.png)
|
Arhīva kalendārs
Uzņēmējdarbība koncentrējas Rīgas plānošanas reģionā – 2016.gadā Rīgas plānošanas reģionā tika radīti 69% valsts iekšzemes kopprodukta. Rīgas plānošanas reģions piesaistījis lielāko nefinanšu investīciju apjomu valstī – 2017.gadā tie bija 76% no visām valstī piesaistītajām nefinanšu investīcijām. Lai veicinātu reģionu attīstību un reģionālo atšķirību izlīdzināšanos, ir nepieciešams īstenot efektīvus reģionālās attīstības atbalsta pasākumus. Lai iepazītos ar reģionālās politikas līdzšinējiem rezultātiem, t.sk. ar Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu atbalstu, identificējot esošos reģionālās politikas izaicinājumus, ko var risināt ar ES fondu ieguldījumiem teritoriju attīstībai, kā arī diskutētu par reģionālās politikas uzstādījumiem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija organizē piecus reģionālos seminārus - Alūksnē (15.03.2019.), Liepājā (28.03.2019.), Jelgavā (11.04.2019.), Rēzeknē (26.04.2019.) un Siguldā (30.05.2019.). Semināros tiek aicināti piedalīties plānošanas reģionu, pašvaldību, nozaru ministriju, NVO, augstskolu un pētniecisko organizāciju pārstāvji. Semināru ietvaros tiks sniegta informācija par reģionālās attīstības izaicinājumiem no publisko pakalpojumu sniegšanas un no uzņēmējdarbības attīstības perspektīvas reģionos, kas būtu jāņem vērā, plānojot un veicot ES fondu ieguldījumus. Tiks sniegta informācija par Reģionālās politikas sasniegtajiem rezultātiem, t.sk. ar ES fondu atbalstu. Tāpat notiks diskusija par turpmāk nepieciešamajiem ES fondu un cita veida pasākumiem reģionu attīstībai. Lūdzam dalībai semināros reģistrēties ŠEIT:
Ar semināru darba kārtību var iepazīties ŠEIT, semināros apskatāmo projektu saraksts atrodams ŠEIT! Pasākums tiek finansēts no projekta Nr. 10.1.2.0/18/TP/004 “Eiropas Sociālā fonda atbalsts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai publicitātes pasākumu par Kohēzijas politikas fondiem nodrošināšanai”.
Papildu informācija:
Tikšanās ar Mazsalacas novada iedzīvotājiem 4.martā notiks plkst. 10.00 Mazsalacas bibliotēkā, plkst. 13.00 Ramatas Kultūras centrā, plkst. 15.00 Sēļu muižā. Šobrīd iecerēts, ka “transports pēc pieprasījuma” Mazsalacas novadā tiks organizēts visā novada teritorijā. Brauciena mērķi būs dažādi: lai apmeklētu sava novada pašvaldību, ārstniecības iestādes, veikalu, kapus, tirgu, bankomātu, aptieku, baznīcu, frizieri u.c. pakalpojumu saņemšanas vietas, kas atrodas novada teritorijā. Tāpat iedzīvotāji “transports pēc pieprasījuma” pakalpojumu varēs izsaukt, lai dotos uz Mazsalacas centru, piemēram, lai turpinātu ceļu ar ierasto satiksmes autobusu uz Rīgu, Valmieru, Rūjienu u.c. vietām. Pakalpojumu varēs izmantot, lai nokļūtu arī uz kultūras pasākumiem novadā, kas sākas ārpus ierastā darba laika. Iedzīvotājiem gan būs jāievēro vairāki nosacījumi – pakalpojums jāpiesaka vismaz 24 stundas iepriekš zvanot pa tālruni, kā arī šo pakalpojumu nevarēs izmantot laikā, kad plānoto braucienu iecerētajā laikā ir iespējams veikt ar sabiedrisko transportu. Par pakalpojumu iedzīvotājiem būs jāmaksā, taču plānots, ka cena par braucienu būs samērīga. Lai koordinētu “transports pēc pieprasījuma” braucienus, Vidzemes plānošanas reģionā tiks izveidots Mobilitātes centrs. Centra darbinieks būs atbildīgs par zvanu pieņemšanu un braucienu koordinēšanu. Pakalpojuma testēšana noritēs apmēram gadu, braucienus plānots uzsākt vasaras sākumā. Veiksmīga rezultāta gadījumā šāda veida pakalpojums varētu tikt iedzīvināts arī citās Vidzemes pašvaldību teritorijās, kur sabiedriskais transports kursē reti vai nekursē nemaz. Otra pilotteritorija, kurā tiks testēts pakalpojums “transports pēc pieprasījuma” būs Alūksnes novada atsevišķu pagastu teritorijas, taču tur braucieni tiks organizēti atšķirīgi. Šāda pieeja izvēlēta, lai vienlaicīgi varētu testēt divu veidu pakalpojuma modeļus, secinot, kurš no tiem ir Vidzemes situācijai piemērotākais. “Transports pēc pieprasījuma” pilota testi Mazsalacas un Alūksnes novadā tiek īstenoti Interreg Baltijas jūras reģiona projekta “MAMBA” ietvaros. >> Sekojiet līdzi aktualitātēm ŠEIT. Projektu MAMBA īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar partneriem no Vācijas, Polijas, Somijas, Dānijas, Zviedrijas un Latvijas Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Tā mērķis ir uzlabot mobilitātes pakalpojumu pieejamību attālajos lauku apvidos un demogrāfisko pārmaiņu skartajos reģionos, un pilnveidot transporta pakalpojumu sniedzēju kapacitāti. Latvijā projektu MAMBA īsteno Vidzemes plānošanas reģions, Vidzemes Augstskola un Autotransporta direkcija. Papildu jautājumiem: Līga Puriņa – Purīte, projekta “MAMBA” vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, mob.t. 29214024, liga.pp PIE vidzeme PUNKTS lv. Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, mob.t. 29454752, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv.
Jau vienpadsmit gadus Vidzemes plānošanas reģions ir īstenojis Vidzemes kultūras programmu (VKP), un šajā laikā ir pierādījies, ka Vidzemes kultūras programma ir būtisks finanšu instruments, kas sekmē un nodrošina kultūras procesu Vidzemē, tādejādi veidojot un saglabājot daudzpusīgu kultūrvidi reģionā. Vidzemes kultūras programmas īstenošanā vērojama liela vietējās sabiedrības ieinteresētība. To pierāda gan katru gadu pieaugošais projektu pieteikumu skaits, gan arī atbalstīto projektu īstenošanā iesaistīto dalībnieku un apmeklēju skaits. Konkursā šogad tiks sadalīts finansējums – 85 500 eiro apmērā. Atbalsts būs pieejams tādiem kultūras projektiem, kuri tiks sagatavoti atbilstoši programmas nolikumam, mērķim un prioritātēm un kurus plānots īstenot laika posmā no 2019. gada maija līdz 2019. gada 15. decembrim. 2019. gadā Vidzemes kultūras programmas mērķis ir nodrošināt līdzsvarotu, daudzveidīgu un kvalitatīvu kultūras procesu un tā pieejamību Vidzemē, saglabājot un attīstot Vidzemes novadam raksturīgās vērtības, tradīcijas un kultūrvidi. Šī mērķa sasniegšanai paredzēts finansiāli atbalstīti tādus reģionālas un vietējas nozīmes projektus, kuru īstenošanā noteiktas sekojošas prioritātes: • Vidzemes kultūras mantojuma vērtību saglabāšana, pārmantošana un popularizēšana, stiprinot vidzemnieku identitāti, atbalstot kopienu iniciatīvas, iesaistot sabiedrību kultūras pasākumu organizēšanā; • Bērnu un jauniešu kvalitatīva kultūrizglītība un iesaiste kultūras pasākumu norisē, veidošanā un projekta aktivitātēs; • Radošo industriju attīstība, sadarbojoties dizaina speciālistiem, studentiem un Vidzemes amatniekiem; • Sabiedrības iesaiste dabas un kultūras mantojuma vērtības apzināšanā un integrētā attīstībā, iesaistot un informējot sabiedrību par iespēju brīvprātīgi veikt dabas un kultūras mantojuma vērtību apzināšanu un uzturēšanu. Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš ir līdz 2019. gada 29. martam plkst. 17:00. Projektu pieteikumi jāiesniedz Vidzemes plānošanas reģionā Cēsu birojā personīgi vai jānosūta pa pastu (pasta zīmogs - piecas dienas (25.03.2019.) pirms konkursa beigu termiņa). Adrese - Vidzemes plānošanas reģions, Bērzaines iela 5, Cēsu novads, Cēsis, LV - 4101. Konkursa pieteikuma veidlapa un nolikums: Prezentācija par projektu pieteikumu sagatavošanu pieejama šeit. Vidzemes kultūras programmas projektu konkursu jau divpadsmito gadu rīko Vidzemes plānošanas reģions saskaņā ar Valsts kultūrkapitāla fonda padomes apstiprināto nolikumu un noslēgto līgumu. Vidzemes kultūras programmas finansējums saņemts Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā ""Latvijas valsts mežu" atbalsts kultūras programmām reģionos", par piešķirto finansējumu konkursa kārtībā konkurējot ar citiem Latvijas reģioniem. Pagājušā gadā, sadalot 126 600 eiro, Vidzemes kultūras programmā tika atbalstīti pavisam 59 projekti no konkursā iesniegtajiem 119 pieteikumiem. No 2008. līdz 2018. gadam Vidzemē realizēti pavisam 347 dažāda mēroga kultūras projekti, kultūras nozarei piesaistot vairāk nekā 676 600 eiro, kas ir būtiska un ievērojama summa reģionālā kontekstā. Marta vidū plānots informatīvs seminārs par projektu pieteikumu sagatavošanu, uzsvaru liekot uz prioritāti “Sabiedrības iesaiste dabas un kultūras mantojuma vērtības apzināšanā un integrētā attīstībā, iesaistot un informējot sabiedrību par iespēju brīvprātīgi veikt dabas un kultūras mantojuma vērtību apzināšanu un uzturēšanu”.
Sīkāka informācija: Dace Laiva, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, mob.tel. 25670756, dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv.
Labs iekštelpu klimats nosaka to, cik labi vai slikti cilvēks jūtas telpā. Tas ietver vairākus aspektus: piemērota iekštelpu gaisa temperatūra/komforta temperatūra, apgaismojums, akustiskais komforts/troksnis, iekštelpu gaisa kvalitāte/ogļskābās gāzes (CO2) koncentrācija telpā, iespēja regulēt iekštelpu gaisa kvalitāti telpā, citi piesārņojuma veidi kā piemēram, putekļi, gaistošo organisko savienojumu klātbūtne gaisā. Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta docents Gatis Žogla diskusijas dalībniekiem stāstīja par veiktajiem gaisa kvalitātes mērījumiem kādā skolas klasē, kurā tobrīd atradās 25 skolēni. Telpas izmērs 10x5x3,5 m. Veicot mērījumus ar CO2 mērītāju, tika secināts, ka esošais gaisa apmaiņas ātrums ir jāpalielina 43 reizes, lai nodrošinātu cilvēka veselībai nekaitīgu CO2 līmeni telpā. Tas nozīmē, ka klasē ir būtiski jāuzlabo gaisa apmaiņa jeb jānodrošina pietiekami laba ventilācija.
Liv Randi Lindseth no Hedmarkas pašvaldības Norvēģijā diskusijas dalībniekiem stāstīja par Norvēģijā veiktajiem pētījumiem izglītības iestādēs. Pamats labai sabiedrības veselībai tiek likts jau bērnībā. Bērni ir daudz jūtīgāki pret gaisa piesārņojuma iedarbību, un vēlāk vairākas elpceļu slimības, piemēram, astma var veidoties tieši bērnudārza un skolas laikā, ilgstoši uzturoties telpās ar sliktu iekštelpu klimatu. Turklāt, šādos apstākļos samazinās skolēnu mācīšanās spējas un labsajūta. L. Randi Lindseth atgādināja arī par skolotājiem un citiem skolas darbiniekiem, kuri arī pakļauti veselības problēmām un darba nespējai nelabvēlīga iekštelpu klimata dēļ. Arī Matti Pylkkö no Lapenrantas reģiona vides aizsardzības biroja Somijā uzsvēra slikta iekštelpu klimata ietekmi uz skolotāju veselību, minot nepietiekamo gaisa apmaiņu telpās, pārlieku lielo trokšņa līmeni skolas ēkā, kā arī neatbilstošu mitruma līmeni telpās. Savukārt Marit Ragnarsson no Dalarnas apgabala pašvaldības Zviedrijā uzsvēra apgaismojuma lomu uz cilvēka labsajūtu un dienas ritmu, sakot: “Mums ir nepieciešams pareizais apgaismojums īstajā vietā un laikā, lai sekmētu mūsu aktivitātes.” Vienmērīgs apgaismojums var būt nogurdinošs, tāpēc tas būtu jāpielāgo noteiktām dienas stundām un noteiktām aktivitātēm. Gaismas spektram būtu jāseko dabiskās dienas gaismas ciklam – no rīta vēsi baltā gaisma dos enerģiju, dienas laikā nepieciešams apgaismojums ar baltu krāsas spektru, bet vakarpusē silti dzeltenīgs apgaismojums. Dzeltenā krāsa ir līdzvērtīga saules rietēšanas gaismai, kas liecina par vakara iestāšanos un došanos atpūtā. Šo aspektu M. Ragnarsson aicina ņemt vērā, plānojot atjaunošanas darbus ēkās. Arī Latvijā ir veikti pētījumi par iekštelpu klimatu izglītības iestādēs. Viens no tiem ir „Izglītības iestāžu vides kvalitātes un drošuma pētījums”, ko veica Veselības ministrija Eiropas Sociālā fonda projekta „Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” ietvaros. Laika posmā no 2017. gada 2. oktobra līdz 2018. gada 29. martam tika apsekotas 20 Latvijas vispārizglītojošajās skolas. Pētījuma ietvaros tika secināts, ka apsekotajās skolās ventilācijas kvalitāte daļēji atbilst Pasaules Veselības organizācijas ieteiktajām normām. Esošais ventilācijas veids vai īstenotais vēdināšanas režīms daļēji spēj uzturēt izglītojamo veselībai nekaitīgu un drošu iekštelpu gaisa kvalitāti, tāpēc ir nepieciešami būtiski uzlabojumi vēl efektīvākai gaisa apmaiņai mācību telpās. Vairāk par pētījumu uzziniet: http://www.vi.gov.lv/lv/vides-veseliba/gaiss/iekstelpu-gaiss Lai iepazīstinātu “EFFECT4buildings” pārstāvjus ar Latvijā izmantotajām tehnoloģijām, veicot atjaunošanas darbus ēkās, Vidzemes plānošanas reģions kopā ar Cēsu, Smiltenes un Valmieras pašvaldībām organizēja pieredzes apmaiņas vizītes vairākās ēkās. Tostarp, Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskolā, kurā 2018. gada janvārī tika pabeigti renovācijas darbi, kas tika veikti atbilstoši zemas enerģijas patēriņa ēkas principiem. Smiltenē Tehnisko projektu vadītājs, energopārvaldnieks Andris Jaunpetrovičs stāstīja par energopārvaldību Smiltenes novadā un ļāva ielūkoties nesen atklātajā daudzdzīvokļu mājā Smiltenē, Daugavas ielā 7a. Valmierā tika apskatīta četrstāvu sociālā dzīvojamā māja Ūdens ielā 2C, kas februārī tika nodota ekspluatācijā. Papildus bija iespēja ielūkoties nesen atvērtajā Valmieras peldbaseinā, kur ikdienā peldbaseina darbības nodrošināšanai tiek izmantota siltuma atgūšanas tehnoloģija. Foto: "EFFECT4buildings" projekta partneri un ēku apsaimniekotāji Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskolā
Par “EFFECT4buildings” projektu Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam ietvaros Vidzemes plānošanas reģions kopā ar partneriem no vairākām Baltijas jūras reģiona valstīm īsteno projektu "Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai" (EFFECT4buildings) ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Norvēģijas atbalstu. "EFFECT4buildings" mērķis ir palielināt ēku energoefektivitātes pasākumu skaitu publiskajās ēkās visā Baltijas jūras reģiona teritorijā. Vairāk par projektu: http://www.vidzeme.lv/ Foto: "EFFECT4buildings" projekta partneri un ēku apsaimniekotāji Smiltenē Informāciju sagatavoja: Baiba Norberte, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.norberte PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 28752793, www.vidzeme.lv Papildu informācija: Aija Rūse, projekta “EFFECT4buildings” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, aija.ruse PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 26400288
Nedēļa aizsākās ar Vidzemes Uzņēmējdarbības centra (VUC) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) kopīgi organizēto semināru un meistarklasi “Kā piesaistīt investorus un attīstīt uzņēmējdarbības vidi Vidzemes plānošanas reģionā”. Kopā ar pašvaldību vadītājiem, nozares profesionāļiem un atbildīgajiem cilvēkiem par novadu attīstības plānošanu seminārā tika diskutēts par jautājumiem, kas ir būtiski gan ārvalstu, gan Latvijas uzņēmējiem brīdī, kad jāpieņem lēmumi par sava biznesa attīstīšanu un investīciju piesaisti. Tika meklēti risinājumi, ko pašvaldības var darīt labāk un savādāk, lai uzrunātu potenciālos uzņēmējus – investorus.
Nedēļa turpinājās ar vidzemnieku plaši apmeklēto “Radošo NEdarbnīcu” Skujenē, kurā bija pulcējušies gan Amatas novada pašvaldības domes deputāti, gan Skujenes iedzīvotāji un uzņēmēji, gan arī dalībnieki no citiem Vidzemes novadiem. “Radošā NEdarbnīca” bija viena no aktivitātēm vairāku pasākumu ciklā, vēršot iedzīvotāju uzmanību un cenšoties iedzīvināt ideju par viedo Skujeni. Pasākumā tika minētas un izanalizētas idejas un resursi, lai atrastu turpmāko vietas attīstības potenciālu.
Pasākuma dalībnieki īpaši akcentēja Skujenes mieru un klusumu, kas mūsdienās ir liela vērtība, turklāt – ar biznesa potenciālu. Atbalstu guva arī ideja par uzņēmējdarbību, kuras galvenais resurss varētu būt skujas – produkts, kas saistīts ar vietvārdu. Jāpiebilst, ka ideja par efektīvu koksnes atlikumu izmantošanu, tajā skaitā skuju, tika iztirzāta arī konferences “Inovācija attīstībai” laikā. Tāpat arī Vidzemes uzņēmēji Inovāciju nedēļas ietvaros aktīvi izmantoja iespēju apmeklēt Rīgas Tehnisko universitāti (RTU), lai iepazītos ar universitātes piedāvātajām iespējām augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu izveidei. Universitāti apmeklēja vairāk nekā 30 pārstāvji no 17 Vidzemes uzņēmumiem. Uzņēmuma pārstāvjiem bija iespēja uzzināt par zinātnieku un industrijas sadarbības iespējām un pieredzi, kā arī sadarbībai pieejamo finansiālo atbalstu.
Savukārt RTU Cēsu filiālē Vidzemes skolēniem bija iespēja apmeklēt atvērtā tipa prototipēšanas darbnīcu «theLAB Cēsis». Kopumā gandrīz 90 Vidzemes vispārējo izglītības iestāžu un profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi iepazinās ar atvērtās prototipēšanas darbnīcas konceptu, kādēļ ir svarīgi apgūt prototipēšanu un «theLAB Cēsis» piedāvātajiem pakalpojumiem – apgūt un lietot 3D skeneri, 3D printerus, ploteri, CNC kokapstrādes iekārtu, slīpmašīnas un putuplasta griezēju, urbjmašīnas un dažādas rokas instrumentus un elektroiekārtas.
Nedēļas noslēgumā neformālā gaisotnē Cēsīs tikās aptuveni 40 IT jomas profesionāļi, lai uzzinātu par jaunumiem tehnoloģiju pasaulē, vienlaikus izmantojot iespēju klātienē tikties ar savas nozares pārstāvjiem. Veiksmīgi aizvadot pirmo Vidzemes inovāciju nedēļu, pasākumu organizatori pašvaldībās norādīja, ka šāda iniciatīva ir ļoti noderīga un vērtīga reģionam, jo tikai apvienojot resursus, sadarbojoties pāri novadu robežām un kopīgi rīkojot pasākumus Vidzemes mērogā, var sasniegt labākos rezultātus, tāpēc noteikti ir organizējama arī nākotnē. Organizatori un vairāki pasākumu apmeklētāji minēja, ka nedēļas ietvaros aizsāktais koncepts varētu kļūt par jauno Vidzemes reģiona vizītkarti – Inovatīvā Vidzeme. Bez jau iepriekš minētajiem pasākumiem, savas durvis vēra arī tādi uzņēmumi kā “Wunder” un “Valmieras stikla šķiedra”. Beverīnas novada bibliotēkās notika iepazīšanās ar e-grāmatu sniegtajām iespējām, Vidzemes Augstskola uzņēma apkārtējo novadu skolu audzēkņus, kurus iepazīstināja ar vienu no šobrīd modernākajiem tehniskajiem aprīkojumiem virtuālās un paplašinātās realitātes laboratorijās. Paralēli, visas nedēļas garumā nerima sarunas dažādos semināros, tika radītas jaunas, inovatīvas idejas, kas potenciāli varētu kļūt par pelnošu biznesu, kā arī tika saņemti pieteikumi no uzņēmumiem atbalstam pašvaldību izsludinātajos grantu konkursos.
No 25. februāra līdz 1. martam pirmo reizi Vidzemē, pēc VPR iniciatīvas, norisinājās “Vidzemes Inovāciju nedēļa 2019”, kuras ietvaros notika virkne pasākumu ar mērķi rosināt esošos un topošos uzņēmējus, darbiniekus, vadītājus saskatīt inovāciju potenciālu savā ikdienā. Vairāk par pasākumu kopumu varat uzzināt mājas lapā http://innovation.vidzeme.lv/lv/. Vidzemes plānošanas reģions izsaka pateicību visiem pasākumu organizatoriem un organizēto pasākumu apmeklētājiem. Uz tikšanos citos radošos pasākumos! Informāciju sagatavoja: Ģirts Broks, uzņēmējdarbības speciālists, Vidzemes plānošanas reģions, mob.t. 26943163, girts.broks PIE vidzeme PUNKTS lv Š TENTacle projekta ietvaros 2018. gadā tika izstrādāts Mobilitātes plāns 2030 ar detalizētu esošās situācijas analīzi un risinājumiem, kā uzlabot sasniedzamību attālās lauku teritorijās, tādējādi nodrošinot piekļuvi darbam, izglītībai, veselības aprūpei un sociālajiem pakalpojumiem. Tas var būt par pamatu uzlabotu vai pavisam jaunu mobilitātes risinājumu radīšanai. Mobilitātes plāns sniedz būtisku ieskatu nākotnes attīstības virzienos, taču vienlaikus tas palīdz jau šobrīd, plānojot sabiedriskā transporta kustību reģionā, ceļu infrastruktūras uzlabošanas darbus pašvaldībās, kā arī ļauj skaidrāk noteikt prioritātes jautājumos, kuros nepieciešams pārstāvēt reģiona intereses nacionālā līmenī. Vidzemes plānošanas reģions uzsāks proaktīvu rīcību, lai transporta un sasniedzamības plānošanā sēdētu pie viena galda ar transporta politikas veidotājiem nacionālā līmenī un nozares atbildīgajām institūcijām.
Mobilitātes risinājumus Vidzemes plānošanas reģionā pilnveido arī MAMBA projekts. MAMBAs ietvaros ciešā sadarbībā ar Sabiedriskā transporta nodaļu tiek izstrādāti un testēti inovatīvi pakalpojumu risinājumi transportā, aktīvi sadarbojoties ar transporta politikas veidotājiem. Tas ļauj ne vien kompleksi raudzīties uz risinājumiem, iesaistot visas ieinteresētās puses, un rast atbalstu dažādu iniciatīvu īstenošanai, bet vienlaikus ļauj apmainīties arī ar ārvalstu labajām pieredzēm, lai pārņemtu un adaptētu labākos risinājumus vietējiem apstākļiem un situācijai.
Šī ir jauna prioritāte, tādēļ, lai palīdzētu sagatavot projektu pieteikumus vērtīgiem un saturiski nozīmīgiem projektiem, aicinām uz semināru š.g. 19. martā, plkst. 10.30 (ierašanās no plkst. 10.00), Bērzaines ielā 5, Cēsīs. Seminārā esam aicinājuši piedalīties dažādu jomu ekspertus - Ievu Švarcu (UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Kultūras sektora vadītāju), Aldi Liepiņu (Dabas aizsardzības pārvaldes ekspertu), Ievu Vītolu (Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskā pētniecības centra pētnieci, Dr. art). Visiem ekspertiem ir liela pieredze dažādu projektu realizācijā par dabas un kultūras mantojuma vērtības apzināšanu. Seminārā īsi pastāstīsim arī par VKP 2019 projektu pieteikumu sagatavošanu un administratīvo vērtēšanu. Lūdzam reģistrēties semināram šeit līdz 18. martam, plkst. 10:00.
Informāciju sagatavojusi: Dace Laiva, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, mob.tel. 25670756, dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv.
Pēc Vidzemes plānošanas reģiona rosinājuma šogad pirmo reizi tika rīkota Vidzemes Inovāciju nedēļa ar mērķi mudināt esošos un topošos uzņēmējus, darbiniekus un vadītājus saskatīt inovāciju potenciālu savā ikdienā. Lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību ar Vidzemē radītām inovācijām un inovatīviem uzņēmumiem un iedvesmotu inovāciju radīšanai arī citus, Vidzemes Inovāciju nedēļā tika atklāta Inovāciju izstāde, kuru šobrīd līdz 30. martam var aplūkot Valmieras integrētās bibliotēkas foajē un 1. stāva lasītavā (Cēsu iela 4, Valmiera).
Izstāde veidota, lai iepazīstinātu ar labajiem piemēriem un veidotu priekšstatu par inovācijām, parādot to dažādību un nozīmi reģiona attīstībā un konkurētspējā. Inovācijas, par kurām Vidzemes plānošanas reģions izvēlējies šoreiz stāstīt, Vidzemē nebūt nav vienīgās, taču katrs šis stāsts var kalpot par iedvesmu jaunām idejām. Izstādes vizuālā dizaina tapšanā piedalījās arhitekts Sandis Radziņš. Stendu sānu sienas ir veidotas kā stilizēti tauriņu spārni, kuru vēziens, vieglums un dinamika simbolizē Vidzemes uzņēmumu jaunradi. “Uzskatu, ka svarīgs faktors stendu dizainā ir tieši koka materiālam. Laikā, kad dažādās jomās kokam pastāv daudz alternatīvu, nedrīkstam aizmirst par šo Latvijas vērtību. Arī būvniecības nozarē šobrīd koksnes lietošana būvkonstrukcijās ir īpaši aktuāla. Notiek pāreja no betona uz koku kā ilgtspējīgu materiālu. Koka faktūra vienmēr ir un būs unikāla. Tā siltajai virsmai vienmēr ir patīkami pieskarties,” tā uzskata arhitekts. Stendi izgatavoti “Ķēniņa galdniecībā” Cēsīs, galdnieka Sandora Pilskallieša gādībā un uzraudzībā. Sandors uzteic Vidzemes plānošanas reģionu par ideju informācijas attēlošanai izmantot tieši koka stendus ierasto plastikātu vietā. “Koks, ar ko mēs paši ikdienā strādājam, ir pārsteidzošs materiāls – no tā var izveidot jebko un tas lieliski iederas jebkurā vidē,” pārliecināts uzņēmējs.
Vidzemes plānošanas reģions vienlaikus informē, ka arī citi interesenti var pieteikties izstāžu stendu demonstrēšanai jebkurā vietā Latvijā (lūgums ņemt vērā, ka izstādes transportēšana un izvietošana jānodrošina izstādes pieteicējam). Vairāk informācijas: Anita Āboliņa, Vidzemes plānošanas reģiona Sabiedrisko attiecību vadītāja, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob. tālr. +371 29454752
“Mums ir jāatzīst, ka mūsu vienīgās patiesās vērtības ir bioloģiskie resursi un ar saprātu apveltīti cilvēki. Latvijai piemīt vairāki būtiski priekšnosacījumi, lai te rastos pasaules līmenī konkurētspējīgi, bioloģiskajos resursos balstīti produkti un pakalpojumi,” foruma atklāšanā Latvijas bioekonomikas potenciālu raksturoja Inese Suija-Markova, Vides risinājumu institūta izpilddirektore un Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera pārstāve, kas piedalās bioekonomikas inovāciju ekosistēmas attīstīšanā Vidzemē. Savukārt viena no dāņu bioekonomikas pamatlicējām Dr. Lene Lange, runājot par gudru bioekonomikas risinājumu attīstīšanu, vairākkārt uzsvēra, ka to visbiežāk kavē nepareizi pielietoti vides un dabas resursi: “34-50% no visiem bioloģiskajiem resursiem tiek izniekoti. Tas ir pārāk izšķērdīgi!”
Pozitīvs piemērs bioresursu izmantošanā un ilgtspējīgas pilsētvides veidošanā ir Somijas pilsēta Joensuu. Lai gan pilsētas bioresursi ir pietiekamā apjomā, domājot par nākotnes izaicinājumiem, tā izstrādājusi Klimata programmu ar mērķi līdz 2025. gadam kļūt par oglekļa ziņā neitrālu pilsētu. Joensuu pašvaldības priekšsēdētāja vietniece Janna Puumalainen atzina, ka darbs pie šī plāna sācies jau pirms 15 gadiem, taču šobrīd oglekļa patēriņa intensitātes dēļ aktualitāte pasaulē pieaug. Ņemot vērā Joensuu pieredzi, pašvaldībām, kas šo ceļu sāk tikai tagad, jārēķinās, ka bioekonomikas attīstības iespējas būs lielā mērā atkarīgas no pašvaldības vadības un speciālistu atvērtības inovācijām, kā arī no prasmes izmantot pašvaldības teritorijā esošos bioresursus.
“Viss, ko mēs šobrīd ražojam no naftas, mēs varētu ražot no koka” ir pārliecināts "Norskog Group" izpilddirektors Arne Rørå. Savukārt Itālijas ārstniecības augu audzētāju asociācijas priekšsēdētājs Dr. Andrea Primavera norādīja, ka jau šobrīd nepieciešamība pēc ekoloģiski audzētiem augiem, kas rada pamatu pievienotās vērtības produktiem, ir lielāka nekā jebkad iepriekš. Turklāt nākotnē nepieciešamība pēc tiem tikai augs. Dr. Lange uzsvēra, ka tieši mazajiem uzņēmumiem ir lieliskas priekšrocības savā attīstībā gudri izmantot bioloģiskos resursus. Kā veiksmīgu piemēru vērtību ķēdes pilnīgai izmantošanai viņa minēja dāņu kooperatīvus – to īpašnieki ir lauksaimnieki, kuriem rūp resursu pilnīga izmantošana. Ar spožiem bioekonomikas piemēriem forumā uzstājās arī Latvijas uzņēmēji un zinātnieki: Latvijas Lauksaimniecības universitātes vadošā pētniece Ilga Gedrovica, kas piedalījusies dažādu bioresursos bāzētu pārtikas produktu izstrādē un šobrīd attīsta slieku izmantošanas iespējas pārtikā; augu šūnu audzēšanas tehnoloģiju uzņēmuma SIA “Alternative Plants” īpašnieks Mārtiņš Borodušķis; Vides risinājumu institūta vadošais pētnieks un SIA “Cīruļkalns atpūtas bāze” pārstāvis Matīss Žagars; strauji augošā eksporta uzņēmuma SIA “Felici” pārstāve Irma Ērika Arredondo Briede.
A. Rørå brīdināja foruma dalībniekus, ka bioekonomika pēc būtības ir lielas pārmaiņas – mainīti biznesa modeļi, ražošanas paņēmieni un, protams, domāšana. Tas prasa lielu uzdrīkstēšanos, bet pretī sniedz neiedomājamas iespējas. Raugoties 50 gadu tālā nākotnē un ņemot vērā straujās klimata pārmaiņas pēdējo gadu desmitu laikā, futuroloģe Lene Rachel Andersen aicināja saglabāt vietas piederības sajūtu, kas ir būtiska mūsu sabiedrības, tai skaitā bioekonomikas attīstībai. Ja apkārtējais mums ir emocionāli tuvs, mēs centīsimies to saglabāt, rīkosimies atbildīgi un gudri ar mums pieejamajiem resursiem.
Forumu organizēja Vides risinājumu institūts un Vidzemes plānošanas reģions, kas kopā ar partneriem no Somijas, Norvēģijas, Polijas un Igaunijas projekta “RDI2CLuB” ietvaros izstrādā rīcību plānu Zināšanās balstītas bioekonomikas inovāciju ekosistēmas attīstīšanai reģionā. Latvijas viedās specializācijas stratēģijā bioekonomika identificēta kā viena no nozīmīgākajām Latvijas attīstības jomām. Bioekonomikas nozarēs balstītas inovācijas var nodrošināt Latvijas konkurētspēju reģionālā un starptautiskā līmenī, kā arī veicināt Latvijas ieguldījumu ES kopējo mērķu sasniegšanā. Forums “Bioekonomika – inovāciju iespējas” norisinājās projekta "Bioekonomikas inovāciju sistēmas attīstīšana reģionos” (RDI2CluB) Nr. R043 ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Eiropas Reģionālais attīstības fonds Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014. - 2020. gadam ietvaros, kā arī līdzfinansē Norvēģijas finanšu instruments un projekta partneri. Informāciju sagatavoja: Guna Dātava Vides risinājumu institūts Guna.datava PIE videsinstituts PUNKTS lv +371 26568947
Komisijas sēdē deputātus ar remigrācijas atbalsta pasākumiem un pilotprojekta līdzšinējiem rezultātiem iepazīstināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits un Kurzemes remigrācijas koordinatore Kristīne Smilga. Pārstāvji informēja, ka pērn uzsāktā projekta ietvaros Latvijā ir atgriezušās jau 163 ģimenes jeb 399 cilvēki. K.Smilga atzīmēja, ka vairums pašvaldību remigrāciju saredz kā iespēju un arī skolas ir ieinteresētas uzņemt bērnus, tāpēc notiek aktīvs darbs, lai apmācītu pedagogus remigrantu bērnu integrēšanā Latvijas skolu vidē. Pārstāvji un deputāti bija vienisprātis, ka plašāk jāpublisko pozitīvie stāsti par cilvēkiem, kuri atgriezušies uz dzīvi Latvijā, lai kliedētu sabiedrībā pastāvošos mītus. R.Bremšmits sacīja, ka remigrācijas koordinatori atbalstu potenciālajiem remigrantiem nodrošinās arī šogad un, vadoties pēc darba apjoma, tiks izsvērts, vai katrā reģionā koordinatoru skaitu palielināt par vēl vienu. Tāpat viņš atzīmēja, ka pilotprojekts ir iekļauts šī gada valsts budžeta projektā. Kopš 2018.gada sākuma katrā no pieciem plānošanas reģioniem darbojas viens reģionālais koordinators, kurš bez maksas ikvienam interesentam sniedz konsultāciju par jautājumiem, kas saistīti ar atgriešanos Latvijā, konkrētā reģionā. Koordinators vienlaikus ir atbalsta persona, kas palīdz ārvalstīs esošajiem attālināti izvērtēt priekšrocības pārdomātam lēmumam, kā arī sagatavoties, lai veiksmīgi atgrieztos Latvijā. Informāciju sagatavoja: Saeimas Preses dienests, Tālr.: 67087218, mob.: 26184007, E-pasts: prese PIE saeima PUNKTS lv Foto: 2019.gada 13.marts. Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde. (© Ieva Ābele, Saeima) Mākslas terapijā cilvēks tiek aicināts savas domas, jūtas un vajadzības uzzīmēt, uzgleznot, izveidot no māla vai plastilīna, salikt kā kolāžu no attēliem vai atrast citu piemērotu mākslinieciskās izteiksmes veidu. Mākslas terapijā tiek izmantoti gan vārdi, gan bezvārdu „valoda” - māksla. Mākslas terapijā svarīgs ir radošais process un tā rezultāts, pārdomas un arī saruna ar mākslas terapeitu pēc radošā procesa, ņemot vērā katra vēlmes un iespējas. Mākslas terapija notiek drošā un atbalstošā vidē profesionāla mākslas terapeita klātbūtnē, kas palīdz mērķtiecīgi organizēt un vadīt mākslas terapijas procesu atbilstoši katra vajadzībām, vēlmēm un iespējām. (Informācijas avots: http://www.arttherapy.lv/lv/makslas-terapija/kas-ir-makslas-terapija)
Laura, pastāsti, lūdzu, kāds ir mākslas terapijas mērķis? Katram cilvēkam, apmeklējot mākslas terapiju, ir atšķirīgs mērķis. Es izstāstu par to, kas ir mākslas terapija un kādos virzienos varam strādāt. Klients izstāsta par to, kas ir viņa grūtības, un mēs vienojamies par mērķi. Strādājot ar klientu, kuram ir garīga rakstura traucējumi, pieaicinu bērna vecāku vai asistentu, ja tas ir iespējams, lai iegūtu viedokli no cilvēka, kurš ikdienā pavada daudz laika kopā ar šo cilvēku. To praktizēju arī ar pilngadīgām personām, kurām ir garīga rakstura traucējumi. Bieži vien vecāks vai asistents redz citas problēmas, ar kurām cilvēkam būtu vērtīgi strādāt un kuras klients pats neapzinās, bet kas, iespējams, apkārtējiem traucē veidot veiksmīgu sadarbību ar šo cilvēku. Viena no jomām, ar kuru strādā mākslas terapijā, ir cilvēka emocionālā daļa. Emociju iepazīšana, apzināšanās palīdz cilvēkam labāk izprast to, kā viņš jūtas un rīkojas atkarībā no sava noskaņojuma. Otra joma ir cilvēka sociālās prasmes, lai saprastu, kā viņš mijiedarbojas ar otru cilvēku. Sociālo prasmju attīstīšanai var izmantot gan valodu, gan mākslas materiālus. Mākslas terapeits kopā ar klientu var veidot vienu darbu, sarunājoties vai klusējot. Ir svarīgi uzzināt, kā cilvēks jutās sadarbības laikā un kā sajuta otra iesaistīšanos. Trešā joma ir kognitīvo funkciju pilnveide - domāšanas un atmiņas procesu veicināšana. Sesijas neiztrūkstoša daļa ir saruna gan sesijas sākumā, gan pēc mākslas darba pabeigšanas, ja tas ir iespējams. Pārrunājam, kāds ir bijis šis radošais process klientam, un viņam ir iespēja papildināt savu mākslas darbu ar stāstu. Reizēm mākslas darbi ir abstrakti un ne vienmēr tajos ir dziļa doma, tāpēc nobeigumā pētām un pārrunājam, ko cilvēks var šajā darbā saskatīt. Mākslas terapijā es neizdaru subjektīvus secinājumus par to, ko klients ir domājis veidojot darbu, bet jautāju, ko viņš domā un jūt. Palīdzu strukturēt stāstu, lai cilvēks spētu noformulēt savas emocijas un jūtas. Mākslas terapijas nosaukums rada asociācijas, ka terapijas laikā būs jāglezno vai jāzīmē. Ko darīt cilvēkam, kurš nav radošs un domā, ka nespēj neko skaistu izveidot vai uzzīmēt? Vai mākslas terapija ir viņam piemērota? Nākot uz mākslas terapiju, nav prasība, lai cilvēkam būtu mākslinieciskas prasmes. Par mākslas terapiju reizēm ir maldīgs priekšstats, ka jārada akadēmiski pareizi mākslas darbi. Ir ļoti daudz tehnikas, kurās nav nepieciešamas zīmēšanas prasmes un tas ir terapeita uzdevums- dot drošības sajūtu caur tehnikām, kuras cilvēks spēj izpildīt. Terapijas sākumā terapeits izvērtē cilvēka piemērotību vizuāli plastiskās mākslas terapijai. Ja cilvēkam ir ļoti liela pretestība un viņš atsakās darīt jebko, ko ierosina terapeits, tad jāskatās, vai cilvēkam nebūtu piemērotāks cits terapijas veids, piemēram, psihologa konsultācijas vai kāda cita mākslas terapijas specializācija. Vizuāli plastiskā mākslas terapija nav brīnumzāles, kas derēs visiem. Cilvēkam ir jābūt vēlmei iesaistīties procesā. Kā notiek darbs ar emocijām? Ja tas ir darbs ar emocijām, tad tā var būt emociju iepazīšana. Piemēram, kā mēs vispār varam nosaukt savas emocijas, vai dusmas ir tikai dusmas vai zem tām ir aizvainojums, bezpalīdzība, aizkaitinājums. Tas palīdz labāk ieraudzīt, cik dažādi mēs varam justies atkarībā no situācijas. Vai caur mākslas terapiju ir iespējams koriģēt cilvēka uzvedību? Piemēram, strādāt ar agresivitāti? Caur mākslas terapiju var iemācīties sajust mirkli pirms gribas „mest kaut ko pret sienu”, piemēram, apzināties to, ka kļūstu dusmīgs. Mākslas terapijā ir tehnikas, kas palīdz izreaģēt trauksmi. Ir vingrinājumi, kurus, veicot sesijas sākumā, klientos mazinās trauksme. Daži cilvēki pastāvīgi izjūt trauksmi, tomēr to var piedzīvot ikviens. Vai mākslas terapija ir piemērota bērniem ar funkcionāliem traucējumiem? Noteikti. Mākslas terapija ir ļoti daudzpusīga, kas dod iespēju strādāt ar bērniem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem, tai skaitā runas traucējumiem. Mākslas terapijas process dod daudz - sava emocionālā stāvokļa apzināšanos, dažādu materiālu sajušana, komunikācijas prasmju veicināšana. Arī bērni ar jauktiem funkcionāliem traucējumiem apmeklē mākslas terapiju. Vai mākslas terapiju var apmeklēt vecāks kopā ar bērnu? Jā, mākslas terapijā var strādāt ar pāri, bet es neesmu strādājusi šādā pieejā. Tā var būt piemērota situācijās, kad nepieciešams uzlabot savstarpējās attiecības vai risināt kādu konfliktu. Var strādāt arī ar visu ģimeni. Piemēram, visiem ģimenes locekļiem veidojot kopīgu kolāžu, ir redzams, kādu lomu katrs ikdienā ieņem mājās un kā ģimenes locekļi jūtas attiecībā viens pret otru. Vai mākslas terapijas apmeklējumam ir vecuma ierobežojums? Un cik gara ir viena sesija? Mākslas terapijā esmu strādājusi ar divgadīgiem bērniem, tomēr redzu, ka trīs gadi ir veiksmīgāks vecums, no kura sākt strādāt. Savukārt, runājot par senioriem, nav noteikts vecuma ierobežojums. Ir pansionāti, kuros senioriem nodrošina mākslas terapiju. Runājot par nodarbību ilgumu, individuālā sesija ir pusstunda vai stunda, bet ir klienti, kuri nevar noturēt uzmanību arī pusstundu. Ir klienti, kuri ar grūtībām iekļaujas stundā, tad terapeitam stingrāk jāstrukturē sesija. Grupu nodarbība ilgst pusotru stundu. Kādas ir pārdomas, sniedzot mākslas terapijas nodarbības projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros? Darbā ar klientiem, kuriem ir psihiskas saslimšanas vai garīga rakstura traucējumi, esmu nonākusi pie secinājuma, ka mākslas terapija būtu palīdzoša arī šo klientu mammām, jo viņu ikdiena ir pilna rūpju un emocionālas spriedzes un nepieciešams atbalsts. Raugoties nākotnes virzienā, gribētu redzēt, lai šāds atbalsts būtu vecākiem, kas audzina bērnus, kuri nekad neizaugs. Vairāk informācijas: Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Kas tad īsti ir vienotais kultūras un dabas mantojums Vidzemē, kur to meklēt un ko ar to var darīt – par to prezentācijās stāstīja vairāki Vidzemes plānošanas reģiona pieaicinātie speciālisti.
Semināra dalībnieki. UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Kultūras sektora vadītāja Ieva Švarca iepazīstināja ar UNESCO kultūras programmām – pasaules mantojumu, nemateriālo kultūras mantojumu, kultūras izpausmju daudzveidību un dokumentāro mantojumu, rosinot klātesošos domāt par ilgtspējīgu un integrētu mantojuma attīstību. Kā vienu no piemēriem un iedvesmas avotiem I. Švarca pieminēja UNESCO īstenoto projektu “Jauno mantotāju skola”, kurā vidusskolas vecuma jaunieši saistošā veidā tiek iepazīstināti ar UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautā Rīgas vēsturiskā centra vērtībām, parādot, kā dažādos veidos iespējams iesaistīties kultūras mantojuma saglabāšanā un veicināšanā. Nodarbību cikla ietvaros jauniešiem un viņu pedagogiem būs iespējams klausīties arhitektu un nozares profesionāļu lekcijas un pieredzes stāstus par kultūras mantojuma mūsdienīgu saglabāšanu un izcelšanu, arhitektūru, dizainu, pilsētplānošanas procesiem, kā arī doties ekskursijās, pašiem restaurēt vēsturisku ēku koka detaļas, veidot mākslas instalācijas pilsētvidē, sadarbojoties ar māksliniekiem u.c. Tāpat Ieva atgādināja arī par Valsts izglītības satura centra (VISC) īstenoto projektu “Skola 2030”, kas var kalpot par pamatu idejām iesniedzamo kultūras projektu kontekstā, piemēram, īstenojot aktivitātes, kas veicina izpratni par dabas un kultūras vērtību saglabāšanu gan skolēniem, gan pedagogiem. Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais eksperts Aldis Liepiņš turpināja semināru ar prezentāciju par “Dabas un kultūras mantojumu kopējā ainavas telpā”. Viņš skaidroja, ka katrs kultūras un dabas piemineklis atrodas kādā vietā – unikālā novietnē, un ir neatņemama daļa no kultūrainavas veseluma. Izmantojot ainavisko pieeju kultūras mantojuma aizsardzībā, dabas un kultūras mantojums praksē netiek atdalīts, respektīvi – kultūras mantojums kā uzkrāto resursu kopums ietver arī vidi, kurā šis kultūras mantojums laikam ejot veidojies. Šis varētu būt vēl viens aspekts, kādā uzlūkot Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu, sagatavojot projektu pieteikumus kultūras programmai.
Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais eksperts Aldis Liepiņš. Savukārt Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskā pētniecības centra pētniece Ieva Vītola dalījās ar idejām un stāstīja par savu pieredzi jau realizētajos dabas un kultūras mantojuma projektos. Dabas un kultūras mantojuma vērtību apzināšanu iespējams īstenot izglītojošās aktivitātēs, piemēram, lekcijās, pārgājienos un ekskursijās. Būtisks, taču nereti piemirsts informācijas avots mantojuma pētīšanas procesā ir vietējie ļaudis – viņu atmiņas par pieredzēto ir autentiska laikmeta liecība. Nevar nepiekrist I. Vītolai, ka Vidzemes kultūras programma 2019 ir laba iespēja un instruments radošu ideju īstenošanai.
Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskā pētniecības centra pētniece Ieva Vītola. Semināra noslēgumā Vidzemes kultūras programmas koordinatore Dace Laiva atgādināja par visām četrām ‘Vidzemes kultūras programmas 2019’ prioritātēm: Vidzemes kultūras mantojuma vērtību saglabāšana, pārmantošana un popularizēšana; bērnu un jauniešu kvalitatīva kultūrizglītība un iesaiste; radošo industriju attīstība; sabiedrības iesaiste dabas un kultūras mantojuma vērtības apzināšanā un integrētā attīstībā. Tāpat D. Laiva aicināja projektu pieteikumos pievērst īpašu uzmanību pareizai projekta sastāvdaļu aizpildīšanai, kas ir būtisks priekšnoteikums, lai projekts tiktu atbalstīts.
Vidzemes kultūras programmas koordinatore Dace Laiva. Ar projektu pieteikumu sagatavošanas prezentāciju var iepazīties šeit. Ekspertu prezentācijas:
Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš ir līdz 2019. gada 29. martam plkst. 17:00. Projektu pieteikumi jāiesniedz Vidzemes plānošanas reģionā Cēsu birojā personīgi vai jānosūta pa pastu (pasta zīmogs - piecas dienas (25.03.2019.) pirms konkursa beigu termiņa). Adrese - Vidzemes plānošanas reģions, Bērzaines iela 5, Cēsu novads, Cēsis, LV - 4101. Tāpat pieteikumi jāiesniedz arī elektroniski (pdf formātā vienā failā), nosūtot uz e pasta adresi vidzeme PIE vidzeme PUNKTS lv. Sīkāka informācija: Dace Laiva, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, mob.tel. 25670756, dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv.
Vidzemes plānošanas reģiona Administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede tikšanos raksturo kā veiksmīgu: “Ministrs pauda atbalstu projekta iniciatīvai, t.i. “transports pēc pieprasījuma” iedzīvināšanai teritorijās, kur šobrīd ir nepilnīga sabiedriskā transporta kustība. Tāpat sarunā ministrs uzsvēra, ka sabiedriskā transporta maršrutu noteikšana un izveide ir valsts funkcija, un ir skaidrs, ka kopīgi jāmeklē risinājumi, kā stiprināt sabiedriskā transporta tīklus attālajos lauku reģionos.” Projektu vadītāja Līga Puriņa-Purīte, kura ir atbildīga par “transports pēc pieprasījuma” idejas realizēšanu Vidzemes plānošanas reģionā, uzskata: “Projekts MAMBA, ieviešot pilotu transports pēc pieprasījuma Mazsalacas un Alūksnes novados, un vienlaikus konstatējot un apkopojot datus, kas liecinās par jaunām fiksētām iedzīvotāju plūsmām konkrētos maršrutos, varētu veicināt jauna veida sabiedriskā transporta maršrutu izveidi konkrētajās teritorijās.”
FOTO: Tikšanās ar Satiksmes ministru Tāli Linkaitu, 26.03.2019 >> Sekojiet līdzi projekta aktualitātēm ŠEIT.
Papildinformācijai “Transports pēc pieprasījuma” pilota testi Mazsalacas un Alūksnes novadā tiek īstenoti Interreg Baltijas jūras reģiona projekta “MAMBA” ietvaros. Projektu MAMBA īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar partneriem no Vācijas, Polijas, Somijas, Dānijas, Zviedrijas un Latvijas Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Tā mērķis ir uzlabot mobilitātes pakalpojumu pieejamību attālajos lauku apvidos un demogrāfisko pārmaiņu skartajos reģionos, un pilnveidot transporta pakalpojumu sniedzēju kapacitāti. Latvijā projektu MAMBA īsteno Vidzemes plānošanas reģions, Vidzemes Augstskola un Autotransporta direkcija.
Jautājumiem: Līga Puriņa – Purīte, projekta “MAMBA” vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, mob.t. 29214024, liga.pp PIE vidzeme PUNKTS lv. Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, mob.t. 29454752, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv.
Projekt VPR Rīcības plānu MVU inovāciju sekmēšanai kā praktisku un saturiski kvalitatīvu atzinis gan Interreg Europe programmas sekretariāts, gan RATIO vadošais partneris no Spānijas - Aragonas pašvaldību, reģionu un provinču federācija (FAMCP). Savukārt, Īrijas projekta partneris no Korkas Tirdzniecības kameras savā plānā uzsvēris, ka vēlas iedzīvināt savā reģionā Latvijā iepazīto klasteru darbības pieredzi.
Partneru sanāksmes laikā Portugālē bija iespēja apmeklēt vairākus inovatīvus uzņēmumus: Transgranitos (granīta pārstrāde), Agroaguiar (koka palešu ražošana), ekoloģisko dzērienu ražotni Pedras Salgadas ( Super Bock Grupa), Hippic centru. Secinājums: atrodoties arī tālu no lieliem attīstības centriem var veiksmīgi attīstīt jaunus, inovatīvus produktus un nodrošināt vietējiem darbu. Piemēram, Super Bock Grupa ir lielākais bezalkoholisko dzērienu ražotājs Portugālē, aizņemot lielāko tirgus daļu šajā nozarē. Uzņēmuma darbības filozofija: pētniecības un attīstības stratēģijas mērķis ir palielināt pievienoto vērtību uzņēmumam un veicināt tā attīstību valsts un starptautiskajos tirgos. Inovācijas ir vērstas uz jaunu, efektīvāku produktu radīšanu un attīstībai traucējošu faktoru novēršanu. Caur inovāciju attīstību Super Bock Grupai ir izdevies iegūt un nostiprināt līderpozīcijas vairākos segmentos, izmantojot šo pētniecības un inovāciju izstrādes pieeju. Visa pamatā – produktu kvalitāte, lai attaisnotu patērētāju cerības. Sanāksme tika organizēta Interreg Europe programmas RATIO projekta (Reģionālie pasākumi darbības programmu inovācijai) ietvaros. Vairāk par projekta aktivitātēm un Vidzemes plānošanas reģiona paveikto varat iepazīties www.vidzeme.lv Papildu informācija: Laima Engere, projektu vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, mob.t. 28376912, laima.engere PIE vidzeme PUNKTS lv
Kokrūpnieki un projekta dalībnieki vērsa uzmanību uz sadarbības trūkumu starp profesionāļiem, piemēram, dizaineriem, arhitektiem, uzņēmējiem, mārketinga speciālistiem un citiem saistītiem jomas spēlētājiem. Šādas sadarbības veicināšana radītu produktu dizaina pievienoto vērtību un veicinātu to konkurētspēju. Tāpat uzņēmēji Vidzemē ir norādījuši, ka izjūt trūkumu pēc reģionālas koordinācijas nozares ietvaros, kas ļautu nonākt pie nepieciešamiem kontaktiem, resursiem, kā arī veicinātu nozares prestižu un atpazīstamību. Izskanējušas arī vairākas ļoti konkrētas iniciatīvas, piemēram, kopējas datubāzes vai tīkla izveide visiem nozares spēlētājiem. Papildus uzņēmēji aktualizēja, ka katrs atsevišķi iegūtu, kā arī nozare kopumā, ja domātu par kopēju nozares mārketingu. Uzņēmēju skatījumā pie nozares prestiža veicināšanas būtu jāpiestrādā, jo tas stiprinātu arī iespējas jauna un kvalificēta darbaspēka piesaistē, kas šobrīd ir problēma reģionos, kā arī pavērtu iespējas ārvalstu tirdzniecības paplašināšanai. Inguss Kampenuss, mēbeļu ražošanas uzņēmuma SIA “Kampenuss furniture” vadītājs pēc dalības vairākos pasākumos stāsta: “Piedalījāmies pieredzes apmaiņas vizītēs un uzņēmām citus Latvijas un Igaunijas uzņēmumus savā ražotnē. Tas vienlaikus bija gan izaicinājums, gan iespēja mācīties prezentēt sevi un padomāt par daudzām lietām savā uzņēmējdarbībā, atbildot uz citu jautājumiem. Ja kādam bija lietderīga iegūtā informācija pie mums, tas ir tikai iedrošinājums. Savukārt tirdzniecības misiju ietvaros uzņēmām pārstāvjus no Skandināvijas, kurus iepazīstinājām ar savu darbību. Skandināvi novērtēja mūsu individuāli radītos dizaina produktus, vēlāk no uzņēmumiem sekoja arī cenu pieprasījumi vairākiem pakalpojumiem. Viens no uzņēmumiem pavisam drīz pasūtīja pie mums izgatavot virtuves aksesuārus, par kuru kvalitāti saņēmām ļoti labas atsauksmes. Šobrīd strādājam pie viņu nākamā pasūtījuma.” Laima Engere, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā uzsver, ka reģionos jārisina jautājumi kompetenču pieejamībā, nozares mārketingā, inovatīvu pasākumu īstenošanā uzņēmējiem. “Projekta īstenošanas laikā ir attīstītas nozīmīgas sadarbības ar jomu pārstāvošām organizācijām, speciālistiem, kā arī uzņēmējiem. Šobrīd Vidzemē nav institūcijas, kas sistemātiski darbojas, lai veicinātu nozares attīstību, iesaistot tieši reģiona nozares MVU segmenta pārstāvjus – kokapstrādes un mēbeļu, īpaši dizaina mēbeļu ražotājus. Piemēram, projekta partnera pārstāvētajā Veru apgabalā Igaunijā šādas organizācijas ir divas. Ņemot vērā mūsu secināto un pašu uzņēmēju paustos argumentus, turpināsim strādāt pie vietējā tīklojuma izveides industrijas attīstībai arī pēc projekta noslēguma. Mums ir izveidojusies cieša sadarbība ar projekta partneri Igaunijā un šobrīd plānojam jau turpmākās sadarbības iespējas, lai atbalstītu abu reģionu uzņēmumus.” Iepazīstieties ar projekta laikā paveikto šeit.
Projektu “Kokapstrādes un mēbeļu industrijas produktu inovācijas un eksports Veru apgabalā un Vidzemes plānošanas reģionā” īstenoja Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Kokapstrādes un mēbeļu ražošanas centru Igaunijā (Tsenter - Puidutöötlemise ja mööblitootmise kompetentsikeskus) Interreg Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros. Augstākminētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv.
Klātesošajiem tika stāstīts par plānā ietvertajiem galvenajiem aspektiem un izpētes secinājumiem, tai skaitā arī izaicinājumiem, kurus nevajadzētu ignorēt. Tādējādi politikas veidotāji – ministriju pārstāvji, atbalsta organizāciju pārstāvji, pašvaldību vadītāji un speciālisti, kas atbildīgi par uzņēmējdarbības veicināšanu un attīstības plānošanu pašvaldībā, uzņēmēji un citi, kopumā ap 150 interesentu, tika rosināti pievērst uzmanību inovāciju, īpaši eko inovāciju nozīmei Latvijā kopumā, kā arī tika aicināti detalizētāk iepazīties ar vairākiem jautājumiem, kas tiks risināti rīcību plānā, lai pilnveidotu inovāciju atbalsta sistēmu gan reģionā, gan valstī kopumā.
Ilona Platonova, projekta SUPER eksperte Latvijā stāsta par galvenajiem secinājumiem, kas radušies izstrādājot rīcībplānu videi draudzīgas uzņēmējdarbības un inovāciju atbalsta sistēmas attīstībai Vidzemē (Foto: Uģis Brālēns) Projekta SUPER vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā Laima Engere uzskata: “Lai sekmīgi īstenotu rīcību plānu atbalsta instrumentu pilnveidei, kā rezultātā mazo un vidējo komersantu konkurētspēja palielinātos līdz ar inovāciju kapacitātes celšanos, vispirms visām iesaistītajām pusēm jāapzinās eko inovāciju nozīmība un iespējas. Vidzemes Inovāciju nedēļa bija lieliska platforma, kurā tēmu aktualizēt, stāstot par tuvākās nākotnes plāniem rīcību plāna kontekstā, kas tiek izstrādāts projekta SUPER ietvaros.” Lai apziņu vairotu, pasākumā ar savu pieredzi tika aicināts dalīties arī Stefs Roels (Stef Röell) – projekta “SUPER” partneris, vienlaikus arī Utrehtas Ekonomikas padomes finanšu vadītājs Nīderlandē. Pārstāvot organizāciju, kas uzskatāma par labu piemēru, kā iespējams veidot spēcīgu atbalstu eko inovāciju attīstībai reģionā, ārvalstu eksperts atklāja vairākus noderīgus piemērus, kādas aktivitātes iespējams īstenot, lai panāktu, ka uzņēmumi vairāk investē tieši eko inovāciju attīstībā. Vienlaikus Roels atklāja savu redzējumu, kā būtu jāveido atbalsta instrumenti uzņēmējiem, lai tie no vienas puses spētu būt elastīgi, reaģējot uz konkrētā brīža situāciju tirgū, taču tajā pat laikā nezaudējot ilgtspēju un stabilitāti ilgtermiņā.
Stef Röell par ekoinovāciju nozīmību un uzņēmēju iespējām. (Foto: Uģis Brālēns) Eksperts norādīja, ka uzņēmējiem šis ir īstais brīdis, lai ne tikai veicinātu sava uzņēmuma attīstību, bet vienlaikus arī risinātu sabiedrībai būtiskas problēmas, kur eko inovācijas var kalpot par efektīviem risinājumiem. Turklāt klātesošie saņēma norādi, ka, tie uzņēmumi, kas neinvestēs eko inovācijās, visticamāk no spēles izkritīs, jo sabiedrība un tirgus šobrīd mainās un aprites ekonomika un ilgtspējīgi produkti un pakalpojumi kļūst prioritāri. Eksperts norādīja, ka beidzot tiek kliedēti stereotipi par to, ka eko inovācijas ir dārgs process, vienlaikus piebilstot, ka finanšu atbalsta instrumenti šobrīd ir pietiekami plašā klāstā, turklāt ir jāpievērš uzmanība arī tiem resursiem, kas ir pieejami starptautiski. Jāatzīmē, ka Stefa Roela viesošanās Latvijā bija īpaši būtiska, ņemot vērā, ka dažas Vidzemes reģiona rīcības plāna aktivitātes attīstītas, vērtējot, kā funkcionē un tiek pilnveidota Nīderlandes atbalsta sistēma. Kā atzina Roels, pirms sistēmas uzlabojumiem ir būtiski apzināt atbalsta saņēmēju viedokli un vajadzības. Savukārt Ilona Platonova, projekta SUPER eksperte savā prezentācijā uzsvēra: “Vidzemes uzņēmēju mazā aktivitāte inovāciju vaučeru un kompetences centra atbalsta programmas izmantošanā signalizē, ka pastāv būtiskas problēmas atbalsta instrumentu ekosistēmā. Daži no secinājumiem – atbalsta sistēma ir pārāk sadrumstalota, atbalsta sniedzēju funkcijas pārklājas, bet citas vispār netiek nodrošinātas. Turklāt iezīmējas vēl kāda būtiska nianse – šķietami bagātīgajā informācijas laikmetā joprojām informācija nesasniedz mērķauditoriju un virkne uzņēmēju par pastāvošajiem atbalsta instrumentiem joprojām nezina.”
Ilona Platonova, projekta SUPER eksperte Latvijā. (Foto: Uģis Brālēns) Lai piedāvātu iespēju ikvienam interesentam iepazīties vairāk ar eko inovācijas konceptu un tās nozīmi uzņēmuma un teritorijas attīstībā, kā arī, lai veidotu dziļāku izpratni par atsevišķām rīcību plānā iekļautajām aktivitātēm, aicinām noskatīties ekspertu uzstāšanos konferencē “Inovācija attīstībai”. Stefa Roela VIDEO PREZENTĀCIJA >>“Kā izvairīties no šķietami ātrām, bet īsmūžīgām uzvarām biznesā? Atbalsta sistēma pārskatīšana”<< un Ilonas Platonovas video prezentācija >>“Īsmūžīgas uzvaras pretstatā ilgtspējai. Eko inovāciju sistēmas izvērtējums Latvijā”<< skatāmas ŠEIT: >>https://ej.uz/how_to_avoid<<, kā arī Vidzemes Inovāciju nedēļas mājaslapā http://innovation.vidzeme.lv (video pieejami angļu valodā). Jāuzsver, ka kopš projekta SUPER ieviešanas sākuma 2016. gadā, Vidzemes plānošanas reģions ir mērķtiecīgi vērtējis pastāvošo inovāciju atbalsta sistēmu Latvijā, t.sk. Vidzemes reģionā. Veiktas arī intervijas ar eko inovatīviem uzņēmējiem un organizētas vairākas diskusijas, kurās piedalījušies gan politikas veidotāji, gan atbalsta organizāciju pārstāvji, gan citi procesā iesaistītie. To mērķis - vienoties par lietām, kas būtu uzlabojamas vai maināmas, lai inovāciju atbalsta sistēma būtu labvēlīga uzņēmumiem, paaugstinot eko inovāciju kapacitāti uzņēmējdarbības vidē. Vienlaikus jāatzīst, ka, darbošanās starptautiskā projektā, kas apvieno 10 partnerus no deviņām Eiropas valstīm, ļāvusi detalizēti iepazīties ar inovāciju un jo īpaši eko inovāciju atbalsta sistēmām arī citviet. Izvērtētas gan citu pieļautās kļūdas, gan arī analizēti labie piemēri, lai pārņemtu to praksi, kas jau pierādījusi savu ilgtspēju un ļāvusi sasniegt labus rezultātus. Šis arī ir viens no galvenajiem mērķiem, īstenojot Interreg Europe programmas atbalstītus projektus – uzlabot pašmāju politiku, pārņemot labo praksi no citām valstīm un to pielāgojot vietējiem apstākļiem un specifikai. Projekts “SUPER” Vidzemes plānošanas reģionā tiek īstenots ar starpreģionu sadarbības programmas Interreg Europe 2014-2020 atbalstu. Tā mērķis - attīstīt videi draudzīgas uzņēmējdarbības un inovāciju atbalsta sistēmas partneru reģionos.
Vairāk informācijas: Laima Engere, projekta “SUPER” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, laima.engere PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t.+371 28376912. Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, Sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t +371 29454752.
Mobilitāte un pieejamība ir TENTacle projekta atslēgas vārdi. Ērta transporta sistēma un mobilitātes iespējas ir svarīgi priekšnoteikumi Vidzemes reģiona ekonomiskajai izaugsmei. Tāpēc Vidzemes plānošanas reģions 2019.gada 14.martā organizēja semināru, lai kopā ar pašvaldību vadītājiem, speciālistiem, pētniekiem un jomas ekspertiem dalītos pieredzē, mācītos un diskutētu par mobilitāti un tās kvalitātes uzlabošanu, salāgojot visu satiksmes dalībnieku vajadzības un ņemot vērā nākotnes attīstības tendences.
Esoša situācija: Pieejamības nodrošināšanā būtiska loma ir sabiedriskajam transportam. Pasažieru skaits vietējās nozīmes maršrutos VPR ik gadu samazinās, līdzīgi kā tas notiek kopumā valstī (vidēji - 6% gadā). Dominējošais pārvietošanās veids joprojām ir privātais autotransports, īpaši lauku apvidos. Ņemot vērā demogrāfiskās un ekonomiskās attīstības tendences, ir nepieciešams stiprināt sabiedriskā transporta pakalpojumus un pielāgot tos lietotāju reālajām vajadzībām. Lai veicinātu veselībai un videi draudzīgu pārvietošanos, ir nepieciešama daudzpusīga dažādu sektoru sadarbība. Kompleksa pieeja sevī ietver infrastruktūras, satiksmes drošības, teritorijas plānošanas, sabiedrības izglītošanas uzlabošanu un uzvedības paradumu maiņu.
Semināra kopsavilkums: Transporta ekonomiste Kristīne Malnača vairākos pētījumos detalizēti vērtējusi mobilitātes situāciju un tās attīstības dinamiku Vidzemē. Būtisks pētījumu stūrakmens - kā salāgot mobilitātes pieprasījumu ar piedāvājumu. Ekspertes viedoklis: “Šobrīd dominē situācija, ka jo tālāk no pilsētvides, jo ierobežotāks pakalpojumu klāsts un servisa līmenis (ceļu infrastruktūra, sabiedriskā transporta pakalpojumi)”. K.Malnača prezentācijas laikā rosināja diskusiju par vairākiem būtiskiem nākotnes jautājumiem: Vai informāciju tehnoloģijas var kļūt par universālu risinājumu attālākajos reģionos? Vai digitālais savienojums var aizstāt fizisku mobilitāti? Kā tiks attīstīti nākotnes mobilitātes pakalpojumi? Vai to diktēs pilsētvides pieeja vai tomēr lauku vides rosināti risinājumi?
Kristīnes Malnačas prezentācija pieejama: šeit. Savukārt, pilsētvides plānošanas eksperts Oto Ozols, balstoties uz Latvijas mazpilsētu piemēriem, sniedza ieskatu, kā ar minimāliem resursiem un aktīvu iedzīvotāju līdzdalību uzlabot pilsētvidi un transporta kustību tajā. ,,Pilsētas infrastruktūrai jākalpo, pirmkārt, cilvēkam, nevis autotransportam!” tā ir O.Ozola cieša pārliecība. Eksperts ar spilgtiem piemēriem demonstrēja iedzīvotāju iniciēto vides akciju panākumus un to lomu dzīves telpas kvalitātes uzlabošanā.
Oto Ozola prezentācija pieejama: šeit. Semināra turpinājumā ,,IE.LA inženieri” eksperts Viesturs Laurs dalījās savā Latvijas un ārvalstu pieredzē, ar praktiskiem piemēriem parādot, kā iekārtot veloceliņus pilsētās paralēli ielu braucamajai daļai, kā pilsētās ieviest vienotu infrastruktūras dizainu, kā uzlabot velo novietņu pieejamību, uzlabot satiksmes drošību un pārveidot videi draudzīga transporta izmantošanu no idejas plānošanas dokumentos par realitāti pilsētas ielās. ,,Telpas pilsētvidē pietiek visiem satiksmes dalībniekiem!” tā uzskata V.Laurs.
Viestura Laura prezentācija pieejama: šeit. Paveikto satiksmes plānošanā prezentēja arī divu Vidzemes pašvaldību pārstāvji no Cēsīm un Valmieras. Evija Taurene, galvenā teritorijas plānotāja Cēsu pašvaldībā, iepazīstināja ar izstrādāto Satiksmes mierināšanas plānu. Plāna izstrādes procesā veikta satiksmes plūsmu analīze, izvērtēti labie ārzemju piemēri un prakse, nodrošināta iedzīvotāju iesaiste. Prezentācijā tika uzsvērts, ka iedzīvotāju nostāja daudzos jautājumos ir gana pretrunīga (daļa atbalsta, daļa - nē). Izstrādājot šādus plānus ir svarīgi meklēt un piedāvāt kompromisus, lai ieguvēji ir pēc iespējas lielāka iedzīvotāju daļa. Plāna ieviešanas rezultātus cēsniekiem būs iespēja novērtēt jau vistuvākajā laikā. Evijas Taurenes prezentācija pieejama: šeit. Ričards Gailums, Valmieras domes priekšsēdētāja vietnieks, informēja par Valmieras pilsētas transporta infrastruktūras attīstības koncepciju. Tās izstrādes vajadzībām tika veikts apjomīgs esošās satiksmes situācijas pētījums. Viens no būtiskiem pilsētas infrastruktūras noslodzes aspektiem ir tas, ka jau tagad aptuveni 7000 iedzīvotāju no apkārtējiem novadiem ik dienu iebrauc Valmierā. Tāpēc pilsēta meklē jaunus satiksmes pārvaldības risinājumus, kas sekmētu efektīvāku pilsētvides izmantošanu, atrodot līdzsvaru starp auto satiksmes intensitātes pieaugumu un iedzīvotāju (arī pilsētas viesu) iespējām droši un patīkami uzturēties un pārvietoties Valmieras pilsētā. Plānotie rezultāti ir ambiciozi: veikt vērienīgus uzlabojumus infrastruktūrā, satiksmes drošības uzlabošanā un sabiedriskā transporta pieejamībā un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanā. Kā horizontālā prioritāte plāniem caurvijas satiksmes radītās ietekmes uz vidi samazināšana. Liela loma nākotnes plānu īstenošanā ir sabiedrības informēšanai un aktīvai līdzdalībai.
Ričarda Gailuma prezentācija pieejama: šeit. Vidzemes televīzijas sižets no semināra: Seminārs tika rīkots Interreg Baltijas jūras reģiona programmas TENTacle (TEN-T pamattīkla koridoru kapitalizācija labklājībai, izaugsmei un kohēzijai) projekta ietvaros. Papildus informācija:
Saņemtie ieteikumi tiks iestrādāti dokumentos, un jau marta beigās deviņās Eiropas valstīs tiks pabeigti rīcību plāni atbalsta sistēmas pilnveidei katrā no tām. Projektā paredzēts laiks arī rīcību ieviešanai. Vidzemes plānošanas reģiona rīcību plāns inovāciju atbalsta sistēmas pilnveidei veidots, balstoties uz trim blokiem. Bloks A paredz atbalsta programmu un politikas instrumentu pilnveidi, vienlaikus uzsvaru liekot arī uz informācijas efektīvāku nodošanu mērķauditorijai. Bloks B veidots, ietverot ekosistēmas funkcionēšanas uzlabojumus un īpaši koncentrējas uz t.s. triple helix modeļa - valsts, industrija un zinātne - sadarbības stiprināšanas aktivitātēm, kas varētu rezultēties arī kopīgā projekta pieteikumā, piemēram, ar mērķi vairot uzņēmēju zināšanas attiecībā uz to spēju izvērtēt, vai produkti un procesi uzņēmumā atbilst aprites ekonomikas principiem. Visbeidzot, Bloks C ietvers aktivitātes, kas identificētas kā būtiskas, lai stiprinātu reģionālo inovāciju ekosistēmu, taču šīm aktivitātēm būs nepieciešams rast papildus resursus.
Šobrīd Vidzemes plānošanas reģiona rīcības plānā "Videi draudzīgas uzņēmējdarbības un inovāciju atbalsta sistēmas attīstībai Vidzemes plānošanas reģionā" tiek veikti pēdējie precizējumi, taču jau salīdzinoši pavisam drīz tas būs pieejams plašākam interesentu lokam. Rīcības plāns tiks publicēts Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā www.vidzeme.lv, un jau drīz pēc tam uzsāksies rīcību ieviešana, stiprinot Vidzemes inovāciju ekosistēmu, lai tā stimulētu uzņēmējus investēt un attīstīt ekoinovatīvus produktus un pakalpojumus. Rīcību ieviešana plānota līdz 2021. gada martam, kad arī oficiāli noslēgsies projekts "SUPER", līdz tam rūpīgi strādājot pie inovāciju ekosistēmas darbības uzlabošanas. Projekts “SUPER” Vidzemes plānošanas reģionā tiek īstenots ar starpreģionu sadarbības programmas Interreg Europe 2014-2020 atbalstu. Tā mērķis - attīstīt videi draudzīgas uzņēmējdarbības un inovāciju atbalsta sistēmas partneru reģionos. Vairāk informācijas: Laima Engere, projekta “SUPER” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, laima.engere PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t.+371 28376912. Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, Sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t +371 29454752. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Dati liecina, ka reģionālajā attīstībā ir aktuāli vairāki izaicinājumi. Iedzīvotāju skaits samazinās visos reģionos, izņemot Pierīgas statistisko reģionu. Iedzīvotāju skaita samazinājums Latgales statistiskajā reģionā pēdējos desmit gados sasniedz 20%. Arvien aktuāla ir cilvēkresursu noturēšana un piesaiste reģionos.
Mazsalacas novada pašvaldība un Alūksnes novada pašvaldība piekritušas būt pirmās pilotteritorijas Vidzemē vēl salīdzinoši mazpazīstama pakalpojuma – “transports pēc pieprasījuma” – testēšanai Latvijā. 2019. gada 4. martā Vidzemes plānošanas reģiona projekta “MAMBA” komanda dosies uz Mazsalacas novadu, kur tiksies ar vietējiem iedzīvotājiem – potenciālajiem pakalpojuma lietotājiem. Ieceres atklāšanas pasākums uzskatāms par pirmo oficiālo idejas nodošanu iedzīvotāju vērtēšanai, vienlaikus uzklausot iedzīvotājus par to, vai plānotais pakalpojums atbilst vietējās kopienas vajadzībām un pārvietošanās paradumiem.
Vidzemes plānošanas reģions izsludina kultūras projektu konkursu „Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā Vidzemes kultūras programma 2019”. Pretendentus aicina iesniegt projektu pieteikumus no 2019. gada 4. marta līdz 29. martam. 
Rudens, ziemas un pavasara mēneši ir tie, kad telpās uzturamies visvairāk. Šajā laikā skolēni apmeklē skolu, tādēļ ļoti svarīgs ir iekštelpu klimats klasēs, kur tie uzturas lielāko dienas daļu. Valmierā 27. februārī notika diskusija par iekštelpu klimatu, īpašu uzmanību pievēršot izglītības iestādēm. Diskusijā piedalījās gan ēku apsaimniekotāji no vairākām Vidzemes pašvaldībām, gan arī projekta “EFFECT4buildings” pārstāvji – ēku apsaimniekotāji un pašvaldību speciālisti no Norvēģijas, Zviedrijas, Dānijas, Somijas, Polijas un Igaunijas.
Vidzemes plānošanas reģions projekta “EFFECT4buildings” ietvaros kopš šī gada janvāra īsteno skolu programmu “Efektīvs enerģijas patēriņš izglītības iestādēs”, vēršot uzmanību arī uz iekštelpu klimatu. Programmā piedalās vairāk nekā 20 skolas no 8 Vidzemes pašvaldībām. Programmas ietvaros tiek sagatavots arī mācību materiāls skolām par deviņām tēmām - Enerģijas patēriņš ēkās; Apkure; Elektrība; Enerģijas veidi; Klimata pārmaiņas; Apgaismojums; Ventilācija; Ūdens; Energoefektivitāte ēkas konstrukcijās un sistēmās. Vairāk par programmu uzziniet 
No 25.februāra līdz 1.martam pirmo reizi norisinājās Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā Vidzemes Inovāciju nedēļa, kurā par centrālo notikumu varēja uzskatīt konferenci “Inovācija attīstībai”, bet arī pārējā nedēļa bija inovatīviem pasākumiem piepildīta. Teju divdesmit dažāda formāta pasākumi notika vairākos Vidzemes novados.
ādu secinājumu ļauj izdarīt Vidzemes plānošanas reģiona ilggadējā atbildība par sabiedriskā transporta maršrutu plānošanu reģionā, kā arī vairāku Eiropas Savienības līdzfinansētu projektu īstenošana Interreg Baltijas jūras reģiona programmā: 
Vidzemes plānošanas reģions izsludinājis kultūras projektu konkursu „Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā 
Izstādē var iepazīties ar 24 Vidzemes uzņēmumu inovācijām informācijas tehnoloģiju, produktu dizaina, procesu un ražošanas tehnoloģiju jomā. Izstādē iekļautie 24 inovatīvie uzņēmumi pārstāv 17 Vidzemes pašvaldības, kuras finansiāli atbalstījušas izstādes izveidi: 
13. martā Vidzemes koncertzālē CĒSIS norisinājās vērtīgām atziņām bagāts forums “Bioekonomika – inovāciju iespējas”, kurā pasaulē atzīti bioekonomikas un aprites ekonomikas eksperti kopā ar pasākuma dalībniekiem diskutēja par bioekonomikas attīstības iespējām un izaicinājumiem Latvijā – tādās jomās kā mežsaimniecība, arhitektūra, lauksaimniecība, pārtikas ražošana, jaunās tehnoloģijas, mikrobioloģija, aktīvā atpūta u.c.
“Pilsonības komisija atzinīgi vērtē reģionālo remigrācijas koordinatoru darbu. Neformalizēta, radoša darbība, kuru pilotprojekta ietvaros pašlaik veic pieci reģionālie koordinatori, ir lielisks veids, kā sasniegt un atbalstīt cilvēkus, kuri vēlas atgriezties Latvijā, taču, iespējams, šaubās, jo nezina, kā nokārtot praktiskos jautājumus, piemēram, saistībā ar dzīvesvietu, skolu vai darbavietu. Tāpat būtiski, ka informatīvs atbalsts tiek turpināts arī pēc atgriešanās,” pēc sēdes trešdien, 13.martā, sacīja Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.
Ar mākslas terapeiti Lauru Danilāni esam tikušies nometnē bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm, kas tika organizēta projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros, kā arī konferencē “Deinstitucionalizācijas spēles noteikumi”, kurā Laura dalījās savā pieredzē, vadot mākslas terapijas sesijas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. No Lauras staro liels dzīvesprieks, iespējams, ka tas ir viens no iemesliem, kāpēc viņai tik labi izdodas izveidot kontaktu ar cilvēkiem, kuriem ir garīga rakstura traucējumi. Projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros Laura nodrošina mākslas terapijas pakalpojumus Valmierā un Madonas novadā. Lauras sniegtos pakalpojumus atzinīgi novērtējuši gan cilvēki, kas tos saņem, gan pašvaldību sociālie dienesti. Lūdzām, lai Laura pastāsta vairāk par mākslas terapiju un to, kādu grūtību risināšanai tā ir piemērota.
19.martā Vidzemes plānošanas reģions rīkoja informatīvu semināru par projektu pieteikumu sagatavošanu konkursam “Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā Vidzemes kultūras programma 2019”. Šogad Vidzemes kultūras programmā iekļauta jauna prioritāte - sabiedrības iesaiste dabas un kultūras mantojuma vērtību saglabāšanā un uzturēšanā.
2018. gada pavasarī noslēdzās darbs pie RATIO projekta rīcības plāna mazo un vidējo uzņēmumu(MVU) inovāciju sekmēšanai Vidzemes plānošanas reģionā izstrādes. Patlaban noris rīcības plāna ieviešana un uzraudzība. Plāns izstrādāts ar mērķi rosināt un īstenot tādus pasākumus, kuru ieviešana uzlabotu Latvijas reģionālās politikas instrumentus - darbības programmas mazo un vidējo uzņēmumu inovācijas atbalstam lauku reģionos, pilnveidotu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.2. specifiskā atbalsta mērķa pasākumus, radītu priekšnoteikumus inovāciju vides attīstībai. Izvērtējot RATIO projektā paveikto, var secināt, ka izdevies sasniegt RATIO projektā uzstādītos mērķus - uzlabot reģionālo politiku MVU inovācijas atbalstam; veicināt uzņēmēju, uzņēmējdarbības atbalsta struktūru un pašvaldību sadarbība; motivēt MVU iesaistei inovāciju procesā; apgūt partnervalstu labāko pieredze inovāciju ieviešanas jomā.
a partneru sanāksmē Vila Pouca de Aguiar, Portugālē, RATIO projekta vadītāja VPR Laima Engere sniedza izsmeļošu pārskatu par padarīto, īpaši uzsverot veiksmīgi izveidoto sadarbību ar inovāciju politikas veidotāju - Ekonomikas ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas speciālistiem, biznesa atbalsta organizācijām, pētniekiem, pašvaldībām un uzņēmējiem. Sadarbība ir nesusi pozitīvus rezultātus, jo vairākas RATIO projekta rekomendācijas ir integrētas inovāciju atbalsta programmas grozījumos, īpaši Inovācijas vaučeru programmā. Papildus tika izstrādāti priekšlikumi, kas saistīti ar zinātnes un pētniecības rezultātu komercializāciju, izveidots īpašs jaunuzņēmumu atbalsta rīks- Iepazīšanās vaučers.
Kopš 2017. gada aprīļa Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Veru novada arodapmācības centru Igaunijā (Tsenter) kopīgi īsteno projektu “Koksne un mēbeles”. Organizētas virkne aktivitātes kokrūpniekiem, lai stiprinātu pārrobežu sadarbību kokapstrādes un mēbeļu sektorā starp Vidzemes plānošanas reģiona un Veru apgabala uzņēmējiem, veicinātu inovācijas nozarē un uzņēmumu eksportspēju. Šobrīd projekta aktivitātes ir noslēgušās un ir iezīmējies virziens nozares attīstības veicināšanai reģionā arī turpmāk.
Viens no galvenajiem augstas pievienotās vērtības produktu radīšanas un attīstības virzītājspēkiem ir kompetences produktu dizainā, kas veicina koksnes tālākapstrādi. Tomēr kokrūpniecības jomu Vidzemē un Veru raksturo liels primāro koksnes produktu īpatsvars. Līdzšinējās “Koksne un mēbeles” aktivitātes vērstas uz pieredzes apmaiņu un kontaktu veidošanu starp Latvijas un Igaunijas uzņēmējiem, kā arī jaunu tendenču izzināšanu nozarē. Latvijā un Igaunijā īstenoti koksnes prototipu radīšanas hakatoni, tirdzniecības misijas, dizaina un eksporta praktiskās darbnīcas, interjera dizaina izstādes apmeklējums Ķelnē. Uzņēmēji piedalījās kopīgos pasākumos – semināros un kontaktu veidošanas aktivitātēs. Tāpat īstenotas pieredzes apmaiņas vizītes gan Latvijas, gan Igaunijas uzņēmumos, lai veicinātu zināšanu apmaiņu. To laikā aktualizētas nozares problēmas abās valstīs, kā arī pārrunāti iespējamie risinājumi. Pateicoties apvienotajiem pasākumiem Latvijas un Igaunijas uzņēmēju starpā, ir radītas produktīvas sadarbības un uzsākts dialogs nozares ietvaros starp uzņēmējiem.
Izmantojot Inovāciju nedēļas konceptu, 28. februārī, Valmierā, projekta “SUPER” darba grupa tikās konferences “Inovācija attīstībai” laikā , izmantojot iespēju īpašu uzmanību pievērst eko inovāciju nozīmībai gan Vidzemes reģionā, gan Latvijā kopumā. Uzaicinātie projekta SUPER īstenotāji iepazīstināja gan darba grupas pārstāvjus, gan arī konferences apmeklētājus ar projektā izstrādāto rīcību plānu.
