.png)
|
Arhīva kalendārs
Hakatonā, kas Valmieras tehnikumā norisinājās 24 stundu laika periodā no 25. novembra pulksten 16:00 līdz 26. novembra pulksten 16:00, piedalījās četras komandas. Trīs no komandām izvēlējās attīstīt savas idejas Latvijā unikālu produktu ražošanai. To, ka šī formāta pasākumos piedalīties izvēlas ar iniciatīvu apveltīti, radoši un entuziastiski cilvēki, apliecina fakts, ka, jau ierodoties, dalībniekiem līdzi bija ideju prototipi: suši lapas, kas izgatavotas no gurķiem, sīpolu mizu pulveris un banānu mizu čipsi. Ceturtā komanda pieņēma izaicinājumu no augstas kvalitātes šokolādes ražotāja, lai izvērtētu dažādas iespējas veiksmīgākai produktu virzīšanai tirgū. Ideju attīstīšanas procesā dalībniekus atbalstīja profesionāli mentori no dzērienu un pārtikas ražošanas nozares kā arī uzņēmējdarbības attīstības veicināšanas eksperti: uzņēmuma “Labas saknes” dibinātāja un garšu radītāja Daina Eglīte-Antona; lauku teritoriju un kopienu attīstības veicinātāja Daiga Siliņa; eksperte ekonomikas un attīstības jautājumos Irīna Kulitāne; Cēsu Digitālā centra valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Ļubinskis; biedrības "ZINIS" vadītāja Vita Brakovska un LIAA Valmieras biznesa inkubatora vadītājs Juris Čeičs. Šāds mentoru sastāvs nodrošināja to, ka dalībnieku prezentācijas ideju attīstīšanas starpposmos bija iespējams analizēt, argumentēti kritizēt un izcelt to stiprās puses visdažādākajos uzņēmējdarbībā svarīgos rakursos. Hakatonu vadīja līdzdalības un sabiedrības iesaistes eksperts Vilis Brūveris, kurš atzinīgi novērtēja dalībnieku gatavību un vēlmi darboties, kā arī organizatoru veiktos priekšdarbus. Veidojot programmu, organizatori bija padomājuši par papildus iedvesmas devas un zināšanu paplašināšanas iespējām. Iedvesmas runu teica Vamiermuižas alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis, kurš, cita starpā, atgādināja, ka aprite nav nekas jauns, drīzāk uzskatāma par latviešu tautas dzīvesziņu, kur visam tiek saskatīta vērtība un nekas netiek izmests. Par aprites ekonomikas izaicinājumiem un iespējām pastāstīja un ar Latvijā veiksmīgi strādājošu uzņēmumu piemēriem padalījās Irīna Kulitāne, aicinot jaunos uzņēmējus izmantot iespēju saņemt atbalstu praktisku pētījumu veikšanai produktu izstrādes procesā. Plašu pieredzi un enerģijas devu savā prezentācijā par inovatoru ceļu līdz jauniem risinājumiem bija iekļāvusi Vita Brakovska.
Hakatons ir starptautiski atzīts pasākuma formāts, kas veicina izpratni par jaunu produktu ar augstu pievienoto vērtību attīstību. Šādi pasākumi ir lieliska platforma, kur labām idejām un to radītājiem tikt saredzētiem un sadzirdētiem.
Hakatona noslēgumā idejas un to progresu ceļā uz risinājumu vērtēja žūrija četru locekļu sastāvā: Latvijas lauku foruma projektu vadītāja Zane Siliņa, SIA “pesto.lv” īpašnieks Jānis Pirsko, Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Lienīte Priedāja Klepere un Vidzemes uzņēmējdarbības centra vadītāja Ineta Tauriņa. Rezultātam vajadzēja atbilst kopumā 11 kritērijiem, piemēram, vai izvēlētā ideja risina kādu no pārtikas nozares problēmām un rastais risinājums ir inovatīvs, ar komerciālu un eksporta potenciālu un skaidru mērķa tirgu. Inovatīvākie un ilgtspējīgākie priekšlikumi, par kādiem tika atzīti visi, saņēma balvas no organizatoriem un atbalstītājiem. Šajā hakatonā uzvarēja komanda “Zero-snack”, kura saņēma galveno balvu - iespēju doties pieredzes braucienā uz Norvēģiju, kur paredzēts apmeklēt dzērienu un pārtikas ražotāju izstādi kā arī doties vizītēs pie nozari pārstāvošiem uzņēmējiem.
Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai Hakatonu organizēja Vidzemes plānošanas reģions, īstenojot Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumenta 2014.—2021. gada perioda programmas “Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība” projekta “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” un programmas “Apvārsnis 2020” projekta “Sadarbībā balstīta ilgtspējīgu un drošu pārtikas sistēmu veidošana “Food2030” mērķu sasniegšanai” (CITIES2030) aktivitātes.
Inovāciju pārneses darba grupas ietvaros Baltijas jūras reģiona (BJR) pārvaldes institūciju, izglītības iestāžu un citu ieinteresēto pušu pārstāvji satiekas, lai kopīgi apmainītos ar zināšanām, idejām, kontaktiem, iedvesmotos un diskutētu par labās prakses piemēriem un to ieviešanu reģionālā līmenī. Šāda veida pieeja ir efektīvs veids, kā stiprināt sadarbību un sekmēt uz reģionu attīstību vērstu inovāciju politiku. Šī gada laikā pārrunāti Interreg Baltijas jūras reģiona programmas uzstādījumi, dabas risinājumu attīstība, kosmosa datu izmantošana, zaļo investīciju aspekti, Jaunais Eiropas Bauhaus, kā arī vērtību ķēžu pieeja inovāciju atbalsta instrumentu izveidei reģionos. “Inovācijas atnāk pie sagatavota prāta! Kā sagatavot prātu? Uzturot sevī un savās organizācijās zinātkāri, mācoties, klausoties par ko sūdzas jūsu klienti vai mērķa grupas, analizējot labos piemērus un arī neveiksmīgus risinājumus, veidojot attiecības ar visdažādāko jomu pārstāvjiem. Tieši tas ir Inovāciju pārneses darba grupas uzdevums – atraisīt Baltijas jūras reģiona organizāciju un indivīdu inovācijas garu, piedāvājot platformu, kur sagatavot savus prātus un gūt idejas jauniem sadarbības projektiem!” uzsver Inovāciju pārneses darba grupas vadītāja, Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova.
Darba grupu ietvaros secināts, ka vislielāko interesi nosauktajās tēmās izrādījuši tieši valsts sektora pārstāvji. Latviju pārstāvējuši dalībnieki no Vidzemes plānošanas reģiona, Cēsu novada pašvaldības, Vides risinājumu institūta, Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā, Eiropas Inovāciju padomes un Rīgas Tehniskās universitātes Inovāciju un uzņēmējdarbības vadības katedras. Nākamā BSSSC Inovāciju pārneses darba grupa plānota 2023. gada 25. janvārī, kad klausīsimies un diskutēsim par inovāciju un klimata izaicinājumiem. Interesentus pieteikties aicinām ŠEIT. Jautājumiem: Inese Suija-Markova, Inovāciju pārneses darba grupas vadītāja, Attīstības padomes priekšsēdētāja vietniece Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: inese.suija PIE cesis PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, Sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv
Sanāksmē satikās speciālisti no Valmieras, Cēsu, Varakļānu, Gulbenes, Saulkrastu, Limbažu, Valkas, Smiltenes un Madonas novadu pašvaldībām, bet no Alūksnes un Ogres pievienojās attālināti tiešsaistē. Tajā klātesošos ar sevi iepazīstināja VPR remigrācijas koordinatore Inga Madžule. Administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede savukārt pastāstīja par remigrācijas statistiku Vidzemē šī gada deviņos mēnešos. No janvāra līdz oktobrim, pēc vairākiem ārzemēs pavadītiem gadiem, uz Vidzemi no ārvalstīm pārcēlušies 70 cilvēki. 13 ģimenes jeb 47 cilvēki ir izmantojuši VPR remigrācijas koordinatora sniegto atbalstu, bet 23 - atgriezušies paši. G. Kalniņa-Priede iepazīstināja arī ar nākamgad plānoto. Viņa uzsvēra: “Būtiski, ka arī pašvaldībās uz vietas ir cilvēki, kas iesaistās remigrācijas jautājumu risināšanā un atbalsta sniegšanā tiem, kas atgriežas mājās vai plāno to darīt.” Sanāksmes laikā sanākušie dalījās gan savā pieredzē, gan pastāstīja par aktuālāko remigrācijas jomā savā novadā. Gandrīz visi speciālisti norādīja, ka problēma ir dzīvojamais fonds – trūkst dzīvokļu, dzīvojamo māju pilsētās un lielākās apdzīvotās vietās. Reti kurš no atbraucējiem vēlas dzīvot lauku viensētā, jo parasti atgriežas ģimenes ar maziem bērniem. Tāpat arī atalgojums nav apmierinošs. Vēl tika piebilsts, ka “gaidām šos cilvēkus, bet nav īsti ko piedāvāt. Jāstrādā pie tā, lai būtu reāls piedāvājums, kāpēc atgriezties”. Ir pašvaldības, kas saskaras ar iekšējo migrāciju Latvijā, cilvēki atgriežas savās dzimtajās vietās.
Vidzemes plānošanas reģiona Administrācijas vadītāja G. Kalniņa-Priede un remigrācijas koordinatore I. Madžule tikšanās laikā ar pašvaldību speciālistiem remigrācijas jautājumos Aleksandrs Abramovs no Cēsu novada pašvaldības norādīja, ka pašvaldības organizētajās tiešsaistes tikšanās reizēs ar remigrantiem tiek stāstīts par pēdējo gadu attīstību un pašvaldības nākotnes iecerēm, kā arī cēsnieki ārzemēs stāsta par viņu aktualitātēm, plāniem un iespējami nepieciešamo palīdzību no pašvaldības puses, ja tiek pieņemts lēmums atgriezties. Tāpat viņš uzsvēra, ka remigrantam pirms lēmuma pieņemšanas par atgriešanos jābūt skaidri zināmām trim lietām - tas ir mājoklis, izglītība bērniem un darbs. Viņš arī norādīja, ka tieši pašvaldībām ir jābūt aktīvākām, uzrunājot cilvēkus. Tām "jātuvinās cilvēkiem" un jāvieš pārliecība, ka viņus šeit gaida, jāveido emocionāla saikne. “Lielākā vērtība ir cilvēks, nav būtiski, no kurienes viņš ir,” uzsvēra A. Abramovs. “Katram aizbraucējam ir emocionālā saikne ar Latviju – māsas, brāļi, vecāki vai vecvecāki,” secināja VPR remigrācijas koordinatore I. Madžule. Arī pašvaldību koordinatori remigrācijas jautājumos atzīmēja, ka visbiežāk tieši ar vecāku, brāļu, māsu starpniecību tiek kārtota atgriešanās mājās. Sanāksmi beidzot, I. Madžule sacīja: “Vismaz gadu iepriekš ir jāsāk interesēties. Ir jāplāno atgriešanās. Tas nav mirkļa lēmums.” Gan remigrācijas koordinators, gan pašvaldību speciālisti var palīdzēt cilvēkiem iegūt nepieciešamo informāciju un sniegt noderīgus ieteikumus. *** Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions realizē funkciju "Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators")". Papildu informācijai: Inga Madžule, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, tālr. +371 29374285, remigracija PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv
CITAS VIDZEMES REMIGRĀCIJAS ZIŅAS ---
Tikšanās organizēta, balstoties uz Vidzemē izveidoto grupu dzīvokļu darbinieku līdzšinējo pieredzi un izrietošajiem jautājumiem par to, kā visefektīvāk nodrošināt atbalstu situācijās, kas saistītas ar grupu dzīvokļu iedzīvotājiem nepieciešamo psihiatrisko palīdzību. Šādu jautājumu risināšana prasa sadarbību starp grupu dzīvokļa iedzīvotāju, darbiniekiem, kā arī veselības aprūpes iestādēm. Tāpat šajā sadarbības procesā būtiska ir informācijas aprite, lai nodrošinātu atbilstošu atgriezenisko saiti, kas nepieciešama cilvēka veselības stāvokļa uzlabošanai vai uzturēšanai.
Tikšanās laikā Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas pārstāvji informēja par pakalpojumiem, kādus iespējams saņemt slimnīcā gan ambulatori, gan stacionārā. Sarunu rezultātā nolemts nepieciešamības gadījumā īstenot praktiskas apmācības vai konsultācijas, lai pilnveidotu sociālo pakalpojumu sniedzēju zināšanas darbam ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Vidzeme ietvaros” plānots rast risinājumu šādu apmācību nodrošināšanai, definējot būtiskākos apmācību jautājumus. Līdz šim Vidzemes pašvaldībās deinstitucionalizācijas procesa ietvaros izveidota apjomīga infrastruktūra cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, lai veicinātu viņu patstāvīgu dzīvi, tajā pašā laikā nodrošinot arī speciālistu atbalstu ikdienas dzīvē. Šobrīd šādi grupu dzīvokļi izveidoti Valmierā, Valkā, Cēsīs, Rūjienā, Mazsalacā, Drustu pagastā, Amatas pagasta Spārē, Tirzā, kur pakalpojumus saņem vairāk nekā 100 cilvēki. Papildus šādi grupu dzīvokļi vēl tiek veidoti Madonā, Smiltenē un Vaidavā.
Aktivitātes notiek deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Tā mērķis ir Vidzemes plānošanas reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Vairāk: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/vidzeme_ieklauj/info/
Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste
Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) un AS “Latvijas valsts meži” atbalstīto kultūras programmu reģionos Vidzemes plānošanas reģions gatavojas realizēt jau 16. gadu. Mērķprogrammas mērķis ir veicināt kultūras pieejamību sabiedrībai reģionos, un tās ietvaros būs iespējams pretendēt uz finansējumu kultūras projektu īstenošanai. Arī 2023. gadā konkursa nolikums tiks pilnveidots, lai iekļautu tajā aktuālos kultūras virzienus. Tie tiek definēti, balstoties gan uz ekspertu viedokli un plānošanas dokumentiem, gan reģiona iedzīvotāju pausto viedokli. Sabiedrības balsojuma rezultāts būs svarīgs konkursa nolikuma veidošanā, definējot kultūras prioritātes, kurās būs iespējams iesniegt kultūras projektu pieteikumus, ja Vidzemes plānošanas reģions būs konkursa īstenotājs arī 2023. gadā. Kultūras mērķprogrammu reģionos izsludina VKKF, ik gadu no jauna lemjot par konkursa realizētājiem. Lai paustu viedokli, ikviens aicināts aizpildīt aptauju, norādot līdz trim nozīmīgākajām kultūras prioritātēm, kas šķiet būtiskas kultūrā Vidzemē nākamajā gadā. Tās aptver tādas jomas kā nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana un popularizēšana, kultūras jaunrade, sabiedrības iesaiste kultūras procesā, kultūrizglītība, bērnu un jauniešu kvalitatīva iesaiste kultūras procesos, profesionālās nacionālās un starptautiskās mākslas un kultūras pieejamība, novadpētniecība, materiālā kultūras mantojuma saglabāšana un popularizēšana, kā arī vienotais kultūras un dabas mantojums. Aptauja aizpildīšanai pieejama līdz 2023. gada 8. janvārim: https://ej.uz/vidzemeskultura
Pagājušajā gadā viedokli par kultūras prioritātēm pauda 624 cilvēki. Balsošanā piedalījās Vidzemes kultūrvēsturiskā novada iedzīvotāji. Visaktīvākie bija cilvēki no Alūksnes, Cēsu, Gulbenes, Limbažu, Madonas, Ogres, Saulkrastu, Siguldas, Smiltenes un Valmieras novadiem. Par nozīmīgākajām tika atzītas 3 prioritātes, kuras tika iekļautas konkursa nolikumā: bērnu un jauniešu kvalitatīva iesaiste kultūras procesos, Vidzemes reģiona vienotais kultūras un dabas mantojums, profesionālās nacionālās un starptautiskās mākslas un kultūras pieejamība Vidzemē. Vidzemes plānošanas reģions par svarīgu uzskata sabiedrības iesaisti to jautājumu lemšanā, kas skar tās intereses. Apkopotā informācija novērtējuma aptaujā par iepriekš īstenoto kultūras prioritāšu balsojumu liecina, ka vairums atzinīgi novērtē iespēju iesaistīties lēmumu pieņemšanā kultūras prioritāšu noteikšanā un saskata to kā labu veidu, lai noteiktu pieejamo kultūras piedāvājumu. Ar apkopoto informāciju par balsojuma rezultātiem varēs iepazīties 2023. gada janvārī Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā www.vidzeme.lv. 2022. gadā konkursam “Vidzemes kultūras programma” pavisam tika iesniegti 144 projektu pieteikumi par kopējo summu 591 345,65 EUR. Finansiālu atbalstu projektu īstenošanai saņēma 47 projekti, piešķirot 127 110,00 eiro. Iesniegto un atbalstīto projektu pieteikumi pārstāvēja visas trīs balsošanā balsu pārsvaru ieguvušās un sabiedrības izvirzītās prioritātes. *Vizuālā materiāla tapšanā izmantoti konkursā "Vidzemes kultūras programma 2022" iesniegto un realizēto projektu "Izstāde "Savvaļa"" (Foto autori: Madara Gritāne, Andris Eglītis, Elīza Elizabete Ramza; www.savvala.lv), "Tradicionālo aušanas prasmju mantojums Saulkrastu novadā", “MĪT, VĪT, PĪT – meistarnīcas Valmiermuižā”, ""Tradicionālās dziedāšanas dabā seminārs-meistarklase un koncerts "Dabā. Turpinājums."" un "DABA RADA-2022" publicitātes foto. Papildu informācijai: Lelde Ābele, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, tel. +371 29266757, lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv; Eva Meijere, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, tel. +371 25665567, eva.meijere PIE vidzeme PUNKTS lv. Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv.
Laivošanas tradīcijas mūsu sabiedrībā ir senas, tomēr joprojām aktuālas, un lai gan lielākoties saistās ar ūdens sportu, “Pa starumei” piedzīvojums piedāvā atklāt mūsu upes kā pārvietošanās maģistrāles kultūras iepazīšanā. “Mums ir būtiski parādīt upi kā ceļu, kurā viegli un aizraujoši varam iepazīt Latviju, tās kultūru, dabu un cilvēkus 5 km rādiusā no krasta,” par projektu stāsta tā autore, režisore un producente Ilze Lasmane-Brože. “Mūsdienās, ceļojot pusaudžu vecumā un, īstenībā, visos vecumos, svarīgs ir interesantais, unikālais, kaut kas savādāks, un laiva kā demokrātisks kultūras ceļošanas veids to piedāvā. Vienkārši nav pierasts uz to tā skatīties.” Upes kā Latvijas asinsrite, kas savieno novadus un pilsētas, kaimiņus un tradīcijas, ļauj paskatīties un ieraudzīt Latvijas dabu neierastā leņķī – šī ideja no pašiem pamatiem veido katru projekta “Pa starumei” posmu. Vaidava ir upe, kurā jūt katru pilienu ūdens. Ja vienu dienu laiva jāvelk pāri akmeņiem, tad sastopoties ar vasaras lietavām, jau nākamajā dienā Vaidava var pārvērsties vietēja mēroga Amazonē. Piesātinātas sajūtas un dažādību Vaidava piedāvā ne tikai ūdenī, bet arī savos krastos. Vaidavas ceļojums, kā šai upei raksturīgajā līklocī pienākas, sākas un beidzas Igaunijā, apkārtnes kultūras izziņā jauniešiem iesaistot vietējos vidzemniekus. Izprast reģiona unikalitāti palīdz tulkotājas Elīnas Zālītes stāsts, bet Ziemeru muižas vēsturi, delikāto šarmu un laikmetīga radošuma garu interesentiem atklāj muižas saimniece Dita Balčus. Ziemeru muiža mūsdienās ir teātra ļaužu apspēlēta, rūpīgi kopta un lolota, ar arhitekta pietāti pret vēsturi un mīlestību pret materiālu tīrību. Savukārt, Api raidījums ļauj iepazīt ne tikai no pilsētas kultūrvēsturiskā un arhitektūras viedokļa, bet to apvienojumā ar ģeoloģiju, tā ļaujot jauniešiem veidot dziļāku izpratni par vietējā derīgā izrakteņa dolomīta praktisko pielietojumu. “Pa starumei” varoņi Vaidavas epizodē izbauda arī autentisku Vidzemes pirts rituālu, no zālīšu lasīšanas un pirts slotas siešanas līdz kūpošai gulēšanai linu dvielī un pļavā. Raidījumā neizpaliek arī aktīvās vidzemnieku sporta dzīves iepazīšana ar Apes motokrosa “Vaidavas kauss” izziņu un īsu pamācību vaidavingā. Nākamā “Pa starumei” varone Brasla, kā saka “Pa starumei” jaunieši, “ir laivojama agrā pavasarī un vēlā rudenī, bet brienama visu gadu”. Tās aizraujošais ceļojums sākas dzejnieka Friča Bārdas dzimtajās mājās “Rumbiņos”. Šajā mākslinieciskajā pasaulē iezīmējas izteiktā un unikālā latviešu mīlestība un sajūsma pret kokiem. Maģisko Vidzemes dabas varenību te papildina arī kopā ar ģeoloģijas profesionāļiem raidījumā pētītās un izložņātās alas un pazemes ezeri. Obligāts ceļojuma pieturpunkts Braslas “maģistrālē” ir Katvaru muiža un tās fascinējošais parks, kurš bieži izmantots latviešu kino. Arī šoreiz raidījuma vadītāji izmanto izdevību un inscinē pazīstamas kino folkloras epizodes no filmas “Tās dullās Paulīnes dēļ” (1979). Neparasta un izglītojoša izvēršas arī pietura Straupē un Lielstraupes pils apciemojums, kurā par muižas vēsturei caurvītajiem notikumiem un tās iemītnieku likteņiem jaunieši uzzina, pielaikojot laikmetam atbilstošus tērpus. Būtiska šī stāsta daļa tiek veltīta arī Lielstraupes pils psihoneiroloģiskās slimnīcas funkciju izziņai, kā arī Umurgas Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas pareizticīgo baznīcas izpētei, kur saskaroties ar mazāk pazīstamo, raidījuma varoņi parāda ceļošanas, kultūrizglītības un atvētības būtisko lomu. Līdz ar raidījumu pārraidīšanu LTV1 ēterā, ceļojumu maršruta un nozīmīgāko pieturpunktu apraksts ar plašu fotomateriālu galeriju tiks publicēts vietnē LSM.lv www.lsm.lv/temas/pa-straumei
Projekts tapis studijā “Brodaction”, sadarbībā ar starpmediju studiju “Paēdis.lv” un Latvijas televīziju, atbalsta: Vidzemes plānošanas reģions, A/S "Latvijas valsts meži" un Valsts kultūrkapitāla fonds.
Informāciju sagatavoja: Klinta Barbaka
Remigrācijas veicināšanai Vidzemes plānošanas reģions (VPR), apkopojot dažādus informācijas resursus, ir sagatavojis vizuālus ieteikumus, kā soli pa solim rīkoties vēl esot mītnes zemē un īsi pēc pārcelšanās. Astoņi digitālie uzskates materiāli – “kartītes” ir sadalīti pa sešām tēmām: dzīvesvieta, izglītība, nodarbinātība, sociālais atbalsts, uzņēmējdarbība, veselība. Tie ir vispārīgi ieteikumi. Katrā atsevišķā pārcelšanās gadījumā veiksmīgāk atrisināt problēmas un saņemt noderīgas norādes palīdzēs reģionālais remigrācijas koordinators. Gadījumos, kas saistīti ar atgriešanos vai dzīves uzsākšanu pēc atgriešanās Latvijā, Vidzemē, aicinām sazināties ar VPR remigrācijas koordinatori Ingu Madžuli, rakstot remigracija PIE vidzeme PUNKTS lv vai zvanot pa tālr. +371 29374285 (Darbadienās no plkst. 9.00 līdz 17.00).
*** Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions realizē funkciju "Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators")". Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv
CITAS VIDZEMES REMIGRĀCIJAS ZIŅAS
---
Lai šajā satrauktajā laikā iestājas miers virs zemes un cilvēkiem top labs prāts! Meklēsim labo un gaišo un aizvērsim durvis ļaunajam! Vairosim prieku un palīdzēsim mazināt bēdas, cik tas mūsu spēkos! Lai stipras ģimenes, veselība un labklājība! Priecīgus Ziemassvētkus! |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Laikā, kad pasauli pārapdzīvotības un cilvēku neapdomīgas rīcības rezultātā arvien vairāk apdraud pārtikas krīze, cilvēki biežāk aizdomājas par to, ka pārtika kļūst vērtīgāka. Ikdienā ar to vairāk saskaramies preču sadārdzinājuma kontekstā, tomēr lai šo situāciju risinātu ilgtermiņā, svarīgi apzināties to, ka arī izejvielas pārtikas ražošanai var izsīkt. Iepriekšējās nedēļas izskaņā Vidzemes plānošanas reģions aicināja esošos un topošos pārtikas nozares uzņēmējus “Vidzemes burkānu hakatonā” meklēt inovatīvus risinājumus tam, lai devīzi “Ēd. Radi. Neizmet.” ieviestu dzīvē: ēstu pēc iespējas veselīgāku vietējās izcelsmes pārtiku, radītu gudrāk un neizmestu to, ko var izmantot.
Kopš 2022. gada janvāra Vidzemes plānošanas reģions vada Inovāciju pārneses darba grupu Baltijas jūras valstu reģionu sadarbības organizācijā (BSSSC). Šī gada laikā norisinājušās septiņas tiešsaistes tikšanās, kurās uzstāties aicināti dažādu jomu augsta mēroga eksperti. Piedalīties darba grupās aicināts jebkurš interesents, piesakoties 
Viens no būtiskākajiem šķēršļiem aktīvākam un sekmīgākam remigrācijas procesam ir nepietiekams dzīvojamais fonds – tā secināts Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) rosinātajā sanāksmē 2. decembrī Cēsīs, tiekoties reģionālajam remigrācijas koordinatoram un pašvaldību speciālistiem remigrācijas jautājumos. Sanāksmes mērķis bija runāt par paveikto remigrācijas jomā Vidzemē, apzināt problēmas, spriest par turpmākajām aktivitātēm un pārrunāt ciešāku sadarbību starp VPR remigrācijas koordinatoru un speciālistiem pašvaldībās. 
Lai pārspriestu iespējamo rīcību un sadarbību dažādās krīzes situācijās, kas skar cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem un viņu veselības aprūpi, Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvji kopīgi ar sociālo pakalpojumu sniedzējiem tikās ar Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas vadību un ārstiem.
Tā kā ikdienā grupu dzīvokļu darbinieki ir tie, kuri ir visciešākajā saskarē ar to iedzīvotājiem, viņu darbā būtiski ir spēt atpazīt robežstāvokli personas uzvedībā, lai nenokļūtu līdz krīzes stāvoklim. Tāpat būtiski ir būt informētiem par to, kā sadarbības gadījumā ar ārstniecības iestādēm nodot informāciju par cilvēka veselības stāvokli. Tādēļ sociālo pakalpojumu sniedzēji interesējās par to, vai un kādi grupu dzīvokļu darbinieku novērojumi, dodoties uz slimnīcu, būtu svarīgi, kāda dokumentācija aizpildāma par cilvēka veselības stāvokli. Speciālisti uzdeva arī jautājumus par tālāko rīcību attiecībā uz rehabilitācijas pasākumiem pēc ārstēšanās slimnīcā, medikamentu lietošanu, sadarbību ar psihiatriem.
Ikviens vidzemnieks aicināts nobalsot par būtiskākajiem kultūras virzieniem reģionā, kuros būs iespējams saņemt finansējumu projektu realizēšanai konkursa “Vidzemes kultūras programma 2023” ietvaros, ja finansējums Vidzemes kultūras programmas īstenošanai tiks piešķirts arī nākamajā gadā. 
2022. gada vasarā un rudenī tika realizēta starpmediju projekta jauniešiem "Pa straumei" divu ceturtās sezonas raidījumu filmēšana Vidzemes reģionā. Kultūras elpas caurstrāvotais piedzīvojumu ceļojums vijās pa divām Vidzemes upēm - Vaidavu un Braslu. Abi ceļojumi katrs tiks iekļauti stundu garā videostāstā, ko Latvijas sabiedrisko mediju kanālā LTV1 un vietnē Replay.lv plānots pārraidīt jau 2023. gada pavasara sezonā, martā un aprīlī, kad upju piedzīvojumiem gatavosies gan rūdīti upju pazinēji, gan aizrautīgi iesācēji, kuri laivā šopavasar, iespējams, kāps pirmo reizi. Raidījums būs skatāms ceturtdienās, plkst. 21.10. 
Ne viens vien remigrants, domājot par atgriešanos mājās, izjūt nedrošību par lēmuma pareizību. To nereti rada nepieciešamās informācijas trūkums. Svarīgi, lai labāk sagatavotos lēmumam par pārcelšanos, ka atbildes uz nozīmīgiem jautājumiem un norādes papildu informācijas meklējumiem var atrast viegli. Tās ir vienkārši saprotamas. Domājot par pārcelšanos, cilvēki visvairāk meklē atbildes uz šādiem jautājumiem: 1) kur interesēties par darba iespējām; 2) kā atrast dzīvesvietu; 3) kur un kādi dokumenti jāiesniedz; 4) kā nokārtot pabalstus; 5) kur interesēties par bērnudārza un skolas maiņu.
