Arhīva kalendārs

« January 2019 »
MonTueWedThuFriSatSun
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
28293031 

No 18. līdz 27. janvārim Berlīnē risinājās pasaules lielākā un nozīmīgākā pārtikas, lauksaimniecības un dārzkopības izstāde “Zaļā nedēļa”, kurā aktīvi līdzdarbojās arī projektā “LIVONIJAS KULINĀRAIS CEĻŠ” iesaistītie Latvijas un Igaunijas uzņēmēji. Viņi iepazīstināja izstādes apmeklētājus ar abu valstu kopīgo gardēžu tūrisma piedāvājumu - zīmolu "Livonijas garša". Kopīgā stendā gardēžu pieturvietu saimnieki no Vidzemes, Kurzemes, Dienvidigaunijas un Rietumigaunijas aicināja nobaudīt un iegādāties sev vai ciemakukulim dažādus labumus, kas atklāj Livonijas garšas – ar saknēm tīrā dabā, kulinārajā mantojumā un jaunradē.

Savas izlolotās gardumlietas un spirdzinājumus izstādes “Zaļā nedēļa” laikā apmeklētājiem piedāvāja trīs Kurzemes un trīs Vidzemes uzņēmēji. Ciemojoties stendā, varēja nogaršot gan vērtīgo "Stropa" medu no Aizputes, gan veselīgos augļu našķus no zīmola “Ābolu čipsi” (Talsu novada saimniecība "Kurzemnieki"), gan stiprināties ar saimniecības “Doles tējas” zāļu tējām. Ar Vidzemei raksturīgiem labumiem cienāja Madonas novada uzņēmums "55 mārītes", “Latvijas Ķiploks” no Raunas un Smiltenes novada bērzu sulu “BIRZĪ” ražotne.

Latvijas un Igaunijas gardēžu tūrisma ceļa "Livonijas garša" pieturvietu saimnieki izstādē "Zaļā nedēļa".

Darbojoties izstādē – gadatirgū, uzņēmēji novērtēja iespēju piedalīties tik vērienīgā izstādē, kur vienlaikus pulcējās ļoti liels skaits apmeklētāju, kāds Latvijā līdz šim nav pieredzēts. Tas bija nopietns izaicinājums mūsu uzņēmējiem, jo vajadzēja prast tik daudzus uzrunāt un ieinteresēt saimniecībās sarūpētajā. Saimnieki arī atzina, ka, ja mērķis ir apgūt jaunus tirgus Eiropā, tad šeit varēja noskaidrot, kas garšo un patīk izstādes daudznacionālajiem ciemiņiem. Zīmola „Birzī” īpašnieks Ervins Labanovskis, kurš izstādē piedāvāja dažnedažādo bērzu sulas produkciju – gan dzirkstošu un spirdzinošu, gan sīrupos ēdienu garšas papildināšanai teica: “Bija svarīgi un interesanti saprast, cik daudz izstādes apmeklētāji ārzemēs saprot tādu produktu kā bērzu sulu. Daudziem pirmais iespaids bija, ka tā domāta matu stiprināšanai. Bija tādi stenda viesi, kas kaut ko bija dzirdējuši par bērza sulu, gan tādi, kas nebija.”


Zīmola „Birzī” īpašnieks Ervins Labanovskis gardēžu tūrisma ceļa "Livonijas garša" stendā izstādē "Zaļā nedēļa".

Latvijas uzņēmēji arī sacīja, ka tā ir iespēja ne tikai pašiem iedvesmoties, uzzināt par sadarbības iespējām, redzēt gastronomijas tendences un saprast, kur latviešu garšas izpratne satiekas ar citu tautu garšām, bet arī parādīt sevi Eiropas tirgum gada laikā, ko paši uzņēmēji sauc par “kluso periodu”. Sintija Rude, “Latvijas Ķiploks” saimniece, secināja: “Vācieši bija pārsteigti par ķiploku šokolādi un medu. Pēc to pagaršošanas viņi pat smaržoja viens otru, vai ir jūtams spēcīgais ķiploku aromāts. Runas par mūsu ķiploku šokolādi ātri izplatījās izstādē un cilvēki nāca tieši pēc tās. Daudzi prasīja, vai būsim nākošgad. Vāciešiem ļoti svarīgi, no kurienes ir produkts, kas audzējis, vai ķiplokiem ir bioloģiska izcelsme. Varējām lepoties ar savu "Zaļo sertifikātu".”


Uzņēmums "Latvijas Ķiploks" gardēžu tūrisma ceļa "Livonijas garša" stendā izstādē "Zaļā nedēļa".

Ilgāk nekā nedēļu uzņēmēji iepazīstināja ne tikai ar savām gardumlietām, bet bija arī gardēžu tūrisma ceļa "Livonijas garša" vēstnieki, aicinot viesoties 249 gardēžu pieturvietās Latvijā un kaimiņos. Popularizējot jauno tūrisma piedāvājumu, Latvijas lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs” sadarbībā ar projekta “Livonijas kulinārais ceļš” partneriem, tostarp Vidzemes plānošanas reģionu, bija izdevuši brošūru, kur apkopotas Livonijas senās garšas un produkti, kā arī ievietota tūrisma karte “Livonijas garša” vācu valodā. Abi izdevumi guva lielu izstādes apmeklētāju piekrišanu, tālab jācer, ka Latvija un Vidzeme šogad sagaidīs arī daudz izstādes laikā ieinteresētu ārvalstu ciemiņu.

Pārrobežu kulinārais ceļš “Livonijas garša” top projektā "Livonijas kulinārais ceļš". Vairāk informācijas: https://ej.uz/Cels_LivonijasGarsa. Tas tiek īstenots "Interreg Estonia-Latvia" programmas ietvaros no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF). Projekta kopējais ERAF finansējums - 900 820,65 EUR. Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, kulinārā ceļa “Livonijas garša” sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr.: +371 29334753, www.vidzeme.lv.

Projekta “Partnerība jaunai energoresursu pārvaldībai” (PANEL 2050) ārvalstu partneri atzinīgi novērtē Vidzemes plānošanas reģiona daudzpusīgo pieeju pašvaldības speciālistu un citu organizāciju pārstāvju sadarbības veicināšanā, izveidojot noturīgu ieinteresēto pušu darba grupu aktivitāšu kopuma “Energopārvaldība Vidzemē” ietvaros.

Lai stiprinātu vietējo pašvaldību un citu ieinteresēto pušu ilgtspējīgas enerģētikas attīstības sadarbības tīkla veidošanu Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā, no 23. līdz 25. janvārim Tartu, Igaunijā, notika starptautiskā konference “Partnerība jaunai energoresursu pārvaldībai”. Latviju konferencē pārstāvēja Vidzemes plānošanas reģions (VPR) kopā ar Pārgaujas novada pašvaldības, Priekuļu novada pašvaldības, Cesvaines novada pašvaldības, Jaunpiebalgas novada pašvaldības, Apes novada pašvaldības, Gulbenes novada pašvaldības, SIA “Vidzemes slimnīca” pārstāvjiem. Tāpat arī konferencē piedalījās šī projekta sadarbības partneri no LR Ekonomikas ministrijas un organizācijas “Zaļā brīvība”.

Foto: Konferences dalībnieki no Latvijas

Projekta “PANEL 2050” partneri jau iepriekš atzinīgi novērtējuši VPR organizētās apmācības energopārvaldības pasākumu īstenošanai un energoplānu izstrādei, vērtīgus pieredzes apmaiņas braucienus uz Liepāju, Valku, Tartu un komunikācijas aktivitātes, kas palīdzējušas izveidot un stiprināt noturīgu sadarbību starp vairākām VPR pašvaldībām, SIA “Vidzemes slimnīcu” un citām ieinteresētajām pusēm.

Konferences laikā VPR projektu vadītāja Aija Rūse stāstīja par faktoriem, kas jāņem vērā, strādājot ar pašvaldību speciālistiem. “Noteikti ir jāstrādā ar motivētiem cilvēkiem, kuriem tik tiešām ir interese. Ir jāciena katra speciālista laiks un iespējas iesaistīties. Komunikācijai un informācijas izplatīšanai ir nozīmīga loma, lai vispār radītu interesi. Turklāt, tas ir nebeidzams process un ar vienu projektu netiks atrisinātas visas problēmas,” konferencē uzsvēra A. Rūse.

Par savu pieredzi, piedaloties projekta aktivitātēs, konferences dalībniekiem stāstīja arī Priekuļu novada pašvaldības Liepas pagasta pārvaldes vadītāja Evita Šīrante. E. Šīrante ir viena no aktīvākajām dalībniecēm, kas kopā ar VPR ekspertiem apmācību laikā izstrādāja Enerģijas rīcības plānu pašvaldības ēkai Liepā, Rūpnīcas ielā 8. E. Šīrante piedalījās arī projekta organizētajās apmācībās Ungārijā, kur kopā ar Alūksnes novada pašvaldības centralizētā siltumapgādes uzņēmuma AS “Simone” valdes locekli Mārtiņu Kaļvu un vēl 11 valstu pašvaldību pārstāvjiem apguva gan teorētiskas, gan praktiskas zināšanas par ilgtspējīgas enerģijas stratēģijas izveidi. E. Šīrante konferences dalībniekiem, smejoties stāsta: “Sākotnēji bija grūti iespraukties diskusijās, taču jau pavisam drīz arī es sāku argumentēti iesaistīties sarunās. Arī mazu pašvaldību pieredze ir būtiska sarunā ar citu, daudz lielāku valstu pārstāvjiem, jo problēmas ir vienas un tās pašas, atšķiras tikai to risinājumi.”

       

Foto no kreisās: Evita Šīrante un Aija Rūse

Šī gada martā projekts “PANEL 2050” noslēgsies, taču tā īstenošanas laikā padarīts daudz. Trīs gadu laikā, apkopojot pieejamos enerģētikas datus, tapis Vidzemes plānošanas reģiona Enerģētikas profils, tāpat sadarbībā ar Latvijas Universitāti izstrādāta Vidzemes plānošanas reģiona Enerģētikas vīzija un Rīcības plāns “Ceļa karte uz ilgtspējīgu, oglekļa mazietilpīgu ekonomiku”. Šie abi dokumenti apstiprināti VPR Attīstības padomes sēdē un tiks izmantoti kā vadlīnijas turpmāko VPR pašvaldību attīstības dokumentu izstrādē. Iepriekš minētie dokumenti drīzumā tiks publicēti VPR mājas lapā. Pašvaldības, Lizuma vidusskola un SIA “Vidzemes slimnīca” saviem spēkiem, pielietojot apmācībās iegūtās zināšanas, izstrādāja enerģijas rīcības plānus. Tomēr kā viens no svarīgākajiem projekta ieguldījumiem ir ieinteresēto pušu darba grupas izveide. Tieši darba grupas savstarpējā sadarbība, pieredzes apmaiņa,  notikušās diskusijas un motivācija strādāt ar energoefektivitātes uzlabošanu pašvaldībās rosina un iedvesmo īstenot vēl citus energoefektivitātes projektus un aktivitātes  zem VPR iniciatīvas “Energopārvaldība Vidzemē”.

Papildu informācija: Aija Rūse, projekta “PANEL 2050” vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, aija.ruse PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. 26400288. Vairāk par projektu uzziniet: http://www.vidzeme.lv/

Informāciju sagatavoja: Baiba Norberte, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.norberte PIE vidzeme PUNKTS lv; , mob.t. 28752793, www.vidzeme.lv