Arhīva kalendārs

Starptautisko teātra dienu 1961. gadā iedibinājis UNESCO Starptautiskais teātra institūts (ITI). Pasaulē šo dienu ik gadu atzīmē 27. martā. Par godu teātra dienai tiek organizēti nacionāli un starptautiski pasākumi, īstenotas dažādas aktivitātes un šo dienu, protams, atzīmē arī teātra tradīcijām bagātais Kocēnu novads.

Bērzainē no 27. Marta līdz 10. aprīlim Bērzaines Tautas nama logos būs apskatāma Starptautiskajai teātra dienai veltīta izstāde - foto mirkļi no pagasta amatierteātra izrāžu vēstures ’’TEĀTRIS ir teātris’’.

Dikļos - pie Dikļu kultūras centra visas dienas garuma būs skatāmas divas foto izstādes veltītas Starptautiskai teātra dienai. Uz Dikļu kultūras centra fasādes būs apskatāma foto izstāde ’’Teātra svētki Dikļos’’, kurā atspoguļoti notikumi, teātra personības un kolektīvi, kas gadu gaitā viesojušies Dikļos.

Dikļos 1818.gadā ’’Zundu rijā’’ Dikļu muižas kalpa Jāņa Peitēna režisētā Frīdriha Šillera ’’Laupītāji’’ izrāde uzskatāma par vienu no pirmajiem latviešu amatierteātru iestudējumiem Latvijā. Pie teātra akmens Dikļos varēs iepazīties ar izstādi, kas tapusi 2018.gadā un veltīta pirms vairāk nekā 200 gadiem Dikļos uzvestajiem Šillera “Laupītājiem”. un izrādes vēsturiskiem iestudējumiem uz profesionālās teātra skatuves Latvijā. Materiālus sagatavojis un apkopojis E.Smiļģa Teātra muzeja direktors Jānis Siliņš ar Latvijas kultūras akadēmijas studentiem.

Starptautiskajā teātra dienā, 27.martā no plkst. 10.00 – 19.30, Kocēnos, Kokmuižas pils parterī visas dienas garumā būs dzirdamas visiem tik pazīstamas dziesmas un mūzikas no Latviešu teātra izrādēm.

Savukārt Vaidavā - atzīmējot Starptautisko teātra dienu, Kocēnu novada laikmetīgais teātris ’’Volatus’’ radījis jaunu, satīrisku audioizrādi par cilvēku attiecībām ’’Strīķciema hronikas’’, kura skatītājiem un klausītājiem būs pieejama Kocēnu novada sociālo tīklu vietnēs, kā arī teātra “Volatus” oficiālajā sociālā tīkla Facebook lapā 27.martā, Starptautiskajā teātra dienā.

Informāciju sagatavoja: Kristers Blūms, Kocēnu novada domes Attīstības nodaļas Sabiedrisko attiecību speciālists, Mob.tel. 27333921, E-pasts: kristers.blums PIE kocenunovads PUNKTS lv

Olu krāsošana un krāsaino olu kaujas ir viena no daudzu ģimeņu svarīgākajām Lieldienu tradīcijām, kurai vērts gatavoties laikus, izplānojot gan nepieciešamo olu daudzumu, gan materiālus to krāsošanai. Tradicionāli viens no izplatītākajiem dabīgajiem olu krāsošanas līdzekļiem ir sīpolu mizu novārījums, kas palīdz tikt pie dažādu toņu sarkanīgi brūnām olām. Taču ledusskapī un dārzeņu plauktā varam atrast vēl ne mazums pārtikas produktu, kuru mizas, serdes, liekās lapas un citas paliekas ļauj tikt pie pārsteidzoši krāsainām olām videi draudzīgā veidā.

Pūpolu svētdienas nedēļā vides pakalpojumu uzņēmums “Clean R” aicina jau laikus sākt gatavošanos Lieldienām un no atkritumu groza pasargāt ne vien sīpolu mizas, bet arī citronu, apelsīnu, biešu un burkānu mizas, sarkanā kāposta lapas, ogas un ievārījumus, un virkni citu dabas velšu. Pat ja produkti ir sabojājušies un ēšanai vairs nav gluži piemēroti, olu krāsošanai tie teicami derēs. Piedāvājam īso ceļvedi olu krāsošanā un atbildam uz izplatītākajiem jautājumiem.

Kāpēc olas krāsot ar dabas materiāliem?

Olu krāsošana ar mākslīgajām krāsām var būt ne tikai dārga, bet arī kaitēt dabai un mūsu veselībai – ne vienmēr varam būt droši par ķīmisko krāsu sastāvu un to ietekmi uz olu. Tādēļ arvien vairāk cilvēku atgriežas pie tradīcijām, olu krāsošanai izvēloties dabas labumus. Turklāt šis ir aizraujošs veids, kā bērni var atklāt jaunu, radošu pielietojumu produktiem, kurus patērē ikdienā. Krāsošanas laikā viņi izzina dabas velšu brīnumainās spējas, kas mēdz pārsteigt arī pieaugušos, jo tikai pēc izcelšanas no novārījuma, būs redzams, kā ir iekrāsojusies olas čaumala.

Kā sagatavot olas krāsošanai?

Pirms Lieldienām būtiski aug pieprasījums pēc olām ar baltu čaumalu, lai iegūtu intensīvāku krāsojumu, tomēr olu kaujām piemērotākas ir brūnās olas, jo to čaula ir daudz stiprāka. Turklāt pieredzējuši olu krāsotāji atzīst – arī parasto brūno olu čaumala var iekrāsoties intensīvos un skaistos toņos. Zinot, ka Lieldienu laikā pieprasījums pēc baltajām olām palielinās, nereti tikai krāsas dēļ olu cena mēdz būtiski pieaugt. Pirms maksāt vairāk, der izvērtēt, vai tiešām vērts to darīt. Savukārt krāsošanas dienā ņem vērā, ka pirms krāsošanas olas der vismaz stundu iepriekš izņemt no ledusskapja un paturēt istabas temperatūrā. Tā būtiski mazinās risks, ka to čaumala vārot saplīsīs.

Kā pasargāt olu čaumalas no plaisāšanas vārīšanas laikā?

Olas jāliek ūdenī, kas ir istabas temperatūrā, un jāvāra uz lēnas uguns. Lai čaumalas iegūtu košāku un noturīgāku krāsu, ūdenim jāpievieno nedaudz sāls, etiķis vai kafijas biezumi. Uz litru ūdens jāpievieno vismaz viena tējkarote sāls, savukārt ar etiķa daudzumu gan nevajag pārspīlēt, jo tas padara čaumalas trauslākas – rezultātā etiķis palīdzēs tikt pie krāsainākām, taču kaujās mazāk izturīgām olām.

Olu krāsošanas paņēmieni

Olu krāsošanā izmanto divas dažādas pieejas: auksto un karsto jeb vārīšanas metodi. Olas, kas krāsotas ar auksto metodi, proti, jau izvārītu olu iegremdēšanu un turēšanu novārījumā, būs gaišā pasteļkrāsā. Daudz piesātinātākas krāsas var iegūt, vārot olas krāsvielas novārījumā. Jo ilgāk olas paturēsi novārījumā, jo spilgtāka un dziļāka būs to krāsa. 

Izplatīts paņēmiens ir abas metodes apvienot – sākotnēji olas vārīt dabas produktu novārījumā, bet pēc novārīšanas tās nevis celt ārā un gremdēt aukstā, tīrā ūdenī, bet atstāt novārījumā, piemēram, uz nakti līdz pat Lieldienu rītam. Tā olu krāsas intensitāte būs izteikta, bet Lieldienu rītā olu celšana ārā no novārījuma sagādās papildu prieku un pārsteigumu visai ģimenei, jo tikai no rīta atklāsies, kā iepriekšējā vakarā krāsotās olas ir mainījušās.

Krāsvielas no virtuves pārpalikumiem un garšvielu plauktiem

Pirms olu krāsošanas ielūkojies virtuves skapīšos, jo tie glabā daudz dažādu dabīgo krāsvielu. Novērtē ogu, dārzeņu un garšvielu spilgtās krāsas un to skaistumu!

Zili-violetos toņos olas nokrāsosies, ja izmantosi sarkano sīpolu mizu vai sarkano kāpostu novārījumu. Zili violeto toni ļaus panākt arī novārījums no saldētām mellenēm vai upenēm, vai šo ogu ievārījums. Ņem vērā, ka veikalā pirktais ievārījums parasti nesniedz tik košu rezultātu kā pašu vai omes vārītais. Tā kā ap Lieldienu laiku gadās atklāt, ka pērnais ievārījums ir sabojājies un sapelējis, tā “ziedošana” olu krāsošanai var būt lielisks veids, kā ievārījumam iedot “jaunu dzīvi” un pielietojumu. Olas vari krāsot arī sarkanvīnā.

Gaiši zilu krāsu var iegūt, iegremdējot olas violetas krāsas ziedu, piemēram, lavandas, novārījumā, kam piejauktas 2 tējkarotes citrona sulas. Novārījumam derēs arī podiņā novītušās lavandas vai grieztie ziedi, kas savu mūžu vāzē nodzīvojuši.

Rozā krāsas olas iegūsi, ja tās krāsosi biešu novārījumā vai sulā no marinētām bietēm, avenēs, sarkano vīnogu sulā, aroniju sulā vai dzērvenēs. Biešu novārījumam lieliski der pāri palikušās mizas, piemēram, no šonedēļ vārītās biešu zupas.

Dzeltenos toņus piešķirs garšvielas - kurkuma, safrāns un karijs. Taču lieliska alternatīva ir arī pūpolu zari ar mizu, burkāni un to mizas, seleriju vai ķimeņu sēklas. Tāpat dzelteno krāsu olām piešķirs stiprs kumelīšu novārījums vai liepziedu un zaļā tēja. Interesanti, ka gaiši dzeltenu toni iegūsi no apelsīnu vai citronu mizām.

Oranžo toni olām piešķirs novārījumi no burkāniem, čili pulvera un paprikas.

Zaļu krāsu iegūsi, vārīšanai un novārījumam izmantojot persilādi, spinātu lapas, bērzu lapas, piparmētras vai rudzu zelmeni jeb jaunos rudzu dzinumus, kurus izmanto kā vitamīna piedevu maltītei vai spiež sulu. Jaunie dīgsti, kas ir pārauguši un vairs nav gluži pievilcīga piedeva maltītei, arī lieliski derēs novārījumam. Ņem vērā, ka etiķis samazina spinātu zaļo krāsu, tāpēc, izvēloties olu krāsošanai spinātus, ūdenim etiķi nepievieno!

Sarkano krāsu visbiežāk iegūst no plaši izmantotajām sīpolu mizām. Sarkanos toņus iegūsi, arī krāsojot ķiršu, dzērveņu un granātābolu sulā, avenēs, karkadē tējas vai asinszāles novārījumā.

“Clean R” aicina olu krāsošanā izmantotās dabas veltes un pēc svētkiem pāri palikušās olu čaumalas izmest bioloģiski noārdāmo atkritumu konteineros vai kompostā, lai piešķirtu tām otru dzīvi. Brūno BIO konteineru saturu nogādāsim “Getliņos, kur tas pārtaps biogāzē, bet vēlāk – siltumā un elektrībā.

Papildu informācija: Zane Auziņa, SIA Clean R sabiedrisko attiecību vadītāja, 28304214, zane.auzina PIE cleanr PUNKTS lv

Līdz ar 2021.gada iestāšanos, Valmiera ir uzņemta Baltijas Jūras reģiona pilsētu savienības (UBC) prestižajā tīklojumā, kas apvieno vairāk nekā 70 pilsētas no 10 valstīm, tostarp Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Dānijas, Vācijas, Polijas, Krievijas, Norvēģijas un Zviedrijas.

UBC ir dibināta 1991.gadā Gdaņskā, tolaik ar mērķi veicināt Rietumeiropas (Vācijas un Skandināvijas) un Austrumeiropas pilsētu sadarbību. Praksē un ikdienā savienības darbs izpaužas kā forums starp dalībpilsētām, kuras septiņās komisijās un atsevišķās papildu darba grupās dalās savstarpējos izaicinājumos, meklē vienotus risinājumus, izceļ dalībpilsētu veiksmes stāstus, aktīvi piesaista līdzekļus kopīgi identificētajām problēmām, kā arī veic komentējošo un viedokļu paudēja funkciju par pilsētas attīstības jautājumiem gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī.

UBC darbība notiek septiņās komisijās: Kultūras pilsētas; Iekļaujošas un veselīgas pilsētas; Plānojošas pilsētas; Drošas pilsētas; Viedas un plaukstošas pilsētas; Ilgtspējīgas pilsētas, kā arī Jauneklīgas pilsētas.

Dalība komisijās ir brīvprātīga un, mainoties pilsētas interesēm un prioritātēm, to ar laiku ir iespējams mainīt (pēc nepieciešamības – iestāties līdz šim nepārstāvētā komisijā vai izstāties no komisijas, kurā pilsēta piedalījusies). Tomēr, izvērtējot komisiju darba piedāvātās iespējas un potenciālu, Valmiera pašlaik lēmusi iesaistīties visās septiņās komisijās.

Lai arī oficiāli Valmiera par prestižā tīklojuma dalībpilsētu kļūs pēc UBC valdes sēdes lēmuma 2021.gada pavasarī, jau janvārī un februārī pašvaldības speciālisti digitāli piedalījušies starptautiskās konferencēs un saziņā par tādiem jautājumiem kā dzimumu vienlīdzības jautājumi vietējā kopienā, ilgtspējīgu pilsētu pamata izaicinājumi, iespējas UBC ietvaros rast kopprojektu partnerus un citiem tematiem. Valmiera arī izteikusi gatavību piedalīties 2021.gada rudenī notiekošajā UBC Lielajā konferencē, kas notiek ik pāra gadu un sniedz iespēju visām dalībpilsētām diskutēt par sev būtiskiem un aktuāliem jautājumiem, uzņemties organizatora lomu diskusijā par pilsētas atbalsta iespējām biznesam.

Dalība UBC kopienā Valmieras pilsētai izmaksā 1200 EUR gadā.

Bez Valmieras savienībā Latviju pārstāv arī Cēsis, Jēkabpils, Jelgava, Rīga, Jūrmala un Liepāja.

Papildu informācijai: Elīna Rubule, Valmieras pilsētas pašvaldības Attīstības pārvaldes ārējo sakaru koordinatore, projektu vadītāja, Tālr.: 64210861; 26636568, Līga Bieziņa, Valmieras pilsētas pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā, tālr.: 64210682; 26495997