.png)
|
Arhīva kalendārs
Jautājums aktualizēts saistībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par plānošanas reģionu teritorijām”, kurā noteikts, ka Vidzemes plānošanas reģionā papildus esošajam teritorijām ietilps arī jaunveidojamie Limbažu un Ogres novadi. Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas aktualizācija nepieciešama, lai stratēģijā iekļautu arī jauno teritoriju nozīmīgākos telpiskos un ilgtspējas aspektus. Vienlaikus tiks saglabāti jau iepriekš izvirzītie Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2030. gadam stratēģiskie mērķi. Savukārt Attīstības programmas termiņa pagarinājums nepieciešams, lai atbilstoši stratēģijai pilnveidotu attīstības programmas projektu, tajā integrējot arī ar piekrastes attīstību saistītus aspektus. Lēmums par Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas aktualizēšanu stāsies spēkā līdz ar Ministru kabineta noteikumu stāšanos spēkā, kas plānots 1.jūlijā. Jāpiebilst, ka š.g. 28. maijā Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā par plānoto Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam un to atzina par neatbilstošu Satversmei, kā rezultātā Varakļānu novads arī turpmāk iekļausies Vidzemes plānošanas reģiona administratīvajā teritorijā. Sēdes laikā Attīstības padome apstiprināja VPR publisko pārskatu par 2020. gadu, kas ievietots mājaslapā www.vidzeme.lv. Klātesošie lēma arī par grozījumiem VPR iekšējos noteikumos, kas nosaka kārtību, kā tiek izsniegtas speciālās atļaujas (licences) un licenču kartītes pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometriem, ņemot vērā, ka no š.g. 1. jūlija Vidzemes plānošanas reģions uzsāks atļauju izsniegšanu arī Valmieras novadā, t.sk. Valmieras pilsētā reģistrētajiem taksometra pakalpojumu sniedzējiem. Informācija par nākamās Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdes norisi tiks precizēta. Jautājumiem: Guna Kalniņa-Priede, VPR Administrācijas vadītāja, guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, VPR sabiedrisko attiecību vadītāja, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Katru otro nedēļu sociālā medija Facebook grupā “Atklāj Vidzemi”, kā arī Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā www.vidzeme.lv tiks publicēts viens stāsts par kādu kultūrvēstures vai dabas objektu Vidzemē, kuru vērts apciemot un izzināt. Vidzemes plānošanas reģiona tūrisma eksperti būs sagatavojuši arī ieteikumus Vidzemes apceļotājiem par interesantiem tūrisma objektiem tuvumā, lai ceļojums ir aizraujošāks. Apceļo Vidzemi un laimē balvas! Akcijas noslēgumā starp aktīvākajiem ceļotājiem tiks izlozēti 3 balvu komplekti ar aktīvai atpūtai dabā noderīgām lietām.
Akcijas noteikumi 1. Tūrisma akcija norisinās no 2021. gada 3. jūnija līdz 30. novembrim. 2. Lai kļūtu par akcijas dalībnieku un piedalītos balvas izlozē, jāpiesakās Facebook grupā “Atklāj Vidzemi”. Akcijas laikā jāapceļo vismaz 5 akcijas vietas un par katru jādalās ar 1 fotogrāfiju un iespaidiem komentāros pie attiecīgās akcijas vietas ieraksta grupā. 3. Balvās būs dabas tūrista komplekts – pārgājienu mugursoma un dāvanas no pārgājienu maršruta Mežtaka. Balvu izloze tiks veikta un uzvarētāji paziņoti līdz 2021. gada 15. decembrim. Uzvarētāji tiks publiskoti Facebook grupā “Atklāj Vidzemi”, kā arī rīkotājs sazināsies ar uzvarētājiem, sūtot privātu ziņu sociālajā medijā Facebook. Izzini Vidzemi un tās vietu stāstus, esi radošs, fotografējot un komentējot piedzīvojumu iespaidus sociālā tīkla Facebook grupā “Atklāj Vidzemi”, un laimē balvas! Uz tikšanos Vidzemē! Tūrisma akciju #AtklājVidzemi rīko Vidzemes plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centrs sadarbībā ar reģiona pašvaldībām. To atbalsta garās distances pārgājienu maršruts "Mežtaka". Informāciju sagatavojusi:
Vidzemē ir daudz skaistu, veciem nostāstiem apvītu vietu. Piebalga savulaik bija viens no visturīgākajiem novadiem, kur plauka amatniecība un tirdzniecība, dzīvoja izglītoti un talantīgi ļaudis. No Piebalgas nāk daudzi latviešu mākslinieki, mūziķi, dzejnieki un rakstnieki. Noteikti zināt brāļu Reiņa un Matīsa Kaudzīšu darbu – pirmo latviešu romānu – “Mērnieku laiki”, bet vai esat kādreiz bijuši vietās, kur patiesībā risinājās grāmatā aprakstītie notikumi? Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas novados ir izveidots 100 kilometru garš velo maršruts “Mērnieku laiki”, kas ved pa ceļiem, “Zaļajiem dzelzceļiem” un takām. Mērojot šo maršrutu, varēsiet pabūt tur, kur dzīvojuši grāmatas varoņi Oļiņi un Gaitiņi, apskatīt Prātnieka dzīves vietu pie Zobola ezera, Garo krogu, kur tikušies slātavieši un čangalieši, Lienas pieminekli, kā arī grāmatas autoru mājas “Kalna Kaibēnus”. Uzzināsiet, ka Oļiņiete, visticamāk, bijusi Matīsa Kaudzītes sievasmāte Ede Rātmindere, Oļiņš – skolmeistars Andžs Rātminders, bet Pietuka Krustiņš – tautiskā romantisma dzejnieks Pēteris Ceriņš, kurš brāļus Kaudzītes iesūdzējis tiesā par goda laupīšanu. Vasaras plaukumā, klausoties daudzbalsīgajās putnu dziesmās, braukt ar velosipēdu pa Piebalgas līkumotajiem ceļiem un pakalniem būs īsts baudījums. Jūsu ceļš vedīs gar Vecpiebalgas muižu, skatu vietām – Brežģa kalnu un Viņķu kalnu –, Rikas alpaku skolu, seno kino lietu ekspozīciju - Kino fermu, Vēveru dzirnavām, Emīla Dārziņa un Jāņa Sudrabkalna memoriālo muzeju Jāņaskolu, Kārļa Skalbes vasaras māju Saulrieti, pa pakalniem un ielejām, gar Alauksta un Ineša ezeriem, vēsturiskām vietām un lauku saimniecībām.
Maršruts ir marķēts ar Nr. 158. Lietojot QR koda elektronisko karti vai uzklikšķinot uz tālāk norādītās saites, iegūsiet maršruta karti. Tajā zem katras Ķenča cepures paslēpies stāsts par romāna veidošanās gaitu. Kartes apzīmējumos varat arī izvēlēties, vai vēlaties redzēt tikai maršrutu un vietu stāstus, vai arī informāciju par ainavām, veikaliem, naktsmītnēm, ēdināšanas iespējām, peldvietām un citiem apskates objektiem.
Saite uz maršruta karti: http://tiny.cc/merniekulaiki
Tūrisms Jaunpiebalgā: https://visit.jaunpiebalga.lv/lv/ +371 27343990 Tūrisms Vecpiebalgā: https://www.visitvecpiebalga.lv/
Romāna “Mērnieku laiki” vēsturiskais konteksts: Mērnieku laiki - Nacionālā enciklopēdija
Rīgas kinostudijas filma, režisors Voldemārs Pūce: https://www.filmas.lv/movie/1517/
Brāļu Kaudzīšu mājas “Kalna Kaibēni”. Foto: Mārtiņš Zilgalvis, F64
Garais krogs. Foto: visitjaunpiebalga.lv
Vecpiebalgas muiža. Foto: vecpiebalga.lv Celta 18.gs. beigās, klēts – 1810.g. 19.gs. sākumā ap parādes pagalmu veidots vienots apbūves ansamblis klasicisma stilā, kuru ieskauj parks 4,2 ha platībā. https://vecpiebalga.lv/vecpiebalgas-muiza/
Skats no Brežģa kalna. Foto: vecpiebalga.lv
“Kino ferma”. Foto: https://www.facebook.com/Kino-ferma Seno kino lietu privātkolekcija ietver sevī pagājušā gadsimta projektorus, kameras, filmas un citus ar kino saistītus priekšmetus. Ir iespēja redzēt autentisko kino!
K. Skalbes memoriālais muzejs “Saulrieti”. Foto: vecpiebalga.lv https://vecpiebalga.lv/kultura/saulrieti/
Informāciju sagatavojusi: Ilze Liepa Vidzemes plānošanas reģiona tūrisma eksperte ilze.liepa PIE vidzeme PUNKTS lv
Tūrisma akciju #AtklājVidzemi rīko Vidzemes plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centrs sadarbībā ar reģiona pašvaldībām. To atbalsta garās distances pārgājienu maršruts "Mežtaka". Akcija norisinās no 2021. gada 3. jūnija līdz 30. novembrim, un akcijas noslēgumā starp aktīvākajiem ceļotājiem tiks izlozēti 3 balvu komplekti ar aktīvai atpūtai dabā noderīgām lietām. Vairāk informācijas Facebook grupā “Atklāj Vidzemi”.
Semināra mērķis ir aktualizēt uz pieprasījumu balstītu transporta pakalpojumu attīstības potenciālu, vienlaikus demonstrējot izaicinājumus, ar kuriem nereti nākas sastapies ieviešot inovatīvus, iepriekš nebijušus risinājumus. Papildus stāstījumam par izaicinājumiem un šķēršļiem, lektori no Eiropas valstīm dalīsies pieredzē par to, kā tos iespējams pārvarēt. Pasākums strukturēts divās daļās, pirmo daļu veltot prezentācijām, bet otrajā daļā auditorijai un lektoriem kopīgi darbojoties tiešsaistes platformā, lai atrastu labākos risinājumus un rekomendācijas ātrākai un sekmīgākai inovatīvu transporta risinājumu ieviešanai. Semināru organizē Vācijas Mēklenburgas–Priekšpomerānijas Enerģētikas, infrastruktūras un digitizācijas ministrija projekta “MARA” (Interreg Baltijas jūras reģiona programma 2014.-2020. gadam) ietvaros. Pasākums notiks angļu valodā ZOOM platformā. Aicinām pieteikties semināram līdz š.g. 7. jūnijam ŠEIT.
Projekta “Mobilitāte un pieejamība lauku reģionos - jaunas pieejas mobilitātes koncepciju izstrādei attālos lauku reģionos (MARA)” mērķis ir uzlabot mobilitātes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti lauku reģionos. Tā īstenošanā iesaistījušies 12 partneri no reģioniem Vācijā, Polijā, Norvēģijā, Lietuvā, Zviedrijā, Krievijā, Igaunijā, Somijā un Latvijā. Vairāk informācijas par projektu www.mara-mobility.eu (angļu valodā) un www.vidzeme.lv (latviešu valodā).
Jautājumiem: Andžejs Stepančuks, telpiskās plānošanas eksperts Vidzemes plānošanas reģionā (andzejs.stepancuks PIE vidzeme PUNKTS lv) Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā (anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv)
Pašlaik gan valstu līmenī, gan arī Eiropas Savienības līmenī, galvenokārt, uzmanība tiek pievērsta kravu pārvadājumiem un pasažieru plūsmai virzienā no Ziemeļiem uz Dienvidiem, savukārt Rietumu-Austrumu virziena potenciāls joprojām nav pilnībā atklāts, lai gan tam ir visi nākotnes attīstības priekšnosacījumi. Projekta “Baltijas transporta loks” (starptautiski zināms kā BALTIC LOOP, www.balticloop.eu) partnerība no Somijas, Zviedrijas, Latvijas un Igaunijas ir noteikusi trīs jaunus transporta koridorus Baltijas jūras reģionā – Ziemeļu, Dienvidu un Vidējo koridoru -, redzot to nākotnes attīstības potenciālu un konkurētspēju kopējā jūras un sauszemes transporta tīklā. Padziļināti pētījumi šajos koridoros ir atklājuši vairākas nepilnības, rekomendējot atbilstošus risinājumus, kas ne tikai palīdzētu uzlabot kravas un pasažieru pārvadājumu plūsmas šajos koridoros, bet varētu būt vērtīga pieredze arī citiem transporta koridoriem Eiropā un citur. Digitalizācija, pārredzama un reāllaika informācijas plūsma, samazināts ceļā pavadāmais laiks, sadarbība un efektīva struktūru pārvaldība ir tikai daži no aspektiem, kas jāņem vērā. Konferences dalībnieki aicināti iepazīties ar piedāvātajiem risinājumiem, t.sk. optimāliem ostu biznesa modeļiem konkurētspējas paaugstināšanai, kuros liela nozīme ir arī mazajām ostām un to potenciālam. Konferences programma ŠEIT. Reģistrēšanās pasākuma atvērta līdz š.g. 15. jūnijam ŠEIT (saite tiks nosūtīta dienu pirms pasākuma uz reģistrēšanās veidlapā norādīto e-pasta adresi). Konferences darba valoda – angļu; konference ir bez maksas. Interreg Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020.gadam projekta “Baltic Loop” mērķis ir aktualizēt un uzlabot transporta plūsmas Austrumu – Rietumu virzienā Baltijas jūras reģiona centrālajā daļā, radot atbilstošus risinājumus pasažieru un kravu transporta kustības uzlabošanai un dažādu pārvadājumu veidu savietojamībai. To īsteno partneri no četrām valstīm – Somijas, Zviedrijas, Igaunijas un Latvijas. Latvijā projekta partneri ir Vidzemes plānošanas reģions, Rīgas plānošanas reģions un Ventspils Augsto tehnoloģiju parks. www.balticloop.eu / www.vidzeme.lv , PROJEKTI. Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Ziemeļvalstu rūpniecības inženierijas un vadības eksperts no Norrum Oy Juka Teras (Jukka Teräs) (Somija) atklāja pasākumu ar ieskatu industriālās simbiozes attīstībā un starpvalstu sadarbības nozīmē šajā jomā. Pasākuma pirmās daļas laikā Trendelāgas apgabala padomes pārstāvis Pērs Ēriks Soras (Per Erik Sørås) (Norvēģija) iepazīstināja ar BIS projekta ietvaros sagatavotiem rīkiem, kas palīdzētu jaunajiem dalībniekiem attīstīt industriālo simbiozi. Tad Papīra provinces pārstāvis Magnus Persons (Magnus Persson) (Zviedrija) dalījās pieredzē dzīvo laboratoriju organizēšanā, kas ir BIS projekta koprades aktivitātes, lai demonstrētu un pārbaudītu resursu plūsmu kopā ar materiāliem un ieinteresētajām pusēm reālās dzīves kontekstā. Šiem ievadiem sekoja Lisbetas Randersas (Lisbeth Randers) prezentācija par Kalundborgas simbiozes (Dānija) darbību un Gdaņskas Tehnoloģiskās universitātes ekspertu Beātes Šatkovskas (Beata Szatkowska) un Jana Hupkas (Jan Hupka) (Polija) prezentācijas par bioloģiski noārdāmās plastmasas un jūras piesārņojuma pārvaldību.
Pasākuma otrā daļa bija veltīta bioekonomikas biznesa modeļu labajām praksēm, kuras prezentēja Halmstadas universitātes eksperts Henriks Bārts (Henrik Barth) (Zviedrija). Tie ir modeļi, kas izstrādāti projekta “BalticBiomass4Value” ietvaros, lai palīdzētu uzņēmējiem un bioekonomikas nozares pārstāvjiem novērtēt savas darbības atbilstoši labajai praksei un attiecīgi tās pilnveidot. Piedāvātās bioekonomikas biznesa modeļu labās prakses ilustrēja vairāki runātāji - Vācijas piemēru par uzturvielu atgūšanu no digestāta prezentēja Saša Hermus (Sascha Hermus) no 3N Kompetences centra, un Latvijas piemēru par SIA “Aloja-Starkelsen” bioloģisko funkcionālo sastāvdaļu izstrādi un ilgtspējīgas ražošanas praksi prezentēja Jānis Garančs. SIA “Aloja-Starkelsen” nodrošina saražotās kartupeļu cietes blakusproduktu (gremzdu un kartupeļu sulas) izmantošanu biogāzes un bioloģiskā mēslojuma, kā arī lopbarības ražošanai, nodrošinot slēgta cikla kartupeļu pārstrādi. Vienlaikus tiek intensīvi meklēti tehnoloģiskie risinājumi ekonomiski izdevīgai blakusproduktu pārstrādei ar vēl augstāku pievienoto vērtību. Runājot par augstas pievienotās vērtības produktu inovācijām, J. Garančs īpaši uzsvēra uzņēmuma pieredzi izstrādājot bioloģisko pelēko zirņu proteīnu, tā funkcionālās un uzturvērtības priekšrocības un tā plašās izmantošanas iespējas dažādu produktu, kā piemēram vegānā saldējuma vai siera analogu, ražošanā. Pilnas runātāju prezentācijas (angļu valodā) var apskatīt šeit. *Industriālā simbioze ir process, kurā rūpnieciska procesa atkritumi vai blakusprodukti kļūst par cita ražošanas procesa izejvielām. Šīs koncepcijas pielietošana ļauj daudz ilgtspējīgāk izmantot materiālus un veicina aprites ekonomikas izveidi. Attēlu avots: SIA "Aloja Starkelsen" prezentācija
Par projektu "BalticBiomass4Value" Projekts “Biomasas vērtību ķēdes attīstība Baltijas jūras reģionā (BalticBiomass4Value)” tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona sadarbības programmas 2014.-2020. gada ietvaros. Tā īstenošanā iesaistījušies 17 partneri no 8 valstīm, to skaitā Vidzemes plānošanas reģions. Projekta mērķis – pilnveidot Baltijas jūras reģiona publiskā un privātā sektora organizāciju un uzņēmumu kapacitāti biomasas vērtību ķēdes resursu ilgtspējīgā un ekonomiski efektīvā izmantošanā un pārvaldībā, sekmējot augstas pievienotās vērtības produktu un atjaunojamās enerģijas risinājumu attīstīšanu un resursu pārvaldības modeļu uzlabošanu. Tāpat ar projekta aktivitātēm plānots uzlabot BJR valsts un privātā sektora dalībnieku spēju ražot bioenerģiju videi draudzīgākā un ekonomiski izdevīgākā veidā, izmantojot jaunus biomasas avotus (galvenokārt bioloģiskos atkritumus) enerģijas ražošanai, kā arī iespējas izmantot bioenerģijas sānu plūsmas augstas vērtības bioproduktiem. Papildu jautājumiem: Kristaps Ročāns, projekta “BalticBiomass4Value” vadītājs Vidzemes plānošanas reģionā, kristaps.rocans PIE vidzeme PUNKTS lv.
Kāpēc sociālā uzņēmējdarbība? Sociālā uzņēmējdarbība nozīmē ražot preces vai sniegt pakalpojumus ar mērķi risināt kādu sociālo problēmu vai sniegt labumu sabiedrībai. Bieži vien ar sociālo uzņēmējdarbību tiek risinātas problēmas, ko neviens cits nerisina, kā arī problēmas tiek risinātas ilgtspējīgāk, ātrāk, lētāk un efektīvāk, iesaistot arī sabiedrību. Veiksmīgai sociālās uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešama spēcīga uzņēmējdarbības vide, aktīvas biedrības un atbalstoša un atvērta pašvaldība, kas proaktīvi veicina jaunu sociālo uzņēmumu rašanos un ir definējusi, kāds ir pašvaldības mērķis un kādas problēmas sociālie uzņēmumi risinās. Vidzemē šobrīd darbojas 10 sociālie uzņēmumi, kas pārstāv tādas nozares kā izglītība, IT, lauksaimniecība, konsultācijas, sociālā aprūpe, ražošana. Kopumā Latvijā ir reģistrēti 183 sociālie uzņēmumi (dati uz 30.04.2021.).
Kā palielināt sociālo uzņēmumu skaitu Vidzemē? Vidzemes uzņēmējdarbības centra pieredzes apmaiņas pasākuma dalībnieki novērtēja, ka vietējā līmenī pietrūkst motivējošas informācijas par sociālās uzņēmējdarbības nozīmi, kā arī skaidrojošas informācijas par jomām, kurās iespējams īstenot sociālo uzņēmējdarbību. Ogres novada pašvaldības pārstāve uzsvēra, ka sociālās uzņēmējdarbības aktivitāte ir arī rādītājs tam, kāda ir dzīvesvides kvalitāte konkrētajā pašvaldībā – vai vide ir iedzīvotājiem un uzņēmējiem draudzīga.
Iepazīstoties ar sociālās uzņēmējdarbības analīzes metodēm, tika secināts, ka nepieciešams kartēt un segmentēt sociālos uzņēmumus, lai izprastu esošo situāciju, kā arī nepieciešams kartēt Vidzemes reģiona vajadzības. Tāpat nepieciešams izstrādāt politiskos dokumentus ne tikai reģiona līmenī, bet arī pašvaldībās. Potenciālie sociālie uzņēmēji vēlētos izprast, kādas pašvaldību funkcijas varētu tikt deleģētas.
Viens no nākotnes sadarbības virzieniem varētu būt mentoru programma, kas piedāvātu iespēju uzklausīt jau esošo sociālo uzņēmēju pieredzi un pašvaldībās vai reģionā saņemt konsultācijas par sociālās uzņēmējdarbības uzsākšanu. Pasākuma dalībnieki arī vairākkārt uzsvēra finansiālā atbalsta nepieciešamību un rosināja, ka uzņēmējdarbības atbalsta konkursos varētu piešķirt papildu punktus projektu idejām ar sociālās uzņēmējdarbības attīstības mērķi.
Šogad Vidzemes plānošanas reģions ir uzsācis realizēt projektu “Sociālās ekosistēmas vadīta attīstība” (SELF), aktualizējot sociālās uzņēmējdarbības attīstību reģionā, tādējādi arī viena no Vidzemes uzņēmējdarbības centra prioritātēm turpmāk būs piedāvāt noderīgu informāciju potenciālajiem sociālajiem uzņēmējiem un pašvaldībām.
SEMINĀRA MATERIĀLI Pieredzes apmaiņas pasākuma prezentācija un darbnīcas rezultātu apkopojums Rokasgrāmata pašvaldībām sociālās uzņēmējdarbības attīstībai
Citi informācijas avoti par sociālo uzņēmējdarbību:
Pieredzes apmaiņas pasākumu rīkoja Vidzemes plānošanas reģions Uzņēmējdarbības centrs ar Eiropas Savienības mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) konkurētspējas programmas “COSME” projekta “Sociālās ekosistēmas vadīta attīstība” (SELF) un Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas atbalstu. Plašāk par SELF projektu lasiet Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā.
Informāciju sagatavojusi: Māra Sproģe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr.: +371 26488091.
Visu atbildību par šī materiāla saturu uzņemas tā autori. Tas nekādā veidā neatspoguļo Eiropas Komisijas un/vai EASME vai jebkuru citu Eiropas Savienības institūciju viedokli. Ne Eiropas Komisija, ne EASME neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
Informatīvo izdevumu variet lasīt >> ŠEIT. Jūnijā plānots izdot vēl vienu informatīvo izdevumu, kas apkopos vairākus vērtīgus pētījumu rezultātus, secinājumus un rekomendācijas transporta plūsmas uzlabošanai trīs projektā definētajos transporta koridoros, kas pieteikti kā perspektīvi Rietumu-Austrumu virziena savienojumi.
CITAS PROJEKTA "BALTIJAS TRANSPORTA LOKS/ BALTIC LOOP" ZIŅAS
-
Foruma mērķis bija sniegt ieskatu ilgtspējīgas dabas resursu apsaimniekošanas un kvalitatīvas pārtikas ražošanas praksēs, kā arī sekmēt uzņēmēju, pētnieku un politikas veidotāju sadarbību. Tādējādi foruma organizatori plāno veicināt Latvijas lauku teritoriju attīstību. Pasākumā uzstājās starptautiski atzīti eksperti no Vācijas, Nīderlandes, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas un Latvijas. Viņi iepazīstināja ar jaunākajām pasaules tendencēm ilgtspējīgā lauksaimniecībā, pārtikas ražošanā, biotehnoloģijās un bioekonomikas inovācijās. Noskaties semināra video prezentācijas (angļu valodā)!
Šogad norisinājās jau ceturtais bioekonomikas forums. Tas ir daļa no lielāka procesa – Vidzemes bioekonomikas ekosistēmas izveides. Pēdējo dažu gadu laikā VRI un VPR spēruši nozīmīgus soļus tās attīstībā, apzinot reģiona vērtīgos resursus, piesaistot inovācijas un pasaules līmeņa zināšanas. Abas organizācijas nostiprinājušas sadarbību starptautiskajā bioekonomikas attīstītāju tīklā Biobord. Vairāk par Biobord iespējams uzzināt Biobord.eu. Bioekonomikas forums norisinājās projekta “Biobord atvērtā inovāciju platforma, kas savieno bioekonomikas izstrādātājus BJR” (ConnectedByBiobord) Nr. X2.006 ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas ietvaros un līdz finansē projekta partneri.
“Līdzdalības budžetēšanas ceļvedis” ir īpašs ar to, ka tajā tiek analīzētas dažādās līdzdalības budžetēšanas iniciatīvas un pieejas Vācijā, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Francijā, Kanādā, Ķīnā, Islandē un Brazīlijā. Atspoguļotie piemēri kalpo par iedvesmas un ideju avotu vietējo pašvaldības iestāžu pārstāvjiem, pārdomājot nākotnes plānus attiecībā uz līdzdalības budžetēšanas ieviešanu – dizaina principiem, specifiskiem elementiem un inovatīviem risinājumiem, kas izceļ šādas iniciatīvas vērtību. Jau ar 2023. gadu līdzdalības budžetēšanas mehānismi būs ieviešami visās Latvijas pašvaldībās, tāpēc ideju un iespēju savlaicīga apzināšana ir lietderīga ikvienam pārvaldē strādājošajam. Dokumentā katrs analizētais gadījums ir papildināts ar kontekstuālo informāciju par izskatīto pašvaldību, tajā ieviestās līdzdalības budžetēšanas struktūru un galvenajiem principiem, kā arī vēsturi. Dokumenta mērķis nav padziļināta analīze par katru no piedāvātajiem piemēriem – drīzāk svarīgākās informācijas izcelšana. Dokumentā integrētas arī norādnes, kur iespējams gūt plašāku informāciju. Izskatītās līdzdalības budžetēšanas iniciatīvas sniedz atbildes uz sekojošiem jautājumiem: (1) Kādas problēmas risina līdzdalības budžetēšana? (2) Kuras idejas un dizaina principi padara līdzdalības budžetēšanas piemēru par inovatīvu vai veiksmīgu, salīdzinājumā ar citiem? (3) Kādi ir iespējamie izaicinājumi līdzīgas pieejas pārņemšanā? Tā kā līdzdalības budžetēšanas dizaina prasības lielā mērā ir atkarīgas no pašvaldības lieluma, dokumentā attēlotie piemēri ir strukturēti četrās grupās, atbilstoši to pašvaldību lielumam:
“Līdzdalības budžetēšanas ceļvedī” iekļautie piemēri ir EmPaci projekta komandas pētniecības rezultāts, kas ļāvis projektā iesaistītajā pašvaldībām veiksmīgi veidot savas līdzdalības budžetēšanas pieredzes. Līdzdalības budžeta veidošana ir demokrātiskas lēmumu pieņemšanas process, kurā ikviens iedzīvotājs var piedalīties pašvaldības vai valsts budžeta plānošanā un ieviešanā. Baltijas jūras reģionā līdzdalības budžetēšanas procesu ir pilnā mērā apguvušas neskaitāmas pašvaldības. Ja esi ieinteresēts saņemt atbalstu sava līdzdalības budžeta iniciatīvas attīstīšanai, sazinies ar savas valsts vai tuvāko EmPaci partneri. Vairāk par projektu var uzzināt www.empaci.eu tiešsaistes vietnē. Attēls: Pixabay Informāciju sagatavoja: Beata Lavrinoviča Sociālās inovācijas centrs
Arvien biežāk jēdziens “inovāciju koprade” ir sastopams dažādu līmeņu politikas dokumentos, projektu uzsaukumos, rīcību plānos, taču Latvijā mēs to tikai sākam iepazīt. Ko tad tas īsti nozīmē? Līdz šim nav aprakstītu priekšnosacījumu, metožu, praktisku padomu, kā koprade būtu jāorganizē publiskā sektora organizācijām, kurām ir vidutāja loma uzņēmējdarbības un zinātnes sadarbības veicināšanā, pietam šādos – attālināta darba – apstākļos, kad sadarbošanās kļūst vēl izaicinošāka. Tomēr, balstoties uz Eiropas labajām praksēm un tieksmi eksperimentēt, VPR iniciēja inovāciju koprades laboratorijas organizēšanu Vidzemē. Tā norisi un nepieciešamību komentē Santa Vītola, IKL idejas virzītāja un projekta vadītāja: “Pirms pusotra gada veiktais pētījums, izvērtējot inovāciju vidi Vidzemē, sniedza nepārprotamu apstiprinājumu, ka dialoga stiprināšana starp uzņēmējiem un pētniekiem ir būtiska, lai veicinātu inovāciju radīšanu – pievienotu vērtību jau esošiem produktiem, veicinātu jaunu produktu radīšanu un ideju komercializēšanu. IKL kā metode ir ļoti veiksmīgs risinājums, kas abas puses mudina vienam otru uzklausīt, izprast, izzināt, sarunāties un beigu beigās arī sadarboties. Tikai izejot šim procesam cauri kopā ar reāliem dalībniekiem, strādājot pie reāliem izaicinājumiem, ir iespējams saprast, kas strādā un kas ir jāpilnveido, tāpēc, lai mūsu pieredze un gūtās mācības no eksperimenta kalpo par iedvesmu un ceļvedi arī citiem, kā dienaskārtība saskan ar mūsu!” Koprades procesa dalībnieki – pētnieki no Rīgas Stradiņa universitātes, Vadošā pētniecības, laboratorisko izmeklējumu un zināšanu pārneses centra Baltijā "BIOR", Rīgas Tehniskās universitātes un citām iestādēm un pārtikas nozarē strādājoši uzņēmēji – teju mēneša garumā, divas reizes tiekoties visiem kopā, strādāja pie industrijai un konkrētajiem uzņēmējiem būtisku izaicinājumu risināšanas. Dalībnieki iesaistījās procesā, pilnvērtīgi izmantojot koprades organizēšanai identificētās metodes un rīkus, un sniedza aktīvu, patiesu atgriezenisko saiti gan par tehnisko pusi, gan saturu. Jau pirmās inovāciju koprades rezultātā veiksmīgi radušās ne tikai jaunas idejas, bet arī dalībnieku praktiskas tālākās sadarbības jaunu produktu attīstīšanai un pētījumu veikšanai. Vismaz četri no dalības uzņēmumiem jau pasākuma noslēgumā iezīmēja skaidru virzienu tālākai produktu attīstībai kopā ar IKL dalību ņēmušajiem pētniekiem. Savukārt, sazinoties ar dalībniekiem vairākus mēnešus pēc aktivitāšu noslēguma, tie norādīja uz arvien jaunām sadarbībām, kas izveidojušās, balstoties uz jauniegūtajiem kontaktiem un gūto izpratni par citu jomas speciālistu aktualitātēm. IKL mērķis – veicināt uzņēmēju un pētnieku savstarpējās sadarbības stiprināšanu – ir veiksmīgi sasniegts. Ciešas cilvēku savstarpējās attiecības ir tās, kas var gan veicināt piederību vietai, gan stiprināt vietas ekonomisko izaugsmi. VPR turpinās strādāt pie tā, lai uzņēmējdarbības un inovāciju ekosistēma reģionā kļūtu vēl stiprāka. Šāds ideju koprades modelis ir izcils veids, kā vienkopus iegūt dažādus rakursus komplicētiem izaicinājumiem, un saprast, kā to pēc iespējas veiksmīgi ieviest dažādu uzņēmumu ikdienā. *** Koprades laboratoriju organizēja Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projekta “GoSmart BSR” ietvaros un Eiropas Inovāciju un tehnoloģijas institūta zināšanu un inovāciju kopienas (EIT Food) ES pētniecības un inovāciju programmas ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Papildu informācijai: Santa Vītola, Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja, santa.vitola PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv Projekta mājaslapa: https://gosmartbsr.eu/ Vadlīnijas angļu valodā pieejamas ŠEIT.
Vidzemē pieaug to pakalpojumu sniedzēju skaits, kas izprot pārgājienu tūristu vajadzības un piedāvā atbilstošus pakalpojumus. Uzsākot vasaras sezonu, vēl 5 tūrisma pakalpojumu sniedzēji Vidzemē saņem atpazīstamības zīmi “Gājējam draudzīgs / Hiker-friendly”, tādējādi kopumā Vidzemē piešķirtas jau 49 šādas zīmes.
Lai sekmētu pakalpojumu sniedzēju izpratni par dabas tūrista vajadzībām un aicinātu pilnveidot esošos un radīt jaunus tūrisma pakalpojumus, Vidzemes plānošanas reģions ir rīkojis vairākus seminārus par dabas tūrismu. Vidzemes plānošanas reģiona Youtube kanālā pieejams vebināra “Kā piedāvāt savu pakalpojumu dabas tūristam” ieraksts, kurā par garās distances pārgājienu maršrutu Mežtaka kā resursu tūrisma produktu un pakalpojumu veidošanā un zīmi “Gājējam draudzīgs” stāsta Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Maija Rieksta. Tāpat vebinārā par pārgājienu tūristu vajadzībām stāsta pieredzējušais dabas ceļotājs un garo distanču gājējs Andžejs Stepančuks.
Latvijā atpazīstamības zīmi "Gājējam draudzīgs" piešķir kopš 2020. gada rudens. Zīme nav piesaistīta kādai konkrētai takai vai maršrutam, bet ir apliecinājums, ka attiecīgais pakalpojumu sniedzējs piedāvā pārgājienu tūristu vajadzībām atbilstošus pakalpojumus. Atpazīstamības zīmei "Gājējam draudzīgs" ir vienota vizuālā identitāte visās trīs Baltijas valstīs, un tās piešķiršanas komisiju Latvijā veido 13 dalībnieki – gan valsts iestādes, gan organizācijas, kuras atbalsta kājāmiešanu, aktīvo atpūtu un dabas tūrismu.
2021. gada maijā notika trešā zīmes “Gājējam draudzīgs” komisijas sēde Latvijā. Balstoties uz kandidātu sniegto pašnovērtējumu par atbilstību kritērijiem, komisija lēma zīmi piešķirt 53 tūrisma pakalpojumu sniedzējiem Latvijā, no kuriem 5 atrodas Vidzemē:
Šobrīd Latvijā ir jau 158 “Gājējam draudzīgs” zīmes saņēmēji, tostarp 49 Vidzemē. Sarakstu ar visiem zīmes saņēmējiem Vidzemē var aplūkot šajā rakstā.
Pieteikšanās zīmei “Gājējam draudzīgs” Nākamā zīmes piešķiršanas komisijas sēde plānota 2021. gada septembrī. Ja zināt kādu gājējiem draudzīgu vietu, rosiniet viņus pieteikties zīmes saņemšanai! Lejupielādēt pieteikuma anketas un uzzināt vairāk par zīmi "Gājējam draudzīgs" var šajā saitē: ej.uz/gajejiemdraudzigs
Zīmes “Gājējam draudzīgs / Hiker-friendly” koncepts izveidots projektā "Pārrobežu pārgājiena maršruts "Meža taka"", kas tiek īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam finansiālu atbalstu, sadarbojoties Latvijas un Igaunijas partneriem.
Informāciju sagatavojusi: Māra Sproģe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr.: +371 26488091, www.vidzeme.lv Rakstā izmantota “Lauku ceļotāja” sniegtā informācija.
Šī informācija atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
CITAS PROJEKTA "MEŽTAKA" ZIŅAS
---
Izsenis Strenču apkaimes meži bijuši slaveni ar meža dzīvnieku bagātību, tāpēc turp medīt braucis pat Krievijas lielkņazs Vladimirs Aleksandrovičs. Par godu 1882. gada decembra veiksmīgajām medībām toreizējais meža īpašnieks un Valmiermuižas saimnieks fon Lēvenšterns uzstādīja akmens obelisku ar tekstu: ”Viņa Imperatora Augstībai valdniekam lielkņazam Vladimiram Aleksandrovičam šeit labpatikās medīt 1882. gada 16. un 17. decembrī”. Obelisks Krievijas lielkņazam atrodas autoceļa Strenči–Valka (A3) labajā pusē, mežā aiz pagrieziena uz Oliņām (GPS koordinātas: 57.6348, 25.8415). Turpat netālu atrodama arī piemiņas plāksne operdziedātājam Rihardam Veidem, kurš arī medījis šajā pusē.
Obelisks Krievijas lielkņazam. Foto no Strenču TIC arhīva Tā paša ceļa labajā pusē, netālu no pagrieziena uz Sedu, izejot cauri kupli sazēlušām papardēm, kas Saulgriežu laikā ļauj notvert noslēpumaino sajūtu, meža noslēpumu izzinātāji var sameklēt Kauču priedi jeb Vēstuli priedē. Koka raupjajai mizai izplēsts gabals un stumbrā ar nazi latviešu vecajā drukā iegrebti dziesmas vārdi, kas tagad salasāmi daļēji – ˝ …c mīļotā / …ten līdzi cīn… / … nāvīgo as… / …ņa mēs a… / …dz cietuši / … strādniek…˝ ("Nāc, mīļotā meiten, līdz cīniņā, ņem nāvīgo asmeni rociņā. Mēs daudz cietuši strādnieki."). Kad tas noticis un kāpēc? Ko jutis cilvēks, kam šī dziesma bija nozīmīga? Tas joprojām ir līdz galam neatklāts noslēpums. Pētnieki izteikuši versiju, ka šis dzejolis priedē ierakstīts laikā no 1905. līdz 1918. gadam, kad Latviju skāra revolūcijas un Pirmais pasaules karš. GPS koordinātas: 57.63225, 25.737194
Kauču priede jeb Vēstule priedē. Foto no Strenču TIC arhīva Atrast Kauču priedi un vēl citas interesantas vietas Strenču apkārtnes mežos vislabāk varēsiet, dodoties kājām pa Mežtaku no Strenčiem uz Spicu tiltu https://baltictrails.eu/lv/forest/day/73 vai arī plānojot 2 dienu pārgājienu jau no Valmieras vai Brenguļiem https://baltictrails.eu/lv/forest/day/72. Mazliet īsāka pastaiga gar Gauju un tās attekām pie Strenčiem sanāks, ejot pa Gaujas dabas taku. https://www.visitstrenci.lv/dabas-objekti/gaujas-dabas-taka
Ko vēl aplūkot Strenču apkārtnē? Ejot cauri Strenčiem, noteikti apskatiet Koka skulptūru parku, kur par godu plostniekiem un to aroda prasmēm izvietoti kokgrebumi.
Koka skulptūru parks Strenčos. Foto no Strenču TIC arhīva Redzēt Strenčus šodien un arī pilsētas vēsturiskos fotoattēlus varēsiet, dodoties interesantā pastaigā, kuras maršrutā iekļauta brīvdabas fotoizstāde “Divi gadsimti vienā rakursā”. Tajā izmantoti 20. gadsimta Strenču fotogrāfa Dāvja Spundes fotouzņēmumi, kuros notvertie mirkļi stāsta par pilsētu starpkaru periodā. Pastaigas karte skatāma ŠEIT
Ventera viesnīca Strenčos. Foto: Dāvis Spunde Daudziem cilvēkiem Strenču vārds saistās ar Psihoneiroloģisko slimnīcu, kas tur darbojas kopš 1907. gada. Tai garām ejot, iesakām pievērst uzmanību arhitekta Augusta Reinberga (viņš arī Latvijas Nacionālā teātra ēkas autors) projektētajam ēku kompleksam un īpaši skurstenim – ūdenstornim –,kas ir viena no neparastākajām inženiertehniskajām būvēm Baltijā.
Slimnīcas ūdenstornis-skurstenis. Foto: Uģis Brālēns Bet dažu kilometru attālumā no Strenčiem atrodas 20. gadsimta 50. gados būvētā Sedas pilsēta. Kā apgalvo zinātāji, šāda Staļina laika apbūve tik koncentrētā veidā nekur citur Latvijā nav redzama.
Sedas kultūras nams. Foto: Uģis Brālēns Apciemojiet arī Strenču kokaudzētavu! Tā ir viena no modernākajām pasaulē stādu audzēšanas tehnoloģijas ziņā. Tur redzēsiet gan meža stādus, gan daudzveidīgus dekoratīvos stādījumus. Ja kas iepatiksies, to varēsiet iegādāties savam pagalmam vai dārzam. https://www.facebook.com/LVMStrenci/ https://www.lvm.lv/sabiedribai/atputa/mammadaba/ekskursijas-kokaudzetavas
Strenču kokaudzētava. Foto (no kreisās): www.lvm.lv, Facebook/LVMStrenci/ Strenči ir arī lielisks sākums vai nobeigums laivošanas maršrutam pa Gauju. Strenči–Valmiera: https://upesoga.lv/lv/marsruti/river/2-gauja/route/685-streni-valmiera Spicrāmis–Strenči: https://upesoga.lv/lv/marsruti/river/2-gauja/route/639-spicrmis-streni
Tūrisma informācija Strenču novadā: https://www.visitstrenci.lv/
Informāciju sagatavojusi:
Šogad tūrisma akcijā #AtklājVidzemi aicinām caur stāstiem atklāt Vidzemes vietu unikālo dvēseli un piedzīvot Vidzemi no jauna. Akciju rīko Vidzemes plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centrs sadarbībā ar reģiona pašvaldībām. To atbalsta garās distances pārgājienu maršruts "Mežtaka". Akcija norisinās no 2021. gada 3. jūnija līdz 30. novembrim, un akcijas noslēgumā starp aktīvākajiem ceļotājiem tiks izlozēti 3 balvu komplekti – pārgājienu mugursoma un dāvanas no Mežtakas. Vairāk informācijas Facebook grupā “Atklāj Vidzemi”.
Pieci Vidzemes uzņēmumi šobrīd iesaistījušies Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā Interreg Europe projekta “EcoRIS3” izmēģinājuma aktivitātē “Inovāciju projektu vadītājs – pārbaudi pirms ievies”. Ar projekta atbalstu uzņēmumos SIA “Valmiermuižas alus”, SIA “Rūjienas saldējums”, SIA “Felici”, SIA “Madonas Uguns siers”, SIA “SK LAW” nodrošināts speciālista – inovāciju projektu vadītāja atbalsts ar mērķi sekmēt jaunu produktu, pakalpojumu vai procesu attīstību tajos. Diskusiju laikā inovāciju projektu vadītāja Līga Brasliņa iepazīstināja ar sasniegtajiem rezultātiem uzņēmumu inovāciju vadības procesa laikā. Uzņēmēji, kas piedalījās darba grupas sanāksmē, saredz, ka šāds inovāciju projektu vadītāja atbalsts ir nepieciešams arī turpmāk, savukārt politikas plānotāju pusē būtu uzdevums izdomāt – kā to nodrošināt. Sanāksmē izskanēja, ka inovāciju projektu vadītāja atbalsts ir īpaši noderīgs mazajiem uzņēmumiem, kuri vēl tikai attīsta savu biznesu. Tas palīdzējis ievirzīt komandu idejas realizācijā, uzlabot esošos procesus, padarīt tos efektīvākus. Uzņēmēji izcēla to, ka arī nobriedušākos uzņēmumos inovāciju vadītājs var sniegt lietderīgu atbalstu, palīdzot īstenot sistemātisku “soli pa solim” pieeju, kas bieži ikdienā nenotiek. Tāpat kā ieguvums izskanēja, ka inovāciju vadītājs domā mārketinga un pārdošanas kategorijās, lai inovācija ir pieprasīta tirgū. Uzņēmēji novērtēja speciālistam pieejamo informācijas bāzi, piemēram, ar pieejamiem tirgus datiem. Uzņēmēji izteica vēlmi, ka būtu lietderīgi apvienot inovāciju projektu vadītāja pakalpojumu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vaučeri. Projekta “EcoRIS3” vadītāja Laima Engere-Levina uzsver, ka atbalsts inovāciju vadībai nav administratīvas darbības, bet tā ir uzņēmumu produktu un pakalpojumu inovāciju vadība, kas ir ļoti svarīga, lai uzņēmumi ātrāk pārņemtu globālās tendences un ieviestu inovācijas. “Ja šāds atbalsts inovāciju radīšanai tiktu nodrošināts kopā ar esošajiem instrumentiem, tad ātrāk pieaugtu inovatīvu uzņēmumu ar augstu pievienoto vērtību skaits. To apliecina ne tikai pilota aktivitātes starprezultāti, bet arī labās prakses pieredze no Itālijas 2i3T inkubatora.” Pilota aktivitātes noslēgumā Vidzemes plānošanas reģions vēlreiz rosinās diskusijas ar atbalsta politikas veidotājiem, kā arī plāno iesniegt jau konkrētus priekšlikumus šāda atbalsta nodrošināšanai ilgtermiņā.
Aktivitātes notiek Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā Interreg Europe programmas projekta “Vietējo un reģionālo inovāciju ekosistēmu atbalsta politikas instrumenti (EcoRIS3)” ietvaros. Tā mērķis ir uzlabot atbalsta instrumentus inovāciju vides veicināšanai Vidzemē viedās specializācijas jomās. Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, e-pasts: ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv.
Esošās situācijas analīze ietver pētījuma izstrādei būtiskāko plānošanas dokumentu un normatīvu apkopojumu, pasažieru plūsmu analīzi, infrastruktūras stāvokļa un pakalpojumu kvalitātes novērtējumu, iesaistīto pušu intervēšanas laikā iegūto būtiskāko informāciju , kā arī stipro un vājo pušu, iespēju un draudu analīzi. Stratēģiskajā daļā definēta attīstības vīzija, kas ir sekojoša: “VIA Hanseatica tūrisma koridors ir savienojošā stīga starp populārākajiem galamērķiem – Rīgu, Gaujas Nacionālo parku un Tartu - , kurā nodrošinātas plašas, ērtas, efektīvas un videi saudzības mobilitātes iespējas.” Tāpat dokumenta stratēģiskajā daļā definēti mērķi, prioritātes un tām atbilstošās rīcības, kas visas tika izvirzītas kopā ar nozares spēlētājiem diskusijās un viedokļu apmaiņās.
Aicinām iepazīties tuvāk ar dokumentiem: >> Infografika latviešu valodā Lai palielinātu attēlu, lūdzam klikšķināt ŠEIT Starptautisks transporta eksperts ESPON EGTC direktors Wiktor Szydarowski, PhD, pētījuma izstrādes ietvaros dalījās viedoklī: “Vidzeme ir ļoti neskarta un jauka vide ar daudzām vērtīgām dabas un kultūras mantojuma teritorijām. VIA Hanseatica tūrisma maršruta pamatā ir dažādu vērtību sasaistīšana starp pilsētām un gar galvenajām transporta asīm. Gan vietējiem, gan ārvalstu tūristiem šeit tiek piedāvāts daudzveidīgs un izsmalcināts tūrisma pakalpojums. Maršrutā būtu nepieciešams arī nodrošināt kvalitatīvus savienojumus ar sabiedrisko transportu, bet ne vienmēr ar biežiem savienojumiem, nerunājot par ātrgaitas līnijām, jo tas ir utopiski. Tāpēc jādomā par VIA Hanseatica zīmola maiņu, un Vidzemei būtu jāskatās uz lietām, kas to atšķirtu no citām tūrisma teritorijām Eiropā, – tātad nestandarta vilcieniem, nestandarta idejām attīstībai.” VIA Hanseatica un tam piegulošā teritorija ir nozīmīgs tūrisma attīstības koridors, taču viens no tā pilna potenciāla sasniegšanas limitējošajiem faktoriem ir transporta pakalpojumu pieejamība un kvalitāte. Gan vietējiem, gan ārzemju tūristiem, meklējot alternatīvu pārvietošanās veidu personīgajam autotransportam, nākas saskarties ar piedāvāto transporta risinājumu sadrumstalotību, digitāli pieejamās informācijas trūkumu, kā arī sabiedriskā transporta kursēšanas laiku nesalāgotību, kas kavē ērtu pārvietošanos starp vairākiem tūrisma objektiem transporta koridora tuvumā. Arī izvēloties personīgo autotransportu, tūristi saskaras ar dažādiem šķēršļiem, piemēram, infrastruktūras kvalitāti (autoceļu stāvoklis, norāžu trūkums). Tūrisma maršruta VIA Hanseatica attīstības vīzijas izstrāde skatāma kontekstā ar hierarhiski augstāk stāvošo spēkā esošo Vidzemes plānošanas reģiona attīstības plānošanas dokumentu Ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam. Mobilitātes pakalpojumu un infrastruktūras pieejamība ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem tūrisma maršruta VIA Hanseatica attīstībai. Kopējā satiksmes plūsma tiks padarīta efektīvāka, uzlabojot transporta infrastruktūru, sabiedriskā transporta pakalpojumus, savienojumus, sniedzot iespējas izmantot dažādus transporta veidus pirmajam / pēdējam kilometram un ieviešot jaunas mobilitātes iespējas VIA Hanseatica ietekmes areālā. VIA Hanseatica (www.viahanseatica.info) ir vēsturiski sens tūrisma maršruts, kas savieno Igauniju, Latviju un Krieviju. Šā maršruta pamatā ir transporta un tirdzniecības maršruts, ko veido vēsturiskie tirdzniecības ceļi no Sanktpēterburgas caur Tartu uz Rīgu. Pētījuma tvērums ir tūrisma maršruta VIA Hanseatica daļa, kas ietilpst Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā.
Jautājumiem: Inese Jēgere, projekta Baltic Loop vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, (inese.jegere PIE vidzeme PUNKTS lv); Kristīne Malnača, projekta Baltic Loop eksperte Vidzemes plānošanas reģionā (kristine.malnaca PIE vidzeme PUNKTS lv). Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, (anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv).
CITAS PROJEKTA BALTIC LOOP ZIŅAS-
>> VIDEO #1 How to reduce transportation bottlenecks? #2 Discover business models for smart and sustainable sea logistics and port operations #3 Dialogue between different transportation actors
>> FAKTU LAPAS #1 DISCOVER BUSINESS MODELS FOR SMART AND SUSTAINABLE SEA LOGISTIC AND PORT OPERATIONS #2 DIALOG BETWEEN DIFFERENT TRANSPORTATION ACTORS #3 TECHNICAL AND NON-TECHNICAL SOLUTIONS
>> PROJEKTA NOSLĒGUMA KONFERENCE - 2021. gada 16. jūnijs (VIDEO IERAKSTS UN PREZENTĀCIJAS) Jūnija vidū tika organizēta arī projekta noslēguma konference. Lai arī tā pirmsākumos bija plānota kā klātienes pasākums, tomēr, ņemot vērā apstākļus, pasākums pulcēja dalībniekus tiešsaistē. Konference uzskatāma par pagrieziena punktu projekta īstenošanas nogrieznī – tajā interesenti varēja iepazīties ar divu gadu garumā paveikto. Margarita Golovko, Igaunijas Finanšu ministrijas pārstāve konferencē klātesošajiem norādīja, ka Baltic Loop projekta rezultāti nāk tieši īstajā brīdī – šobrīd notiek nākamā plānošanas perioda programmēšana, un projektā veiktās izpētes secinājumi uzskatāmi par būtiskiem vairāku prioritāru jautājumu virzīšanai. Baltijas transporta loka (jeb Baltic Loop) partnerība jau sākotnēji bija izvirzījusi ambiciozu mērķi, apgalvojot, ka nepieciešams attīstīt Rietumu-Austrumu virzienu pasažieru un kravu pārvadājumiem, lai gan līdz šim par perspektīvāku skatīts Ziemeļu-Dienvidu virziens. Aicinām noskatīties konferences ierakstu, kas pieejams projekta Facebook lapā, kā arī aplūkot konferences prezentācijas, kas vienviet apkopotas >> ŠEIT.
Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
CITAS PROJEKTA BALTIC LOOP ZIŅAS-
Kursa dalībnieku vidū bija arī vairāki pieredzējuši tūrisma jomas pārstāvji, taču lielākā daļa ar tūrisma vai kultūras nozari iepriekš nebija saistīti. Mācību laikā saņemtās zināšanas palīdzēja gūt pārliecību, ka kultūras mantojumu iespējams veiksmīgi integrēt tūrisma piedāvājumā. Sākotnēji mācībām pieteicās vairāk nekā 150 interesentu, no kuriem daļai bija interese par atsevišķām tēmām un mācību materiāliem. Lielākoties interesenti bija no Vidzemes reģiona, taču mācībām pievienojās arī daži dalībnieki no Kurzemes un Pierīgas. Kā atzīst SPECHALE projekta vadītāja Lienīte Priedāja-Klepere: “Šādas mācības notika arī citās Eiropas valstīs, tomēr Latvijā tika izrādīta vislielākā interese un arī mācību kursu pabeidza skaitliski lielākais dalībnieku skaits. Reģionos dabas un kultūras mantojums ir viens no pamat-resursiem tūrisma attīstībai, tāpēc šāds kurss nav unikāls, bet ļoti vajadzīgs, lai spētu izmantot vērtības ilgtspējīgi un celtu savu konkurētspēju. Savukārt uzņēmēju individuālā konkurētspēja ir noteicošā tūrisma galamērķa attīstībai.” Ilze Grīnfelde, projekta SPECHALE eksperte un mācību kursa vadītāja stāsta: “SPECHALE apmācības notika tikai e-mācību vidē attālināti, tomēr neskatoties uz to, atmosfēra kursā un noturīgā dalībnieku motivācija apgūt tēmas, jautāt, pildīt praktiskos uzdevumus bija pārsteidzoša. Tas dod skaidru norādi, ka kursu saturs un forma ir laikam un kursantiem atbilstoša. Jau sākotnēji pētot garo pieteikumu sarakstu, bija skaidrs, ka dažiem šis būs patiešām jauns lauciņš un pietiekami liels izaicinājums. Citiem - zināmā atkārtojums vai cits skatupunkts, vēl kādi, savukārt, kļūs par vēstnešiem un mācību materiālus izmantos, lai iedvesmotu kolēģus, skolēnus, kaimiņus. Pieredzes apmaiņa starptautiski vai tepat Vidzemē droši vien bagātinātu kursu kopējo piedāvājumu, tomēr labās atsauksmes priecē un rosina domāt par jauniem projektiem. Atgriezeniskā saite par praktisko uzdevumu noderīgumu, jaunatklājumiem tos pildot un mēģinot arī norāda, ka esam paveikuši labu darbu.” Saņemtās kursa novērtējuma anketas apliecina, ka kursanti ar apgūto mācību saturu ir apmierināti – 88% atzīmējuši, ka moduļu saturs atbilst viņu sākotnējām gaidām. Mācību process tika organizēts attālināti, un tas novērtēts kā ērts un labs formāts, lai papildinātu zināšanas. Vienlaikus mācību dalībnieki norādījuši, ka klātienes tikšanās būtu piešķīrušas papildu vērtību. Mācību dalībniece Māra Šilaua savulaik jau tūrismu mācījusies, tomēr norāda, ka arī atkārtojums bijis svarīgs: “Nolēmu kursiem pieteikties, jo šādas iespējas ir jāizmanto. Zināmā mērā tas bija atkārtojums, jo tūrismu savulaik esmu jau apguvusi, tomēr noteikti daudz ko varēšu izmantot, darbojoties biedrībā “Rūjienas muiža”. Īpaši noderēs padomi, ko saņēmu, apgūstot mārketinga moduli, piemēram, lai nākotnē organizētu pasākumus.” Sākotnējais plāns paredzēja mācībām tiešsaistē atlasīt 24 dalībniekus, taču, ņemot vērā lielo atsaucību, tika pieņemts lēmums dot iespēju zināšanas pilnveidot visiem pieteikumu sniedzējiem. Apmācību programma tika veidota ar nolūku stiprināt to potenciālu, kas piemīt kultūras un dabas mantojumam attiecībā uz nodarbinātību un ekonomisko izaugsmi, vienlaikus veicinot lauku, nomaļo vai mazāk attīstīto teritoriju attīstību. Labās atsauksmes ļauj izdarīt secinājumus, ka saturs ir nozīmīgs un mācību kurss attīstāms tālāk un integrējams mūžizglītības piedāvājumā. Pēc testēšanas un novērtēšanas mācību kursa saturs tiks atbilstoši papildināts un būs publiski pieejams SPECHALE mājaslapā https://www.spechaleerasmus.eu/.
Par SPE.C.H.A.L.E. projektu SPE.C.H.A.L.E. ir ERASMUS+ programmas projekts, kurā sadarbojas septiņi partneri no piecām Eiropas valstīm - Portugāles, Itālijas, Latvijas, Horvātijas un Francijas.
Jautājumiem: Projekta SPECHALE vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā Lienīte Priedāja-Klepere, lienite.priedaja PIE vidzeme PUNKTS lv.
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
28. maijā notika Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēde, kurā skatāmie jautājumi skāra plānotās izmaiņas reģionu administratīvajās robežās. Padomes locekļi tika informēti par nepieciešamību veikt Vidzemes plānošanas reģiona Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2030. gadam aktualizāciju un apstiprināt aktualizācijas darba uzdevumu, kā arī pagarināt Attīstības programmas 2021.-2027. gadam izstrādes termiņu, vienlaikus precizējot darba uzdevumu arī šim dokumentam.
Šogad Vidzemes plānošanas reģions no jūnija līdz novembrim aicina ceļotājus piedalīties tūrisma akcijā #AtklājVidzemi. Akcijas organizētāji rosina caur stāstu izzināšanu atklāt vietu unikālo dvēseli un piedzīvot Vidzemi no jauna. 
Šā gada 8. jūnijā no plkst.15.00 līdz plkst.17.00 notiks tiešsaistes seminārs “Kas ir uz pieprasījuma balstīta transporta pakalpojumu attīstības kavētāji un virzītājspēki? Pieredzes stāsti no attāliem Eiropas reģioniem”. Tajā ar savu pieredzi aicināts dalīties arī Vidzemes plānošanas reģions – interese par nesen Vidzemē veiktā pilotprojekta “transports pēc pieprasījuma” rezultātiem ir liela, īpaši ārvalstīs, tostarp Vācijā.
Š.g. 16. jūnijā no plkst. 13.00 līdz plkst. 16.00 pēc Latvijas laika tiešsaistē notiks starptautiska konference “Izaicinājumu pārvarēšanas iespējas transporta sektoru attīstībai (Discover the potential to reduce transportation bottlenecks)”, kuras ietvaros nozares pārstāvji tiks iepazīstināti ar trīs jauniem transporta koridoriem Baltijas jūras reģionā. Konferences ietvaros tiks diskutēts par problēmām un risinājumiem, lai uzlabotu jūras un sauszemes kravu un pasažieru pārvadājumu efektivitāti. Konferenci līdzorganizē Vidzemes plānošanas reģions, noslēdzoties Interreg Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas projektam “Baltijas transporta loks/Baltic Loop”. Pasākuma laikā Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvji iepazīstinās ar projekta ietvaros izstrādāto VIA Hanseatica tūrisma un transporta koridora attīstības vīziju 2030. gadam. Analizējot VIA Hanseatica (A2) tūrisma un transporta koridoru, padziļināti pētīti nepieciešamie transporta infrastruktūras, pakalpojumu un informācijas uzlabojumi ērtākai un efektīvākai pasažieru plūsmai.
Maija nogalē divi Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projekti “BIS - Baltijas industriālā simbioze” un “BalticBiomass4Value” sadarbībā ar Ziemeļvalstu Ministru padomes birojiem Baltijas valstīs rīkoja vebināru par industriālās simbiozes* un bioekonomikas biznesa modeļu labo praksi. Pasākumā tika prezentēts arī biznesa modeļu labās prakses piemērs Latvijā – SIA “Aloja-Starkelsen” pieredze ilgtspējīgā bioloģisko produktu un sastāvdaļu ražošanā un ražošanas blakusproduktu pārstrādē.
Maijā Vidzemes plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centrs pulcēja pašvaldību, sociālo dienestu un sociālo uzņēmēju pārstāvjus pieredzes apmaiņas pasākumā par sociālās uzņēmējdarbības iespējām Vidzemes pašvaldībās. Pieredzē dalījās Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas, Ogres novada un Siguldas novada pašvaldību un sociālā uzņēmuma SIA Mans peldkostīms (SWIMBE) pārstāvji. Diskusiju rezultātā tika iegūtas vērtīgas atziņas un konkrēti rīcību virzieni, lai attīstītu sociālo uzņēmējdarbību Vidzemē.
Tuvojoties projekta “Baltijas transporta loks” noslēgumam, pienācis laiks detalizēti iepazīties ar projekta rezultātiem. Pirmspēdējā informatīvajā izdevumā aicinām ko vairāk uzzināt par sadarbības iespējām un modeļiem ar t.s. iesaistītajām pusēm, lai attīstītu vienmērīgas un efektīvas transporta plūsmas gan uz sauszemes, gan jūrā. Otra izdevuma centrālā tēma skar tranzīta koridora Baltkrievija-Latvija-Zviedrija izvērtējumu tālākai pārrobežu uzņēmējdarbības attīstībai.
Vides risinājumu institūts (VRI) sadarbībā ar Vidzemes plānošanas reģionu (VPR) un bioekonomikas inovāciju attīstītāju tīklu Biobord 2. jūnijā organizēja starptautisku tiešsaistes pasākumu "Bioeconomy Forum: Innovation for Sustainable Food Production".
“
Lai arvien veicinātu uzņēmējdarbības un pētniecības savstarpējo sadarbību, Vidzemes plānošanas reģions (VPR) kopā ar Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabriku īstenoja eksperimentālu notikumu – Inovāciju koprades laboratoriju (IKL). Plānošanas un organizēšanas procesa struktūra, jau gatavi materiāli, gūtā pieredze un atziņas ir īpaši nozīmīgs resurss ikvienam, kurš strādā ar pētnieku un uzņēmēju sadarbības stiprināšanu. Lai jau pārbaudīto metožu un rīku kopumu nodotu citiem kopražu organizētājiem, ir sagatavotas 
Strenči (Gaujas plostnieku galvaspilsēta) veidojušies kā mežcirtēju un plostnieku apmetnes vieta. Apkārtne bagāta ar lieliem, skaistiem mežiem, kuros aug ne vien lietaskoki, bet arī atrodamas vietas ar īpašu stāstu.
Vidzemes plānošanas reģiona organizētajā diskusijā, kurā piedalījās uzņēmējdarbības atbalsta politikas veidotāji – ministriju pārstāvji un vietējie uzņēmēji, secināts, ka nodrošinātais inovāciju projektu vadītāja atbalsts ir nozīmīgs gan jaunos, gan jau pieredzējušos uzņēmumos, jo ļauj sistemātiski organizēt jaunu produktu, pakalpojumu un procesu attīstību, un tam būtu jābūt kā pieejamam resursam ilgtermiņā.
Projekta Baltic Loop ietvaros tika izstrādāta maršruta VIA Hanseatica tūrisma un transporta koridora attīstības vīzija 2030. gadam. Pētījumam ir divas daļas – esošās situācijas analīze un stratēģiskais ietvars.
Projektam noslēdzoties, sagatavoti trīs tematiskie video un trīs tematiskās faktu lapas, kopsavelkot projekta ietvaros risinātos jautājumus, tostarp iekļaujot arī piedāvātos risinājumus trīs projektā definēto transporta koridoru attīstībai gan jūrā, gan uz sauszemes. Visi sagatavotie materiāli ir angļu valodā. Ar detalizētiem projekta rezultātiem aicinām iepazīties projekta mājaslapā www.balticloop.eu , sadaļā “Deliverables”.
Noslēgušās Vidzemes plānošanas reģiona un Erasmus+ projekta SPECHALE organizētās e-mācības par kultūras mantojumu un pievilcīgu dzīves vidi. Četru moduļu mācību pilotkursu pabeiguši un sertifikātu saņēmuši 66 dalībnieki. Mācību ietvaros tika apgūtas tēmas par kultūras mantojumu, mārketingu un tirgvedību, komunikāciju un uzņēmējdarbību. Piesakoties mācībām, dalībnieki varēja izvēlēties apgūt kādu konkrētu moduli vai arī apgūt visu programmu, t.i., visus četrus moduļus. Visus četrus moduļus apguvuši 39 kursanti, trīs moduļus – 11; divus – 4, bet vienu moduli – 12 kursanti.