.png)
|
Arhīva kalendārs
Pasākuma ideja radīta projektā “Vidzeme iekļauj”, lai stiprinātu vīriešu lomu sociālā darba jomā, kā arī veicinātu pieredzes apmaiņu sociālo pakalpojumu sniegšanā cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Otrais pasākums pulcēja dažādu amatu meistarus, sociālā darba speciālistus, lai pārrunātu čempionu cienīgu produktu radīšanu specializētajās darbnīcās un dienas aprūpes centros.
Pasākumā par atbalsta sniegšanu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā grupu dzīvokļos un darbu specializētajās darbnīcās pakalpojumā Spārē pastāstīja flīžu mozaīkas tehnikas darbnīcas vadītājs Jānis Saučuks. Praktiskā pieredzē ar klātesošajiem dalījās arī uzņēmuma SIA “Ewart Woods” vadītājs Maksims Jekimovs, kurš pastāstīja par produktu dizaina plānošanu un to pārdošanu. Demonstrējot izstrādājumus, dalībnieki savstarpēji apsprieda kopīgi ar cilvēkiem ar invaliditāti radīto, pastāstot, kādas ir ar to veidošanu saistītās dilemmas, problēmas vai vienkārši pārdomas. Līdzi atvesto produktu klāstā bija gan rokām darinātas sveces, koka izstrādājumi – dēlīši, šķīvji, galda organizatori, gan dažādi izstrādājumi no māla un citi produkti. Vīri arī šoreiz rādīja prasmes darbā ar koku, dienas laikā izveidojot teju 20 pārnēsājamus solus, ko turpmāk ikdienā izmantos Spāres sociālā pakalpojuma iedzīvotāji. Papildus aktīvam darbam klātesošie izdzirdēja stāstu par biznesa attīstīšanu un baudīja maltīti Ērika Dreibanta un kolēģu izpildījumā. “Vīru brokastis” apmeklēja sociālā darba speciālisti no Rūjienas, Naukšēniem, Gulbenes, Cēsīm, Siguldas, Jelgavas, Rīgas un Valmieras.
Sociālā darba joma ir viena no tām, kur vīriešu speciālistu īpatsvars ir nesalīdzināmi mazāks, salīdzinot ar sieviešu skaitu. Tomēr gan Vidzemē, gan citviet Latvijā ir sociālā darba speciālisti, kuri daļu savas ikdienas, papildus pamatdarbam, vai visu laiku un profesionālo darbību velta darbam ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, tajā skaitā, strādājot sabiedrībā balstītos sociālajos pakalpojumos. Tie ir gan dažādu amatu meistari, kuri vada nodarbības kokapstrādes, mālu un citās specializētajās darbnīcās, gan citi sociālā darba speciālisti, kuri strādā sociālajā dienestā vai sociālajos pakalpojumos. Aktivitātes notiek deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Tā mērķis ir Vidzemes plānošanas reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Vairāk: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/vidzeme_ieklauj/info/
Seminārā savu pieredzi atklās vietējie Madonas un Gulbenes novadu uzņēmēji, no kuriem kāds ir digitalizācijas ieviešanas procesā, bet kāds jau realizējis iecerēto un var sniegt vērtīgus padomus tiem, kas šādas aktivitātes plāno uzsākt. Lai labāk izprastu digitalizācijas procesa gaitu, seminārā pieaicināts par savu pieredzi pastāstīt arī tehnoloģiju uzņēmums, kas kopā ar uzņēmumiem digitalizē produktus un procesus, un kurš semināra klausītājiem atklās, kādi risinājumi iespējami, kā praktiski tiek organizēta šādu projektu izstrāde un kas uzņēmējam būtu jāzina, lai sadarbība veidotos veiksmīgāka. Seminārā par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Altum pieejamo atbalstu un pieteikšanās nosacījumiem atbalstam stāstīs abu organizāciju pārstāvji, kuri vēlāk būs pieejami arī individuālām konsultācijām. Semināru organizē Eiropas Digitālās inovācijas centra Latvijā kontaktpunkts Vidzemē, Vidzemes plānošanas reģions un LIAA Madonas biznesa inkubators, finansē Eiropas Savienība un Eiropas Savienība - NextGenerationEU.
>> Pasākuma programma (.pdf) >> Reģistrēšanās līdz š.g. 21. augustam plkst.17.00 šeit: https://ej.uz/Madona_23-08-2023 Uzziņai: Atbalsts uzņēmējiem – Digitālo inovāciju centri Latvijā Līdz 2026. gada vidum no dažādiem finansējuma avotiem Latvijas uzņēmumu digitalizācijai piešķirti vairāk nekā 183 miljoni eiro, tostarp no programmas „Digitālā Eiropa”, Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF), kā arī no Atveseļošanas fonda uzņēmumu digitalizācijai atvēlētais finansējums kopsummā sastāda vairāk nekā 13 miljonus eiro. Eiropas Savienības programmā “Digitālā Eiropa” 2022. gadā savu darbību visā Eiropā sāka Eiropas Digitālās inovācijas centri (EDIC), divi no tiem arī Latvijā. “Latvijas Digitālais akselerators” fokusējas uz produktu inovācijām, sniedzot atbalstu jaunu digitālo platformu, preču un pakalpojumu dizainam, testēšanai un ieviešanai ražošanā, savukārt “Eiropas Digitālās inovācijas centrs Latvijā” koncentrējas uz atbalstu uzņēmumu esošo procesu pilnveidei, mārketinga un inovatīvu digitalizācijas risinājumu ieviešanai un attīstībai. Centros iespējams saņemt padomus un testēt digitālās inovācijas, kā arī iegūt informāciju par sev nepieciešamā risinājuma izstrādi, attīstību. Izveidoti arī centru reģionālie kontaktpunkti, Vidzemē tie atrodas Valmierā un Cēsīs. Plašāka informācija: https://www.digitallatvia.lv/ un https://dih.lv ___ Pasākums notiek projekta “EDIC: atbalsts digitalizācijai un mākslīgā intelekta attīstībai Latvijā” (Nr. 2.2.1.1.i.0/23/I/CFLA/001) un projekta “Development of AI – ICT for Manufacturing EDIH in Latvia” (Nr. 101083983) ietvaros. Finansē Eiropas Savienība un Eiropas Savienība - NextGenerationEU. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija. Jautājumiem par semināru: Eva Meijere, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, eva.meijere PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Šogad aizvadītās vasaras nometnes bērniem ar funkcionāliem traucējumiem kopā ar ģimenēm Skangaļu muižā un vēlāk tūrisma un atpūtas centrā “Ezernieki” pulcēja 77 dalībniekus. Projektā “Vidzeme iekļauj” rasta iespēja tajās iesaistīt arī bērnus no Valsts sociālās aprūpes centriem, sekmējot to, ka arī bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības, var pavadīt laiku ģimeniskā vidē, iegūt jaunus draugus, piedalīties interesantās un noderīgās aktivitātēs.
Nometņu organizatori aicināja sagatavoties parādīt savas ģimenes “superspēju” vai iesaistīt citus kādā kopīgā aktivitātē. Tika nospēlēta pirmizrāde pašas ģimenes izdomātai lugai, tāpat dalībnieki dziedāja, vadīja spēles, rotaļas, kas ģimenēs iegājušās paaudžu paaudzēs, mazākie nometnes dalībnieki rādīja savas iecienītākās deju kustības. Līdz šim vecāki visvairāk nometnēs novērtējuši sniegto iespēju izrauties no ierastā, pabūt citā – brīvā un nepiespiestā vidē, kā arī iepazīties ar citām ģimenēm, dalīties pieredzē un atbalstā, padomos. Vecāki izceļ nometnē saņemto iedrošinājumu attīstīties un darboties. Tāpat arī novērtētas dažādas speciālistu konsultācijas un terapijas. Savukārt nometņu organizatori atzīst, ka tās ir iedvesmojošas abās pusēs – ik reizi tas ir jauns piedzīvojums gan dalībniekiem, gan komandai. “Nometņu laikā ģimenes sadraudzējušās un daudzi turpina sazināties arī pēc tām. Milzīgs gandarījums radīt ikvienam nometnes dalībniekam iespēju atpūsties un draudzēties, palīdzēt pieņemt situāciju un doties tālāk, stiprināt attiecības brāļu un māsu starpā. Neizsakāms prieks dzirdēt smieklus un līdz sirds dziļumiem sāpīgi redzēt raudam, kaut arī šīs asaras ir dziedējošas. Kopā būšana ārpus ierastās ikdienas ir tas, kas nepieciešams šīm ģimenēm arī turpmāk, tāpēc ļoti ceru, ka arī pēc projekta beigām būs iespēja organizēt līdzīgas nometnes,” uzsver projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone. “Vidzeme iekļauj” komanda pateicas visām ģimenēm – ikvienam bērnam un vecākam par ieinteresētību, gaidām, uzticēšanos, piedalīšanos, būšanu kopā, kas padarīja iespējamu šādu nometņu organizēšanu gadu no gada. Nometnes organizētas Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Vairāk: http://www.vidzeme.lv/lv/projekts_vidzeme_ieklauj Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģions
Šajā gadā, izvēloties no pašvaldību un reģiona uzņēmējdarbības atbalsta organizāciju pieteiktajiem "Vidzemes stāsti 2023" 32 pretendentiem, ņēmām vērā "Jaunā Eiropas BAUHAUS" principus – skaisti, ilgtspējīgi, iekļaujoši. Katrs šī gada uzņēmēja stāsts ir arī lieliska novada vizītkarte un reģiona pērle. Šogad Vidzemes uzņēmēju iedvesmas stāstu pulkam pievienojās 11 uzņēmēji. Smiltenes novads | SIA “Janlo” – Ilvas un Jāņa Lodziņu ģimene saimnieko Latvijas vienā no skaistākajām ainavu vietām – Raunas Staburaga krastā. Ģimenes uzņēmums SIA “Janlo” izveidots 2011. gadā. Uz to pamudināja 2008./2009. gada ekonomiskā krīze. Novērtējot savas izglītības, prasmes un situāciju tirgū, tika nolemts sākt strādāt pašiem sev – izveidot uzņēmumu, kas nodarbojas ar mežistrādi pēc klienta vēlmēm un iespējām. “Augi arī nesteidzas, viņi plaukst, kad jāplaukst, zied, kad jāzied. Mums ir vairāk jāmācās no tiem – darīt visu, kad pienāk laiks, nevis skriet notikumiem pa priekšu,” tā Ilva. Ogres novads | ZS “Mētras” – Ulda un Ivetas ģimene savu nišu uzņēmējdarbībā ir atraduši, hobiju pārvēršot par saimniecisko darbību. Dzimtas īpašumā Daugavas krastā ģimene bioloģiskām lauksaimniecības metodēm kopj un apstrādā 2 hektāru lielu cidoniju lauku, kas ir galvenais resurss, lai taptu “Mētru gardumi”. “Tā ir uzņēmuma veiksmes formula – klientiem pieejama audzēšanas un ražošanas procesa caurskatāmība,” saka saimnieks Uldis. Limbažu novads | SIA “Kokļu mežs” piedāvā īpaši izstrādātu kokles spēles apmācības programmu, kurā reģistrējoties, pieejami mācību materiāli, lai katrs interesents tos varētu izmantot sev ērtā laikā un vietā. Programma izstrādāta ļoti veiksmīgi, jo nav nepieciešama pedagoga klātbūtne kokļu spēles apguvei un mācību materiāli paredzēti dažādiem kokles spēles prasmju līmeņiem. “Lai uzņemtos atbildību veidot uzņēmumu, ir jāspēj degt par to, kas tiks darīts. Tikai tas var ļaut celties rītu no rīta, brīvdienās un vakaros, lai paceltu gaisā kaut ko nebijušu, kaut ko brīnumainu, kas tad arī ir uzņēmums,” iesaka uzņēmuma dibinātājs Ansis Jansons. Cēsu novads | SIA “Rakši” ir tūrisma uzņēmums, kas piesaista ceļotājus no visas Latvijas un ārvalstīm un savā attīstībā neapstājas pie sasniegtā. Tas ieņem nozīmīgu nišu Latvijas un arī Baltijas tūrisma tirgū. “Rakši” atrodas netālu no Cēsīm un te mīt vairāk kā 200 dzīvnieku – kamieļi, lamas, alpakas, lemuri, Austrālijas ķenguri, zebras, Puatu ēzeļi, Vale melnkakla kazas, Vale melndeguna aitas, Hailandes govis, krāsainie papagaiļi Aras, emu, strausi, surikāti, jūrascūciņas un truši. “Svarīgi ir ticēt tam, ko esi iecerējis darīt un ticēt vairāk kā tam tic visi pārējie. Tad kad kaut kas padomā, nevajag gaidīt citu vērtējumu, jo negatīvais var nobremzēt. Vajag iet un darīt,” tā saimnieks Kristaps Blaus.
Gulbenes novads | SIA “Leff” darbojas kokapstrādes nozarē. Uzņēmums ražo plūdenu un organisku līniju grīdas segumu – līklīniju parketu no ozola, kur katrs dēlis ir unikāls – ar saglabātu koka dabisko formu. Neatkārtojamo izskatu parketa grīdai piešķir dēļu sākotnējās formas. Katram dēlim tiek atrasta īstā vieta grīdā tā, lai samazinātu atgriezumus un izceltu dabisko skaistumu, tādējādi rūpējoties par dabu un reizē padarot unikālu katru grīdu, kas izgatavota. “Esmu gribējis darīt visu un visiem, bet tad ir viss jāmāk, jāpazīst. Tas nav iespējams. Kad to saproti, nofokusējies uz to vienu, ko zini vislabāk, dari vislabāk, un to tad arī dari,” saka īpašnieks Edgars Birže. Valkas novads | ZS “Purmaļi” ir viena no lielākajām lauka dārzeņu audzētāju saimniecībām Vidzemē. Tā atrodas Valkas novada Ērģemes pagastā. Grūti atrast tādu dārzeni, kuru ZS Purmaļi neaudzē, jo Vilnis Vehi savā saimniecībā audzē sākot no siltumnīcu dārzeņiem – tomātiem, gurķiem un paprikai līdz pat zaļumiem, kabačiem un ķiplokiem. Vislielākās platības saimniecībā aizņem tradicionālās dārza kultūras – kartupeļi, kāposti, burkāni, bietes un sīpoli. “Galvenais lai pietiek spēka! Lai būtu par uzņēmēju laukos nepieciešama liela apņemšanās, vēlme darīt un ļoti daudz spēka darīt,” norāda saimnieks Vilnis. Alūksnes novads | ZS “Igaunīši” – šajā ģimenes saimniecībā čaklums ir tas, ar ko aizsākās uzņēmējdarbība. Ģimenes uzņēmuma nodibināšanā vislielākais nopelns ir Sintijai Ilsjānei, kura, sekojot gan mātes ierādītam darbam – zemeņu audzēšana, gan tēva aizsāktam darbam – biškopība, nu ir izveidojusi savu piemājas saimniecību, kas ir viena no Vidzemes zemeņaudzētāju tirgus ievērojamiem dalībniekiem. “Igaunīšu zemenes” atpazīst daudzi. “Strādājot laukos, viens Tu neesi darītājs,” atzīst Sintija, “svarīgi ir atrast komandā cilvēkus, kas domā līdzīgi un spēj strādāt vienā tempā”. Varakļānu novads | Piemājas saimniecība “Cinīši” ir ģimenes uzņēmums, kas audzē un kopj kazas, nodarbojas ar kazas piena produktu pārstrādi, gatavojot kazas piena mājas saldējumu, sieru. Produkciju ražo no pašu gatavotām izejvielām, nodrošinot videi draudzīgu ražošanas procesu. Produkcija ir pieejama tirgos un publiskos pasākumos Varakļānu novadā un ārpus novada robežām. “Ar labākajām idejām ir tā – vieni saka, ka tās rodas garāžā, es saku tās rodas nakts vidū. Lauki mēdz aizaugt, cilvēki mēdz pārcelties projām. Mēs tā negribējām. Te ir mūsu dzimtas mājas. Mēs piecirtām kāju pie zemes un teicām – mēs te paliksim, mēs te strādāsim!” tā saimniece Jolanta Nagle. Valmieras novads | SIA “LIVO” ir veselīgo dzērienu darītava, kas savos gatavotajos dzērienos apvieno vitamīniem un aktīvajām vielām bagātos augļus un ogas, tiem pievienojot garšaugus un garšvielas, lai radītu neatkārtojamu garšu dzērienus. “Citreiz produkti rodas tik neparedzami brīnumainā kārtā, pat neieguldot tik lielu darbu kā varētu domāt. Tas ir kā māksliniekam – uznāk entuziasms, pamostos no rīta un hops, sanāk. Citreiz vienu dzērienu taisi trīs mēnešus, bet tā arī nesanāk,” atklāj uzņēmējs Kristiāns Rūdolfs Indrāns. Saulkrastu novads | SIA “ASK Enterprise” ar alumīnija kuģu korpusu, motorlaivu, katamarānu korpusu būvi nodarbojas no 2010. gada, bet pats uzņēmums dibināts 1991. gadā un sākotnēji Rīgā nodarbojās ar tērauda kuģu korpusu būvi un remontu. “Lai strādātu kuģu būves nozarē, jāizveido spēcīga komanda, uz kuru var paļauties un kura strādā ar augstu precizitāti un atbildību. Tāpat kā jebkurā uzņēmējdarbības nozarē – arī pašam uzņēmējam jābūt mērķtiecīgam un čaklam,” norāda uzņēmuma direktore. Madonas novads | A/S “Lazdonas piensaimnieks” veic pilnu piena pārstrādes ciklu – piena sagādi, pārstrādi, piena produktu ražošanu un realizāciju. Ražoto produktu klāsts ir ļoti daudzveidīgs – piens, krējums, biezpiens un biezpiena izstrādājumi, jogurti, deserti. Visa produkcija tiek pagatavota no augstas kvalitātes izejvielām – piena, kas tiek iepirkts no vietējām zemnieku saimniecībām un kooperatīvām sabiedrībām. Ražojot produkciju tiek ievēroti un uzlaboti visi tehnoloģiskie procesi, lai produkts pārstrādes laikā ne tikai saglabātu savu vērtību, bet pat uzlabotos tā garša un uzturvērtības. “Veiksmes atslēga? Tāda var būt tikai veiksmīgas pārdošanas gadījumā, bet uzņēmuma attīstība, lai varētu tik ilgus gadus pastāvēt, ir ļoti rūpīgs darbs, liela atbildība pret cilvēkiem, ar ko sastrādāties, precizitāte, godīgums,” norāda vadītāja Elvīra Utināne. Ar šī gada uzņēmumu detalizētākiem aprakstiem iespējams iepazīties digitālajā brošūrā. Pasākuma laikā, projekta EUROPE DIRECT Vidzeme ietvaros, aicinājām Kārli Potu, jauno tehnoloģiju entuziastu, iepazīstināt klātesošos ar mākslīgā intelekta jeb AI iespējām šodienas un nākotnes Eiropā. Noskaidrojām – kas ir mākslīgais intelekts, kādā valodā ar to runāt un kā tas var palīdzēt uzņēmējiem? Katram no nominantiem bija iespēja ielūkoties arī AI veidotā video, kas parādīja uzņēmuma nākotnes iespējas. Kā vienots elements izcēlās tieši digitalizācija, jaunu prasmju apgūšana un izaugsme. Par Vidzemes stāstiem Vidzemes stāstu ideja radās 2012. gadā kā atbildes reakcija tam, ka visā pasaulē un arī Vidzemē bija vērojama tendence iedzīvotājiem aizplūst uz lielpilsētām, citiem novadiem un citām valstīm, atstājot lauku teritorijas mazāk apdzīvotas. Lai parādītu, ka reģionā joprojām ir uzņēmīgi cilvēki, kas tic Vidzemes nākotnei, Vidzemes plānošanas reģions aizsāka tradīciju lepoties ar tiem, kuri dara un kuriem izdodas. Šis svinīgais augusta notikums ir iespēja vienam otru iepazīt, varbūt atrast domubiedrus vai sadarbības partnerus, bet pilnīgi noteikti iedvesmoties no rosīgiem vidzemniekiem. Kopā šajos 12 gados ir sumināti 297 stāsti – no maziem uzņēmējiem, mājražotājiem un amatniekiem līdz lielām saimniecībām, ražotājiem, inovatoriem un eksportējošiem uzņēmumiem. Vidzemnieku dārza svētkus 2023 organizēja Vidzemes plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centrs projekta “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” un projekta “EUROPE DIRECT Vidzeme” aktivitāšu ietvaros. Projekts “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” tiek īstenots Vietējās attīstības, nabadzības mazināšanas un kultūras sadarbības programmā, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus. Projektu “EUROPE DIRECT Vidzeme” finansiāli atbalsta Eiropas Komisija. EUROPE DIRECT Vidzeme galvenais uzdevums ir sniegt Vidzemes iedzīvotājiem savlaicīgu un objektīvu informāciju par nozīmīgākajām aktualitātēm Eiropā, kā arī rosināt iedzīvotāju diskusijas par Eiropas nākotni. Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai! Vairāk informācijas: Jolanta Sausiņa, Vidzemes plānošanas reģiona uzņēmējdarbības eksperte, vidzemes.stasti PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Marta Riekstiņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv
63. saiets Latvijā aicināja kopā gandrīz 400 latviešus no visas pasaules, lai paplašinātu latviskās zināšanas, stiprinātu latviskas ģimenes, sekmētu latviskas draudzības, veicinātu latvisku kopības izjūtu un attīstītu latvisku kultūrvidi.
Pasaules latviešu ģimeņu saiets - nometne "3×3" Preiļos. Foto: I. Madžule, VPR Nometnes dalībniekiem tika dota iespēja piedalīties dažādās praktiskās nodarbībās, piemēram, izgatavot koka tauri, darināt senos ādas apavus vai zīļu vainagu, jostu un apaudu, kā arī lina kreklu un vilnas vamžus. Viņiem tika piedāvāts iesaistīties diskusijās-lekcijās par latviešu tradīcijām un godiem, spēka avotiem, politiku, kā arī apciemot tuvākās apkārtnes lauku saimniecības. Dalībnieki varēja iesaistīties koklēšanas, māla trauku izgatavošanas, rotu kalšanas, latviskās virtuves, dziedāšanas vai dzejvalodas klasēs, kā arī gūt jaunas zināšanas un pieredzi ģimenes semināros, skaņu meditācijā vai improvizācijas teātrī. Vēl viņi varēja dziedāt korī, iet rotaļās, dejot vai nodarboties ar sportu.
Pasaules latviešu ģimeņu saiets - nometne "3×3" Preiļos. Foto: I. Madžule, VPR Savukārt bērniem atkarībā no vecuma tika piedāvāta atsevišķa programma. Mazajiem – dažādas rotaļas un aktivitātes. Bērni no septiņu gadu vecuma varēja izmēģināt koka darbus, jāšanu ar zirgu, ritmiku, rokdarbus. Viņiem mežā tika dota iespēja apgūt "vilku mācību". Bērni gatavoja lokus šaušanai ar bultām, kūra ugunskuru un cēla zaru telti. Viņiem tika mācīts, kā izdzīvot dabā. Dienas izskaņā bija arī danči, nakts basketbols un orientēšanās ģimenēm un draugiem, zoles turnīri, viktorīnas un slavenās “3x3” “nīkšanas”. Dalībniekus saliedēja arī jestras balles līdz rīta gaismai.
Pasaules latviešu ģimeņu saiets - nometne "3×3" Preiļos. Foto: I. Madžule, VPR VPR remigrācijas koordinatore Inga Madžule, vērtējot ieguvumus no dalības “3x3” nometnē, saka: “Vispirms būtiski bija dibināt jaunus kontaktus ar disaporas latviešiem. Daudz deva gan tikšanās, gan individuālas diskusijas ar viņiem, viņu domu, vajadzību izprašana, kā arī domu par atgriešanos un ieteikumu remigrācijas veicināšanai uzklausīšana. Par savu galveno personīgo ieguvumu uzskatu labākas izpratnes veidošanu par latvisku vidi un latviskām tradīcijām, redzesloka paplašināšanu. Domājot par līdzīga satura aktivitātēm Vidzemē nākotnē, bija noderīgi iepazīt saieta organizatorisko pusi.” _____ Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions realizē funkciju "Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators")". Papildu informācijai: Inga Madžule, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, tālr. +371 29374285, remigracija PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv
CITAS VIDZEMES REMIGRĀCIJAS ZIŅAS .
Katru gadu četriem kandidātiem – katram no citas Baltijas jūras reģiona valsts – starptautiska žūrija piešķirs “BSR Cultural Pearl” titulu. Pilsētas, novadi un citas apdzīvotās vietas tiek aicināti piedalīties pilotprojektā, lai kļūtu par pirmajiemm “BSR Cultural Pearls” titula pretendentiem, vienlaikus palīdzot projekta partneriem attīstīt šo jauno iniciatīvu. Pieteikšanās process, lai kļūtu par “BSR Cultural Pearl” titula saņēmēju, tika uzsākts 10. augustā. Tam ir divi posmi. Vispirms ir jāsagatavo priekšatlases anketa, pēc kuras, izvērtējot atbilstību pamatkritērijiem, motivāciju dalībai un potenciālu, tiks atlasīti kandidāti otrajai konkursa kārtai. Nākamais solis ir pilns pieteikums, kurā kandidāti tiks aicināti izstrādāt detalizētāku redzējumu un programmu savai pilsētai, novadam vai apdzīvotajai vietai, balstoties uz programmas piedāvātu kultūras un noturības rīcības plāna paraugu. Tiem, kas iesniegs pārliecinošākos rīcības plānus, tiks piešķirts “BSR Cultural Pearls” tituls. Četri veiksmīgākie “BSR Cultural Pearl” titula saņēmēji tiks paziņoti 2023. gada 1. decembrī pēc atlases procesa pilotprojekta noslēguma. Vairāk informācijas par projektu var atrast: www.culturalpearls.eu. __________ Kontekstam: Projektā “BSR Cultural Pearls” apvienoti 12 partneri, tostarp Vidzemes plānošanas reģions, no 8 valstīm. Projektu finansē INTERREG Baltijas jūras reģiona programma 2021. -2027. gadam. Jautājumiem par projektu “BSR Cultural Pearls”: Lelde Ābele, projekta vadītāja VPR, lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Egija Saļņikova, ARS BALTICA (“BSR Cultural Pearls” projekta asistente)
CITAS PROJEKTA BSR CULTURAL PEARLS ZIŅAS .
Buklets sniedz ieskatu par galvenajiem teritorijas raksturlielumiem, uzņēmējdarbības vidi reģionā, iespējām iegūt profesionālo un augstāko izglītību, iespējām iesaistīties kultūras un sporta aktivitātēs, kā arī saņemt medicīnisko palīdzību. Informatīvajā materiālā apkopota arī noderīga informācija par to, kur vērsties, kārtojot ar pārcelšanos uz Latviju saistītas formalitātes. Izdevums drukātā formā nonāca pie mērķauditorijas jau XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku pasākumu laikā, kur pulcējās liels skaits latviešu diasporas pārstāvju. Paredzēts, ka materiālu turpinās izplatīt arī citos publiskos pasākumos. Lejuplādei un lasīšanai buklets pieejams šeit.
_____ Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions realizē funkciju "Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators")". Papildu informācijai: Inga Madžule, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, tālr. +371 29374285, remigracija PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv CITAS VIDZEMES REMIGRĀCIJAS ZIŅAS .
Kultūrplānošana ir metode, kuras būtība ir sniegt palīdzību pilsētplānošanas procesā, izmantojot kultūras un mākslas aktivitātes. Tā tika veiksmīgi iedzīvināta projektā Urb Cultural Planning (2019 – 2021). Tajā iegūtās zināšanas vēlāk tika testētas vidēja un maza izmēra pilsētās projektā RurCultural (2022 – 2023), izmēģinot metodi Papilē (Lietuva), Līgatnē (Latvija) un Grindstedā (Dānija). Projektā sagatavotās kultūrplānošanas politikas vadlīnijas kalpos kā palīgs un piemērs pašvaldībām urbānos centros lauku teritorijās savu vadlīniju izstrādāšanai. Tās palīdzēs stiprināt kopienu kultūras daudzveidību un vērtības, vienlaikus apliecinot, ka kultūrplānošana ir izmantojama arī kā ekonomiskās attīstības un kopienu aktivizēšanas instruments. Tādējādi tiks arī veicināta sadarbība starp pašvaldībām, kultūras organizācijām un vietējām kopienām. Vadlīnijas iepazīstina ar kultūrplānošanas jēdzienu. Tās parāda to, kā notiek kultūrplānošanas process un kādas ir metodes, kā arī kādi ir kultūrplānošanas ieguvumi lauku un pilsētu-lauku teritorijās. Savukārt pieminētie piemēri no Papiles, Līgatnes un Grindstedas palīdzēs labāk izprast šīs pieejas izmantošanas iespējas praksē. Materiālu papildina plašs izmantotās literatūras un avotu saraksts. Vadlīnijas veidotas ciešā sadarbībā ar arhitekti un urbānisti, projekta RurCultural eksperti Līvu Kreisleri. Aicinām vadlīnijas lasīt un lejuplādēt, spiežot >> KULTŪRPLĀNOŠANAS POLITIKAS VADLĪNIJAS.
_____ Kontekstam – projektā RurCultural trīs partneri - Dānijas Kultūras institūts (vadošais partneris), Vidzemes plānošanas reģions un Laimikis.LT (pilsētu spēļu un pētījumu laboratorija Lietuvā) – veidoja kultūrkartēšanas aktivitātes, lai pieteiktu ilgtermiņa projektu ES finansējumam. RurCultural ir saņēmis Baltijas jūras valstu padomes (CBSS) Sekretariāta Projektu atbalsta fonda (PSF) finanšu atbalstu. Jautājumiem: Eva Meijere, projekta RurCultural vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, eva.meijere PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv
.
Apmaiņas brauciens tika uzsākts ar viesošanos Kurzemes reģiona Uzņēmējdarbības centrā, kur tā vadītāja Baiba Kūma iepazīstināja ar centra galvenajiem darbības virzieniem, aktivitātēm, uzņēmējdarbības atbalsta veiksmes stāstiem, kā arī īstenotajiem un aktīvajiem projektiem. Dienai turpinoties, tika iepazītas pagājušajā gadā izveidotās koprades telpas “Saldus KOPtelpa”, kas kalpo kā vieta, kur rosināt satikšanos un īstenot idejas starp pašvaldību, uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Šeit Saldus novada pašvaldības starptautisko sadarbības projektu vadītāja Lana Radčenko iepazīstināja ar īstenotajām idejām, kā arī pastāstīja par sadarbību ar Liepājas biznesa inkubatora atbalsta vienību, kā rezultātā izveidota Saldus uzņēmējdarbības atbalsta filiāle.
Kuldīgā reģionu speciālisti apmeklēja kokapstrādes uzņēmuma SIA “Stiga RM” rūpnīcas telpas, izzinot un pieredzot bērza saplākšņa ražošanas ciklus. Uzņēmums ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Kuldīgas novadā un, kā uzsvēra tā valdes loceklis Jānis Osis, arī viens no sociāli atbildīgākajiem. Sadarbībā ar pašvaldību īstenoti dažādi sociālie projekti bērnu interešu izglītības atbalstam, no uzņēmuma līdzekļiem veikts 2 miljonu eiro ziedojums Ukrainas atbalstam, kā arī ziedots Jaunpils pils atjaunošanai pēc postošā negaisa. Šobrīd uzņēmums investē līdzekļus jaunas rūpnīcas būvniecībai Tukumā un jaunu iekārtu uzstādīšanai rūpnīcā Kuldīgā. Nākotnē plānota īres nama būvniecība jauna darbaspēka piesaistīšanai no citiem reģioniem.
No industriālas uz pavisam radošu un modernu vidi Kuldīgas vecpilsētā, viesošanās turpinājās koprades mājā - “Kuldīgas Adatu fabrika”, kas 2022. gadā atjaunota no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējuma līdzekļiem. Koprades telpas savu nosaukumu saglabājušas no cara laikiem, kad šeit darbojusies īsta adatu fabrika, bet šobrīd šeit mājo Latvijas Mākslas akadēmijas starptautiskā maģistra studiju programma “Pakalpojumu dizaina stratēģijas un inovācijas” studentiem no visas pasaules, Kuldīgas mākslinieku rezidence, 3D prototipēšanas darbnīcas, Kuldīgas digitālais centrs un LIAA Kuldīgas biznesa inkubators.
Dienas noslēgumā tika iepazīta viena no gleznainākajām Baltijas jūras piekrastēm ar iespaidīgu stāvkrastu Jūrkalnē. Te izveidojusies tūrisma un atpūtas vieta, kur nesteidzīgi baudīt neskarto dabas skaistumu. Apmaiņas braucienam turpinoties, inovatīvi risinājumi un mūsdienu tehnoloģijās balstīta vide patīkami pārsteidza Ventspilī, zinātnes cetrā “Vizium”. Centrs darbojas nedaudz vairāk kā gadu un drīzumā sagaidīs savu 200 000 apmeklētāju. Zinātnes centrs radīts gan kā izzināšanas vieta ģimenēm ar bērniem, gan kā izglītības iestāde, jo tajā tiek pasniegtas 25 interešu izglītības programmas ar uzsvaru uz zinātni, tehnoloģijām, inženieriju un STEM pētījumu jomu bērniem no 6 gadu vecuma. Ventspilī iedvesmojoša pietura reģiona speciālistiem šķita arī uzņēmējdarbības atbalsta organizācija “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” (VATP). Nodibinājums kopš 2005. gada radījis infrastruktūru, kuru apsaimnieko un veido kā modernu, 21. gadsimtam atbilstošu, uzņēmējdarbības vidi. Pateicoties izveidotajai videi, dažādu progresīvo nozaru uzņēmumi šeit var saņemt atbalsta pakalpojumus uzņēmumu attīstībai Ventspils pilsētā un reģionā. Kā viena no atbalsta vienībām uzņēmējdarbības attīstībai izveidota dizaina darbnīca RADE, kur iespējams iznomāt dažādas iekārtas, lai pēc paša radīta dizaina apstrādātu apģērbu, plastmasu, metālu, koku, akrilu un citus materiālus. VATP darbojas ne tikai kā biznesa atbalsta centrs, bet arī kā digitālo inovāciju un izglītības tehnoloģiju centrs, organizējot izglītības un karjeras atbalsta pasākumus STEM jomās un tehnoloģiju demonstrēšanu Kurzemes Democentrā.
Neatņemama sastāvdaļa Kurzemes piekrastes uzņēmējdarbības potenciāla iepazīšanas laikā bija tās pērles – Kolkasraga -, apmeklējums. Šeit ar pašceptiem sklandraušiem, lībiešu valodas demonstrējumu un stāstiem par Kolku, sagaidīja kempinga un brīvdienu mājas “Ūši” saimniece Dženeta Marinska. Vietā, kur satiekas Baltijas jūras un Rīgas līča ūdeņi, mīt sena vēsture, nedaudz mistikas un tradīcijas, kas saglabājušās arī mūsdienās. Tālāk ceļš veda uz atpūtas un sporta kompleksu „Dzintarkrasts”, kur tiek novērtētas Kurzemes lauku tūrisma iespējas un burvība, atrodoties pie jūras. Gluži kā Kolkā, kur pateicoties Krišjāņa Valdemāra pienesumam jūrniecības tradīcijas ir saglabājušās vēl šodien, arī Rojā viena no galvenajām nodarbēm ir zvejniecība un zivju pārstrāde. Tāpēc šeit kā noslēdzošais pieredzes apmaiņas brauciena galamērķis – zivju un jūras velšu produkcijas ražotājs, uzņēmums SIA “Banga Ltd”. Kā pastāstīja uzņēmuma valdes loceklis Ingus Veckāgans, rūpnīca apvieno tradīcijas un garšu ar mūsdienīgu pārstrādi, jo veiktas investīcijas robotizētos risinājumos darbam pie līnijām, kā arī pašu uzstādītais saules paneļu parks apgādā ar "zaļo" elektroenerģiju, nodrošinot 20% no ražotnes elektrības vajadzībām. Uzņēmuma saražotā produkcija tiek realizēta 36 pasaules valstīs, tostarp Japānā, Kanādā un Austrālijā.
Pozitīvo pieredzi Kurzemes reģionā un apmaiņas brauciena nozīmīgumu uzsvēra Inguna Kucina, Projekta SMEPRO REG vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā: “Šī ir otrā šāda veida pieredzes apmaiņas vizīte projekta ietvaros un šoreiz mums bija lieliska iespēja redzēt, ka Kurzemē inovācijas, radošums un nemitīga vēlme attīstīties ir sinomīni uzņēmējdarbībai. Reģionam ir izaicinājums izaugsmes līdzsvara atrašanai starp lielajiem "vaļiem", Ventspili un Liepāju, kā arī mazākām pilsētām. Es domāju, ka uzņēmējdarbības atbalsta un koprades telpu speciālistiem, kas dodas vizītēs, ir vērtīgi redzēt kādus risinājumus ir atraduši citu reģionu kolēģi, kā tiek veidota sadarbība ar uzņēmējiem un kas ir tās atslēgas, kas ļauj atrast kopīgu valodu. Vienmēr ir vērtīgi apmeklēt ražotnes un uzņēmumus, kurus ikdienā, iespējams, redzam tikai ejot garām, aprunāties ar cilvēkiem, kas šajos uzņēmumos strādā, saprast izaicinājumus un diskutēt par iespējām.” Kā vērtīgu un iedvesmojošu pieredzes apmaiņas braucienu vērtē arī Marita Bernāre, Skola6 Projektu vadītāja: “Pasākumu noteikti vērtēju ar lielu plus zīmi, īpaši patika apmeklēt un klausīties uzņēmējos, kuru darbības sfēra saistīta ar manu ikdienas darbu - koprades telpām, piemēram, “KOPtelpa” Saldū un “Adatu fabrika” Kuldīgā. Bija vērtīgi un iedvesmojoši ieskatīties dažādu uzņēmumu aizkulisēs, dzirdēt pieredzes stāstus par veiksmēm un izaicinājumiem, arī izaugsmi. Ar prieku dalījos gūtajos iespaidos ar saviem kolēģiem no “Skola6”. Projekts “Uzņēmējdarbības atbalsta vides attīstība reģionos” SMEPRO REG (Nr. LVIII-056) tiek īstenots Pārrobežu sadarbības programmā 2014.-2020. gadam. Projekta kopējais finansējums ir 183 456,87 EUR, Eiropas Savienības līdzfinansējums ir 165 111,18 EUR.
Plašāka informācija: Projekta SMEPRO REG vadītāja Inguna Kucina, inguna.kucina PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā Krista Blūma, krista.bluma PIE vidzeme PUNKTS lv
Vērtīgā pieredzē dalījās uzņēmumu pārstāvji, kas piedāvā digitalizācijas pakalpojumus, kā arī uzņēmēji, kas savai attīstībai jau nesen digitalizējuši produktus vai procesus. Savukārt par atbalsta iespējām pastāstīja EDIC Vidzemes kontaktpunkta, kā arī Altum un LIAA speciālisti.
SIA MittHus projektu vadītājs Aivis Mitenieks, atskatoties uz pieredzēto, atzina, ka uzņēmuma digitalizēšana ir veids, kā iegūt uzņēmumā vairāk laika jaunām lietām. Ieviešot un attīstot uzņēmumā CRM sistēmu pārdošanas procesa efektivizēšanai, viena no atziņām bijusi – ir jāspēj skaidri definēt, kāds būs mērķis, jāsaprot, kas tieši jādara, un jāanalizē, kāds risinājums būs vispiemērotākais. Tāpat uzņēmuma vadītājam jāapzinās, ka jauninājumi ietekmēs darbinieku ikdienu – būs jāpanāk līdzšinējo paradumu maiņa, būs jāorganizē apmācības gan darbiniekiem, gan tajās jāpiedalās arī pašam uzņēmuma vadītājam. Būtiski meklēt veidus, kā ieviestās sistēmas izmantot plašāk – piemēram, ne tikai izmantot sistēmu, lai uzskaitītu saražotās preces un ražošanas detaļu atlikumus noliktavā, bet ar sistēmas palīdzību efektīvi veikt cenu piedāvājuma aprēķinus, aprēķināt darbinieku patērēto laiku un līdz ar to arī izmaksas konkrētu aktivitāšu veikšanai, utt.
Savukārt SIA LEFF valdes loceklis Edgars Birže bija pārliecināts, ka liela daļa nepieciešamo risinājumu ir jau meklējumi tirgū, tie tikai jāpielāgo individuālām vajadzībām. Labs atbalsts ir kontaktpersona, kas var palīdzēt izpētīt pieejamo risinājumu klāstu un atlasīt atbilstošāko testēšanai un ieviešanai uzņēmumā.
No pakalpojuma sniedzēja skatupunkta vērtējot, Renārs Vārsbergs, SIA PHASE IT valdes loceklis, sniedza uzņēmējiem ieskatu par to, kas ir CRM sistēma un kā tās ieviešana un uzlabošana var palīdzēt uzņēmumiem ikdienas darbā. Uzņēmēji varēja uzzināt par plašo moduļu piedāvājumu, kas paredz gan klientu datu bāzes izveidi, gan sistēmas izveidi cenu piedāvājuma sagatavošanai, noliktavu pārvaldību, ražošanas procesa un gatavās produkcijas uzskaitei grāmatvedības vajadzībām u.c. Būtiska atziņa, kas radusies pēc vairāku gadu darba pieredzes – funkcionāla nekārtība uzņēmumā visticamāk rezultēsies digitālā nekārtībā, tāpēc pirms ko digitalizēt, uzņēmumiem jāpārdomā rūpīgi šī brīža procesi uzņēmumā, lai saprastu, kur ir vājās vietas, kas būtu jāpilnveido. Seminārā EDIC Vidzemes kontaktpunkta pārstāve Laima Engere-Levina pastāstīja par EDIC un tā kontakpunkta Vidzemē piedāvāto pakalpojumu grozu, kā arī aicināja uzņēmumus sazināties ar EDIC kontaktpunktiem, lai saņemtu palīdzību digitālā brieduma testa aizpildē. Tests ir pirmais solis ceļa kartes iegūšanai, savukārt, ceļa karte ir nepieciešama, lai pieteiktos kādai no atbalsta programmām digitalizēšanas aktivitāšu realizēšanai uzņēmumā.
Pasākumā tika sniegta detalizēta informācija par Altum un Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalsta programmu iespējām, kā arī uzņēmumi individuāli konsultējās ar organizāciju pārstāvjiem un norunāja pirmās tikšanās, lai uzsāktu pieteikšanās procesu digitalizācijas atbalstam. ___
Finansē Eiropas Savienība un Eiropas Savienība - NextGenerationEU. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.
Uzziņai: Atbalsts uzņēmējiem – Digitālo inovāciju centri Latvijā Līdz 2026. gada vidum no dažādiem finansējuma avotiem Latvijas uzņēmumu digitalizācijai piešķirti vairāk nekā 183 miljoni eiro, tostarp no programmas „Digitālā Eiropa”, Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF), kā arī no Atveseļošanas fonda uzņēmumu digitalizācijai atvēlētais finansējums kopsummā sastāda vairāk nekā 13 miljonus eiro. Eiropas Savienības programmā “Digitālā Eiropa” 2022. gadā savu darbību visā Eiropā sāka Eiropas Digitālās inovācijas centri (EDIC), divi no tiem arī Latvijā:
savukārt
Centros iespējams saņemt padomus un testēt digitālās inovācijas, kā arī iegūt informāciju par sev nepieciešamā risinājuma izstrādi, attīstību. Izveidoti arī centru reģionālie kontaktpunkti, Vidzemē tie atrodas Valmierā un Cēsīs.
Jautājumiem: Eva Meijere, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, eva.meijere PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
>> KONFERENCES PROGRAMMA (angļu valodā) Konferences pirmajā dienā, 6. septembrī, Budapeštā tiksies nozarē strādājošie no visas Eiropas, lai uzklausītu atzītus nozares ekspertus, kuri runās par aktuāliem tematiem – enerģijas drošība un atkarība, Eiropas politika zaļai pārejai, pašvaldību lomas pieaugšana klimata problēmu risināšanā, enerģijas kopienas kā iespēja, u.c. Tēmas cieši pieskarsies arī CEESEU konsorcija ieviestā projekta galvenajai tematikai - ilgtspējīgas enerģijas un klimata rīcības plānu (SECAP) nozīme un vietējo iniciatīvu ietekme uz globāliem notikumiem. Konferences dalībniekiem būs iespēja uzklausīt arī divus iedvesmas stāstus. No tiem viens būs par vēja parku Ukrainā, kas tiek attīstīts kara apstākļos. Otrs stāsts vēstīs par to, kā kolektīvs finansējums var palīdzēt stiprināt enerģētisko neatkarību, atklājot Horvātijas pašvaldības pieredzi. Savukārt konferences otrā diena būs veltīta tematiskām darbnīcām, kurās konferences dalībnieki, iepriekš izvēloties tēmu, diskutēs par a) enerģētisko nabadzību un tās apkarošanu ar SECAP plānu starpniecību, b) par politikas perspektīvu un finansēšanas mehānismu uzlabošanu pašvaldībās pārejai uz zaļo un enerģētiku, c) par plūdu novēršanas tehnikām, kas ir vienlaikus videi draudzīgas, kā arī d) par enerģijas kopienām, saskatot tās kā enerģētiskās drošības risinājumu. Pēc darbnīcām konferences organizatori piedāvā klātienes vizītes trīs dažādos objektos Budapeštā, no kuriem viens – inovatīvas klimata pielāgošanās iniciatīvas Terézváros rajonā, izveidojot zaļos punktus pilsētvidē. Otrs izzinošais pārgājiens vedīs uz Budapeštas rajonu, kurā ļoti skaudri izjūtama enerģētiskā nabadzība, parādot, cik nozīmīgi ir renovācijas projekti romu tautības ikdienas dzīves apstākļu uzlabošanai. Trešais maršruts vedīs uz dabā balstītas rehabilitācijas vietu, kurā ar mazām investīcijām sasniegti lieliski rezultāti, t.sk. izveidota ūdens taka.
Atgādinām, ka Vidzemes plānošanas reģions 2020. gada novembrī uzsāka darbu pie projekta CEESEU ieviešanas, kura ietvaros Valmieras novada pašvaldība un Cēsu novada pašvaldība izstrādāja ilgtspējīgas enerģijas un klimata rīcībus plānus, kā arī brīvprātīgi pievienojās starptautiskai kustībai – Pilsētas mēru pakts, kas ir pasaulē lielākā pilsētu un reģionu kustība klimata un enerģētikas jomā. Tāpat tika aizvadītas apmācības pašvaldību speciālistiem, lai tos motivētu plānu izstrādei vai pilnveidei pašu spēkiem. Projekts "Centrālās un Austrumeiropas ilgtspējīgas enerģētikas savienība" (CEESEU) tiek ieviests programmas Apvārsnis 2020 ietvaros. Projekta mērķis ir pilnveidot valsts pārvaldes iestāžu spējas Centrāleiropā un Austrumeiropā izstrādāt ilgtspējīgas enerģijas un klimata rīcības plānus (SECAP), kas veicina paaugstinātu energoefektivitāti, ilgtspējīgu enerģiju, samazinātu oglekļa emisijas un uzlabotu pielāgošanās spēju klimata pārmaiņām, palīdzot reģionam dot ieguldījumu ES klimata mērķu sasniegšanā. Projektu īsteno 11 partneri visā Eiropā, tai skaitā Vidzemes plānošanas reģions Latvijā. Jautājumiem: Baiba Šelkovska, projekta CEESEU vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā
Harri Tapio Kuusela, starptautisku projektu vadītājs, tēmu attīstīs, pastāstot par starpdisciplīnu inovācijas metodēm un praksi. Savukārt Anna Aalto, pārstāvot Bioekonomikas biznesa akseleratoru Somijā, dalīsies pieredzē un secinājumos par hakatonu kā efektīvu metodi, lai radītu produktus pārejai uz aprites ekonomiku. Darbseminārs notiks Baltijas jūras valstu reģionu sadarbības organizācijas (BSSSC) 31. ikgadējās konferences ietvaros, kas Polijā norisināsies 12. un 13. septembrī. Divu dienu konferencē uzsvars tiks likts uz Baltijas jūras reģiona sadarbības 30 gadu jubileju, vienlaikus akcentējot reģionu lomu krīžu laikā – reģionu izaicinājumus un iespējas zaļās transformācijas laikmetā. Plašākai uzziņai par konferenci un darbsemināriem interesentus aicinām apmeklēt tīmekļa vietni https://www.bsssc.com/. Klātienes dalību iespējams reģistrēt līdz š.g. 30. augustam šeit.
Sadarbība starp Baltijas jūras reģiona Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm uzskatāma par nozīmīgu instrumentu ES kopīgo politiku veidošanā, tāpēc šādu organizāciju izveide un darbība ir būtiska reģiona attīstības uzturēšanā. Baltijas jūras valstu reģionu sadarbības organizācijas valdē no katras reģiona valsts darbam deleģēti divi pārstāvji, tostarp Latviju valdē pārstāv Vidzemes plānošanas reģions (VPR Attīstības padomes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova un VPR Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne). Tāpat organizācijas valdē ir divi vēlēti Jauniešu tīklojuma pārstāvji un vēl citu stratēģiski nozīmīgu organizāciju pārstāvji. Valdes dalībnieki sanāk kopā regulāri, diskutējot par Eiropas Savienībā un Baltijas jūras reģionā aktuālām tēmām, apmainās viedokļiem, kā arī definē kopīgu nostāju politiskos jautājumos. Jautājumiem: Laila Gercāne, Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības un projektu nodaļas vadītāja, laila.gercane PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 29120536. Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Lai sekmētu pārdomātu produktu izveidi specializētajās darbnīcās un dienas aprūpes centros, kur darbojas cilvēki ar invaliditāti, Vidzemes plānošanas reģions jau otro reizi vienkopus aicināja sociālā darba speciālistus. Pasākumā “Vīru brokastis” pakalpojumā cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem Amatas pagasta Spārē piedalījās un pieredzē dalījās vairāk nekā 20 speciālistu.
Katrā šādā darbnīcā top unikāli izstrādājumi, tādēļ vīri dalījās pieredzē un diskutēja par to, kā radīt vērtīgu, ar papildu pievienoto vērtību produktu, neaizmirstot par sociālās rehabilitācijas mērķiem. Produktu izveides galvenais uzdevums ir pilnveidot cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem prasmes specializētajās darbnīcās un dienas aprūpes centros. Tomēr, kā pierādījuši vairāki sociālo pakalpojumu sniedzēji, ja produkti ir pārdomāti un kvalitatīvi, šie izstrādājumi ir pieprasīti. Cilvēki labprāt tos iegādājas un iesaka arī citiem, dodot iespēju cilvēkiem ar invaliditāti strādāt un veidot noderīgas lietas.
Trešdien, 23. augustā plkst. 11.00 uzņēmēji un uzņēmumu darbinieki aicināti uz bezmaksas semināru Madonā, lai uzzinātu par uzņēmumu digitalizācijas iespējām un pieejamo konsultatīvo un finanšu atbalstu aktivitāšu realizēšanai. Dalību seminārā iespējams pieteikt līdz š.g. 21. augustam.
Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros šovasar notika noslēdzošās integrējošās nometnes ģimenēm, kurās aug bērns ar funkcionāliem traucējumiem. Kopš projekta uzsākšanas 2016. gadā organizētas pavisam 15 nometnes, veltot šim mērķim vairāk nekā 141 tūkstoti eiro.
Augusts Vidzemē nu jau vairāk kā 10 gadus nav iedomājams bez kopīgiem darbīgu uzņēmēju svētkiem – Vidzemnieku dārza svētkiem. Šodien Ungurmuižas dārzā Vidzemes plānošanas reģions godināja 11 uzņēmējus, kurus par veiksmīgu un iedvesmojošu darbošanos Vidzemē nominējušas pašvaldības. Vidzemnieku dārza svētki notika jau divpadsmito reizi un pa šiem gadiem izstāstīti jau 297 Vidzemes uzņēmēju stāsti, kas iedvesmo un motivē darīt.
Vasara latviešu diasporas pārstāvjiem bijusi bagāta. Viņi ne tikai aktīvi piedalījās Dziesmu un Deju svētku norisēs, bet arī iesaistījās dažādās nometnēs, kuru mērķis bija veicināt latvietības saglabāšanu un latvisko vērtību kopšanu, dzīvojot tālu prom no Latvijas. No 23. līdz 30. jūlijam Preiļos notika pasaules latviešu ģimeņu saiets - nometne "3×3", uz kuru satikt diasporas latviešus devās arī Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) remigrācijas koordinatore Inga Madžule.
Interreg Baltijas jūras reģiona programmas līdzfinansētā projekta "Baltijas jūras reģiona kultūras pērles noturīgākām pilsētām un reģioniem" (turpmāk – “BSR Cultural Pearls”) partneri projekta ietvaros ir uzsākuši programmas pilotaktivitātes un izsludinājuši pieteikumu pieņemšanu “BSR Cultural Pearls” 2024. gada titulam. Pieteikumus pilotprojektam var iesniegt līdz 8. septembrim. Vairāk informācijas: 
“BSR Cultural Pearls” (tulkojumā - Baltijas jūras reģiona Kultūras pērles) mērķis ir sekmēt pilsētu sociālo noturību ar kultūras instrumentu un aktivitāšu palīdzību, kā arī palīdzēt pilsētām un pašvaldībām sadarboties ar savām kopienām. Tādā veidā tajās tiktu uzlabota dzīves kvalitāte, labklājība, reputācija un starptautiskā atpazīstamība. 
Vidzemes plānošanas reģions sagatavojis informatīvu materiālu “Vidzeme aicina”. Tas iecerēts remigrantiem, kuri apsver iespējas atgriezties Vidzemē. Buklets veidots tā, lai tas būtu viegli uztverams.
Vidzemes plānošanas reģions nodod interesentu ieskatam un lietošanai projekta “Kultūrplānošana lauku reģionu attīstībai” (Rural Cultural Planning (RurCultural)) ietvaros izstrādātās kultūrplānošanas politikas vadlīnijas. Tās veidotas tādām mērķgrupām kā pašvaldību institūcijas, kultūras un vietējās kopienas organizācijas lauku un pilsētu-lauku teritorijās.
No 9. - 11. augustam Vidzemes plānošanas reģiona un koprades telpu speciālisti projekta SMEPRO REG (Nr. LVIII-056) ietvaros devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Kurzemi. Trīs dienu laikā, kopā ar citiem Latvijas reģionu uzņēmējdarbības atbalsta speciālistiem tika iepazīta uzņēmējdarbības vides attīstība, tās izaicinājumi, sadarbības un atbalsta mehānismi, kā arī digitalizācijas ieviešanas iespējas dažādās uzņēmējdarbības nozarēs Saldus, Kuldīgas, Ventspils un Talsu novados.
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Vidzemes plānošanas reģions un tā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.
Š.g. 23. augustā Madonā Eiropas digitālās inovācijas centra (EDIC) kontaktpunkts Vidzemē, Vidzemes plānošanas reģions un Madonas LIAA biznesa inkubators pulcēja teju 30 vietējos uzņēmējus, kuri vēlējās uzzināt plašāku informāciju par uzņēmumu digitalizācijas iespējām un pieejamo konsultatīvo un finanšu atbalstu aktivitāšu realizēšanai. Seminārā tika izklāstīta gan kārtība, kādā uzņēmumi var pieteikties atbalstam, gan arī viņu uzmanība tika pievērsta lietām, ar kurām jārēķinās, digitalizācijas procesu uzsākot.
Pasākums notika projekta “EDIC: atbalsts digitalizācijai un mākslīgā intelekta attīstībai Latvijā” (Nr. 2.2.1.1.i.0/23/I/CFLA/001) un projekta “Development of AI – ICT for Manufacturing EDIH in Latvia” (Nr. 101083983) ietvaros.
“Latvijas Digitālais akselerators” (
“Eiropas Digitālās inovācijas centrs Latvijā” (
CEESEN konsorcijs, kurā ietilpt arī Vidzemes plānošanas reģions, š.g. 6.-7. septembrī Budapeštā organizē konferenci 
Š.g. 13. septembrī Vidzemes plānošanas reģions BSSSC 31. ikgadējās starptautiskās konferences ietvaros vadīs klātienes darbsemināru ”Inovāciju pārnese pilnvērtīgai zaļās pārejas potenciāla izmantošanai” (Innovation transfer – making the most of the green transition), pulcējot dalībniekus Ščecinā, Polijā. Ar galvenajām tēzēm, akcentējot tēmas aktualitāti, pasākuma dalībniekus iepazīstinās trīs inovāciju jomas eksperti – Inese Suija-Markova (Latvija), Harri Tapio Kuusela (Somija) un Anna Aalto (Somija). VPR Attīstības padomes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova savā prezentācijā aicinās izprast starpdisciplīnu inovāciju un pārvarēt starpnozaru izaicinājumus.