.png)
|
Arhīva kalendārs
On the first day of the visit, a meeting was organized in Oslo at the Association of Norwegian Municipalities learn the Scandinavian experience of the administrative-territorial reform and how it was organized and what opportunities it brought. The delegation visited the Embassy of the Republic of Latvia in the Kingdom of Norway (Embassy of Latvia in Norway), and met the representatives of the Latvian Investment and Development Agency – LIAA in Norway in order to learn more about cooperation between Latvia and Norway in the business sector. On May 31 the experience exchange visit continues – Fredrikstad City Council (Fredrikstad kommune) welcomed the delegation from Latvia to discuss issues of education, cultural development and urban planning, as well as the impact of these activities on the economic growth of the municipality. Business development issues are on the agenda in the programm – a conversation about the daily work of the business development department is planned in Fredrikstad municipality, and visits to the innovation park, university and other institutions and companies will also be organized. On June 2, the visit will continue to Indre Østfold (Indre Østfold kommune) to meet with the vice mayor of the municipality, to discuss the business development strategy with the responsible persons. Visits to several companies are also planned. What you have seen and heard will be useful in the work of local municipalities. The delegation consists of: Chairman of the Development Council of the Vidzeme Planning Region Guntis Gladkins, Vice-Chairmen of the Development Council Inese Suija-Markova (Cēsis), Gints Sīviņš (Ogre County) and Dagnis Straubergs (Limbažu County), also VPR representatives – Head of the Development and Projects Department Laila Gercāne and Project Manager Rita Merca.
____________ The visit was organized from May 30 to June 2, 2023 within the framework of the project "Study visit of representatives of the Development Council of the Vidzeme Planning Region to the municipalities of the Viken region in Norway" within the Bilateral Cooperation Fund initiative of the EEA program.
"Via Hanseatica" tūrisma informatīvie materiāli Vīlandes Hanzas dienās. Foto: VPR Hanzas dienu apmeklētājiem bija iespēja vairāk uzzināt par interesantajām vietām un aktivitātēm maršrutā "Via Hanseatica". Viņiem tika dota iespēja izpētīt nesen izdoto tūrisma karti RĪGA–TARTU igauņu valodā. Jaunais tūrisma izdevums ceļotājiem piedāvā atklāt vēsturi un iepazīt kultūru, apmeklēt skaistus dabas objektus, pavadīt laiku ar ģimeni, dodoties uz bērniem saistošām vietām, kā arī "izgaršot vietējo" – tas viss 69 pieturvietās Igaunijā un Latvijā. Abas valstis savienojošais tūrisma ceļš "Via Hanseatica" Vidzemē vijas cauri Valmieras, Cēsu, Siguldas, Limbažu, Saulkrastu, Smiltenes un Valkas novadiem. Ceļotājiem, dodoties pa šo maršrutu, ir iespēja iegūt plašu un daudzveidīgu ciemošanās pieredzi.
No kreisās: VPR sabiedrisko attiecību speciāliste Z. Kaķe un Lielstraupes pils tūrisma informācijas speciāliste R. Vasile Vīlandes Hanzas dienās. Foto: I. Evertovskis Daudziem Vīlandes Hanzas dienu apmeklētājiem Latvija ir "tuvās ārzemes" – labi pazīstama. Viņi ir bijuši bieži ciemiņi Valmierā, Cēsīs un Siguldā. Kādam Vidzeme asociējas ar garšīgākajām smalkmaizītēm, citam ar labāko ekskursiju bērnībā, vēl kāds to apmeklē vismaz reizi gadā. Interesenti atzina, ka iegūtā informācija par "Via Hanseatica" piedāvājumu ir noderīga, ja meklē ko interesantu un jaunu ārpus jau ierastajiem galamērķiem Vidzemē. Daudzi plāno Latviju apciemot savu vasaras brīvdienu ceļojumu laikā. Citiem plānos garāks brauciens uz Eiropu, bet viņi ir iecerējuši tajā iekļaut arī pieturvietas Latvijā. Ceram, ka šovasar pa tūrisma ceļu "Via Hanseatica" dosies daudz viesu no Igaunijas!
______ Jautājumiem: Ilze Liepa, Vidzemes plānošanas reģiona tūrisma eksperte un "Via Hanseatica" koordinatore Latvijā, ilze.liepa PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv .
Diskusijā piedalīsies arī Inga Vismantienė, Akmenes rajona (Lietuva) pašvaldības mēra vietniece, Andreas von Bush, Eiropas Komisijas, Reģionālās un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta Igaunijas, Somijas, Latvijas un Lietuvas nodaļas vadītājs un Maido Ruusmann, Tõrva (Igaunija) pilsētas mērs. Diskusiju moderēs Viesturs Celmiņš, pilsētplānotājs un izpilddirektors atvērto inovāciju kustībā VEFRESH Rīgā.
Atsevišķi Baltijas valstu reģioni joprojām saskaras ar būtiskiem izaicinājumiem, piemēram, depopulācija, neatbilstošas prasmes darbaspēkam, dažādas sociālās problēmas. Diskusijas dalībnieki runās par to, kā novadu pašvaldības var veicināt līdzsvarotāku ekonomisko attīstību un stiprināt sadarbību visos līmeņos. Tiks meklēti risinājumi reģionu būtiskāko izaicinājumu pārvarēšanai un iespējas, kā tos iedzīvināt pēc iespējas efektīvāk izmantojot ES fondu līdzekļus, tostarp, prasmju attīstībai un jaunatnes potenciāla atraisīšanai. Diskusiju organizē Cēsu novada pašvaldība un Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. Plānota arī diskusijas tiešraides translācija, tā būs skatāma saitē https://festivalslampa.lv/lv/programma/pasakumi/2148.
Par tēmas aktualitāti liecina arī maijā uzsāktā Dabas aizsardzības pārvaldes kampaņa “Ķeram svešos Latvijas dabā!”. Tās mērķis ir veicināt cilvēku izpratni par bīstamajām invazīvajām augu un dzīvnieku sugām, to radītajiem draudiem Latvijas dabai un informēt par nepieciešamību ziņot par šo sugu novērojumiem vietnē www.invazivs.lv.
Ogres Zilo kalnu Dabas parks ir īpaši labvēlīgs šāda veida diskusijai, jo tajā reģistrētas 17 citzemju kokaugu sugas un kultūrformas un 2 citzemju lakstaugu sugas – tās dabīgos apstākļos šādos mežos nebūtu sastopamas. Turklāt, mums pievienosies un par invazīvo augu ierobežošanu pastāstīs Rolands Ratfelders – bioloģiskās daudzveidības un ilgtspējas eksperts ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi, dabas gids, ceļotājs, dabas tūrisma uzņēmējs un improvizators. Par nokļūšanu uz norises vietu dalībniekiem jāparūpējas pašiem, ērtības labad maršruts būs apļveida, proti, ar vienu un to pašu starta un finiša vietu, kas tiks precizēta dažas dienas pirms pasākuma. Pasākumu, Eiropas Prasmju gada ietvaros, organizē EUROPE DIRECT Vidzeme. EUROPE DIRECT Vidzeme, ar filiālēm Cēsīs un Valmierā, galvenais uzdevums ir sniegt iedzīvotājiem Vidzemē savlaicīgu un objektīvu informāciju par nozīmīgākajām aktualitātēm Eiropā, kā arī rosināt iedzīvotāju diskusijas par Eiropas nākotni. EUROPE DIRECT Vidzeme darbību finansiāli atbalsta Eiropas Komisija. Kontaktinformācija saziņai: Maija Rieksta, EUROPE DIRECT Vidzeme vadītāja, e-pasts: maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv vai eiropassavieniba PIE vidzeme PUNKTS lv Mājas lapa: http://www.vidzeme.lv/lv/europe_direct_vidzeme Facebook konts: https://www.facebook.com/EuropeDirectVidzeme Bezmaksas tālrunis saziņai ar EUROPE DIRECT centru (Briselē): 00800 67891011 (tikai no fiksētās tālruņa līnijas). EUROPE DIRECT Vidzeme darbību finansiāli atbalsta Eiropas Komisija. Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv
Aktivitātes ietvaros tiks piedāvātas apmācības un praktiskas konsultācijas tehniski ekonomiskajā priekšizpētē, rūpnieciskajos pētījumos, eksperimentālajā izstrādē, produkta rūpnieciskā dizaina izstrādē, jauna produkta, procesa un stratēģijas izstrādē, biznesa modeļu un inovāciju vadības attīstībā uzņēmumā. Svarīgi, ka katrs pretendents var pieteikties vienai atbalsta aktivitātei. Iepazīsties ar aktivitātes nolikumu ŠEIT. Šīs aktivitātes mērķis ir tieši jauniešu iesaiste uzņēmējdarbībā Vidzemē, kas ir viens no projekta uzdevumiem un tās ietvaros tiks nodrošināts atbalsts specifiskām apmācībām un praktiskām konsultācijām idejas attīstībai. Lai veicinātu izpratni par aktivitāti, jūnija noslēgumā tiks organizēts arī informatīvs tiešsaistes seminārs, kurā tiks runāts par biznesa ideju attīstību un dažādiem citiem jautājumiem, kas interesentiem radušies pieteikuma izstrādes procesā. Informācija par semināru sekos. Jāņem vērā, ka piesakoties dalībai faktiskā atbalsta uzsākšana notiks pēc līguma slēgšanas un VPR tirgus izpētes vai iepirkuma veikšanas. Provizoriskais aktivitātes atbalsta uzsākšanas termiņš ir 2023. gada septembris līdz oktobris. Apmācību un praktisko konsultāciju termiņš ir pieci mēneši, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada 20. martam. Finansējumu šajā aktivitātē atbalstāmo darbību ietvaros piešķir kā de minimis atbalstu. Aktivitāti organizē Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes uzņēmējdarbības centrs projektā “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā”, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus. Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai! Papildu informācijai: Laima Engere-Levina, Vidzemes uzņēmējdarbības centra vadītāja, e-pasts: laima.engere PIE vidzeme PUNKTS lv
Aicinām iepazīties ar projekta STARGATE informatīvo izdevumu, kurā padziļināti aplūkota klimata gudra lauksaimniecība un tās nozīme lauksaimniecības darbu pielāgošanā atbilstoši mainīgajam klimatam. Tajā publicēta informācija ne tikai par projekta ieviešanas aktivitātēm, bet apkopoti arī būtiskākie atklājumi un secinājumi nozarē kopumā, t.sk. par pasākumiem, kas tiek organizēti tuvākajā laikā un uz kuriem aicināti nozares pārstāvji no visas Eiropas. Izdevums lasāms šeit: https://www.stargate-h2020.eu/project-newsletter-7/. Pēdējos trīs gados Stargate projekta partnerība sasniegusi ievērojamu progresu un labprāt dalās ar sasniegumiem arī plašākai publikai. Izveidota spēcīga kopiena, kurā apvienojušies gan zemnieki, gan agronomi, gan nozares asociācijas, publiskā sektora pārstāvji, lauksaimniecības uzņēmumi, nozares eksperti un citi interesenti visā Eiropā. Pārskatāms apkopojums video formātā skatāms šeit: https://www.youtube.com/channel/UCVtt7QwZ2xZFOitfgZGSlDw/videos.
Attēls: Red Zeppelin no Unsplash
Jautājumiem: Maija Rieksta, projekta Stargate vadītāja Latvijā, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv
Līdz 1. augustam aicinām sūtīt motivētu pieteikumu uz eiropassavieniba PIE vidzeme PUNKTS lv, norādot, kāpēc jaunietis būtu pelnījis/-usi dalību pasākumā, kā arī sniedzot argumentētu skatījumu angļu valodā par vienu vai vairākām tēmām, kas šogad tiks pārrunātas konferencē. Tās ir:
Pieteikuma apjomam jābūt ne mazākam par 1800 rakstu zīmēm bez atstarpēm. Pasākums ir lieliska iespēja ne tikai gūt jaunas zināšanas par ES politiku, bet arī prezentēt savu viedokli un skatījumu par reģionālajām tendencēm, trenēt publiskās runas prasmes un iegūto pieredzi vēlāk pielietot arī lokālajā līmenī. Konkursu organizē EUROPE DIRECT Vidzeme, Eiropas Prasmju gada ietvaros. EUROPE DIRECT Vidzeme, ar filiālēm Cēsīs un Valmierā, galvenais uzdevums ir sniegt iedzīvotājiem Vidzemē savlaicīgu un objektīvu informāciju par nozīmīgākajām aktualitātēm Eiropā, kā arī rosināt iedzīvotāju diskusijas par Eiropas nākotni. EUROPE DIRECT Vidzeme darbību finansiāli atbalsta Eiropas Komisija. Kontaktinformācija saziņai: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv EUROPE DIRECT Vidzeme mājas lapa: http://www.vidzeme.lv/lv/europe_direct_vidzeme Facebook konts: https://www.facebook.com/EuropeDirectVidzeme Bezmaksas tālrunis saziņai ar EUROPE DIRECT centru (Briselē): 00800 67891011 (tikai no fiksētās tālruņa līnijas). EUROPE DIRECT Vidzeme darbību finansiāli atbalsta Eiropas Komisija.
Līgatnes kultūrkartēšanas dokumenta pamats ir 25 sarunas ar Līgatnes iedzīvotājiem, uzņēmējiem, aktīvistiem un pašvaldības institūciju pārstāvjiem. Tās notika 2022. gada vasarā, īsi pēc administratīvi teritoriālās reformas, kad Līgatnes novads tika iekļauts Cēsu novada sastāvā. Sarunas vadīja Līva Kreislere, bet to organizēšanā piedalījās arī Vidzemes plānošanas reģiona un Līgatnes tūrisma un informācijas centra pārstāves.
LĪGATNES KULTŪRKARTE PIEEJAMA >> ŠEIT << Privātās sarunās tika noteiktas līgatniešu vērtības, uzklausītas atmiņas, atklāti sapņi par Līgatnes attīstību, apzinātas vietas attīstības iespējas. L. Kreislere atzīst: “[..] veiktais apkopojums ir ieskats dzirdētajā, lasītajā un redzētajā, taču tas nebūt nav pabeigts, jo aptver tikai daļu Līgatnes iedzīvotāju un ieinteresēto pušu vēstījumus.” Lasītāji tiek aicināti iesaistīties dokumenta papildināšanā ar savām atziņām, atmiņām un ieteikumiem, nosūtot tos uz e-pasta adresi: lkreislere PIE gmail PUNKTS com">lkreislere PIE gmail PUNKTS com. Iecere ir, ka “Līgatnes Kultūrkarti” periodiski atjauninās ar jaunu informāciju, lai vienmēr būtu interesanti to apskatīt, uzzināt pārmaiņas. Publicētajā materiālā ir apskatāma arī sociālā tīklojuma karte - viens no veidiem kā kartēt pilsētu, atrast tās portretu. L. Kreislere uzsver: “Katra vieta izskatās citādāk. Dažās ir viens centrālais punkts, kas organizē visu kopienā notiekošo. Dažreiz ir daudz punktu, kas ir pavisam nošķirti un nemaz nav sadarbībā viens ar otru [..]”. L. Kreislere atklāj, ka Līgatnē veiktā kultūrkartēšana ir palīdzējusi atklāt tās kultūras resursus, to aktivitātes mērogus un savstarpējo sadarbību, kā arī noteikt aktīvos kultūras virzītājspēkus un to ietekmes apmērus. Projektā paveiktais ļauj novērtēt esošo situāciju Līgatnē un kopienā, identificēt notiekošās izmaiņas un to tendences, kā arī prognozēt turpmākos attīstības virzienus.
Līgatnes papīrfabrikas strādnieku dzīvoklis kultūrkartēšanas laikā 2022. gada jūnijā. Foto: Līva Kreislere Aicinām iepazīties ar "Līgatnes Kultūrkarti"! _____ Kontekstam – projekts “RurCultural” ir radies balstoties uz zināšanām, kas tika kultivētas un testētas INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas projektā “UrbCulturalPlanning” (2019-2021) tādās pilsētās kā Rīga, Viļņa, Gdaņska, Ķīle, Pori u.c. Vairāk informācijas: www.urbcultural.eu. Projektā “RurCultural” trīs partnervalstis veido kultūras kartēšanas aktivitātes, lai pieteiktu ilgtermiņa projektu ES finansējumam. “RurCultural” ir saņēmis Baltijas jūras valstu padomes (CBSS) Sekretariāta Projektu atbalsta fonda (PSF) finanšu atbalstu. Jautājumiem: Eva Meijere, projekta "RurCultural" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, eva.meijere PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv
. Ņemiet spēku no Jāņu zālēm! Skaistus svētkus!
Saskaņā ar Eiropas Savienības Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 2030. gadam, ES dalībvalstis vienojušās, ka aizsargājamo teritoriju platībai visā ES būtu jāsasniedz trīsdesmit procentu. Šobrīd ES ir aizsargātas apmēram astoņpadsmit procentu sauszemes teritorijas (Latvijā 12%) un tikai astoņu procentu jūras teritorijas. Tāpat stratēģija paredz, ka līdz 2030. gadam vismaz 30% sugu un biotopu ir nonākuši labvēlīgā saglabāšanās stāvoklī vai vismaz uzrāda virzību uz to. Stingri nepieciešams aizsargāt vismaz trešdaļu no ES aizsargājamajām teritorijām, to vidū visus atlikušos ES pirmatnējos un senos mežus. “Ne visi biotopi ir aizsargājami, tomēr, pārsvarā, izmantojot terminu “biotops”, tas tiek attiecināts tieši uz aizsargājamām dzīvotnēm. Aizsargājamie biotopi atšķiras ar to, ka ir salīdzinoši reti sastopami vai nu dabas apstākļu dēļ, piemēram, dolomītu atsegumi, vai cilvēka saimnieciskās darbības dēļ – piemēram, veci skujkoku meži. Tā ir Latvijas dabas neskartākā un daudzveidīgākā daļa un tajos mīt īpaši aizsargājamas sugas, kas citos apstākļos nevarētu izdzīvot,” teikts Dabas aizsardzības mājaslapā (https://www.daba.gov.lv/lv/aizsargajamie-biotopi).
Ogres Zilie kalni ir viena no vietām, kur tiek sargātas Eiropas nozīmes dabas vērtības un ir iespēja redzēt daudz aizsargājamo augu sugu un vismaz četrus no 58 aizsargājamajiem biotopiem, kas atrodami Latvijā. Sugu un biotopu aizsardzība ES balstās uz divām direktīvām – Putnu un Biotopu –, kā īstenošanai ir izšķiroša nozīme, lai sasniegtu ES izvirzītos dabas aizsardzības mērķus. “Mēs nepietiekami rūpējamies par vērtībām, kuras paši esam uzņēmušies sargāt, iestājoties Eiropas Savienībā,” iesāk pārgājiena vadītājs Rolands Ratfelders, kurš ir bioloģiskās daudzveidības un ilgtspējas eksperts ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi. Kamēr, piemēram, Igaunijā labvēlīgā aizsardzības statusā ir ap sešdesmit procentu ES nozīmes biotopu, Latvijā to ir tikai desmit procentu, kas ir pat par pieciem procentiem zemāk nekā vidēji ES. Interesanti, ka Ogres Zilos kalnus visvairāk raksturo tieši ļoti retais ES nozīmes biotops – skujkoku meži uz osveida reljefa formām – , kas Latvijā kopumā aizņem ne vairāk kā 0,02% jeb 14 km2. Tā kā augsni šajā biotopā veido ekonomiski augstvērtīga smilts un grants, daudzi osi ir norakti. Vēl dabas parkā sastopami tādi aizsargājami ES nozīmes biotopi kā augstais purvs un veci vai dabīgi boreāli meži. Savukārt no aizsargājamām aizsargājamām augu sugām, kas raksturīgas minētajiem skujukoku mežiem uz osiem, parkā sastopamas meža silpurene, smiltāju esparsete, šaurlapu lakacis, Ruīša pūķgalve, pundurbērzs, pļavas silpurene. “Liela problēma šobrīd ir tā, ka ļoti daudzi Eiropas nozīmes aizsargājamie meža biotopi, kuriem pagaidām formāli nav piešķirts nekāds aizsardzības statuss, tiek pastiprināti izcirsti, aizbildinoties ar to, ka to vietā taču tiekot stādīti stādīti jauni meži. Tomēr tiek aizmirsts, ka mežs kā dabas (un ne tikai tirgus) vērtība ir vērtīgs tikai tad, ja tajā ir visi attiecīgajai ekosistēmai nepieciešamie elementi: tas ir daudzveidīgs, tajā ir veci un krituši koki un tajā atrodams attiecīgs sugu sastāvs, kas nodrošina funkcionalitāti un mazina meža slimības. Tas nozīmē, ka tikai jaunu meža plantāciju veidošana nav esošās problēmas risinājums un trūkst izpratnes par to, cik svarīgi ir turpināt dzīvot labvēlīgā vidē,” tā eksperts. Citiem biotopiem ir arī citi izaicinājumi: mitrājiem (purviem un palienām) problēma ir nosusināšana, dabiskajām pļavām – aizaugšana ar krūmiem un kokiem un intensīvā lauksaimniecība, taču saldūdeņiem – dažādi aizsprosti, koku izciršana upju krastos un upju dabiskā tecējuma pārveide.
Vietējām sugām un dzīvotnēm drauds ir arī invazīvās sugas, tādas kā nu jau plaši pazīstamā Kanādas zeltgalvīte jeb zeltslotiņa, Sosnovska latvānis, krokainā roze, puķu sprigane, ošlapu kļava, savu daudzkrāsaino ziedu dēļ cilvēku iecienītā daudzlapu lupīne un daudzas citas. Latvijas saldūdeņos mīt invazīvais Amerikas signālvēzis un dzeloņvaigu vēzis, kas izkonkurē vietējo platspīļu vēzi. Savukārt dārzos un saimniecībās apdraudējumu rada Spānijas kailgliemezis, bet bēdīgi slavenais latvānis rada veselības riskus iedzīvotājiem. Pārgājiena laikā dalībnieki bieži novēro vārpaino korinti, par kuru daudzi nemaz nezin, ka tā ir invazīva un Latvijas dabai nevēlama suga. Kopumā Latvijā sastopamas jau ap 50 invazīvas augu un dzīvnieku sugas. Ratfelders uzsver, ka šobrīd svarīgākais ir iestāties par to, ka dabas vērtības ir jāsargā un jāatjauno. Svarīgi arī izdarīt spiedienu uz attiecīgajiem spēlētājiem, kas šo saimniecisko darbību šobrīd intensificē vietās, kur tas nav pieļaujams, citādāk pastāv iespēja daudzas no šīm dabas vērtībām jau pavisam drīz zaudēt neatgriezeniski. Secināts, ka sabiedrībai kopumā nav pietiekamu zināšanu par dabas nozīmi un pastāv pārāk maza izpratne par tās procesiem un mijiedarbību ar cilvēku, ko vislabāk var apgūt tikai praktiskā ceļā – dodoties dabā. Arī pārgājiena laikā, mainoties mežu biotopiem, dalībnieki novēroja, kādu atvieglojumu karstajās dienās sniedz veci un dabiski meži. Tie dod patvērumu no saules un elpot kļūst vieglāk. Pasākumu, Eiropas Prasmju gada ietvaros, organizēja EUROPE DIRECT Vidzeme. EUROPE DIRECT Vidzeme, ar filiālēm Cēsīs un Valmierā, galvenais uzdevums ir sniegt iedzīvotājiem Vidzemē savlaicīgu un objektīvu informāciju par nozīmīgākajām aktualitātēm Eiropā, kā arī rosināt iedzīvotāju diskusijas par Eiropas nākotni. EUROPE DIRECT Vidzeme darbību finansiāli atbalsta Eiropas Komisija. Kontaktinformācija saziņai: Maija Rieksta, EUROPE DIRECT Vidzeme vadītāja, e-pasts: maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv vai eiropassavieniba PIE vidzeme PUNKTS lv Mājas lapa: http://www.vidzeme.lv/lv/europe_direct_vidzeme Facebook konts: https://www.facebook.com/EuropeDirectVidzeme Bezmaksas tālrunis saziņai ar EUROPE DIRECT centru (Briselē): 00800 67891011 (tikai no fiksētās tālruņa līnijas). EUROPE DIRECT Vidzeme darbību finansiāli atbalsta Eiropas Komisija. Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv
“Sadarbība un jaunu zināšanu apguve ir kā LEGO konstruktors, kur apvienotas uzņēmumā jau esošās spējas, zināšanas, resursi ar jaunām idejām, pieejām un kontaktiem. Tas rada jaunas prasmes un stimulē inovācijas,” tā Rita.
Minētos pakalpojumus šobrīd pamatā izmantojuši uzņēmumi, kuri ir sava ceļa pašā sākumā, taču konsultēties aicināti gan tādi uzņēmumi, kas ir sava ceļa sākumā, gan jau pieredzējuši uzņēmumi, neatkarīgi no to lieluma. Jau pēc pirmās tikšanās reizes tiek gūts priekšstats par nepieciešamo virzienu savas idejas tālākai attīstībai un pieejamo finansējumu. Uzņēmējdarbības konsultācijas ir pirmais solis virzībā uz mērķi situācijās, kad aktuāls kļuvis kāds no šiem vai līdzīgiem jautājumiem: • finansējuma pieejamība un atbalsta programmas, Uzņēmēji konsultācijas var saņemt trīs dažādos līmeņos jeb pakalpojumu pakās Starta paka ietver konsultācijas trīs stundu apjomā, kas sadalītas vairākās tikšanās reizēs. Šis pakalpojums palīdz uzņēmējam saprast, kas šobrīd ir nepieciešams: konsultācijas par pieejamiem finanšu instrumentiem, atbalsts eksporta partneru vai starptautisku sadarbības partneru atrašanā, sarunu cikls, lai nokļūtu nākamajā līmenī vai vēl kas cits? Tie var būt gan nākamo līmeņu pakalpojumi, kurus sniedz uzņēmējdarbības konsultants, gan tādi, kas ir ārpus konsultanta kompetences, un jebkurā gadījumā konsultāciju noslēgumā uzņēmējam būs skaidrs plāns tuvāko uzdevumu veikšanai. Šis pakalpojums ir bez maksas un noderēs mazajiem uzņēmumiem, kuri vēlas augt un attīstīties, bet nepārzina pieejamos atbalsta instrumentus. Pacelšanās pakalpojumu pakas ietvaros konsultants, pamatojoties uz Starta pakas rezultātiem, kopā ar uzņēmumu vai idejas autoru sastāda darbību plānu, lai sasniegtu izvirzītos mērķus. Šajā etapā jau diezgan skaidri ir iespējams noformulēt vajadzības un uzdevumus sadarbības partneriem, lai attīstītu produktu. Konsultants atbalsta arī kontaktu meklēšanas procesā un palīdz sagatavoties sarunām. Pakalpojuma ietvaros paredzētas vismaz piecas kontaktstundas. Pacelšanās piemērota mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri ļoti skaidri zina, kas nepieciešams izaugsmei un meklē papildus resursus finansējuma piesaistei, uzņēmuma reorganizācijai, digitalizācijai vai eksportam. Šo pakalpojumu uzņēmums saņem kā de minimis atbalstu. Pakalpojumu pakas Lidojums ietvaros uzņēmums vai ideju autors, atbilstoši iepriekš formulētajiem mērķiem un uzdevumiem, vienojas par ilgstošu sadarbību ar uzņēmējdarbības konsultantu. Šīs sadarbības ietvaros konsultants palīdz ne tikai ar sākotnējo kontaktu meklēšanu un uzrunāšanu, bet atbalsta arī tālākajā darbībā un iesaistās progresa uzraudzības aktivitātēs. Ja nepieciešams, uzņēmējs saņem atbalstu mērķu un uzdevumu pārformulēšanā. Šī pakalpojuma ietvaros sadarbība ilgst vismaz trīs mēnešus un tās mērķi var būt produktu attīstīšana, tai skaitā sadarbībā ar zinātnes institūtiem, finansējuma piesaiste, eksportēšanas uzsākšanas u.c. Kā noprotams, šis pakalpojums piemērots uzņēmumiem, kuri meklē papildus atbalstu un jau ir noformulējuši izaugsmes nepieciešamību. Uzņēmums pakalpojumu saņem de minimis atbalsta ietvaros. Konsultācijām pieteikties var aizpildot pieteikuma formu: https://forms.office.com/e/8TZw8ZpVRa. Konsultācijas tiek piemērotas kā de minimis atbalsts. Par de minimis atbalstu tiek uzskatīts atbalsts, kas nepārsniedz 200 000 EUR. Minēto 200 000 EUR bruto summu nedrīkst pārsniegt trīs fiskālo gadu laika posmā. Uzņēmējdarbības konsultācijas organizē Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes uzņēmējdarbības centrs projektā “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā”, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus. Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai!
Diskusijā Valmierā piedalījās Latvijas Ūdeņraža asociācija, Latvijas Ūdeņraža Alianse, Latvijas Vēja enerģijas asociācija, Vidzemes plānošanas reģions, Valmieras novada pašvaldība, SIA “ZAAO”, AS “Valmieras stikla šķiedra” un uzņēmuma “MP Industries” pārstāvji. Nozares eksperti atklāja šī brīža aktuālos ūdeņraža projektus un iniciatīvas gan Latvijā , gan arī tepat Vidzemē.
Atbildi uz šo jautājumu papildināja Latvijas Vēja enerģijas asociācijas padomes priekšsēdētājs Gatis Galviņš, sakot: “Ja vējš pūš, tad vēja turbīnas ražo elektroenerģiju. Ja vējš nepūš, tad neražo. Ja nevienam vējainā dienā nevajag enerģiju, tad vēju apturēt mēs nevaram. Šobrīd tehnoloģiskā attīstība ir nonākusi tajā fāzē, kurā ir pieejamas tehnoloģijas, lai mēs paši spētu saražot ūdeņradi no atjaunīgās enerģijas un to uzkrātu.”
Savukārt SIA “ZAAO” valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis uzsver: “Būtiska loma ir valsts kopējai politikai, kā Latvija ir plānojusi sasniegt Eiropas Savienības izvirzītos SEG samazinājuma mērķus transporta sektorā. Pašreiz Eiropas Parlamentā tiek diskutēts par specifiskiem CO2 samazinājuma mērķiem kravas transporta sektorā (2030 - 65%, 2035 – 95 %). Kādam enerģijas avotam transporta sektorā valstiskā līmenī tiks dota priekšroka un sniegts atbalsts – elektrībai, biometānam vai ūdeņradim? Mēs šobrīd vēlamies kopīgiem spēkiem izprast, ko nozīmē Latvijas klimatiskajos apstākļos braukt ar ūdeņraža auto, ņemot vērā āra gaisa temperatūru ziemā, vasarā, lielo grants ceļu tīklu un citus apstākļus. Ir nepieciešami piemēri tepat Latvijā un integrēta pieeja valsts līmenī.” Par abiem projektiem Vidzemē H2Value un HyTruck vairāk informācija tiks publicēta: http://www.vidzeme.lv/
Atgādne lasītājam, kā veidojas ūdeņradis: Ūdens ķīmiskā formula ir H2O, kas sastāv no 2 ūdeņraža atomiem un 1 skābekļa atoma. Ar elektrolīzera iekārtas starpniecību, sašķeļot ūdens molekulu, tiek iegūta ūdeņraža gāze un skābekļa gāze. Ūdeņraža gāzi ir iespējams uzglabāt. Zaļais ūdeņradis tiek dēvēts par “zaļo”, jo elektrolīzes procesā tiek izmantota elektroenerģija no atjaunīgiem energoresursiem (saules, vēja enerģija). Būtiski, ka šī procesa rezultātā nenotiek CO2 un gaisu piesārņojošo vielu emisija. Ja zaļais ūdeņradis tiek izmantots piedziņas nodrošināšanai, tad vienīgais, kas emitējas, ir ūdens tvaiks.
Informāciju sagatavoja: Baiba Šelkovska, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā. Saziņai: baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv
Foto: Pēteris Gertners / Saulkrastu novada pašvaldība Saskaņā ar “Autotransporta direkcijas” (turpmāk arī ATD) sniegto informāciju, šobrīd visā Latvijā notiek nerentablo maršrutu izvērtēšana, un Vidzemē par tādiem uzskatāmi 74 maršruti. Ņemot vērā, ka nozarē ik gadu trūkst finansējuma, sagaidāms, ka maršrutu tīkla optimizēšana turpināsies, tomēr ATD pārstāvji apņēmušies meklēt alternatīvas, lai iedzīvotājiem turpinātu nodrošināt mobilitātes iespējas. Nepietiekošais finansējums ir iemesls arī braukšanas maksas politikas maiņai, tomēr tā notiks pakāpeniski, ievērojot atšķirīgos ienākumu līmeņus Latvijā – Pierīgā plānots straujāks cenu kāpums, kamēr citviet reģionos biļešu cenu kāpums būs mērenāks. Kā skaidroja ATD pārstāvji, mazāks biļešu cenu kāpums skars tos pasažierus, kas veiks īsās distances (līdz 70 km), piemēram, nokļūšanai uz darbu; atsevišķos gadījumos maksa par braucienu varētu saglabāties līdzšinējā apmērā. Šobrīd tiek prognozēts, ka izmaiņas braukšanas maksā sagaidāmas ne ātrāk kā š.g. beigās, nākamā gada sākumā. Jautājums tiks skatīts Sabiedriskā transporta padomes sēdē augustā.
Foto: Pēteris Gertners / Saulkrastu novada pašvaldība ATD pārstāvji informēja, ka šobrīd autobusu pasažieru skaits visā Latvijā pēc pandēmijas pieaug, tomēr joprojām nav sasniedzis 2019. gada līmeni. ATD skaidro, ka iemesli varētu būt divi – reisu skaita izmaiņas (to skaits ir sarucis, līdz ar to arī pasažieru skaits), kā arī iedzīvotāju paradumu maiņa, t.sk. attālinātā darba iespējas, kas samazinājušas vajadzību pēc pārvietošanās ikdienā. Tāpat ATD pārstāvis informēja, ka dzelzceļa pārvadājumos vērojama pretēja situācija –pasažieru skaits pieaug; tiek novērtēts piedāvātais komforts un iespēja ietaupīt laiku. Kā piemērs tika minēta līnija Rīga-Gulbene, kurā vērojams īpaši straujš pasažieru skaita pieaugums 2022. gadā, to skaidrojot ar reisu skaita palielināšanu. Tāpat tika pieļauts, ka Cēsis un Valmiera varētu kļūt par centrālajiem Vidzemes mobilitātes punktiem – vietām, kur satiekas dažādi transporta veidi. VAS “Latvijas Dzelzceļš” pārstāvji informēja Attīstības padomes locekļus par dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas un attīstības iecerēm, kas ietver platformu paaugstināšanu, vilcienu kustības ātruma palielināšanu līdz 140 km/h, kā arī elektrificētās zonas palielinājumu par 95km līdz 2030. gadam. Plānoti staciju labiekārtošanas un modernizācijas darbi, no kuriem Vidzemes teritorijā līnijā Rīga-Lugaži darbi plānoti 2029. gadā. Par plānotajiem ieguldījumiem infrastruktūras attīstībā tiks organizētas diskusijas ar plānošanas reģioniem.
Foto: Pēteris Gertners / Saulkrastu novada pašvaldība Papildus šiem jautājumiem, VPR Attīstības padomes locekļi norādīja, ka valsts līmenī būtu jāaktualizē atbalsts stratēģiski nozīmīgu objektu attīstībai pašvaldībās. Kā piemērs, par kuru diskutēja šajā sanāksmē – Valmieras Industriālā parka izveide un nepieciešamība izbūvēt 800 m garu pievadu parka teritorijas savienošanai ar dzelzceļa pamata infrastruktūru. Attīstības padome bija vienisprātis, ka pašvaldībai šinī gadījumā nebūtu pienākums izbūvēt dzelzceļa infrastruktūru.
Foto: Pēteris Gertners / Saulkrastu novada pašvaldība Attīstības padome vienojās atbalstīt Ogres novada pašvaldības rosinājumu virzīt grozījumus Sabiedriskā transporta pakalpojuma likumā, aicinot izteikt likuma 31. pantu jaunā redakcijā, mainot likumā noteikto prasību izpildes termiņu, to pagarinot līdz 2026. gada 1. jūlijam. Likuma 5. panta otrajā daļā ir noteikts, ka valstspilsētas pašvaldības kompetencē ir pārzināt maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutus savā teritorijā, kā arī organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutos. Ņemot vērā minēto, Ogres novada pašvaldība uzsāka iepirkuma sagatavošanas darbus – veica tirgus izpēti, iepazinās ar citu pašvaldību atklāto konkursu gaitu un rezultātiem, kā arī uzsāka pašvaldības konkursa nolikuma un darba uzdevuma izstrādi. Novēloti tika saņemta informācija par pašvaldības iespējām tiešā piešķīruma veidā piešķirt tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus ar autobusu pārvadātajiem (kapitālsabiedrībai), kurā pašvaldībai ir tieša līdzdalība. Lai izvērtētu atbilstošāko un izdevīgāko risinājumu, Ogres novada pašvaldībai nepieciešams ilgāks laiks nekā norādīts Likuma pārejas noteikumos. Vidzemes plānošanas reģions, saskaņā ar Attīstības padomes sēdē noslēgto vienošanos, rosinās Satiksmes ministrijai grozījumus likumā.
Foto: Anita Āboliņa / Vidzemes plānošanas reģions Sēdes laikā VPR Attīstības padome tika iepazīstināta ar jaunā Interreg Europe programmas projekta “Spotlog” mērķi un plānotajām aktivitātēm, ņemot vērā, ka sagaidāma cieša sadarbība ar Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldībām “pēdējās jūdzes” transporta pakalpojumu nodrošināšanai reģionā. Klātesošie atzina, ka tēma ir aktuāla, īpaši attālākām teritorijām un tajās dzīvojošajiem. Viņi arī pauda interesi izmantot iespējas, lai iepazītos ar ārvalstu partneru pieredzi un jau funkcionējošiem risinājumiem ārvalstīs, t.sk. izzinot mobilitātes centru darbību, un dažādu risinājumu ieviešanas praktisko pieredzi. Tuvākajā laikā plānota situācijas izpēte pašvaldībās, lai apzinātu aktivitātes, kas būtu jāīsteno vietējā līmenī pasažieru un loģistikas pārvadājumu uzlabošanai. Padomes locekļi tika informēti par projekta rezultātu iespējamo integrēšanu Vidzemes plānošanas reģiona attīstības dokumentos to pilnveidei un uzlabojumiem.
Jautājumiem: Guna Kalniņa-Priede, VPR administrācijas vadītāja, guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, VPR galvenā komunikācijas speciāliste, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Seminārā tik skaidrots, ko vēl bez atbalsta aktivitātēm gūs jaunais uzņēmējs, kādi stratēģiski aspekti jāņem vērā gatavojot savu pieteikumu, veicināta izpratne par savu gatavību dalībai un runāts par katra konkurētspējas priekšrocību novērtējumu labāka rezultāta sasniegšanai starp spēcīgiem sāncenšiem. Šis pasākums ir iespēja smelties iedvesmu no dzirdētā un jau tuvākajā laikā pielietot praksē pārbaudītas atziņas, lai rezultatīvi startētu aktivitātē. Jau ziņojām, ka pieņemts lēmums par biznesa ideju iesniegšanas otrās kārtas izsludināšanu. Tās pieteikt iespējams līdz 10. augustam, aizpildot ANKETU un sūtot to uz uznemejdarbiba PIE vidzeme PUNKTS lv. Aktivitātes ietvaros tiks piedāvātas apmācības un praktiskas konsultācijas vidzemniekiem, vecumā no 18 līdz 40 gadiem, tehniski ekonomiskajā priekšizpētē, rūpnieciskajos pētījumos, eksperimentālajā izstrādē, produkta rūpnieciskā dizaina izstrādē, jauna produkta, procesa un stratēģijas izstrādē, biznesa modeļu un inovāciju vadības attīstībā uzņēmumā. Svarīgi, ka katrs pretendents var pieteikties vienai atbalsta aktivitātei. Iepazīsties ar aktivitātes nolikumu ŠEIT. Aktivitātes mērķis ir tieši jauniešu iesaiste uzņēmējdarbībā Vidzemē, kas ir viens no projekta uzdevumiem un tās ietvaros tiks nodrošināts atbalsts specifiskām apmācībām un praktiskām konsultācijām idejas attīstībai. Lai veicinātu izpratni par aktivitāti, jūnija noslēgumā tiks organizēts arī informatīvs tiešsaistes seminārs, kurā tiks runāts par biznesa ideju attīstību un dažādiem citiem jautājumiem, kas interesentiem radušies pieteikuma izstrādes procesā. Informācija par semināru sekos. Jāņem vērā, ka piesakoties dalībai faktiskā atbalsta uzsākšana notiks pēc līguma slēgšanas un VPR tirgus izpētes vai iepirkuma veikšanas. Provizoriskais aktivitātes atbalsta uzsākšanas termiņš ir 2023. gada septembris līdz oktobris. Apmācību un praktisko konsultāciju termiņš ir pieci mēneši, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada 20. martam. Finansējumu šajā aktivitātē atbalstāmo darbību ietvaros piešķir kā de minimis atbalstu. Semināru un aktivitāti organizē Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes uzņēmējdarbības centrs projektā “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā”, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus. Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai! Papildu informācijai: Laima Engere-Levina, Vidzemes uzņēmējdarbības centra vadītāja, e-pasts: laima.engere PIE vidzeme PUNKTS lv
Pasākumus vadīja pieredzējuši speciālisti, kuri ikdienā strādā Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā ar pacientiem. Ārste - psihiatre Inga Bauska stāstīja par slimību izpausmēm un uzvedību pacientiem ar konkrētām diagnozēm. Savukārt par pirms agresijas pazīmēm runāja psihiatre Ieva Everte. Viņa iepazīstināja ar universālo emociju spektru (bailes, dusmas, riebums, pārsteigums, prieks, skumjas, nicinājums) un dalījās padomos, kā atpazīt šīs emocijas cilvēka uzvedībā, žestos, mīmikā. Tāpat ārste ieteica pieeju, kā rīkoties situācijās, kad novērojamas pirms agresijas pazīmes. Klīniskais kapelāns un grupu terapeits apmācībā Andris Reiters stāstīja par cilvēka pamatemocijām. Atklājot savu lekciju, viņš citēja ārstes A. Zikusas pausto – “laipnību uztver pat agresīvs pacients”, papildus uzsverot cieņu kā vienu no pamata elementiem darbā ar jebkuru cilvēku. Ārsts -narkologs Edvīns Krastiņš stāstīja par komunikāciju ar agresīviem un iereibušiem klientiem, un dalījās savā līdzšinējā pieredzē, kā tās labāk risināt. Savukārt slimnīcas fizioterapeites Alise Janševska un Zanda Amoliņa runāja par pašu darbinieku emocionālo pašsaglabāšanos caur fiziskajām aktivitātēm. Viņas uzsvēra stresu un izdegšanu darba vietā, piebilstot, ka profesionālā izdegšana visbiežāk rodas darbiniekiem, kuri savā ikdienā strādā ar cilvēkiem. Pasākumu laikā klātesošie iepazinās ar dažādām tehnikām un metodēm, elpošanas, muskuļu relaksācijas vingrinājumiem, kas palīdz atbrīvot sasprindzinājumu ķermenī, samazināt trauksmi un nomierinātu. Šādus informatīvos pasākumus īstenot ierosināja Vidzemes plānošanas reģions projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros, balstoties uz Vidzemē izveidoto grupu dzīvokļu darbinieku līdzšinējo pieredzi un izrietošajiem jautājumiem par to, kā visefektīvāk nodrošināt atbalstu situācijās, kas saistītas ar grupu dzīvokļu iedzīvotājiem nepieciešamo psihiatrisko palīdzību. Tiekoties un pārspriežot esošās problēmas un bažas, slimnīcas vadība un ārsti pauda atbalstu un motivāciju īstenot informatīvus pasākumus. Līdz šim Vidzemes pašvaldībās deinstitucionalizācijas procesa ietvaros izveidota nozīmīga infrastruktūra cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, lai veicinātu viņu patstāvīgu dzīvi, tajā pašā laikā nodrošinot arī speciālistu atbalstu ikdienas dzīvē. Šobrīd šādi grupu dzīvokļi izveidoti Valmierā, Valkā, Cēsīs, Rūjienā, Mazsalacā, Drustu pagastā, Amatas pagasta Spārē, Tirzā, kur pakalpojumus saņem vairāk nekā 100 cilvēki. Papildus pakalpojumu uzsāk sniegt grupu dzīvoklis Madonā, savukārt šādi pakalpojumi vēl tiek veidoti Smiltenē un Vaidavā. Tuvojoties projekta “Vidzeme iekļauj” noslēgumam, kas īsteno un koordinē deinstitucioalizācijas procesu sadarbībā ar Vidzemes pašvaldībām, vēl tiek organizētas dažādas apmācības sociālo pakalpojumu darbiniekiem, bērnu ar funkcionāliem traucējumiem vasaras nometnes. Tāpat noris intensīvs darbs ar ministriju un pašvaldībām, lai aktualizētu deinstitucionalizācijas ilgtspēju pēc projekta noslēguma, kas radījis bažas ne vienai vien pašvaldībai. Aktivitātes notiek deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Tā mērķis ir Vidzemes plānošanas reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Vairāk: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/vidzeme_ieklauj/info/ Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģions |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
On May 30 to June 2, 2023 the representatives of the Development Council of the Vidzeme Planning Region visited Norway and learned about issues related to regional development and the daily work of municipalities within the FUND FOR BILATERAL RELATIONS in order to learn the best experience of the municipalities of Norway in cooperation with entrepreneurs, promoting their involvement in municipal development planning processes and decision-making process; to get to know the Norwegian experience and regional support programs for business and investments; to introduce the Norwegian municipalities with cooperation opportunities with Latvia in order to jointly implement projects and business support activities in the future
Pagājušās nedēļas nogalē, no 2. līdz 4. jūnijam, Vīlandē – vienā no vecākajām Igaunijas pilsētām – notika tradicionālās Hanzas dienas. Jau ierasts, ka svētkos, kuros notiek amatnieku tirgus un plaša kultūras programma, vēl iespējams gūt priekšstatu par citu valstu Hanzas pilsētu tūrisma piedāvājumu. Šogad ar saviem tūrisma piesaistes objektiem un jaunumiem iepazīstināja Hanzas savienības pilsētu pārstāvji no Latvijas – Limbažiem, Valmieras, Cēsīm, Straupes un Kokneses. Pasākumu kuplināja arī tūrisma piedāvājuma zīmols "Via Hanseatica".
Tūrisma ceļa "Via Hanseatica" uzturēšanā Latvijas teritorijā sadarbojas Cēsu, Limbažu, Saulkrastu, Siguldas, Smiltenes, Valkas un Valmieras novadu pašvaldības, kā arī Vidzemes plānošanas reģions.
Piektdien, 9. jūnijā festivālā “LAMPA” no plkst.14.00 līdz plkst.15.30 (Cēsu skatuve) diskusijā “Eiropas fondi Tavai nākotnei” piedalīsies Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne. Diskusijā kopā ar pārējiem tās dalībniekiem un klausītājiem tiks pārrunāti iemesli, kāpēc valstu līdzšinējā ekonomikas izaugsme ir bijusi nevienmērīga, lai gan jau teju 20 gadu ES Kohēzijas politika sniedz ievērojamu finanšu atbalstu visās jomās.
20. jūnijā EUROPE DIRECT Vidzeme aicina pievienoties izglītojošā pārgājienā Ogres Zilajos kalnos, kur kopā ar ekspertu Rolandu Ratfelderu mācīsimies par bioloģiskās daudzveidības nozīmi, dabas aizsardzības izaicinājumiem, tai skaitā arī invazīvo sugu izplatības problemātiku. Pārgājiena sākums paredzēts plkst. 10:00 un kopā pieveiksim ap 10 kilometru. Dalība pārgājienā ir bezmaksas, taču ar reģistrēšanos šeit, līdz 18. jūnijam: 
Jau ziņots, ka Vidzemes plānošanas reģiona ieviestā projekta “Uzņēmējdarbība Vidzemē” ietvaros tiek īstenota aktivitāte “Produktu attīstības apmācību un veicināšanas pasākumi”. Šobrīd pieņemts lēmums par biznesa ideju iesniegšanas otrās kārtas izsludināšanu. Tās pieteikt iespējams līdz 10. augustam, aizpildot 
Klimata pārmaiņas ir viens no mūsdienu lielākajiem izaicinājumiem; tās arvien nopietnāk apdraud spēju nodrošināt visus ar pārtiku. Sagaidāms pārtikas cenu pieaugums, un tas atstās tālejošas sekas cilvēku uzturā, kā arī ietekmēs bioloģisko daudzveidību. Šie ir iemesli, kāpēc inovācijas ir īpaši svarīgas lauksaimniecībā – ar to starpniecību iespējams gan pārveidot pārtikas sistēmu darbību, gan stiprināt sinerģiju nozarē. Lauksaimniecība arvien biežāk tiek uzskatīta par galveno nozari, lai īstenotu klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumus, kas var veicināt klimata mērķu sasniegšanu. Lauksaimnieki, piesaistot oglekli biomasā virs un zem zemes, kā arī augsnē, var nodrošināt unikālu veidu, kā reaģēt uz klimata pārmaiņām.
Vidzemes plānošanas reģions jau vairākus gadus pārstāv Vidzemi Baltijas jūras valstu reģionu sadarbības organizācijā (BSSSC), kur tas ne tikai vada Inovāciju pārneses darba grupu, bet arī aktīvi līdzdarbojas jauniešu iesaistes jautājumos. Tādēļ aicinām reģiona jauniešus, vecumā no 18 līdz 25 gadiem, piedalīties BSSSC jauniešu pasākumā, kas notiks no 9. līdz 13. septembrim Polijā, Ščečinā. Piedaloties pasākumā, tiek nodrošināta dalība arī BSSSC ikgadējā konferencē (
Jūnija nogalē noslēgsies projekts “RurCultural”, kura laikā trīs pilotvietās Līgatnē (Latvijā), Papilē (Lietuvā) un Billundā/ Grindstedā (Dānijā) tika īstenotas kultūrkartēšanas aktivitātes. Izmēģinot urbānos centros lauku teritorijās kultūrplānošanas pieeju un veicot kultūrkartēšanu, ir iegūts vērtīgs materiāls. Izpētes rezultāti Līgatnē izmantoti, lai sagatavotu dizainētu un digitālu “Līgatnes Kultūrkarti”. Tās autore - projekta eksperte Līva Kreislere, arhitekte un urbāniste. “Līgatnes Kultūrkarte” ir publicēta tīmeklī un pieejama plašam interesentu lokam, tai skaitā līgatniešiem un ar Līgatni cieši saistītajiem cilvēkiem, kas aicināti kļūt par atgriezeniskās saites devējiem.
Eiropas Prasmju gada ietvaros, EUROPE DIRECT Vidzeme organizēja pārgājienu Ogres Zilajos kalnos, kā dalībnieki tika iepazīstināti ar dabas daudzveidības piemēriem un izaicinājumiem dabas vērtību saglabāšanā un atjaunošanā, tai skaitā arī invazīvo sugu izplatības problemātiku Latvijā.
Turpinās pieteikšanās konsultācijām, ko Vidzemes uzņēmējdarbības centrā sniedz uzņēmējdarbības konsultante un inovāciju brokere Rita Sprindžuka. Viņas galvenā loma šajā procesā ir palīdzēt ar tām zināšanām, kuras konkrētajā brīdī uzņēmumam ir nepieciešamas tālākajā attīstībā, lai veidotu uzņēmuma ilgtspējīgu un inovatīvu izaugsmi. Konsultācijām pieteikties var aizpildot pieteikuma formu: 
Energoefektivitātes nedēļas ietvaros jūnijā Valmierā notika diskusija "Ūdeņradis - tā iespējas lokālā līmenī", īpašu uzmanību vēršot ūdeņraža izmantošanai transporta sektorā. Lai gan ūdeņradis kā enerģijas nesējs ir neierasts pie mums Latvijā un īpaši reģionos, to nevajadzētu uzskatīt par tālas nākotnes perspektīvu. Ūdeņraža ražošanas tehnoloģijas ir pieejamas jau šodien, ir tikai jāatrod risinājumi, kā tās visefektīvāk pielietot, uzsver nozares eksperti.
Viens no diskusijas uzsvariem bija jautājums – Kāpēc ūdeņradim ir radusies iespēja tieši tagad? “Apzinoties, ka šobrīd tiek ieguldītas lielas investīcijas atjaunīgajā enerģijā, drīzumā mums apkārt būs ļoti daudz saules un vēja parki, un kādā brīdī šī attīstība apstāsies. Var pienākt brīdis, kurā enerģijas ražotājiem nāksies “izslēgt” šos parkus, jo enerģijas cena kļūs negatīva. Tad šādā brīdī enerģijas ražotājs vairs nespēs atpelnīt savas investīcijas. Vienīgais veids, lai attīstība ietu uz priekšu, ir energointensīvās industrijas, kurās iekļaujas ūdeņradis,” uzsver Kaspars Liepiņš, Latvijas Ūdeņraža Alianses darbības koordinators. 
Jau šajā desmitgadē Latvijā būs periodi, kad saražotās atjaunīgās elektroenerģijas apjoms pārsniegs patēriņu. Elektroenerģiju var izmantot ūdeņraža ražošanai un to uzglabāt līdz lietošanai citos periodos, kad atjaunīgās elektroenerģijas pietrūkst. Eiropā ir vairākas valstis, kuras uzsākušas darbu, lai izveidotu ūdeņraža ieleju, tostarp arī Igaunija šobrīd sagatavo nacionāla mēroga stratēģiju virzībai uz ūdeņraža ielejas veidošanu. Ūdeņraža ieleja nozīmē lokāli integrētu ūdeņraža ekosistēmu, sākot no ūdeņraža ražošanas, uzglabāšanas, transportēšanas līdz gala lietotājam rūpniecībā, mobilitātē un enerģētikā. BalticSeaH2 projektā, kurā Latviju pārstāv biedrība “Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris” un Rīgas brīvosta, galvenais uzdevums būs radīt pirmo un reģionā lielāko starpvalstu ūdeņraža ekosistēmu. Vairāk uzziniet: 
Vidzemē uzsvars tiek likts uz ūdeņraža izmantošanu transporta sektorā un potenciāli arī rūpniecībā. Šobrīd Vidzemes plānošanas reģions (turpmāk arī VPR) ir uzsācis darbus divos Eiropas Savienības līdzfinansētos projektos HyTruck un H2Value. HyTruck galvenais uzdevums būs sagatavot stratēģiju ūdeņraža uzpildes staciju tīkla izveidei vairākās Baltijas jūras reģiona valstīs TEN-T koridora austrumu daļā, tostarp arī Vidzemē. 
Savukārt H2Value projekts ar īstiem testa transportlīdzekļiem – Igaunijas pilsētā Tartu sabiedriskais autobuss un Vidzemē uzņēmuma SIA “ZAAO” atkritumu pārvadātāja kravas auto, - pārbaudīs ūdeņraža spējas būt kā degvielai transporta sektorā. Krista Pētersone, VPR eksperte diskusijā uzsver, ka zaļajam ūdeņradim jāvērtē ilgtspējas kritēriji, kas pamato investīcijas. Ūdeņradim šobrīd ir vairāk papildinoša loma starp atjaunīgajiem energoresursiem. Saražotais apjoms būs ierobežots, un prioritārie sektori būs komerctransports un rūpniecība.
Lai gan abi projekti ir tikko uzsākuši darbu, no tiem tiek sagaidīti rezultāti, ar kuriem spēt pārliecināt potenciālos investorus ūdeņraža ražošanas tehnoloģiju piedāvājuma veidošanai Vidzemē, lielākos ražošanas uzņēmumus, pašvaldības kļūt par patērētājiem jeb ķēdes posmiem, kā arī nacionālā līmenī ar datiem balstītiem rezultātiem parādīt ūdeņraža potenciālu mazākos reģionos. “Ūdeņradis sniedz jaunu iespēju ieraudzīt energoapgādes alternatīvu, ar kuru mēs varam nodrošināt energoapgādes drošību. Ar šiem nelielajiem pilotiem, kuros praktiski testēsim ūdeņradi kā degvielu autobusam un atkritumu pārvadātāja kravas auto un ar datos balstītu informāciju mēs atnesīsim šo racionālo domu graudu cauri šim ūdeņraža stāstam. Vietējā degviela ar vietējo patēriņu – atrast šīs sinerģijas un veicināt dažādās sadarbības formas ar pievienotu vērtību,” atklāj Aivars Starikovs, Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes loceklis.
Viens no auditorijas interesējošiem jautājumiem bija par ūdeņraža drošību – Vai tas var sprāgt? “Ir vairāki mīti par ūdeņradi, piemēram, ka tas var viegli sprāgt, ir bīstams, dārgs un tālā nākotnē pieejams. Arī benzīns un gāze deg un sprāgst. Tā ir šo elementu vērtība, kurā enerģijas veidojas, tai sadegot. Ūdeņradis ir 14x vieglāks par gaisu un ir gaistošs. Ja tas nonāks brīvā dabā, tad tas ātri izkliedēsies atmosfērā. Protams, ja sastaps dzirksteli, tad tas var sprāgt kā jebkura ugunsbīstama viela, bet sprādziens ir iespējams tikai tīra skābekļa un ūdeņraža maisījumam. Savukārt ūdeņradim gaisā, kur ir slāpeklis ar skābekli, notiks tikai aizdegšanās bez sprādziena. Ievērojot ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumu prasības, negadījumi ir novēršami. Mēs esam iemācījušies strādāt ar šo vielu,” papildina A.Starikovs.
Diskusiju Valmierā 16. jūnijā organizēja biedrība "Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris". Pasākumu finansiāli atbalstīja Liepājas valstspilsētas pašvaldība, Elektrum Energoefektivitātes centrs, Liepājas enerģija, Valmieras Attīstības Aģentūra un Vidzemes plānošanas reģions ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda Starpreģionu inovāciju investīciju instrumenta (I3) programmas 2021.-2027. gadam projekta "H2Value" (granta līguma Nr. 101083881) atbalstu.
Š.g. 27. jūnija Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdē tika skatīti jautājumi, kas saistīti ar sabiedriskā transporta pakalpojumu plānošanu. Uz sēdi ieradās pārstāvji no VSIA “Autotransporta direkcija” AS “Pasažieru vilciens” un VAS “Latvijas dzelzceļš”, lai informētu plānošanas reģiona administrāciju un Vidzemes reģiona pašvaldības par šī brīža aktualitātēm sabiedriskā transporta pārvadājumos, detalizētāk iztirzājot situāciju Vidzemē. Īpaši Attīstības padomes locekļus interesēja jautājumi par braukšanas maksas tarifu politikas izmaiņām, kā arī elektrifikācija un iespējas paplašināt baterijas vilcienu kursēšanas teritoriju ārpus Pierīgas, t.sk. attīstot Cēsu elektrifikācijas saliņu.
Vidzemes plānošanas reģions sadarbība ar Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas speciālistiem īstenoja informatīvus pasākumus sociālo pakalpojumu sniedzējiem. Divu apmācību cikla ietvarā nodarbībās piedalījās vairāk nekā 30 grupu dzīvokļu darbinieki, lai gūtu padziļinātas zināšanas par darbu ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem dažādās krīzēs.
Ikdienā grupu dzīvokļu darbinieki ir tie, kuri ir visciešākajā saskarē ar to iedzīvotājiem, tādēļ viņu darbā būtiski ir spēt atpazīt cilvēka uzvedību, lai nenokļūtu līdz krīzes stāvoklim. Šajos pasākumos kopīgi ar slimnīcas speciālistiem pievērsta uzmanība tam, kā atpazīt un izprast dažādās emocijas, risināt agresijas situācijas, atpazīt pirmsagresijas izpausmes, vadīt situāciju, pielietot agresijas mazināšanas metodes, kā arī komunikācijas metodes.