.png)
|
Arhīva kalendārs
Alojas novada domes priekšsēdētājs Valdis Bārda: “Ieguvumi būs ne tikai mums kā pašvaldībai, bet arī reģionam kopumā, jo Vidzeme bez Vidzemes jūrmalas ir ačgārnība, kas līdz šim tikusi akceptēta. Mēs nerunājam tikai par emocionālām un kultūrvēsturiskām tradīcijām, bet par saimniecisko aspektu. Par piemēru varam ņemt administratīvi teritoriālās reformas kontekstā paceltās diskusijas par prioritāri sakārtojamajiem autoceļiem. Tieši tāpēc, ka Alojas novads ir citā plānošanas reģionā, ceļš Ziemeļu stīga vispār netiek izskatīts kā variants, taču tas ir vēl neapgūts un, iespējams, potenciāli varētu būt stratēģiski nozīmīgs ceļš satiksmes plūsmas izlīdzināšanai. Jo īpaši jāuzsver tā potenciālā nozīmība, ja skatāmies Via Baltica un Rail Baltica kontekstā, kad tiks attīstītas reģionālās pieturas Skultē un Salacgrīvā – tad Ziemeļu stīgai būs pavisam jauna un stratēģiski nozīmīga loma.” Viņš arī norādīja, ka iekļaušana Vidzemes administratīvā reģiona teritorijā novadam var prognozēt lielākas teritorijas attīstības potenciāla iespējas un atgādināja, ka Rīgas plānošanas reģionā par attīstības centru jau šobrīd noteikta Rīgas pilsēta un tās aglomerācija, kas norāda ka Latvijas pierobežā esošā novada izaugsme tiks kavēta. V.Bārda atzina, ka jau labu laiku aktīvi seko Vidzemes plānošanas reģiona aktivitātēm un tās augstu vērtē. VPR Attīstības padomes sēdē tiešsaistē piedalījās arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta direktors Raivis Bremšmits, kurš klātesošajiem norādīja, ka VARAM ir informēts par VPR nostāju attiecībā uz jaunā Limbažu novada iekļaušanu Vidzemes reģionā. VARAM pārstāvis klātesošajiem darīja zināmu, ka jautājums par novadu pievienošanu ir arī pavisam nesen (22.10.2020) skatīts Valsts sekretāru sanāksmē, un priekšlikums guvis atbalstu. “Abu pušu pozitīvs viedoklis mums noderēs arī pie tālākām sarunām par šo jautājumu,” atzina R.Bremšmits. VPR šobrīd strādā pie jauno attīstības plānošanas dokumentu izstrādes, taču, ņemot vērā iespējamo teritorijas paplašināšanos, VARAM reģionam rekomendē stratēģiskajos dokumentos paredzēt, ka potenciāli Vidzemes reģionam varētu pievienoties arī jaunizveidotais Limbažu novads, kā arī Ogres novads. “Šobrīd vēl nav bijis juridisks lēmums par jaunajām reģionu robežām”, atgādināja R.Bremšmits. VPR attīstības padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents informēja, ka Ogres novada pārstāvji savu nostāju par potenciālo pievienošanos Vidzemes reģionam vēl nav pauduši. Savukārt Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs apliecināja, ka līdzšinējā sadarbība ar Vidzemes plānošanas reģionu ir bijusi veiksmīga. M.Justs aicināja VPR, neskatoties uz plāniem par novada pievienošanu Latgales reģionam, joprojām paredzēt Varakļānu novadu kā potenciālu Vidzemes plānošanas reģiona sadarbības partneri arī turpmāk. Jāatgādina, ka jau 2013. gada 18. septembrī VPR attīstības padomes sēdē tika skatīts Alojas novada domes priekšlikums grozīt Vidzemes plānošanas reģiona un Rīgas plānošanas reģiona teritorijas, nosakot, ka Alojas novads ietilpst Vidzemes plānošanas reģionā. Arī toreiz VPR attīstības padome pieņēma vienbalsīgu lēmumu priekšlikumu atbalstīt un VPR priekšlikumu virzīja tālāk, lūdzot to izskatīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM). Pirms septiņiem gadiem jautājums tika izskatīts, tomēr netika virzīts tālāk. Ministrija atbildes vēstulē Alojas novada pašvaldībai skaidroja, ka “normatīvajos aktos nav atrunāts, kāda ir noteiktā kārtība situācijas saskaņošanai ar plānošanas reģionos ietilpstošajām pašvaldībām gadījumos, ja tiktu veiktas administratīvi teritoriālas izmaiņas.” Tāpat tika norādīts, ka plānošanas robežu grozīšana ietekmētu valsts pārvaldi kopumā. Jautājumiem: Guna Kalniņa-Priede, VPR administrācijas vadītāja, guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, VPR sabiedrisko attiecību vadītāja, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Pārgājienu ceļotāji atrodas ciešā saskarē ar apvidu, pa kuru ceļo, tādēļ viņiem ir īpaši svarīga sajūta “es šeit esmu gaidīts, mani šeit sapratīs”. Daudzviet pasaulē, kur pārgājieni ir populāri, tiek izmantotas uzlīmes vai zīmes “Gājējam draudzīgs / Hiker-friendly”. Turpmāk šāda zīme būs arī visā Baltijā – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Vidzemes plānošanas reģions arī tiek pārstāvēts zīmes piešķiršanas komisijā.
Ko nozīmē "Gājējam draudzīgs" zīme ceļotājiem un tūrisma pakalpojumu sniedzējiem? Pēc "Gājējam draudzīgs / Hiker-friendly" zīmes ceļotāji var atpazīt tūrisma pakalpojumu sniedzējus Baltijas valstīs, kuri saprot un respektē kājāmgājēju vajadzības, piedāvā kājāmgājējiem būtiskus un nepieciešamus pakalpojumus, piemēram: informāciju par maršrutu, dzeramo ūdeni, pirmās palīdzības aptieciņu, elektroierīču uzlādi, iespēju izžāvēt slapjās un izmazgāt netīrās drēbes un citu personīgo ekipējumu, Wi-Fi savienojumu un citus. Lai palīdzētu tūrisma pakalpojumu sniedzējiem izveidot gājējiem draudzīgus pakalpojumus, ir izstrādāti zīmes "Gājējam draudzīgs" kritēriji, kuru veidošanā tika iesaistītas organizācijas ar vērā ņemamu pieredzi aktīvās atpūtas un pārgājienu rīkošanā. Šo zīmi var saņemt jebkurš pakalpojumu sniedzējs Latvijā, kas vēlas piedāvāt pārgājienu ceļotājiem nepieciešamos pakalpojumus, – ne tikai naktsmītnes, bet arī kafejnīcas, krodziņi un restorāni, tūrisma informācijas centri, degvielas uzpildes stacijas, veikali u.tml. Zīme nav piesaistīta kādai konkrētai takai vai maršrutam. Pārgājienu ceļotāji un uzņēmēji ar "Gājējiem draudzīgs zīmi" un kritērijiem var iepazīties Mežtakas tīmekļa vietnē: https://baltictrails.eu/lv/forest/marketing
Kā uzņēmēji var iegūt zīmi "Gājējam draudzīgs"? Latvijā zīmi piešķir komisija, kurā ir 13 dalībnieki – gan valsts iestādes, gan organizācijas, kuras atbalsta kājāmiešanu, aktīvo atpūtu un dabas tūrismu: Latvijas Lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs”, Vidzemes plānošanas reģions, Rīgas plānošanas reģions, Kurzemes plānošanas reģions, Zemgales plānošanas reģions, Latgales reģiona Tūrisma asociācija "Ezerzeme", Latvijas Kempingu asociācija, Latvijas Dabas tūrisma asociācija, “Hiking in Latvia”, “Movement Spontaneous”, Aktīvā tūrisma centrs Eži, “Uzzini – Iepazīsti”, “Purvu bridēji”. Lēmumi par katru konkrēto tūrisma pakalpojumu sniedzēju tiek pieņemti diskusiju rezultātā, balstoties uz kandidāta sniegto informāciju par tā atbilstību "Gājējam draudzīgs" kritērijiem. Lēmumi par zīmes piešķiršanu tiks pieņemti vismaz 1–2 reizes gadā vai pēc nepieciešamības. Uz nākamo komisijas sēdi, kas tiek plānota 2021. gada februārī, zīmes saņemšanai varēs pieteikties pakalpojumu sniedzēji visā Latvijā neatkarīgi no tā, kāds pārgājienu maršruts vai taka atrodas viņu tuvumā. Interesenti Vidzemē var pieteikties, rakstot Vidzemes plānošanas reģiona tūrisma ekspertei Ilzei Liepai: ilze.liepa PIE vidzeme PUNKTS lv . Pirmie "Gājējam draudzīgs" tūrisma pakalpojumu sniedzēji Latvijā
Tika pieņemts lēmums zīmi piešķirt 18 tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, kuri atbilda zīmes kritērijiem, – 10 no tiem atrodas Vidzemē:
Zīmi saņēmuši arī Rīgas plānošanas reģiona uzņēmumi: viesu nams “Aivari”, viesnīca “Baltvilla”, peintbola parks un kempings “Bušas”, etnogrāfiskais viesu nams “Gungas”, alus un vīna degustāciju darbnīca “Turkalnes muiža”, atpūtas komplekss “Turbas”, atpūtas komplekss “Ziedlejas”, viesu nams “Zvīguļi”, kempings, viesu nams un atpūtas komplekss “Leiputrija”.
Aicinām pārgājienu cienītājus vēl šajā rudenī baudīt aktīvas brīvdienas gan „Mežtakā”, gan citos pārgājienu maršrutos un pašiem pārliecināties par "Gājējiem draudzīgs" objektu viesmīlību! Ja zināt kādu gājējiem draudzīgu vietu, rosiniet viņus pieteikties zīmes saņemšanai! Plāno savu gājienu meztaka.lv! Maršruts no Rīgas līdz Igaunijas robežai ir pilnībā nomarķēts!
Projekts "Pārrobežu pārgājiena maršruts "Meža taka"" tiek īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam finansiālu atbalstu, sadarbojoties Latvijas un Igaunijas partneriem. No Latvijas projektā piedalās Latvijas Lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs”, Vidzemes plānošanas reģions, Rīgas plānošanas reģions, Dabas aizsardzības pārvalde un Latvijas valsts meži.
Informāciju sagatavojusi: Māra Sproģe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr.: +371 26488091, www.vidzeme.lv |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padome 2020. gada oktobra sēdē atbalstīja Alojas novada domes priekšsēdētāja Valda Bārdas priekšlikumu, ka topošais Limbažu novads (šobrīd Alojas novads, Salacgrīvas novads un Limbažu novads) pēc administratīvi teritoriālās reformas vairs neatrastos Rīgas reģiona administratīvajā teritorijā, bet tiktu pievienots Vidzemes reģiona teritorijai. Šādu priekšlikumu VPR attīstības padomei Alojas novads izteicis jau otro reizi, šoreiz pārstāvot arī Salacgrīvas novadu un Limbažu novadu – visas trīs pašvaldības atbalsta pievienošanos Vidzemes reģionam.
Šī gada 22. oktobrī notika pirmā zīmes "Gājējam draudzīgs" komisijas sēde Latvijā, kura tika organizēta projekta „Garās distances pārrobežu pārgājienu maršruts „Mežtaka”” ietvaros.