Arhīva kalendārs

29. septembrī Ieriķos tika sasaukta Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Attīstības padomes sēde. Šoreiz dienaskārtībā bija dažādi jautājumi, kas skar transporta nozares attīstību reģionā un ir aktuāls temats katrai no reģiona pašvaldībām.

Sanāksmē piedalījās Satiksmes ministrijas Finanšu un attīstības plānošanas departamenta direktora vietniece Inta Rozenšteine, kura klātesošos informēja par Transporta attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam un aktualizētajām izmaiņām dokumentā.

Klātesošajiem tika atgādināts, ka līdz ar 2020. gadu Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums būs pieejams salīdzinoši ļoti nelielā apjomā, tāpēc jādomā par cita veida finanšu modeļu iedzīvināšanu. Ministrijas pārstāve atzina, ka speciālā autoceļu fonda atjaunošana un līdzekļu taisnīga pārdale būtu viens no loģiskiem risinājumiem.  Šobrīd likumā “Par autoceļiem” (12.pants) noteikts, ka  valsts budžeta finansējumu programmai "Valsts autoceļu fonds" veido prognozētie valsts budžeta ieņēmumi no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa, autoceļu lietošanas nodevas un 80 procenti no prognozētajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem. Taču teorētiski pieejamo finansējuma apmēru būtiski ietekmē piebilde pantā – “ja gadskārtējā valsts budžeta likumā nav noteikts citādi”.  VPR vēl pagājušogad Satiksmes ministrijai oficiālā vēstulē norādīja, ka nekavējoties nepieciešams atjaunot speciālo valsts budžeta programmu – Valsts autoceļu fondu, kurā finansējums tiku paredzēts tieši autoceļu (t.sk.ielu) remontiem un būvniecībai. 

Tāpat sanāksmes dalībnieki tika iepazīstināti ar plānotajiem autoceļu būvdarbiem 2018. -2019. gadā. VPR Attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks, vienlaikus arī Smiltenes novada pašvaldības vadītājs Gints Kukainis norādīja, ka, lai gan Satiksmes ministrijas prezentācijā tika norādīts, ka Vidzemē, salīdzinājumā ar citiem Latvijas reģioniem, autoceļu stāvoklis ir sliktāks nekā valstī vidēji, tomēr 2017. gada un turpmāko gadu plānotais ceļu rekonstrukcijas darbu saraksts acīmredzami parāda, ka šis fakts nav ticis ņemts vērā. Tā, piemēram, 2018.-2019. gadā Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā tiks pārbūvēts valsts galvenais autoceļš vien 7,10 km garumā. Tāpat pašvaldības pārstāvji norādīja, ka ik gadu kopā ar Vidzemes plānošanas reģionu tiek sagatavoti priekšlikumi Valsts autoceļu sakārtošanas programmai par prioritāri sakārtojamajiem autoceļiem reģionā, taču līdz šim atgriezeniskā saite nav tikusi nodrošināta un nav saprotams, kādam īsti nolūkam ik gadu tiek lūgts informāciju sagatavot.

Ministrijas pārstāve informēja, ka šobrīd valstī notiek autoceļu audits, kura rezultāti tiks izmantoti turpmākajā ceļu infrastruktūras attīstības plānošanas gaitā, t.sk. var tikt pārskatītas arī autoceļu kategorijas.  Savukārt Amatas novada pašvaldības vadītāja Elita Eglīte norādīja, ka pēdējā laikā vairākas pašvaldības ir spiestas pārņemt valsts autoceļus ik gadu vidēji 3-5 km garumā, taču papildu finansējums autoceļu uzturēšanai netiek piešķirts, kas ir absurdi, jo lielākoties nododamie ceļi ir ļoti sliktā tehniskajā stāvoklī un tie kļūst par papildu slogu pašvaldības budžetam. 

VPR Attīstības padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents, apkopojot izskanējušos komentārus, norādīja, ka nav saprotams, kāpēc plānošanas reģionus neaicina piedalīties transporta nozares attīstības plānošanas procesā – tieši reģiona rokās ir detalizēta informācija gan par lokālas nozīmes problēmām, gan arī reģions spēj sniegt vērtīgas rekomendācijas funkcionējoša transporta tīkla nodrošināšanai gan valsts, gan starptautiskā līmenī, jo nevienu no tiem nav iespējams skatīt atrauti.

Sēdes laikā pašvaldību pārstāvji tika iepazīstināti ar VPR Mobilitātes plāna izstrādes gaitu, kas tiek realizēts Interreg Baltijas jūras reģiona projekta TENTacle ietvaros. Pie vidzemniekiem viesojās arī Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš, lai informētu klātesošos par sabiedriskā transporta attīstības koncepciju un plānoto autoostu uzraudzību turpmāk, tā kā tuvākajā laikā to darbību un sniegto pakalpojumu kvalitāti turpmāk uzraudzīs Autotransporta direkcija.

Sēdes laikā darbam VPR Attīstības padomē tika apstiprināts Vecpiebalgas novada pārstāvis, domes priekšsēdētājs Indriķis Putniņš. Tāpat padomes locekļi apstiprināja arī VPR Attīstības programmas Uzraudzības ziņojumu par 2016. gadu, kā arī deleģēja vairākus padomes locekļus darbam nacionāla un starptautiska līmeņa institūcijās.

Vairāk informācijas: Guna Kalniņa-Priede, VPR administrācijas vadītāja, guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 29477997. 

Vidzemes Uzņēmējdarbības centrs aicina Vidzemes pašvaldības piedalīties konkursā “Pašvaldību atbalsta pasākumi uzņēmējdarbības sekmēšanai”, kurā trīs rezultatīvākās pašvaldības saņems naudas balvas uzņēmējdarbības veicinošu pasākumu īstenošanai. Konkursu organizē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģioniem. 

Vairāk informācijas:invest.vidzeme.lv 

Papildus informācija: Ina Miķelsone, Vidzemes Uzņēmējdarbības centra vadītāja, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. 29289487

Projekta “Vidzeme iekļauj” deinstitucionalizācijas (turpmāk – DI)  plāna izstrāde norit pilnā sparā. Līdz ar brīdi, kad plāns būs gatavs, uzsāksies jauns un nozīmīgs projekta ieviešanas etaps. Dokuments tiks izmantots par pamatu plānotajiem infrastruktūras ieguldījumiem, lai attīstītu sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus reģionā. Tāpēc DI plāna izstrādātāji rūpīgi veikuši līdzšinējās situācijas analīzi, apkopojot informāciju par pašvaldībās dzīvojošajām DI projekta mērķgrupām, līdzšinējo pakalpojumu pieejamību, kā arī plānotajām izmaiņām sociālo pakalpojumu piedāvājumā saskaņā ar veiktajiem individuālajiem personu (projekta mērķgrupu pārstāvju) izvērtējumiem.

Viena no DI plāna sadaļām ir deviņi bērnu sociālās aprūpes centru (turpmāk - BSAC) reorganizācijas plāni; no visām iestādēm, sešas ir pašvaldību pārziņā. Saskaņā ar BSAC sniegtajiem datiem, institūcijās pēdējo 4 gadu laikā vērojama pozitīva tendence – bērnu skaits Vidzemes aprūpes centros par 8% ir samazinājies. Reorganizācijas plānos atspoguļota informācija par bērniem, kas šobrīd atrodas institūcijās, izvērtējot arī līdzšinējo aprūpes modeli un pakalpojumus, ko bērni saņem. 

Tāpat reorganizācijas plānos ietverta informācija gan par ēku esošās infrastruktūras funkcionālo pielietojumu, gan arī priekšlikumi BSAC reorganizēšanai, kas ietver dažādus iespējamos iestādes attīstības scenārijus tās turpmākajai darbībai.

Deinstitucionalizācijas procesa ietvaros stājušās spēkā prasības ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojuma sniedzējiem, kas ņemtas vērā arī izstrādājot reorganizācijas plānus. Iestādes, kuras līdz 2023. gada 1.janvārim prasības nebūs izpildījušas, savu darbību nevarēs turpināt. Iestāžu reorganizācijas plānos piedāvāti dažādi risinājumi, t.sk. tie neizslēdz arī iespēju iestādes darbību apturēt pavisam. Gala lēmumu pieņems pašvaldība, kuras teritorijā BSAC atrodas. Jāatzīst, ka veiksmīgas ārpusģimenes pakalpojumu sniegšanas rezultātā, rūpējoties par to, lai pašvaldības bērni krīzes situācijās nonāktu ģimenes siltumā nevis institūcijās, Vidzemē ir  pašvaldības, kuras jau šobrīd ir gatavas slēgt šāda tipa institūcijas. 

Gadījumā, ja tiks pieņemts lēmums kādu no BSAC slēgt, reorganizācijas plāns piedāvā risinājumu arī šādam gadījumam - pieejams pārdomāts bērnu pārvietošanas plāns un izstrādāti priekšlikumi esošā personāla resursu tālākai izmantošanai un ko darīt ar ēku turpmāk.

Vairāk informācijas: Ineta Puriņa, projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja, ineta.purina PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. 26382820