Arhīva kalendārs

19. augustā Gulbenes novada Stāmerienas pilī Vidzemes plānošanas reģions pulcēja uzņēmējus un pašvaldību pārstāvjus no visiem Vidzemes novadiem un Valmieras pilsētas, lai arī šogad īpaši izceltu 26 uzņēmēju pieredzi un panākumus.

Par tradīciju kļuvušais dārza svētku pasākums notika jau devīto gadu. Vidzemes plānošanas reģions apzināja Vidzemes pašvaldības, lai uzzinātu tos uzņēmējus, ko tās vēlas šogad īpaši izcelt. Savukārt vēlāk vairāku mēnešu garumā Vidzemes plānošanas reģiona komanda devās viesos pie katra no uzņēmējiem, izzinot to pieredzi, un veidojot par katru īpašu video stāstu, kas vēlāk būs publiski pieejami visiem.

Pasākumā uzņēmēji godināti, balstoties uz dažādām tematiskajām kategorijām – inovatīvs uzņēmējs, tūrisma uzņēmējs, atbildīgs uzņēmējs, saimniecība, debija, eksportspēja, mājražotājs/amatnieks, entuziasts.

Šogad par profesionālo darbību sumināti: Aldis Drikāns, veterinārārsta privātprakse (Alūksnes novads), Z/S “Atēnas” (Amatas novads), Z/S “Vosukalni” (Apes novads), Lāzerparks “Shooter” (Beverīnas novads), Camphill nodibinājums “Rožkalni” (Burtnieku novads), SIA “Centrs MORA” (Cesvaines novads), SIA “Ewart Woods” (Cēsu novads), SIA “Aktīvā tūrisma centrs “Ērgļu stacija”” (Ērgļu novads), SIA “RCI Gulbene” (Gulbenes novads), “Balto darbu darbnīca” (Jaunpiebalgas novads), Z/S “Rīvēni” (Kocēnu novads), SIA ”Restorānu un inventāru noma”, “Pavāru māja” (Līgatnes novads), Z/S “Vilces” (Lubānas novads), Ritvars Točs, vilnas un vilnas izstrādājumu ražošana (Madonas novads), SIA “Ēdiendaris” (Mazsalacas novads), Saldās mākslas studija “Pērles” (Naukšēnu novads), SIA “Balansa dēlis” (Pārgaujas novads), SIA “Lode” (Priekuļu novads), Z/S “Pintāni” (Raunas novads), Sandra Vilne, “Sandriņas ievārījumi” (Rūjienas novads), SIA “Latwing” (Smiltenes novads), SIA “Nordland Timber” (Strenču novads), SIA “Akords 3” (Valkas novads), SIA “EchoTech” (Valmieras pilsēta), SIA “BROVAR” (Varakļānu novads), SIA “ApiMi” (Vecpiebalgas novads). Ar uzņēmumu aprakstiem iespējams iepazīties informatīvajā brošūrā.

Pasākuma foto >> ŠEIT

Nākamgad vidzemnieku dārza svētkiem apritēs 10. gadskārta. Kā uzsvēra Vidzemes plānošanas reģiona uzņēmējdarbības centra vadītāja Laima Engere-Levina: “Svētku tradīciju turpināsim arī nākamajā gadā, meklējot arvien jaunus uzņēmējdarbības stāstus Vidzemes novados. Iespējams, varēsim sagaidīt arī kādas pārmaiņas un jaunus akcentus pasākuma formātam.”

Dārza svētkus vidzemniekiem organizē Vidzemes plānošanas reģiona uzņēmējdarbības centrs. Uz to tiek aicināti ik gadu no jauna izvirzītie uzņēmēji, gan arī iepriekšējo gadu nominanti un pašvaldību pārstāvji.

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv

#AtklājVidzemiDroši aicina brīvdienās kāpt uz riteņiem un doties interesantos izbraucienos Valmieras un Cēsu apkārtnē. Minot pedāļus, izkustēsieties svaigā gaisā un pa ceļam vēl daudz ko varēsiet aplūkot. Izmantojot piedāvātās maršrutu idejas, ceļā var doties ar jebkuru “vellapēdu” – gan klasisko, gan  elektrisko divriteni. Līdz pat 28. augustam Cēsīs un Valmierā turpinās akcija bezmaksas izmēģinājuma braucieniem ar dažāda veida elektriskajiem velosipēdiem. Izmēģiniet šo braucamo, dodoties savos brīvdienu piedzīvojumos!

Valmiera. Foto: U. Brālēns.

Valmierā izveidoti divi velobraukšanas maršruti ar atjautīgiem uzdevumiem - “Diženi cilvēki diženā Valmierā” 4 km garumā un 8 km garumā. Braucot pa šiem maršrutiem, nokļūsiet vietās, kas saistītas ar Valmieras un Latvijas vēsturē nozīmīgām personībām, uzzināsiet interesantus faktus un, ja izpildīsiet visus uzdevumus, uzdevumu lapā iegūsiet arī īpašu kontūru.

No kreisās: Ģīmes dabas taka, Vecpuišu parks. Foto: U. Brālēns.

Savukārt maršruts Valmieras puikas 11,5 km garumā aizvedīs pa šodienas un Pāvila Rozīša romāna “Valmieras puikas” vietām.

Valmieras Drāmas teātris. Foto: visit.valmiera.lv.

Sv. Sīmaņa baznīca. Foto: visit.valmiera.lv.

Garāka maršruta tīkotāji var dodies Kino pedāļa puspedālī uz netālajiem Brenguļiem. Bet varbūt “aizšaut” vēl tālāk  - līdz Abullāčiem 2 un pamieloties ar krūmmellenēm?

No kreisās: Abula tiltiņš (foto: visit.valmiera.lv), z/s "Abullāči" krūmmellenes (foto: Facebook/abullaci).

Var izbraukt arī kādu gabaliņu velobraucēju maršruta Zaļais dzelzceļš, mērojot ceļu līdz Kocēniem vai Dikļiem? Ceļš vedīs pa seno šaursliežu dzelzceļa līniju, kas reiz savienoja Valmieru ar Ainažiem.

Zaļais dzelzceļš. Foto:visit.valmiera.lv.

Vēl jāpiemin gleznainā Cēsu apkārtne, uz kurieni var braukt aktīvie pedāļu minēji. Dodoties īsākos vai garākos velomaršrutos, varēsiet iepazīt Cēsu pilsētu un redzēt,dzirdēt un sajust dabu tās apkārtnē.  Ielūkojieties Cēsu apkārtnes maršrutu kartē, lai ieplānotu savu braucienu!

Cēsis. Foto: Facebook/Turisms.Cesis.

7,3 km garajā maršrutā “Nāc ārā pie Gaujas Cēsīs!” skatīsiet gan Cēsu pilsētas skatus, gan gleznaino Gaujas ieleju.

Cēsu dzelzceļa stacija. Foto: U. Brālēns.

Maršruts ”Cēsu apkārtnes jaukumi” 16 km garumā aizvedīs no pilsētas centra līdz pat varenajām Ērgļu klintīm .

Gauja pie Ērgļu klintīm. Foto: I. Liepa.

Dodoties 6 km garajā maršrutā “Mazais loks apkārt Raiskuma ezeram”, ēnaina ozolu aleja aizvedīs līdz Raiskuma muižai. Turpat netālu atrodas arī Raiskuma labumu darītava , kur top alus, maize, kūpinājumi un citi gardumi. “Skaties, dēls, te tavs tēvs kādreiz ganīja govis /../. /../ te ir tava dzimtene /../. Interesanti man kā vēsturniecei /../. /../smilšainais krasts /../.” Tie ir izteicieni no režisora J. Streiča populārās filmas “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, kuras filmēšana ritēja tepat, Raiskumā. Varbūt riteņojot izdodas atpazīt kādu filmā redzētu vietu? Lai dotos pieminētajā maršrutā, līdz Raiskumam no Cēsīm vēl jāveic kādi 8 km.

Līdz 2020. gada beigām Vidzemes plānošanas reģionā tiks izstrādāta Via Hanseatica tūrisma un transporta koridora attīstības vīzija 2030. Sagaidāmais rezultāts – telpiskās attīstības plānošanas dokuments, kas palīdzētu uzlabot pasažieru un tūristu plūsmu Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā. Tas ļautu ne tikai apzināt potenciālos risinājumus, kā uzlabot reģiona pievilcību pārvietošanās kontekstā, bet vienlaikus sniegtu arī praktiskus priekšlikumus, kā samazināt ceļā pavadīto laiku un uzlabot pasažieru, tostarp tūristu piekļuvi koridoram no iekšzemes.

Dokumentā plānots ietvert rekomendācijas, piemēram, par to, kā optimizēt maršrutus, kā uzlabot informācijas apriti par kustību maršrutiem, kā nodrošināt ērtākus sabiedriskā transporta savienojumus u.c.  Plāna izstrādes laikā plānotas arī tikšanās ar Vidzemes ekonomiskajā attīstībā ieinteresētajām pusēm, t.i., pārstāvjiem no valsts un pašvaldību institūcijām, uzņēmējiem un tūrisma un transporta jomas ekspertiem,  lai apaļā galda diskusijās un individuālās intervijās analizētu apstākļus, kas kavē raitu un ērtu pasažieru plūsmu koridorā un saņemtu ierosinājumus, kādi uzlabojumi varētu būt nepieciešami, lai problēmsituācijas risinātu.

Paredzams, ka gala dokuments būs noderīgs gan uzņēmējiem un investoriem, lai pieņemu lēmumus par uzņēmējdarbības uzsākšanu, pilnveidi vai paplašināšanu, gan arī reģiona pašvaldībām, kas varēs dokumentu izmantot, plānojot savu teritoriju attīstību. Secinājumi būs saistoši arī valsts pārvaldes institūcijām, piemēram, Satiksmes ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Ekonomikas ministrijai, veicot darbu pie nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un aktualizācijas.

Via Hanseatica ir vēsturiski nozīmīgs starpvalstu transporta, tūrisma un tirdzniecības koridors kas savieno Baltijas jūras reģiona austrumu daļu ar Eiropas Savienības centrālajiem reģioniem maršrutā Rīga-Valmiera-Tartu-Narva-Sanktpēterburga.

Šis transporta koridors un tam pieguļošā teritorija kalpo par nozīmīgu tūrisma attīstības koridoru, taču viens no tā pilna potenciāla sasniegšanas limitējošajiem faktoriem ir transporta pakalpojumu pieejamība un kvalitāte. Gan vietējiem, gan ārzemju tūristiem, meklējot alternatīvu pārvietošanās veidu personīgajam autotransportam, nākas saskarties ar piedāvāto transporta risinājumu sadrumstalotību, digitāli pieejamās informācijas trūkumu, kā arī savstarpēji nesalāgotiem sabiedriskā transporta kursēšanas laikiem, kas kavē ērtu pārvietošanos starp vairākiem tūrisma objektiem transporta koridora tuvumā. Arī izvēloties personīgo autotransportu, tūristi saskaras ar dažādiem šķēršļiem, piemēram, infrastruktūras kvalitāti (ceļu stāvoklis, norāžu trūkums).

Plānošanas dokumenta izstrāde notiek Interreg Centrālās Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020.gadam projekta “Baltijas transporta loks (BALTIC LOOP)” ietvaros, ko Latvijā īsteno Vidzemes plānošanas reģions. Projekta mērķis ir aktualizēt un uzlabot transporta plūsmas Austrumu – Rietumu virzienā Baltijas jūras reģiona centrālajā daļā, radot atbilstošus risinājumus pasažieru un kravu transporta kustības uzlabošanai un dažādu pārvadājumu veidu savietojamībai.

Vairāk informācijas – www.vidzeme.lv  un www.balticloop.eu .

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv