no pagasta uz novada centru. Kā atzina pašvaldības pārstāvji, citu mobilitātes risinājumu novadā šobrīd nav, tāpēc uz "transports pēc pieprasījuma" risinājumu pašvaldības pārstāvji raugās cerīgi.

Uzklausot gan pašvaldības viedokli, gan arī Autotransporta direkcijas pārstāvju izteiktos priekšlikumus, projekta vadītāja Līga Puriņa-Purīte uzsvēra, ka efektīvu rezultātu varētu sasniegt, pilotējot dažādus variantus – gan Autotransporta direkcijas plānoto risinājumu – saglabāt līdzšinējos maršrutus, taču izbraukt reisā vien tad, ja iedzīvotājs iepriekš savu braucienu pieteicis. Tajā pašā laikā, jau vairākus gadus, VPR, stāstot par savu ideju, allaž uzsvēris arī "transports pēc pieprasījuma" pašsaprotamo risinājumu – iedzīvotājs jebkurā darba dienā, darba laika ietvaros var pieteikt braucienu nokļūšanai uz pakalpojumu saņemšanas vietām, un tas tomēr nav tas pats, kas taksometra pakalpojumi. Svarīgs ir gan pasūtījuma izpildes laiks, gan arī brauciena mērķis. Šobrīd vēl pāragri spriest, kurš no variantiem Latvijas situācijā būtu atbilstošākais, tāpēc L.Puriņa-Purīte rosina neapstāties tikai pie viena veida risinājuma pilotēšanas.

Projektu MAMBA īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar partneriem no Vācijas, Polijas, Somijas, Dānijas, Zviedrijas un Latvijas Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Tā mērķis ir uzlabot mobilitātes pakalpojumu pieejamību attālajos lauku apvidos un demogrāfisko pārmaiņu skartajos reģionos, un pilnveidot transporta pakalpojumu sniedzēju kapacitāti.

Vairāk informācijas par projektu "MAMBA" VPR mājaslapā.

Papildu jautājumiem: Līga Puriņa – Purīte, projekta "MAMBA" vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, mob.t. 29214024, liga.pp PIE vidzeme PUNKTS lv.