.png)
|
Arhīva kalendārs
Reģionālā tūrisma stratēģija un zīmolvedība Ar mērķi stiprināt Overņas reģiona kopējo pievilcību, ir radīts reģionālais zīmols - Auvergne Nouveau Monde (“Overņa Jaunā Pasaule”). Reģiona asociācija ar šādu pašu nosaukumu Auvergne Nouveau Monde ir izstrādājusi un ievieš teritorijas kopējo mārketinga stratēģiju, kur tūrisma galamērķu pārdomātai pārvaldībai ir nozīmīga loma. Šī teritorijas mārketinga pieeja, kas vērsta uz kopēju mērķi, nodrošina saskaņotību darbībās, pastiprinot vienotību teritorijā, veicina Overņas kā tūrisma galamērķa konkurētspēju. Vērtējot veiksmīgo Francijas Auvergne Nouveau Monde reģiona līmeņa tūrisma galamērķa stratēģijas un zīmola darbību - šādu praksi konkurētspējas veicināšanai gan vietējā, gan starptautiskā tirgū būtu vēlams pārņemt arī Latvijas reģioniem. Vidzemē līdz šim spēcīgākais tūrisma galamērķa zīmols ir Enter Gauja, kura stratēģija aptver Gaujas nacionālo parku un tā apkārtni un ir izstrādāta līdz 2019. gadam. Tomēr neeksistē visaptveroša Vidzemes tūrisma attīstības un tirgvedības stratēģija, kas iekļautu esošo Vidzemes tūrisma galamērķu savstarpējo mijiedarbību, nodefinētu galveno iesaistīto pušu, citu starpā arī VPR, Vidzemes tūrisma asociācijas un pašvaldību, lomu. Līdz ar to ieguldījumi reģiona tūrisma attīstībā ir sadrumstaloti un tiem trūkst mērķtiecīgas savstarpējas mijiedarbības un papildinātības.
Publiskā un privātā sektora partnerība Tūrisma galamērķu pārvaldības izaicinājumi un labā prakse tika apspriesta, apmeklējot vairākus veiksmīgus publiskā un privātā sektora partnerības piemērus tūrisma jomā. Interesants piemērs bija Pessade āra sporta veidu aktivitāšu kūrorts, kur publiskā sektora finansējums ieguldīts infrastruktūras izveidē, nododot to pārvaldīt pašvaldības tūrisma aģentūrai, kura kūrorta aktivitāšu īstenošanā veiksmīgi piesaista uzņēmējus, nodrošinot tos gan ar nepieciešamo inventāru, gan telpām. Līdzīgs publiskās un privātās partnerības piemērs - Cap Guery āra aktivitāšu kūrorts. Vairākām tūrisma galamērķa pašvaldībām vienojoties, izstrādāts un īstenots projekts, kur ieguldīts publiskais finansējums, izveidojot āra aktivitāšu kūrortu, kurš uz 7 gadiem nodots privātam uzņēmējam apsaimniekošanā. Uzņēmējs kūrortā attīsta dabas tūrismu - izveidota dabas taka, izglītojoša programma zvēru un putnu sugu iepazīšanai, mežā uzbūvētas vairākas guļbūves bez elektrības un ūdens, kas tiek piedāvātas, kā naktsmītnes tūristiem.
Interesantu pieredzi projekta partneri guva, apmeklējot Praboure āra sporta aktivitāšu kūrortu, iepazīstot šī kūrorta pieredzi āra aktivitāšu dažādošanā mainīgos laikapstākļos, kad sniega esamība ir grūti prognozējama, mudinot pēdējos bezsniega gados attīstīt jaunus pakalpojumus. Kūrorta pārvaldība balstās uz vietējo pašvaldību, uzņēmēju un iedzīvotāju sadarbību, finansēšanas principam līdzinoties akciju sabiedrības modelim. Kūrorta peļņa tiek investēta kūrorta attīstībā un pakalpojumu dažādošanā. Vietējie uzņēmēji un iedzīvotāji ir ieinteresēti kūrorta veiksmīgā darbībā, jo saskata tā kopējo pozitīvo ietekmi uz teritorijas ekonomiku. Palielinoties tūristu plūsmai, pieaug vietējo veikalu, naktsmītņu un citu tūrisma pakalpojumu sniedzēju apgrozījums un ienākumi. Overņā plaši īstenotais modelis, kur publiskais finansējums tiek ieguldīts tūrisma objekta vai tā infrastruktūras izveidē, pēc tam to ar iepirkuma starpniecību par īres tiesībām nododot privātā partnera apsaimniekošanā un pārvaldībā, ir Latvijā reti īstenota prakse. Overņas reģiona pieredze, veidojot publiskās un privātās partnerības sadarbību gan nacionālā, gan reģionālā līmenī būtu pārņemama arī Latvijā, īpaši īstenojot liela mēroga investīciju projektus.
Zilā karoga pludmales statuss ezeram Viens no nozīmīgiem Overņas reģiona dabas resursiem, kas piesaista tūristus, ir ūdens. Reģionā atrodas 109 minerālūdens avoti, kas ļāvis attīstīties tādiem starptautiski atpazīstamiem minerālūdens ražotāju zīmoliem, kā Vichy un Volvic. Reģionā ir daudz upju un ezeru, kā arī attīstīts ir SPA tūrisms. Projekta partneri apmeklēja Aydat ezeru, kura pludmale nesen ieguvusi zilā karoga statusu un iepazinās ar ezera attīstības stratēģiskajiem plāniem un tā pārvaldības formu. Ezers un tam pieguļošā teritorija nodota publiskā tūrisma informācijas centra pārraudzībā, kurš ir spējis šo objektu veiksmīgi attīstīt, sadarbojoties arī ar privāto sektoru. Starptautiski atpazīstamā Zilā karoga pludmales statusa iegūšana šim ezeram ļāvusi kļūt par mērķtiecīgu tūrisma galamērķa izvēli starp ārzemju tūristiem, īpaši ģimenēm ar bērniem, kas augstu vērtē tīru un dabisku vidi. Vidzemes reģionā ir vairāki apmeklētāju iecienīti ezeri ar attīstītu infrastruktūru to pludmalēs un labu brīvā laika pavadīšanas iespēju klāstu atpūtai pie ūdens. Zilā karoga pludmales statusa iegūšana kalpotu par veiksmīgu vietas mārketingu, sekmējot šo ezeru atpazīstamību un tūristu plūsmas pieaugumu. Pieredzes apmaiņas vizītes noslēgumā projekta partneri tikās ar vietējā biznesa inkubatora uzņēmuma WOOM pārstāvjiem, kas pastāstīja par savu pieredzi, izstrādājot mobilo aplikāciju tūrisma piedāvājuma popularizēšanai. Uzņēmums veiksmīgi sadarbojas un saņem atbalstu uzņēmuma attīstībai no reģionālās attīstības aģentūras, kas darbojas arī reģiona tūrisma konkurētspējas veicināšanā. Vizītes laikā projekta partneri diskutēja par to, kā iepazītos un katram noderīgākos Overņas reģiona labo prakšu piemērus varētu pārņemt citās partnervalstīs, ar mērķi izstrādāt priekšlikumus tūrisma politikas plānošanas dokumentu uzlabošanai un labākai galamērķu pārvaldības īstenošanai.
Projekts “Uzņēmējdarbības veicināšana tūrisma galamērķos” (Destination SMEs) tiek īstenots Eiropas Reģionālā attīstības fonda “Interreg Europe 2014.-2020. gadam” programmas ietvaros. Projekta Destination SMEs galvenais mērķis ir uzlabot tūrisma sektora mazo un vidējo komersantu konkurētspēju, attīstot tūrisma galamērķu pārvaldību. Lai to risinātu, projekta ietvaros tiek identificēti labās prakses piemēri tūrisma galamērķos Eiropā, īstenojot starpreģionu pieredzes un zināšanu apmaiņas pasākumus. Tiek analizēti valsts līmeņa politikas plānošanas dokumenti, kā arī veicināta starpinstitucionālā un starpnozaru sadarbība. Plašāka informācija par projektu: šeit. Papildu informācija: Rūta Vasermane, Projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, Tel.: +371 26513351, E-pasts: ruta.vasermane PIE vidzeme PUNKTS lv; www.vidzeme.lv
Smiltenes novadu veido Smiltenes pilsēta un 8 apkārtējie pagasti. Novadā ir gan pilsētas centralizēta siltumapgādes sistēma, gan autonomi apkures katli daudzdzīvokļu un vienģimeņu mājās. Lielākoties kā kurināmais materiāls tiek izmantota dabasgāze, malka, šķelda, vietām arī dīzeļdegviela. Vienā no Smiltenes katlumājām papildus uzstādīti arī saules kolektori. Smiltenes novadā kopumā ir nedaudz virs 13 tūkstošiem iedzīvotāju, var teikt, ka 25-30 % no tiem ir pieslēgums pilsētas centralizētai siltumapgādes sistēmai. Kā atzīst speciālists, siltināto ēku īpatsvars nav liels. Tas tamdēļ, ka pašvaldībai pieder salīdzinoši neliels dzīvojamo ēku fonds. Iepriekšējos gados pašvaldība ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu nosiltinājusi izglītības ēkas - skolas un bērnudārzus. Pašvaldības komunālais uzņēmums mudina iedzīvotājus aktīvi iesaistīties daudzdzīvokļu namu siltināšanā, izmantojot ES fondu līdzekļus un savu līdzfinansējumu. Kas Smiltenes novadā bija vispirms – energoplāns vai energopārvaldnieks? Vispirms bija plāns, jo bez plāna nevar – pie kaut kā tomēr jāturas, tas sistematizē ikdienas darbu. Uzsākot energopārvaldības sistēmas izstrādi un ieviešanu, tika izveidota gan pašvaldības darba grupa, gan vienlaikus tika iecelts energopārvaldnieks. Darba grupas sastāvā ir gan darbinieki no Attīstības plānošanas nodaļas, gan Saimnieciskās darbības nodaļas, Finanšu nodaļas un Juridiskās nodaļas pārstāvji. Ar plānu var iepazīties jebkurš, tas brīvi pieejams Smiltenes novada pašvaldības mājaslapā. Vai energopārvaldnieks spēj sevi “atpelnīt” – reizēm pašvaldībās valda uzskats, ka papildu amats būs tikai lieki izdevumi? Ilgtermiņā protams, ka spēj. Īstermiņā daudz labu lietu nespēj sevi atpelnīt – tas ir ļoti virspusīgs skatījums. Arī LED spuldzes neatmaksājas uzreiz pēc to iegādes. Daudzās pašvaldībās joprojām nav energopārvaldnieka vai kāda, kas pilda tā pienākumus, jo nav īsti izpratnes, kāpēc tādu vajag. Ir bijuši piedāvājumi no blakus novadiem, ka varbūt uz diviem novadiem varētu būt viens energopārvaldnieks, taču uzskatu, ka tas arī nav īsti risinājums. Varbūt vienīgi mazās pašvaldībās. Darba ir tik daudz un katras pašvaldības gadījums specifisks – jāpiemeklē labākais risinājums katrai situācijai. Katrā ziņā Eiropas Savienības uzliktie mērķi arī būs tie, kas liks pašvaldībām rosīties un sākt domāt, kā to izdarīt, un gribot negribot katra pašvaldība nonāks pie secinājuma, ka energopārvaldnieks ir nepieciešams. Tāpat kā energoplāns. Kas ietilpst energopārvaldnieka pienākumos? Šobrīd galvenokārt tiek ievākti dati par Smiltenes novadā esošajām ēkām. Dati tiek apkopoti un analizēti. Tas ir ļoti laikietilpīgs process – daudzviet datu ievākšana ir ļoti apgrūtinoša, gan cilvēku neizpratnes un neatsaucības, gan arī tehnisku iemeslu dēļ. Pusgada laikā esam apsekojuši un datus apkopojuši par apmēram 80 ēkām. Ja ēkā nav uzstādīti siltumskaitītāji, nav nedz datu, nedz īsti priekšstata, cik daudz patiesībā tiek tērēts un cik daudz varētu ietaupīt. Pirms darbu uzsāka energopārvaldnieks, patēriņa datus apkopoja Finanšu nodaļā, balstoties pamatā uz rēķinos atspoguļotajām summām. Pēc rēķinu summām var vērot tendenci – vai patēriņš pieaug vai samazinās, taču ar to ir nepietiekami, lai saprastu iemeslus un meklētu veidus, kā regulēt patēriņu un līdz ar to arī izmaksas. Un jāatzīst, ka līdz tam datus neviens tā īsti neanalizēja. Taču tagad, jau drīzākajā laikā plānojam izveidot paši savu datu platformu, kurā būtu iespējams brīvi pārraudzīt kopējo situāciju, kā arī katras pašvaldības ēkas par enerģijas patēriņu atbildīgais pats varētu sekot līdzi situācijai. Protams, vienlaikus cilvēkiem arī jāizskaidro, ko tie varētu darīt, lai esošos rādītājus uzlabotu. Vai iedzīvotāji, Jūsuprāt, izprot, kādas ir siltinātas ēkas priekšrocības un ko tas viņiem nesīs ilgtermiņā? Piemēram, daudzdzīvokļu namā svarīgu lomu spēlē mājas vecākais – ar viņu arī jāsāk. Ja izpratne būs viņam, tad ir cerība, ka arī mājas iedzīvotājiem tiks izskaidrota lietderība un ilgtermiņa ieguvums. Reizēm sākumā šķiet, ka nekas īsti nemainās, jo rēķins pēc ēkas nosiltināšanas nesamazinās, dažkārt pat nedaudz pieaug, kamēr tiek nomaksāts kredītmaksājums. Iedzīvotājiem vēlme rīkoties energoefektīvi ir tikai tad, ja ir saredzams taustāms labums, piemēram, rēķina summas samazinājums. Cilvēkam ir skaidrs – jo es mazāk tērēju, jo mazāki ir mani rēķini. Ja katram dzīvoklim rēķins būtu atbilstoši individuālajam enerģijas patēriņam – cilvēkiem tā būtu lieliska motivācija dzīvot energoefektīvi. Taču joprojām ikdienišķa ir situācija, kad telpās ir ļoti karsts un logi stāv vaļā. Diemžēl. Un nav jau tikai runa par iedzīvotāju ikdienas paradumiem, bet arī par pagastu pārvaldnieku, ēku apsaimniekotāju kā arī katlumāju kurinātāju zināšanām un motivāciju rīkoties ekonomiski pārdomāti. Kāds taču maksā par patērēto kurināmo materiālu, un tie esam mēs paši – mūsu nodokļos maksātā nauda tiek izlietota nepārdomātu rīcību dēļ. Nav jau jāsalst, bet saražotais siltums vienkārši jāizmanto efektīvi. Kādas ir tipiskākās kļūdas, ko esat pieredzējis siltumapgādē? Absurda ir situācija, kad malka, ar kuru kurina katlumāju, vairākus gadus stāv zem klajas debess. Kurināmais ir slapjš – siltumatdeve ļoti maza, tāpēc, lai sasniegtu nepieciešamo temperatūru, tiek nokurināts ievērojami vairāk nekā tad, ja malka būtu vismaz zem nojumes. Tepat jāpiebilst, ka reizēm ir grūti pat saprast, cik konkrētajā vietā tiek patērēts kurināmais, jo nenotiek nekāda uzskaite. Skaidrs, ka tā ir nezināšana, es pat teiktu, arī vieglprātīga rīkošanās ar pašvaldības līdzekļiem. Ir gadījumi, kad uzskaite par patērēto siltumenerģiju vispār netiek veikta, rēķinu piestāda pēc telpas kvadrātmetriem, un netiek ņemts vērā, ir siltināta ēka vai nav – visi maksā vienādi. Normālā gadījumā taču būtu jāmaksā tik, cik reāli patērē. Bet vai nav arī tā, ka reizēm paši iedzīvotāji īsti nezina, kā pareizi ekspluatēt, piemēram, tikko siltinātu ēku? Jā, tieši tā arī ir! Jāparedz, ka pēc ēkas siltināšanas, iedzīvotājiem būtu jāizstāsta, kā pareizi regulēt radiatorus, kā pareizi vēdināt telpas – uz loga atvēršanas brīdi, radiatoru termostati jānogriež uz nulli. It kā sīka darbība, taču ļoti būtiska siltumpatēriņa taupīšanai. Tas pats attiecas arī uz izglītības iestādēm – ēkas ir pilnībā renovētas, nosiltinātas, un tām vajadzētu patērēt daudz mazāk siltumenerģijas, taču tā nav. Cik braucu garām, skatos – logi stāv vaļā. Protams, ka klases telpas ir jāvēdina, nav šaubu – tomēr daudz var ietekmēt vienkārši darot lietas pareizi. Un cilvēki nezina, kā, vai arī vienkārši neaizdomājas. Ar ko sākt, lai situācija mainītos? Liela nozīme ir valsts politikai – cik prioritārs šis jautājums ir. Pēdējos gados Eiropas Savienībā energoefektivitāte ir viena no prioritārajām jomām, uzstādīti konkrēti mērķi, kas katrai no valstīm jāsasniedz un tie skar arī pašvaldības, iedzīvotājus. Otra lieta – nav jau īsti jēgas taupīt un ekonomēt, domāt dažādus risinājumus, lai palielinātu energoefektivitāti un samazinātu resursu patēriņu, ja beigās tāpat jāmaksā vairāk. Piemēram, mazinoties elektroenerģijas patēriņam, elektroenerģiju ražojošais uzņēmums kompensē peļņas zudumu un ceļ tarifa cenas – tas nu nekādi nemotivē. Šāda situācija principā jebkuru motivāciju sagrauj – dati apkopoti, analizēti, veikti aprēķini un konkrētas aktivitātes īstenotas, taču rezultāta kā nav, tā nav. Kopumā jau sabiedriskā doma veidojas pareizā virzienā, cilvēki aizdomājas, kāpēc jātaupa. Un domā ne tikai par savu individuālo materiālo labklājību, bet par cilvēces atbildību dabas priekšā. Ļoti prātā palicis piemērs no Zviedrijas, kur speciālos rezervuāros tiek uzkrāts lietusūdens, lai to pēc tam izmantotu mājsaimniecībā, piemēram, trauku mašīnā, veļasmašīnā vai tualetē. Un šāda risinājuma izmantošanai piemēro nodokļu atlaides – tā ir ļoti pārdomāta valsts politika, kas arī efektīvi darbojas. Smiltenē nākamajā gadā plānojam uzstādīt apmēram 15 jaunus skaitītājus, lai varētu precizēt cik mWh siltumenerģijas tiek saražots un cik patērēts. Tas tad arī varētu padziļināt izpratni, saprast katra paša liekās darbības un meklēt iespējas, kā situāciju uzlabot. Jāņem vērā, ka informācijai jāsasniedz ikvienu – sākot ar pagasta pārvaldnieku un visbeidzot ar kurinātāju, lai būtu rezultāts. Jāstrādā pie iedzīvotāju izglītošanas. Nepieciešams iegādāties arī dažādus mērinstrumentus ēku apsekošanai. Pašvaldībai ir jāpārzina savu ēku stāvoklis – reizēm ieguldām lielas naudas ar domu, ka tas palīdzēs atrisināt problēmu, bet ne vienmēr ieguldījums atmaksājas, kā plānots. Cilvēkus bieži iedvesmo pozitīvi piemēri, tad nu mēs esam iesaistījušies EnergoKomandu jeb enerģijas taupīšanas sacensībās pašvaldību darbiniekiem projekta save@work ietvaros, kuru līdzfinansē ES programma “Horizon 2020”. Sacensību galvenā ideja ir panākt enerģijas patēriņa samazinājumu biroja tipa pašvaldības ēkās, tikai mainot darbinieku ikdienas paradumus. Savā pašvaldības ēkā taupām elektroenerģiju un siltumenerģiju, esam uzrakstījuši rīcības plānu, kā arī īstenojam dažādas kampaņas, aicinām savus kolēģus mainīt ikdienas paradumus, gan darbā, gan arī savās mājās. Piemēram, bijām pārsteigti uzzinot, cik daudz vairāk gaismas ir telpā, kur no sniega atbrīvoti telpā esošie jumta logi – nav jāslēdz gaisma un elektroenerģijas ietaupījums rokā! Sacensību 9 mēnešu rezultāti ir pārsteidzoši – elektroenerģijas patēriņš visās 3 ēkās, kas no mūsu pašvaldības piedalās šajā projektā, vidēji ir samazinājies par 22%. Pārrēķinot naudas izteiksmē vienai no ēkām tie ir 1727 euro. Tas taču nav maz. Savukārt, ja mājās iztīra elektrisko boileri un to atvieno no elektrības, kad to nelieto, lieliski var pamanīt apmēram 60 kwh ietaupījumu mēnesī – šie cipari motivē un rodas papildu izpratne par energoefektīvas dzīvošanas jēgu. To atgādinām arī saviem iedzīvotājiem, drukājot uz apkures rēķiniem informāciju par to, cik liels enerģijas patēriņš ir siltinātai mājai, cik nesiltinātai. Jo atšķirība ir būtiska, ja māk dzīvot energoefektīvi.
Plašāka informācija: Aija Rūse, projekta PANEL2050 vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, aija.ruse PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 26400288 Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 29454752
Nominācija: Atvērtākā iestāde
Nominācija: Izcilākais tehnoloģiju risinājums biznesā
Nominācija: Būtiskākais ieguldījums tehnoloģiju popularizēšanā
Nominācija: Izcilākais tehnoloģiju risinājums biznesāNominācija: Būtiskākais ieguldījums tehnoloģiju popularizēšanāGalvenās balvas ieguvēji tiks nosaukti un apbalvoti 2017. gada 2. februārī LATA gadskārtējā konferencē “Atvērtās tehnoloģijas izaugsmei” (http://lata.org.lv/konference2017/) Par LATA gada balvu LATA gada balvas mērķis ir izcelt un godināt Latvijas privātā un publiskā sektora, akadēmiskās vides pārstāvju un privātpersonu ieguldījumu atvērtu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādē, izmantošanā, popularizēšanā. 2016. gads ir jau ceturtais gads, kad tiek izsludināts konkurss par LATA gada balvu.
Par LATA LATA apvieno organizācijas un privātpersonas, tajā skaitā IT piegādātājus un lietotājus, kuri saskata ekonomiskus ieguvumus no atvērtu tehnoloģiju plašākas izmantošanas Latvijā. LATA biedri un asociētie biedri ir gatavi sniegt savu ieguldījumu, lai kopīgi veidotu labvēlīgu vidi tiem Latvijas IT lietotājiem un piegādātājiem, kuri savā darbā izmanto atvērtas tehnoloģijas, tādējādi veicinot IT vajadzībām patērējamo līdzekļu ekonomiju un to atgriešanos Latvijas tautsaimniecībā.
Informāciju sagatavoja: Ieva Vītoliņa LATA ieva.vitolina PIE gmail PUNKTS com
Līdz ar šo, sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi un ģimeniskai videi pietuvināti pakalpojumi tiks plānoti visā Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā. Ja Valmiera atteiktos no dalības projektā, finanšu līdzekļi, kas īpaši iezīmēti infrastruktūras objektu attīstīšanai republikas pilsētās, tiktu pārdalīti citām republikas pilsētām, tādējādi Vidzemes reģions zaudētu ievērojamu daļu finansiālā atbalsta.
Ar Labklājības ministrijas atbalstu deinstitucionalizācijas projektu ievieš plānošanas reģioni un pašvaldības visā Latvijā. Tā ietvaros ar Eiropas Savienības fondu atbalstu pašvaldības varēs radīt plašu pakalpojumu klāstu, lai bērni ar funkcionāliem traucējumiem varētu saņemt sociālo aprūpi un rehabilitāciju savā pašvaldībā. Savukārt pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem atbilstoši savām iespējām un ar speciālistu atbalstu varēs izvēlēties uzsākt patstāvīgu dzīvi ārpus institūcijas. Tāpat tie, kas jau dzīvo pašvaldībā, varēs saņemt sev nepieciešamos sociālos pakalpojumus, kas līdz šim ir bijuši nepietiekoši. Tādējādi projekta ietvaros Latvijā notiks deinstitucionalizācija - dzīvei institucionālās aprūpes centros tiks radīta alternatīva, projekta mērķgrupām nodrošinot pilnvērtīgu dzīvi sabiedrībā. Vairāk par deinstitucionalizācijas projekta ieviešanu gaitu Vidzemē lasīt šeit: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/vidzeme_ieklauj un http://www.lm.gov.lv/text/3071
Vairāk informācijas: Ineta Puriņa, projekta “Vidzeme iekļauj” projekta vadītāja, mob.t. 26382820, ineta.purina PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, mob.t. 29454752, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Atgādinām, ka vēl janvārī vecāki (t.sk. audžuvecāki un aizbildņi) var pieteikt bērnus ar funkcionāliem traucējumiem (un kuriem noteikta invaliditāte) izvērtēšanai bezmaksas sociālo rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai. Izvērtējumam var pieteikties savas pašvaldības Sociālajā dienestā. Vēršam uzmanību, ka līdz ar Valmieras pilsētas pašvaldības pievienošanos deinstitucionalizācijas projektam “Vidzeme Iekļauj”, pieteikties var arī Valmieras pilsētas pašvaldības iedzīvotāji.
Pēc tam, kad tiks aizpildīts iesniegums pašvaldības Sociālajā dienestā, ar vecākiem sazināsies speciāli izveidota speciālistu komanda (tajā darbojas sociālais darbinieks, psihologs, ergoterapeits, pēc nepieciešamības piesaistot fizioterapeitu) un sadarbībā ar vecākiem norunās piemērotāko laiku, lai tiktos ar bērnu un izvērtētu, kādi sociālie rehabilitācijas pakalpojumi tam nepieciešami veselības uzlabošanai.
Svarīgi, lai izvērtēšana notiktu bērnam pazīstamā vidē, vislabāk bērna mājvietā vai izglītības iestādē. Tieši individuālais vajadzību plāns noteiks sociālo rehabilitācijas pakalpojumu klāstu. Katrs izvērtētais bērns varēs apmeklēt līdz pat 4 speciālistiem, katru no tiem apmeklējot ne vairāk kā 10 reizes. Savukārt bērnu vecāki/audžuvecāki varēs saņemt psihologa pakalpojumu, rehabilitologa pakalpojumu, fizioterapiju, kā arī izglītojošās atbalsta grupas, bet ne vairāk kā divus no minētajiem pakalpojumiem un katru ne vairāk kā 10 reizes. Bērniem un vecākiem par pakalpojumiem jāmaksā nebūs!
Pašvaldību izmaksas par sniegtajiem pakalpojumiem no deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” līdzekļiem kompensēs Vidzemes plānošanas reģions. Jāpiebilst, ka jau šobrīd speciālisti sākuši izvērtēšanas procesu un pirmie atbalsta plāni jau izveidoti. KUR UZZINĀT VAIRĀK? Bērna ar funkcionāliem traucējumiem attīstības vērtēšanas kritēriju un individuālā izvērtējuma metodika atrodama Labklājības ministrijas mājaslapā: http://www.lm.gov.lv/upload/berni_c/bernu_metodika_ft_gala_220716.pdf. Vairāk par deinstitucionalizācijas projekta ieviešanu gaitu Vidzemē lasīt šeit: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/vidzeme_ieklauj un arī Labklājības ministrijas mājaslapā: http://www.lm.gov.lv/text/3516.
Vairāk informācijas: Ineta Puriņa, projekta “Vidzeme iekļauj” projekta vadītāja, mob.t. 26382820, ineta.purina PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, mob.t. 29454752, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Šajā numurā varēsiet iepazīties ar VPR viedokli tādos jautājumos kā pašvaldību sadarbība un sabiedriskā transporta un skolēnu pārvadājumu reisu dublēšanās. Tāpat būs iespēja izlasīt par VPR īstenoto projektu un Vidzemes uzņēmējdarbības centra aktualitātēm. Savukārt atskatā uz 2016. gadu varēsiet palūkoties uz aizvadītajiem 12 mēnešiem VPR Attīstības programmas gaismā - ko esam darījuši, lai sasniegtu Vidzemes attīstības dokumentos noteiktos mērķus.
Arī vecāki aicina izmantot atbalstu bērnu sociālajai rehabilitācijai (pieteikšanās līdz 31.janvārim)
Vēl 5 dienas vecāki (t.sk. audžuvecāki un aizbildņi) savus bērnus izvērtēšanai var pieteikt savas pašvaldības Sociālajā dienestā visā Vidzemē. Izvērtēšanu veic rūpīgi atlasīta ekspertu komanda, kuras sastāvā ir gan sociālais darbinieks un psihologs, gan arī ergoterapeits, pēc nepieciešamības piesaistot arī fizioterapeitu. Daļai no pieteiktajiem bērniem izvērtēšana jau ir aiz muguras, arī Marekam un viņa mammai Līgai.
Marekam ir 11 gadi, diagnoze – bērnu cerebrālā trieka ar spastisku tetraparēzi (vairāk kājās) un 5. pakāpes vājdzirdība, tomēr puisis ir atvērts un pozitīvi noskaņots. Mācās skolā, aizraujas ar datoru, labprāt zīmē, spēlējas ar lego. Izvērtēšanai pieteikties aicinājusi sociālā dienesta darbiniece. Mareka mamma atzīst, ka piedāvājums saņemt bezmaksas sociālos rehabilitācijas pakalpojumus ir būtisks ne tikai viņu ģimenei. Vecākiem ir jāmeklē veidi, kā uzlabot savu bērnu veselību un noteikti jāizmanto valsts piedāvātā iespēja, kas šoreiz tiek realizēta deinstitucionalizācijas projekta ietvaros.
Jautājot par to, kā notikusi izvērtēšana, Līga atklāj, ka nav šaubu, speciālistiem mazā laika posmā ir jāpaveic apjomīgs un atbildīgs darbs. Tā kā procesa rezultāts ģimenēm ir ļoti būtisks, vecākiem pašiem izvērtēšanai ir jāgatavojas. Mareka mamma stāsta: “Pēc tam, kad biju iesniegusi pieteikumu Sociālajā dienestā, drīz vien zvanīja izvērtēšanas komandas sociālā darbiniece un informēja, ka nupat uzsācies izvērtēšanas process un esam vieni no pirmajiem, pie kuriem viesosies speciālistu komanda. Tad arī pateica, kādi dokumenti man jāsagatavo uz vizītes brīdi. Speciālisti pie mums atbrauca brīvdienās, kad ar dēlu esam mājās – mums bija svarīgi tikties tieši mājās, pierastā vidē, lai iegūtu objektīvus rezultātus. Mareks bija ļoti atvērts un pretimnākošs, par to biju ļoti priecīga. Kamēr sociālais darbinieks man uzdeva dažādus jautājumus, tikmēr psihologs darbojās ar Mareku, aicināja pildīt dažādus uzdevumus, ko puisis ar prieku arī veica. Noteiktā laika posmā pie mums viesojās visi komandas speciālisti, arī fizioterapeits. Speciālisti veido ne tikai atbalsta plānus, bet var ieteikt arī mājvidē uzlabojamas lietas - mūsmājās esmu jau visu maksimāli pielāgojusi Mareka labsajūtai. Tomēr aizdomāties lika saruna par to, kas notiks, kad Mareks būs pilngadīgs un vēlēsies uzsākt patstāvīgu dzīvi. Par to līdz šim nebiju domājusi. Skaidrs, ka tam jāsāk gatavoties jau tagad – jāizvairās no pāraprūpes, kas ir liels risks šādos gadījumos. Bērni ar funkcionāliem traucējumiem daudz spēj paši, par to vērts vecākiem atcerēties, lai pašu vainas dēļ, neizlutinām, atņemot viņiem iespēju dzīvot pašiem.”
Izvērtēšanas process noslēgsies 2017. gada martā, kad tiks apkopota informācija par visiem individuālo vajadzību plānos minētajiem sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem, kas nepieciešami bērnu veselības uzlabošanai. Iegūtā informācija tad arī būs par pamatu tam, tieši kuri sociālie rehabilitācijas pakalpojumi tiks izveidoti pašvaldībās projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros Vidzemē. Tad atkārtoti aicinās izvērtēšanas procesu izgājušos vecākus doties uz savas pašvaldības Sociālo dienestu, rakstīt iesniegumus par konkrētu pakalpojumu pieprasījumu. Jāpiebilst, ka pakalpojumus varēs piedāvāt tikai tie komersanti, kas būs reģistrēti sociālo pakalpojumu reģistrā vai ārstniecības personu vai iestāžu reģistrā.
KUR UZZINĀT VAIRĀK? Bērna ar funkcionāliem traucējumiem attīstības vērtēšanas kritēriju un individuālā izvērtējuma metodika atrodama Labklājības ministrijas mājaslapā: http://www.lm.gov.lv/upload/berni_c/bernu_metodika_ft_gala_220716.pdf.
Vairāk par deinstitucionalizācijas projekta ieviešanu gaitu Vidzemē lasīt šeit: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/vidzeme_ieklauj un arī Labklājības ministrijas mājaslapā: http://www.lm.gov.lv/text/3516.
Vairāk informācijas: Ineta Puriņa, projekta “Vidzeme iekļauj” projekta vadītāja, mob.t. 26382820, ineta.purina PIE vidzeme PUNKTS lv
Lielākā daļa pasažieru pārvadātāju līgumu ir spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim, taču aptuveni 15% no kopējā apjoma valstī ir ar īsāku termiņu, kas noslēdzas jau šogad vai 2018. gada pirmajā pusē. VPR skatījumā nav šķēršļu šo līgumu pagarināšanai līdz 2020. gada 31. decembrim, lai gaidāmajos konkursos par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu no 2021. gada visiem iespējamajiem dalībniekiem būtu taisnīgas un vienādas izredzes. Arguments par labu līgumu pagarināšanai ir tas, ka, ja tiktu rīkots jauns konkurss uz atlikušajiem trim gadiem līdz pārējo līgumu beigām, būtu risks, ka tas noslēgtos bez rezultāta, jo pārvadātājiem būtu neizdevīgi ieguldīt resursus uz tik īsu darbības periodu. Jāpiebilst, ka līdz šim galvenā problēma bija Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (EK) Nr.1370/2007 atšķirīgie juridiskie skaidrojumi. ATD norādīja, ka esošos koncesijas līgumus nav iespējams pagarināt, un ir jārīko konkurss uz trim gadiem, savukārt Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas, Latvijas Pašvaldību savienības un gandrīz visu plānošanas reģionu viedoklis ir, ka līgumi uz turpmākajiem trim gadiem ar esošajiem pakalpojumu sniedzējiem ir jāpagarina. Var izskatīt arī risinājumu, ka konkursa organizēšanas gadījumā izpildes termiņš jānosaka vismaz 10 gadi. Attīstības padomes sēdē papildu diskusijas raisīja dažādā izpratne par to, ko sevī ietver jēdziens “pārvadājumu kvalitāte”. Gan Vidzemes pašvaldību, gan “Autotransporta direkcijas” pārstāvji norādīja, ka kvalitāte ir jāpaaugstina. Autotransporta direkcija īpaši uzsvēra autoparka vecumu kā nozīmīgu rādītāju. Atsevišķās vietās valstī autoparka vidējais vecums pārsniedz 20 gadus, tādējādi iedzīvotājiem par vienādu maksu dažādās valsts vietās tiek sniegts atšķirīgs pakalpojums. Tāpat līdz šim līgumos ir ietverti dažādi nosacījumi un atšķirīgi pakalpojumu nodrošināšanas standarti, kas nostāda nevienlīdzīgā situācijā pasažieru pārvadātājus. Pašvaldību vadītāji uzsvēra, ka autoparka vecums nevar būt izšķirošs faktors ceļu kvalitātes dēļ. Pašu jaunāko transportlīdzekļu uzturēšanas izmaksas ceļu dēļ ir lielākas, līdz ar to ekonomiski izdevīgāk nereti ir saglabāt dažus gadus vecāku autoparku, tajā pašā laikā uzturot labu komforta līmeni pasažieriem. Pasažieru pārvadājumus nevar skatīt atrauti no citiem nozares procesiem, kuru vidū nozīmīga ir arī ceļu kvalitāte. Diskusijas raisīja arī citas iespējamās izmaiņas sabiedriskā transporta pakalpojumu kārtībā pēc 2020. gada. Paaugstinot kvalitātes prasības, mazajiem pārvadātājiem tas nozīmē salīdzinoši lielas izmaksas, kas līdz ar to ir risks konkurences samazinājumam pasažieru pārvadājumu jomā un nozares uzņēmumu eksistencei. Lai konkurence saglabātos, ir rūpīgi jāizvērtē, vai atsevišķas prasības ir pilnīgi nepieciešamas. Jauno prasību izstrādē būtu nepieciešams iekļaut gan lielo, gan mazo pārvadātāju viedokli, tāpat iespēju robežās jāapzina, kas ir vissvarīgākais pasažieriem. Pasažieru pārvadājumu jautājums nevar būt atrauts no citiem, un prasībām pārvadātājiem jābūt samērīgām ar reālo situāciju. No paša jaunākā autobusa ar modernu aprīkojumu nebūs gaidītā labuma, ja ar to nevarēs izbraukt pa apledojušu un nesakārtotu ceļu. Attīstības padome sēdē arī lēma, ka Sabiedriskā transporta padomē VPR turpmāk pārstāvēs Jaunpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs. Sabiedriskā transporta padome, kurā piedalās pārstāvji no Satiksmes ministrijas, “Autotransporta direkcijas” un plānošanas reģioniem, īsteno vienotu sabiedriskā transporta maršrutu tīkla plānošanu. Tāpat Attīstības padome uzklausīja VPR īstenotā projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāju Inetu Puriņu, kura informēja par projekta norises gaitu un jaunākajām aktualitātēm.
Papildu informācija: Inita Ozoliņa Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja E-pasts: inita.ozolina PIE vidzeme PUNKTS lv Tel.: +371 64116009 |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Lai iepazītos ar Overņas reģiona labākajiem piemēriem tūrisma galamērķu pārvaldībā, aizvadītā gada nogalē projekta “Uzņēmējdarbības veicināšana tūrisma galamērķos” (Destination SMEs) ietvaros pārstāvji no Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) un Ekonomikas ministrijas devās uz Overņas reģionu Francijā. Kopā ar projekta partneriem no Francijas, Itālijas, Maltas, Somijas un Slovēnijas iegūta vērtīga pieredze, iepazīstot veiksmīgus publiskās un privātās partnerības piemērus tūrisma produktu veidošanā un pārvaldībā, teritorijas vienotas tūrisma/mārketinga stratēģijas īstenošanā, kā arī reģionālo klasteru darbībā.
2016. gada nogalē viesojāmies Smiltenes novada pašvaldībā, uz sarunu aicinot energopārvaldnieku Andri Jaunpetroviču. Sarunā tiek atklāts, cik būtiska loma prasmīgā energopārvaldībā ir gan namu apsaimniekotājiem, gan pašiem namu iedzīvotājiem. Turklāt sarunā skaidri iezīmējas nepieciešamība pēc labi pārdomāta un ilgtspējīga energo pasākumu rīcības plāna un atbildīgā par šāda plāna ieviešanu, proti, energopārvadnieka.
2017. gada 16. janvārī Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija (LATA) ir noteikusi konkursa “Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas balva 2016″ katrai kategorijai 3 nominantus. Kategorijā "Atvērtākā iestāde" ir nominēts Vidzemes plānošanas reģions par projekta "SDI4Apps" ieviešanu.
Valmieras pilsētas pašvaldība 2016. gada nogalē lēmusi pievienoties deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme Iekļauj” partnerībai.
Ir iznācis kārtējais 
Jau gandrīz trīs mēnešus deinstitucionalizācijas projekta ietvaros norit izvērtēšana bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (kuriem noteikta invaliditāte), lai katram individuāli sastādītu plānu bezmaksas sociālo rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai.
Piektdien, 27. janvārī, Kocēnu kultūras namā kārtējā Attīstības padomes sēdē pulcējās Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) pašvaldību vadītāji. Centrālais jautājums bija sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšana reģionos, un Vidzemes pašvaldību vadītājiem Attīstības padomes sēdē pievienojās valsts SIA “Autotransporta direkcija” pārstāvji.