Arhīva kalendārs

Lai virzītos uz Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības programmā 2015.–2020. gadam izvirzīto mērķi veicināt degradēto teritoriju revitalizāciju, kopš 2015. gada rudens Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Valmieras pilsētu un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru, kā arī partneriem Somijā un Zviedrijā īsteno projektu “Inovatīva, ilgtspējīga attīrīšana” (INSURE). Vidzemes plānošanas reģions šajā projektā ir izstrādājis instrumentu piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu prioritizēšanai, kas iecerēts kā atbalsts pašvaldībām lēmumu pieņemšanā par piesārņotu vietu pārvaldību. Šis instruments tapis nolūkā sekmēt piesārņoto vietu ilgtspējīgu attīrīšanas metožu izmantošanu un sniegt rekomendācijas, kā labāk prioritizēt “sliktākās” vietas.

Instruments balstīts uz multikritēriju analīzi, kas dod iespēju:

• savstarpēji salīdzināt dažādas alternatīvas un ranžēt tās,
• noteikt “visizdevīgāko” alternatīvu,
• kompleksā lēmumu pieņemšanas procesā vienlaicīgi ņemt vērā plašu faktoru virkni.

Lai pieņemtu lēmumu vai sakārtotu prioritārā secībā piesārņoto un/vai potenciāli piesārņoto vietu attīrīšanas iespējas/vajadzību, tiek izvirzīti vairāki kritēriji, pēc kuriem var veikt salīdzināšanu. To dara, veicot matemātiskus aprēķinus, un lēmumu pieņem pēc veiktajiem aprēķiniem un iegūtā rezultāta.

Vērtēšanas kritēriji ir dažādi:

• tehniskie kritēriji (piesārņojuma veids, apjoms, tehnoloģija)
• vides kritēriji (piesārņojums, draudi cilvēku veselībai)
• ekonomiskie kritēriji (finansējums, NĪV palielināšanās)
• tiesiskie kritēriji (attīstības plānošanas dokumenti, normatīvie akti)
• sociālie kritēriji (sabiedrības viedoklis, sociālā vide)
• drošības kritēriji
• laika kritēriji
• u. c.

Lēmumu pieņemšanai tiek piedāvātas divas metodes:

Tiešā novērtēšana: katram izvirzītajam kritērijam piešķir vērtību robežās 0–10. Šī ir ļoti efektīva metode, ja tiek rūpīgi pielietota. Sarežģīts uzdevums, ja kritēriju skaits ir liels un tiem ir dažāds saturs.

Kritēriju svara analīze: katram kritērijam tiek piešķirts “svars” un var tikt piešķirts kritērija “sliekšņa līmenis”. Jo svarīgāks ir kritērijs, jo lielāks "svars" tam tiek piešķirts. Šī metode noderīga, lai izvērtētu kritērija svara un finansiālā ieguldījuma attiecību.

Šī instrumenta stiprās puses:

 + komplekss lēmums, kas ļauj ņemt vērā plašu faktoru virkni;

+ svarīgs ir process; galvenais ir nevis atrast vienīgo risinājumu, bet radīt konstruktīvu radošu pieeju problēmas risinājumam.

Šī instrumenta vājās puses:

 – garš un laika ziņā ietilpīgs process;

– izvērtēšanā jāpiedalās jomas ekspertiem, kam jābūt zinošiem arī citās jomās;

– iedzīvotāju attieksme var būt dažāda, katru vairāk interesē sev tuvā teritorija, bet mazāk tas, kas atbilst kopējiem attīstības plāniem un tendencēm.

Rīks tika testēts kopā ar vairākām Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldībām, kuras atzina, ka tas varētu būt ļoti noderīgs arī lēmumu pieņemšanai citās situācijās, piemēram, ranžējot secību, kādā pilsētā vai novadā būtu jāveic ceļu uzturēšana/remontdarbi.

DOKUMENTI PIEEJAMI LEJUPIELĀDEI:

Apraksts par multikritēriju anlīzes rīku ŠEIT.

Pielikums ar abu metožu Excel tabulām lejupielādējams ŠEIT.

Katrai metodei pirms izmantojamās tabulas ir pievienoti norādījumi par pareizu to aizpildīšanu. Norādām, ka tabulā sniegtie kritēriji ir paraugs, tie ir maināmi, ne vienmēr ir nepieciešams novērtēt visus kritērijus, kā arī pēc nepieciešamības ir iespējams veidot jaunus.

Prioritizēšanas rīks izstrādāts Centrālbaltijas pārrobežu sadarbības programmas projektā “Inovatīva, ilgtspējīga attīrīšana” (INSURE).

Projektā ir izstrādāta arī Stratēģija piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu pārvaldībai, ar kuru var detalizētāk iepazīties ŠEIT.

Vairāk par projektu INSURE un izstrādātajiem dokumentiem: Maija Rieksta, projekta INSURE vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, +371 26099521, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Māra Sproģe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, +371 26488091, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv

Vidzemes plānošanas reģions popularizēs Latvijā līdz šim maz pielietotu sabiedrības iesaistes formu valsts pārvaldē – līdzdalības budžetēšanu, ieviešot izmēģinājuma projektu par iedzīvotāju līdzdarbošanos lēmumu pieņemšanā par budžeta izlietošanu dažādām vietēja līmeņa iniciatīvām.

Līdzdalības budžetēšana (participatory budgeting) ir demokrātisks lēmumu pieņemšanas process, kurā sabiedrības pārstāvji iesaistās pašvaldību vai valsts budžeta veidošanā, tā lemjot, kā tērēt daļu no tā. Veicot izmēģinājuma projektu “Līdzdalības budžeta procesa attīstība Baltijas jūras reģionā” (EmPaci), Vidzemes plānošanas reģions aktualizēs nepieciešamību stiprināt valsts iestāžu lēmumu pieņemšanas procesus savstarpējā sadarbībā ar vietējo sabiedrību. Sākotnēji tiks veikta situācijas analīze, kā ietvaros plānots izpētīt iedzīvotāju iesaisti pašvaldību lēmumu pieņemšanas procesos šobrīd, politisko situāciju, kā arī atlasīt labo prakšu piemērus pašvaldībās. Pēc tam iecerēts veikt iedzīvotāju aptaujāšanu, lai noskaidrotu sabiedrības vajadzības un izvērtētu esošo situāciju saistībā ar sabiedrības iesaisti līdzdalības budžetēšanas aktivitāšu īstenošanā katrā projekta partnerreģionā, tai skaitā Vidzemes plānošanas reģionā.

Projekta stiprā puse ir plašā starptautiskā partnerība, jo tajā iesaistīti pārstāvji no tādām Eiropas valstīm, kurās līdzdalības budžeta process kā sabiedrības iesaistes forma lēmumu pieņemšanā ir salīdzinoši attīstīta, piemēram, no Vācijas, Somijas un Polijas. Projekta ieviešanas laikā partneru pieredze sniegs iespēju šo valstu labās prakses pieredzes analizēt un pārņemt pārnešanai Vidzemē reģionam atbilstošā formā. Plānoti pasākumi un darbnīcas iedzīvotājiem, lai pārspriestu sabiedrības līdzdalības jautājumus. Tāpat paredzēts izstrādāt e-vides risinājumu ar iespēju iedzīvotājiem ierosināt vai nobalsot par, viņaprāt, reģionam nepieciešamu iniciatīvu kultūras jomā.  

Aktivitātēs sadarbojas partneri no Latvijas  - Vidzemes plānošanas reģions un Sociālās inovācijas centrs, kā arī partneri no Vācijas, Somijas, Lietuvas un Polijas. 

Latvijā arvien vairāk aktualizē līdzdalības budžeta procesa pieeju valsts iestāžu lēmumu pieņemšanā. Līdz šim īstenoti neliels skaits iniciatīvu, kas iekļauj līdzdalības budžetēšanas principu. Viena no Vidzemē īstenotām iniciatīvām ir “Cēsu Projekti” – Cēsu novada pašvaldības iniciēta un sadarbībā ar pūļa finansēšanas vietni www.projektubanka.lv izveidota iedzīvotāju iniciatīvu un ideju platforma, kas sniedz iespēju ikvienam novada iedzīvotājam ierosināt un īstenot savas idejas vai atbalstīt līdzcilvēku idejas, kas vērstas uz Cēsu novada attīstību. Šobrīd Valdības deklarācijā (“Deklarācija par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību”) pausts, ka tiks ieviests pilotprojekts "līdzdalības budžets", ļaujot atsevišķu pašvaldību iedzīvotājiem nepastarpināti izlemt par pašvaldības finansējuma sadales prioritātēm.

Projekts “Līdzdalības budžeta procesa attīstība Baltijas jūras reģionā” (EmPaci) īstenots Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam ietvaros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu. “EmPaci” mērķis ir veicināt pilsonisko līdzdalību un veidot sociālās saites pašvaldībās, izplatīt ideju par līdzdalības budžeta veidošanu un projekta labajām praksēm Baltijas jūras reģionā. Vairāk par projektu: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/lidzdalibas_budzeta_procesa_attistiba_baltijas_juras_regiona_empaci/info/

Papildu informācija: Lelde Ābele, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv.

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, projekta sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv.

Lai rosinātu publisko ēku apsaimniekotājus uzzināt vairāk par Baltijas jūras reģiona valstīs piedāvātajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, projekta EFFECT4buildings komanda 7. maijā no plkst. 10.00 līdz 12.00 (pēc Latvijas laika) organizē tiešsaistes sanāksmi angļu valodā. Tajā piedalīsies četri uzņēmumi, kas stāstīs par saviem risinājumiem, sākot no energoefektīviem ūdens jaucējkrāniem, griestu paneļiem telpu apsildīšanai un dzesēšanai līdz pat ventilācijas sistēmai un saules paneļiem.

Par katru risinājumu vairāk var uzzināt projekta mājas lapā http://www.effect4buildings.se/en/Pages/Technological-solutions.aspx Sanāksmē aicināti piedalīties arī ēku apsaimniekotāji. Būs iespēja tiešsaistē uzdot savu jautājumu ražotājam. 

Lai iegūtu tiešsaistes linku uz sanāksmi, lūdzam atsūtīt ziņu uz e-pastu: baiba.norberte PIE vidzeme PUNKTS lv 

Par EFFECT4buildings projektu

Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam ietvaros Vidzemes plānošanas reģions kopā ar partneriem no vairākām Baltijas jūras reģiona valstīm īsteno projektu "Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai" (EFFECT4buildings) ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Norvēģijas atbalstu. EFFECT4buildings mērķis ir palielināt ēku energoefektivitātes pasākumu skaitu publiskajās ēkās visā Baltijas jūras reģiona teritorijā. Vairāk par projektu: http://www.vidzeme.lv/

Informāciju sagatavoja: Baiba Norberte, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.norberte PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 28752793, www.vidzeme.lv

Mazais un vidējais uzņēmēj! Vai tev ir ideja, bet nezini, kur un kā tai rast finansējumu? Vēlies attīstīt savu ideju ārpus Latvijas robežām, meklējot jaunus sadarbības partnerus un noieta tirgus? Aicinām tevi pieteikties uz individuālu konsultāciju ar starptautisku inovāciju brokeri. Ilona Platonova ir uzņēmēju atbalsta personu Vidzemes reģionā, kas sniedz konsultācijas maziem un vidējiem uzņēmumiem attīstības jautājumos. Brokera nolūks ir skatīties plašākā, pārrobežu kontekstā uz uzņēmuma iespējām, uz citām nišām ārpus tā loka, ar ko uzņēmums nodarbojas jau šobrīd, papildināt zināšanas un vest kopā ar citiem uzņēmējiem vai pētniecības sektoru no Vācijas, Dānijas, Igaunija, Lietuvas, Somijas vai Polijas, lai realizētu kopīgas aktivitātes viedās specializācijas piemērošanai mazo un vidējo uzņēmumu attīstībā.

Izmantot brokera pakalpojumus īpaši aicināti tie reģiona uzņēmumi, kuriem ir ilgtermiņa attīstības plāni un kuru attīstības iespējas Latvijā ir ierobežotas.

Konsultācijas ir bez maksas un tās ir pieejamas, iepriekš piesakoties pa e-pastu ilona.platonova PIE vidzeme PUNKTS lv vai tālruni 29 282 826. Konsultācijas notiek Vidzemes plānošanas reģiona telpās Cēsīs, Bērzaines ielā 5, un Vidzemes uzņēmējdarbības centrā Valmierā, Purva ielā 12A, B korpusā.

Konsultāciju laiki maijā un jūnijā:
Cēsīs: 09.05., 30.05., 10.06.
Valmierā: 21.05., 06.06., 26.06.

Plašāka informācija: https://bit.ly/2Us2OLf 

Turpinot mobilitātes semināru ciklu, projekta MAMBA komanda aicina uz kārtējo tematisko semināru, kas šoreiz notiks  5.jūnijā Somijā, Seinäjoki pilsētā. Semināra fokusā mobilitātes problēmas un risinājumi, priekšplānā izvirzot atbildības aspektu. Pasākumā tiks sniegts ieskats Eiropas kopējās politikas  uzstādījumos attiecībā uz mobilitāti attālajos reģionos, piedaloties Eiropas parlamenta Transporta un tūrisma komitejas pārstāvei Merjai Killonenai (Merja Kyllönen), kas  savulaik bijusi arī Somijas Transporta ministre. Seminārā tiks diskutēts arī par to, vai jāliek vienlīdzības zīme starp mobilitāti laukos un mobilitātes nabadzību, kā arī semināra dalībnieku uzmanība tiks vērsta uz iespējām ieviest dažādus mobilitātes risinājumus ar inovatīvu iepirkumu palīdzību.

Tāpat semināra laikā tiks aplūkoti vairāki jau šobrīd eksistējoši mobilitātes risinājumi Somijā.

>> Detalizēta darba kārtība skatāma šeit: http://jauna.vidzeme.lv/upload/MAMBA/MAMBA_Agenda_Rural_Mobility_Seminar_Seinajoki.pdf

>> Reģistrēšanās dalībai pasākumā: https://surveyhero.com/c/2be64633

Atgādinām, ka dalība seminārā ir bez maksas, tomēr dalībniekiem pašiem jāapmaksā ceļa un uzturēšanās izdevumi. Darba valoda – angļu.

Par mobilitātes semināriem

Mobilitātes seminārus organizē projekts MAMBA, lai atspoguļotu šī brīža mobilitātes aktualitātes un izaicinājumus lauku teritorijās. Katrs no plānotajiem semināriem (kopskaitā seši) tiks veltīts kādai konkrētai tēmai, un uz tiem aicināti gan pētnieki, gan vietējie lēmumpieņēmēji, gan transporta un mobilitātes profesionāļi, kuri ir ieinteresēti apmainīties ar jauniem mobilitātes risinājumiem tieši lauku teritorijās, vienlaikus meklējot jaunus sadarbības partnerus un gūstot pavisam jaunu redzējumu.

Semināru cikla trešais seminārs “Atbildība: Lauku mobilitāte starp sabiedrības un biznesa interesēm” tika izsludināts, sniedzot šādu uzstādījumu: “Lai gan intelektuāļi diskutē par mobilitāti kā cilvēka pamattiesībām, realitāte Eiropā nemaz nav tik progresīva un patiesībā ir diezgan atšķirīga. Dažviet valsts nodrošina saviem iedzīvotājiem salīdzinoši plašus mobilitātes pakalpojumus, tomēr pastāv tendence tiem arvien samazināties, kamēr citur pakalpojumi tiek novirzīti NVO un uzņēmumu rokās, un visu nosaka situācija tirgū. Kaut arī  projekta MAMBA spēkos nav mainīt valstu politiku, tomēr mūsu rokās ir iespēja attīstīt vietēja līmeņa risinājumus, laužot ierasto ceļu.”

Ar šiem semināriem mēs centīsimies apvienot gan tās zināšanas un pieredzi, kas pieejamas projekta MAMBA partnerībā, gan arī ārpus tās. Semināri tiek veidoti tā, lai tiktu atvēlēts arī pietiekams laiks profesionāļu un praktiķu diskusijām, kurām par pamatu varēs ņemt seminārā piesaistītā lektora ieskicēto problēmu apmēru un konkrētus mobilitātes izaicinājumus. Semināra labo piemēru stāsti iedvesmos un sniegs ierosmi iespējamiem risinājumiem.

Projektu MAMBA īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar partneriem no Vācijas, Polijas, Somijas, Dānijas, Zviedrijas un Latvijas Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Tā mērķis ir uzlabot mobilitātes  pakalpojumu pieejamību attālajos lauku apvidos un demogrāfisko pārmaiņu skartajos reģionos, un pilnveidot transporta pakalpojumu sniedzēju kapacitāti. Latvijā projekts tiek saistīts ar pakalpojuma "transports pēc pieprasījuma" pilotēšanu divos Vidzemes novados - Alūksnes novada pašvaldībā un Mazsalacas novada pašvaldībā, kas ir viena no vairākām projekta aktivitātēm. Vairāk informācijas projekta MAMBA mājaslapā https://www.mambaproject.eu/events/ un Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā www.vidzeme.lv.

Jautājumiem: Līga Puriņa-Purīte, projekta MAMBA vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, līga.pp PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 29214024.

Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, projekta MAMBA sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 29454752

Vidzemes plānošanas reģions jau ilgstoši attīsta stratēģiskas partnerības un sadarbību ar institūcijām un tematiskiem tīklojumiem visā Eiropā, tādējādi stiprinot Vidzemes reģiona interešu pārstāvēšanu pārrobežu kontekstā, kā arī Eiropas zināšanu un tendenču ieviešanu reģionā. 

Divu dienu garas divpusējas tikšanās laikā, 9. un 10. maijā,  Cēsīs, Vidzemes plānošanas reģions (VPR) iepazīstināja organizācijas “Baltijas Jūras valstu starpreģionālā sadarbība” (BSSSC) valdi – pārstāvjus no vairākiem Vācijas, Somijas, Norvēģijas, Polijas un Igaunijas reģioniem – ar Vidzemes attīstības prioritātēm un to ieviešanas iniciatīvām, jau ieviestajiem reģiona attīstības risinājumiem un projektiem. VPR nodrošināja BSSSC valdes sēdes organizēšanu Latvijā, kā arī  pārrunāja tālākās sadarbības iespējas.

BSSSC ir nevalstiska politiskā tīkla organizācija kuras ietvaros jau no 1993. gada savstarpēji sadarbojas vairākas reģionālā līmeņa pārvaldes institūcijas no valstīm kas ietilpst Baltijas jūras makro reģionā. Tie kā politisku organizāciju tīkls un Baltijas jūras valstu padomes reģionālais partneris atbalsta un aizstāv Baltijas jūras valstu reģionu intereses lēmumu pieņēmēju institūcijās – Eiropas valstu valdībās, ES iestādēs un starpvalstu organizācijās.

BSSSC kā asociētais partneris ir iesaistīts divos VPR realizētos projektos un šī ir pirmā reize, kad abas organizācijas tiekas klātienē, tostarp, lai izvērtētu arī VPR pievienošanos BSSSC valdei.

Viens no svarīgākajiem dienas kārtības jautājumiem BSSSC valdes sēdei, tiekoties Vidzemē, bija nodefinēt BSSSC prioritārās darbības jomas nākamajiem 7 gadiem pēc 2020.gada. Kā arī iepazīties ar VPR pieredzi, ieviešot Vidzemes plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģiju. BSSSC valdes pārstāvji uzsvēra, ka VPR veikums dažādu projektu un iniciatīvu īstenošanā reģionā ir ļoti iespaidīgs:

• BSSSC padomes priekšsēdētājs un Austrumnorvēģijas reģionu tīkla priekšsēdētājs Rodžers Raibergs (Roger Ryberg) bija pārsteigts, cik dažādās jomās un fokusēti VPR spēj darboties, veicinot uzņēmēju, pašvaldības un pētniecisko institūtu sadarbību. Priekšsēdētājs vairākkārt uzsvēra, ka, apzinoties izaicinājumus un arī potenciālu, kāds ir reģioniem, dzirdētais viņu ļoti iedvesmojis un rosinājis jaunām idejām, plānojot organizācijas turpmākā perioda darbības virzienus.
• Savukārt Sari Rautio (Sari Rautio) no Hāme reģiona Somijā atzinīgi novērtēja reģiona spēju mērķtiecīgi virzīt resursus iniciatīvu īstenošanai, koncentrējoties veicamajiem darbiem un secīgi izvērtējot nākamos soļus.
• Oslo reģiona Eiropas biroja vadītājs, kas ir arī BSSSC pārstāvis Briselē, Jans Edojs (Jan Edøy) norādīja, ka, viņaprāt, Latvijā esošā sistēma, kad nacionālā līmenī tiek pārvaldīti finanšu līdzekļi, kas vērsti konkrēti uz reģionu un tā attīstību, būtu pārskatāma, stiprinot tieši pašu plānošanas reģionu lomu un iespējas to attīstības stratēģiju īstenošanā un pārrobežu sadarbības veidošanā.

Kā labais piemērs stratēģiskai prioritāšu izvirzīšanai tika atzīta arī VPR īstenotā ‘GoSmart BSR’ projekta ietvaros izstrādātā metodoloģija pārrobežu viedās specializācijas stratēģijas veidošanai:

“‘GoSmart’ projekta mērķis – viedo specializāciju stratēģiju ieviešana, pārvēršot tās savstarpējās praktiskās darbībās, lai veicinātu biznesa, pētniecības sektora un lēmējinstitūciju starpnacionālo sadarbību – ir tieši tas, kas arī mums BSSSC ietvaros ir nepieciešams,” atzina Jans Edojs.

VPR šīs tikšanās laikā iepazīstināja sevi kā spēcīgu sadarbības partneri, apliecinot, ka, esot reģionāla līmeņa spēlētājs, spēj stiprināt arī Baltijas jūras makro reģiona attīstību. Noslēgumā BSSSC valdes priekšsēdētājs Rodžers Raibergs uzaicināja VPR pievienoties BSSSC, paužot pārliecību par iespēju turpināt veiksmīgu sadarbību ar Vidzemes plānošanas reģionu, un atzina, ka priecātos, ja šī sadarbība kalpotu par iedvesmu arī citām organizācijām pievienoties BSSSC organizācijai.

Informāciju sagatavoja:

Liene Leonoviča

Vidzemes plānošanas reģiona

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Liene.leonovica PIE vidzeme PUNKTS lv

Siltumapgādes un komunālo saimniecību uzņēmumiem apkures sezonas noslēgums ir īstais brīdis, lai veiktu nepieciešamo tehnisko apkopi apkures katliem un tos sagatavotu nākamajai apkures sezonai. Gadiem ejot, esošās katlu mājas vairs nespēj nodrošināt to efektivitāti, ko piedāvā mūsdienu tehnoloģijas – mazākus siltuma zudumus, automatizētu katlu mājas darbību ar iespējam to vadīt attālināti, mazāku siltumenerģijas patēriņu un videi draudzīgas apkures iekārtas, kas ļauj samazināt gaisā nonākošo CO2 izmešu daudzumu. Gulbenes novada Beļavas ciemā šobrīd tiek testēta vieda un uz nākotni orientēta 4. paaudzes siltumapgādes sistēma, izvirzot Gulbenes novada pašvaldību par vienu no zemas temperatūras siltumapgādes pionierprojektiem "LowTEMP" projekta ietvaros. 

Baltijas jūras reģiona valstu "LowTEMP" pionierprojekts tepat Gulbenes novada Beļavas ciemā

Gulbenes novada Beļavas ciemā aptuveni 1969. gadā celtā katlu māja darbojās līdz pat 2018. gada pavasarim. No ārpuses ne tik izteiksmīgā ēka, iekšpusē ir saglabājusi vairākas muzeja cienīgas iekārtas. Taču katlu māja un vairāk nekā 40 gadus vecās siltumtrases vairs nespēja nodrošināt mūsdienu prasībām atbilstošu siltuma piegādi. Iekārtas bija novecojušas, nemodernas un ar zemu lietderības koeficientu. Turklāt siltuma trasēs siltuma zudumi bija ap 40%, kas ietekmēja arī siltumenerģijas tarifu.

2018./2019. gada apkures sezona Beļavas ciemā gan Vidzemei, gan Latvijai deva vēl nebijušu pieredzi. Šobrīd Beļavas ciems vairāku Baltijas jūras reģiona valstu vidū ir kļuvis par pionierprojektu, izbūvējot modernu siltumapgādes sistēmas aprīkojumu un testējot zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmas iespējas. Gulbenes novada pašvaldība kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) un Vidzemes plānošanas reģionu kopš 2017. gada īsteno projektu “Zemas temperatūras centralizētā siltumapgādes sistēmas Baltijas jūras reģionā” (LowTEMP). Tā ietvaros Beļavas ciemā tika uzstādīta izmēros piecas reizes mazāka, bet daudz efektīvāka katlu māja. Salīdzinot ar veco katlu māju, jaunā apkures katla efektivitāte ir 93%, stāsta Sandis Kalniņš, Gulbenes novada pašvaldības Attīstības un projektu nodaļas energopārvaldnieks.

Pārbūvētas siltumtrases ar jaunām un rūpnieciski izolētām caurulēm, ievērojami samazinot siltuma zudumus. Pēc šī brīža datiem siltuma zudumi ir aptuveni 3-7%. Jaunajai siltumapgādes sistēmai šobrīd irpieslēgts tautas nams, pagasta pārvaldes ēka, daudzdzīvokļu dzīvojamā māja un veikals. Taču zemas temperatūras centralizētā siltumapgāde tiek nodrošināta Beļavas pagasta pārvaldes ēkai un tautas namam. Abas ēkas ir siltinātas, kas ir būtisks priekšnosacījums, lai centralizēto siltumapgādi nodrošinātu ar zemu siltumnesēja temperatūru, kas atbilst 4. paaudzes apkures sistēmām. Piemēram, tradicionālajā sistēmā ūdens pieplūde ir robežās no 75 ° C līdz 120 ° C, savukārt zemas temperatūras sistēmā šī temperatūra ir no 40 ° C līdz 70 ° C, kas ļauj nodrošināt mazākus siltuma zudumus un sniedz enerģijas ietaupījumu.

Foto: Beļavas ciema jaunā katlu māja (foto autors: Gulbenes novada pašvaldība)

Par zemas temperatūras centralizēto siltumapgādi Vidzemes plānošanas reģions stāstīja VPR Tematiskajā izdevumā “Energopārvaldība Vidzemē”, kas iznāca 2018. gada septembrī. Vairāk lasiet: http://jauna.vidzeme.lv/upload/Tematiskais_izdevums_Energoprvaldba_Vidzem%20Septembris.pdf

"Tāpat kā citās valstīs, tā arī Latvijā šobrīd notiek diskusijas par plusiem un mīnusiem pārejai uz 4. paaudzes centralizēto siltumapgādi. Ir nepieciešama stratēģiska plānošana gan valsts, gan pašvaldību līmenī, lai noteiktu prioritāro siltuma avotu, tā sadales tīklu un siltuma saņēmēju. Ir pierādīts, ka pašvaldībās zemas temperatūras centralizētā siltumapgāde ir dzīvotspējīga un iespējama, tiecoties uz ilgtspējīgām energoapgādes sistēmām, kuras tendētas uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu, fosilā kurināmā un enerģijas patēriņa samazināšanu. Tādējādi šobrīd centralizētajai siltumapgādei ir jābūt elastīgai, lai tās esošo infrastruktūru varētu pielāgot jauniem risinājumiem," uzsver Dagnija Blumberga, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore un profesore,“LowTEMP” projekta eksperte.

Līdz ar jauno siltumapgādes sistēmu Beļavas ciemā, tika uzstādīta attālinātās datu nolasīšanas sistēma. Šajā apkures sezonā ievāktie dati būs nozīmīgs pamats zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes stratēģijas ieviešanai Gulbenes novadā, uzsver Sandis Kalniņš.

"Zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes koncepcija ir ideāla daudzdimensiju koncepcija, lai radītu konsekventu un uzticamu pieeju, iesaistot dažādas puses - centralizēto siltumapgādes uzņēmumu operatorus, vietējo kopienu, pašvaldību, enerģētikas ekspertus un akadēmiskos spēkus ar kopīgu mērķi izveidot vienotu pāreju uz viedām energoapgādes sistēmām. Lai izvērtētu stiprās un vājās puses pārējai uz zemas temperatūras centralizēto siltumapgādi, būtiska loma ir augšupejošai pieejai, sākot ar reāliem pilotprojektiem un pasākumiem līdz pat daudz globālākai vīzijai," Vidzemes plānošanas reģionam atklāj Francesco Romagnoli, “LowTEMP” projekta vadītājs, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts.

Pilotvieta Alūksnēs pilsētā - PII "Pienenīte"

Vidzemes plānošanas reģions “LowTEMP” projekta ietvaros cieši sadarbojas ar Alūksnes novada pašvaldību un tās teritorijā esošo pirmskolas izglītības iestādi “Pienenīte”.  PII “Pienenīte” ir izvēlēta par Vidzemes plānošanas reģiona pilotvietu, kur pārbaudīt esošo centralizētās siltumapgādes sistēmu un to mēģināt pielāgot zemas temperatūras centralizētajai siltumapgādei. "Šajā vasarā bērnudārza vismaz vienā telpā tiks veikta esošās centralizētās siltumapgādes rekonstrukcija – siltummezglu optimizācija, cauruļvadu pārbūve un iespējama arī radiatoru virsmu nomaiņa. Šobrīd pārbūvi plānots veikt lokālā apjomā, piemēram, vienā grupiņā. Turpināsim arī sekot līdzi datiem par iekštelpu klimatu – gaisa  temperatūras un mitruma rādītājiem un CO2 līmenim telpā/-ās. Šie dati ir būtiski, lai nodrošinātu bērnudārza bērniem piemērotu vidi.  Ja izdosies esošo sistēmu pietuvināt zemas temperatūras sistēmas prasībām vismaz vienā grupiņā, un ievāktie dati liecinās par uzlabotu iekštelpu klimatu un efektīvāku siltumenerģijas patēriņu, pirmie soļi uz intelektuālo ēku atbilstoši to iemītnieku prasībām būs sperti,”  atklāj Mārtiņš Kaļva, Vidzemes plānošanas reģiona “LowTEMP” projekta eksperts.

Foto: PII “Pienenīte” Alūksnes pilsētā (foto autors: Mārtiņš Kaļva)

Citu valstu pieredzes pārnese uz Vidzemi

Lai labāk izprastu zemas temperatūras centralizētas siltumapgādes dažādās iespējas, “LowTEMP” projekta partneri organizēja vairākas pieredzes apmaiņas vizītes. Viena no tām notika šī gada janvārī Berlīnē, Vācijā. Kopā ar RTU, Gulbenes novada pašvaldību un Vidzemes plānošanas reģionu braucienā piedalījās Alūksnes novada pašvaldības Īpašumu nodaļas vadītājs Ingus Berkulis. Ingus Berkulis stāsta: “Brauciena laikā iepazinos ar vietējā siltumenerģijas uzņēmuma veiktajām darbībām, lai realizētu zemas temperatūras sistēmu lokālā siltumapgādes apkalpes zonā - dzīvojamā kvartālā. Savukārt Cottbus pilsētā vietējās pašvaldības nekustamo īpašumu apsaimniekotājs dalījās ar pieredzi par enerģētiski neatkarīgas septiņu dzīvokļu mājai nepieciešamās saules enerģijas iegūšanu un uzkrāšanu. Šāda pieredze nākotnē pārņemama arī Alūksnē, plānojot dzīvojamā fonda būvniecību pilsētā, t.i. energoefektīvus risinājumus ēkas konstrukcijām.”

Foto autors: Stefan Simonides, BTU Cottbus Senftenberg, Vācija

Marta beigās “LowTEMP” projekta komanda no Latvijas piedalījās partneru sanāksmē Klaipēdā, Lietuvā, kur Klaipēdas Universitāte dalījās pieredzē par saules enerģijas izmantošanu savām ēkām. Atjaunojamie energoresursi, tostarp, saules enerģija, zemes siltums un biomasa tiek sasaistīti ar enerģijas iegūšanu zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes nodrošināšanai.  “Beļavas ciemā ir uzstādīta meteostacija, kas sniedz pašvaldībai daudzpusīgus datus par āra klimatu. Ņemot vērā šos datus, mēs izvērtēsim, cik izdevīgs ir plāns par saules paneļu uzstādīšanu apkures siltumapgādes cirkulācijas sūkņu darbības nodrošināšanai,” stāsta Sandis Kalniņš.

Foto no kreisās: Līga Puriņa-Purīte, Baiba Norberte, Sandis Kalniņš, Baiba Kalmane, Mārtiņš Kaļva un Jānis Barinskis.

Projekts „Zemas temperatūras centralizētā siltumapgāde Baltijas jūras reģionam” (LowTEMP) tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.- 2020. gadam ietvaros ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Eiropas teritoriālās sadarbības Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas instrumenta atbalstu. Latvijā “LowTEMP” projektu ievieš Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts, Gulbenes novada pašvaldība un Vidzemes plānošanas reģions. Šis paziņojums atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Eiropas Savienībai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Informāciju sagatavoja: Baiba Norberte, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.norberte PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 28752793, www.vidzeme.lv

Vidzemes plānošanas reģions aicina 28. maijā Rīgā uz semināru/diskusiju ar mērķi aktualizēt piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu (PPPV) pārvaldības izaicinājumus un iespējas Latvijā.

Kopš 2015. gada rudens Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Valmieras pilsētu un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru, kā arī partneriem Somijā un Zviedrijā īsteno projektu “Inovatīva, ilgtspējīga attīrīšana” (INSURE). Tā laikā esam izpētījuši un secinājuši, ka PPPV pārvaldībā Latvijā pastāv problēmas, ko rada tādi faktori kā tiesību aktu nepilnības, šādu vietu neskaidrās un/vai sarežģītās īpašumtiesības, vides speciālistu nepilnīgās zināšanas par jaunākajām izpētes un sanācijas metodēm, izpratnes trūkums sabiedrībā par piesārņotu vietu sanāciju un tās izmaksām, kā arī efektīvas un vienotas sistēmas neesamība sadarbībai starp iesaistītajām pusēm (vietas īpašnieks(-i), pašvaldība, reģionālā vides pārvalde).

Šā gada februārī Valmierā jau notika reģionāla diskusija, kas apstiprināja šī jautājuma aktualitāti, tāpēc vēlamies atkārtoti aicināt ieinteresētās puses uz tikšanos, pieaicinot arī citu reģionu un institūciju pārstāvjus, un runāt par šo tēmu jau plašāk. Uz semināru/diskusiju aicināts arī LR Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas pārstāvis, kas iepazīstinās ar nacionālo politiku piesārņoto vietu pārvaldībā.

Pasākuma norises vieta: viesnīcas "Tallink Hotel Riga" konferenču zāle, Elizabetes iela 24, Rīga

Norises laiks: 2019. gada 28. maijs, plkst. 9.30–16.00

SEMINĀRA DARBA KĀRTĪBA

REĢISTRĀCIJA līdz 24. maijam (ieskaitot) ŠAJĀ SAITĒ.

Seminārs tiek organizēts Centrālbaltijas pārrobežu sadarbības programmas projektā “Inovatīva, ilgtspējīga attīrīšana” (INSURE).

Vairāk par projektu un semināru: Maija Rieksta, projekta INSURE vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, +371 26099521, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Māra Sproģe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, +371 26488091, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv

Vidzemes plānošanas reģions (VPR) šogad kopā ar 9 partneriem no Latvijas un Igaunijas uzsāk veidot jaunu garās distances pārgājienu maršrutu, kas aptuveni 1050 km garumā vedīs no Rīgas līdz Tallinai cauri Gaujas nacionālajam parkam, Ziemeļgaujas un Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidiem, Setu zemei Igaunijā, gar Peipusa ezeru un Ziemeļigaunijas jūras krastu.

 

Mežs un cilvēks

56 % Vidzemes plānošanas reģiona teritorijas aizņem meži. Bagātīgais dabas kapitāls ir Vidzemes reģiona konkurētspējīgā priekšrocība un nozīmīgs resurss aktīvā un rekreācijas tūrisma attīstībai.

Piedaloties šī pārgājienu maršruta izveidē, ceram pilnveidot dabas tūrisma infrastruktūru reģionā un piesaistīt ceļotājus, tādējādi atbalstot vietējos tūrisma uzņēmējus un uzlabojot reģiona ekonomisko konkurētspēju.

Aicinot doties pārgājienos, vēlamies arī veicināt iedzīvotāju fiziskās aktivitātes un veselīgu dzīvesveidu, kā arī izprotošāku un saudzīgāku attieksmi pret reģiona meža vērtībām.

Maršruts Mežtaka visā tā garumā tiks marķēts un tiks izvietoti informatīvie stendi un norādes, kā arī izstrādāta Mežtakas viedtālruņa versija, lai tas būtu pievilcīgs tūrisma produkts ārvalstu un vietējiem tūristiem. 

Aicinām Vidzemes reģiona ieinteresētās puses uz tikšanos

Mežtakas maršruta izstrāde ir nupat sākusies, tāpēc vēlamies 30. maijā Valmierā aicināt uz reģionālo informatīvo tikšanos visus interesentus, lai iepazīstinātu ar nule uzsākto projektu, apspriestu Mežtakas plānoto maršrutu Vidzemes teritorijā un tālākos soļus šī pārgājienu maršruta kā tūrisma produkta izveidē, kā arī pastāstītu par plānotajiem publiskajiem takas apsekojuma pārgājieniem. Īpaši aicinām piedalīties pašvaldību pārstāvjus, tūrisma uzņēmējus un zemju īpašniekus, caur kuru īpašumam taka vīsies.

Lūgums iepazīties ar maršruta kritērijiem, lai raitāk notiktu diskusijas.

DARBA KĀRTĪBA

Reģistrācija līdz 26. maijam (ieskaitot) ŠEIT.

 

 

Vairāk par projektu un pasākumu: Maija Rieksta, projekta Pārrobežu pārgājiena maršruts "Meža taka" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, +371 26099521, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Māra Sproģe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, +371 26488091, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv

 

Mežtaka tiek veidota Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam projektā “Pārrobežu pārgājiena maršruts “Meža taka” (FOREST TRAIL).

Bioekonomika gūst arvien lielāku popularitāti un tiek uzskatīta ne tikai kā risinājums vides problēmām, bet tā spēj piedāvāt jaunus un inovatīvus risinājumus bioloģisko resursu izmantošanai, atklājot vēl nebijušu un jaunu ekonomikas sektoru. Tirgos parādās jauni produkti un pakalpojumi, dažādas, līdz šim šķietami nesaderīgas nozares kopīgi rada inovācijas, rodas jaunas profesijas un darba vietas.  Bioekonomikā reģioniem ir piešķirta liela loma – ja pilsētvide ir vairāk piemērota dažādu pakalpojumu attīstībai, tad reģionos atrodami bioloģiskie resursi.

Jāatzīst, ka šobrīd reģioni stāv krustcelēs – tiem jāpiemērojas klimata pārmaiņām, jāaizsargā bioloģiskā daudzveidība un vienlaikus jāspēj nodrošināt gan vietējās, gan arī urbāno teritoriju sabiedrības vajadzības.

Bioekonomikas attīstībai reģionā nepieciešama dažādu spēlētāju iesaiste, tostarp būtiska ir privātā un publiskā sektora sadarbība, savedot kopā individuālu interesi ar specifiskām zināšanām.

Eiropas Bioekonomikas stratēģijā uzsvērts, ka sabiedrībā jāstāsta par bioekonomikas potenciālu un iespējām, jāvairo zināšanas par bioekonomikas jomām – tas ir vienlaikus gan priekšnosacījums, gan izaicinājums bioekonomikas uzrāvienam Eiropā. Bez izpratnes un zināšanām nav iespējams īstenot valsts nacionālo stratēģiju, kuras izpildi ietekmē arī pašvaldību darbs.

Pašvaldības spēlē īpaši svarīgu lomu, rādot priekšzīmi un īstenojot motivējoša rakstura aktivitātes, piemēram, radot piemērotus apstākļus un vidi bioekonomikas jomu attīstībai, pildot starpnieka lomu un vedot kopā dažādus spēlētājus, piemēram, izstrādājot tādus saistošos noteikumus un prasības, kas vērsti uz vidi saudzējošiem un ilgtspējīgiem risinājumiem. Tāpat procesus vietējā līmenī iespējams virzīt, izsludinot pārdomātus, inovatīvus un vietējiem apstākļiem atbilstošus iepirkumus, piemēram, tādu projektu īstenošanai kā ēku būvniecība, infrastruktūras izveide, publiskā ēdināšana utt.

Lai stiprinātu pašvaldību vadītāju un speciālistu izpratni un zināšanas par bioekonomiku, 2019. gada martā Vidzemē tika organizēts bioekonomikas forums, pulcējot atzītus ārvalstu bioekonomikas ekspertus un praktiķus no dažādām Eiropas valstīm.

Spilgts paraugs ceļā uz ilgtspējīgu bioekonomiku ir Skandināvijas valstis. Cēsīs foruma ietvaros viesojās arī Joensū pašvaldības (Somija) priekšsēdētāja vietniece Janna Pūmalainena (Janna Puumalainen), lai klātesošajiem pastāstītu, kāpēc pašvaldība jau pirms 15 gadiem izvēlējusies kļūt par ilgtspējīgu pilsētu un kādas aktivitātes tiek īstenotas, lai mērķi sasniegtu. Turklāt, kas interesanti, neskatoties uz to, ka 80% pašvaldības teritorijas klāj mežs, tie nekad nav sūdzējušies pa sliktu gaisa kvalitāti, un tā tiek saukta par Eiropas mežu galvaspilsētu, pašvaldība sev uzlikusi tiešām ambiciozu mērķi – līdz 2025. gadam kļūt par CO2 neitrālu teritoriju Eiropā un sākot ar 2017. gadu samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 60%. Vēl līdzīgi plāni ir vienīgi Kopenhāgenai Dānijā un Linčepingai Zviedrijā.

Lai mērķi sasniegtu, pie tā strādā ne tikai pati pašvaldība, bet savās attīstības stratēģijās to integrējušas arī iestādes un uzņēmumi, kas pašvaldībā darbojas (atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, būvniecības kompānijas, studentu kopmītņu pārvaldnieki, namu apsaimniekotāji u.c.).

Kā atzīst Joensū pašvaldības pārstāve: “Pilsētas un pašvaldības var darīt patiesībā ļoti daudz, jo to rokās ir praktiska vietējā vara un nodokļu maksātāju nauda. Strādājot, varam ietekmēt iedzīvotājus, citas ieinteresētās puses – organizācijas, uzņēmumus.  Ja pašvaldība spēj ņemt virsroku procesos un izmantot savu ietekmi, tad diezgan ātri var panākt praktiskas izmaiņas. Tiesa, bez iedzīvotāju, uzņēmumu un organizāciju līdzdarbošanās pilsēta viena to tomēr izdarīt nevar. Tāpēc būtisks ir skaidrošanas darbs un norādes uz ieguvumiem. Būt zaļam kļuvis par zīmolu, iedzīvotājiem, īpaši jaunajai paaudzei tas ir ļoti svarīgi.”

Joensū pašvaldība izvēlējusies īstenot dažāda līmeņa aktivitātes, sākot no iesaistes tīklojumos līdz pat praktiskām rīcībām ikdienas darbā. HINKU tīklojumu Joensū pašvaldības priekšsēdētāja vietniece vērtē kā lielu priekšrocību, jo,  esot vienai no 47 pašvaldībām – tīklojuma biedriem, iespējams apmainīties zināšanām, mācīties vienam no otra un pārņemt risinājumus, pielāgojot tos vietējai situācijai.

Jau šobrīd Somijā visas vasarnīcas un teju 80 – 90% no visām privātmājām  tiek būvētas no koka, taču atšķirīga situācija ir ar daudzdzīvokļu mājām un sabiedriskajām ēkām. Pūmalainena uzsver: “Ņemot vērā urbanizācijas tendences, ir milzīga nozīme, kāds materiāls tiek izmantots būvniecībai, kādi enerģijas veidi un mobilitātes risinājumi tiek izmantoti.” Joensū pašvaldība var lepoties ar lielāko koka ēku Somijā – sporta un pasākumu arēnu. Savukārt Eiropas Mežu institūts un Somijas Dabas resursu institūts mitinās ēkā, kuras sienu būvniecībai izmantoti simtgadīgi baļķi. Pirms pieciem gadiem īstenots arī tolaik apjomīgākais koka dzīvojamo ēku projekts Somijā, izbūvējot 96 studentu kopmītņu dzīvokļus 4200 kvadrātmetru platībā.

Viens no būtiskiem instrumentiem, kas ir pašvaldības rokās, ir publisko iepirkumu organizēšanas process. Joensū pašvaldība īpaši stingri raugās, lai dokumentos būtu iestrādāti vides kritēriji (2018. gadā tādi bija 90% no visiem iepirkumiem tika iestrādāti vides kritēriji, 46% - sociālie, savukārt 16% bija inovatīvi kritēriji). Pūmalainena apgalvo, ka, izvēloties šādu pieeju, Joensū pašvaldība ir vadošā pilsēta Somijā un skaitās pietiekami progresīva arī Eiropā.

Kā viens no interesantiem piemēriem, ko pilsētas pašvaldība īstenojusi, gūstot atzinību arī no Somijas vides ministra, bijis investīciju iepirkuma organizēšanas process. Pašvaldība novērtējusi kādu savā īpašumā esošu teritoriju un izsludinājusi investīciju iepirkumu, solot to pārdot par 1,3 miljoniem tam, kurš piedāvās visinovatīvāko pieeju tās izmantošanai nākotnē. Kā atzīst Pūmalainena, lielākais darbs pašvaldībai bija noteikt kritērijus, lai precizi definētu, kas ir inovatīva pieeja. Iepirkuma rezultātā pašvaldībā taps pirmais lielizmēra zaļais jumts, teritorijā būs pieejami koplietošanas ekonomikas risinājumi, tiks ierīkota publiskā pirts, ierīkota vieta koplietojamajām elektroautomašīnām, teritorijā būs skatāmi vides un mākslas objekti, turklāt arī pašam būvprojektam būs sava specifika.

Tāpat pilsētā tiek īstenotas dažāda veida izglītojošas darbnīcas un lekcijas par tādām tēmām kā ilgtspējīga maltīte, saules enerģija, nākotnes transporta risinājumi, kā atpazīt augstas kvalitātes apģērbu, kā veikt eko tīrīšanu, kā taupīt resursus ikdienā, u.c. tēmas, kas tiek piedāvātas jebkuram pašvaldības iedzīvotājam. Īpašu uzmanību pašvaldība velta arī skolu un bērnudārzu izglītojamo zināšanu stiprināšanai.

Aicinām noklausīties Jannas Pūmalainenas video lekciju par Joensū pašvaldības bioekonomikas attīstības labo praksi un piemēriem ŠEIT (subtitri latviešu valodā).

Papildinformācijai par projektu

Projektu “Bioekonomikas inovāciju sistēmas attīstīšana reģionos (RDI2CluB)” īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar nodibinājumu „Vides risinājumu institūts”, kā arī partneri no Norvēģijas, Somijas, Igaunijas un Polijas Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros (http://www.rdi2club.eu/), ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Norvēģijas līdzfinansējumu. Tā mērķis ir atbalstīt viedu, ilgtspējīgu un iekļaujošu bioekonomikas nozares izaugsmi BJR lauku teritorijās. Šī informācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Eiropas Savienība nav atbildīga par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Papildu informācija: Santa Niedola, projekta “RDI2CluB” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.niedola PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 26674261, www.vidzeme.lv

Projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros 2019.gada 14. maijā notika Vidzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas (turpmāk- DI) vadības grupas sanāksme, kurā piedalījās arī tās Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības, kuras projekta ietvaros veido infrastruktūru, lai nodrošinātu sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus.

Projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone informēja sanāksmes dalībniekus par projekta progresu, problēmām un turpmākajām darbībām, kas saistītas ar  DI ieviešanu Vidzemes plānošanas reģionā.

Šogad projektā tika veikta Centrālās finanšu un līguma aģentūras pārbaude, kuras laikā saņemts pozitīvs novērtējums par dokumentu un procesu kārtību projektā “Vidzeme iekļauj”.  Vidzemes plānošanas reģions pateicas visiem sadarbības partneriem par precīzu un kvalitatīvu darbu.

Atskatoties uz  projektā “Vidzeme iekļauj” līdz šim paveikto, secināts, ka viena no lielākajām problēmām ir kritisks sociālo pakalpojumu sniedzēju trūkums Vidzemes plānošanas reģionā. Šāda situācija veicina sociālo pakalpojumu cenu kāpumu un nenodrošina veselīgu konkurenci starp pakalpojuma sniedzējiem.

2019. gadā projekta komanda kā prioritāti izvirzījusi cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem, kuri atrodas valsts sociālās aprūpes centrā, pāreju uz dzīvi sabiedrībā. Šobrīd Vidzemes pašvaldības aktīvi strādā pie pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras izveides, vairākās pašvaldībās pakalpojumi būs pieejami jau šogad. Projektā “Vidzeme iekļauj” plānots apmācīt un nodrošināt sociālā mentora pakalpojumu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kuri vēlas pāriet no valsts sociālās aprūpes iestādes uz dzīvi sabiedrībā. Sociālais mentors atbalstu sniegs viena gada garumā, uzsākot atbalsta sniegšanu jau tad, kad cilvēks vēl atrodas sociālās aprūpes centrā. Sociālā mentora galvenais uzdevums būs būt blakus cilvēkam, kopā apmeklēt tuvākos veikalus, aptiekas, palīdzēt atrast ģimenes ārstu, sociālo dienestu u.c. ikdienā nepieciešamas vietas, lai cilvēkam, pārejot uz dzīvi sabiedrībā, apkārtējā vide ir zināma un viņš tajā nejūtas apjucis. Šāds atbalsts samazinās risku slimības saasinājumiem un sociālai atstumtībai, veicinās vēlmi integrēties sabiedrībā un veicinās iespēju cilvēkam uzsākt patstāvīgu dzīvi.

Lai nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojuma ieviešanu, Vidzemes plānošanas reģions piedāvā veikt kopīgu iepirkumu sociālā mentora pakalpojumam visu Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību vajadzībām.  Vidzemes plānošanas reģiona DI vadības grupa vienojās par atbalstu šādai pieejai, jo kopīgs sociālā mentora pakalpojuma iepirkums taupītu pašvaldību administratīvos resursus, nodrošinātu vienmērīgu pakalpojuma pārklājumu reģionā un sekmētu iespēju atrast katram cilvēkam atbilstošāko mentoru.

Sanāksmes laikā vadības grupa tika informēta, ka Apes novads atteicies veidot infrastruktūru DI projektā. DI vadības grupa vienojās par Apes novadam paredzēto finanšu pārdali starp Smiltenes un Alūksnes pašvaldībām, jo indikatīvi tās būs pašvaldības, uz kurām pakalpojumu saņemt dosies Apes novada iedzīvotāji.

Vidzemes plānošanas reģiona DI vadības grupas priekšsēdētāja vietnieks un Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks Gints Kukainis vērsa pašvaldību pārstāvju un projekta komandas uzmanību uz šī brīža situāciju Valsts kasē, norādot, ka izveidojusies rinda uz aizdevumiem pašvaldību investīciju projektiem, taču finanšu līdzekļi Valsts kasē ir izsmelti. Tas rada risku vairākām pašvaldībās nespēt izveidot plānoto infrastruktūru DI projekta ietvaros, jo pašvaldību budžetos nepieciešamo līdzekļu nav. DI vadības grupa un Vidzemes plānošanas reģions vienojās sagatavot un nosūtīt  vēstuli atbildīgajām iestādēm, lai vērstu uzmanību uz šī brīža situāciju Valsts kasē un to, ka aizdevuma atteikumu gadījumā vairākas Vidzemes pašvaldības nespēs īstenot projektā plānoto.

Neskatoties uz grūtībām, kas saistītas ar DI procesa ieviešanu, pašvaldības tomēr ir apņēmības pilnas veidot plānotos pakalpojumus, apzinoties projekta mērķa grupas vajadzības un atbalsta nepieciešamību. Jāpatur prātā, ka nākotnē tie pakalpojumi, kas šobrīd tiek veidoti pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem, būs nepieciešami  arī daļai  bērnu ar funkcionāliem traucējumiem.

Prezentācija no sanāksmes:

Ina Miķelsone- Projekta "Vidzeme iekļauj" progress, problēmas un turpmākās darbības

Vairāk informācijas par projektu “Vidzeme iekļauj” : 

Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv">ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv">laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv 

Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv">naula.dannenberga PIE vidzeme PUNKTS lv

Maijā sākusies „Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2019" projektu pasākumu īstenošana - programma ir ļoti bagātīga un daudzveidīga, kur katram iespējams atrast sev interesējošus notikumus.

Ar programmas atbalstu tiks izveidotas vairākas izstādes un izrādes. Tiks rīkotas meistarklases par vidzemniekiem nozīmīgām tēmām tradicionālās kultūras un nemateriālā mantojuma saglabāšanai, vēstures un novadpētniecības izpētei. Aktivitātes, kas vēl labāk ļauj izzināt un iepazīt savu novadu un tuvo apkārtni.

Aicinām ikvienu izbaudīt un apmeklēt plašo pasākumu programmu! Sekojiet līdzi pasākumu kalendāram.

Vairāk par visiem Vidzemes kultūras programmas pasākumiem variet uzzināt Vidzemes plānošana reģiona mājas lapā www.vidzeme.lv kultūras sadaļā.

Plašāka informācija: Dace Laiva, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, tel. 25670756, dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv

Šonedēļ delegācija no Vidzemes plānošanas reģiona devusies uz Odesas apgabalu Ukrainā, lai slēgtu sadarbības līgumu un turpmāk attīstītu kopīgus projektus vairākās jomās, tostarp rūpniecībā, lauksaimniecībā, tirdzniecībā, zinātnē, kultūrā, tūrismā u.c.  Sadarbības līguma noslēgšanas brīdī klāt bija arī Juris Poikāns, Latvijas vēstnieks Ukrainā. Vēstnieks norādīja, ka  šādam notikumam piešķirama īpaša nozīmība un atzinīgus vārdus pauda par vizītes darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem.

Latvijas delegācijas sastāvā ir vairāku Vidzemes pašvaldību pārstāvji, kā arī izglītības iestāžu speciālisti, uzņēmēji un to pārstāvošo organizāciju biedri gan no Vidzemes, gan citiem Latvijas reģioniem.

Tikšanās laikā vairāku Odesas apgabala institūciju pārstāvji iepazīstināja klātesošos ar teritorijas potenciālu tūrisma, investīciju un eksporta un citās jomās, kā arī informēja par tādiem jautājumiem kā inovāciju atbalsta mehānismi, alternatīvās enerģijas veidi, klātesot arī vairāku vietējo uzņēmumu pārstāvjiem, kuri iepazīstināja ar savas uzņēmējdarbības attīstību.

Sarunās ar delegācijas vadītāju – VPR Attīstības padomes priekšsēdētāju Hardiju Ventu – Odesas apgabala amatpersonas paudušas interesi viesoties Vidzemē, lai vairāk iepazītos ar attīstības plānošanas dokumentu izstrādi, kā arī detalizētāk iepazītos ar starptautisko projektu īstenošanas etapiem – sākot ar partnerības meklējumiem un projekta pieteikuma veidošanas procesu un beidzot ar projekta idejas īstenošanu.

Pieredzes apmaiņas nolūkos uz tikšanos Odesas apgabala administrācijā bija ieradušies arī citi Ukrainas apgabalu pārstāvji, paužot interesi par līdzīgu sadarbības līgumu noslēgšanu, tostarp individuāli ar atsevišķām Latvijas, tai skaitā arī Vidzemes reģiona pašvaldībām.

Par reģionu divpusējo sadarbību atzinību paudusi arī Ukrainas vēstniecība Latvijā, aicinot uz kopēju tikšanos abu reģionu pārstāvjus š.g. jūnijā, lai kopīgi pārrunātu turpmākās aktivitātes sadarbības veicināšanā un kontaktu dibināšanā.

Jautājumiem: Guna Kalniņa-Priede, VPR administrācijas vadītāja, guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 29477997

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, VPR sabiedrisko attiecību vadītāja, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 29454752

Kulinārais mantojums, mūsdienīgi garšu meklējumi, labs ēdiens, kas tiek gatavots, izmantojot vietējos, sezonālos produktus un viesmīlīgi saimnieki – to visu sastapām  maija sākumā, dodoties pa jaunā tūrisma ceļa “Taste HansEATica” gardēžu pieturvietām Vidzemē un Dienvidigaunijā.

Piekrītot teicienam, ka mīlestība iet caur vēderu, Vidzemes plānošanas reģions un projekta partneri Valgā, Tartu un Jegevā aicināja deviņus igauņu un latviešu žurnālistus un sociālo mediju platformu satura veidotājus trīs dienās iepazīt tūrisma piedāvājumu “Taste HansEATica”. Tūrisma ceļš “Taste HansEATica” tapis, domājot par laiku pirms daudziem gadu simtiem, kad Latvija un Igaunija vēl kopā veidoja Livoniju, kuras tirdzniecības ceļi vijās cauri senās tirgotāju savienības Hanzas pilsētām. Mūsdienās šo pilsētu un to apkārtnes  krodzinieki, amatnieki, pārtikas ražotāji un tirgotāji gaida ciemiņus no  tuvām un tālām zemēm.Viņi piedāvā cienastu, kurā senās tradīcijas savienotas ar jaunām idejām un iespējām. Šeit vietējo ēdienu var raksturot kā veselīgu, svaigu un garšīgu, jo pārsvarā tiek izmantots pašu zemē izaudzētais vai savvaļā savāktais.

No 80 jaunajā tūrisma ceļā iekļautajām viesmīlības pieturvietām Vidzemē un Dienvidigaunijā mediju vizītes laikā piestājām 18 “garšu pieturās”, kur guvām pamatīgu priekšstatu par piedāvājumu. Viesojāmies ne tikai zemnieku saimniecībās, vietējo labumu darbnīcās, mazajās vīna un alus darītavās, jau restorānu ceļvežos iekļautās vietās, bet arī senās muižās un pilīs, kur iespējams baudīt maltīti.

Trīs dienu ceļojumā iepazinām uzņēmīgus un jaukus cilvēkus un baudījām jaunas un neparastas garšas! Dienvidigaunija mums ļāva iekāpt “kulinārajā karuselī”. Netālu no Peltsamā, bišu saimniecībā “Meemeistrid”, tikām pārsteigti ar medus produktiem, kuru pagatavošanā izmantotas arī citas dabas veltes: kaltētas ogas, skuju ekstrakts, melnie ķiploki. Tālāk devāmies uz kafejnīcu “Juulamõis”, Tartu pievārtē, kur ciemiņiem piedāvā tādu ēdienu kā mājās, to gatavojot no vietējiem produktiem un tā atklājot vietējās garšas. Saimniece šeit prot izmantot arī to, ko var atrast pļavās, laukos un mežmalās. Šoreiz viņa pie grūbām bija pielikusi egļu dzinumus un dzeramo ūdeni papildinājusi ar salapojušiem bērzu zariem. Bet trauki bija ar spēka zīmēm jeb rūnu rakstiem. Ciemojoties “Juhus” alus darītavā, kas atrodas Tabiveres ciemā un iekārtota pie senām vējdzirnavām, piedzīvojām alus stāstu. Par alus gatavošanu uzzinājām no pašiem brūvētājiem – trīs jauniem, enerģiskiem draugiem. Pagaršojām dažādus brūvējumus ar šokolādes, kadiķu, laima, cidoniju garšu un kviešu alu. Katram dzērienam bija sava – izteikta, spēcīga, tīra garša. Tālāk ceļš veda uz Hellenurmes ūdensdzirnavām, kur viss notiek kā sendienās. Ciemiņiem ierodoties, tiek atvērta turbīna, dzirnavas sāk darboties, graudi tiek samalti miltos, un pēc apskates dzirnavu saimniece Mae ņem no krāsns ārā  rudzu maizi un vēl siltu piedāvā viesiem kopā ar balandu sviestu. Nokļūstot Otepē pie gleznainā Puhajarve ezera,  atklājām īstu vietu gardēžiem – “GMP Puhajarve restorānu” (iekļauts “White Guide Nordic 2018” ceļvedī), kur mūs sagaidīja gardēdības piedzīvojums ar izmalcinātiem ēdieniem, kuriem iedvesma un produkti rasti Dienvidigaunijas dabā un saimniecībās. Otepes puse mūs pārsteidza ar vēl vienu īpašu viesmīlības pieturvietu – vīna darītavu “Murimäe Veinikelder”, kas savu nosaukumu ieguvusi, pateicoties mājas sargam, sunim Murim. Šī ir vieta ar skaistu dabas ainavu, skatu uz vīnogulāju terasēm, viesmīlīgu saimnieci, īpašu vīna pagraba gaisotni, kur draugu sabiedrībā baudīt Igaunijā audzēto vīnogu un ogu vīnus. Sangastes "Rudzu māja" ciemiņus vilina gan ar tradicionāliem, gan mūsdienīgiem Dienvidigaunijas ēdieniem, kas top no rudzu graudiem, rudzu miltiem un rupjmaizes. Šeit garšojām gan kama miltus ar kefīru, gan saldas un sāļas rudzu trifeles, gan arī rudzu brandavīnu. Kaimiņos ielūkojāmies Vindzoras pils līdziniecē, Sangastes pilī, kur iespējams ne vien apskatīt pili un muižas parku, bet arī, piesakot iepriekš, nobaudīt vietējos rudzu ēdienus un spirdzinājumus. Pirms Latvijas robežas šķērsošanas, Valgā viesojāmies viesnīcas "Metsis" Medību zālē, kur vietas vizītkarte ir dažādas medību trofejas un medījumu ēdieni.

Vidzemē iepazināmies ar šokolādes gardumu ražotni “R Chocolate”, kas atrodas Trikātā. Tur saimniece Raisa ieveda ciemiņus šokolādes pasaulē, atklājot, kā top unikāli un rokām gatavoti našķi – šokolādes tāfelītes, trifeles, kraukšķi un citi gardumi. Netālu no Burtnieka ezera piestājām saimniecības “Adzelvieši” sētā, kur viesi uzzināja par kaņepju audzēšanu, senajiem  darbarīkiem. Tad visi varēja sēsties pie saimnieces Dzidras klātā galda un mieloties ar pašgatavotu kaņepju maizīti. Savukārt pie saknēm mūsdienīgā veidā nokļuvām Valmiermuižas teātra kafejnīcā, kur minimālisma estētikā izturētajā interjerā piedzīvojām “alus precināšanu” – vairākkārtu maltīti, kas atklāja zemes un pavasara garšu svaigumu, piedevām saderīgus brūvējumus. Kocēnu novada “Bilderos” viesojāmies vīna darītavā “Matilde”, kur saimnieki Edmunds un Arta pārsteidza ar bagātīgu klāstu vīnu un vermutu, kas tiek brūvēti no dārzā un apkārtnes pļavās, mežos un purvā iegūtajām ogām un ziediem. Šeit katrs viesis varēja atrast savai garšai piemērotu spirdzinājumu. Pa ceļam uz Cēsīm viesojāmies Ungurmuižā, kur bija iespēja nedaudz iejusties 18. gs. gaisotnē. Tālākais ceļojums aizveda vēl senākā vēsturē – uz Livonijas zemnieku dzīrēm Cēsu ordeņa pilī, kas ļāva sajust to laiku līksmību un baudīt ēdienus, ar kuriem reiz mielojās Livonijas ļaudis. Sekojot senajiem tirdzniecības ceļiem, devāmies uz viduslaiku pilsētu Raunu, kur ir uzņēmuma “Latvijas Ķiploks” mājvieta. Šeit saimnieko Sintija un Inese. Viņas ceļ godā pašu zemē audzētos ķiplokus, gatavojot gan granulas, gan pulverus, gan gardu ķiploku pesto. Viss veikaliņš smaržo pēc spēcinošajiem un veselīgajiem ķiplokiem, kuru šeit var arī dažādi baudīt – šokolādē, uzlējumā, tējā vai zupā. Ceļojuma gala pieturvieta bija Amatciema “Jonathan Restorāns”, kur pa logu pavērās skaists skats uz ezeru un ciemu. Tur tika baudīta maltīte, kas pārsteidza pat pieredzējušus gardēžus. Rabarberi mūsdienīgā un izslīpētā izpildījumā iepriecināja gan ēdāju acis, gan vēderus.

Gaidīsim arī Jūs gardēžu ceļojumā pa “Taste HansEATica” ceļu Vidzemē un Dienvidigaunijā! Šīs apmeklētās vietas un daudzas citas drīzumā varēs aplūkot īpaši izveidotā mājaslapā un tūrisma ceļvedī, kas būs pieejams tūrisma informācijas centros Vidzemē.

Maršruts “Taste HansEATica” šobrīd iekļaujas starptautiskā tūrisma ceļa “Via Hanseatica” piedāvājumā un daudzina jauno Latvijas – Igaunijas tūrisma zīmolu “Livonijas garša”. Tas top projektā "Livonijas kulinārais ceļš". Vairāk informācijas: https://ej.uz/Cels_LivonijasGarsa. Tas tiek īstenots "Interreg Estonia-Latvia" programmas ietvaros no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF). Projekta kopējais ERAF finansējums - 900 820,65 EUR. Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Fotogrāfiju autori: Linda Rutule, Kārlis Buškevics (grupas portrets).

Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, kulinārā ceļa “Livonijas garša” sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr.: +371 29334753, www.vidzeme.lv.

Vidzemes plānošanas reģions apkopojis un informē, ka šovasar Vidzemē norisināsies vairākas vasaras nometnes Latvijas, diasporas un dažādu tautību ģimenēm un bērniem.  Vasaras nometnes ir vieta, kur satikt jaunus draugus, iepazīt latviskās tradīcijas un bagātināt latviešu valodu. Aicinām iedzīvotājus gan Vidzemē, gan citviet pasaulē iepazīties ar piedāvājumu un par to pastāstīt arī citiem nosaukto mērķgrupu pārstāvjiem, ja tādi ir paziņu lokā.

***

#1 Nometne: „Astoņi kustoņi. Kur? Latvijā – tur!”

Norises vieta: Gulbenes novads, Stāmerienas pagasts

Norises laiks:  2019. gada 1. jūlijs līdz 7. jūlijs

Plānotās aktivitātes: latviešu valodas apguve,  Latvijas valstiskuma veidošanās vēstures notikumu izpēte, Vidzemes kultūrvēsturiskā novada iepazīšana u.c.

Mērķa grupa: 12 latviešu diasporas bērni no Gruzijas, Beļģijas, Norvēģijas un Turcijas, kā arī 8 bērni no Latvijas vecumā no 6 līdz 18 gadiem.

Organizators: biedrība "Radošā apvienība "Piektā Māja""

Tālrunis uzziņām: +371 29477941 (pieteikšanās tiks uzsākta tuvākajās dienās)

***

#2 Nometne: „Vidzemes augstiene izaicina”

Norises vieta: Madonas novads,  Vestienas muiža

Norises laiks:  2019. gada 8. jūlijs līdz 14. jūlijs

Plānotās aktivitātes: dažādas aktivitātes Latvijas vēstures, latviskās dzīvesziņas, kultūras, tradīciju, folkloras, kulinārā mantojuma izzināšanā, kā arī dabas un kultūrvēsturisku objektu apskate.

Mērķa grupa: 20 Latvijas un 20 diasporas bērniem no dažādām valstīm vecumā no 10 līdz 16 gadiem

Organizators: biedrība "Latvijas Mazpulki"

Tālrunis uzziņām: +371 29661266 (vēl dažas brīvas vietas diasporas bērniem)

***

#3 Nometne: „Rotā saule, rotā bite”

Norises vieta: Gulbenes novads, Rankas pagasts

Norises laiks:  2019. gada 28. jūlijs līdz 4. augusts

Plānotās aktivitātes: dalībnieki iepazīsies ar dažādiem amatu prasmju meistariem – bitenieku, pirtnieci, koktēlnieku –, uzzinās par latviešu godiem, savas dzimtās vietas dabas saudzēšanu. Nometnē paredzēta darbošanās valodas nodarbībās, radošajās darbnīcās, dziedāšana, tradicionālo deju, rotaļu mācīšanās, sportiskas aktivitātes u.c.

Mērķa grupa: 15 Latvijas un 15 latviešu diasporas bērniem vecumā no 8 līdz 14 gadiem Organizators: biedrība "Dēms"

Tālrunis uzziņām: +371 26147716 (vēl dažas brīvas vietas diasporas bērniem)

***

#4 Nometne: sportiska nometne “Olimpiskais Kvants”

Norises vieta: Valmiera

Norises laiks:  2019. gada 7. jūlijs līdz 14. jūlijs

Plānotās aktivitātes: Nometne piedāvā daudzpusīgu programmu, kas vērsta uz valodas apguvi un praktizēšanu, kopīgu interešu un saiknes ar Latviju stiprināšanu, uzņēmējdarbības iemaņām, kā arī, protams, sportiskām aktivitātēm. 

Mērķa grupa: 14 – 18 gadus veciem 15 Valmieras un 15 ārvalstu latviešu jaunieši no dažādām valstīm. 

Organizators: Vidzemes Olimpiskais centrs

Tālrunis uzziņām: +371 29878192 

***

#5 Nometne: “Viss par zirgiem, dabu un eksperimentiem” (3 nometnes)

Norises vieta: Valkas novads, Ērģemes pagasts

Norises laiks:  2019. gada 8. jūnijs līdz 16.jūnijs; 14. jūlijs līdz 21. jūlijs; 9. augusts līdz 18. augusts

Plānotās aktivitātes: Dalībnieki veiks dažādus eksperimentus un novērojumus dabā, darbosies lauku sētā, veiks dažādas radošas nodarbes, ēdīs veselīgas maltītes un nakšņos teltīs. 

Mērķa grupa: nometnē var piedalīties Latvijā  pastāvīgi dzīvojošu,  no ārvalstīm atgriezušos,  dažādu tautību ģimeņu 6- 15 gadu veci bērni. 

Organizators: IK „Āres 99”

Tālrunis uzziņām: +371 29234102 

***

#6 Nometne: tradicionālais saiets ģimenēm – nometne   “3x3”

Norises vieta: Vecpiebalga

Norises laiks:  2019. gada 7. līdz 14. jūlijs

Plānotās aktivitātes: Šī gada tēma – “LAIKS”. Dalībnieki mācīsies meža un dārza gudrības, aušanu, porcelāna apgleznošanu, maizes cepšanu, botānisko gleznošanu, bungu rakstus, baltā māla dekoru izgatavošanu un Piebalgas kultūrvēsturi. Uzzinās arī par dižākajiem piebaldzēniem, ko jaunu uzzinās par Vidzemes brāļu biedrību (herhūtiešiem), kuru laikā radās latviešu dzejniecība, romānu rakstīšana, dziesmu svētki, stāstniecība. Tiks atjaunota jau mērnieku laikos radusies „Dziedāšanas biedrība”, kurā iestāties tiks aicināts ikviens dalībnieks.

(3×3 saieta ievirzes notiks Vecpiebalgas vidusskolā, savukārt, vakara programma – kultūras namā.) 

Organizators: Vecpiebalgas 3×3 darba grupa: Grīnvaldu, Radziņu un Apsīšu ģimene.

Tālrunis uzziņām: +371 29479712 (šobrīd pieteikumu skaits jau pārsniedz plānoto, taču Vecpiebalgas iedzīvotāji aicināti uz vienas dienas vai tematiski saistītām nodarbībām)

Informāciju sagatavoja: Ija Groza, Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore, t. +371 29287585.

Sadarbībā ar projekta “GroundEco” komandu Latvijā un Igaunijā, esam sagatavojuši jau otro informatīvo izdevumu visiem tiem, kuriem rūp vide un kopīgo pazemes ūdeņu un no tiem atkarīgo ekosistēmu aizsargāšana.

Aicinām iepazīties:

• Plaši apmeklēts pirmais pasākums interesentiem un speciālistiem par konceptuālajiem modeļiem no pazemes ūdeņiem atkarīgo ekosistēmu aizsargāšanai;
• Projekta komandas pārstāvji no Latvijas un Igaunijas piedalās EGU 2019 un prezentē “GroundEco” rezultātus plašai publikai;
• Kādēļ jāpēta pazemes ūdeņi? Uzzini raidījumā “Zināmais Nezināmajā”.

Projekts "No pazemes ūdeņiem atkarīgu ekosistēmu vienota apsaimniekošana pārrobežu Gaujas - Koivas upju baseina apgabalā" (GroundEco)  tiecas veicināt ilgtspējīgu kopīgo pazemes ūdeņu resursu un saistīto ekosistēmu apsaimniekošanu pārrobežu Gaujas−Koivas upju baseinā. To īsteno Vidzemes plānošanas reģions, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (vadošais projekta partneris), Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Universitāte sadarbībā ar partneriem Igaunijā Interreg Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros. 

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, projekta sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv. 

No šī gada 1. jūnija Cēsīs Vides risinājumu institūta Zinātnes un mākslas centrā “Brūzis” norisināsies starptautiska izstāde “PROM no acīm, PROM no prāta”, kas aicinās pievērst uzmanību mūsdienu pārmērīgajai patēriņa kultūrai un paskatīties uz atkritumiem no cita skatu punkta – kā uz materiālu un resursu nākotnes attīstībai.

 Speciāli izstādei “PROM no acīm, PROM no prāta” (angliski “NOT out of sight, NOT out of mind”) starptautiski atzīti mākslinieki no 9 valstīm radījuši 14 mākslas projektus no materiāliem, kas iegūti atkritumu poligonā “Daibe”, kā arī Latvijas un Igaunijas mājsaimniecībās. Mākslas darbu tapšanai mākslinieki izmantojuši saplīsušus telefonu ekrānus, vecu sadzīves tehniku, mēbeles, avīzes, ēdienu, atkritumu radīto skaņu un daudz ko citu.

Kiwa (EE) “Tower” /// “The Laboratory of Microclimates” Annechien Meier & Gert-Jan Gerlach (NL) “Microclimates Take Over”

Izstāde tapusi pārrobežu projekta "Otrreizēja atkritumu izmantošana, pielietojot mākslu un amatniecību" (WasteArt) ietvaros. Projektā apvienojušies 8 partneri no Latvijas un Igaunijas, tostarp Vidzemes plānošanas reģions, ar kopīgu mērķi veicināt sabiedrības izpratni par saražoto atkritumu daudzumu, to atkārtotas izmantošanas un pārstrādes iespējām.

Projekta WasteArt vadītāja un Vides risinājumu institūta pārstāve Guna Dātava uzsver: “Kamēr Eiropā kopumā mājsaimniecību atkritumu daudzums krītas, pēdējo gadu dati rāda, ka Latvijā un Igaunijā tas palielinās. Svarīgākais jautājums šajā situācijā ir – kurā brīdī kāds materiāls kļūst par atkritumu?” Atbilde slēpjas mūsu kā patērētāju domāšanā, brīdī, kad, izmetot materiālus atkritumu tvertnē, atsakāmies no atbildības un aizmirstam par tiem. “Šī “Melnā cauruma” domāšana ir jāmaina”, norāda G. Dātava.

Izstādes “PROM no acīm, PROM no prāta” kurators Indreks Grigors mūsdienu atkritumu katastrofu raksturo kā rezultātu tam, ka par šīm tēmām runāt šķiet nepieklājīgi. Mūsdienu cilvēkam nav iespējams izvairīties no patērētāja kultūras, jo tajā ir balstīta mūsu ekonomika, tāpēc situācija var šķist bezcerīga. Grigors uzsver – kad runa ir par atkritumiem, mums jābūt savtīgiem. “Patērē mazāk un izmanto atkārtoti, bet dari to, lai finansiāli ietaupītu, nevis, lai izglābtu planētu. Tas ir kā atmest smēķēšanu – tu izglāb sevi, un viss pārējais ir kā bonuss,” uzskata Grigors.

Viens no izstādes māksliniekiem Jākobs Kirkegārds no Dānijas savā darbā “Testimonium” uz atkritumiem raugās caur skaņu, kas ierakstīta atkritumu izgāztuvēs Latvijā, Kenijā un Dānijā. Viņš stāsta, ka tā vietā, lai atbrīvotos no atkritumiem un nogādātu tos pēc iespējas tālāk no sava redzes lauka, “Testimonium” aicinās nokļūt pavisam tuvu, pašā atkritumu kalna sirdī. Beļģu māksliniekam Vilemam Boelam šķiet aizraujoši strādāt ar materiāliem, kuriem ir sava vēsture, savs stāsts. Tos metinot kopā, Boels rada jaunus stāstus un vēstījumus nākotnei. Savukārt mākslinieks Kiwa no Igaunijas mākslas darbu “Tower” izveidojis no 3000 Swedbank kodu kartēm. To nebeidzamais ciparu un datu labirints rada “Matriksam” līdzīgu bezgalīgas sistēmas sajūtu, tādējādi akcentējot patēriņa un atkritumu katastrofas neizbēgamību.

Izstādē piedalās šādi mākslinieki:

Zinātnes un mākslas centrs “Brūzis” Cēsīs ir ceļojošās izstādes pirmā pieturas vieta, kur tā norisināsies no 1. jūnija līdz 28. jūlijam. Pēc tam izstāde dosies uz Tartu Dabas māju un kopumā 2 gadu laikā apceļos 6 mākslas, kultūras un vides izglītības centrus Latvijā un Igaunijā. Reizē ar izstādes atklāšanu Zinātnes un mākslas centrā “Brūzis” 1. jūnijā durvis vērs arī Mākslas telpa “MALA”.  

Izstāde norises laiki: ceturtdiena – svētdiena no plkst. 12:00 – 19:00. Ieeja izstādē ir bez maksas.

Vairāk par izstādes norisi iespējams uzzināt projekta WasteArt Facebook lapā.

Vairāk par projektu iespējams uzzināt šeit.

Izstāde tapusi projekta “Otrreizēja atkritumu izmantošana, pielietojot mākslu un amatniecību” (WasteArt) Nr. Est-Lat 65 ietvaros, ko finansiāli atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Igaunijas – Latvijas pārrobežu programmas Interreg V-A ietvaros, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un projekta partneri. Izstādē izmantotie atkritumi sagādāti ar Poligona “Daibe”, Swedbank Igaunijā, Latvijas un Igaunijas vietējo kopienu atbalstu. 

Projektu WasteArt īsteno Vides risinājumu institūts sadarbībā ar MoKS rezidenču centru, Ruckas mākslas rezidenču centru, Vidzemes plānošanas reģionu, Tipu Vides skolu, SIA “ZAAO”, Võru un Põlva pašvaldībām.

Šis raksts atspoguļo autora uzskatus. Interreg V-A Igaunijas – Latvijas pārrobežu programmas vadošā iestāde nav atbildīga par to, kā šī informācija var tikt izmantota.

Par Vides risinājumu institūtu:

Vides risinājumu institūts (VRI) ir starptautiska pētniecības, attīstības un inovāciju organizācija. Tajā apvienojušies dažādu nozaru eksperti un speciālisti, kas, pielietojot jaunākās tehnoloģijas un zināšanas, izstrādā risinājumus ar dabas resursu apsaimniekošanu saistītiem izaicinājumiem. Kopš 2013. gada VRI ir Cēsu Vecā alus brūža īpašnieks un saimnieks. VRI tajā attīsta Zinātnes un mākslas centru “Brūzis” – starptautisku platformu zinātniekiem, māksliniekiem, inženieriem un citu jomu speciālistiem, kas kopīgiem spēkiem risinās kompleksas vides problēmas un veidos nākotnes attīstības scenārijus.

Informāciju sagatavojusi:

MAGDA JĒGERE

Vides risinājumu institūts

Institute for Environmental Solutions

WasteArt komunikācijas speciāliste

magda.jegere PIE videsinstituts PUNKTS lv

+371 25676836

www.videsinstituts.lv

24.maijā Cēsīs uz kopsapulci un Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) kārtējo attīstības padomes sēdi pulcējās VPR pašvaldību vadītāji un deleģētie pārstāvji. Kopsapulces laikā klātesošie lēma par Burtnieku novada domes pārstāvja maiņu VPR Attīstības padomē, vienbalsīgi apstiprinot Burtnieku novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Edvīnu Straumi turpmākajam darbam padomē.

>> Deinstitucionalizācija – infrastruktūras projektu veiksmīgai realizēšanai pašvaldībām būs jāaizņemas

Padomes sēdē tika skatīti vairāki būtiski jautājumi, no kuriem viens bija par grozījumiem VPR deinstitucionalizācijas (DI) plānā. Vidzemes DI projekta ”Vidzeme iekļauj” vadītāja  Ina Miķelsone klātesošos informēja par projekta ieviešanas progresu, norādot, ka šobrīd projekta ietvaros dažādus pakalpojumus saņem vairāk nekā 150 bērni ar funkcionāliem traucējumiem un vairāk nekā 50 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem. Ņemot vērā to, ka Vidzemē ir neliels pakalpojumu sniedzēju skaits, pašvaldības veidos infrastruktūru sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai.  Vienlaikus I.Miķelsone norādīja, ka piešķirtais ERAF finansējums ir nepietiekams, lai nodrošinātu infrastruktūru pakalpojumu sniegšanai pilnā apmērā, jo prognozes rāda, ka reālās infrastruktūras projektu izmaksas pārsniegs atvēlētā finansējuma apjomus. Tas nozīmē, ka pašvaldībām būs jārod papildus finanšu līdzekļi, lai projektus sekmīgi īstenotu. Lai segtu projekta izmaksas pilnā apmērā, pašvaldības plāno ņemt aizņēmumu Valsts kasē, tomēr situācija ar pašvaldību iespējām saņemt aizņēmumus Valsts kasē investīcijas projektu īstenošanai pašvaldību ieskatā ir kritiska. VPR Attīstības padome sagatavojusi oficiālu vēstuli Finanšu ministrijai, vēršot tās uzmanību uz to, ka DI procesa sekmīgai virzībai ir nepieciešams atbalsts Valsts kases aizņēmumu pieejamības risināšanā. “Pašvaldības šobrīd ir ļoti bažīgas par iespējām aizņemties līdzekļus no Valsts Kases, tāpēc gadījumā, ja tām nāktos izvērtēt, kuri no projektiem ir prioritāri, pastāv iespēja, ka tās atteiksies no  DI projekta aktivitātēm,” norāda I.Miķelsone.

Ņemot vērā, ka šobrīd jau Apes novada pašvaldība ir izteikusi šaubas par iespējām rast papildus finansējumu un atteikusies īstenot infrastruktūras projektu, VPR attīstības padome lēma, ka aktivitātei plānotais finansējums tiks pārdalīts starp blakus esošajiem novadiem, kuros infrastruktūra tiks veidota. Šāds lēmums tika pieņemts, vadoties pēc dabiskajām iedzīvotāju plūsmām uz pakalpojuma saņemšanas vietām, kas visticamāk būs iepriekš minēto pašvaldību teritorijas. Ņemot vērā faktu par finansējuma pārdali, kā arī nepieciešamību veikt citus precizējumus (piemēram, infrastruktūras objektu adrešu izmaiņas), tiks veikti DI plāna grozījumi.

>> Sabiedriskais transports – kvalitāte pret pieejamību

Attīstības padomes sēdē tika skatīts arī jautājums par sabiedriskā transporta nākotnes koncepciju no 2021. līdz 2030. gadam, kurā skaidri iezīmēts dzelzceļš kā sabiedriskā transporta sistēmas mugurkauls. Tāpat viens no koncepcijas balstiem būs bezmaksas sabiedriskais transports vietās, kur apdzīvotības blīvums ir mazāks par četriem iedzīvotājiem uz vienu kvadrātkilometru, valsts dotācijas izmaksu segšanai pārsniedz 85% vai arī autobusa noslodze ir zem 2.5 pasažieriem. Kā skaidro Autotransporta direkcijas (ATD) pārstāvji, šāda pieeja ļaus konstatēt, vai konkrētais maršruts ir dzīvotspējīgs, pieņemot, ka gadījumā, ja braukšanas maksa netiks piemērota, bet pasažieru skaits joprojām būs nemainīgi zems, maršruts tiks slēgts. Testēšanas periods tiek prognozēts apmēram 3 gadu garumā. Vidzemes plānošanas reģionā šobrīd iezīmēti jau vairāki novadi, kuros šāds bezmaksas transports varētu kursēt –  šādi maršruti plānoti Rūjienas, Alūksnes, Vecpiebalgas un Amatas novada teritorijās. Alūksnes novads (un Mazsalacas novads) izvēlēts arī “transports pēc pieprasījuma” pilotam, pie kura ieviešanas šobrīd strādā Vidzemes plānošanas reģions, īstenojot Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projektu “MAMBA”.

Kā Vidzemes pašvaldību pārstāvjus informēja ATD valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš, nākotnes koncepcija paredz mainīt arī kārtību, kā tiks dalīts valsts garantēto pakalpojumu apjoms – dotējamais autobusu maršrutu tīkls. Jūnija otrajā pusē tiks sludināts konkurss par sabiedriskā transporta nodrošināšanu reģionālajā maršrutu tīklā no 2021. gada līdz 2030. gadam, dalot tīklu 16 daļās (lotēs). Vidzemes plānošanas reģiona maršrutu tīkls tiks dalīts 4 daļās, par pamatu ņemot dabīgo pasažieru plūsmu, tāpēc viena no daļām iesniedzas arī Latgales plānošanas reģiona teritorijā. Starppilsētu un reģionālo maršrutu dalījuma vietā nāks A, B un C savienojumi, kur katram no tiem būs atšķirīgas, stingri definētas un vienotas kvalitātes prasības, kopumā uzlabojot pasažieru ērtības un drošību.

Informācija no ATD prezentācijas 24.05.2019, VPR Attīstības padomes sēdē

Kā informēja pārstāvji no ATD, pārmaiņas plānotas ar mērķi veicināt iedzīvotāju pārsēšanos no privātā autotransporta uz konkurētspējīgu, ērtu, drošu, uzticamu un integrētu sabiedrisko transportu.

“Uzklausot ATD pārstāvju ieceres, konceptuāli piekrītam redzējumam, jo pasažieru drošībai, tostarp ērtībai jābūt prioritārai, tajā pat laikā līdz ar jauninājumiem nedrīkstētu mainīties maršrutu apjoms vai intensitāte, arī cenu politikai nebūtu krasi jāmainās. Reformas nozarē tiešām ir nepieciešamas, bet mēs gribētu atgādināt, ka pieejamībai un iedzīvotāju brīvai mobilitātei būtu piešķirama prioritāra nozīme. Labprāt vēlētos redzēt arī netradicionālākus un elastīgākus risinājumus, izvairoties no turpmākas maršrutu slēgšanas, kā rezultātā cilvēki paliek bez iespējām pārvietoties ar sabiedrisko transportu. Šī ir attālo reģionu problēma, ar kuru ikdienu sastopamies un kuru cenšamies risināt,“ komentē VPR Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja Inita Ozoliņa.

>> Energopārvaldība Vidzemē – skolu programma; saules paneļu ekonomiskā izdevīguma aprēķinu metodika

Padomes sēdē klātesošos par energoefektivitātes jautājumiem informēja VPR projektu vadītāja Aija Rūse, norādot, ka energoefektivitātei šobrīd piešķirta būtiska nozīme un tā nozarēs ieguvusi jau horizontālu raksturu. Šobrīd VPR strādā pie pašvaldību mudināšanas iesaistīties energoefektivitātes attīstīšanā. A.Rūse uzsver: “Ir grūti mainīt gan izpratni, gan paradumus par to, kā pašvaldībām būtu jānodrošina siltumapgādes un energoapgādes pakalpojumi, tomēr ir skaidrs, ka atpakaļceļa nav. Tāpat liela nozīme ir iedzīvotāju zināšanām, motivācijai un līdziesaistei.” VPR uzsācis īstenot jaunu mācību programmu vairākās izglītības iestādēs Vidzemē par  efektīvu enerģijas patēriņu, iesaistot pašvaldības, mācībspēkus un izglītojamos, lai kopīgi mācītos efektīvi izmantot elektroenerģiju un siltumenerģiju, vienlaikus samazinot rēķinus un CO2 emisijas. Gada griezumā 24 izglītības iestāžu ēkas un to 3760 skolēni iesaistījušies izzinošā un aizraujošā sacensībā par enerģijas patēriņa ietaupījuma iespējām, par pamatu ņemot īpaši sagatavotus mācību materiālus. Šobrīd 5 mēnešu laikā apkopotie rezultāti liecina, ka atsevišķām izglītības iestādēm jau izdevies ietaupīt līdz pat 30% no siltumenerģijas, kā arī līdz pat 40% elektroenerģijas vienīgi ar paradumu maiņu, kas stiprināta zināšanās un to reālā praktizēšanā. Tajā pat laikā veikti novērojumi, secinot, ka siltajā laikā ēkas tikušas ievērojami pārkurinātas.  Atklātas arī virkne citu problēmu, piemēram, nepareizi uzstādīti skaitītāji vai skaitītāji, kas nepareizi uzkrāj datus, kā arī dati netiek nolasīti ar precīzu intervālu.

A.Rūse pašvaldību vadītājus iepazīstināja ar vēl vienu aktivitāti, kuras mērķis ir izstrādāt metodiku, pēc kuras ir iespējams izvērtēt, cik ekonomiski lietderīgi būtu ēkai uzstādīt saules paneļus, kā arī, kas ir tie parametri, kuriem izpildoties, saules paneļi ražotu vislielāko enerģijas daudzumu. Šobrīd šāds lietderīguma izvērtējums notiek 11 pašvaldību objektos Vidzemē.

>> Potenciāls pievienotas vērtības produktu attīstībai Vidzemē vēl  nav pilnībā apgūts

Sēdes noslēgumā tika iztirzāts jautājums par augstas pievienotas vērtības produktu izveides izaicinājumiem Vidzemē, sniedzot ieskatu viedo specializāciju jomu attīstībā Vidzemē. Latvijas Universitātes zinātniece un VPR īstenotā Interreg Europe projekta “Vietējo un reģionālo inovāciju ekosistēmu atbalsta politikas instrumenti (ecoRIS3)” eksperte Līga Brasliņa informēja, ka šobrīd Vidzeme rada 4% no Latvijas pievienotās vērtības, turklāt tās izaugsmes rādītājs ir kritiski zems, ieņemot otro zemāko vietu Latvijā -  ar pieaugumu vien 3,5% apmērā. Pievienoto vērtību Vidzemē 80 % gadījumu rada apstrādes rūpniecība (visvairāk koksnes, pārtikas produktu un mēbeļu ražošana), tirdzniecība un pakalpojumi.

Veicot pētījumu, secināts, ka Vidzemes uzņēmēji izteikti maz piesakās inovāciju atbalsta pasākumiem uzņēmumos, kā arī maz pieteikumu saņemti pētniecības un inovāciju izstrādes atbalstam. Aicinot uzņēmējus uz intervijām, atklājušies četri galvenie faktori, kāpēc inovācijas netiek iedzīvinātas – uzskati, ka tam nepieciešamas augstas izmaksas; norāde, ka uzņēmumam nav papildu finansējuma inovācijām; aizdomas, ka ir sarežģīti iegūt valsts dotācijas vai subsīdijas inovācijām; birokrātiskais slogs. Identificēti arī būtiskākie šķēršļi viedo specializācija izaugsmei Vidzemē, priekšplānā izvirzot informācijas par atbalstu pieejamības un izpratnes trūkumu. Tikpat būtiski attīstību kavē grūtības ar kvalificētu darba spēku un talantu aizplūšanu no reģioniem, sadarbības trūkums ar izcilākajām zinātniskajām institūcijām, sarežģītas valodas lietojums atbalsta pieteikumos un atskaitēs, MVU nepietiekama izpratne par tirgus pieprasījumu un resursu nepietiekamība (gan finanšu, gan cilvēkkapitāla, gan laika). Lai risinātu identificētās nepilnības, sniegts priekšlikums veidot konkrētu rīcības plānu, sekojot trim secīgiem soļiem. Pirmais solis – nodrošināt, ka uzņēmējiem ir pieejams profesionāls eksperts, kurš spēj konsultēt un vadīt uzņēmēju cauri projekta īstenošanas etapiem, iekļaujot arī sadarbību ar pētniecības institūciju. Otrais solis – veidot inovāciju laboratoriju, kurā tiekas nozares uzņēmēji un zinātnieki, nozares uzņēmējiem prezentējot industrijas izaicinājumus, savukārt zinātniekiem stāstot par jaunākajiem sasniegumiem. Trešais solis – tematisko semināru organizēšana MVU par Industrijas 4.0 sniegtajām iespējām ražošanā, kas risinātu darbinieku trūkumu. Ceturtās industriālās revolūcijas pamatā ir nozares pilnīga datorizācija, savienojot mehānismus un sistēmas, taču centrā noliekot cilvēku, tam palīdzot vadīt sarežģītus ražošanas procesus.

 Attīstības padomes pārstāvji iecerētos soļus uzskata par loģiski secīgiem un neapšauba to nozīmību, ņemot vērā, ka pētījumā iztaujāti arī uzņēmēji par to pieredzi un saredzētajām nepilnībām, kas kavē inovāciju attīstīšanu. Tāpat priekšsēdētāji norādīja, ka bez inovāciju atbalsta nepieciešams sakārtot arī pamatlietas, piemēram infrastruktūru utt., kas būtiski ietekmē sistēmas funkcionēšanu kopumā.

>> Citi jautājumi

VPR Administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede klātesošos informēja par noslēgto sadarbības līgumu ar Odesas apgabalu Ukrainā, savukārt VPR Projektu un attīstības nodaļas vadītāja Laila Gercāne informēja, ka Vidzemes plānošanas reģions saņēmis uzaicinājumu kļūt par Baltijas jūras reģiona organizācijas BSSSC biedru. Biedra statuss ļautu pārstāvēt Latvijas reģionu intereses Baltijas jūras reģionā, ņemot vērā, ka viens no organizācijas mērķiem ir aktīvi iesaistīties politiskajās diskusijās un lobēt jautājumus, kas īpaši svarīgi būtu tieši reģioniem.

Tāpat valdes locekļa statuss ļautu iesaistīties rekomendāciju sniegšanā Eiropas Savienības Baltijas jūras reģiona (EUSBSR) stratēģijai, kā arī līdzdarboties ES kohēzijas politikas veidošanā.

Jautājumiem: Guna Kalniņa-Priede, VPR administrācijas vadītāja, mob.t. +371 29477997, guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv .

Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, VPR sabiedrisko attiecību vadītāja, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t.+371 29454752.

Vidzemes plānošanas reģions aktīvi turpina darbu pie pakalpojuma “transports pēc pieprasījuma” (TPP) īstenošanas divās Vidzemes novada pašvaldībās – Alūksnes un Mazsalacas novadā. Sākotnēji projekta komanda prognozēja pakalpojuma uzsākšanu līdz ar 2019. gada vasaras sākumu, tomēr šobrīd objektīvu apstākļu dēļ plānotās aktivitātes ir aizkavējušās. Projekta “MAMBA” vadītāja Līga Puriņa-Purīte (Vidzemes plānošanas reģions) skaidro: “Pārrobežu projektā iesaistījāmies ar pārliecinošu vēlmi Vidzemē izmēģināt vienu no t.s. elastīgiem transporta pakalpojumu veidiem – transports pēc pieprasījuma (TPP). Eiropā un citviet pasaulē tas tiek īstenots jau 20 gadus, tomēr ne tikai Latvijai, bet vēl lielai daļai valstu tas ir vēl mazpazīstams risinājums. Jāatzīst, Latvijā normatīvo aktu bāze ir neelastīga un šobrīd nav īsti piemērota jaunu risinājumu ieviešanai iedzīvotāju pārvadāšanai un pat ne jaunu risinājuma testēšanai.

Esam domājuši, kā TPP realizēt, lai tas nebūtu pretrunā ar Latvijas  likumiem. Daudz laika un darba prasījis  iecerētos plānus saskaņot un gaidīt atļauju gan no atbildīgajām iestādēm Latvijā, gan arī starptautiskām organizācijām. Esam jautājumu risinājuši ar visām iesaistītajām pusēm un dažādos līmeņos – ar juristiem, transporta un iepirkumu speciālistiem, pārvadātājiem, pašvaldību vadību, Autotransporta direkciju un Satiksmes ministru.  Lai arī ne tik raiti, kā cerēts, tomēr process virzās uz priekšu un strādājam pie tā, lai  Alūksnes un Mazsalacas novada iedzīvotāji vēl šogad sāktu izmēģināt “transports pēc pieprasījuma” pakalpojumu.”

Lai TPP pakalpojumu īstenotu, tiks izstrādāta īpaša programmatūra, kas būs galvenais darba instruments, lai reģistrētu pakalpojuma lietotājus, veidotu maršrutus, kurus līdz ar papildu informāciju (piemēram, par to, ka nepieciešams pasažieri uzņemt dzīvesvietā, braucienā jānodrošina bērnu autosēdeklītis u.c. detaļas) nodot transportlīdzekļa vadītājam, kā arī, lai pārvadātājs tiešsaistē varētu atzīmēt arī pasūtījuma izpildi.

Maija vidū tika pabeigta programmatūras iepirkuma procedūra un jūnija vidū tiks uzsākts programmatūras izstrādes darbs, paredzot pirmās versijas testēšanu jau pēc viena mēneša kopš līguma noslēgšanas brīža. Programmatūra tiks testēta darbībā un veidota atbilstoši lietotāju vajadzībām.

Paralēli norit darbs pie iepirkuma TPP pasažieru pārvadāšanas pakalpojuma nodrošināšanas  dokumentācijas izstrādes, lai jūnija sākumā izsludinātu pretendentu pieteikšanos.

Šobrīd darbu uzsākusi Mobilitātes centra koordinatore Daina Priede, kura ir atbildīga par saziņu ar iedzīvotājiem, kā arī strādās ar programmatūru, reģistrējot pakalpojuma lietotājus, veidojot maršrutus, kā arī sazināsies ar pārvadātāju par reisu izpildi.

Plānoto pilotteritoriju iedzīvotājus un citus interesentus aicinām zvanīt uz TPP informatīvo tālruni 27891000 (darba dienās no plkst.8:30 līdz 17:00) vai rakstīt uz tpp PIE vidzeme PUNKTS lv, lai uzzinātu atbildes uz vēl neskaidrajiem jautājumiem par transports pēc pieprasījuma plānoto organizēšanas kārtību.

Procesam virzoties uz priekšu, turpmāk regulāri sniegsim informāciju par TPP ieviešanas gaitu un progresu.

Projektu MAMBA īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar partneriem no Vācijas, Polijas, Somijas, Dānijas, Zviedrijas un Latvijas Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Tā mērķis ir uzlabot mobilitātes  pakalpojumu pieejamību attālajos lauku apvidos un demogrāfisko pārmaiņu skartajos reģionos, un pilnveidot transporta pakalpojumu sniedzēju kapacitāti. Latvijā projekts tiek saistīts ar pakalpojuma "transports pēc pieprasījuma" pilotēšanu divos Vidzemes novados - Alūksnes novada pašvaldībā un Mazsalacas novada pašvaldībā, kas ir viena no vairākām projekta aktivitātēm. Vairāk informācijas projekta MAMBA mājaslapā https://www.mambaproject.eu un Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā www.vidzeme.lv.

Jautājumiem: Līga Puriņa-Purīte, projekta “MAMBA” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, liga.pp PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

Projektā INSURE izdota informatīvā ziņu lapa (angļu valodā), kurā atspoguļots paveiktais noslēdzošajā projekta posmā no 2019. gada februāra līdz maijam.

Ziņu lapa (angļu valodā) pieejama: ŠEIT.

Tajā lasiet:

- par projekta noslēguma konferenci Zviedrijā;

- par secinājumiem pēc izpētes un eksperimentiem visās pilotvietās;

- par piesārņoto vietu pārvaldības jautājuma aktualitāti Latvijā;

- par visu partneru pārdomām un secinājumiem projekta noslēgumā.

Projekta INSURE mērķis ir palielināt piesārņoto vietu ilgtspējīgu attīrīšanas metožu izmantošanu, uzlabot piesārņoto vietu  attīrīšanas vadības metodes, kā arī uzlabot piesārņoto vietu  vizualizāciju un prioritizēšanu Centrālbaltijas reģionā, sadarbojoties partnerorganizācijām no Latvijas, Zviedrijas un Somijas. Projekts INSURE tiek īstenots Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmā 2014.–2020. gadam.

Vairāk informācijas: Maija Rieksta, projekta INSURE vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, mob.t. 26099521, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv.

Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros bērniem ar funkcionāliem traucējumiem Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā ir iespēja saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Viens no sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem, kas bērniem ir nepieciešams, ir audiologopēds. Lai viestu lielāku skaidrību par to, kādos gadījumos jāvēršas pie audiologopēda, uz sarunu aicinājām audiologopēdi Tinci Strazdiņu.

Tince Strazdiņa ir sertificēta ārstniecības persona – audiologopēds.

Rīgas Stradiņa universitātē ieguvusi profesionālo bakalaura grādu veselības aprūpē ar kvalifikāciju audiologopēdijā. Apguvusi arī kinezioloģiskās teipošanas metodi, kā arī dažādas masāžu un elpošanas tehnikas runas un balss traucējumu mazināšanai. Lai papildinātu zināšanas rīšanas un balss traucējumu gadījumos, ieguvusi veselības zinātņu maģistra grādu uzturzinātnē.

Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā, pacientus pieņem Cēsu klīnikā.

 Ar ko audiologopēds atšķiras no logopēda?

Galvenā atšķirība ir tā, ka audiologopēds ir ārstniecības persona, kurai pamatā ir medicīniskā izglītība, bet logopēdiem pamatā ir pedagoģiskā izglītība. Atšķiras metodes ar kurām mēs strādājam un ko mēs darām. Mums pamatā ir medicīniskā bāze. Audiologopēdam ir jāsertificējas reizi piecos gados.

Ar kādām pazīmēm bērna uzvedībā vecākiem būtu jāvēršas pie audiologopēda?

Katram bērna vecuma posmam šīs pazīmes ir citas. Bērna pirmajos trīs dzīves gados ieteicams vērsties pie mikrologopēda. Visi audiologopēdi ir arī mikrologopēdi, tomēr katrs speciālists izvēlas virzienu un vecuma grupu, ar kuru vairāk strādā, līdz ar to mikrologopēds būs vairāk specializējies darbā ar pašiem mazākajiem bērniņiem.

Ja bērnam pirmajā dzīves pusgadā ir zīšanas un/vai rīšanas grūtības vai barošana ar zondi, tad būtu ieteicams apmeklēt audiologopēdu. Audiologopēds pārliecināsies vai visi pārējie refleksi bērnam attīstījušies pareizi, iespējams, veiks sejas masāžas, lai zīšana un rīšana notiktu pareizāk.

Ap pusgadu vecs bērns jau taisa burbuļus un “lallina”, ja pēkšņi bērns to pārstāj darīt, neveido zilbju virknītes, tad ir jāpārliecinās par to, vai bērnam nav dzirdes samazinājums. Jāvēršas pie audiologopēda vai jādodas uz Latvijas Bērnu Dzirdes centru.

Ap pusotru gada vecumu, jāpievērš uzmanība, ja bērns neveido nekādus vārdiņus vai spēlējoties bērna darbības nav vērstas uz rotaļāšanos un sevis izzināšanu, bet rotaļāšanās ir sistemātisku darbību atkārtojums. Jāpārliecinās vai bērnam nav autiskā spektra traucējumi. Šādā situācijā audiologopēds izvērtē bērna komunikācijas prasmes un skatās, ko var darīt, lai prasmes attīstītu. Iespējamie iemesli var būt psiholoģiski aspekti, autiskā spektra traucējumi, mazattīstīta sejas muskulatūra vai saīsināta zemmēles saitīte, tā gan vairāk ietekmēs runas kvalitāti, nevis kvantitāti. Varbūt bērnam ir grūtības ar košļāšanu, jo ir žokļa muskulatūras vājums, to var novērot, piemēram, ja bērns vairāk izvēlas ēst mīkstu pārtiku un izvairās no cietiem produktiem. Īpaši uzmanība jāpievērš tad, ja bērnam ir aizrīšanās epizodes. Nevis, kad bērns skrien ar konfekti mutē un aizrijas, bet ēdot pie galda periodiski aizrijas ar ēdienu vai dzērienu, tas var liecināt par rīšanas grūtībām.

Galvenokārt pie audiologopēda vecākiem jāvēršas tad, ja līdz trīs gadu vecumam bērnam neveidojas runa. Un nevajag klausīties kaimiņu tantēs, kuras saka- “Atnāks! Manējais arī vēlu sāka runāt.” Neklausāmies! Vienmēr ir labāk atnākt un pārbaudīt. Uz trīs gadu vecumu, bērnam jāspēj komunicēt un pateikt savas vēlmes, veidot mazus teikumiņus, tādus kā -Tētis brauc. Mamma atā. Teikumi var nebūt gramatiski pareizi, to var pieļaut, bet runai ir jābūt.

Uzmanība jāpievērš arī starpzobu izrunai, tautas valodā sauktai par šļupstēšanu. Šļupstēšana var veidoties no ilgstoši lietota knupīša. Reizēm vecāki saka, ka knupīts nav lietots, bet vēlāk sarunā atklājas, ka bērniņš katru vakaru ir aizmidzis ēdot no pudelītes, kurai galā ir tas pats knupītis. Bērni mēdz arī zīst savu mēli, pirkstus, piedurknes u.c.

Vēl viena pazīme, kurai jāpievērš uzmanība, ir pavērtā mute. To var pamanīt, ja bērns krākuļo pa nakti vai, bērnam spēlējoties, mute ir vaļā, reizēm pat izbāzta mēle. Šādā gadījumā pieaicinām arī otolaringologu (LOR) un miofunkcionālos speciālistus. Mutes elpošana var izraisīt dažādas problēmas – stājas izmaiņas, dažādas veselības problēmas, kā arī zobi ātrāk bojājas, jo neatrodas siekalās.

Piecu-sešu gadu vecumam, mēs sākam vērtēt fonemātiskos procesus, kas ir vajadzīgi lasīšanai un rakstīšanai. Ja kaut kas iztrūkst, tad mēs varam tos trenēt, lai atvieglotu lasītprasmes un rakstītprasmes apgūšanu. Maziem bērniem bieži ir “nokliegtās” balsis. Pie vājākām balss saitēm, bieža klepus un iesnām var veidoties balss saišu mezgliņi, kas izklausās kā čerkstoša balstiņa. Strādājam, lai savestu balsi kārtībā, iesaistot foniatru.

Pie jebkuras vājdzirdības vai koriģētas dzirdes (dzirdes implants) ir vajadzīga īpaša apmācība un tas arī ir audiologopēda kompetencē, kā arī darbs ar bērniem, kuriem ir runas un valodas traucējumi vispārīga attīstības aizkavēšanās dēļ. Primāri gan strādājam uz košļāšanas, rīšanas attīstīšanu, jo runāšana būs augstākā funkcija, kuru gribēsim sasniegt, ēšana būs primāri.

Ir bērni, kurus nebūs iespējams apmācīt runāt, šajā gadījumā palīdzam apgūt alternatīvu saziņu. Kā viena no alternatīvām saziņām nedzirdīgiem bērniem ir zīmju valoda, kuru apgūst kopā ar surdo tulku. Vēl kā alternatīvās saziņas veids ir dažādi “runas dēļi”, piktogrammas u.c..

Attiecībā uz košļāšanu un rīšanu, audiologopēds refleksus vai nu attīsta, vai mēģina nomākt. Tas izpaužas kā sejas vai mutes masāža, kas bērniem parasti nepatīk, kaut arī tā nav sāpīga. Masāžas  veic ar rokām vai ar speciālām vibrējošām ierīcēm.

Bērniem, ejot pie ārsta, ir satraukums un ir svarīgi bērnu sagatavot vizītei, izstāstot par to, ko ārsts pārbaudīs un darīs. Ko bērnam sagaidīt audiologopēda kabinetā? Kā notiek izmeklējums, konsultācija?

Konsultācijas sākumā bērnam līdz trīs gadu vecumam ļaujam rotaļāties. Kamēr bērns aprod ar vidi, tikmēr ar vecākiem izrunājam visus anamnēzes datus no dzemdībām līdz šim brīdim. Vecākiem svarīgi pirms konsultācijas pārskatīt mātes pasi un nopietnākās bērna saslimšanas. Atcerēties arī to, kad bērnam bijuši pirmie vārdiņi. Būtu labi, ja vecākiem līdzi būtu audio vai video ieraksts, kurā dzirdama bērna runāšana, jo bērns mēdz konsultāciju laikā nesadarboties tik ļoti cik speciālistam gribētos. Audioieraksts vai video ieraksts palīdzētu diagnostikā.

Lai sagatavotu bērnu vizītei, var izstāstīt bērnam, ka ārsts ieskatīsies mutē, būs ārstam jāparāda mēle un kaut kas jāpasaka vai jānosauc attēlos redzamās lietas. Audiologopēds “izcilās” mēli ar koka kociņu, ja bērnam ir bail no kociņa, tad to var veikt arī ar pirkstu.

Cik ilga ir konsultācija?

Parasti 30-40 min, ilgāk bērns nevar produktīvi veikt vingrinājumus.

Vai vecākiem tiek izstāstīts un parādīts, kādus vingrinājumus ar bērnu turpināt veikt mājās?

 Audiologopēda konsultācija,  principā ir vecāku apmācības par to, ko ar bērnu darīt mājās. Tas viss, protams, ir atkarīgs no vecākiem. Ir tādi vecāki, kuri iestumj bērnu pa kabineta durvīm -nu, salabojiet! Vecāki ir aicināti palikt nodarbībās, lai turpinātu šos vingrinājumus un masāžas izpildīt mājās. Jārēķinās ar to, ka bērni nelabprāt veic šīs lietas, jo viņi nesaskata to vajadzību, viņi šos traucējumus neapzinās. Mums- pieaugušajiem- vajag, lai viņi izpildītu uzdevumus.

Vai ejot uz vizīti pie audiologopēda līdzi ir jābūt izmeklējumiem no citiem speciālistiem?

Ja ir izmeklējumi no neirologa, otolaringologa u.c. speciālistiem, pie kuriem ir veikti izmeklējumi par konkrēto sūdzību, tad tie ir jāņem līdzi, bet, ja šādu izmeklējumu nav, tad audiologopēds pēc nepieciešamības ieteiks bērnam apmeklēt vēl kādu speciālistu.

Līdz kādam vecumam var griezties pie audiologopēda? Vai audiologopēds var palīdzēt tikai bērniem vai arī pieaugušajiem?

Var vērsties arī pieauguši, piemēram, pēc vairogdziedzeru operācijām var būt balss traucējumi. Balss ergonomikas (balss kopšana) jautājumos pie audiologopēda vēršas pedagogi, kuri ilgstoši runā un ir noklieguši savas balsis, strādā telpās, kurās ir sauss gaiss, skaļa vide, bez pietiekošām pauzēm.

Vēršas arī pieaugušie pēc galvas traumām, insultiem utt. Tādos gadījumos mēģinām valodu atgūt vai apgūt alternatīvo saziņu. Reizēm pie šādām galvas traumām nāk klāt arī rīšanas traucējumi ar kuriem strādājam. Varam apmācīt līdzcilvēkus par pareizu cilvēka pozicionēšanu, ja ir rīšanas traucējumi, lai cilvēks neaizrijas. Svarīgi, lai pieaugušais pats vēlas sadarboties, reizēm pēc galvas traumām ir traucēta pieres daļa, kura atbild par motivāciju un cilvēks var būt bez motivācijas sadarboties un atgūt runu.

Reģionos ļoti trūkst speciālistu. Kas jaunos speciālistus motivētu veidot dzīvi un karjeru ārpus Rīgas?

Manuprāt, viens no motivējošajiem apstākļiem ir atbilstošs atalgojums, atbilstoša darba slodze. Dažkārt sanāk tā, ka speciālistu tuvākajā apkārtnē nav un tam vienam “nabadziņam” tiek viss, īpaši neskatoties uz to vai viņš ar šo slodzi tiek galā vai nē.

Vairāk informācijas par projektu “Vidzeme iekļauj” : 

Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv">ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv">laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv 

Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv">naula.dannenberga PIE vidzeme PUNKTS lv

28. maijā Rīgā Vidzemes plānošanas reģions aicināja vienkopus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts vides dienesta, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra, pašvaldību, plānošanas reģionu, augstskolu un vides nozares konsultāciju uzņēmumu pārstāvjus ar mērķi aktualizēt piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu (PPPV) pārvaldības izaicinājumus un iespējas Latvijā. Tas bija vērtīgi, ka dažādās puses tikās vienkopus un nepastarpināti uzklausīja viena otru un izteica viedokļus. Runājām par vēsturiski piesārņotām vietām un piesārņotām vietām kopumā, to pārvaldību, kā arī tehniskajiem izpētes un sanācijas risinājumiem un jaunākajām metodēm.

Atslēga: savstarpējā komunikācija

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere un vides jomas konsultāciju uzņēmuma “VentEko” valdes priekšsēdētāja Arta Bažovska atzinīgi novērtēja, ka Vidzemes plānošanas reģions rīko šādu tikšanos un stāsta par projektā INSURE gūto pieredzi, un atzina, ka komunikācija un dalīšanās ar informāciju ir ļoti svarīga, lai visas iesaistītās puses būtu zinošākas. 

“Mums jābūt atvērtākiem. Ja visi būsim izglītotāki un nemitīgi pilnveidosimies, tad arī profesionālāki būs problēmu risinājumi," uzskata “VentEko” pārstāve. “Ilgus gadus ir bijis tā, ka piesārņotāji labāk grib savu piesārņojuma problēmu paslēpt, neko nedarīt. Jāpanāk, lai piesārņotājs ir ieinteresēts un atklāts, lai mēs visi zinām, cik liela ir problēma, rēķināmies ar problēmas izmēru un nozīmību un pēc tam kopā izveidojam ilgtermiņa sanācijas programmu. Slēpšanās nodara lielu ļaunumu, un viens no iemesliem ir bailes par ļoti dārgām sanācijas izmaksām,” stāsta Bažovska. Klātesošie arī atzina, ka jāstrādā pie uzlabojumiem tiesību aktos, lai būtu regulēti noteikumi un lai potenciālais piesārņotājs strādātu pēc noteiktas metodikas, jo šobrīd noteikumi ir ļoti interpretējami un visiem nav vienādu spēles noteikumu.

Jaunais ir lētāks par veco: domāšanas paradigmas maiņa

VARAM un “VentEko” pārstāvji ir vienisprātis, ka mūsdienās būtiski izvēlēties sanācijas metodes, kas balstītas ilgtspējības principos, kur tiek ņemti vērā tādi aspekti kā dabas resursu saglabāšana, enerģijas patēriņa samazināšana un papildu atkritumu neradīšana. Ideālajā gadījumā, ja izdodas piesārņojumu pārvērst par atkārtoti izmantojumu materiālu, turklāt papildu pievienotā vērtība ir, ja sanācijas procesā izdodas sakārtot degradēto teritoriju.

Visā pasaulē par ilgtspējīgām metodēm tiek uzskatītas tieši in-situ attīrīšanas metodes. Tas arī atbilst Eiropas Savienības galvenajām pamatnostādnēm, ka pēc iespējas vairāk jācenšas, lai piesārņojums netiek pārvietots, kur tas var atkal piesārņot jaunas teritorijas. “VentEko” tehniskais direktors Edgars Dimitrijevs min divas metodes, kas Latvijā vēl netiek izmantotas – solidifikācija un stabilizācija, kas ir ļoti labs risinājums bīstamo atkritumu pārvaldībā. Mums ir jāmaina ierastā sistēma, lai pieņemtu šīs jaunās metodes, un jāvairo izpratne par trim būtiskiem jautājumiem – kas ir piesārņojums, kādu ļaunumu tas nodara un kas darāms, lai to vairs neuzskatītu par piesārņojumu un lai tas vairs neietekmētu apkārtējo vidi.

VARAM pārstāve arī uzsvēra un apstiprināja vides konsultāciju uzņēmuma “VentEko” teikto, ka ir pienācis laiks mainīt domāšanu, ka nevis lētākais ir labākais, bet saimnieciski visizdevīgākais ir labākais. Jo nepareizu lēmumu gadījumā kādam būs jāmaksā divreiz. Jautājums – kurš būs tas maksātājs? Ja uzbūvē māju uz piesārņotas teritorijas un naftas tvaiki ceļas augšup, seku novēršana ir daudz dārgāka nekā sākotnējā attīrīšana. “VentEko” uzskata, ka modernās sanācijas metodes ir lētākas par novecojušajām metodēm. Izpratne par to mūsu sabiedrībā vēl jāveido.

Reģionālo vides pārvalžu un pašvaldību pārstāvju viedoklis

Valmieras reģionālās vides pārvaldes speciāliste Līga Zvirbule ļoti precīzi definēja galvenās 4 problēmas, ar ko reģionālās vides pārvaldes saskaras savā darbā ar vēsturiski piesārņotām vietām:

• Ļoti smagnēji un sarežģīti privatizācijas procesi.
• Vēsturiski darbojošies ražošanas uzņēmumi, kam laika un režīmu maiņas gaitā mainījušies arī īpašnieki. Trūkst jēgpilnas sistēmas, kā panākt, lai jaunais īpašnieks vēlas un spēj attīrīt piesārņojumu.
• Privātpersonu nezināšana – iegādājoties īpašumu, pircēja pienākums ir noskaidrot visu par īpašumu, arī attiecībā uz piesārņojumu.
• Ne visas piesārņotās vietas ir apzinātas un ierakstītas reģistrā.

Savukārt, Kuldīgas novada pašvaldības Nekustamo īpašumu nodaļas vadītājs Klāvs Svilpe apstiprināja, ka arī pašvaldības darbā ar piesārņotajām vietām viena no problēmām ir tā, ka piesārņoto vietu ir daudz un kopējā situācija īsti nav apzināta, kā arī būtisks kavējošais faktors ir lielās sanācijas izmaksas. Par savu naudu līdz šim Kuldīgas novada pašvaldība nav radusi iespēju veikt piesārņotu vietu sanāciju, bet piesaistītais Eiropas finansējums ir ļāvis to izdarīt. Šajā saistībā gan VARAM pārstāve informēja, ka Eiropas struktūrfondu finansējums piesārņoto vietu attīrīšanai visticamāk plānošanas periodā pēc 2020. gada vairs pieejams nebūs, bet šobrīd vēl ir iespējams konkursa kārtībā pretendēt uz Norvēģijas finanšu instrumenta atbalstu. 

Diskusijas noslēgumā projekta INSURE vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā Maija Rieksta atzina: “Sākot projektu ieviest, vairāk koncentrējāmies uz teritorijām un metožu testēšanu, bet beigās atdūrāmies pret pārvaldības un īpašumtiesību problēmu. Tas nav tikai projekta jautājums, bet tā ir liela diskusija, ko esam iekustinājuši. Jo vairāk par to skaļi runāsim un aktualizēsim, jo ātrāk nonāksim pie risinājumiem.”

Linda Fībiga no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra atzīmēja, ka liels projekta ieguvums ir papildinātās speciālistu zināšanu un vides informācija – esam uzzinājuši par vietām, kas iepriekš nebija iekļautas PPPV reģistrā.

Savukārt, VARAM pārstāve Rudīte Vesere noslēgumā vēlēja: “Lai nemiers un tiekšanās uz attīstību ir visos sabiedrības slāņos. Tikai tā mēs panāksim pārmaiņas!”

---

SEMINĀRA PREZENTĀCIJAS

Maija Rieksta, projekta "Insure" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā

Informācija par projekta INSURE aktivitātēm Latvijā

Intars Cakars, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Ķīmisko vielu un bīstamo atkritumu nodaļas vadītājs

Piesārņotās vietas Latvijā un Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu datu bāze/mobilā lietotne

Arta Bažovska, A/S “Venteko” valdes priekšsēdētāja; Edgars Dimitrijevs, A/S “Venteko” tehniskais direktors;

Rezultāti no VPR pilotvietas izpētes daļā no bijušās Valmieras naftas bāzes

Maija Zālamane, projekta "Insure" vadītāja Valmieras pilsētas pašvaldībā 

Rezultāti no Valmieras pilsētas pašvaldības pilotvietas izpētes bijušā mazuta saimniecībā Dzelzceļa ielā 9 

Arta Bažovska, A/S “Venteko” valdes priekšsēdētāja; Edgars Dimitrijevs, A/S “Venteko” tehniskais direktors;

Izaicinājumi un iespējas ilgtspējīgā potenciāli piesārņotu un piesārņotu vietu pārvaldē:

• Sadarbībā balstīta pārvalde – pārvaldības stratēģija
• Inovatīvas, ilgtspējīgas attīrīšanas metodes

Maija Rieksta, projekta "Insure" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā

Hidroģeoloģiskās modelēšanas rezultāti Valmieras naftas bazē

Harri Talvenmaki, Helsinku Universitātes pētnieks

Ilgtspējīgas attīrīšanas metožu testēšana projekta INSURE pilotvietās Latvijā, Zviedrijā un Somijā (angļu valodā)

Rudīte Vesere, LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore

Nacionālā politika piesārņoto vietu pārvaldībā

---

PĀRSKATS par pirmssanācijas detalizēto ģeoekoloģisko izpēti potenciāli piesārņotā teritorijā bijušās naftas bāzes apkārtnē Valmierā

Vairāk par projektu: Maija Rieksta, projekta INSURE vadītāja VPR, +371 26099521, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Māra Sproģe, VPR sabiedrisko attiecību speciāliste, +371 26488091, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv

Pasākums tika organizēts Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam projektā “Inovatīva, ilgtspējīga attīrīšana” (INSURE).