.png)
|
Arhīva kalendārs
Inovāciju pārneses darba grupas ietvaros Baltijas jūras reģiona (BJR) pārvaldes institūciju, izglītības iestāžu un citu ieinteresēto pušu pārstāvji satiekas, lai kopīgi apmainītos ar zināšanām, idejām, kontaktiem, iedvesmotos un diskutētu par labās prakses piemēriem un to ieviešanu reģionālā līmenī. Šāda veida pieeja ir efektīvs veids, kā stiprināt sadarbību un sekmēt uz reģionu attīstību vērstu inovāciju politiku. Šī gada laikā pārrunāti Interreg Baltijas jūras reģiona programmas uzstādījumi, dabas risinājumu attīstība, kosmosa datu izmantošana, zaļo investīciju aspekti, Jaunais Eiropas Bauhaus, kā arī vērtību ķēžu pieeja inovāciju atbalsta instrumentu izveidei reģionos. “Inovācijas atnāk pie sagatavota prāta! Kā sagatavot prātu? Uzturot sevī un savās organizācijās zinātkāri, mācoties, klausoties par ko sūdzas jūsu klienti vai mērķa grupas, analizējot labos piemērus un arī neveiksmīgus risinājumus, veidojot attiecības ar visdažādāko jomu pārstāvjiem. Tieši tas ir Inovāciju pārneses darba grupas uzdevums – atraisīt Baltijas jūras reģiona organizāciju un indivīdu inovācijas garu, piedāvājot platformu, kur sagatavot savus prātus un gūt idejas jauniem sadarbības projektiem!” uzsver Inovāciju pārneses darba grupas vadītāja, Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova.
Darba grupu ietvaros secināts, ka vislielāko interesi nosauktajās tēmās izrādījuši tieši valsts sektora pārstāvji. Latviju pārstāvējuši dalībnieki no Vidzemes plānošanas reģiona, Cēsu novada pašvaldības, Vides risinājumu institūta, Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā, Eiropas Inovāciju padomes un Rīgas Tehniskās universitātes Inovāciju un uzņēmējdarbības vadības katedras. Nākamā BSSSC Inovāciju pārneses darba grupa plānota 2023. gada 25. janvārī, kad klausīsimies un diskutēsim par inovāciju un klimata izaicinājumiem. Interesentus pieteikties aicinām ŠEIT. Jautājumiem: Inese Suija-Markova, Inovāciju pārneses darba grupas vadītāja, Attīstības padomes priekšsēdētāja vietniece Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: inese.suija PIE cesis PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, Sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv
Sanāksmē satikās speciālisti no Valmieras, Cēsu, Varakļānu, Gulbenes, Saulkrastu, Limbažu, Valkas, Smiltenes un Madonas novadu pašvaldībām, bet no Alūksnes un Ogres pievienojās attālināti tiešsaistē. Tajā klātesošos ar sevi iepazīstināja VPR remigrācijas koordinatore Inga Madžule. Administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede savukārt pastāstīja par remigrācijas statistiku Vidzemē šī gada deviņos mēnešos. No janvāra līdz oktobrim, pēc vairākiem ārzemēs pavadītiem gadiem, uz Vidzemi no ārvalstīm pārcēlušies 70 cilvēki. 13 ģimenes jeb 47 cilvēki ir izmantojuši VPR remigrācijas koordinatora sniegto atbalstu, bet 23 - atgriezušies paši. G. Kalniņa-Priede iepazīstināja arī ar nākamgad plānoto. Viņa uzsvēra: “Būtiski, ka arī pašvaldībās uz vietas ir cilvēki, kas iesaistās remigrācijas jautājumu risināšanā un atbalsta sniegšanā tiem, kas atgriežas mājās vai plāno to darīt.” Sanāksmes laikā sanākušie dalījās gan savā pieredzē, gan pastāstīja par aktuālāko remigrācijas jomā savā novadā. Gandrīz visi speciālisti norādīja, ka problēma ir dzīvojamais fonds – trūkst dzīvokļu, dzīvojamo māju pilsētās un lielākās apdzīvotās vietās. Reti kurš no atbraucējiem vēlas dzīvot lauku viensētā, jo parasti atgriežas ģimenes ar maziem bērniem. Tāpat arī atalgojums nav apmierinošs. Vēl tika piebilsts, ka “gaidām šos cilvēkus, bet nav īsti ko piedāvāt. Jāstrādā pie tā, lai būtu reāls piedāvājums, kāpēc atgriezties”. Ir pašvaldības, kas saskaras ar iekšējo migrāciju Latvijā, cilvēki atgriežas savās dzimtajās vietās.
Vidzemes plānošanas reģiona Administrācijas vadītāja G. Kalniņa-Priede un remigrācijas koordinatore I. Madžule tikšanās laikā ar pašvaldību speciālistiem remigrācijas jautājumos Aleksandrs Abramovs no Cēsu novada pašvaldības norādīja, ka pašvaldības organizētajās tiešsaistes tikšanās reizēs ar remigrantiem tiek stāstīts par pēdējo gadu attīstību un pašvaldības nākotnes iecerēm, kā arī cēsnieki ārzemēs stāsta par viņu aktualitātēm, plāniem un iespējami nepieciešamo palīdzību no pašvaldības puses, ja tiek pieņemts lēmums atgriezties. Tāpat viņš uzsvēra, ka remigrantam pirms lēmuma pieņemšanas par atgriešanos jābūt skaidri zināmām trim lietām - tas ir mājoklis, izglītība bērniem un darbs. Viņš arī norādīja, ka tieši pašvaldībām ir jābūt aktīvākām, uzrunājot cilvēkus. Tām "jātuvinās cilvēkiem" un jāvieš pārliecība, ka viņus šeit gaida, jāveido emocionāla saikne. “Lielākā vērtība ir cilvēks, nav būtiski, no kurienes viņš ir,” uzsvēra A. Abramovs. “Katram aizbraucējam ir emocionālā saikne ar Latviju – māsas, brāļi, vecāki vai vecvecāki,” secināja VPR remigrācijas koordinatore I. Madžule. Arī pašvaldību koordinatori remigrācijas jautājumos atzīmēja, ka visbiežāk tieši ar vecāku, brāļu, māsu starpniecību tiek kārtota atgriešanās mājās. Sanāksmi beidzot, I. Madžule sacīja: “Vismaz gadu iepriekš ir jāsāk interesēties. Ir jāplāno atgriešanās. Tas nav mirkļa lēmums.” Gan remigrācijas koordinators, gan pašvaldību speciālisti var palīdzēt cilvēkiem iegūt nepieciešamo informāciju un sniegt noderīgus ieteikumus. *** Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions realizē funkciju "Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators")". Papildu informācijai: Inga Madžule, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, tālr. +371 29374285, remigracija PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv
CITAS VIDZEMES REMIGRĀCIJAS ZIŅAS --- |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Kopš 2022. gada janvāra Vidzemes plānošanas reģions vada Inovāciju pārneses darba grupu Baltijas jūras valstu reģionu sadarbības organizācijā (BSSSC). Šī gada laikā norisinājušās septiņas tiešsaistes tikšanās, kurās uzstāties aicināti dažādu jomu augsta mēroga eksperti. Piedalīties darba grupās aicināts jebkurš interesents, piesakoties 
Viens no būtiskākajiem šķēršļiem aktīvākam un sekmīgākam remigrācijas procesam ir nepietiekams dzīvojamais fonds – tā secināts Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) rosinātajā sanāksmē 2. decembrī Cēsīs, tiekoties reģionālajam remigrācijas koordinatoram un pašvaldību speciālistiem remigrācijas jautājumos. Sanāksmes mērķis bija runāt par paveikto remigrācijas jomā Vidzemē, apzināt problēmas, spriest par turpmākajām aktivitātēm un pārrunāt ciešāku sadarbību starp VPR remigrācijas koordinatoru un speciālistiem pašvaldībās. 
