.png)
|
Arhīva kalendārs
2022.gada martā Eiropas Komisija izsludināja aicinājumu ES reģioniem un pašvaldībām pievienoties misijai “Pielāgošanās klimata pārmaiņām”, veicinot Zaļā kursa un ES Pielāgošanās stratēģijas īstenošanu, nodrošinot reģionu virzību uz klimatnoturību. Misija ir viena no piecām pētniecības un inovācijas programmas Apvārsnis Eiropa 2021.–2027. gadam iniciatīvām, ar kuru īstenošanu plānots risināt dažas no lielākajām problēmām, ar kurām saskaras sabiedrība. Misija ietver konkrētus pasākumus, kas sniedz tiešu atbalstu visaptverošajām Eiropas Savienības prioritātēm tādās jomās kā vēža slimības uzveikšana; klimatneitrālas un viedas pilsētas; okeāna, jūru, piekrastes ūdeņu un upju attīrīšana un atjaunošana; augsnes veselības nodrošināšana veselīgas pārtikas, cilvēka veselības, dabas un klimata labā; pielāgošanās klimata pārmaiņām. Ar misijas “Pielāgošanās klimata pārmaiņām” starpniecību plānots atbalstīt Eiropā vismaz 150 reģionus un pašvaldības klimatnoturības sasniegšanā līdz 2030. gadam, apzinot esošos un paredzamos klimata pārmaiņu radītos riskus un nepieciešamos pielāgošanās pasākumus. Misijas dalībnieki izstrādās pielāgošanās stratēģijas pašvaldību un reģionu līmenī, tādējādi sniedzot ieguldījumu ES Pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijas īstenošanā. Daloties savā pieredzē, misijas dalībnieki kļūs par daļu no lielākas kopienas ar vienotiem uzdevumiem veidot klimatnoturību. Ieguvumi, pievienojoties misijai:
Līdzšinējo klimatisko apstākļu, kā arī nākotnes klimata pārmaiņu scenāriju analīze uzskatāmi demonstrē, ka klimata pārmaiņu tendences turpināsies visa šī gadsimta laikā. Turklāt visbūtiskākās izmaiņas skars klimatisko parametru ekstremālās vērtības – nākotnē aizvien biežāk nāksies saskarties ar Latvijas teritorijai neraksturīgiem un ekstremāliem laikapstākļiem. Šīs izmaiņas laika gaitā ietekmē ne tikai dabas kapitālu (sugas, biotopus, ekosistēmas), bet arī iedzīvotāju veselību, labsajūtu, drošību un saimnieciskās aktivitātes. Latvijā identificētie nozīmīgākie riski ir sezonu, t.sk. veģetācijas perioda izmaiņas, ugunsgrēki, kaitēkļu un patogēnu savairošanās, koku slimības, jaunu sugu ienākšana, elpošanas sistēmu slimību izplatība, karstuma dūrieni, nokrišņu izraisīti plūdi, vējuzplūdi, elektropadeves traucējumi, hidroenerģijas svārstības, sasaluma mazināšanās, kailsals, infrastruktūru bojājumi, aprīkojuma pārkaršana, ūdens noteces samazināšanās vasaras sezonā ilgāku sausuma periodu dēļ. Nepieciešams atbilstoši riskiem īstenot pielāgošanās pasākumus, kas ir orientēti uz šo risku ietekmes mazināšanu un novēršanu. Sagaidāms, ka ar 2030. gadu jau būs ieviesti virkne pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumu, kas veicinās klimatnoturību arī turpmākā nākotnē. Pateicoties pasākumu ieviešanai, tiks mazināta Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamība pret klimata pārmaiņu ietekmēm un veicināta klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu. Plānošanas reģioniem un pašvaldībām ir būtiska loma valsts virzībā uz klimatneitralitāti un klimatnoturību, tāpēc dalība EK iniciatīvās un misijās, kas palīdz sasniegt Latvijas klimata mērķus, ir ieteicama arī citiem Latvijas reģioniem un pašvaldībām. Lai stiprinātu pašvaldību un plānošanas reģionu attīstības plānošanas un projektu speciālistu zināšanas un prasmes klimata politikas jomā, un veicinātu klimata mērķu integrāciju attīstības plānošanas dokumentos, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir izstrādājusi Metodiskos ieteikumus pašvaldībām klimata pārmaiņu politikas jomā. Plašāku informāciju par EK misiju “Pielāgošanās klimata pārmaiņām” skatīt te. Informāciju sagatavoja: Baiba Šelkovska, Sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamentu un Klimata pārmaiņu departamentu.
Semināra mērķis – informēt Latvijas izglītības iestāžu pedagogus (pamatā 7.-12. klašu vecumposmam), par Eiropas Savienības (ES) izstrādātajiem bezmaksas mācību materiāliem, ar kuru palīdzību integrēt mācību saturā ES jautājumus. Par “Mācību stūrīti” – tiešsaistes vietni, kurā atrodamas prezentācijas, publikācijas, spēles, konkursi un uzdevumu grāmatas, kas palīdzēs aizraujošā veidā iepazīt ES – pastāstīs Ingūna Irbīte, pedagoģe, Eiropas Komisijas konsultatīvās darba grupas Teacher Testing Panel Latvijas pārstāve. Materiāli sagatavoti dažādām vecuma grupām. Tie ir īpaši noderīgi attālināto mācību laikā – skolotāji var smelties iedvesmu, lai bagātinātu mācību priekšmetu stundu saturu un aicinātu skolēnus daudzveidīgā un interaktīvā veidā izzināt Eiropu. Savukārt ar ES mājas Izglītības resursu centra piedāvātajām iespējām izglītības iestādēm reģionos padalīsies EUROPE DIRECT Vidzeme vadītāja Maija Rieksta. Resursu centrā pieejami mūsdienīgi izziņas materiāli – puzles, atmiņas spēles, kartes, ES valstu karogi, grāmatas u.c. atbalsta materiāli, kas bagātinās mācību procesu, pilnveidos skolēnu zināšanas un izpratni par Eiropas vērtībām, mudinās interesēties par apkārt notiekošo, analizēt un sarunāties par to, kā Eiropu kopā veidot vēl labāku. Šobrīd pieejami vairāk kā 60 dažādi materiāli (lielākā materiālu daļa vairākos eksemplāros), taču to klāsts tiek regulāri papildināts. Pasākums norisinās projekta “EUROPE DIRECT Vidzeme” ietvaros. Tā galvenais uzdevums ir sniegt iedzīvotājiem Vidzemē savlaicīgu un objektīvu informāciju par nozīmīgākajām aktualitātēm Eiropā, kā arī rosināt iedzīvotāju diskusijas par Eiropas nākotni. Projekta darbības ilgums plānots līdz 2025. gadam. Vairāk informācijas: Maija Rieksta, EUROPE DIRECT Vidzeme vadītāja, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, EUROPE DIRECT Vidzeme sabiedrisko attiecību speciāliste, marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv
Ja Tev rūp veselīga un ilgtspējīga pārtika, kas radīta efektīvi izmantojot planētas resursus, ja kādreiz esi pieķēris sevi pie domas, ka visā plašajā pārtikas produktu piedāvājumā tomēr vēl kaut kas trūkst vai esi viens no tiem, kas problēmas patiešām saredz kā iespējas, tad šis pasākums ir domāts tieši Tev. Viena no Vidzemes plānošanas reģiona definētajām viedo specializāciju prioritārajām tautsaimniecības jomām ir tehnoloģiju un eksporta ietilpīgas ilgtspējīgas pārtikas un dzērienu ražošana. Hakatona dalībnieki aicināti attīstīt savas vai uzņēmēju piedāvātās idejas kādā no šai jomai atbilstošām tēmām: aprites ekonomika, veselīga un ilgtspējīga pārtika, pārtikas inovācijas, digitalizācija vai produktu virzīšana tirgū. Savus izaicinājumus piedāvā atpazīstami pārtikas un dzērienu ražotāji: SIA "R Chocolate", zīmoli "Grasbergs" "Luii snacks", "Graci", "O’byte”, kuri vidū Latvijas pārtikas bioekonomikas klastera biedri. Hakatona noslēgumā žūrija vērtēs, vai izvēlētā ideja risina kādu no pārtikas nozares problēmām un rastais risinājums ir inovatīvs, ar komerciālu un eksporta potenciālu un skaidru mērķa tirgu. Ar pārējiem vērtēšanas kritērijiem iespējams iepazīties hakatona nolikumā. Hakatons norisināsies 24 stundu laika periodā. Hakatonu vadīs līdzdalības un sabiedrības iesaistes eksperts Vilis Brūveris. Piektdienas pēcpusdienā dalībnieki saņems papildus iedvesmas devu no Valmiermuižas alus darītavas saimnieka Aigara Ruņģa, praktisku informāciju par aprites ekonomikas izaicinājumiem un iespējām, par ko pastāstīs Vidzemes plānošanas reģiona ekonomikas eksperte Irīna Kulitāne, tam sekos praktiska darbošanās komandās - ar profesionālu mentoru atbalstu komandas strādās pie savu ideju attīstīšanas līdz pat prezentācijas brīdim sestdienas vakarā. Lai labāk sagatavotos ideju prezentēšanai, ar zināšanām un pieredzi dalīsies biedrības “Zināšanu un inovācijas sabiedrība” valdes priekšsēdētāja Vita Brakovska. Hakatons ir starptautiski atzīts formāts, kas veicina izpratni par jaunu produktu ar augstu pievienoto vērtību attīstību, un caur šo aktivitāti ir paredzēts radīt biznesa ideju fiziskas skices. Šādi pasākumi ir lieliska platforma, kur labām idejām un to radītājiem tikt saredzētiem un sadzirdētiem. Inovatīvākie un ilgtspējīgākie priekšlikumi pēc žūrijas vērtējuma saņems balvas no organizatoriem un atbalstītājiem. Uzvarētāju komandai tiks nodrošināta iespēja doties pieredzes apmaiņas braucienā uz Norvēģiju. Aicinām interesentus apmeklēt mājas lapu http://hakatons.vidzeme.lv/ , lai iepazītos ar detalizētu dienaskārtību, iespējams izvēlētos kādu no uzņēmumu piedāvātajiem izaicinājumiem un pavisam noteikti līdz 2022. gada 21. novembrim pieteiktos dalībai hakatonā ar savu komandu vai individuāli. Hakatona aktualitātēm līdzi sekot iespējams arī Vidzemes plānošanas reģiona un Uzņēmējdarbība Vidzemē sociālā tīkla Facebook lapās. Reģistrēšanās hakatonam: https://forms.office.com/r/HmGvEcA49g
Hakatonu organizē Vidzemes plānošanas reģions, īstenojot Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumenta 2014.—2021. gada perioda programmas “Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība” projekta “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” un programmas “Apvārsnis 2020” projekta “Sadarbībā balstīta ilgtspējīgu un drošu pārtikas sistēmu veidošana “Food2030” mērķu sasniegšanai” (CITIES2030) aktivitātes. Papildu informācijai: Lienīte Priedāja-Klepere, Vidzemes plānošanas reģiona tūrisma eksperte un projektu vadītāja, e-pasts: lienite.priedaja PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.tel.: 26133028. Ziņu sagatavojusi: Sabīne Mieze, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, e-pasts: sabine.mieze PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.tel.: 29475722.
Abu valstu pārstāvji izrādījuši interesi par kopīgas pierobežas teritoriju attīstības stratēģijas izstrādi, kas ļautu stratēģiski un strukturēti virzīt abu valstu redzējumu par pierobežas teritoriju attīstību, kā arī piesaistīt valstu un Eiropas Savienības finansējumu kopīgo plānu realizēšanai.
Pirmo reizi tiekoties, klātesošie iepazinās ar abu valstu vietējo un reģionālo pārvalžu struktūru pēc administratīvi teritoriālās reformas, kas notikusi gan Latvijā, gan Igaunijā – vietējo un reģionālu pārvalžu struktūra ir mainījusies, tāpat nomainījušies arī darbinieki. Sanāksmes laikā iezīmējās arī pirmās kopīgās intereses Via Baltica un Rail Baltica kontekstā, tāpat tika izcelti potenciālie sadarbības virzieni sabiedriskā transporta attīstībā un atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanā. Papildus, igauņu kolēģus interesē arī uzņēmējdarbības un tūrisma attīstības jautājumi Vidzemes reģionā, sanāksmes laikā norādīts, ka būtu vērtīgi organizēt pieredzes apmaiņas vizītes, lai iepazītos detalizētāk ar tūrisma pārvaldības jautājumiem Latvijā. Plānots, ka nākamā sanāksme tiks organizēta š.g. novembra beigās. Foto: Ivo Leitis, Valkas novada pašvaldība Jautājumiem: Laila Gercāne, Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības un projektu nodaļas vadītāja, laila.gercane PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Vizītes mērķis ir sniegt Moldovas kolēģiem ieskatu par Latvijas reģionālo politiku un katra līmeņa lomu teritorijas attīstības plānošanā un īstenošanā; sniegt zināšanas par pilsētvides attīstības plānošanu, demonstrēt degradēto teritoriju revitalizācijas piemērus, dalīties ekonomikas attīstības, tūrisma u.c. projektu īstenošanas un vadīšanas pieredzē; veicināt ideju apmaiņu par jauniem reģionālās attīstības projektiem turpmākai sadarbībai. Sadarbības projekta virsmērķis ir sniegt atbalstu Moldovas reģioniem kapacitātes stiprināšanai viedu risinājumu principa piemērošanai attīstības plānošanā, projektu īstenošanā un stiprināt to zināšanas nacionāla līmeņa izaicinājumu risināšanā rīcības politiku līmenī. Projekta vadošais partneris Latvijā ir Latvijas Lauku Forums.
Jautājumiem: Guna Kalniņa-Priede, Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja, guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 29477997. Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību vadītāja, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv.
Lai atbalstītu Odesas reģiona iedzīvotājus, no 17. līdz 31.oktobrim SIA “ZAAO” un Vidzemes plānošanas reģions aicināja piedalīties akcijā “Sasildi Ukrainu” un ZAAO apsaimniekotajos EKO laukumos nogādāt lietošanai derīgas sildierīces. No visām 85 sildierīcēm visvairāk - 24 sildierīces tika ziedotas EKO laukumā Cēsīs, Lapsu ielā 19, 21 Krimuldas EKO Laukumā un 10 Limbažu EKO laukumā. Š.g. 7. novembrī ZAAO visus ziedojumus nogādāja Valmieras pašvaldības Kocēnu apvienības telpās, kurās Vidzemes plānošanas reģions organizēs sūtījuma sagatavošanu. Ziedotas tika gan lietotas, gan arī pilnīgi jaunas sildierīces, visvairāk – ventilatora sildītāji, elektriskie sildītāji/radiatori, par kuru parametriem un apjomiem jau ir informēta Odesas apgabala valsts pārvalde, lai līdz sūtījuma saņemšanai var saplānot sildierīču izlietojamību, nodrošinot operatīvāku to izdali pēc piegādes. Paldies ikvienam ziedotājam par vērtīgo un silto atbalstu Odesas reģiona iedzīvotājiem Ukrainā.
FOTO: ZAAO arhīvs Jautājumiem: Guna Kalniņa-Priede, Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja, guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 29477997.
Tikšanās reizē 3. novembrī Aleksandr Fadeev, “Tartu 2024” starptautisko sakaru koordinators, iepazīstināja vidzemniekus ar programmas radošo konceptu "Izdzīvošanas mākslas", kas tiks attīstīts vairākās programmas dimensijās - "Tartu ar Zemi", "Tartu ar cilvēci", "Tartu ar Eiropu", zinātne un tehnoloģijas. “Tartu 2024” programma piedāvās simtiem kultūras pasākumu dažādām mērķgrupām ne tikai Tartu pilsētā, bet visā Dienvidigaunijā. Komanda vēlas sasniegt ambiciozu mērķi – 1 miljons apmeklējumu, rēķinoties arī ar ciemiņiem no Latvijas. Atklāšanas pasākums notiks 2024. gada 27. janvārī.
"Via Hanseatica" Vidzemē pārstāvji no VPR un Valmieras, Cēsu, Saulkrastu un Smiltenes novadu pašvaldībām viesojas pie kolēģiem Tartu Igaunijā Kaia Lehtsaar, Dienvidigaunijas galamērķa pārvaldības organizācijas vadītāja, stāstīja par Igaunijas jauno tūrisma pārvaldības sistēmu. Patlaban visa valsts ir pārgājusi uz astoņu tūrisma galamērķu pārvaldības organizāciju sistēmu. Dienvidigaunijā tā apvieno piecus apriņķus: Tartu, Pelvas, Veru, Jegevas un Valgas. Organizācija saņem gan valsts finansējumu projektu īstenošanai, gan pašvaldību un uzņēmumu finansējumu mārketinga aktivitātēm. Turpinot sarunas par pārrobežu tūrisma ceļa “Via Hanseatica” turpmāko uzturēšanu, nostiprinājās pārliecība, ko pauda “Visit Tartu” valdes locekle Annika Ojasaar: “Igaunija un Latvija dala tūristus, tāpēc ir nepieciešams strādāt kopīgi pie tūrisma piedāvājuma.” Sarunas dalībnieki vienojās, ka “Via Hanseatica” ir labs piemērs abu valstu sadarbībai tūrismā, kas būtu paturams un attīstāms arī nākotnē.
VPR tūrisma eksperte un “Via Hanseatica” koordinatore Latvijā Ilze Liepa Latvijas Garšu dienu atklāšanā Tartu tirgus ēkā
Tartu latviešu biedrības vadītāja Ilze Salnāja-Verva ar Vidzemes ražotāju labumiem Savukārt 4. un 5. novembrī Tartu tirgus ēkā pirmo reizi risinājās Tartu latviešu biedrības rīkotās Latvijas Garšu dienas. Tajās piedalās vairāk nekā 20 Latvijas mazie ražotāji, un lielākā daļa no viņiem pārstāvēja tieši Ziemeļvidzemi. Šeit bija ne tikai dažādi gardumi, bet arī tūrisma ceļa "Via Hanseatica" Vidzemē stends, kurā varēja uzzināt par tūrisma iespējām septiņās Vidzemes pašvaldībās. 4. novembrī tajā darbojās arī VPR pārstāves. Tirgus apmeklētāji labprāt uzklausīja informāciju par kultūrvēsturiskā un dabas mantojuma objektiem, kā arī aktīvā tūrisma iespējām un atpūtas iespējām ģimenēm ar bērniem. Apmeklētāji atzina, ka pieejamā tūrisma informācija ir bijusi vērtīga, jo plāno savus nākamā gada atvaļinājumus vai brīvdienas Latvijā.
“Igauņu un latviešu sadarbība mums pašiem ir jāstiprina, ir jāsatiek partneri Igaunijā un jāsarunājas, jo citādi nemaz kopīgas iniciatīvas nevar tikt īstenotas. Man ir prieks par Tartu latviešu dienu ietvaros organizētajiem Latvijas Garšu svētkiem. Liela daļa Latvijas tirgotāju ir Vidzemes plānošanas reģiona un partneru iepriekš realizētā Latvijas - Igaunijas projekta „Livonijas kulinārais ceļš” dalībnieki. Šo pasākumu Tartu varam dēvēt par labu sadarbības projekta rezultātu,” stāsta Ilze Liepa, VPR tūrisma eksperte un “Via Hanseatica” koordinatore Latvijā.
Jautājumiem: Ilze Liepa, VPR tūrisma eksperte un “Via Hanseatica” koordinatore Latvijā, ilze.liepa PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv
Rudens sākumā īpašā meistarklasē viņš tikās ar jauniešiem daudzfunkcionālajā sociālo pakalpojumu centrā Alūksnē, ātri tur apzinot arī potenciālu dīdžejošanas talantu!
Šobrīd Alūksnes specializētajās darbnīcās iespējams apgūt šūšanas un kokapstrādes prasmes, iemēģināt roku māla un ziepju gatavošanas darbnīcās. Dienas aprūpes centrā tiek kopīgi svinēti svētki, spēlētas galda spēles un apgūtas dažādas ikdienai nepieciešamās prasmes. Turpat reizi nedēļā pieejami fizioterapeita, mākslas terapeita un logopēda pakalpojumi, ko nodrošina biedrība “Brīnummāja”.
Pasākumu atklāja Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, kurš teica: “Energokopienu tēma ir ļoti aktuāla – Latvijā tas ir kaut kas jauns, un nereti no visa jaunā mēs mēdzam baidīties. Atceros, cik smagi mums gāja iekustinot ēku siltināšanas procesu Valmierā – pirmā māja pilnībā tika nosiltināta 2004. gadā. Regulāri organizējām sanāksmes citiem ēku apsaimniekotājiem, informējot par sasniegtajiem rādītājiem un tā palēnām motivējām iesaistīties arī citu māju iedzīvotājus. Šobrīd pa šiem gadiem mums ir izdevies ietaupīt siltumenerģijas patēriņu pilsētā par vismaz 30%, kas ir ļoti labs rādītājs. Pašvaldības investīcijas atmaksājušās arī uzstādot viedo apgaismojumu pilsētā – tās bija lielas investīcijas, taču to rezultātā 80% no apgaismojuma ir ar automātisko vadības sistēmu – šobrīd, taupot elektroenerģiju, mēs centralizēti samazinām apgaismojuma spilgtumu, taču pilsētu tumsā neatstājam. Ir ļoti būtiski, ka pašvaldība varēs būt daļa no energokopienas, tas ļaus īstenot virkni labu risinājumu.”
Pārstāvot visu Smart Living projekta komandu, kuras sastāvā ir arī Vidzemes plānošanas reģions un Tartu Reģionālā enerģētikas aģentūra, Zaļo un viedo tehnoloģiju klastera valdes locekle Ieva Meikšāne uzsvēra tik nozīmīgo dalīšanos ar zināšanām: “Smart Living projekta ietvaros esam noorganizējuši 40 darbseminārus mājsaimniecībām, 24 seminārus uzņēmumiem, energoefektivitātes speciālistiem un citiem kopienu pārstāvjiem gan Latvijā, gan Igaunijā, pulcējot kopā vairāk nekā 1600 interesentus. Tas pierādījis, cik svarīgi ir piedāvāt zināšanas un informāciju – pieprasījums ir ievērojams.” Savukārt Edgars Augustiņš, Vidzemes plānošanas reģiona energoefektivitātes eksperts norādīja: “Esam bijuši gana ambiciozi – ar semināru palīdzību vēlējāmies celt enerģijas tēriņa pratību sabiedrībā un to darīt, stāstot par fundamentālām, praktiskām lietām, turklāt vienkāršā valodā. Piedāvājām zināšanas, kas bija bez maksas, ļoti vērtīgas un kas joprojām ir pieejamas interneta vidē ikvienam, kas interesējas. Aktualitāte nezūd! Sākumā būs pilnīgi pietiekami, ja energokopienā būs vismaz viens gana zinošs un drosmīgs dalībnieks, kurš saredzēs, ka ir ekonomiski izdevīgi startēt kopā enerģijas ražošanā, un ka tas nes ne tikai finansiālus ieguvumus, bet sniedz labumu arī klimata politikas realizēšanā.”
Einārs Cilinskis, Ekonomikas ministrijas Ilgtspējīgas enerģētikas politikas departamenta vecākais eksperts izstāstīja par to, kā norit darbs pie normatīvo aktu izstrādes, kas solās būt gatavi 2023. gada februārī vai martā, kad būs iespējama energokopienu dibināšana un reģistrēšana aktīvai darbībai. Tikmēr jau šobrīd interesenti varēja uzzināt par plānotajām divu veidu energokopienām – elektroenerģijas kopienu (tā darbosies tikai elektroenerģijas sektorā) un atjaunojamās enerģijas kopienu (ietver arī citus iespējamos atjaunojamo energoresursu veidus). Tāpat E.Cilinskis pastāstīja par faktoriem, kas citās valstīs stimulēja energokopienu rašanos, kā arī ministrijas pārstāvis identificēja problēmas, kas kavē energokopienu izveidi Latvijā – starp tām vispirms fakts, ka normatīvo aktu izstrāde vēl nav pabeigta (dažādi dokumenti ir atšķirīgās izstrādes stadijās), nav pietiekama institucionālā kapacitāte (ar šo jautājumu ministrijā strādā pamatā viens cilvēks), nav iepriekšējas pieredzes (citviet Eiropā jau eksistējuši enerģijas kooperatīvi; šāda darbības forma ir pazīstama), Latvijas sabiedrībai nav tīkams kolektīvais īpašums , kā arī tai nepatīk tarifu atbalsta sistēma (nesenais OIK piemērs). Ekonomikas ministrijas pārstāvis E.Cilinskis atgādināja klātesošajiem: “Viena lieta ir samazināt izdevumus par patērēto enerģiju, tomēr vienlaikus ir jādomā par lokālās enerģētiskās neatkarības saglabāšanu.”
Krista Pētersone, biedrības “Zaļā brīvība” pārstāve savu prezentāciju sāka citējot atjaunīgās enerģijas koordinatores Sedas Orhanas (Seda Orhan) atziņu: “Valstīs, kur energokopienu normatīvais regulējums jau ir spēkā, ir redzams, ka bieži vien tas ir vienkārši pārkopēts no Eiropas Savienības tiesību normām, kā arī – kā izrādās, jaunais ietvars nemaz tik ļoti neveicina kopienu rašanos.” K. Pētersone norāda, ka regulējums pats par sevi nenesīs pārmaiņas, energokopienu dalībniekiem ir jāizprot pienesums, ko tās dod sabiedrībai, videi, dzīvesvietai. Viņa arī iesaka pievienoties dažādiem Eiropas tīkliem – tas ļauj attīstīt jaunas ieceres, satikt līdzīgi domājošos, rast iespējas, kā idejas īstenot. K. Pētersone norāda: “Eiropas saules enerģijas stratēģija (EU Solar Strategy) paredz, ka ar laiku Eiropas Savienībā ēkām būs jāatbilst tādiem parametriem, lai uz tām būtu iespējams uzstādīt saules iekārtas -tām tur vienkārši būs jābūt.”
Nele Ivask, Tartu reģionālās enerģētikas aģentūras pārstāve atzina, ka arī Igaunijā ir līdzīgi izaicinājumi energokopienu formēšanās procesā – cilvēki nav pieraduši kooperēties, trūkst uzticamības, trūkst finanšu un atbalsta sistēmas, trūkst labie piemēri, no kuriem mācīties un iedvesmoties, trūkst arī līderu, kuriem sekot. Taču jautājums ir ļoti aktuāls, ņemot vērā enerģijas krīzi. Igauņi daudz diskutē arī par nepietiekamo tīklu kapacitāti, kā arī norāda, ka joprojām ir tādas vietas, kur pieslēgties tīklam nav iespējams, turklāt pieaug interese kopumā ražot atjaunīgo enerģiju, nepieslēdzoties kopējam tīklam. “Igaunijā šobrīd pašvaldības aktīvi izstrādā enerģijas un klimata rīcības plānus – šo aktivitāti finansiāli atbalsts valsts un Igaunijas vides centrs; liela daļa no šiem plāniem ietver arī energokopienu jēdzienu. Interese no pašvaldību puses ir ievērojami pieaugusi, tomēr arī tām ir izaicinājumi – nav finanšu mērķa izpildei, trūkst zināšanu un arī darbinieku. Turklāt būtisks traucēklis ir publiskā iepirkuma likumā atrunātā kārtība, kas ir saistoša pašvaldībai. Piemēram, ja pašvaldība vēlas iznomāt jumtu vai zemi energokopienai, vai arī – tā vēlas iegādāties energokopienu saražoto enerģiju –, vienmēr uz šo jāraugās no publisko iepirkumu likuma skatupunkta. Tā šobrīd ir ļoti nopietna barjera,” norādīja N.Ivask. Viņa aicināja konferences apmeklētājus izmantot REScoop sagatavotās vadlīnijas pašvaldībām, kurās aplūkoti dažādi citu valstu piemēri par energokopienu attīstību un pašvaldību lomu tajās. Vienlaikus eksperte pastāstīja arī par dažiem projektiem, kas Igaunijā īstenoti: Tartu iedzīvotājiem pieder saules paneļu parks, kas izvietots uz pašvaldības bērnudārza jumta un kur saražoto enerģiju 90-95% izmanto bērnudārzs. Igaunijā pirmā oficiāli reģistrētā energokopiena “Energiaühistu” šobrīd sastāv no 84 dalībniekiem, pirmais īstenotais enerģijas ražošanas projekts atrodas Hijumā salā, tā darbība uzsāksies 2023. gada martā. N.Ivask atzina, ka ļoti laba pieredze izvērtusies, organizējot energokopienu apaļā galda diskusijas, kuras aizsākās 2022. gada martā, un nu jau aizvadītas 4 sanāksmes. Tajās piedalās dažāda līmeņa ieinteresēto pušu pārstāvji, kas brīvi runā par aktuāliem jautājumiem. Diskusiju saturs ļauj identificēt vajadzības un barjeras, lai veidotu energokopienu attīstībai veiksmīgu vidi un nodrošinātu to veiksmīgu darbību.
Stavrola Pappa pārstāv Briselē bāzētu atjaunīgās enerģijas kooperatīvu asociāciju REScoop.eu, kas apvieno šobrīd ap 2000 energokopienām no visas Eiropas. Organizācija veic energokopienu ietekmes izvērtējumus, veic politikas un normatīvo aktu analīzi, kā arī piedāvā konsultatīvo atbalstu tās biedriem. S.Pappa novērojusi, ka dalība energokopienās ļauj samazināt arī individuālo enerģijas patēriņa apjomu – tas nav tikai jautājums par finanšu resursu taupīšanu. Pārstāve pastāstīja par situāciju citās Eiropas Savienības valstīs – kāda tipa energokopienas tiek dibinātas, kā to darbība integrēta nacionāla līmeņa tiesību aktos, vienlaikus atkārtojot jau iepriekš izskanējušo faktu, ka daudz valstu savu normatīvo aktu sagatavošanā izmantojušas 1:1 Eiropas Savienības dokumentos rakstīto, taču ļoti būtiski ir skaidrot jēdzienus lokālā kontekstā, izvērtēt tur pastāvošos šķēršļus un piemērot politiku vietējām vajadzībām un apstākļiem. Detalizēta REScoop analīze par deviņu valstu sekmēm, veidojot energokopienas, tostarp Latvijā, lasāma šeit.
Konference noslēdzās ar gana spraigu diskusiju, kurā piedalījās pārstāvji no AS “Sadales tīkls”, Ekonomikas ministrijas, biedrības “Zaļā Brīvība”, Rīgas Enerģētikas aģentūras. Ekspertiem tika uzdoti virkne provokatīvu jautājumu, modelējot iespējamo energokopienu nākotni Latvijā. Diskusijas laikā tika apspriesti, piemēram, šādi jautājumi – vai AS “Sadales tīkls” raugās pozitīvi uz energokopienu masveida rašanoas Latvijā, kā tas ietekmēs uzņēmuma darbību; vai energokopienu veidošanās neveicinās tirgus cenu pieaugumu, piemēram, saules paneļiem; vai saules paneļu intensīva izmantošana risinās klimata pārmaiņu izraisītās problēmas; vai energokopienas būtu jāierobežo teritorijā; vai elektroenerģijas tirgotāji atradīs kopīgu valodu ar energokopienām; vai energokopiena daļēji nepārklājas ar sociālā uzņēmuma darbības principiem; kādas tiesības jāpiešķir pašvaldībai, ja tā pievienosies energokopienai.
Atbildes uz šiem jautājumiem, kā arī detalizētu ieskatu konferences lektoru prezentācijās aicinām skatīt konference video ierakstā, kas pieejams > ŠEIT <
Konferences prezentācijas (angļu valodā): - Einārs Cilinskis, Ekonomikas ministrija / "Latvijas normatīvie regulējumi par energokopienām" - Krista Pētersone, biedrība "Zaļā brīvība" / "Energokopienu ieguvumi un iespējamās sadarbības iespējas" - Nele Ivask, Tartu Reģionālās enerģētikas aģentūra / "Energokopienas Igaunijā" - Stavroula Pappa, REScoop.eu / "Energokopienas Eiropā - tiesiskais regulējums un labie piemēri" - Ieva Meikšāne, Zaļo un viedo tehnoloģiju klasteris, Smart Living projekts / "Zināt, kā dzīvot viedāk. Smart Living veiksmes stāsts"
FOTO: Klāvs Vasiļevskis Konference tika organizēta projekta “Praktiski risinājumi gudrai energoresursu izmantošanai (Smart Living)” ietvaros ar Interreg Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas finansiālu atbalstu. Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, Vidzemes plānošanas reģiona galvenā komunikācijas speciāliste, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 29454752.
Informācija par pakalpojumu sniedzējiem, kas jau saņēmuši atpazīstamības zīmi „Gājējam draudzīgs / Hiker-friendly” Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, pieejama ŠEIT. Līdzīgas kvalitātes zīmes tiek piešķirtas visā pasaulē. Pakalpojuma sniedzēja atbilstība tiek vērtēta pēc izstrādātiem kritērijiem, kas dalīti divās daļās – būtiskie un ieteicamie. Lai tūrisma pakalpojumu sniedzējs saņemtu zīmi “Gājējam draudzīgs”, jābūt izpildītiem vismaz 75 % no būtiskajiem kritērijiem. Naktsmītnēm ir izveidota atsevišķa anketa ar 24 kritērijiem, savukārt, pārējiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem jāaizpilda vispārējo kritēriju anketa ar 13 kritērijiem. Atsevišķa anketa izveidota arī tūrisma informācijas centriem. Latvijā zīmi piešķir komisija, kurā ir gan valsts iestādes, gan organizācijas, kuras atbalsta kājāmiešanu, aktīvo atpūtu un dabas tūrismu, tajā skaitā arī Vidzemes plānošanas reģions. Zīmes piešķiršanas komisija tiekas divas līdz trīs reizes gadā un izvērtē iesniegtos pieteikumus. Visi atpazīstamības zīmes “Gājējam draudzīgs” saņēmēji iegūst zīmes mārketinga komplektu, kurā ietilpst: – “Gājējam draudzīgs” zīmes plāksnīte, – uzlīmes lietošanai uz mārketinga materiāliem un citviet, – pakalpojumu uzskaites lapa, kurā atzīmēt pieejamos gājējiem draudzīgos pakalpojumus, tādējādi informējot savus klientus. Pieteikuma anketas lejupielādei: TŪRISMA INFORMĀCIJAS CENTRU pieteikuma anketa
Aizpildītus pieteikumus lūgums līdz 2022. gada 25. novembrim sūtīt: Vidzemes plānošanas reģiona tūrisma Ekspertei Ilzei Liepai ilze.liepa PIE vidzeme PUNKTS lv Zīmes piešķiršanas sēde notiks 2022. gada 29. novembrī.
Zīmes “Gājējam draudzīgs” koncepts tika izveidots projektā "Pārrobežu pārgājiena maršruts "Meža taka"; iniciatīva turpinās arī pēc projekta ieviešanas beigām.
Jautājumiem: Ilze Liepa, tūrisma eksperte Vidzemes plānošanas reģionā, ilze.liepa PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t +371 29335677 Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Šoreiz pārtikas uzņēmēji viesojās pie klastera biedra, viena no pasaulē vadošajiem kartupeļu cietes ražotājiem – SIA "Aloja Starkelsen". Uzņēmuma izpilddirektors Jānis Garančs iepazīstināja dalībniekus ar jaunākajiem attīstības projektiem uzņēmumā. Orientējoties uz ilgtspējīgas pārtikas ražošanu, uzņēmums turpina darbu pie dažādu pārtikas izejvielu risinājumu attīstības gan uz kartupeļu cietes, gan uz pākšaugu olbaltumvielu bāzes. Uzsākta bioloģisko pelēko zirņu un lauku pupu pārstrāde, paplašinot bezglutēna un vegāno bioloģisko pārtikas izejvielu klāstu.
Vienlaikus uzņēmums attīsta savas receptūras “Pārtikas Akadēmijā”, meklējot jaunas garšas un izstrādājot un testējot jaunu produkciju – klastera biedri ielūkojās šīs jaunās laboratorijas ikdienas darbā. Sanāksmes darba kārtībā bija jautājumi par sadarbības iespējām ar Food&Bio klasteri Dānijā, kā arī tika pārrunāts Vidzemes Augstskolas piedāvājums studentu sadarbībai ar industriju. Vidzemes plānošanas reģions klastera biedrus iepazīstināja ar plānotajiem pasākumiem uzņēmējiem, t.sk. pārtikas nozarē, kur tuvākais ir Vidzemes uzņēmējdarbības centra organizētais pārtikas hakatons “Vidzemes burkānu hakatons”, kas norisināsies no š.g. 25.-26. novembrim. Uz klastera biedru tikšanos bija aicināts arī SIA “KarLiz”, kas izstrādā insektu pārtikas produktus. Uzņēmuma pārstāve plašāk pastāstīja par insektu izmantošanu pārtikā – kukaiņu proteīns kā pārtikas piedeva iegūst reālas aprises arī Latvijā.
Par klasteri Klasteris sāka veidoties 2010. gadā kā Vidzemes plānošanas reģiona koordinēts pārtikas ražotāju, izglītības un pētniecības un atbalstošo organizāciju sadarbības tīkls, un no 2015. gada darbojas kā biedrība, kas šobrīd apvieno 15 biedrus – pārtikas ražotājus, zinātniskās institūcijas un Vidzemes plānošanas reģionu. Klastera darbības prioritārās jomas ir ilgtspējīgas, veselīgas, augstvērtīgas un drošas nišas pārtikas produktu attīstība, zināšanās balstītas pārtikas bioekonomikas inovācijas un tehnoloģiju attīstīšana, tīklošanās, zināšanu un pieredzes apmaiņa biedru starpā, klastera internacionalizācija – starptautiskā un starpnozaru sadarbība, ekspertīzes piesaiste. 2020. gada pavasarī biedrības “Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klasteris” biedri nolēma turpmāk klastera attīstību fokusēt uz ilgtspējīgu un videi draudzīgāku pārtikas ražošanu, izvirzot jaunus klastera darbības mērķus un uzdevumus. Tika mainīts arī klastera nosaukums, un turpmāk tas tiek saukts par Latvijas pārtikas bioekonomikas klasteri. Klasterī šobrīd darbojas 15 biedri – SIA “Aloja-Starkelsen”, SIA “Valmiermuižas alus”, SIA “Felici”, SIA “Very Berry”, SIA “Dimdiņi”, SIA “Skrīveru Saldumi”, SIA “Rāmkalni Nordeco”, SIA “Ekotri”, SIA “Konso”, nodibinājums “Vides risinājumu institūts”, APP “Agroresursu un ekonomikas institūts”, APP “Dārzkopības institūts”, Vidzemes Augstskola, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte un Vidzemes plānošanas reģions.
Jautājumiem: Laila Gercāne, Latvijas pārtikas bioekonomikas klastera valdes locekle un Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības un projektu nodaļas vadītāja, laila.gercane PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 29120536. Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, Vidzemes plānošanas reģiona galvenā komunikācijas speciāliste, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob. +371 29454752.
Vidzemes pārtikas inovāciju hakatons ir viena no vairākām aktivitātēm, kura tiek īstenota programmas “Apvārsnis 2020” projekta “Sadarbībā balstīta ilgtspējīgu un drošu pārtikas sistēmu veidošana “Food2030” mērķu sasniegšanai” (CITIES2030) Vidzemes dzīvās prakses laboratorijā (living lab). Tā radīta, sadarbojoties Latvijas partneriem - Vidzemes plānošanas reģionam (VPR) un Latvijas lauku forumam, izvēlētajā pilotteritorijā – Vidzemes reģionā. Projekta CITIES2030 atslēgas tēmas ir aprites ekonomika un veselīga, ilgtspējīga pārtika. Tie ir arī divi no pieciem hakatona izaicinājumos atspoguļotajiem vadmotīviem. Pie izaicinājumu risinājumiem, saņemot pieredzējušu mentoru atbalstu, strādās hakatona dalībnieki – uzņēmēji un topošie uzņēmēji, pētnieki un studenti. Uzņēmēji ir aicināti pieteikties dalībai pasākumā arī ar citiem, ar pārtikas nozari saistītiem problēmjautājumiem, kam, viņuprāt, varētu rast “atbildi” ar hakatona palīdzību. Hakatons ir lieliska platforma, lai kopā ar citiem ģenerētu idejas, konsultētos un saņemtu padomus no mentoriem – savas jomas ekspertiem. Hakatona mentoru vidū būs gan pārtikas tehnologi, gan uzņēmējdarbības, ekonomikas un inovāciju eksperti. Dalībniekiem noderīgu atbalstu sniegs arī VPR un projekta CITIES2030 eksperte ekonomikas jautājumos Irīna Kulitāne. Dalība hakatonā ir bez maksas. Dalībai var pieteikties gan individuāli, gan jau kā komanda. Vairāki Vidzemes uzņēmēji, kuri ir hakatonam piedāvājuši savus izaicinājumus, meklē risinājumus tam, kā gudrāk apieties ar blakusproduktiem, kas paliek pāri ražošanas procesos. Svarīgākie jautājumi - kā neizmest, bet pārstrādāt un izmantot atkārtoti; kā pārpalikumus pārvērst jaunos produktos; kā to izdarīt iespējami izdevīgā veidā, samazinot izmaksas. Vienlaikus ir skaidrs, ka pārtikas ražošanā mūsdienās ir jādomā gan par paradumu maiņu, veselīgumu, draudzīgumu videi un ilgtspēju. CITIES2030 projekta vadītāja VPR Lienīte Priedāja-Klepere norāda: “24 stundu ideju maratona mērķis ir radīt tādus risinājumus, kas palielinātu Vidzemes reģiona pārtikas ražotāju spēju izgatavot un izplatīt tirgū ilgtspējīgus pārtikas produktus, tādējādi radot priekšnoteikumus veselīgas pārtikas pieejamībai ikvienam Vidzemes iedzīvotājam, spēcinot vietējos ražotājus un pārstrādātājus, kā arī stiprinot pārtikas īsās piegādes ķēdes.” Hakatona noslēgumā žūrija vērtēs to - vai izvēlētā ideja risina kādu no pārtikas nozares problēmām un rastais risinājums ir inovatīvs, ar komerciālu un eksporta potenciālu un skaidru mērķa tirgu. Ar pārējiem vērtēšanas kritērijiem iespējams iepazīties hakatona Nolikumā. Galvenā balva uzvarētāju komandai būs pieredzes brauciens uz Norvēģiju. Tā ietvaros 2023. gada sākumā plānots apmeklēt dzērienu un pārtikas ražotāju izstādi un doties vizītēs pie tādiem pārtikas ražotājiem, kuri būtu interesanti un noderīgi tieši uzvarētāju komandai.
Vairāk par “VIDZEMES BURKĀNU HAKATONS. Inovācijas pārtikas nozarē”:
Vidzemes pārtikas inovāciju hakatons top Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumenta 2014.—2021. gada perioda programmas “Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība” projekta “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” un programmas “Apvārsnis 2020” projekta “Sadarbībā balstīta ilgtspējīgu un drošu pārtikas sistēmu veidošana “Food2030” mērķu sasniegšanai” (CITIES2030) mijiedarbībā. ***
Ar plašāku informāciju par projektu "CITIES2030" iespējams iepazīties ŠEIT. *** Jautājumiem: Lienīte Priedāja-Klepere, projekta "CITIES2030" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, lienite.priedaja PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lvzane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv
CITAS PROJEKTA “CITIES2030” ZIŅAS ---
Ārvalstīs mītošajiem vidzemniekiem un citiem potenciālajiem remigrantiem, kurus interesē dzīve Vidzemē, I. Madžule sagatavos personalizētus informācijas piedāvājumus, kas palīdzēs risināt tādas problēmas kā nodarbinātība, pārkvalificēšanās iespējas, izglītības nodrošinājums bērniem, latviešu valodas apguve, sociālās garantijas, mājokļa atrašana un kredīta iespējas, saimnieciskās darbības uzsākšana, kā arī ies talkā ar padomu dažādu sadzīves lietu kārtošanā.
I. Madžule pēc ārzemēs pavadītiem ilgiem gadiem atgriezās Latvijā. Viņai šeit jau ir darba pieredze, kas iegūta, astoņus gadus strādājot privātajā sektorā, dažādos Vidzemes uzņēmumos. I. Madžule ļoti labi izprot problēmas, ar kādām saskaras remigranti, pārceļoties uz dzīvi Latvijā. Viņa pati ar tām ir sadūrusies. Pateicoties ilgajiem dzīves gadiem dažādās pasaules valstīs, kas tika aizvadīti studējot, ceļojot un strādājot, kā arī ģimenes dzīvē ar cittautieti, viņai piemīt prasme komunicēt ar dažādu tautību un mentalitāšu cilvēkiem. “Pati daudzus gadus esmu dzīvojusi ārpus Latvijas. 2014. gada pavasarī pēc 20 gadu prombūtnes atgriezos mājās, savā dzimtajā pilsētā, Cēsīs. Vēlos ar savu piemēru iedvesmot arī citus svešumā dzīvojošos tautiešus. Nenobīties, uzdrīkstēties! Gribu atrast katram interesentam individuālu pieeju un risinājumu, atbalstīt viņu, cik manos spēkos. Atgriezties dzimtenē vēlētos daudzi tautieši. Bailes, neziņa un informācijas trūkums ir tas, kas attur, liek apsvērt, nogaidīt. Iespējams, tā arī nekad nepieņemt šo izšķirošo lēmumu,” pauž I. Madžule. Tiem, kuri pēc ilgākas prombūtnes ārvalstīs vēlas pārcelties atpakaļ uz Latviju, Vidzemi, atbildes uz sev interesējošajiem jautājumiem iespējams saņemt, sazinoties ar Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatori - rakstot remigracija PIE vidzeme PUNKTS lv vai zvanot pa tālr. +371 29374285 (Darbadienās no plkst. 9.00 līdz 17.00). *** Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions realizē funkciju "Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators")". Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv
CITAS VIDZEMES REMIGRĀCIJAS ZIŅAS ---
Izvēlētais semināra diskusiju virziens cieši saistīts ar zaļā kursa politiku un īstenojamajām aktivitātēm, lai cīnītos ar klimata pārmaiņu radītajām sekām, kas šobrīd ir ne tikai Latvijas un Eiropas Savienības, bet arī visas pasaules prioritāte. To apliecina valstu spēja solidarizēties, stingri paustā politiskā griba, t.sk. NextGeneration EU iniciatīva, kā arī virkne jaunu stratēģisko politisko dokumentu, un iespaidīgais finanšu resursu apjoms, kas atvēlēts mērķa sasniegšanai, tai skaitā arī caur Latvijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu. Vidzemes plānošanas reģiona Teritoriālās plānošanas nodaļas vadītāja Ieva Kalniņa: “Zaļā kursa politika ir neizbēgama un izšķiroša – tas vairs nav tikai trends, tā ir pārliecība un mērķtiecīga kopā darbošanās sabiedrības (t.i. savai) un zemeslodes ilgtspējai. Pašvaldība no direktīvu un citu tiesisko aktu pasīva izpildītāja kļuvusi par procesa dalībnieku – ar iespējām motivēt kopienas un vest kopā pie viena galda tās pārstāvjus, kā arī pašiem būt par labo piemēru, īstenojot vidi saudzējošas, inovatīvas, uz rezultātu vērstas aktivitātes. Tas, cik daudz pašvaldību iedzīvotāji iegūs no pārejas uz klimatneitrālu ekonomiku, būs lielā mērā atkarīgs no pašvaldību vadības un speciālistu pārliecības, zināšanām un paveiktajiem darbiem. Ja vēl pavisam nesen “būt zaļam” bija teju modes lieta, tad šobrīd to var salīdzināt ar pēdējo iespēju ielēkt klimata pārmaiņu ātrvilcienā, ar spēcīgu vēlmi to apturēt.”
Māra Deksne, biedrības “Baltijas krasti” eksperte, stāstot par to, kas ir dabā balstīti risinājumi, norādīja ka Latvijā viennozīmīgi izjūtamas klimata pārmaiņu sekas – palielinās nokrišņu daudzums, sastopamies ar karstuma viļņiem Latvijā, gaisa temperatūra kāpj. Dabā balstīti risinājumi būtībā ir uzskatāmi par dabas kopijām – risinājumi tiek veidoti, iedvesmojoties no tā, kā funkcionē daba. Eksperte atklāja virkni izziņas materiālu, kas var noderēt pašvaldībām darbā (sk. prezentācijā zemāk), kā arī akcentēja vairākus pašmāju labos piemērus, kur dabā balstīti risinājumi funkcionē: lielveikala stāvlaukums Rīgā, kurā ieviests ilgtspējīgs lietusūdens apsaimniekošanas risinājums; sausā upe Rūjienā; lietus dārzi Ogres novadā; Sporta pils dārzi Rīgā.
Dainis Jakovels, Vides risinājumu institūta eksperts pastāstīja par attālās izpētes plašajām iespējām, atzīstot, ka Eiropas Komisijas koordinētās un pārvaldītās Eiropas Savienības Zemes novērošanas programmas Copernicus satelītu piegādātie brīvpieejas dati šobrīd vērtējami kā labākie. Programma sniedz informācijas pakalpojumus, izmantojot Zemes novērošanas satelītu datus un in situ (uz vietas iegūtus) datus. Telpiskā izšķirtspēja 10 metri uz vienu pikseli ir pietiekama, lai pašvaldības šos datus ievāktu, analizētu un izmantotu ikdienas darbā un modelētu cilvēka dzīvotni. Dati var palīdzēt ne tikai konstatēt notikušās izmaiņas, bet vērot arī tendences, piemēram, par teritorijas veģetācijas izmaiņām, invazīvo sugu izplatību, urbānās dinamikas izmaiņām, tāpat iegūstamie dati noder plūdu kartēšanai, ūdenstilpņu kvalitātes monitoringam vai arī, piemēram, lai fiksētu zemes vertikālās kustības – t.i. konstatētu ēku vai ceļa būvju nosēšanos.
Vidzemes plānošanas reģions arvien turpina iepazīstināt vidzemniekus ar jauno energokopienu izveides iniciatīvu Latvijā, akcentējot šo kustību nozīmību un plašās iespējas. Turpinot projekta “Smart Living” nesen aizsākto diskusiju par šīs jaunās iniciatīvas mērķiem, energokopienu potenciālā darbība seminārā tika aplūkota arī no pašvaldību skatupunkta. Krista Pētersone, biedrības “Zaļā brīvība” pārstāve, klātesošos iepazīstināja ar energokopienas darbības iespējām, ņemot vērā, ka 2023. gadā stāsies spēkā normatīvais regulējums, kas ļaus arī Latvijā veidot šādas kustības enerģijas ražošanai. Eksperte norādīja, ka šis ir tikai viens no veidiem, kā risināt pāreju uz atjaunīgiem energoresursiem, tomēr iespējas, ko piedāvā energokopienas, noteikti jāizmanto. K. Pētersone aicināja izmantot Eiropas Savienības informācijas un tehniskā atbalsta resursus, kā arī atkārtoti uzsvēra, cik noderīgi ir iesaistīties dažādās interešu aizstāvības organizācijās un to īstenotos projektos. Iedvesmai tika demonstrēti piemēri no citām valstīm: saules paneļu uzstādīšana rekultivējamās teritorijās, autonomas enerģijas tīkla izveide pašvaldībā, virtuāla elektroenerģijas kopīgošana, izmantojot esošos sadales tīkla infrastruktūru.
2021. gada aprīlī par Eiropas Pilsētu mēru pakta nacionālo vēstnieku no Latvijas kļuva toreizējais Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks, tagad – novada domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš. Viņu pārstāvot, Mārtiņš Tīdens, Liepājas novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks īpašumu jautājumos, semināra dalībniekiem atgādināja par priekšrocībām, kas pašvaldībai iegūstamas, kļūstot par šīs brīvprātīgās iniciatīvas dalībnieku. Ņemot vērā, ka Liepāja ir Eiropas Mēru pakta dalībniece kopš 2012. gada, ieguvumi testēti arī praktiski. M. Tīdens norādīja, ka pašvaldībām ir pēdējais laiks sākt ievākt datus, tos analizēt un veidot savu energopārvaldības sistēmu, jo klimatneitralitātes politikas mērķi ir saistoši ikvienam, faktiski – obligāti. Turklāt iedzīvotājiem ir tiesības zināt, kas notiek pašvaldībā, kurā tie dzīvo – cik lietderīgi tiek izmantoti energoresursi, vai darīts maksimāli, lai tos taupītu, cik esam gatavi krīzes apstākļiem. M. Tīdens atgādināja, ka Pilsētu mēru pakta kustība ir starptautiski atzīta, tā piedāvā virkni vērtīgu resursu, kas var palīdzēt pašvaldībai soli pa solim izstrādāt ilgtspējīgas enerģijas un klimata rīcības plānu (turpmāk - SECAP), turklāt jau pēc iepriekš sagatavotas metodikas. Pašizgudrotas sistēmas nav ilgtspējīgs risinājums, atzīst Liepājas novada domes pārstāvis. Būtisks kustības biedra bonuss – ir gadījumi, kad biedra statuss ļauj saņemt papildus vērtējuma punktus, startējot projektu konkursos.
Par to, kā praktiski veicies SECAP izstrādē, vidzemniekiem pastāstīja Saldus un Kuldīgas novada pašvaldību pārstāvji – Edgars Augustiņš un Kaspars Rasa. Saldus novada pašvaldībā secināts, ka laicīgi iesviestā energopārvaldības sistēma šobrīd, kad visi mēģina samazināt energoresursu patēriņu , palīdz konstatēt, kādus pasākumus veikt energoefektivitātes paaugstināšanai un efektīvai energoresursu izmantošanai. Tās pašvaldības, kurās šāda sistēma izstrādāta un kurās ir arī savs energopārvaldnieks, noteikti ir soli priekšā citām, atzina E. Augustiņš. Atceroties energopārvaldības sistēmas izveides gaitu pašvaldībā, E. Augustiņš atzīmē, ka noteikti nepieciešams izveidot plašu darbu grupā, kurā jāpiedalās gan pašvaldības izpilddirektoram, gan nodaļu vadītājiem, gan arī kapitālsabiedrību pārstāvjiem un citiem identificēto mērķgrupu pārstāvjiem. Aktuāla ir ne tikai sabiedrības izglītošana, bet arī pašvaldības speciālistu apmācība, kas jāveic regulāri – gan atgādinājuma nolūkos, gan arī ņemot vērā darbinieku mainību. Tāpat Saldū novērots, ka efektīvi darbojas dažādas motivējošas iniciatīvas, piemēram, konkurss jeb sacenšanās par labāko rezultātu. E. Augustiņš novēlēja pašvaldībām būt ambiciozākām mērķu izvirzīšanā.
Tikmēr Kuldīgas attīstības aģentūras pārstāvis Kaspars Rasa, stāstot par izstrādāto SECAP plānu Kuldīgas novadam, akcentēja izvirzītos mērķus. Tie saistīti ar enerģētiku, CO2 emisiju samazināšanu, pielāgošanos klimata pārmaiņām un enerģētiskās nabadzības mazināšanu. Viņš arī atzina, ka vairāk jāsadarbojas ar iedzīvotājiem. Ne vienmēr iedzīvotāji ir atbalstoši jaunu risinājumu iedzīvināšanā, visticamāk tāpēc, ka nav par tiem pietiekami informēti un nezina par sagaidāmajiem rezultātiem, tāpēc būtiska ir sabiedrības iesaiste šādu dokumentu sagatavošanas laikā. Kuldīgas novada pašvaldībai liels izaicinājums ir energoefektivitātes nodrošināšana kultūrvēsturiskajās ēkās – tiek meklēti arvien radoši, jauni risinājumi. Pašvaldība meklē energopārvaldnieku, ir gatava izstrādāt energopārvaldības sistēmu, ieviest dažādus projektus, vienlaikus nezaudējot savu kultūrvēsturisko ainavu – kurss uz ilgtspējīgu enerģētikas un klimata plānošanu ir izplānots un sācies.
Semināra noslēgumā projekta “CEESEU” vadītāja Baiba Šelkovska klātesošos informēja par 2023. gadā plānotajiem darbsemināriem kas pulcēs vienuviet pašvaldību darbiniekus ar mērķi diskutēt par esošajiem izaicinājumiem energopārvaldības sistēmas ieviešanā, enerģijas patēriņa datu apkopošanā un klimata pārmaiņu jautājumos. Turklāt darbsemināri ļaus apgūt nepieciešamās zināšanas patstāvīgai SECAP plānu izstrādei pašvaldībās, kur tie vēl nav sākti vai kur tie būtu pilnveidojami, ņemot vērā pēdējo gadu notikumus un straujās apstākļu izmaiņas.
SEMINĀRA PREZENTĀCIJAS: Zaļā infrastruktūra, dabā balstīti vides risinājumi (Māra Deksne, biedrība “Baltijas krasti”) Copernicus datu izmantošana (Dainis Jakovels, Vides risinājumu institūts) Soļi līdz energokopienai katrā pašvaldībā (Krista Pētersona, biedrība “Zaļā brīvība”) Pilsētu mēru pakts enerģētikas un klimata jomā – kāpēc pievienoties? (Mārtiņš Tīdens, Liepājas novada pašvaldība) Saldus novada pašvaldības pieredze SECAP izstrādē un ieviešanā (Edgars Augustiņš, Saldus novada pašvaldība) Kuldīgas novada pašvaldības pieredze SECAP izstrādē un ieviešanā (Kaspars Rasa, Kuldīgas attīstības aģentūra) Informācija par gaidāmajiem SECAP izstādes darbsemināriem 2023. gadā Vidzemē (Baiba Šelkovska, Vidzemes plānošanas reģions)
Semināra “Trends vai nepieciešamība” izvēlētās tēmas bija “Europe Direct Vidzeme” centra un Vidzemes plānošanas reģionā īstenoto projektu “Centrālās un Austrumeiropas ilgtspējīgas enerģētikas savienība (CEESEU)” un “Smart Living” komandu iniciatīva.
Foto: Vidzemes plānošanas reģions Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, Vidzemes plānošanas reģiona galvenā komunikācijas speciāliste, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv.
Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne piedalās foruma paneļdiskusijā. (No kreisās: Hannes Raffaseder (diskusijas moderators, Sanktpoltenas universitāte, alianses E³UDRES² vadošais koordinators, Austrija), Laila Gercāne (Vidzemes plānošanas reģions, Latvija), Sem van der Linden (Radbūdas universitāte, Nīderlande), Anne Sandelin (Jiveskiles pašvaldība, Somija), Dan Diaconu (Timišoaras pašvaldība, Rumānija) Laila Gercāne, Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības un projektu nodaļas vadītāja norāda: “Ilgtspējīgai un gudrai reģiona attīstībai svarīgi ir attīstīt kolektīvo briedumu, kad mēs apzināmies un novērtējam savas stiprās puses un savu unikalitāti, kā arī saprotam, kas ir mūsu trūkumi un zinām kā tos mazināt, tai skaitā rodot risinājumus starptautiskā sadarbībā. Vidzemes reģions pēdējos gados apzināti virzās uz viedu specializēšanos tādās bioekonomikas jomās kā kokapstrāde, atjaunīgo resursu enerģijas ražošana, mežsaimniecība, lauksaimniecība, pārtikas un dzērienu ražošana, kā arī zilā bioekonomika, kas ir jauns virziens, kas ir līdz šim vāji izmantots attīstības resurss.” Forums pulcē nozaru ekspertus un entuziastus, politikas veidotājus, pārmaiņu virzītājus, attīstības aģentūras un citus interesentus no deviņiem reģioniem visā Eiropā. Pasākuma pievienotā vērtība ir īpaša ekspertu izlase, kas pazīstami kā savas jomas profesionāļi visā Eiropā, un kuru zināšanas un pieredze ir vērtīga tendenču analizēšanā un ideju attīstīšanā.
Delegācija no Vidzemes piedalās E³UDRES² forumā Austrijā. (No kreisās: Iveta Putniņa (Vidzemes Augstskola), Laila Gercāne (Vidzemes plānošanas reģions), Evija Nagle (Valmieras novada dome), Mārtiņš Jansons (Ekonomikas ministrija), Agnese Dāvidsone (Vidzemes Augstskola), Guna Japiņa (Latvijas vēstniece Austrijā), Gatis Krūmiņš (Vidzemes Augstskola), Ilze Eglāja (Valmieras Attīstības aģentūra), Andris Klepers (Vidzemes Augstskola)).
Alianses izveidi mudinājis aplamais priekšstats, ka inovāciju ekosistēmas var tikt attīstītas vienīgi lielās pilsētās, metropolēs. Tomēr jāņem vērā, ka liela daļa Eiropas populācijas dzīvo mazās vai vidēji lielās pilsētās un apkaimēs. Atšķirīgie reģioni sniedz lielu ieguldījumu dzīves kvalitātes paaugstināšanā, kā arī palīdz noturēt gan reģionālo, gan Eiropas kultūras identitāti, turklāt mazie un vidēji uzņēmumi sniedz būtisku ieguldījumu Eiropas ekonomikā. Tādējādi tika pieņemts lēmums –steidzami nepieciešams attīstīt inovatīvas ekosistēmas arī šajās teritorijās, apzinot konkrēto vietu iespējas un izaicinājumus. Nozīmīga loma šajā uzdevumā piešķirta augstākās izglītības iestādēm. Apvienojot vairāku izglītības iestāžu kompetences un pieredzi, iespējams veidot unikālus un spēcīgus starptautiska mēroga zināšanu centrus, kas dalās ar zināšanām un prasmēm, kā arī savā starpā dalās ar infrastruktūru un resursiem izvirzīto mērķu un ideju realizēšanai.
Jautājumiem: Laila Gercāne, Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, laila.gercane PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Šis pasākums bija ceturtais no četriem “Iedvesmojies no jaunieša” pasākumiem. Tie šogad notikuši Liepā, Staicelē, Burtniekos un Ķegumā, ciemos uzņemot Niklāvu Mičuli, Artu Veipu un Sindiju Bokāni. Pasākumu mērķis – savest kopā jaunos uzņēmējus, influencerus un aktīvistus ar jauniešiem no mazāk apdzīvotām Vidzemes teritorijām, lai kopīgi meklētu katram savu ceļu uz izaugsmi. No katra ciemiņa jaunieši guvuši vērtīgas atziņas. “Ir ļoti grūti pārspēt cilvēku, kurš nekad nepadodas, tāpēc visu laiku vajag iet un darīt, par spīti visiem,” tā Niklāvs, stāstot par veidiem kā cīnīties un reaģēt uz naidīgiem komentāriem. Savukārt Arta mudināja jauniešus padomāt un pastāstīt par saviem iedvesmas avotiem, nākotnes iecerēm un deva iedvesmu un motivāciju vienmēr pieturēties pie tā, kas patīk, neklausoties citu negatīvajos viedokļos. “Dariet to ko mīlat! Ja jūs izvēlēsieties ceļu, ko vēlas jūsu vecāki, jums vienā brīdī aptrūksies iekšējais resurss un jūs izdegsiet,” ieteica Arta. Sindija Bokāne aicināja jauniešus Ķegumā un Burtniekos būt aktīviem, iesaistītes iespējami daudz aktivitātēs, tai pat laikā pieturoties pie vienas jomas. “Skolā es vienmēr biju tā meitene, kura interesējās ne tikai par to, cikos sākas un beidzas lekcijas, bet ko es vēl varu darīt, lai gūtu maksimāli lielu pieredzi!” tā Sindija. Pasākums organizēts projektā “EUROPE DIRECT Vidzeme”, Eiropas Jaunatnes gada ietvaros. EUROPE DIRECT Vidzeme, ar filiālēm Cēsīs un Valmierā, galvenais uzdevums ir sniegt iedzīvotājiem Vidzemē savlaicīgu un objektīvu informāciju par nozīmīgākajām aktualitātēm Eiropā, kā arī rosināt iedzīvotāju diskusijas par Eiropas nākotni. Tā darbības ilgums plānots līdz 2025. gadam. Kontaktinformācija saziņai: EUROPE DIRECT Vidzeme vadītāja Maija Rieksta, e-pasts: maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv vai eiropassavieniba PIE vidzeme PUNKTS lv Mājas lapa: http://www.vidzeme.lv/lv/europe_direct_vidzeme Facebook konts: https://www.facebook.com/EuropeDirectVidzeme Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv Bezmaksas tālrunis saziņai ar EUROPE DIRECT centru (Briselē): 00800 67891011 (tikai no fiksētās tālruņa līnijas). EUROPE DIRECT Vidzeme darbību finansiāli atbalsta Eiropas Komisija.
Semināra darba valoda – angļu. Detalizēta darba kārtība ŠEIT. Dalībai seminārā interesenti aicināti reģistrēties līdz š.g. 8. decembrim šajā saitē: https://www.conferencemanager.dk/mixedwebinar/signup
Par StarGate Projektā StarGate piedalās 26 partneri no 13 valstīm, taču risinājumu testēšana realitātē notiks vien sešās valstīs - Čehijā, Izraēlā, Grieķijā, Beļģijā, Spānijā un arī Latvijā. Projektu Latvijā īsteno Vidzemes plānošanas reģions un Vidzemes Augstskola. Projekta īstenošanas ilgums – līdz 2023. gada 30.septembrim. Vidzemes Augstskola projekta StarGate ietvaros izstrādās un testēs tehnoloģisku rīku, kas uzlabotu lauksaimniecības sistēmas noturību pret mainīgajiem laikapstākļiem. Programma “Apvārsnis 2020” ir visu laiku lielākā Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programma, kuru atbalstījuši politiskā līmenī Eiropas valstu līderi un Eiropas Parlamenta deputāti, vienojoties, ka ieguldījums pētniecībā un inovācijās ir nozīmīgs Eiropas nākotnei. Ar programmas starpniecību pētniecība tiek sasaistīta ar inovācijām, pievēršot uzmanību trīs konkrētām jomām: zinātnes izcilībai, rūpniecības prioritātei un sabiedrības problēmām. Projekta mājaslapa: https://www.stargate-h2020.eu.
Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Apmācības organizētas kā daļa no plašāka pasākumu kopuma deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros un tajās piedalījās Smiltenes novada Bērnu un ģimenes atbalsta centra, Madonas novada bērnu un jauniešu ārpusģimenes aprūpes un atbalsta centra “Ozoli”, Valmieras SOS bērnu ciemata, kā arī Grašu bērnu ciemata darbinieki.
Aizvadītas nodarbības par pusaudža vecumposmu un tam raksturīgajām iezīmēm, kā arī bērnu tiesību jautājumiem. To laikā runāts par pusaudžu psiholoģiskajām iezīmēm, pienākumiem, pozitīva pašvērtējuma un neatkarības veicināšanu, savstarpējo komunikāciju starp pieaugušo un jaunieti, kā arī citiem saistītiem jautājumiem. Nodarbībā par bērniem ar autiskā spektra traucējumiem (AST) ar aprūpes centru darbiniekiem pārrunāts, kā ievērot un atpazīt traucējumus, pie kādiem speciālistiem vērsties, kā ikdienā darboties ar bērniem ar AST, tāpat arī par konfliktu risināšanu. Izskanēja daudz detalizētu jautājumu un piemēru, kas izriet no darbinieku līdzšinējās pieredzes, kurus bija iespējams apspriest ar pieaicinātajiem speciālistiem. Aizvadīta nodarbība par atkarību jautājumiem, pārspriežot dažādos atkarību veidus, sākot ar zināmākajiem līdz specifiskākiem (alkoholu, smēķēšanu, datorspēlēm, iepirkšanos, ēšanu un citām). Papildus aizvadītas nodarbības par bērnu emocionālajām vajadzībām un attiecību veidošanu, kā arī emociju un uzvedības traucējumiem. Tāpat arī pieaugušo emocionālajām vajadzībām – prieku, mīlestību un pieņemšanu, robežām, drošību, autonomiju. Tā kā šo darbinieku ikdiena ir saistīta ar paaugstinātu slodzi, izdegšanu un virkni citu faktoru, caur praktiskām aktivitātēm nodarbībās runāts tieši par darbinieku sajūtām, izmēģinot arī apzinātības treniņu emociju vadīšanai. Nodarbībā par seksualitātes jautājumiem aplūkots, kā vienkārši un uzskatāmi runāt ar bērniem par higiēnu, seksualitāti, kā mācīt ievērot robežas, uzsverot, cik svarīgi mācīt prasmes, balstoties uz nākotnes vajadzībām. Klātesošajiem ierādīts kā, piemēram, izveidot speciālu higiēnas somu, kas palīdzēs turpmāk darbā ar bērniem. “Jaunais, gribam mēs to vai negribam, ienāk mūsu ikdienā. Varbūt vēl nav šodien, bet kas to zina, kā būs rīt. Pirmo reizi, tā jau konkrēti iz dzīves, lektore no "Papardes Zieda" stāstīja par jauniešiem, kuri maina dzimumu, par viņu garo ciešanu ceļu, pasaules attieksmi. Līdz šim par to es tā pat nebiju domājusi, jo tas jau kaut kur aiz trejdeviņiem kalniem. Mani ļoti uzrunāja šī tēma, tagad es pavisam savādāk attiekšos pret šiem cilvēkiem. Jā, mums vēl daudz jāmācās ne tikai teorijas, praktikas, bet galvenokārt cilvēka cienīgas attieksmes,” apmācību noslēgumā vērtēja sociālās aprūpes un rehabilitācijas centra "Ozoli" vadītāja Sarmīte Pabērza. Šo apmācību nodrošināšanai Vidzemes plānošanas reģions piesaistīja speciālistus no Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, biedrības “Papardes zieds”, “Brīnummāja”, “Esi brīvs”, “Autisma centra” un centra “Dardedze”. Deinstitucionalizācijas process nosaka, ka nepieciešamais atbalsts bērniem jāsniedz, iespējami tuvinot to ģimeniskai videi. Tas savukārt paredz bērnu, kuri palikuši bez vecāku gādības, aprūpes organizēšanu nelielās grupās, atbilstoši katra bērna vajadzībām ģimeniskai videi pietuvinātos apstākļos un mājoklī, kas līdzinās ģimenes mājoklim. Šādi ģimeniskai videi pietuvināti pakalpojumi no jauna izveidoti Valkas (pakalpojumu sniedz Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija) un Gulbenes novados (pakalpojumu sniegšanu plānots uzsākt 2023.gadā), bet reorganizēti Madonas novadā, kur ģimeniskā vidē pakalpojumus turpina sniegt bērnu un jauniešu ārpusģimenes aprūpes un atbalsta centrs “Ozoli”. Apmācības bērnu sociālas aprūpes centru speciālistiem notika deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Tā mērķis ir Vidzemes plānošanas reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Vairāk: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/vidzeme_ieklauj/info/ Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciālisti, ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv.
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Vidzemes plānošanas reģions kļūst par pirmo dalībnieku no Latvijas, kas pievienojies Eiropas Komisijas misijai ”
Šī gada 24. novembrī aicinām Latvijas izglītības iestāžu pedagogus pievienoties EUROPE DIRECT Vidzeme organizētajam pasākumam “Bezmaksas pieejamie Eiropas Savienības mācību materiāli”. Seminārs norisināsies tiešsaistē no plkst. 14:00 līdz 15:10 un pēc tā būs iespējams saņemt apliecinājumu par līdzdalību. Lūgums reģistrēties pasākumam šeit: 
Vidzemes pārtikas inovāciju hakatons notiks Valmierā, sākot no 25. novembra plkst. 16.00 līdz 26. novembra plkst. 16.00. Radīt jaunas idejas pārtikas un dzērienu ražošanā, sākot no izejvielu iegūšanas līdz pat produkcijas realizācijai tirgū, Vidzemes plānošanas reģions aicina topošos un esošos uzņēmējus. Dalībai hakatonā aicināts arī ikviens interesents, kuru aizrauj ideju radīšanas un attīstīšanas process, lai atrastu risinājumus Latvijā un pasaulē aktuāliem izaicinājumiem.
Lai izvirzītu kopīgus mērķus pierobežas teritorijas attīstībai Latvijā un Igaunijā, 28. oktobrī Vidzemes plānošanas reģions iniciēja tikšanos ar Igaunijas pierobežas apriņķu pārstāvjiem un Igaunijas Finanšu ministrijas darbiniekiem. Sanāksmē Latviju pārstāvēja Vidzemes plānošanas reģiona administrācija, pārstāvji no Valkas novada pašvaldības un Valmieras novada pašvaldības, savukārt Igauniju – pārstāvji no Valgas pašvaldības un Mulgi pašvaldības, kā arī Vīlandes, Veru un Pērnavas apriņķa attīstības centriem un Igaunijas Finanšu ministrijas.
Otrdien, 8. novembrī Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede aicināta piedalīties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Latvijas Lauku foruma organizētajā sanāksmē, kas notiek pieredzes apmaiņas vizītes ietvaros, Latvijā viesojoties delegācijai no Moldovas. Sanāksmē plānošanas reģions aicināts pastāstīt par reģiona aktivitātēm, t.sk. par attīstības plānošanu, projektu īstenošanu un viedās specializācijas nozarēm.
Lietošanai derīgas sadzīves tehnikas ziedošanas akcijas laikā “Sasildi Ukrainu” kopumā saziedotas 85 sildierīces, kuras Vidzemes plānošanas reģions jau drīzumā nogādās Odesas apgabala valsts pārvaldei.
Novembra sākumā Vidzemes plānošanas reģiona (turpmāk – VPR) pārstāvji kopā ar kolēģiem no Valmieras, Cēsu, Saulkrastu un Smiltenes novadu pašvaldībām, lai aktivizētu tūrisma maršrutu “Via Hanseatica”, devās uz Tartu Igaunijā. Vēlme bija uzzināt ziemeļu kaimiņu igauņu veiktās pārmaiņas tūrisma pārvaldībā, kā arī runāt par sadarbības uzturēšanu un pārrobežu tūrisma ceļa “Via Hanseatica” turpmāko attīstīšanu, nākotnes projektu iecerēm, iepazīties ar Tartu - Eiropas kultūras galvaspilsētas 2024 programmas pamatvirzieniem.
“Mēs paši uzbūvējam mūri un norobežojamies no kādiem cilvēkiem. Ja tāda mūra nav, mēs varam komunicēt savā starpā,” saka dīdžejs Monsta (īstajā vārdā Uldis Cīrulis), viens no Latvijas pieredzējušākajiem un noteikti arī zināmākajiem dīdžejiem.
Kopā ar Kārli Anitenu turpinām iepazīt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus. Šoreiz Alūksnē, kur 2021. gadā izveidots daudzfunkcionālais sociālo pakalpojumu centrs. Tajā ik dienu darbojas dienas aprūpes centrs un specializētās darbnīcas pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem un dienas aprūpes centrs bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. 
Oktobra beigās Smart Living projekta ietvaros Valmierā pulcējām interesentus, kuri vēlējās ko vairāk uzzināt par energokopienu jēdzienu, topošajiem normatīvajiem aktiem, kas drīz būs spēkā un regulēs energokopienu darbību, kā arī iepazinās ar virkni labajiem piemēriem gan kaimiņos – Igaunijā, gan arī citviet Eiropā. Prezentācijas rādīja un ar savu viedokli dalījās gan pašmāju eksperti, gan arī pieaicinātie viesi no ārvalstīm. Lai arī šī konference uzskatāma par oficiālu projekta “Smart Living” noslēgumu, kas trīs gadu garumā ar Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas atbalstu tika ieviests Latvijā un Igaunijā, un kura ietvaros tika organizēti vairāk nekā 60 izglītojoši semināri mājsaimniecībām, uzņēmumiem un energoefektivitātes speciālistiem, projekta komanda bijusi gana ambicioza, lai projekta noslēgumā aktualizētu jaunu tēmu, kas ik dienas kļūst arvien aktuālāka Eiropas un Latvijas dienaskārtībā.
Vidzemes plānošanas reģions līdz 2022. gada 25. novembrim izsludina pieteikšanos atpazīstamības zīmes “Gājējam draudzīgs” saņemšanai. Lai veiksmīgi realizētu kādu tūrisma produktu, iesaistītajām pusēm jāstrādā pēc līdzīgiem viesmīlības kvalitātes principiem; atpazīstamības zīme "Gājējam draudzīgs / Hiker-friendly" apliecina pakalpojuma sniedzēja izpratni par tūristu-kājāmgājēju vajadzībām.
Zīme „Gājējam draudzīgs / Hiker-friendly” tiek piešķirtam jebkuram pakalpojumu sniedzējam Baltijas valstīs, kas vēlas un var piedāvāt pārgājienu ceļotājiem nepieciešamos pakalpojumus, piemēram: informāciju par apkārtnes pārgājienu maršrutiem un sabiedrisko transportu, Wi-fi savienojumu, dzeramo ūdeni, pirmās palīdzības aptieciņu, elektroierīču uzlādi, piedāvā iespēju izžāvēt slapjās mantas un izmazgāt netīrās drēbes, zābakus u.c. personīgu ekipējumu. Pakalpojumu sniedzēju loks neaptver tikai nakšņošanas pakalpojuma sniedzējus, bet zīmei var pieteikties arī kafejnīcas, krodziņi un restorāni, tūrisma informācijas centri, degvielas uzpildes stacijas, veikali u.tml. Zīme nav piesaistīta kādai konkrētai takai vai maršrutam.
31. oktobrī Alojā notika Latvijas pārtikas bioekonomikas klastera biedru tikšanās, kuras ietvaros biedri izskatīja jautājumus, meklējot jaunas sadarbības formas un projektus.
Vēl tikai dažas dienas, līdz š.g. 21. novembrim, tiek gaidīti uzņēmēju un citu radošu vidzemnieku pieteikumi pirmreizējam pasākumam “VIDZEMES BURKĀNU HAKATONS. Inovācijas pārtikas nozarē”, kas no 25. novembra plkst. 16.00 līdz 26. novembra plkst. 16.00 norisināsies Valmieras tehnikumā, Vadu ielā 3.
Sveicam 18. novembra svētkos! Cik stipri mēs, tik stipra mūsu tauta; cik stipra mūsu tauta, tik stipra mūsu valsts!
Šī gada 1. novembrī Vidzemes plānošanas reģionā darbu amatā - remigrācijas koordinators - uzsāka Inga Madžule. Vidzemes remigrācijas koordinatore turpinās kopš 2018. gada, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izveidoja piecu reģionālo remigrācijas koordinatoru tīklu, aizsāktās labās iestrādes, kuras veica iepriekšējie koordinatori. I. Madžule informatīvi atbalstīs ārvalstīs dzīvojošās Latvijas ģimenes, kuras apsver iespēju vai plāno atgriezties Latvijā, sniegs arī praktiskus ieteikumus dažādu jautājumu risināšanā. 
Š.g. 23. novembrī Cēsīs pulcējās Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību attīstības plānošanas speciālisti, teritorijas attīstības plānotāji un energopārvaldnieki, lai stiprinātu savas zināšanas un uzzinātu detalizētāk par jauniem un aktuāliem konceptiem klimatneitralitātes politikas īstenošanai. Seminārā “Trends vai nepieciešamība?” pašvaldību speciālisti kopā ar ekspertiem un citu reģionu pašvaldību pārstāvjiem diskutēja par dabā balstītiem vides risinājumiem un zaļās infrastruktūras piemēriem gan ārvalstīs, gan arī tepat Latvijā. Tika aplūkoti piemēri, kā citviet pašvaldībās tiek īstenota energoresursu pārvaldība, kā arī tika skaidrots energokopienu kā tiesiskā subjekta jēdziens, analizējot priekšrocības, kādas pašvaldībai varētu būt, kļūstot par tās oficiālu biedru. Interesi piesaistīja arī attālas izpētes (satelīti, lidaparāti, droni u.c.) piedāvātās iespējas, seminārā gūstot praktisku ieskatu, kā ievāktie, brīvi pieejamie dati var tikt analizēti un kā tie var palīdzēt lēmumu pieņemšanā, t.sk. arī pašvaldības attīstības plānošanas darbos.
Vidzemes plānošanas reģiona, kā arī Vidzemes Augstskolas, Valmieras novada pašvaldības un Ekonomikas ministrijas pārstāvji no 24.-25. novembrim piedalās E³UDRES² organizētajā forumā Austrijā. Dalības mērķis ir apspriest turpmākās sadarbības iespējas un kopīgi radīt novatoriskas idejas nākotnes projektiem, kas sniegtu ieguldījumu reģionu un to kopienu attīstībā, stiprinot Eiropas viedumu un ilgtspējību. Divu dienu forums sniedz iespēju uzzināt vairāk par Eiropas reģionu iespējām un izaicinājumiem inovāciju, pētniecības, augstākās izglītības, uzņēmējdarbības un ilgtspējīgas attīstības jomā, koncentrējoties uz teritorijām, kas atrodas ārpus lielpilsētām.
E³UDRES² ir viena no 44 Eiropas universitāšu aliansēm Eiropā, kas apvienojusi sešas universitātes Eiropā, tostarp Vidzemes Augstskolu.
Tuvojoties Eiropas Jaunatnes gada noslēgumam, aizvadīta pēdējā EUROPE DIRECT Vidzeme pasākumu cikla “Iedvesmojies no jaunieša” saruna. Vairāk nekā 60 jauniešu no tuvākiem un tālākiem Vidzemes novadiem šī gada laikā kopā smēlušies iedvesmu lieliem darbiem, diskutējuši un klausījušies, kā atrast sevi un nepadoties sava biznesa veidošanā.
2022. gada 12. decembrī no plkst. 15.00-17.00 (pēc Latvijas laika) STARGATE konsorcijs un Vidzemes plānošanas reģions aicina interesentus uz tiešsaistes semināru par jaukto lauksaimniecību un agromežsaimniecības sistēmām. Semināra laikā tiks detalizēti aplūkots jēdzienu “jaukts” un “pāreja uz jauktu” ietvars, kā arī tiks diskutēts par galvenajiem izaicinājumiem jauktajās sistēmās lauksaimniecībā. Seminārā tiks izklāstīta trīs projektu pieredze un apkopotās zināšanas. Galvenās tēzes skars lauksaimniecības datu tīklu (projekts AGROMIX), sistēmu efektivitāti un noturību (projekts MIXED), kā arī tiks aplūkota STARGATE projektā izstrādātā mācību pieeja zemes lietojuma pārvaldībai jauktajā lauksaimniecībā, kuras darbības pamatā ir dažādi savstarpēji neatkarīgi spēlētāji, kam ir kopīga vide un kuru tie uztver ar dažādiem sensoriem.
Piesaistot jomas profesionāļus, Vidzemes plānošanas reģions īstenojis apmācību ciklu bērnu sociālās aprūpes centru (BSAC) darbiniekiem Vidzemē, lai sniegtu atbalstu sarežģītajā iestāžu reorganizācijas procesā, pārejot uz ģimeniskai videi atbilstošākiem apstākļiem bez vecāku aprūpes esošajiem bērniem.