Arhīva kalendārs

Izmantojot Inovāciju nedēļas konceptu, 28. februārī, Valmierā, projekta “SUPER” darba grupa tikās konferences “Inovācija attīstībai” laikā , izmantojot iespēju īpašu uzmanību pievērst eko inovāciju nozīmībai gan Vidzemes reģionā, gan Latvijā kopumā. Uzaicinātie projekta SUPER īstenotāji iepazīstināja gan darba grupas pārstāvjus, gan arī konferences apmeklētājus ar projektā izstrādāto rīcību plānu.

Klātesošajiem tika stāstīts par plānā ietvertajiem galvenajiem aspektiem un izpētes secinājumiem, tai skaitā arī izaicinājumiem, kurus nevajadzētu ignorēt. Tādējādi politikas veidotāji – ministriju pārstāvji, atbalsta organizāciju pārstāvji, pašvaldību vadītāji un speciālisti, kas atbildīgi par uzņēmējdarbības veicināšanu un attīstības plānošanu pašvaldībā, uzņēmēji un citi, kopumā ap 150 interesentu, tika rosināti pievērst uzmanību inovāciju, īpaši eko inovāciju nozīmei Latvijā kopumā, kā arī tika aicināti detalizētāk iepazīties ar vairākiem jautājumiem, kas tiks risināti rīcību plānā, lai pilnveidotu inovāciju atbalsta sistēmu gan reģionā, gan valstī kopumā.

Ilona Platonova, projekta SUPER eksperte Latvijā stāsta par galvenajiem secinājumiem, kas radušies izstrādājot rīcībplānu videi draudzīgas uzņēmējdarbības un inovāciju atbalsta sistēmas attīstībai Vidzemē (Foto: Uģis Brālēns)

Projekta SUPER vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā Laima Engere uzskata: “Lai sekmīgi īstenotu rīcību plānu atbalsta instrumentu pilnveidei, kā rezultātā mazo un vidējo komersantu konkurētspēja palielinātos līdz ar inovāciju kapacitātes celšanos, vispirms visām iesaistītajām pusēm jāapzinās eko inovāciju nozīmība un iespējas. Vidzemes Inovāciju nedēļa bija lieliska platforma, kurā tēmu aktualizēt, stāstot par tuvākās nākotnes plāniem rīcību plāna kontekstā, kas tiek izstrādāts projekta SUPER ietvaros.”

Lai apziņu vairotu, pasākumā ar savu pieredzi tika aicināts dalīties arī Stefs Roels (Stef Röell) – projekta “SUPER” partneris, vienlaikus arī Utrehtas Ekonomikas padomes finanšu vadītājs Nīderlandē. Pārstāvot organizāciju, kas uzskatāma par labu piemēru, kā iespējams veidot spēcīgu atbalstu eko inovāciju attīstībai reģionā, ārvalstu eksperts atklāja vairākus noderīgus piemērus, kādas aktivitātes iespējams īstenot, lai panāktu, ka uzņēmumi vairāk investē tieši eko inovāciju attīstībā. Vienlaikus Roels atklāja savu redzējumu, kā būtu jāveido atbalsta instrumenti uzņēmējiem, lai tie no vienas puses spētu būt elastīgi, reaģējot uz konkrētā brīža situāciju tirgū, taču tajā pat laikā nezaudējot ilgtspēju un stabilitāti ilgtermiņā. 

Stef Röell  par ekoinovāciju nozīmību un uzņēmēju iespējām. (Foto: Uģis Brālēns)

Eksperts norādīja, ka uzņēmējiem šis ir īstais brīdis, lai ne tikai veicinātu sava uzņēmuma attīstību, bet vienlaikus arī risinātu sabiedrībai būtiskas problēmas, kur eko inovācijas var kalpot par efektīviem risinājumiem. Turklāt klātesošie saņēma norādi, ka, tie uzņēmumi, kas neinvestēs eko inovācijās, visticamāk no spēles izkritīs, jo sabiedrība un tirgus šobrīd mainās un aprites ekonomika un ilgtspējīgi produkti un pakalpojumi kļūst prioritāri. Eksperts norādīja, ka beidzot tiek kliedēti stereotipi par to, ka eko inovācijas ir dārgs process, vienlaikus piebilstot, ka finanšu atbalsta instrumenti šobrīd ir pietiekami plašā klāstā, turklāt ir jāpievērš uzmanība arī tiem resursiem, kas ir pieejami starptautiski.

Jāatzīmē, ka Stefa Roela viesošanās Latvijā bija īpaši būtiska, ņemot vērā, ka dažas Vidzemes reģiona rīcības plāna aktivitātes attīstītas, vērtējot, kā funkcionē un tiek pilnveidota Nīderlandes atbalsta sistēma. Kā atzina Roels, pirms sistēmas uzlabojumiem ir būtiski apzināt atbalsta saņēmēju viedokli un vajadzības.

Savukārt Ilona Platonova, projekta SUPER eksperte savā prezentācijā uzsvēra: “Vidzemes uzņēmēju mazā aktivitāte inovāciju vaučeru un kompetences centra atbalsta programmas izmantošanā signalizē, ka pastāv būtiskas problēmas atbalsta instrumentu ekosistēmā. Daži no secinājumiem – atbalsta sistēma ir pārāk sadrumstalota, atbalsta sniedzēju funkcijas pārklājas, bet citas vispār netiek nodrošinātas. Turklāt iezīmējas vēl kāda būtiska nianse – šķietami bagātīgajā informācijas laikmetā joprojām informācija nesasniedz mērķauditoriju un virkne uzņēmēju par pastāvošajiem atbalsta instrumentiem joprojām nezina.”

Ilona Platonova, projekta SUPER eksperte Latvijā. (Foto: Uģis Brālēns)

Lai piedāvātu iespēju ikvienam interesentam iepazīties vairāk ar eko inovācijas konceptu un tās nozīmi uzņēmuma un teritorijas attīstībā, kā arī, lai veidotu dziļāku izpratni par atsevišķām rīcību plānā iekļautajām aktivitātēm, aicinām noskatīties ekspertu uzstāšanos konferencē “Inovācija attīstībai”.

Stefa Roela VIDEO PREZENTĀCIJA >>“Kā izvairīties no šķietami ātrām, bet īsmūžīgām uzvarām biznesā? Atbalsta sistēma pārskatīšana”<< un Ilonas Platonovas video prezentācija  >>“Īsmūžīgas uzvaras pretstatā ilgtspējai. Eko inovāciju sistēmas izvērtējums Latvijā”<< skatāmas ŠEIT: >>https://ej.uz/how_to_avoid<<, kā arī Vidzemes Inovāciju nedēļas mājaslapā http://innovation.vidzeme.lv  (video pieejami angļu valodā).

Jāuzsver, ka kopš projekta SUPER ieviešanas sākuma 2016. gadā, Vidzemes plānošanas reģions ir mērķtiecīgi vērtējis pastāvošo inovāciju atbalsta sistēmu Latvijā, t.sk. Vidzemes reģionā. Veiktas arī intervijas ar eko inovatīviem uzņēmējiem un organizētas vairākas diskusijas, kurās piedalījušies gan politikas veidotāji, gan atbalsta organizāciju pārstāvji, gan citi procesā iesaistītie. To mērķis -  vienoties par lietām, kas būtu uzlabojamas vai maināmas, lai inovāciju atbalsta sistēma būtu labvēlīga uzņēmumiem, paaugstinot eko inovāciju kapacitāti uzņēmējdarbības vidē.

Vienlaikus jāatzīst, ka,  darbošanās starptautiskā projektā, kas apvieno 10 partnerus no deviņām Eiropas valstīm, ļāvusi detalizēti iepazīties ar inovāciju un jo īpaši eko inovāciju atbalsta sistēmām arī citviet.  Izvērtētas gan citu pieļautās kļūdas, gan arī analizēti labie piemēri, lai pārņemtu to praksi, kas jau pierādījusi savu ilgtspēju un ļāvusi sasniegt labus rezultātus. Šis arī ir viens no galvenajiem mērķiem, īstenojot Interreg Europe programmas atbalstītus projektus – uzlabot pašmāju politiku, pārņemot labo praksi no citām valstīm un to pielāgojot vietējiem apstākļiem un specifikai.

Projekts “SUPER” Vidzemes plānošanas reģionā tiek īstenots ar starpreģionu sadarbības programmas Interreg Europe 2014-2020 atbalstu. Tā mērķis - attīstīt videi draudzīgas uzņēmējdarbības un inovāciju atbalsta sistēmas partneru reģionos.

Vairāk informācijas: Laima Engere, projekta “SUPER” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, laima.engere PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t.+371 28376912.

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, Sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t +371 29454752.

Mobilitāte un pieejamība ir TENTacle projekta atslēgas vārdi. Ērta transporta sistēma un mobilitātes iespējas ir svarīgi priekšnoteikumi Vidzemes reģiona ekonomiskajai izaugsmei. Tāpēc Vidzemes plānošanas reģions 2019.gada 14.martā organizēja semināru, lai kopā ar pašvaldību vadītājiem, speciālistiem, pētniekiem un jomas ekspertiem dalītos pieredzē, mācītos un diskutētu par mobilitāti un tās kvalitātes uzlabošanu, salāgojot visu satiksmes dalībnieku vajadzības un ņemot vērā nākotnes attīstības tendences.

Esoša situācija:
Iedzīvotāju skaits Vidzemes reģionā ik gadu samazinās, un Domnīcas CERTUS pētnieki prognozē, ka šāda tendence varētu turpināties līdz 2030.gadam. Ja iekšzemes kopprodukta izaugsme būs 5% gadā un darba algu atšķirība starp Vidzemes reģionu un Rīgu samazināsies, tad iedzīvotāju migrācija varētu būt lēnāka un iedzīvotāju skaits Vidzemes reģionā varētu samazināties tikai par 8% līdz 2030.gadam. Taču arvien vairāk cilvēku par savu dzīves vietu būs spiesti izvēlēties attīstības centrus (Latvijā šobrīd ir 9 republikas nozīmes pilsētas un 21 pilsēta – attīstības centrs). Ņemot vērā ekspertu prognozes, pašvaldībām jāmeklē dažādi risinājumi, kā noturēt iedzīvotājus savā teritorijā un aktīvi jāpiesaista jaunus iedzīvotājus no citiem novadiem un reģioniem. Noturēšanā un piesaistē liela loma ir dzīves kvalitātei, ko konkrētā vieta spēj piedāvāt. Daļa no dzīves kvalitāti ietekmējošajiem faktoriem ir droša un ērta dzīves telpa, vietu sasniedzamība un pieejamība.

Pieejamības nodrošināšanā būtiska loma ir sabiedriskajam transportam. Pasažieru skaits vietējās nozīmes maršrutos VPR ik gadu samazinās, līdzīgi kā tas notiek kopumā valstī (vidēji - 6% gadā). Dominējošais pārvietošanās veids joprojām ir privātais autotransports, īpaši lauku apvidos. Ņemot vērā demogrāfiskās un ekonomiskās attīstības tendences, ir nepieciešams stiprināt sabiedriskā transporta pakalpojumus un pielāgot tos lietotāju reālajām vajadzībām.

Lai veicinātu veselībai un videi draudzīgu pārvietošanos, ir nepieciešama daudzpusīga dažādu sektoru sadarbība. Kompleksa pieeja sevī ietver infrastruktūras, satiksmes drošības, teritorijas plānošanas, sabiedrības izglītošanas uzlabošanu un uzvedības paradumu maiņu.

Semināra kopsavilkums:

Transporta ekonomiste Kristīne Malnača vairākos pētījumos detalizēti vērtējusi mobilitātes situāciju un tās attīstības dinamiku Vidzemē. Būtisks pētījumu stūrakmens - kā salāgot mobilitātes pieprasījumu ar piedāvājumu. Ekspertes viedoklis: “Šobrīd dominē situācija, ka jo tālāk no pilsētvides, jo ierobežotāks pakalpojumu klāsts un servisa līmenis (ceļu infrastruktūra, sabiedriskā transporta pakalpojumi)”. K.Malnača prezentācijas laikā rosināja diskusiju par vairākiem būtiskiem nākotnes jautājumiem: Vai informāciju tehnoloģijas var kļūt par universālu risinājumu attālākajos reģionos? Vai digitālais savienojums var aizstāt fizisku mobilitāti? Kā tiks attīstīti nākotnes mobilitātes pakalpojumi? Vai to diktēs pilsētvides pieeja vai tomēr lauku vides rosināti risinājumi?

Kristīnes Malnačas prezentācija pieejama: šeit.

Savukārt, pilsētvides plānošanas eksperts Oto Ozols, balstoties uz Latvijas mazpilsētu piemēriem, sniedza ieskatu, kā ar minimāliem resursiem un aktīvu iedzīvotāju līdzdalību uzlabot pilsētvidi un transporta kustību tajā. ,,Pilsētas infrastruktūrai jākalpo, pirmkārt, cilvēkam, nevis autotransportam!” tā ir O.Ozola cieša pārliecība. Eksperts ar spilgtiem piemēriem demonstrēja iedzīvotāju iniciēto vides akciju panākumus un to lomu dzīves telpas kvalitātes uzlabošanā.

Oto Ozola prezentācija pieejama: šeit.

Semināra turpinājumā ,,IE.LA inženieri” eksperts Viesturs Laurs dalījās savā Latvijas un ārvalstu pieredzē, ar praktiskiem piemēriem parādot, kā iekārtot veloceliņus pilsētās paralēli ielu braucamajai daļai, kā pilsētās ieviest vienotu infrastruktūras dizainu, kā uzlabot velo novietņu pieejamību, uzlabot satiksmes drošību un pārveidot videi draudzīga transporta izmantošanu no idejas plānošanas dokumentos par realitāti pilsētas ielās. ,,Telpas pilsētvidē pietiek visiem satiksmes dalībniekiem!” tā uzskata V.Laurs.

Viestura Laura prezentācija pieejama: šeit.

Paveikto satiksmes plānošanā prezentēja arī divu Vidzemes pašvaldību pārstāvji no Cēsīm un Valmieras. Evija Taurene, galvenā teritorijas plānotāja Cēsu pašvaldībā, iepazīstināja ar izstrādāto Satiksmes mierināšanas plānu. Plāna izstrādes procesā veikta satiksmes plūsmu analīze, izvērtēti labie ārzemju piemēri un prakse, nodrošināta iedzīvotāju iesaiste. Prezentācijā tika uzsvērts, ka iedzīvotāju nostāja daudzos jautājumos ir gana pretrunīga (daļa atbalsta, daļa - nē). Izstrādājot šādus plānus ir svarīgi meklēt un piedāvāt kompromisus, lai ieguvēji ir pēc iespējas lielāka iedzīvotāju daļa. Plāna ieviešanas rezultātus cēsniekiem būs iespēja novērtēt jau vistuvākajā laikā.

Evijas Taurenes prezentācija pieejama: šeit.

Ričards Gailums, Valmieras domes priekšsēdētāja vietnieks, informēja par Valmieras pilsētas transporta infrastruktūras attīstības koncepciju. Tās izstrādes vajadzībām tika veikts apjomīgs esošās satiksmes situācijas pētījums. Viens no būtiskiem pilsētas infrastruktūras noslodzes aspektiem ir tas, ka jau tagad aptuveni 7000 iedzīvotāju no apkārtējiem novadiem ik dienu iebrauc Valmierā. Tāpēc pilsēta meklē jaunus satiksmes pārvaldības risinājumus, kas sekmētu efektīvāku pilsētvides izmantošanu, atrodot līdzsvaru starp auto satiksmes intensitātes pieaugumu un iedzīvotāju (arī pilsētas viesu) iespējām droši un patīkami uzturēties un pārvietoties Valmieras pilsētā. Plānotie rezultāti ir ambiciozi: veikt vērienīgus uzlabojumus infrastruktūrā, satiksmes drošības uzlabošanā un sabiedriskā transporta pieejamībā un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanā. Kā horizontālā prioritāte plāniem caurvijas satiksmes radītās ietekmes uz vidi samazināšana. Liela loma nākotnes plānu īstenošanā ir sabiedrības informēšanai un aktīvai līdzdalībai.

Ričarda Gailuma prezentācija pieejama: šeit.

Vidzemes televīzijas sižets no semināra:

Seminārs tika rīkots Interreg Baltijas jūras reģiona programmas TENTacle (TEN-T pamattīkla koridoru kapitalizācija labklājībai, izaugsmei un kohēzijai) projekta ietvaros.

Papildus informācija:
Rita Merca, projekta TENTacle vadītāja, rita.merca PIE vidzeme PUNKTS lv;
Andžejs Stepančuks, telpiskās plānošanas eksperts,
andzejs.stepancuks PIE vidzeme PUNKTS lv