Arhīva kalendārs

Vidzemes plānošanas reģions, projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros, 2019.gada 25.aprīlī rīkoja semināru “Cilvēcīgi par svarīgo”, kurā Vidzemes plānošanas reģionā esošo pašvaldību sabiedrisko attiecību speciālisti tika aicināti plašāk iepazīties ar deinstitucionalizācijas procesu Vidzemē. Projekta “Vidzeme iekļauj” komandas ieskatā pašvaldību sabiedrisko attiecību speciālistiem ir būtiska loma, skaidrojot deinstitucionalizācijas procesus pašvaldību iedzīvotājiem, kā arī veidojot iedzīvotāju viedokli par sabiedrībā balstītiem sociālajiem pakalpojumiem. 

Lai veicinātu izpratni par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nepieciešamību cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, semināra laikā tika izspēlēta lomu spēle, kuras laikā dalībnieki iejutās cilvēka ar garīga rakstura traucējumiem ikdienas dzīvē valsts sociālās aprūpes centrā.  Dalībniekiem tika  sniegta informācija par to, cik cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem dzīvo Vidzemes plānošanas reģionā, cik no tiem atrodas valsts sociālās aprūpes centros un cik cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem jau šobrīd dzīvo sabiedrībā, bez nepieciešamā atbalsta.

Dalībnieki guva plašāku informāciju par to, kādi sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi tiek veidoti cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem Vidzemes plānošanas reģionā, kā arī to, cik un kādus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros līdz šim ir saņēmuši cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem.

Viens no iemesliem, kāpēc pašvaldību sabiedrisko attiecību speciālisti salīdzinoši maz informē sava novada iedzīvotājus par deinstitucionalizācijas procesu, saistīts ar bailēm nekorekti sniegt informāciju un tādējādi aizvainot dažādas sabiedrības grupas.   Par to, kā rakstīt un runāt par bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, savā pieredzē dalījās Vita Rusmane. Vita ir skolotāja Mazsalacas vidusskolā, deputāte Mazsalacas novada pašvaldībā un divu lielisku dēlu mamma. Vecākais dēls Kārlis ir uzsācis iniciatīvu “Mēs mainīsim pasauli”, lai atbalstītu jaunāko brāli Rūdolfu un palīdzētu sabiedrībai izprast cilvēku ar autiskā spektra traucējumiem saskarsmes nianses.

Vitai ir gan pozitīva, gan negatīva pieredze, sniedzot intervijas žurnālistiem par savu un savas ģimenes dzīves gājumu. Vita semināra dalībniekiem sniedza vairākus padomus, kā rakstīt par šo jūtīgo tēmu, tai skaitā kā vienu no svarīgākajiem intervijas norises aspektiem Vita norādīja komunikāciju  ar klātesošo bērnu. Vita norāda: “Svarīgi ir nevis “runāt pāri” bērnam, liekot viņam justies maznozīmīgam, bet noskaidrot viņa viedokli.”. Vita aicināja neveltīt laiku, lai runātu par nebeidzamām grūtībām un izteiktu līdzjūtību. Tā vietā “pēc iespējas lielāku uzmanību veltīt tam, kā līdzcilvēki visvienkāršākajā veidā var atbalstīt ģimeni un pašu bērnu ikdienā”.

Vita atgādināja, ka  sabiedrībā bieži funkcionāli traucējumi tiek uztverti tikai kā kustību traucējumi, tomēr jāatceras, ka funkcionālie traucējumi ne vienmēr ir ārēji redzami, piemēram, dzirdes traucējumi, autiskā spektra traucējumi, epilepsija u.c.

Par dažādām kļūdām, ko komunikācijā pieļauj sabiedriskie mediji, savu viedokli sniedza Neatkarīgās Rīta avīzes žurnāliste Inga Paparde. Inga ir žurnāliste, kas ieguvusi maģistra grādu arī sociālajā darbā, viņas raksti galvenokārt veltīti sociālās jomas jautājumiem. Semināra dalībnieki kopā ar žurnālisti analizēja labās un sliktās prakses piemērus dažādu mediju publikācijās par deinstitucionalizācijas procesu Latvijā. Savā prezentācijā Inga norādīja uz vairākām problēmām, piemēram,  publikācijās dominējošās emocijas ir ciešanas un līdzjūtība, mediji nesaskata cilvēkos ar invaliditāti cilvēkus, bet tikai viņu invaliditāti. Tāpat Inga norādīja uz t.s. invaliditātes ekspluatāciju –  labdarības kampaņas, kurās uzsvērts kaut kas fragmentārs, bet netiek piedāvāts risinājums kopumā.

Žurnāliste semināra dalībniekiem uzdeva veikt arī praktiskus uzdevumus, to mērķis bija sniegt informāciju iedzīvotājiem par deinstitucionalizācijas procesa attīstību pašvaldībā. Pēc grupu darbu prezentācijas tika iztirzātas biežāk pieļautās kļūdas un pārrunāti galvenie laba raksta priekšnosacījumi. Galvenie ieteikumi no žurnālistes puses bija saistīti ar datu izmantošanu informācijas sniegšanā (piemēram, izmantot infografikas), kā arī svarīgi ir saprast informācijas sniegšanas mērķi – informācijas pasniegšanas veids iedzīvotājiem un medijiem noteikti būs atšķirīgs.

Deinstitucionalizācijas process Vidzemes plānošanas reģionā noris kopš 2016. gada un tajā piedalās visas Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības. Pašvaldības ir noslēgušas sadarbības līgumus par dalību projektā “Vidzeme iekļauj”, kura ietvaros tiek veidoti sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un bērniem no ārpusģimenes aprūpes iestādēm, lai mazināt institucionālo aprūpi- sniedzot atbalstu, lai ikvienam cilvēkam būtu iespēja dzīvot ģimenē.

Prezentācijas no semināra:

Vita Rusmane-"Kad vērtē tavu bērnu"

Inga Paparde- "Cilvēki ar invaliditāti un mediji"

Vairāk informācijas par projektu “Vidzeme iekļauj” : 

Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv">ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv">laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv 

Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv">naula.dannenberga PIE vidzeme PUNKTS lv

No 2016. gada līdz 2019. gadam Vidzemes plānošanas reģions īstenojis Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projektu TENTacle, parādot, kādas ir Eiropas Savienības transporta pamattīkla (saukts par TEN-T*) koridoru izmantošanas iespējas un kā tas pozitīvi varētu ietekmēt reģionu attīstību.

Projektu ieviešot, izdevies sasniegt sākotnēji uzstādīto mērķi – domājot par iedzīvotāju piekļuves uzlabošanu pilsētu centriem un transporta mezgliem, maksimāli iesaistīt gan vietējā, gan nacionālā līmeņa lēmējvaru, arī transporta un teritoriju plānotājus, uzņēmējus un citus transporta sistēmas veidošanā un izmantošanā iesaistītos. Regulāri tiekoties darba grupās, organizējot intervijas, seminārus un konferences projekts ļāvis ne tikai apzināt un apkopot speciālistu pieredzi, bet arī padziļināti stiprināt izpratni par transporta sistēmas attīstības nozīmi un iespējām reģionos, rodot jaunas sadarbības formas un partnerības turpmākajam darbam.

Viens no lielākajiem ieguvumiem ir projekta laikā izstrādātais Vidzemes reģiona mobilitātes investīciju plāns 2030, kura izstrādē iesaistījās LR Satiksmes ministrija,  VAS “Latvijas valsts ceļi” un citas institūcijas.

Mobilitātes plāns uzskatāms par pirmo politikas un attīstības plānošanas dokumentu transporta jomā Vidzemes reģionā. Tā saturs nosaka stratēģiskos mērķus un iezīmē transporta sistēmas attīstības virzienus līdz 2030. gadam (interesentiem – plāna pilnā teksta versija latviešu valodā pieejama ŠEIT).

Plāna nosaukumā ietvertais termins “investīcijas” skatāms plašāk un nav attiecināms vienīgi uz finanšu investīcijām, bet ietver arī zināšanas, plānošanas kapacitāti un drošības aspektu, lai uzlabotu mobilitātes situāciju. Dokumenta fokuss – mainīt taktiku, tostarp arī domāšanas veidu un pieeju, un saskatīt transportu un mobilitāti kā kompleksu sistēmu, kurai būtu jāvelta vairāk uzmanības.

Mobilitātes plāns sniedz būtisku ieskatu nākotnes attīstības virzienos, taču vienlaikus tas palīdz jau šobrīd, plānojot sabiedriskā transporta kustību reģionā, ceļu infrastruktūras uzlabošanas darbus pašvaldībās, kā arī ļauj skaidrāk noteikt prioritātes jautājumos, kuros nepieciešams pārstāvēt reģiona intereses nacionālā līmenī.

Galvenokārt, dokuments var kalpot kā vadlīnijas transporta politikas veidotājiem, plānotājiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem Vidzemes reģionā. Vidzemes plānošanas reģiona speciālisti rekomendē to izmantot plānojot transporta infrastruktūras attīstību vietējā līmenī, lai samērotu vietēja līmeņa prioritātes ar reģiona ilgtermiņa prioritātēm, tai skaitā, ņemot vērā arī savienojumus ar TEN-T tīklu.

Eiropas Savienībā pastāv stingra nostāja attiecībā uz starptautisko transporta koridoru attīstību un to salāgošanu ar Eiropas transporta sistēmu, jo mobilitāte ir priekšnoteikums efektīvai un ilgtspējīgai ekonomikas attīstībai, uzlabojot iedzīvotāju labklājību.

Projekts TENTacle ir viens no vairākiem Vidzemes plānošanas reģiona īstenotajiem projektiem transporta jomā, jo Vidzemes reģiona sasniedzamība ir viena no reģiona ilgtermiņa stratēģiskajām prioritātēm. Mērķa sasniegšanai līdz 2030. gadam ir būtiski paaugstināt iedzīvotāju mobilitāti, uzlabot sabiedriskā transporta sasniedzamību un ātrumu, kā arī sekot līdzi sabiedriskā transporta un ceļu infrastruktūras attīstībai.

Mobilitātes risinājumus Vidzemes plānošanas reģionā pilnveido arī Interreg Baltijas jūras reģiona projekts MAMBA. Tā ietvaros ciešā sadarbībā ar Vidzemes plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta nodaļu tiek izstrādāti un testēti inovatīvi pakalpojumu risinājumi transportā, aktīvi sadarbojoties ar transporta politikas veidotājiem. Tas ļauj ne vien kompleksi raudzīties uz risinājumiem, iesaistot visas ieinteresētās puses, un rast atbalstu dažādu iniciatīvu īstenošanai, bet vienlaikus ļauj apmainīties arī ar ārvalstu labajām pieredzēm, lai pārņemtu un adaptētu labākos risinājumus vietējiem apstākļiem un situācijai.

Vairāk informācijas: Rita Merca, projekta TENTacle vadītāja, rita.merca PIE vidzeme PUNKTS lv; Andžejs Stepančuks, telpiskās plānošanas eksperts, andzejs.stepancuks PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

*Eiropas transporta tīkls (TEN-T) ir Eiropas Savienības dzelzceļa, iekšējo ūdensceļu, auto, jūras, gaisa un multimodālā transporta infrastruktūras vienots tīkls, kuru veido divi līmeņi – pamattīkls un visaptverošs tīkls. TEN-T pamattīklu koridori ir jauns Eiropas Savienības transporta politikas instruments, kam ir liels potenciāls veicināt teritoriju attīstību gan tiešā TEN-T tuvumā, gan attālinātos reģionos.