.png)
|
Arhīva kalendārs
Šogad kā viena no prioritātēm bija izvirzīta bērnu un jauniešu kvalitatīva kultūrizglītība un iesaiste kultūras pasākumos, un projekta aktivitātēs. Pavisam tika saņemti 119 projektu pieteikumi par kopējo summu 478 562,00 EUR. No tiem atbalstu guva 59 projekti, tādējādi 2018. gadā sadalot ievērojami lielāku finansējumu kā iepriekšējos gados, proti, 126 600,00 EUR, kuru prasmīgi izmantoja visi atbalstīto projektu ieviesēji. Visa gada garumā vēsturiskā Vidzemes novada iedzīvotājiem bija iespēja piedalīties dažādos izglītojošos un izklaidējošos pasākumos. Daudzveidīgas meistarklases un radošās darbnīcas deva iespēju mācīties seno arodu prasmes, attīstīt savas spējas teātra mākslā, dizaina domāšanā un pat vēsturiskā apmetuma restaurācijā. Tāpat pasākumu apmeklētājiem tiks sniegta iespēja pilnveidot rokdarbu tehnikas, iespēja izgatavot tautas tērpu detaļas un gatavot mūzikas instrumentus, svinēt gadskārtu svētkus, gleznot, dejot, spēlēt mūzikas instrumentus. Jauniešiem bija iespēja rādīt savas spējas talantu konkursos, mācīties ģitārspēli, piedalīties mākslas un teātra festivālā, apgūt jaunus dejas stilus un personīgās izteiksmes veidus. Savukārt Alūksnes novada Zeltiņu pagasta jaunieši, mācoties iecietību, līdzjūtību un atbildību, palīdzēja cilvēkiem ar veselības un sociāla rakstura problēmām.
Ar “Vidzemes kultūras programmas 2018” atbalstu izdotas trīs grāmatas. Par godu Latvijas valsts simtgadei Limbažu novada pašvaldība izdeva Jāņa Ulmja grāmatu “Par tēvzemi mīļo…”, kas vēsta par Latvijas neatkarības cīņu dalībnieka, Lāčplēša kara ordeņa kavaliera Viļa Gelbes dzīvi un viņa devumu vēsturiskajās Cēsu kaujās. Kultūras biedrība “Harmonija” izdeva Daumanta Vasmaņa grāmatu “CĒSIS GADSIMTU MIJĀ /1877.- 1914./”. Darbs aptver laika posmu no 1877.g. (pilsētu reformu sākums Baltijā) līdz 1914.g. (pirmā pasaules kara sākums). Grāmatā ietverti plaši citēti un bagātīgi vēstures arhīva materiāli, kuri ikdienā, ja vien cilvēks pats nedodas uz arhīvu, iedzīvotājam ir sveši. Tādēļ, līdztekus ar Cēsu vēstures izzināšanu par šo laika posmu, lasītājam tiek dota iespēja izjust tā laika atmosfēru, iepazīstoties ar attiecīgā vēstures laika dokumentiem. Mazajiem lasītājiem prieku sagādā Madonas novada pašvaldības īstenotais projekts “Mana “Priedīte” pasakās”, ko realizējusi Madonas pilsētas pirmsskola “Priedīte”. Projekta veikuma rezultātā ir izdota ilustratīva pasaku grāmata “Mana “Priedīte” pasakās”. Tā veidota Mnemonikas tehnikā (ilustrējot asociatīvus tēlus). Grāmatas tapšanā piedalījās gan pirmsskolas iestādes darbinieki, gan bērnu vecāki, gan Jāņa Simsona Madonas mākslas skolas audzēkņi. Grāmatas veidošana un izmantotā tehnika izvēlēta, lai veicinātu mazo pirmsskolas audzēkņu lasīšanu agrā bērnībā, rosinātu kopīgu lasīšanu gan ģimenē, gan pirmsskolā. Strenču novada pašvaldība sagatavojusi manuskriptu “Sibīrijas dziesmu klade”, kur dziesmu klades oriģināla faksimils papildināts ar nošu pierakstiem. Dziesmas pierakstītas izsūtījumā Sibīrijā, Intā, Komi apgabalā, 1955. un 1956. gadā. Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs "KasTe" realizēja neparastu projektu “Papīra teātris “KAMIŠIBAI” jeb skolnieki bērniem un stāstnieks pa vidu”, kura rezultātā radīta papīra teātra kārba, kurā literāri darbi veidoti ilustrācijās, bet teksti piemēroti logopēda darbam. Otrs “KasTe” realizētais projekts ir animācijas filma “Reiz dzīvoja Āraišos”, kuras pamatā izmantotas Āraišu apkaimes teikas.
Noteikti jāpiemin jaunās izstāžu ekspozīcijas – “100 fotogrāfijas Staņislava Sladzevska (1923-2001) objektīvā” Vestienas pagastā, "Nacionālo partizānu kustība Jaunalūksnes pagasta teritorijā 1945.-1953." Alūksnes novadā, izstāde ”‘’Atpakaļlaiks’’- Ojāram Vācietim 85” Trapenes vēstures istabā Apes novadā. Tāpat izveidota ekspozīcija “Broņislavas Martuževas dzejas klēts apcirkņi” Lubānas novada “Dārziņos”. “Vidzemes kultūras programmas 2018” ietvaros dažādi festivāli un mākslas simpoziji notikuši Valmierā, Gulbenē, Mālpilī, Āraišos. Vidzemniekiem bija lieliska iespēja baudīt neparastas izrādes Valmieras vasaras teātra festivālā, simfoniju MERKŪRIJS UZ MĒNESS Ogrē, opermūzikas koncertu Dons Paskvāle Sēļu muižā vai, baudot klusumu, “klausīties Gauju”. Mazajiem skatītājiem - izrāde koncertuzvedums “Vali, mierā!”, kas stāsta par Valmieras nosaukuma rašanos un, protams, apmeklēt vēl citus koncertus, folkfestivālu, dančus un foto izstādes.
Šogad “Vidzemes kultūras programmas 2018” ietvaros notikuši vairāk kā 330 pasākumi, izdoti 1800 grāmatu eksemplāri, sagatavots viens manuskripts, izveidota viena animācijas filma. Projektu realizācijā iesaistīti 3230 dalībnieki, bet pasākumus apmeklējuši vairāk kā 40 000 apmeklētāju. Vidzemes plānošanas reģions ir gandarīts ar aizvadītajā gadā sasniegtajiem rezultātiem un priecājas par iespēju realizēt Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstīto Kultūras programmu .
Indormāciju sagatavoja: Dace Laiva VPR Kultūras programmas koordinatore
Šoreiz Dacei jautājām par kādu visnotaļ jautru spēļu terapijas metodi- teraspēli (Theraplay metode), par kuru saņēmām labas atsauksmes no ģimenes, kura projekta "Vidzeme iekļauj" ietvaros ir izmantojusi šo pakalpojumu. Dace, kāds ir teraspēles mērķis un kādos gadījumos un kuram teraspēle būtu ieteicama? Teraspēle palīdz veselīgas piesaistes veicināšanai starp vecāku un bērnu. Īpaši šī metode ir ieteicama bērniem ar autismu un bērniem ar traumatisku pieredzi. Ļoti iedarbīgi teraspēles elementi ir, strādājot ar audžuvecākiem un uzņemtajiem bērniņiem, kuriem nav veidojusies veselīga piesaiste ar pieaugušo. Šī ir fantastiska metode, kurā ar vienkāršām rotaļām uzlabojam savstarpējās attiecības. Vai terapija ir piemērota bērniem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem? Deinstitucionalizācijas projekta ietvaros bija gadījums, kad mamma izmantoja piedāvāto psihologa pakalpojumu vecākiem un nāca uz konsultācijām viena. Konsultāciju laikā mamma saprata, ka arī bērnam ir nepieciešams psihologa atbalsts. Bērnam ir smagi funkcionāli traucējumi un bērns ir pilngadīgs. Bērnam ir ļoti liela iekšēja trauksme un liela jūtība uz smaržām, pieskārieniem, skaņām. Bērns nerunā un ir ļoti ierobežots kustībās, tāpēc izmantojām teraspēles elementus, kurus var veikt mamma. Izvēlējāmies dažādus materiālus-frotē dvieli, vati u.c. Mamma rotaļājoties masēja rociņas, pēdas, tādā veidā atrodot to materiālu, kurš bērnam ir patīkams. Mammai par pārsteigumu, ļoti iedarbīga bija aijāšana un dziedāšana. Ikdienas rūpes par bērnu, kurš ir guļošs, paņem ļoti daudz enerģijas un laika. Lai arī mamma bērnu ikdienā aprūpē, daudz ceļ un masē, lai nerastos izgulējumi, tomēr mamma neiedomājās, ka aijāšana klēpī un dziedāšana, fantastiski noņem trauksmi. Teraspēles metodi var izmantot darbā ar bērniņiem, kuriem ir funkcionāli traucējumi – gan kustību ierobežojumi, gan intelektuālas attīstības traucējumi, jo nodarbības var pielāgot katram individuāli. . Kā notiek pats process? Vai varat aprakstīt kādu no nodarbību seansiem? Vispirms es izstāstu vecākiem ko darīsim, piemēram, ka būs vates piciņas uz grīdas un rāpojot ir jāsapūš visas vienā stūrī. Pēc izstāstīšanas, brīdi palīdzu vecākam strukturēt nodarbību un pēc tam atstāju telpu. Nodarbība tiek filmēta un nofilmēto pārrunājam ar vecāku divatā. Tādā veidā vecāks ļoti bieži no malas ierauga to, ko nav pamanījis ikdienā-gan labas lietas, gan to, ko vajadzētu darīt citādāk. Vecāki gan bieži baidās no filmēšanas, bet, skatoties ierakstus, vecāks ierauga cik bieži, patiesībā, viņš spēj uzmundrināt savu bērnu, ar kādu mīļu skatienu bērns skatās uz savu vecāku… Viens no teraspēles pamatiem ir struktūra. Vecāks terapijā ir vadošais, viņam ir jāmācās strukturēt aktivitāti, veidojot “nodarbības rāmīti”. Vecākam ir jāliek robežas. Mūsdienās ir daudz trauksmainu bērnu, jo vecāki neuzņemas atbildību vadīt savus bērnus. Un vadīt nav tas pats, kas valdīt pār bērnu. Otra teraspēles pamatvērtība ir gādība-tā ir tā čubināšanās, glāsti un pieskārieni, ko diemžēl mēs ikdienā skrienot aizmirstam. Noliekam ēst un saģērbjam. Un tad ir iesaistīšana - vecāks, vadot procesu, iesaista bērnu rotaļā vai veicamajā uzdevumā. Kopīga darbošanās ir daļa no veselīgas piesaistes veidošanas. Tad mēs ar vēlmi nodrošināt saviem bērniem visu, kas nepieciešams un ko viņiem sirds kāro, esam pazaudējuši pamatus veselīgai piesaistei? Tieši tā! Skrienot esam pazaudējušies. Tā kopā būšana ir pamatu pamats. Pieskārieni, gādība. Ir izaugusi vesela paaudze, kura nesaņēma gana daudz pieskārienu no saviem vecākiem un šiem vecākiem ir grūti nodot saviem bērniem to, ko paši bērnībā nav saņēmuši. Vai teraspēles elementi palīdz piesaistes atjaunošanai, uzlabošanai starp pusaudžiem un vecākiem? Pusaudži gan ir visdistancētākie, bet, ja vecāks vada un izrāda iniciatīvu, tad arī pusaudži atveras un iesaistās. Vai ir vecāki, kuriem pašiem ir grūti nodoties šai kopīgajai rotaļai? Ir dažādas ģimenes un reizēm jau tāda kopīga rotaļāšanās “nav pieņemama” ģimenes attiecībās. Ir daļa cilvēku, kuri ir izauguši bez pieskārieniem, samīļošanās un dauzīšanās ar vecākiem. Likumsakarīgi, ka šiem cilvēkiem ir grūti rotaļāties ar saviem bērniem, ja viņi paši bērnībā to nav saņēmuši. Ir bijuši vecāki, kuri saka:”Es te nemērkaķošos!” Praksē ir bijis gadījums, kad teraspēles elementus izmantoju strādājot ar sievieti, kura ir cietusi no smagas vardarbības un viņai jebkuri pieskārieni bija trauksme. Bija no jauna jāmācās, kas ir “labie pieskārieni”, jāmāca savai psihei un ķermenim, kā uz tiem reaģēt. Vai teraspēli var apmeklēt vecāks ar vairākiem bērniem vienlaicīgi? Ideālā variantā būtu, ja nāk abi vecāki un bērns. Ir bijusi prakse, kad nāk abi vecāki un dvīnīši un vecāki terapijas seansa laikā mainās, bet pamatā ir nepieciešams kontakts “viens pret viens”, ko sniedz teraspēle, tāpēc ir svarīgi, lai bērnam ir nedalīta uzmanība. Vai ir cilvēki, kuriem nav ieteicama teraspēle? Bija mamma, kurai pašai ir autiskā spektra traucējumi un viņai pieskārieni ir nepatīkami un izraisa trauksmi, līdz ar to viņai šo teraspēles metodi nav iespējams izmantot, jo viņa nespēj strukturēt nodarbību un sniegt pieskārienus bērnam. Vai vecākiem tiek uzdoti mājas darbi, kuri jāturpina praktizēt mājās? Tas ir labi, ja vecāks terapijas seansa laikā gūto pieredzi “pārnes” uz mājām, piemēram, “tauriņu buča”, kad vecāks ar skropstām noglauda bērnam vaidziņu, vai masē pēdiņas un rociņas pirms miega. Pieskārieni ir teraspēles pamats. Un tas viss ir bez naudas, jo vecāks ir galvenā “rotaļlieta”, šīs metodes izmantošana ikdienā mājas neprasa finansiālu ieguldījumu vai speciālu vidi. Kādos gadījumos vēl Jūs ieteiktu teraspēli? Es savā praksē teraspēli modificēju, apvienojot ar citām terapijas metodēm. Strādājot bērnu dārzā esmu veidojusi palīdzības grupas ar teraspēles elementiem trauksmainiem un agresīviem bērniem. Strādājām uz agresivitātes mazināšanu un otra bērna sadzirdēšanu. Ļoti labi der hiperaktīviem bērniem. Un tā labā lieta, ka vecāki šo visu var darīt mājās. Sanāk, ka teraspēles pamats ir kopīga rotaļāšanās un pieskārieni! Jā, šīs terapijas metodes būtība ir priekpilna bērnība un jautrība ar savu bērnu. Vecāki, kuri atnāk ar vienu bērniņu un apgūst šo metodi, to izmanto arī ar pārējiem bērniem mājās, jo nereti tieši tas bērns, kurš ģimenē nav ar īpašām vajadzībām vai uzvedības traucējumiem, tiek apdalīts. Gudri vecāki, lai uzlabotu piesaisti arī ar citiem bērniem ģimenē, šos uzdevumus ievieš kā mazos ikdienas rituālus. Bērna šūpošana segā, bučas uz deguna, šūpošana klēpī, kopīgu darbu darīšana- tas viss ir veselīgas piesaistes pamatā!
*Theraplay ir bērna un ģimenes terapija, kura izveido un uzlabo piesaisti, pašvērtējumu, uzticēšanos citiem un priekpilnu iesaistīšanos. Tā ir balstīta dabīgajos un veselīgajos bērna un vecāka mijiedarbības veidos, ir personiska, fiziska un jautra. Theraplay mijiedarbība koncentrējas uz četrām pamata kvalitātēm, kuras atrodamas vecāka-bērna attiecībās: Struktūra, Iesaistīšana, Gādība un Izaicinājums. Theraplay sesijas rada aktīvu un emocionālu saikni starp bērnu un vecāku vai aprūpētāju. Terapijā terapeits vada vecāku un bērnu rotaļīgās, jautrās spēlēs, attīstību rosinošās aktivitātēs un maigās, gādīgās aktivitātēs. Jau pati mijiedarbības forma palīdz vecākam regulēt sava bērna uzvedību un paust bērnam mīlestību, prieku un drošību. Tas palīdz bērnam justies droši, aprūpētam, kontaktā, piederīgam un vērtīgam. (*Informācija no http://www.wp.theraplay.org/latvia/ ) TERASPĒLE IETEICAMA: * JA VECĀKIEM IR GRŪTĪBAS BĒRNA AUDZINĀŠANĀ UN NEPIECIEŠAMS VEICINĀT POZITĪVAS SAVSTARPĒJĀS ATTIECĪBAS; * JA BĒRNAM IR IZVEIDOJUSIES NEDROŠA PIESAISTE – BĒRNS NETIC SEV, CITIEM, PASAULEI; * JA BĒRNAM IR GRŪTĪBAS REGULĒT EMOCIJAS; * JA BĒRNS IR AGRESĪVS, DUSMĪGS, GRŪTI KONTAKTĒJAS AR CITIEM, IR PĀRLIEKU AKTĪVS VAI ARĪ PRETOJAS VISAM JAUNAJAM; * JA BĒRNAM IR AUTISMS VAI AUTISKĀ SPEKTRA TRAUCĒJUMI; * BĒRNIEM, KURI ZAUDĒJUŠI EMOCIONĀLU SAIKNI AR VECĀKIEM; * AUDŽUĢIMENĒM UN ADOPTĒTIEM BĒRNIEM; * JA BĒRNS IR PĀRCIETIS TRAUMU. Vairāk par Theraplay metodi un apmācītajiem praktiķiem: Theraplay Latvia mājaslapā http://www.wp.theraplay.org/latvia/ Latvijas radio raidījuma "Ģimenes studija." arhīvā- Audzini ar prieku! Spēļu terapija kā palīgs sapratnes veidošanā starp vecākiem un bērniem http://www.latvijasradio.lsm.lv
Vairāk informācijas: Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Pagājušā gada izskaņā noslēdzās Valsts kultūrkapitāla fonda un “Latvijas valsts meži” atbalstītās “Vidzemes kultūras programmas 2018” projektu realizācija. Tās ietvaros no 2018. gada maija līdz decembrim jau vienpadsmito gadu tika īstenota virkne kultūras iniciatīvu un ideju. 2018. gadā “Vidzemes kultūras programmas” mērķis bija nodrošināt līdzsvarotu, daudzveidīgu un kvalitatīvu kultūras procesu un tā pieejamību Vidzemē, saglabājot un attīstot Vidzemes novadam raksturīgās vērtības, tradīcijas un kultūrvidi.
