Arhīva kalendārs

« July 2021 »
MonTueWedThuFriSatSun
 1234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728293031 

Ja vēlaties pabūt teikām un nostāstiem apvītā vietā, dodieties uz Bērzaines pagastu, kur atradīsiet senu kulta vietu - Daviņu lielo akmeni. Tas ir neparasts dižakmens ne vien Latvijas, bet arī Baltijas mērogā. Akmens meklējams pie kādreizējās Straumes krejotavas (pienotavas), “Daviņu” māju tuvumā. Svētvietu būs vieglāk atrast, sekojot norādes zīmēm Valmieras – Mazsalacas (P16) autoceļa malā.

Daviņu lielais akmens. Foto: visit.koceni.lv 

   

   

Daviņu lielais akmens. Foto: svētvietas.lv

Kas gan šajā apskates vietā ir tik īpašs? Akmens ir 4 m garš, 2,8 m plats un 1,4 m augsts. Tā virspusē saskatāmi 35 noapaļoti konusveida dobumiņi-bedrītes (diametrs līdz 15 cm, dziļums līdz 7 cm), kādas raksturīgas Ziemeļeiropā izplatītajiem kultūrakmeņiem. Daviņu lielo akmeni 1925. gadā uzgāja un kā pirmo šāda veida objektu Latvijā aprakstīja Pieminekļu valdes darbinieks Arturs Štāls. Ilgu laiku šo akmeni uzskatīja par vienīgo šāda veida objektu Latvijā, tomēr šobrīd pie mums atrasti apmēram 80 līdzīgi akmeņi, ap 30-40 uzieti kaimiņos Lietuvā, bet visvairāk, ap 2000 - Igaunijā.

Par akmeņos iekalto dobumu nozīmi pētnieki nav vienisprātis. Visbiežāk tos saista ar mirušo vai Debesu kultu. Igauņu zinātnieki šāda veida dobumakmeņus datē ar I g.tk. 2. pusi p.m.ē., pie tāda paša datējuma pieturas arī Latvijas vēsturnieki un arheologi. Viņi uzskata, ka tajā laikā pie šiem akmeņiem notika mirušo un auglības kulta rituāli. Pastāv arī citi skaidrojumi. Dobumi esot lietoti ziedojumu ievietošanai, astronomiskiem vērojumiem, iespējams, ka akmens tika izmantots kā savdabīgs mūzikas instruments. Vēl viena versija -  tika iegūts akmens pulveris, lai to lietotu ārstniecībā.

Viena no senajām teikām par Daviņu akmeni vēsta, ka vecas meitas rakušas Viteķes upīti un uz šī akmens ēdušas pusdienas. Kurš saimnieks labāk devis ēst, tam upīte tā pievirzījusies, lai labākas robežas iznāk. Līdz mūsdienām saglabājušies nostāsti, ka uz akmens pusdienojis zviedru karalis. Iedobumiņi palikuši no viņa ēdiena bļodām. Stāstīts arī, ka vecos laikos pēc ražas novākšanas iedobumiņos bēruši graudus. Cik iedobumiņu, tik dieviņu. (J. Urtāns.1990. Pēdakmeņi, robežakmeņi, muldakmeņi).

 

Ko vēl apskatīt šajā pusē?

Dodoties meklēt Daviņu lielo akmeni, iespējams, pāri mežiem jau pamanījāt slejamies augstāku uzkalnu - tas ir teiksmainais un dziesmās apdziedātais Zilaiskalns.

Zilaiskalns. Foto: visit.valmiera.lv

Zilākalna pakājē (vecajā ūdenstornī) ierīkots Zilākalna kultūrvestures un apmeklētāju centrs. Tur iespējams uzzināt Zilākalna un ciemata vēsturi, ar virtuālās realitātes palīdzību pacelties virs Zilākalna, kā arī izbraukt ar sliežu velosipēdiem “ZRailbikes”.

   

No kreisās: Zilākalna kultūrvēstures un apmeklētāju centrs, sliežu velosipēds “ZRailbikes”. Foto: visit.valmiera.lv

Tālāk iesakām doties uz Dikļiem, kur Zundas rijā 1818. gadā notikusi pirmā teātra izrāde latviešu valodā, bet 1864. gadā norisinājušies pirmie latviešu dziedāšanas svētki. Dikļos apskatāma Dziesmu svētku ekspozīcija. Un Neikenkalniņā, vēsturisko dziesmu svētku norises vietā ierīkotajā brīvdabas estrādē, varēsiet iejusties dziesmu svētku sajūtās. Ielūkojieties arī Dikļu baznīcā, kur par mācītāju ir kalpojis Juris Neikens, pirmo dziedāšanas svētku organizators!

Dikļu Dziesmu svētku ekspozīcija. Foto: visit.kocēni.lv 

     

 No kreisās: Neikenkalna dabas koncertzāle, Neikenkalniņš. Foto: visit.koceni.lv

 Dikļu baznīca. Foto: visit.kocēni.lv

Ja ceļojat kopā ar bērniem, viņus iepriecinās rakstnieka Vika pasaku tēlu koka skulptūras Vika pasaku parkā.  

Vika pasaku parks. Foto: visit.koceni.lv 

Interesanti būs apskatīt arī atjaunoto Rubenes baznīcu, kur par mācītāju kalpojis Livonijas hronikas autors Latviešu Indriķis.

   

Rubenes baznīca. Foto: visit.koceni.lv

Šajā pusē skatāma vēl kāda savdabīga kultūrvieta - Caurumkrogs, kur izveidota brīvdabas gleznu galerija. Tur aplūkojami 19. gadsimta gleznotāja Jāņa Staņislava Rozes darbi.

Caurumkrogs. Foto: visit.koceni.lv

Pēc dabas svētvietu un kultūrvietu apskates patīkami būs veldzēties Vaidavas ezera pludmalē vai Rancho parkā pie krodziņa "Mazais Ansis" Rubenē.

   

Vaidavas ezera pludmale, veikparks "Rancho parks". Foto: visit.koceni.lv

 

Tūrisma informācija:
http://visit.valmiera.lv
+371 28644530

 

Informāciju sagatavojusi:
Ilze Liepa
Vidzemes plānošanas reģiona tūrisma eksperte
ilze.liepa PIE vidzeme PUNKTS lv

---

Šogad tūrisma akcijā #AtklājVidzemi aicinām caur stāstiem atklāt Vidzemes vietu unikālo dvēseli un piedzīvot Vidzemi no jauna. Akciju rīko Vidzemes plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centrs sadarbībā ar reģiona pašvaldībām. To atbalsta garās distances pārgājienu maršruts "Mežtaka". 

Akcija norisinās no 2021. gada 3. jūnija līdz 30. novembrim, un akcijas noslēgumā starp aktīvākajiem ceļotājiem tiks izlozēti 3 balvu komplekti – pārgājienu mugursoma un dāvanas no Mežtakas. 

Vairāk informācijas Facebook grupā “Atklāj Vidzemi”. 

CITI #ATKLĀJVIDZEMI VIETU STĀSTI

Ņemot vērā, ka no 1. jūlija Vidzemes plānošanas reģiona administratīvā teritorija palielinājusies, 14. jūlijā Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) pārstāvji viesojās Ogres novadā un tikās ar jaunpievienotā novada pašvaldības speciālistiem. Tikšanās mērķis bija iepazīstināt Ogres novada pašvaldības pārstāvjus ar VPR attīstības plānošanas dokumentiem, tostarp kopējiem reģiona attīstības virzieniem un prioritātēm, vienlaikus noskaidrojot arī Ogres novada pašvaldības telpiskās attīstības izaicinājumus, vajadzības un ieceres.

Iegūtā informācija palīdzēs aktualizēt gan VPR ilgtspējīgas attīstības stratēģiju 2030. gadam, jo saskaņā ar apstiprināto darba uzdevumu, tajā jāintegrē arī trīs jaunpievienoto novadu – Limbažu, Ogres un Saulkrastu – telpiskās  attīstības vajadzības, gan pilnveidot izstrādes stadijā esošo VPR attīstības programmu 2021-2027. gadam

Sanāksmē  VPR pārstāvēja  Administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede un Teritoriālās plānošanas nodaļas vadītāja Ieva Kalniņa, savukārt Ogres novada pašvaldību pārstāvēja  Infrastruktūras veicināšanas nodaļas telpiskais plānotājs-galvenais speciālists lauku infrastruktūras jautājumos Jevgēnijs Duboks, kā arī  Aija Romanovska, Infrastruktūras veicināšanas nodaļas vadītāja. Ņemot vērā, ka iepriekš Ogres novads bija Rīgas plānošanas reģiona administratīvajā teritorijā, sanāksmē piedalījās arī RPR telpiskās plānošanas speciāliste Sabīne Skudra, kura iepazīstināja ar Rīgas plānošanas reģiona telpiskajiem izaicinājumiem, kā arī pārstāvji no uzņēmuma, kas nolīgti Ogres novada attīstības plānošanas dokumentu izstrādei.

Līdzīgas tikšanās plānots organizēt arī ar Limbažu un Saulkrastu novadu pārstāvjiem.

 

Jāpiezīmē, ka š.g. 6. augustā tiks apstiprināta jaunā VPR Attīstības padome, kā arī kopsapulces laikā tiks vēlēts VPR Attīstības padomes priekšsēdētājs un vietnieks. Sēde notiks Cēsu novada, Raiskuma pagasta Auciemā.

Padomes priekšsēdētājs papildus plānošanas reģiona nolikumā un citos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei ar padomdevēja tiesībām var piedalīties Ministru kabineta sēdēs, Ministru kabineta komitejas sēdēs un valsts sekretāru sanāksmēs, kā arī pārstāv plānošanas reģionu Reģionālās attīstības apakšpadomē.

Ar š.g. 1. jūliju VPR administratīvajā teritorijā ietilpst 11 novadi – Alūksnes, Cēsu, Gulbenes, Limbažu, Madonas, Ogres, Saulkrastu, Smiltenes, Valmieras, Valkas un Varakļānu novads.

Foto: VPR vizītē Ogres novada pašvaldībā (no kreisās: Ieva Kalniņa, Guna Kalniņa-Priede, Edgars Asars, Sabīne Skudra)

 

Jautājumiem: Guna Kalniņa-Priede, VPR Administrācijas vadītāja, guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, VPR sabiedrisko attiecību vadītāja, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv