Arhīva kalendārs

Lauksaimniecībā turpinās izaugsme, un nozare dalībniekiem nodrošina arī tālākas attīstības iespējas. Novērojumi liecina, ka daļai lauksaimnieku pandēmijas laiku izdevies izmantot kā iespēju, aktīvi piesakoties un izmantojot ALTUM valsts atbalsta programmas.

Lauksaimniecības zemes tirgū turpinās tendence, kur pieprasījums pēc zemes pārsniedz piedāvājumu. Arī zemes cenas turpina palielināties, 2020. gadā Vidzemē sasniedzot pat nebijuši augstus rekordus. Vienlaikus interese par lauksaimniecības zemes iegādi saglabājas, Attīstības finanšu institūcija ALTUM pērn aizdevumos zemes iegādei piešķīrusi 17 miljonus eiro, kas ir par 15 % vairāk nekā gadu iepriekš. Vidzemes reģionā zemes kreditēšanas programmā piešķirti 6,4 miljoni eiro jeb 38 % no kopējā apjoma.

Olita Untāla, ALTUM Vidzemes reģiona vadītāja: “Diezgan bieži redzam situācijas, kad lauksaimniekam parādās iespēja izpirkt iepriekš nomātu zemi, un daudzos gadījumos tas ir izdevīgāk nekā turpināt to nomāt. Tomēr nereti banka nevar izsniegt finansējumu, jo zemniekam pietrūkst nodrošinājuma. Šādos brīžos noder ALTUM zemes kreditēšanas programma, kas ļauj iegādāties zemi arī bez papildu nodrošinājuma ar atmaksas termiņu līdz 30 gadiem. Tas ir svarīgi,  jo sabalansē aizņēmuma atmaksas termiņu ar laiku, kurā ražošanas vajadzībām izmantotā zeme var sevi atpelnīt. Tieši garais atmaksas termiņš un maza paša līdzdalība mēdz būt vienīgā iespēja uzsākt vai attīstīt savu saimniecību maziem uzņēmumiem, pašnodarbinātām personām un jaunajiem lauksaimniekiem.”

Lai veicinātu lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādi un produkcijas ražošanu, sākot ar šā gada 26. februāri aizdevuma limits lauksaimniecības zemes iegādei palielināts līdz vienam miljonam eiro.  

Vislielākais pieprasījums 2020. gadā pēc finansējuma zemes iegādei bija Vidzemē gan pēc piešķirtā apjoma, gan darījumu skaita. Aktīvi tika finansēti darījumi par zemes iegādi arī Zemgalē un Kurzemē, taču pēc darījuma skaita būtisku izmaiņu nav. Savukārt Latgalē, kur lauksaimniecība izmantojamās zemes pieejamība ir salīdzinoši zemāka, jo ir daudz nesakopto īpašumu, aktivitāte ir viszemākā, tomēr izaugsme pērn bijusi – audzis gan darījumu skaits, gan piešķirtais finansējums.

Samazinās lauksaimniecības zemes cenu pieaugums

Kopš 2017. gada kopējais darījumu skaits valstī vidēji samazinās par 1,2 tūkstošiem gadā, 2019. gadā reģistrēti 8,5 tūkstoši zemes iegādes darījumu. Savukārt zemes cenas, lai arī ar mazāku pieauguma tendenci, turpina palielināties. Lauksaimniecības zemes vidējais cenu pieaugums valstī no 2016. līdz 2018. gadam bija 8–12 % gadā, taču pēdējos gados tas ir samazinājies līdz 2–4 %.

Cenas un  to dinamika atšķiras pa reģioniem – apvidos ar intensīvu lauksaimniecību un ar auglīgām, lauksaimniecībai tehnoloģiski piemērotām platībām zemes cenas ir ievērojami augstākas un turpina palielināties. Visstraujāk pēdējo četru gadu laikā cena ir pieaugsi Zemgalē – par 30 %, bet gan Kurzemē, gan Vidzemē, par 26 %. Aptuveni 95 % darījumos lauksaimniecībā izmantojamās zemes cenas ir no 2000-8000 eiro par hektāru. Mazāka vai lielāka cena uzskatāma par subjektīvi ietekmētu, neparādot objektīvo tirgus līmeni.

Par apgrozāmiem līdzekļiem – jādomā laikus

Arī pieprasījums pēc apgrozāmajiem līdzekļiem lauksaimniekiem ir pieaudzis, 2020. gadā ALTUM piešķīris aizdevumus par vairāk nekā deviņiem miljoniem eiro, kas ir par 39 % vairāk, salīdzinot ar 2019. gadu.

Olita Untāla, ALTUM Vidzemes reģiona vadītāja: “Tuvojoties pavasara lauku darbiem, aktualizējas jautājums par apgrozāmo līdzekļu nepieciešamību, lai apsaimniekotu zemi un nosegtu sējas, audzēšanas un ražas apstrādes izmaksas, un aizdevumiem nekustamam īpašumam, piemēram, ražošanas telpām, noliktavu vai kalšu būvniecībai. Tāpat  ALTUM pieredze rāda, ka marta beigas ir beidzamais brīdis, kad lauku darbiem un tam nepieciešamiem resursiem jābūt saplānotiem.”

Apgrozāmie līdzekļi lauksaimniekiem pavasarī nepieciešami gandrīz vienmēr, tāpēc pieteikumu skaits ir liels – lai tos visus varētu laikus apstrādāt, uz konsultāciju ieteicams doties savlaicīgi un iepriekš sagatavojoties, apzinot savas vajadzības un finansiālās iespējas. Aizdevumu apgrozāmiem līdzekļiem var saņemt  lauksaimnieki, zivsaimnieki, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kā arī augļu un dārzeņu ražotāju grupas. Savukārt finansējuma apmērs tiek noteikts, izvērtējot saimniecības lielumu, intensitāti un ražošanas darbības radītājus.

Informāciju sagatavojusi:

Sandra Eglīte

ALTUM sabiedrisko attiecību speciāliste
T: 26577810

sandra.eglite PIE altum PUNKTS lv

Par ALTUM

Attīstības finanšu institūcija ALTUM ir Latvijas valstij piederoša kapitālsabiedrība, kas ar valsts atbalsta finanšu instrumentu palīdzību sniedz atbalstu noteiktām mērķa grupām finanšu instrumentu veidā (aizdevumi, garantijas, ieguldījumi riska kapitāla fondos u.c.), konkrētu programmu ietvaros papildinot to arī ar nefinanšu atbalstu (konsultācijas, mentorings), kā arī realizējot citas valsts deleģētas funkcijas. 2017. gada jūnijā ALTUM saņēma starptautiskās kredītreitingu kompānijas Moody’s ilgtermiņa kredītreitingu Baa1 valsts kapitālsabiedrībai, kas apliecina ALTUM stabilo finanšu situāciju. Savukārt 2017. gada 24. oktobrī ALTUM obligācijas tika iekļautas regulētajā tirgū - biržas Nasdaq Riga Baltijas Parāda vērtspapīru sarakstā. ALTUM saņēma Nasdaq Baltic Awards 2019 balvu nominācijā “Biržas gada notikums Latvijā”.

“INSIDE OUT” ir pasaules lielākais un visaptverošākais cilvēku foto projekts. Daloties ar savu foto portretu, cilvēki apliecina, ka ikvienam ir iespēja padarīt labāku vietu, kur dzīvojam. Projektā iesaistās arī topošais Valmieras novads, aicinot ikvienu interesentu nofotografēties. Lielformāta foto portreti aprīļa beigās būs skatāmi uz Valmieras bijušās katlu mājas skursteņa fasādes. Fotografēšanās norisināsies no 15. līdz 19. martam:

15. marts:

• Ipiķi, Ipiķu kultūras centra stāvlaukums (“Papardes”), plkst. 8.00–9.30
• Rūjiena, Rūjienas kultūras nams (Upes iela 9), plkst.10.00–11.30
• Lode, Lodes kultūras nams (“Lieplejas”), plkst.12.00–13.30
• Naukšēni, Naukšēnu kultūras nams (“Putniņi”), plkst.14.00–15.30
• Rencēni, Rencēnu pagasta estrāde vai sliktu laikapstākļu gadījumā Rencēnu pagasta kultūras nams (Valmieras iela 12), plkst. 16.00–17.30

16. marts:

• Ramata, Ramatas pagasta pārvalde ("Ķīši"), plkst.8.00–9.30
• Mazsalaca, tirgus laukums Parka ielā, plkst.10.00–11.30
• Matīši, Matīšu pagasta kultūras nams (Skolas iela 11), plkst.12.00–13.30
• Burtnieki, Burtnieku pagasta kultūras centrs (Jaunatnes iela 15), plkst.14.00–15.30
• Valmiermuiža, Valmiermuižas parkā pie klēts (Dzirnavu iela 2) plkst.16.00–17.30

17. marts:

• Vaidava, Vaidavas kultūras un amatniecības centrs (Skolas iela 1A), plkst.8.00–9.30
• Dikļi, Vika pasaku parks, plkst.10.15–11.45
• Zilaiskalns, laukums Valmieras un Imanta ielu krustojumā, plkst.12.00–13.30
• Kocēni, Kokmuižas pils (Alejas iela 2), plkst.14.00–15.30

19. marts:

• Strenči, Strenču kultūras nams (Baznīcas iela 2), plkst.8.00–11.30
• Trikāta, Trikātas kultūras nams (Nākotnes iela 1), plkst.12.00–12.45
• Brenguļi, sporta centrs “Kaimiņi”, plkst.13.00–13.30
• Kauguri, laukums pie Kauguru kultūras nama, plkst.14.00–15.30
• Valmiera, stāvlaukums pie bijušās katlu mājas (Rīgas iela 25), plkst.16.00–17.30

Interesentiem pirms fotografēšanās būs jāaizpilda piekrišana. Foto projekta dalībniekiem, kuri nav sasnieguši pilngadību, piekrišanu aizpilda vecāki vai aizbildņi. Piekrišanas veidlapas būs pieejamas fotografēšanās vietās, kā arī tās ir iespējams lejupielādēt, ierodoties jau ar parakstītu piekrišanu: piekrišana pilngadīgiem dalībniekiem lejupielādējama šeit, nepilngadīgiem – šeit.

Valmieras projekta iniciatīva pasaules kartē tiks iezīmēta ar uzsaukumu ”Notice us!” (“Pamani mūs!”), aicinot parādīt pasaulei, cik īpaša ir Latvija, tās cilvēki, kultūra. Atzīmējot Valmieru un topošo Valmieras novadu pasaules kartē, ar projektā iesaistītajām valstīm dalīsimies priekos, sasniegumos, sāpēs, problēmās, risinājumos, iespējās. Mēs apliecināsim, ka ikvienam ir būtiska loma un iespējas padarīt labāku vietu, kur dzīvojam.

Alpīnists, projektu vadītājs, bērnudārznieks, pensionēts būvuzraugs – projektā aicināts piedalīties ikviens! Foto portreti būs simbols brīvībai un mierīgai līdzāspastāvēšanai, pārmaiņām, kas nes labu, drosmei tikt pamanītiem.

Vienlīdz nozīmīga ir vietas izvēle, kur būs skatāmi lielformāta foto portreti. Valmieras bijušās katlu mājas (Rīgas iela 25) skurstenis pirmo reizi pārtaps par izstāžu vietu. Fotoizstāde, kas būs apskatāma, pavēršot skatienu uz 45 metru augstā skursteņa smaili, būs aplūkojama aprīļa beigās. Pēc projekta noslēguma plānots bijušajā katlu mājā veidot mākslas telpu. Tā būs vieta modernajai un laikmetīgajai mākslai, pašrealizācijai un mijiedarbībai ar pasaules mēroga mākslu.

Projekta “INSIDE OUT” īstenošana būs viena no nozīmīgākajām norisēm, Valmierai un topošajam Valmieras novadam esot ceļā uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu 2027.gadā. Projekts sasaucas ar Eiropas kultūras galvaspilsētas mērķiem aizsargāt un veicināt kultūras daudzveidību Eiropā un uzsvērt to kopīgās iezīmes, vairot iedzīvotāju piederības apziņu kopējai kultūras telpai, kā arī veicināt kultūras ieguldījumu pilsētu ilgtermiņa attīstībā.

Katra projekta “INSIDE OUT” iniciatīva pasaulē ir dokumentēta un apskatāma  interaktīvā kartē šeit. Iedzīvotāji, kuri izvēlēsies piedalīties foto projektā, pievienosies tiem vairāk nekā 260 000 cilvēkiem 129 valstīs, kuri, publiski daloties ar savu foto portretu, vērš uzmanību neiecietībai, rasismam, atbalsta demokrātiskas vērtības, veicina klimata pārmaiņas, runā par integrāciju.

Vairāk par projektu var lasīt šeit.

Informāciju sagatavojusi

Zane Bulmeistare

Valmieras pilsētas pašvaldības

Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece

Mob. tālr.:26443410

No 15. marta līdz 30. aprīlim notiks SIA “ZAAO” (ZAAO) organizēta nolietotās elektrotehnikas un bateriju vākšanas akcija “Sper EKO soli”, kuras laikā, ZAAO darbības reģiona 20 EKO laukumos bez maksas varēs nododot neizjauktu nolietoto dažāda izmēra sadzīves elektrotehniku un baterijas. Akcijā aicinātas piedalīties gan privātpersonas, gan juridiskas personas. Akcijas dalībniekiem būs iespēja piedalīties balvu izlozē.

EKO laukumos pieņem televizorus, ledusskapjus, tējkannas, trauku mazgājamās mašīnas, plītis, matu fēnus, gludekļus, mobilos telefonus, pulksteņus, putekļu sūcējus, mikserus, tosterus un citas ierīces, kas darbinātas ar elektrību vai baterijām.

Akcijā viena persona var piedalīties vairākas reizes – akcijas kupons katrā EKO laukuma apmeklējuma reizē tiek aizpildīts par vismaz vienu nodotu nolietotas elektrotehnikas vienību vai vismaz piecām baterijām. Juridiskās personas var saņemt izziņu par pārstrādei nodoto atkritumu veidu un daudzumu.

Akcijā nodoto nolietoto sadzīves elektrotehniku ZAAO darbinieki sašķiros atbilstoši kvalitātes prasībām un nodos pārstrādes uzņēmumiem.

Nolietotā elektrotehnika ir vērtīga otrreizējā izejviela jaunu preču ražošanai, bet jāatceras, ka tā, tāpat kā baterijas, satur cilvēkiem un dabai kaitīgas vielas – šie atkritumi nedrīkst nonākt dabā un nav atļauts tos ievietot sadzīves atkritumu konteineros.

Iepriekš līdzīgās akcijās iedzīvotāji uz EKO laukumiem mēneša laikā nogādāja vairāk par 40 tonnām nolietotas sadzīves elektrotehnikas. Akciju periodā iedzīvotāji vairāk pievērš uzmanību arī pārējiem materiālu veidiem, kurus var nodot EKO laukumos, un šo iespēju vēlāk izmanto arī ikdienā.

Balvās tiks izlozēti 2 grīdas tīrīšanas roboti un 20 elektroniskās sporta aproces.

Akcijas nolikums pieejams uzņēmuma mājas lapā www.zaao.lv un pie EKO laukumu darbiniekiem.

Atgādinām, ja nav iespējas nogādāt elektrotehniku uz EKO laukumu pašiem, ZAAO ikdienā piedāvā nolietotās sadzīves elektrotehnikas savākšanu no mājsaimniecības vai uzņēmuma adreses. Izmantojot minēto pakalpojumu, neatkarīgi no nododamo priekšmetu skaita, ir jāmaksā tikai vienreizēja transporta maksa. Pieteikumi tiek pieņemti pa tālruni 64281250 vai e-pastā zaao PIE zaao PUNKTS lv.

EKO laukumu darba laiki.

Informācijas avots: Zaao.lv