.png)
|
Arhīva kalendārs
Video ieraksts apskatāms VPR Youtube kanālā. Ekspertu prezentācijas:
Seminārs tika rīkots Interreg Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Praktiski risinājumi gudrai energoresursu izmantošanai” (Smart Living) ietvaros. Projekta mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par videi draudzīgu dzīvesveidu un pārdomātu enerģijas resursu izmantošanu Latvijā un Igaunijā, apvienojot abu valstu zināšanas un partneru organizāciju kompetenci. Latvijā projektu īsteno Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris un Vidzemes plānošanas reģions, Igaunijā – Tartu reģionālā enerģētikas aģentūra. Papildu informācijai: Ineta Tauriņa, "Smart Living" projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: ineta.taurina PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Rūta Ročāne, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, ruta.rocane PIE vidzeme PUNKTS lv Augstāk minētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
CITAS VIDZEMES ENERGOEFEKTIVITĀTES ZIŅAS
_
Lai pēc iespējas padziļinātāk izzinātu un uzklausītu uzņēmēju vēlmes, diskusijas dienaskārtībā iekļautas vairākas tematiskās darba grupas: uzņēmēju izaicinājumi; inovāciju ekosistēmas attīstība; industrijas, zinātnes un izglītības sadarbība; industrijas pārveide un konkurētspēja; uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi; tūrisma uzņēmējdarbība. Tāpat arī dalībnieki tiks iepazīstināti ar VPR iniciatīvām un piemēriem uzņēmējdarbības un inovāciju sekmēšanai reģionā. Tiks prezentētas tendences un prioritātes Baltijas jūras makro-reģionā, veidojot pārdomātu un sadarbībā balstītu inovāciju un uzņēmējdarbības ekosistēmu, kā arī iespējas, ko sniedz Starptautiskā inovāciju brokeru sistēma. Sociālā uzņēmuma “Mans peldkostīms” (SWIMBE) līdzdibinātāja Laura Žukovska-Supe komentē: Uzņēmējiem ir jāseko līdzi politikas plānošanas dokumentu izstrādei un pēc iespējas jāpiedalās to veidošanā, lai nodrošinātu savu interešu pārstāvību, kam nereti ir būtiska nozīme tālākā Eiropas Savienības un valsts līdzekļu sadalē. Pašreizējā iespēja caur digitālām platformām iesaistīties tematiskās diskusijās ir uzņēmējiem ļoti ērts līdzdalības veids, un tāpēc tas ir jāizmanto. Ir labi, ka Vidzemes plānošanas reģions pirms katras diskusijas sniedz ieskatu konkrētās tēmas aktualitātēs un dod iespēju ikvienam brīvi izteikties, diskutēt un dzirdēt dažādus viedokļus. Nākamais plānošanas periods Latvijai ir ļoti būtisks – tas var mūs izvirzīt vadībā tādos virzienos kā digitalizācija, aprites ekonomika, atjaunojamā enerģija, viedā ražošana. Bet, ja būsim kūtri un reaģēsim uz pasaules aktualitātēm tikai reaktīvi nevis proaktīvi, varam palikt par vājāko valsti Baltijas jūras reģionā, kas ir nepieļaujams scenārijs.
Jau vairākus gadus viena no VPR prioritātēm ir uzņēmējdarbības atbalsts un uzņēmēju kapacitātes stiprināšana, padarot reģionu par konkurētspējīgu un uz izaugsmi vērstu vietu attīstībai. Starptautiskais inovāciju brokeru tīkls, inovāciju projektu vadītājs, inovāciju koprades laboratorija, digitalizācijas semināri, hakatoni, pieredzes apmaiņas vizītes – Vidzeme jau šobrīd realizē virkni atbalsta pasākumu uzņēmēju kapacitātes un konkurētspējas veicināšanai. Tomēr, lai pēc iespējas precīzāk iezīmētu būtiskākās aktivitātes un mērķus, ko Vidzemē sasniegt nākamo 7 gadu laikā, ir svarīgi dzirdēt gan uzņēmēju, gan atbalsta organizāciju un politikas veidotāju redzējumu un viedokli par tālāko reģiona attīstību šajos jautājumos. Kopš izsludināta publiskā apspriešana, norisinājušās jau četras tikšanās reizes, kā laikā gūts vērtīgs iedzīvotāju atbalsts Attīstības programmas 2021-2027 izstrādē. Tematiskās diskusijas risinājušās jautājumos par kultūru, dabas un kultūras mantojumu, spēcīgām kopienām, dabas kapitālu, aprites ekonomiku, drošu iekļaujošu sabiedrību, pieejamu izglītību, digitālu pārveidi, un sadarbību. Komentārus un papildinājumus par Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības programmas 2021-2027 1. redakcijas projektu var iesniegt arī individuāli, aizpildot priekšlikumu veidlapu un nosūtot to vai nu elektroniski uz e-pasta adresi ieva.kalnina PIE vidzeme PUNKTS lv, vai arī pa pastu (Vidzemes plānošanas reģions, Bērzaines iela 5, Cēsis, LV-4101). Ar Vidzemes plānošanas reģiona pašreizējās situācijas analīzes dokumentu un Attīstības programmas 2021-2027 1. redakcijas projektu, kas nodots publiskajai apspriešanai, var iepazīties VPR mājaslapā, sadaļā “Attīstības plānošana” – “Sabiedrības līdzdalība”. Uzziņai par precizējošiem jautājumiem aicinām sazināties ar VPR Teritorijas plānošanas nodaļas vadītāju Ievu Kalniņu (ieva.kalni%C5%86a PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. 26533464). Pasākums tiek organizēts VPR Attīstības programmas 2021.-2027.gadam izstrādes un projekta „GoSmart BSR” aktivitāšu rezultātu komunicēšanas vajadzībām. Projektu GoSmart BSR īsteno VPR sadarbībā ar partneriem no Baltijas jūras reģiona valstīm Interreg BJR programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar ERAF līdzfinansējumu. VPR attīstības programma 2021-2027 tiek izstrādāta arī ar Apvārsnis 2020 projekta PoliRural atbalstu. Jautājumiem: Ieva Kalniņa, Vidzemes plānošanas reģiona Teritorijas plānošanas nodaļas vadītāja, tel. 26533464, e-pasts ieva.kalnina PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Marta Riekstiņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, e-pasts: marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv
Noskatieties semināra video ierakstu Semināra ekspertu prezentācijas:
Praktiskā darbnīca:
Ieva Jātniece, biedrība “Ūdenszīmes” >> Prezentācija VIDEO >> ŠEIT
"Sēlijas laivu” kā pārmaiņu aģenta stāsts. Kā zināšanas, kopā darīšana un kopīgs mērķis var mainīt kopienu pieredzi? Santa Šmite, biedrība “Sēlijas laivas” >> Prezentācija VIDEO >> ŠEIT
Stāsts par vietējo iedzīvotāju un tālienē dzīvojošo sadarbību kopienas kultūras veidošanā. Kāpēc veltīt resursus sabiedrības iesaistei? Ilze Kļava, “Jaunlutriņu attīstības biedrība” >> Prezentācija VIDEO >> ŠEIT
Stāsts par “Sansusī” labklājības rezidenču programmu iekļaujošiem mākslas procesiem. Māra Pāvula, biedrība “Sansusī”>> Prezentācija VIDEO>> ŠEIT
Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste. Pasākums tika īstenots projektā “Līdzdalības budžeta procesa attīstība Baltijas jūras reģionā” (EmPaci) Interreg Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu. Vairāk: https://bit.ly/30hOMvy
Aktīva atpūta dabā šobrīd ir īpaši aktuāla, un došanās pārgājienos ir lielisks veids, kā iepazīt Latvijas dabu. Kopš pagājušā gada rudens Latvijā tiek piešķirta atpazīstamības zīme "Gājējam draudzīgs", lai palīdzētu kājāmgājējiem atrast pakalpojumu sniedzējus, kas izprot viņu vajadzības un padara pārgājiena pieredzi vēl pozitīvāku. Sagaidot pavasari, “Gājējam draudzīgs” zīmi Vidzemē saņems vēl 34 tūrisma pakalpojumu sniedzēji, kuri piedāvā kājāmgājējiem nepieciešamos pakalpojumus, tādējādi kopumā līdz šim Vidzemē piešķirtas jau 44 šādas zīmes. Latvijā zīmi piešķir komisija, kurā ir 13 dalībnieki – gan valsts iestādes, gan organizācijas, kuras atbalsta kājāmiešanu, aktīvo atpūtu un dabas tūrismu. Zīme nav piesaistīta kādai konkrētai takai vai maršrutam, bet ir apliecinājums, ka attiecīgais pakalpojumu sniedzējs izprot pārgājienu tūristu vajadzības. Zīmei "Gājējam draudzīgs" ir vienota vizuālā identitāte visās trīs Baltijas valstīs. 2021. gada februāra izskaņā notika otrā Gājējam draudzīgs / Hiker-friendly komisijas sēde Latvijā. Interese par zīmes saņemšanu bija liela – uz šo sēdi tika saņemts daudz pieteikumu. Balstoties uz kandidātu sniegto pašnovērtējumu par atbilstību kritērijiem, komisija lēma zīmi piešķirt 87 tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, no kuriem 34 atrodas Vidzemē: Amatas novadā Burtnieku novadā Smiltenes novadā Kocēnu novadā Gulbenes novadā Valkas novadā Priekuļu novadā Cesvaines novadā Līgatnes novadā Cēsu novadā Valmierā Madonas novadā Alūksnes novadā Apes novadā Lubānas novadā
Aicinām pārgājienu cienītājus baudīt aktīvas brīvdienas gan „Mežtakā” (meztaka.lv), gan citos pārgājienu maršrutos un pašiem pārliecināties par "Gājējiem draudzīgs" objektu viesmīlību! Ja zināt kādu gājējiem draudzīgu vietu, rosiniet viņus pieteikties zīmes saņemšanai.
Pieteikšanās zīmei Nākamā zīmes piešķiršanas komisijas sēde notiks 2021. gada 18. maijā. Pieteikumi tiks pieņemti līdz 12. maijam. Lejupielādējiet pieteikuma anketas un uzziniet vairāk par zīmi "Gājējam draudzīgs": https://ej.uz/gajejiemdraudzigs
Zīmes “Gājējam draudzīgs” koncepts izveidots projektā "Pārrobežu pārgājiena maršruts "Meža taka"", kas tiek īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam finansiālu atbalstu, sadarbojoties Latvijas un Igaunijas partneriem.
Informāciju sagatavojusi: Māra Sproģe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr.: +371 26488091. Rakstā izmantota “Lauku ceļotāja” sniegtā informācija.
Šī informācija atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
Noslēdzies Latvijas un Igaunijas sadarbības projekts "WasteArt", kurā projekta partneri, tostarp Vidzemes plānošanas reģions, nepilnu triju gadu garumā ar mākslas un izglītības palīdzību centās veicināt sabiedrības izpratni par pārmērīga patēriņa dzīvesveida sekām un iepazīstināt ar atkritumu daudzuma samazināšanas un atkārtotas izmantošanas iespējām. 6 mākslas un izglītības centros viesojās ceļojošā izstāde “PROM no acīm, PROM no prāta”, un 27 pirmsskolas un vispārējās izglītības iestādēs Latvijā un Igaunijā tika īstenots atkritumu audits. Vidējais radīto sadzīves atkritumu apjoma rādītājs Eiropas Savienībā uz vienu iedzīvotāju sarūk, bet Latvijā un Igaunijā tas turpina pieaugt. Atkritumi pēc to izmešanas neizgaist, tie krājas milzīgos kalnos un nesadalās vēl simtiem gadu. Projekta "WasteArt" Latvijas partneri Vides risinājumu institūts, Vidzemes plānošanas reģions un atkritumu apsaimniekotājs ZAAO kopā ar partneriem Igaunijā strādājuši pie tā, lai rosinātu Latvijas un Igaunijas iedzīvotājus pārdomāt savus ikdienas lēmumus. Pēdējos gados sabiedrības uzmanība īpaši pievērsta atkritumu šķirošanai, tomēr svarīgi iegaumēt atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju – pirmkārt, atteikties no liekā un neradīt atkritumus. Tikai pēc tam domāt, kā samazināt to, no kā nevaram atteikties, iegādāties vairākkārt izmantojamas lietas, nodot šķirojamo pārstrādei un pārējo – apglabāšanai poligonā. Šādas un vēl citas iniciatīvas nepieciešams īstenot gan Latvijā, gan Igaunijā, lai kopīgiem spēkiem varētu sasniegt Eiropas Savienības uzstādīto mērķi – līdz 2030.gadam samazināt atkritumu poligonos nonākošo sadzīves atkritumu apjomu līdz 10%. Eurostat dati (2017) liecina, ka Latvijā noglabā 31% mājsaimniecību atkritumu, kamēr Igaunijā noglabā 20% no kopējā mājsaimniecību atkritumu daudzuma. Tas nozīmē, ka abām valstīm nepieciešamas ātras un praktiskas rīcības, lai spētu sasniegt 2030.gada mērķi.
ATKRITUMU AUDITS IZGLĪTĪBAS IESTĀDĒS
Dagmāra Hodere no Tipu dabas skolas norāda, ka atkritumu audita rezultātā skolas ieraudzīja, kur ir to vājie punkti un kādas aktivitātes jāīsteno, lai atkritumu daudzumu samazinātu. Dagmāra atzīst, ka pārmaiņām nepieciešams gan atbalsts no izglītības iestādes vadības, gan no pašvaldības, cita starpā nodrošinot pienācīgu iespēju šķirot atkritumus. Savukārt, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā Maija Rieksta uzsver, ka projekts noslēdzas, bet bērnu izglītošana turpinās. Kā skolotāji projekta sākumā vienojās kopīgā sauklī: “Mēs nevaram atbrīvot pasauli no atkritumiem vienā dienā, bet, izglītojot bērnus, labas pārmaiņas notiks ik dienu.”
Ikvienai izglītības iestādei, mājsaimniecībai vai darbavietai ir iespējams bez maksas lejupielādēt atkritumu audita materiālus un izvērtēt savus radītos atkritumus, lai rastu risinājumus, kā šo apjomu iespējams samazināt. Lai papildinātu atkritumu audita metodisko materiālu un veicinātu bērnu izpratni par videi draudzīgām rīcībām, Vidzemes plānošanas reģions projektā izstrādāja arī galda spēli "Atkritumu tvertne nav melnais caurums" un 11 video nodarbības, kurās bērni dažādu mākslinieku vadībā var radīt sadzīvē vai rotaļās noderīgas lietas, pagarinot mūžu materiāliem, kas citādi nonāktu atkritumos.
>> Vairāk par atkritumu auditu un video nodarbībām lasiet ŠEIT. >> Galda spēli var bez maksas lejupielādēt ŠEIT un izdrukāt sev vēlamā formātā.
IZPRATNES VEICINĀŠANA AR MĀKSLAS PALĪDZĪBU
Divu gadu laikā izstāde paviesojusies sešos mākslas, kultūras un vides izglītības centros Latvijā un Igaunijā. Izstādes kuratori Evelīna Gržiniha un Indreks Grigors par izstādes darbu radīšanas procesu stāsta: “Atkritumi paši par sevi nav nekas slikts vai nenormāls. Tas, kas uzskatīts par bezvērtīgu, var kļūt vērtīgs. Ir vērts uzsvērt, ka vairums šīs izstādes mākslinieku, aprakstot savus darbus, atkritumus sauca par materiālu, nevis par problēmu. Potenciāls kaut ko radīt no šķietami nekā ir sena mūsu kultūras sastāvdaļa.” Viens no māksliniekiem Timo Toots (Igaunija) par sava mākslas darba “Elektropirts” izstrādes procesa atziņām stāsta: “Darba radīšanai es izmantoju elektroierīces, kuras cilvēki nodevuši SIA “ZAAO” Valmieras Eko laukumā, jo uzskatījuši tās par nevajadzīgām. Cenšoties tās salabot atklāju, ka liela daļā no tām joprojām ir izmantojamas. Šeit parādās mūsu sabiedrības patēriņa cikla lielākā problēma – ja ierīce saplīst, mēs nopērkam jaunu. Es aicinātu ikvienu padomāt, varbūt mums nav nepieciešamas jaunas lietas, bet varam dot otro iespēju tām, kas mums jau ir.”
VEBINĀRA IERAKSTS Projekta noslēgumā tika rīkots vebinārs “Atkritumu otrā dzīve, pielietojot mākslu un izglītību”, un tā ierakstu joprojām ir iespējams noskatīties projekta WasteArt Facebook lapā. Pasākumā eksperti no Latvijas un Igaunijas dalījās savā pieredzē, kā, iesaistot skolas un māksliniekus, iespējams veicināt sabiedrības izpratni par atkritumu samazināšanu, to atkārtotu izmantošanu un pārstrādi, kā arī mainīt savus ieradumus, lai tie kļūtu videi draudzīgāki.
Vairāk par projekta "WasteArt" aktivitātēm iespējams uzzināt Facebook lapā, Instagram kontā un YouTube kanālā.
Projekts “Otrreizēja atkritumu izmantošana, pielietojot mākslu un amatniecību” (WasteArt) Nr. Est-Lat 65 tika īstenots no 2018. gada augusta līdz 2021. gada janvārim, un to finansiāli atbalstīja Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas Interreg V-A ietvaros, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un projekta partneri. Šis raksts atspoguļo tikai tā autoru viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu. Vairāk informācijas: Maija Rieksta, projekta "WasteArt" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, +371 26099521, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv
Informāciju sagatavojušas: Māra Sproģe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, +371 26488091, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv Magda Jēgere, Vides risinājumu institūts (Institute for Environmental Solutions), WasteArt komunikācijas speciāliste, magda.jegere PIE videsinstituts PUNKTS lv, +371 25676836
CITAS PROJEKTA "WASTEART" ZIŅAS
---
Iedvesmojošas pieredzējušu ekspertu prezentācijas Pasākums bija piepildīts ar iedvesmojošām prezentācijām no vairākiem ekspertiem. Uz jautājumu "vai ēdiens ir tikai ēdiens, kad to ēd?" atbildēja ēšanas dizainere Marije Vogelzang (NL). Eksperte sniedza vairākus inovatīvus piemērus, kā uz ēdienu paskatīties no iracionāla skatupunkta, padarot pārtikas patēriņa pieredzi atšķirīgu katram no mums. Helsinku Universitātes profesore Reetta Kivelä (FI) sniedza ieskatu prezentācijā "Vai mēs dzīvojam olbaltumvielu laikā?". "Zaļš, zils un sarkans” Ar alternatīvu olbaltumvielu un jaunu pārtikas produktu izpēti iepazīstināja Viktoria Olsson (SE), Kristianstadas Universitātes pārtikas un ēdienu zinātnes vecākā lektore. Eila Järvenpää (FI), Somijas Dabas resursu institūta (Luke) vecākā zinātniece, sniedza ieskatu olbaltumvielu avotu dažādošanā un to priekšrocībās mūsu ikdienā. Mari Jaakkola (FI), projektu vadītāja Oulu Universitātē, iepazīstināja ar vairākiem alternatīviem brūkleņu izmantošanas veidiem, kā arī fermentācijas, olbaltumvielu izpēti un īpašām paraugu apstrādes metodēm. "Bioloģisko funkcionālo olbaltumvielu un sastāvdaļu globālā tirgus tendences" prezentēja Erkki Pöytäniemi (FI), Kurmakka-Organic Food Ltd. izpilddirektors. Hakatona process un rezultāti Komandām tika dots uzdevums risināt alternatīvo olbaltumvielu un funkcionālās pārtikas jomas izaicinājumus un nākt klajā ar jaunām idejām. Katra grupa saņēma 30 minūšu konsultāciju no ārējiem ekspertiem/treneriem, lai labāk izprastu virzienu uz izvēlētā izaicinājuma risinājumu, ko vēlāk vērtēja žūrijas komanda. Izaicinājumu "Jaunas un atšķirīgas veselīgas un uzturvielām bagātas pārtikas tirdzniecības stratēģijas" risināja Latvijas pārtikas bioekonomikas klastera pārstāvji Aloja-Starkelsen (LV), lielākais kartupeļu cietes ražotājs Baltijas valstīs, kā arī viens no lielākajiem bioloģiskās kartupeļu cietes ražotājiem pasaules mērogā, un Felici (LV), funkcionālo brokastu, dabīgi augstas uzturvērtības maltīšu izstrādātāji, kā arī uzņēmums no Igaunijas MTÜ Roheliselt Värske Elu, bioloģiskās ražas no mazajiem vietējiem lauksaimniekiem izplatītāji. Sniegtā risinājuma pamatā bija pakāpeniskas izmaiņas, uzrunājot sabiedrību par ieguvumiem, ko sniedz augu izcelsmes uzturs. Ar izaicinājumu "Uztveres maiņa augu izcelsmes olbaltumvielu kontekstā" saskārās otrā komanda, Suomen Hampputuotteet Oy (FI), investori Somijas dabīgajās izejvielās, Lipasu Oy/Härtelö (FI), jaunas, ilgtspējīgas sastāvdaļas ražotāji apvienojumā ar iemīļotām tradīcijām, Aloja-Starkelsen un Felici. Komanda ieteica parādīt patērētājiem, kā viegli pagatavot garšīgu, siltu maltīti mājās, kas aizstātu dzīvnieku izcelsmes ēdienus un attīstītu izcilas augu izcelsmes uzkodas, izvietojot reklāmu pilsētās. "Augu izcelsmes proteīnu izmantošana kā alternatīva gaļas produktiem tiktu panākta ar dažādām kompleksām aktivitātēm – parādot reālo produktu, piemēram, kaņepju burgerus, pelēko zirņu gabaliņu un lauku pupu saldējumu, kā arī ar sabiedrības izglītošanas pasākumiem." Trešā komanda, ko pārstāvēja GreenBite (EE), pirmais uzņēmums Igaunijā, kas ražo pārtiku no kukaiņiem, BugBox (EE), augstas kvalitātes ekoloģiska un ilgtspējīga olbaltumvielu pulvera ražotāji, un Tebrito (SE), ilgtspējīgu un inovatīvu kukaiņu produktu ražotāji, strādāja pie izaicinājuma "Sabiedrības uztveres maiņa pret produktiem, kā sastāvā ir kukaiņu izcelsmes olbaltumvielas". Šīs grupa piedāvāja izveidot izglītības programmu "Vai vēlies nogaršot kukaini?!", kā mērķis būtu veicināt sabiedrības interesi izmēģināt novatoriskus ēdienus, pagatavotus no kukaiņu izcelsmes olbaltumvielām. Aktivitātes mērķis: kukaiņi kļūst par sabiedrībā pieņemtu, ikdienišķu ēdiena sastāvdaļu. Izaicinājums "Jaunu olbaltumvielu resursu izpēte" pulcēja uzņēmumus Lupinta (SE), lupīnu izejvielu produktu ražotājus, MILZU! (LV), veselīgas maltītes ražotājus, kas rudzus pārvērš īpašā ēdienreizē, Fagraslätt (SE), bioloģiskās pārtikas ražotājus, Aloja-Starkelsen un Felici. Galvenie faktori inovācijas izveides procesā bija izaicinājumi: pārtikas izšķērdēšanu samazināšana un pielāgošanās strauji mainīgajam dzīvesveidam. Tie motivēja komandu, veidojot reālu produkta prototipu – augu izcelsmes vegānu pankūku maisījumu, kas sastāvētu no alus drabiņām, bioloģiskiem pelēkajiem zirņiem un lauku pupu proteīna ar nosaukumu "Morning Heaven Magic Mix". Šī produkta priekšrocības būtu ērta lietošana un ražošana, bioloģisko augu izcelsmes olbaltumvielu bagātība un alus pārstrādes sānu plūsmas sastāvdaļu izmantošana, kas samazina pārtikas atkritumus un attīsta ilgtspējīgāku vidi. Būtiski, ka pirmais faktiskais produkta prototips tika izstrādāts jau hakatona laikā. Izvērtējot katras komandas darbu, tika ņemti vērā vairāki žūrijas kritēriji attiecībā uz risinājumu pret izaicinājumu, inovācijas izstrādes procesu, tirgus potenciālu, inovāciju līmeni un ilgtspēju. "Mēs izvēlējāmies uzvarētāju, pamatojoties uz lielisko un praktisko komandas darbu un grupas dalībnieku zināšanu iesaisti, kā arī vietējo sānu plūsmu sastāvdaļu izmantošanu," uzsvēra žūrijas locekle, paziņojot hakatona uzvarētāju – ceturto komandu, “Morning Heaven Magic Mix” produkta koncepta izstrādātājus!
Kas notiks tālāk? Hakatona turpinājums notiks 2021. gada 28. aprīlī, kad Lupinta, MILZU!, Fagraslätt, Aloja-Starkelsen un Felici būs iespēja tikties ar izvēlētajiem ekspertiem un saņemt konsultācijas, lai kopā tuvotos produkta prototipa realizācijai. Turklāt, darbnīcas publiskajā daļā būs iespējams pieredzēt vēl nebijušas alternatīvo olbaltumvielu un funkcionālās pārtikas jomas ekspertu prezentācijas un tiks nodrošinātas lieliskas starptautiskas tīklošanās iespējas. *** "Biobord pārtikas hakatons" ir digitāls 24 stundu ilgs inovāciju konkurss, ko "ConnectedByBiobord" ietvaros organizē JAMK Lietišķo zinātņu universitāte, Krinovas inkubators un zinātnes parks, Vidzemes plānošanas reģions un SEI Tallin kopā ar Pērnavas reģionu. Projektu “ConnectedByBiobord” īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar nodibinājumu „Vides risinājumu institūts” Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros (https://biobord.eu/) ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Norvēģijas līdzfinansējumu. Vairāk informācijas: Kristaps Ročāns, projektu vadītājs/eksperts Vidzemes plānošanas reģionā, kristaps.rocans PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv
Ekspertu vidū bija pārstāvji no Eiropas Komisijas, Eiropas Savienības stratēģijas Baltijas jūras reģionam (ESSBJR), Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas sekretariāta, Somijas-Baltijas Institūta un citām dažādu nozaru ar starptautiskas sadarbības attīstīšanu saistītām organizācijām, tostarp Vidzemes plānošanas reģions un Latvijas Pārtikas bioekonomikas klasteris. Aicinām iepazīties ar pasākuma ierakstu, kā arī katra eksperta prezentāciju ŠEIT. Simon Stermann, ESSBJR Valstu koordinatoru grupas priekšsēdētājs, pievienojās konferencei, lai sniegtu ieskatu jaunajā Baltijas jūras reģiona stratēģijā. Tika uzsvērts, ka viena no prioritātēm šobrīd ir “nodrošināt nacionālo, reģionālo un vietējo ieinteresēto personu, pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības, tostarp jauniešu, efektīvu iesaisti makroreģionālo stratēģiju īstenošanā”. Vienlaikus, būtiski jāpalielina izmaiņu redzamība, izmantojot stratēģisko komunikāciju. "Izveidojot platformas, kurās redzams, kā mēs strādājam pie mūsu stratēģijām, sabiedrībai varam parādīt mūsu sasaisti ar aktualitātēm," uzsvēra Stermann. Jaunās stratēģijas mērķis ir atbalstīt reģionus un organizācijas tās ieviešanā, būtiski ceļot to kapacitāti. Ar jaunās Interreg BJR programmas 2021.-2027. gadam galvenajām prioritātēm un plānoto atbalstu dalībniekus iepazīstināja tā apvienotā sekretariāta projektu un programmas vadītāja Charis-Ariadni Loupasi. Loupasi norādīja, ka nākamā perioda prioritāšu augšgalā iezīmēta orientēšanās uz klientu, kā arī pārejas atbalsts uz zaļāku un ilgtspējīgāku starptautisko sadarbību uzņēmējiem un atbalsta organizācijām, kas veidos un attīstīs makroreģionu. “Iesaistītās valstis vienojušās, ka četras izvirzītās prioritātes – novatoriska, ūdens-vieda, klimatneitrāla sabiedrība un sadarbības pārvaldība – vislabāk atspoguļo vajadzības starptautiskajai sadarbībai nākamajiem septiņiem gadiem,” uzsvēra eksperte. Jāpiezīmē, ka tieši šīs starptautiskās programmas ietvaros Vidzemes plānošanas reģions (VPR) ir realizējis vairākus uz inovāciju vides stiprināšanu vērstus projektus un aktivitātes, tostarp organizējis inovāciju koprades laboratoriju, izstrādājis zināšanās balstītas bioekonomikas inovāciju ekosistēmas attīstīšanas rīcību plānu, nodrošinājis starptautiskā inovāciju brokera konsultācijas u.c. Paredzams, ka arī šajā plānošanas periodā VPR aktīvi strādās, lai caur Interreg BJR programmu sasniegtu VPR Attīstības Programmas mērķus. “Mums ir vajadzīgas inovācijas. Tā ir mūsu prioritāte,” paneļdiskusijas laikā minēja Sebastian Rynkiewicz, Polijas metālapstrādes klastera valdes priekšsēdētājs, norādot, ka galvenokārt organizācijas redz TIBS brokeri kā iespēju savest kopā uzņēmumus ar stratēģiskiem partneriem, lai attīstītu sadarbības, veidotu kopīgus projektus un realizētu citas novatoriskas idejas. Tīklošanās un pieeja sadarbības valstu kontaktiem caur uzticības personu ir liels ieguvums. Diskusijas dalībnieki – Hamburgas Mākslīgā intelekta centra pārstāvis Steven Dehlan, Latvijas Pārtikas bioekonomikas klastera izpilddirektors Kristaps Ročāns un Ekonomikas ministrijas Inovācijas departamenta direktore Agnese Šķēle vienojās kopīgā sarunā, lai apspriestu “kā sekmēt industrijas vajadzību integrēšanu politikas darba kārtībā?”. "Politikas veidotājiem ir jāuzklausa, jāsaprot ieinteresēto personu vajadzības un jāuzdod pareizie jautājumi, lai veicinātu labu sadarbību," uzsvēra Kristaps Ročāns. Konferences eksperti aicināja klausītājus piedalīties diskusijā ne tikai par inovāciju ekosistēmas izveidi, bet arī par praktiskiem piemēriem zināšanu nodošanā un pārrobežu inovāciju sadarbībā, kas veicināta, īstenojot pilotprojektus. Praktiski piemēri tam, kā BJR tiek izmēģināta starptautiskā inovāciju brokeru sistēma (TIBS), bija dzirdami pieredzes stāstos no atbalsta sniedzējiem un uzņēmumiem, kas pārstāv Latviju, Lietuvu, Poliju, Vāciju un Igauniju. TIBS tiek pilotēts Baltijas jūras reģionā Interreg BJR programmas 2014.-2020. gadam projekta “Viedās specializācijas stiprināšana, attīstot starptautisko sadarbību” (GoSmart BSR) ietvaros. Starptautisko konferenci organizēja Vidzemes plānošanas reģions ciešā sadarbībā ar ESSBJR politikas jomas “Inovācija” biroju, un tā tika izvēlēta arī kā viens no Eiropas Savienības Industrijas nedēļas (EU Industry Week 2021) un Vidzemes inovāciju nedēļas pasākumiem. “Ar projektu “GoSmart BSR” mēs arvien vairāk kopā īstenojam viedās specializācijas stratēģijas, ne tikai apmaināmies ar labās prakses piemēriem. Šis projekts jau šobrīd ir bijis ļoti novatorisks, vērienīgs un progresīvs piemērs, kas ir ielicis lielisku pamatu, uz kura balstīties, pārejot uz jauno programmas periodu,” uzsvēra viens no konferences ekspertiem – Esa Kokkonen, ESSBJR politikas jomas “Inovācija” koordinators, Somijas-Baltijas institūta direktors. Arī VPR prioritāšu augšgalā ierindojas regulāra saziņa ar uzņēmējiem, lai pēc iespējas precīzāk iezīmētu viņu vajadzības un intereses attiecībā uz jaunu zināšanu un kontaktu ieguvi. Jau Covid-19 pandēmijas sākumā tika apzināti uzņēmēji, lai izprastu viņu digitalizācijas intereses un veiksmīgi organizētu tematiskus seminārus, balstoties uz iegūto informāciju. Vairāku uzņēmēju tūlītējs ieguvums bija, piemēram, semināra laikā izveidots interneta veikals u.c. tamlīdzīgi instrumenti. Arī organizētā Inovāciju koprades laboratorija – pētnieku un uzņēmēju sadarbības veicināšanai – radīja tūlītējas sadarbības ar potenciālu pārtapt jaunos produktos vai uzlabotos procesos. Konferences video, kā arī katra eksperta prezentācija angļu valodā ir atrodama ŠEIT. Sekojiet GoSmart BSR sociālajiem medijiem, lai redzētu jaunākās projekta aktualitātes, kas tiks ievietotas mūsu Facebook un LinkedIn kontos. Vairāk informācijas: Santa Vītola, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.vitola PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv
Projekta ietvaros 9.martā, apvienojot ar diskusijām par VPR Attīstības programmas 2021.-2027.gadam uzņēmējdarbības un inovāciju vides stiprināšanas prioritātēm, norisinājās GoSmart BSR noslēdzošais darba seminārs. Tā dalībniekus iepazīstināja ar projekta rezultātiem – starptautiskā inovāciju brokeru tīkla (TIBS) un viedās specializācijas stratēģijas (Trans-S3) metodikas ieguvumiem, kā arī aktivitātēm, ko organizēja Vidzemes reģionā, lai stiprinātu kapacitāti mazo un vidēju uzņēmumu (MVU) un pētnieku sadarbībai ar starptautiskajiem partneriem. Tāpat VPR komandai būtiski bija dzirdēt atgriezenisko saiti par projekta rezultātiem, nepieciešamiem uzlabojumiem kvalitātes, satura un pieejamības ziņā. Pasākuma dalībnieki aktīvi iesaistījās diskusijās par uzņēmējdarbības un inovāciju ekosistēmas vajadzībām, sniedza ierosinājumus TIBS tālākajai attīstībai, lai VPR varētu tādējādi pilnveidot izstrādē esošo Attīstības programmu. Pasākuma dalībniekiem tika sniegts ieskats arī VPR organizētajā starptautiskajā konferencē, kā laikā tikām iepazīstināti ar gaidāmām makroreģiona sadarbības programmu prioritātēm, sadarbības plāniem, kā arī praktiskiem piemēriem starpvalstu sadarbību veidošanā u.c. Darba semināra ietvaros izskanēja arī vērtīgas dalībnieku idejas GoSmart BSR pagarinājuma projekta un TIBS pakalpojumu turpmākajai attīstībai ilgtermiņā. Tika norādīts, ka ir būtiski stiprināt uzņēmēju sadarbību reģionā, lai sagatavotos starptautiskajai sadarbībai un varētu piedāvāt labus, jau uz vietas reģionā pārbaudītus risinājumus. Kā lieliski piemēri tika minēti Inovāciju koprades laboratorija un digitalizācijas vebināru cikls. Vienmērīgākai informācijas apmaiņai Vidzemes plānošanas reģiona kā organizācijas un uzņēmumu starpā dalībnieki rosina izstrādāt datu bāzi vai tiešsaistes sistēmu brokeriem, lai sadarbības piedāvājumi būtu publiski apskatāmi. Varam piebilst, ka šī gada laikā IT risinājums brokeru tīkla darbam patiešām tiks veidots. Noderīga dalībniekiem šķistu arī starpnieka nodrošināšana studentu iesaistei, lai attīstītu zināšanu apmaiņu starp valstīm, kā arī sadarbība starp augstskolām zināšanu apmaiņā un programmu veidošanā. Tas varētu būt risinājums talantu piesaistei uz īsu periodu, lai izstrādātu potenciālus inovatīvus risinājumus uzņēmumos, radītu idejas un konceptus. Pēc diskusijām apzināmies, ka nepieciešama ciešākas saiknes izveide ar starptautisko partneru reģionu viedo specializāciju, tādā veidā stiprinot katras partnervalsts reģiona attīstību un kompetenci, pētījumu un izglītības jomas un unikālus pakalpojumus. Lai atbalstītu brokera darbu, vērtīgi būtu kartēt atbalsta programmas, jomas un mehānismus, veidojot skaidrāku priekšstatu par pieejamo atbalstu Vidzemē. TIBS sistēma varētu arī vairāk iedvesmot vai sadarboties ar esošajiem mežsaimniecības un lauksaimniecības informācijas konsultantiem, lai veicinātu inovāciju attīstību šajos sektoros. No šī gada 1.aprīļa līdz 31.decembrim Vidzemes plānošanas reģions strādās ar GoSmart BSR pagarinājuma projektu GoSmart&Excel BSR, kā laikā paredzēts izstrādāt Baltijas jūras reģiona viedās specializācijas stratēģiju, vadoties pēc Trans-S3 metodoloģijas, kā arī turpināt nodrošināt inovāciju brokera tīkla atbalsta kvalitāti un pieejamību. Diskusiju laikā saņemtie rosinājumi un ieteikumi tiks apstrādāti un nodoti partneriem, lai plānotu t.sk. arī brokeru tīkla ilgtspēju pēc projekta noslēguma. Diskusijas organizētas VPR Attīstības programmas 2021.-2027.gadam izstrādes un projekta „GoSmart BSR” aktivitāšu rezultātu komunicēšanas vajadzībām. Projektu GoSmart BSR īsteno VPR sadarbībā ar partneriem no Baltijas jūras reģiona valstīm Interreg BJR programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar ERAF līdzfinansējumu. Projekta mājaslapa: https://gosmartbsr.eu/ Vairāk informācijas: Santa Vītola, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.vitola PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Marta Riekstiņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, e-pasts: marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv
Vidzemes plānošanas reģions kopā ar partneriem no Kantabrijas reģiona Spānijā, Lombardijas reģiona Itālijā un Pomerānijas voivodistes Polijā ir uzsākuši Eiropas Savienības mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) konkurētspējas programmas “COSME” projektu “Sociālās ekosistēmas vadīta attīstība” (SELF). SELF projekta mērķis ir attīstīt noturīgu sociālās uzņēmējdarbības modeli lauku apvidos, ar mērķi transformēt reģionus caur sociālo un solidaritātes ekonomiku. Tā rezultātā tiks izveidots un attīstīts starptautisks reģionālo pašvaldību, ekspertu un sociālās uzņēmējdarbības pārstāvju tīkls ar līdzīgām vajadzībām, lai radītu kopienu ilgtspējīgas Eiropas sociālās uzņēmējdarbības sistēmā. Projekta aktivitātēs ir iesaistījušies arī pārstāvji no Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldībām, Labklājības ministrijas, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas, Valmieras Attīstības aģentūras, Koprades mājas “Skola6” un sociālajiem uzņēmumiem “Visi var” un “RB cafe”, ar kuriem pārrunājām Vidzemes reģiona izaicinājumus un trūkstošās zināšanas sociālās uzņēmējdarbības attīstībā, kā arī apspriedām Vidzemes pašvaldību līdzšinējo pieredzi darbā ar sociālajiem uzņēmējiem. Tuvākā gada laikā sadarbībā ar partnerreģioniem Spānijā, Itālijā un Polijā meklēsim veiksmīgus piemērus sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmas veidošanai un izpratnes veicināšanai, izgaismojot sociālo uzņēmējdarbību kā dinamisku pārmaiņu virzītāju lauku apvidos. Plašāk par SELF projektu lasiet Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā. Papildu informācijai: Rūta Ročāne, SELF projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: ruta.rocane PIE vidzeme PUNKTS lv
Visu atbildību par šī materiāla saturu uzņemas tā autori. Tas nekādā veidā neatspoguļo Eiropas Komisijas un/vai EASME vai jebkuru citu Eiropas Savienības institūciju viedokli. Ne Eiropas Komisija, ne EASME neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
Jau tuvākajā laikā projektā plānots organizēt biznesa konsultācijas uzņēmumiem, kuri iesaistīti bioekonomikas vērtību ķēdēs. Konsultāciju laikā uzņēmumi varēs saņemt zināšanas, kā padarīt savu uzņēmējdarbību ilgtspējīgāku, bet iesaistītie zināšanu un tehnoloģiju piegādātāji gūs ieskatu uzņēmēju vajadzībās. Būtisks progress projektā veikts, izstrādājot labās prakses biznesa modeļus Baltijas jūras reģiona valstīs. Projekta ietvaros ekspertu komandas no dalībvalstīm apmainījās ar informāciju par paraug praksi ne vien bioenerģijas izmantošanā, bet arī papildu vērtību ķēdēs, kuru pamatā ir bioloģiskie resursi. Šie biznesa modeļi ļaus uzņēmumiem Baltijas jūras reģionā iepazīt, kādu vērtību citi uzņēmumi rada no biomasas un kā pielāgotu savu biznesa modeli jaunas vērtības radīšanai. Ziņu lapa (angļu valodā) lasāma >> ŠEIT <<
*** Par projektu "BalticBiomass4Value"
Projekts “Biomasas vērtību ķēdes attīstība Baltijas jūras reģionā (BalticBiomass4Value)” tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona sadarbības programmas 2014.-2020. gada ietvaros. Tā īstenošanā iesaistījušies 17 partneri no 8 valstīm. Projekta mērķis – pilnveidot Baltijas jūras reģiona publiskā un privātā sektora organizāciju un uzņēmumu kapacitāti biomasas vērtību ķēdes resursu ilgtspējīgā un ekonomiski efektīvā izmantošanā un pārvaldībā, sekmējot augstas pievienotās vērtības produktu un atjaunojamās enerģijas risinājumu attīstīšanu un resursu pārvaldības modeļu uzlabošanu. Tāpat ar projekta aktivitātēm plānots uzlabot BJR valsts un privātā sektora dalībnieku spēju ražot bioenerģiju videi draudzīgākā un ekonomiski izdevīgākā veidā, izmantojot jaunus biomasas avotus (galvenokārt bioloģiskos atkritumus) enerģijas ražošanai, kā arī iespējas izmantot bioenerģijas sānu plūsmas augstas vērtības bioproduktiem.
Jautājumiem: Kristaps Ročāns, projekta "BalticBiomass4Value" vadītājs Vidzemes plānošanas reģionā, kristaps.rocans PIE vidzeme PUNKTS lv
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Vidzemes inovāciju nedēļas ietvaros 2021. gada 25. februārī aizvadīts tiešsaistes seminārs “Ceļā uz viedo siltumu” par inovatīviem risinājumiem siltumenerģijas pārvaldībā. Apskatījām, kādas inovācijas iespējamas centralizētajās siltumapgādes sistēmās, piemēram, daudzdzīvokļu mājās, kā arī iespējas, kas var palīdzēt samazināt patēriņu dzīvoklī vai privātmājā, tai skaitā viedās mājas risinājumus. Piedāvājam iespēju noskatīties semināra video ierakstu.
No 2021. gada 8. februāra līdz 9.martam Vidzemes plānošanas reģions (VPR) organizē Attīstības programmas 2021-2027 1. redakcijas projekta publisko apspriešanu, kuras laikā Vidzemes un citu novadu iedzīvotāji snieguši vērtīgu pienesumu Attīstības programmas izstrādē. Otrdien, 9. martā plkst. 10:00 aicinām satikties noslēdzošajā 
26. februārī Vidzemes inovāciju nedēļas ietvaros notika tiešsaistes seminārs un koprades darbnīca “Sabiedrības līdzdalība vietu izaugsmei”. Seminārā tika runāts par sabiedrības līdzdalības jautājumiem, dažādiem līdzdalības veidiem, kā arī spēcīgu kopienu veidošanos kopīgu interešu pārstāvniecībai. 
Šobrīd Latvijā ir jau 105 “Gājējam draudzīgs” zīmes saņēmēji, tostarp 44 – Vidzemē. Pirmie 10 Vidzemes tūrisma pakalpojumu sniedzēji, kas saņēma zīmi jau pērnā gada izskaņā ir: kempings “Apaļkalns” (Pārgaujas nov.), viesnīca “Zeit” (Līgatnes nov.), viesnīca un restorāns “Kārļamuiža”, slēpošanas un atpūtas parks “Ozolkalns” (Amatas nov.), naktsmītne “Caunītes” (Kocēnu nov.), atpūtas bāze “Baiļi” , Brenguļu alus sēta (Beverīnas nov.), viesu nams “Bergervilla” (Valkas nov.), brīvdienu māja “Jaunvosi” (Apes nov.) un brīvdienu māja “Ezerlīči” (Alūksnes nov.).
Bērni var veicināt pārmaiņas savās ģimenēs, rosinot uz videi draudzīgu rīcību, tāpēc projekta partneri 
Izstrādātie materiāli – atkritumu audits, galda spēle un video nodarbības – pieejami bez maksas ikvienam
Projekta "WasteArt" vadošais partneris Vides risinājumu institūts (Latvija) kopā ar mākslas rezidenci MoKS (Igaunija) un Polvas pašvaldību (Igaunija) īstenojuši mākslas kampaņu “
Marta vidū Biobord pārtikas hakatons – starptautiska tiešsaistes pārtikas inovāciju attīstības darbnīca un sacensības –, pulcēja 6 ekspertus un 13 uzņēmumus no Zviedrijas, Latvijas, Somijas un Igaunijas, lai risinātu alternatīvo olbaltumvielu un funkcionālās pārtikas jomas izaicinājumus un izstrādātu jaunu produktu konceptus, strādājot starptautiskās komandās.
Vidzemes inovāciju nedēļas un Eiropas industrijas nedēļas ietvaros, vairāk nekā 100 dalībnieku pulcējās starptautiskajā konferencē "Virzība uz pārdomātām un sadarbībā balstītām inovācijām Baltijas jūras reģionā", kā laikā kopīgi pārrunāja sadarbības lomu makroreģiona inovāciju vides stiprināšanā, kā arī dalījās praktiskos piemēros, kā to veicināt.
Starptautiskais inovāciju brokeru tīkls (TIBS), Inovāciju koprades laboratorija un digitalizācijas semināri ir tikai daļa no ieguvumiem, kas radušies projekta “Viedās specializācijas stiprināšana, attīstot starptautisko sadarbību” (GoSmart BSR) ietvaros. Šie un citi pasākumi snieguši būtisku atbalstu inovāciju vides stiprināšanā un uzņēmējdarbības attīstībā visā Vidzemē un ārpus tās. Šobrīd, projekta ietvaros, Vidzemē atbalstu uzņēmējiem un pētniecības, uzņēmējdarbības organizācijām sniedz inovāciju brokeris, kā mērķis ir nodrošināt zināšanu pārnesi starp partneru valstīm Baltijas jūras reģionā, nodrošinot MVU kapacitātes palielināšanu viedās specializācijas piemērošanā. Kaut arī līdz ar marta izskaņu šis projekts noslēgsies, tā rezultātus Vidzemes plānošanas reģions (VPR) turpinās attīstīt pagarinājuma projektā “Gosmart&Excel BSR”, vienojot jaunus partnerus un stiprinot izveidoto un pārstāvēto inovāciju brokera tīklu.
Apzinoties sociālās uzņēmējdarbības lomu lauku reģionu ilgtspējīgas ekonomikas attīstībā, Vidzemes plānošanas reģions ir iesaistījies starptautiskā partnerībā, lai meklētu veiksmīgus piemērus sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmas veidošanai citos Eiropas lauku reģionos. Sociālā uzņēmējdarbība piedāvā publiskās-privātās-kopienas sadarbības modeli, kurā visas iesaistītās puses kopīgi dala atbildību par kopienas labklājību. Vidzemē un Latvijā kopumā šī ir salīdzinoši jauna nozare ar aptuveni 170 oficiāli reģistrētiem sociālajiem uzņēmumiem.
Publicēta projekta “BalticBiomass4Value” ceturtā ziņu lapa. Tā sniedz ieskatu projekta aktualitātēs – gaidāmajos notikumos, nesen publicētajā pētījumā par labās prakses biznesa modeļiem Baltijas jūras reģionā, kā arī plānotajām bioekonomikas konferencēm. Ziņu lapa plašāk iepazīstina ar trim no kopskaitā 17 “BalticBiomass4Value” projekta partneriem.