.png)
|
Arhīva kalendārs
Tāpēc šī gada septembrī VPR ar Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. atbalstu uzsāka pamatkapitāla (Seed Money Facility) projekta “Mūžizglītība un viedās specializācijas jomas Baltijas jūras reģionā” jeb “BSR SMART LIFE” īstenošanu. Projekta mērķis ir stiprināt starpvalstu un iesaistīto pušu – valsts, nevalstiskā un privātā sektora sadarbību mūžizglītības jomā, lai rezultātā veicinātu iekļaujošu mūžizglītību, kas atbild zināšanu ekonomikas izaicinājumiem. Vēl 2016. gada novembrī norisinājās Baltijas jūras reģiona Stratēģijas forums Stokholmā, kur tā sniegtajā ziņojumā ir teikts: "Ne tikai migrācija ir svarīga tēma - arī Eiropas sabiedrība kļūst vecāka un vecāka. Tas rada izaicinājumus sociālajām sistēmām, darba devējiem, kas vēlas aizpildīt darba vietas, un, iespējams, izraisīs intelektuālā darbaspēka aizplūšanu no Eiropas uz dinamiskiem un jauniem pilsētu centriem citur pasaulē. " Lai neļautu piepildīties augstāk minētajām bažām, “BSR SMART LIFE” ietvaros tiks veikta situācijas analīze par mūžizglītību un tās piedāvājumu Latvijā, koncentrējoties tieši uz darba tirgus vajadzībām Baltijas jūras reģionā. Iegūtie dati būs nozīmīgs pamats, gatavojot vismaz vēl vienu jaunu un lielāka mēroga projekta pieteikumu iesniegšanai kādā no Eiropas Savienības vai ārējo finanšu instrumentu pārrobežu programmām. Izstrādātais projekts tiks virzīts ar mērķi padarīt mūžizglītības piedāvājumu ne tikai kvalitatīvāku, bet arī tādu, kas piedāvātu personas kompetences attīstību visā dzīves laikā un kas atbilst zināšanu ekonomikas izaicinājumiem. Potenciālā projekta mērķa grupas ir ne tikai pieaugušie, kas iesaistīsies mūžizglītībā, bet arī uzņēmēji, izglītības pakalpojumu sniedzēji, politikas veidotāji un reģionālas un vietējas pārvaldes institūcijas. Projektā šobrīd ir iesaistījušies trīs partneri, no kuriem vadošais partneris ir Vidzemes plānošanas reģions. Projektā partnerībā ir arī Šauļu tirdzniecības, rūpniecības un amatu kamera (Lietuva) un Starptautiskā “Norden” asociācija (Zviedrija). Jau iepriekš informējām, ka VPR 2016. gadā uzsāka Eiropas Savienības Baltijas jūras stratēģijas (EUSBSR) mūžizglītības jomas parauginiciatīvu (flagship initiative) "BSR Smart life”. Šajā iniciatīvā aktīvi sadarbojās partneri no Latvijas, Lietuvas, Zviedrijas un Vācijas, lai kopīgi identificētu nepieciešamos uzlabojumus mūžizglītības jomā un strādātu pie to ieviešanas Baltijas jūras reģionā. Projekts “Mūžizglītība un viedās specializācijas jomas Baltijas jūras reģionā” jeb “BSR SMART LIFE” ir viens no šīs parauginiciatīvas rezultātiem. Vairāk informācijas: Lelde Ābele, projekta vadītāja, lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. +371 29266757
Plāna izstrādātājiem pašvaldībām jāpiedāvā risinājums, kas tiks ņemts par pamatu tam, kā deinstitucionalizācijas projektā Vidzemes pašvaldību starpā tiks sadalīts infrastruktūras izveidei paredzētais finansējums. Vienlaikus plāna izstrādātāji uzsvēra, ka būtiski, lai sociālo pakalpojumu izvietojums būtu vienmērīgs, maksimāli piemērojoties iedzīvotāju individuālajām vajadzībām. Pārdomājot efektīvu līdzekļu izlietojumu vienai mērķa grupai, ja nav pietiekošs pieprasījums, nevajadzētu veidot vienus un tos pašus sociālos pakalpojumus blakus novados, bet drīzāk nodrošināt daudzveidīgāku pakalpojumu klāstu attīstot dažādus pakalpojumus sasniedzamā attālumā. Šādu principu ievērot aicina gan Vidzemes plānošanas reģions, gan arī deinstitucionalizācijas plāna izstrādātāji, jo uz sadarbību balstīts sociālo pakalpojumu piedāvājums ir daudz efektīvāks un ilgtspējīgāks. Tāpat būtiski, lai pašvaldību speciālisti, plānojot sociālos pakalpojumus, spētu paraudzīties uz situāciju kompleksi – piemēram, apzinoties, ka nepieciešams saviem iedzīvotājiem nodrošināt grupu dzīvokļus to dzīves apstākļu uzlabošanai, jāpārdomā arī šo cilvēku nodarbinātības un jēgpilna brīvā laika pavadīšanas iespējas. Kā atzina Viesturs Kleinbergs, SIA Dynamic University pārstāvis – ļoti būtiska ir pašvaldības vadītāju un speciālistu motivācija. V. Kleinbergs prezentāciju noslēdza ar zīmīgu piebildi: “Jāatzīst, ka kopumā ir tādas pašvaldības Latvijā, kurās esam saklausījuši bažas par to, kas notiks ar tukšajām ēkām pēc tam, kad kāds ilgstošas sociālās aprūpes centrs deinstitucionalizācijas procesa ietvaros paliks tukšs, jo tā esošie klienti spēs pāriet uz dzīvi sabiedrībā, kur tiem tiks piedāvāts nepieciešamais atbalsts. Ziniet, reizēm efektīvākais līdzeklis ir paņemt buldozeru un ēkas nojaukt. Mums jābeidz uztraukties par ēkām, bet vairāk jārūpējas par cilvēku labsajūtu un veselību. Un jākoncentrējas uz to, lai ikvienam, lai kāds ir viņa veselības stāvoklis, lai kur atrastos viņa izvēlētā dzīvesvieta, būtu pieejami atbilstoši sociālie pakalpojumi! Esmu pārliecināts, ka Vidzemē tas izdosies!” Vairāk informācijas: Ineta Puriņa, projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja, ineta.purina PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. 26382820
Aizvadīta kārtējā projekta SWARE pieredzes apmaiņas vizīte – ar dinamisku un interesantu programmu, kurā iesaistīti arī starptautiski eksperti. Tā bija veltīta galamērķu pārvaldības un zīmolvedības jautājumiem dabas un kultūras mantojuma objektos. Projekta vārds pēdējā gada laikā ir plaši izskanējis, ieinteresēto pušu skaits ir audzis un ir notikusi vērtīgu zināšanu apmaiņa starp iesaistītajiem reģioniem. No 2017. gada 9. līdz 11. oktobrim Vidzemes plānošanas reģiona, Kocēnu novada domes un Vidzemes Augstskolas pārstāvji piedalījās projekta SWARE trešajā – un pēdējā – pieredzes apmaiņas vizītē, kura notika Dienvidholandes provincē (Nīderlandē). Pirmajā vizītes dienā dalībnieki apmeklēja vairākus objektus, tostarp inovāciju centru RDM Rotterdam, kur tiek īstenotas dažādas privātā sektora, izglītības un pētniecības iniciatīvas, par Nīderlandes simbolu kļuvušo vējdzirnavu parku Kinderdijk, kas ir iekļauts UNESCO kultūras mantojuma objektu sarakstā, un nacionālo parku NL Delta Biesbosch.
Otrā vizītes diena bija vairāk veltīta zināšanu apmaiņai un padziļināšanai galamērķu identitātes un zīmolvedības jautājumos – iesākumā dalībnieki ar lielu interesi noklausījās zīmolvedības praktiķa Paulus Emden Huitema (Nīderlande) lekciju, bet pēc tās notika 4 paralēlas diskusijas grupās, kurās tika skarti tādi projekta ietvaros nozīmīgi temati kā tūrisma galamērķu attīstība, upju palieņu izmantošana pilsētvidē, sadarbība kultūras mantojuma saglabāšanā un izmantošanā un investīciju piesaiste zaļajām un zilajām infrastruktūrām. Trešajā dienā Vidzemes Augstskolas docents un pētnieks Andris Klepers uzstājās ar lekciju par lielo un atvērto datu (Big and Open Data) lietojumu tūrisma stratēģiskajā plānošanā, kas delegātu vidū raisīja aktīvas diskusijas, kuras tika turpinātas divos paralēlos darbsemināros par datu un IKT rīku nozīmību politikas veidošanā, kā arī par atvērto datu uz klientu orientētu lietojumu. Andris Klepers pēc vizītes atzina: “Liels ieguvums bija iespēja prezentēt BigData pielietojuma iespējas dažāda mēroga tūrisma galamērķu stratēģiskajai pārvaldībai. Tika gūts apstiprinājums par tēmas aktualitāti. Projekta SWARE partneri bija ļoti ieinteresēti par plānoto rezultātu: pielāgojamu veidni – kāda veida dati izmantojami un kā interpretējami reģionāla un vietēja mēroga galamērķiem. Tā varētu tikt izmantota kā ideja arī kādam nākotnes starptautisku partneru projektam ar lielu pievienoto vērtību.”
Pirmais no diviem projekta SWARE posmiem, kas veltīts starpreģionālai pieredzes apmaiņai, tuvojas noslēgumam – atlicis vēl apkopot gūtās atziņas un sagatavoties otrajam posmam, reģionālo rīcības plānu izstrādei. Līdz šim projektā iesaistīto pušu loks ir ievērojami audzis un ir notikusi zināšanu apmaiņa, kas kalpos par pamatu darbam otrajā posmā. Kā noslēguma plenārsesijā atzina projekta SWARE vadītāja Manita Koop (Asociācija “Regio Water”): “Iesākumā mēs projektā bijām maza grupa, bet tagad starptautiskā mērogā ir iesaistījušās 200–300 ieinteresētās puses. Ļoti būtiski, ka pieaug to personu loks, kas apzinās šī projekta nozīmību, un politikas darba kārtībā projektā svarīgās tēmas ieņem augstāku vietu. Tas ir nozīmīgs projekta sasniegums tikai viena gada laikā.” Projekts “Mantojuma ilgtspējīga apsaimniekošana ūdensceļu reģionos” (SWARE) tiek īstenots Eiropas Reģionālās attīstības fonda “Interreg Europe 2014.-2020. gadam” programmas ietvaros. Plašāk par SWARE projektu lasiet attiecīgajā sadaļā VPR mājaslapā (šeit) un SWARE oficiālajā mājaslapā angļu valodā (šeit). Šī publikācija atspoguļo tikai tās autora viedokli, un Interreg Europe programmas vadības organizācijas nevar būt atbildīgas par jebkādu tās satura izmantošanu.
Papildu informācija: Lelde Ābele Projekta SWARE vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā Tālrunis: +371 29266757 lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv
Vēl viņš uzsvēra, ka tikai savstarpējā sadarbībā ir bijis iespējams izveidot nozīmīgu tūrisma maršrutu ar paliekošiem rezultātiem. Tas nebūtu izdevies, ja katrs būtu darbojies atsevišķi. Ilze Liepa, projekta “Via Hanseatica” koordinatore Latvijā, iepazīstināja padomi un partnerus ar paveiktajiem darbiem, popularizējot „Via Hanseatica” tūrisma piedāvājumu 2016. un 2017. gadā Latvijā. Pēdējo pāris gadu laikā ceļotājiem stāstīts par maršrutu un populāriem tūrisma galamērķiem sociālajos medijos, veidots piedāvājums kaimiņvalstu tūristiem, tāpat arī organizētas žurnālistu vizītes. Ilze Liepa arī iezīmēja maršruta nākotnes attīstību, kas tiks papildināts ar tūrisma projektu “Taste Hanseatica” un “Livonijas kulinārais ceļš” piedāvājumu. Piedaloties “Latvijas digitālajam čempionam” Reinim Zitmanim, izvērtēti arī “Via Hanseatica” digitālās komunikācijas rīki – mājaslapa, ceļojuma plānotājs, domājot par to pilnveidošanu, lai tie arvien labāk atbilstu prasīgā ceļotāja vēlmēm.
Projekta “Via Hanseatica” igauņu partneri ne vien stāstīja par paveikto iepriekšējā periodā, popularizējot maršrutu. Annika Ojasaar, Tartu rajona Tūrisma fonda projektu vadītāja, rosināja domāt par ciešāku starpvalstu sadarbību mārketinga centienos, kā arī izteica prieku par jaunajām iecerēm, piemēram, “Taste Hanseatica” kas piešķirs papildus kvalitāti jau esošajam “Via Hanseatica” maršrutam. Projekta koordinatore Sille Talvet informēja sanākušos par darbu pie jauniem projektiem Igaunijā un Krievijā. Tie būs tūrisma infrastruktūras attīstības un mārketinga projekti, piemēram, “Via Hanseatica+”, un to rezultāti būs vērtīgs ieguvums arī maršrutā “Via Hanseatica” ceļojošajiem, lai varētu labāk iepazīt Latvijas, Igaunijas un Krievijas kultūras un dabas mantojumu. Laila Gercāne, VPR Attīstības un projektu nodaļas vadītāja, darīja zināmu, kā citi tūrisma projekti un programmas var padarīt ceļotājam pievilcīgāku “Via Hanseatica” piedāvājumu, informējot par VPR un partneru darba rezultātiem, strādājot pie tādiem projektiem kā “HANSA”, TENTacle, “Livonijas kulinārais ceļš”, “Destination SMEs” un citiem. “Via Hanseatica” maršruts ir radīts, sadarbojoties tūrisma attīstības organizācijām, pašvaldībām un tūrisma uzņēmējiem Latvijā, Igaunijā, Krievijā. Kopskaitā projektā līdz 2014. gadam darbojās 18 partneri un vairāk kā 20 asociēti partneri – pašvaldības, dažādas nevalstiskās un tūrisma organizācijas. Projekta vadošais partneris tolaik bija Vidzemes plānošanas reģions. Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste. E-pasts: zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv Tālr.: +371 29334753 www.vidzeme.lv
Viens no notikumiem šoruden, kuru ir vērts pieminēt, ir starptautiskā konference “Centrālās un Austrumeiropas pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem” (turpmāk – CEESEN konference), kas notika 19. un 20. oktobrī Čehijas Republikas galvaspilsētā Prāgā. CEESEN konferencē vienuviet satikās, idejām apmainījās, viens otrā ieklausījās 200 dalībnieki no 11 valstīm, lai kopīgiem centieniem virzītos tuvāk pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem, zema oglekļa kopienas izveidei, tās dzīvotspējas saglabāšanai un Eiropas Savienības izvirzīto mērķu sasniegšanai. CEESEN konference notika projekta “Partnerība jaunai energoresursu pārvaldībai 2050” (PANEL 2050) ietvaros, kuru īsteno VPR kopā ar projekta partneriem no Igaunijas, Čehijas Republikas, Polijas, Maķedonijas, Austrijas, Lietuvas, Rumānijas, Slovēnijas, Bulgārijas un Ungārijas. Kā viens no Centrālās un Austrumeiropas valstu profesionāļiem un viedokļa līderiem enerģētikas nozarē CEESEN konferencē piedalījās un Latviju pārstāvēja SIA “Ekodoma” direktors Agris Kamenders, ar kuru VPR ir ilgstoša un veiksmīga sadarbība energoefektivitātes jautājumos. A. Kamenders konferences dalībniekus iepazīstināja ar Energoefektivitātes pakalpojuma līguma (EPC) darbības principiem Latvijā, atklāja vairākus veiksmes piemērus energoefektivitātes pasākumu ieviešanai daudzdzīvokļu ēkās Latvijā, kur izmantots Energoefektivitātes pakalpojuma sniedzēja (turpmāk - ESKO) princips. A. Kamenders aicināja konferences dalībniekus aizdomāties: “Vidējās un mazās kompānijās nereti ir ierobežota kapitāla, tai skaitā ilgtermiņa finansējuma pieejamība. Šīs ESKO kompānijas var realizēt pāris projektus, bet pēc tam būtībā to darbība apstājas. Ir nepieciešams mehānisms, kas ļautu pārfinansēt šos projektus.” Kopā ar VPR CEESEN konferencē piedalījās projekta “PANEL 2050” energoefektivitātes eksperts Dzintars Jaunzems, Smiltenes novada domes energopārvaldnieks Andris Jaunpetrovičs un Attīstības finanšu institūcijas "Altum” Energoefektivitātes programmu departamenta vadītājs Ingus Salmiņš. CEESEN konferencē VPR iepazinās ar biedrības “Zaļā brīvība” un starptautiskā sadarbības tīkla “Bankwatch” publisko finanšu un enerģijas eksperti Selīnu Vancāni, vienojoties par jaunām sadarbības iespējām. Foto no kreisās: Andris Jaunpetrovičs, Baiba Norberte, Dzintars Jaunzems, Selīna Vancāne, Ingus Salmiņš, Agris Kamenders un projekta PANEL 2050 vadītāja Aija Rūse. I. Salmiņš par pieredzēto konferencē stāsta: “CEESEN konference apliecināja, ka Latvija virzās pareizajā virzienā energoefektivitātes jomā un, salīdzinājumā ar daudzām citām partneru valstīm, jau var lepoties ar dažādiem risinājumiem finanšu tirgū, kas veicina energoefektivitāti, un simtiem renovētu daudzdzīvokļu māju visā Latvijā. Taču energoefektivitāte joprojām ir svešvārds, kuru nepieciešams skaidrot un rādīt ar piemēriem.” Lielisks piemērs CEESEN konferencē bija projekts “Czech Off-Grid Houses”, kas apvieno arhitektūras studentus, idejām bagātus profesionāļus un augsta līmeņa amatpersonas, lai ieviestu modernas un ilgtspējīgas tehnoloģijas mājvietās un ēkās. “Neieguldot papildu finanšu līdzekļus mārketinga aktivitātēs, šis projekts ir veiksmīgi motivējis cilvēkus izmantot ilgtspējīgākas būvniecības un renovācijas metodes, kā arī veicinājis sabiedrības atbalstu citiem ilgtspējīgiem enerģijas risinājumiem. Sociālajos medijos vien esam sasnieguši 3,5 milj. lielu auditoriju,” aicinot par energoefektivitāti runāt kā par stilīgu tendenci, stāsta Pāvels Podruhs (Pavel Podruh). Tepat Vidzemē, lai veicinātu sabiedrībā izpratni par energoefektivitāti, VPR jau šobrīd īsteno vairākus energoefektivitātes veicināšanas projektus. Jau pieminētajā projektā PANEL 2050 VPR soli pa solim kļūst par līdzvērtīgu partneri diskusijā par energoefektivitātes jautājumiem, aktualitātēm, problemātiku un energoplāna nepieciešamību. Pašvaldības tiek mudinātas izvirzīt energopārvaldnieku, kas ikdienā gādātu par enerģijas taupību un gudru izmantošanu. Projektā “Ilgtspējīgas enerģijas sabiedrība” septembrī un oktobrī Lizuma vidusskolas un Valmieras Viestura vidusskolas skolēni ar velotrenažieriem ražoja elektrību, gūstot priekštatu, cik ātri var elektroenerģiju patērēt, un cik lēni to var saražot. VPR organizēja lekciju Valmieras Viestura vidusskolas personālam “Energoresursu efektīva izmantošana ikdienā”, kuru vadīja Elektronikas un elektrotehnisko risinājumu vadības speciālists, SIA GDOG vadītājs Uldis Reņģe. Šoruden starts tika dots vēl diviem jauniem VPR energoefektivitātes projektiem - „Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai” (EFFECT4buildings) un „Zemas temperatūras centrālās apkures sistēmas tehnoloģijas Baltijas jūras reģionam” (LowTEMP). Projektā EFFECT4buildings uzmanība tiks vērsta uz ēku īpašnieku un pārvaldnieku zināšanu papildināšanu par dažādiem finanšu modeļiem mūsdienīgu energoefektīvu risinājumu ieviešanā ēku apsaimniekošanā. LowTEMP projektā VPR sadarbībā ar vēl diviem partneriem no Latvijas - Rīgas Tehnisko universitāti un Gulbenes novada domi, kā arī citu valstu sadarbības partneriem - strādās pie risinājumiem, kā, optimizējot esošās centrālapkures sistēmas vai izveidojot jaunu infrastruktūru zemas temperatūras tehnoloģiju pielietošanai, iespējams nodrošināt enerģijas ietaupījumu un CO2 emisiju samazināšanu. Vairāk par VPR īstenotajiem energoefektivitātes projektiem lasiet: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti Informāciju sagatavoja: Baiba Norberte, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.norberte PIE vidzeme PUNKTS lv; , mob.t. 28752793, www.vidzeme.lv
Šajā rudenī projekta HANSA pārstāvji piedalījās 7. Eiropas Padomes Kultūras ceļu forumā, kas norisinājās Lukā, Itālijā, un bija veltīts kultūras ceļu 30 gadu jubilejai. Hanzas pilsētu tīkls ir viens no senākajiem kultūras ceļiem – The Hansa ieguva sertificēta kultūras ceļa titulu 1991. gadā, un tajā ietilpst arī šā projekta Hanzas pilsētas. Foruma tēma bija “Eiropas vērtību un mantojuma nozīme dialoga veidošanā un ilgtspējīgā attīstībā”, un tā dalībniekiem bija iespēja noklausīties dažādus referātus gan par pagājušajiem 30 gadiem, gan par aktuālajām tendencēm kultūrā un tūrismā. Liels uzsvars tika likts uz bērnu un jauniešu izglītošanu ar kvalitatīva un pamācoša tūrisma palīdzību. Forumā projektu HANSA pārstāvēja projekta vadītāja Ingera Harlevi (Visbija, Zviedrija) un divas projekta pilsētas no Latvijas – Valmiera un Cēsis. Paralēli Foruma norisei ierastajā ziņojumu un referātu formā, pirmo reizi trīs dienu garumā norisinājās arī esošo Kultūras ceļu prezentācijas stendos, kas deva iespēju parādīt sevi Itālijas tūrisma aģentiem un operatoriem. Stenda apmeklētāji izrādīja lielu interesi, jo – kā lielākā daļa atzina – viņi meklē ko jaunu un nepieredzētu. Galvenās kvalitātes, kas itāļu tūristu acīs padara mūsu Hanzas pilsētas par interesantu galamērķi, ir kultūras baudījums mierīgā gaisotnē, prom no lielpilsētu burzmas, mērenas vasaras, kā arī ģimenēm ar bērniem draudzīgs piedāvājums.
Foto: Andra Magone (P/A Cēsu Kultūras un tūrisma centrs) un Liene Rokpelne (Valmieras muzejs) HANSA stendu pozitīvi novērtēja Eiropas Tūrisma asociācija, izsakot īpašu atzinību par projektā izstrādātajām 3 un 6 dienu tūrēm pa Hanzas pilsētām, kā arī piedāvājumu tūrisma aģentiem. Projekta vārds izskanēja arī Eiropas Padomes Kultūras ceļu speciāli veidotā vietējā radio pārraidē, kurā par kultūras ceļu The Hansa un par Hanzas savienības vērtībām mūsdienās pastāstīja projekta HANSA vadītāja Ingera Harlevi, savukārt ar projekta aktivitātēm iepazīstināja Valmieras muzeja galvenā pētniece Liene Rokpelne. Kopumā dalība forumā bija veiksmīga, jo projekta HANSA vārds izskanēja tālāk un bija iespēja tuvāk iepazīties ar itāļu tūristu un tūrisma aģentu interesēm. Tāpat forumā tika ierosināta iespējama kultūras ceļu savstarpējā sadarbība nākotnē, kas palīdzētu palielināt kultūras ceļu atpazīstamību un interesi par tiem.
Par projektu: Sadarbojoties 11 Latvijas, Igaunijas un Zviedrijas partneriem, no 2015. gada oktobra līdz 2018. gada decembrim tiek ieviests projekts “Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai”. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda Centrālās Baltijas programmas 2014.–2020. gadam atbalstu, un tā mērķis ir stiprināt vēsturiskās Hanzas savienības vērtības. No Latvijas projektā piedalās Cēsu Kultūras un tūrisma centrs, Kokneses, Limbažu, Pārgaujas un Kuldīgas novadu pašvaldības, kā arī Valmieras pilsētas pašvaldība un Vidzemes plānošanas reģions, savukārt no Igaunijas projekta partneri ir Pērnavas un Vīlandes pilsētu pašvaldības, bet no Zviedrijas – Gotlandes reģions un Gotlandes Tūrisma attīstības aģentūra “Inspiration Gotland”, kas ir arī projekta vadošais partneris. Vairāk par projektu lasiet šeit. Sekojiet līdzi aktualitātēm arī projekta Facebook lapā un projekta mājaslapā!
Papildu informācija: Rūta Ročāne, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, tālr.: +371 64116007, e-pasts: ruta.vasermane PIE vidzeme PUNKTS lv
Vidzemē par nozīmīgākajām 10 ainavām Latvijas sabiedrības un ekspertu vērtējumā izvēlētas:
Aktivitātes koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, Dace Laiva ainavu sarakstu Vidzemē vērtē, sakot: “Ikviens novads lepojas ar saviem ainavu dārgumiem, arī mēs – Vidzemē. Esmu gandarīta, ka 10 ainavu dārgumu sarakstā iekļuvušas klasiski skaistās un nepārspētās Vidzemes augstienes ainavas – skati no Zaļkalna un Brežģa kalna Taurenes un Vecpiebalgas apkārtnē, Veclaicenes romantiskie pauguri un ezeri, teikām un nostāstiem apvītā Burtnieku ezera ainava ar baznīcu un muižām, Āraišu senvēstures atmiņas, Mazsalaca un Skaņaiskalns Salacas ielejā, Teiču purva noslēpumi, lepnās Vidzemes pilsētas ar saviem stāstiem - Cēsis un Alūksne, seno arodu atmiņas un dabas vērtības Lejaslīgatnē. Vidzemes lauku sēta, lielu koku un atmiņu ieskauta, baltie, putekļainie, līkumotie lielceļi, kur elpa aizraujas, vecās ēkas, un cilvēki. Varam jau to saukt par sentimentu, izzūdošu, vecmodīgu romantiku. Un tomēr, arī tas ir mūsu, latviešu, vidzemnieku ainavu dārgums. Kā simbols dzīvesveidam, mūsu saknēm, un varbūt nākotnei. Tā ir latviešu inteliģences attīstība, ar izglītības nozīmi, kas aktuāla bija kā 19.gs., tā mūsdienās. “Kalna Kaibēni” kā simbols, skolu vēstures piemineklis, daudzu sabiedrisko pasākumu ieceres vieta, kur latviešu gudrākie prāti domāja, lēma un rīkojās. Brāļi Kaudzītes centās iemācīt skolēniem patstāvīgi vērot, spriest un darīt, censties izprast praktiskās dzīves lietu un parādību jēgu, uztvert skaistumu un priecāties par to. Atlasītie objekti ir patiešām Vidzemei raksturīgi un svarīgi.” Šobrīd aicinām iedzīvotājus piedalīties nākošajā aktivitātes posmā. Ainavu dārgumu krātuvē tiks apkopota informācija, atspoguļot ainavas mainību vairāku desmitu gadu griezumā gan fotogrāfiju, gan atmiņu stāstu veidā. Ikviens, kuram mājas arhīvā glabājas fotogrāfijas, kas uzņemtas augstākminētajos objektos Vidzemē, aicināts tās iesniegt tīmekļa vietnē www.ainavudargumi.lv, izvēloties ainavas no saraksta vai kartes. Nav būtiski, vai fotogrāfija uzņemta pirms 100 gadiem vai pagājušajā gadā – ikviena liecība ir svarīga, lai nodrošinātu uzskatāmu informāciju. Aktivitātes organizatori īpaši uzsver fotogrāfiju izcelsmi – tām noteikti jānāk no personīgajiem arhīviem, pārfotografētas publikācijas vai internetā atrastie attēli nederēs. Kopā ar fotogrāfijām, iedzīvotāji aicināti dalīties arī savos atmiņas stāstos par vēsturiskajiem notikumiem un personām, kas saistītas ar šīm ainavām, atminēties piedzīvojumus un notikumus – gan vēsturiski, gan personiski nozīmīgus. Īpaši tiks novērtēti ieteikumi, kā konkrētās ainavas saglabāt un attīstīt nākotnē, nodrošinot to esamību un vērtību arī turpmāk. Informācijas vākšana un apkopošana ilgs līdz 2018. gada 14. februārim. Ja savus atmiņu stāstus par notikumiem un zīmīgām personībām iedzīvotāji vēlas gatavot rokrakstā, lūgums tos ieskenēt un sūtīt uz elektroniskā pasta adresi ainavudargumi PIE varam.gov PUNKTS lv. Rokrakstu un fotoattēlu skenēšanā un elektroniskā sūtīšanā palīdzību ir iespējams saņemt publiskajās bibliotēkās - jau iepriekš Latvijas bibliotekāri snieguši palīdzīgu roku aktivitātes nodrošināšanā tiem iedzīvotājiem, kuriem nav pieejams dators. No iesūtītajiem fotoattēliem, stāstiem un vēlējumiem 2018.gadā tiks veidotas reģionālās izstādes un organizētas diskusijas. Diskusijās runās par to, kādu Latviju vēlamies redzēt nākamajās simtgadēs un darbiem, kas darāmi, lai ainavu dārgumu saglabātu nākamajām paaudzēm. Ar visu plānošanas reģionu jeb novadu ainavu dārgumiem var iepazīties tīmekļa vietnē www.ainavudargumi.lv – iedzīvotāji aicināti dalīties savos stāstos un fotogrāfijās arī par citu reģionu ainavu dārgumiem. *** Par aktivitāti Latvijas simtgades svinību ietvaros, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, pašvaldību publiskajām bibliotēkām un plānošanas reģioniem organizē aktivitāti “Dāvana Latvijai - elektroniska ainavu dārgumu krātuve “Latvijas ainavu dārgumi vakar, šodien, rīt””. Tās mērķis - sekmēt kvalitatīvu un daudzfunkcionālu ainavu saglabāšanu, kas visā Latvijā uzlabo cilvēku dzīves kvalitāti, veicina vietu, reģionu un valsts ekonomisko aktivitāti un atpazīstamību. Aktivitātes gaitā, iesaistot visas Latvijas iedzīvotājus, tiks apzināti Latvijas ainavu dārgumi - vietas un teritorijas laukos, ciemos un pilsētās, kuras tiek identificētas kā īpašas Latvijas un tās reģionu vērtības, neatkarīgi no to pašreizējā aizsardzības statusa un saglabātības pakāpes. Apzinot skaistākās un latvietim vērtīgākās ainavas, notiks arī to izvērtēšana iekļaušanai Latvijas Kultūras kanonā – ikvienam no reģioniem un novadiem tas būs liels pagodinājums.
Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. +371 29454752
Pieredzes apmaiņas brauciens notika š.g. 8.-9. novembrī, un tas tika organizēts deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros, sniedzot iespēju pašvaldību speciālistiem viesoties Jelgavā – dienas centrā “Integra”, dienas aprūpes centrā pilngadīgām personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kā arī grupu dzīvokļos pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem. Brauciena dalībnieki apmeklēja arī biedrību “Latvijas kustība par neatkarīgu dzīvi” Rīgā, kā arī iepazinās ar biedrības “Cerību spārni” sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem Siguldā. Ņemot vērā, ka daudzas no Vidzemes pašvaldībām deinstitucionalizācijas procesa ietvaros plāno veidot jaunus sociālos pakalpojumus, ir būtiski iepazīties ar citu novadu un pilsētu pieredzi, kas pakalpojumus jau attīstījuši un tos jau sniedz deinstitucionalizācijas procesa mērķgrupu pārstāvjiem. Projekta “Vidzeme iekļauj” sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte atzīst, ka pieredzes apmaiņas brauciens vērtējams kā ļoti izdevies. Iepazīstoties ar kolēģu paveikto, ir skaidrs, ka pakalpojumus var veidot un attīstīt ļoti dažādi, nav vienādas pieejas, turklāt būtiski ir ņemt vērā ikviena klienta individuālās vajadzības. Piemēram, svarīgi ņemt vērā dienas aprūpes centru klientu vecumu, nodrošinot atbilstošas aktivitātes – jauniešiem un pirmspensijas vecuma cilvēkiem ir atšķirīgas intereses. Tikpat būtiski ir netaupīt uz nodarbību materiāliem, sarūpēt visu nepieciešamo jēgpilnām nodarbēm – saprotams, ka visvienkāršāk ir nosēdināt dienas centra klientu pie televizora vai datora, taču šāda veida nodarbes maz veicina cilvēka attīstību kopumā. Ja iespējams, noteikti jāpiesaista ergoterapeits, jo šis speciālists ne tikai vislabāk spēs novērtēt, kādu ergonomisku aprīkojumu nepieciešams iegādāt, bet arī sadarbībā ar sociālo darbinieku veiks klientu funkcionālo novērtējumu, nosakot nepieciešamā atbalsta apjomu.
Jelgavas pilsētas pašvaldība deinstitucionalizācijas projekta ietvaros jau uzsākusi dažādu sociālo pakalpojumu sniegšanu un iepirkšanu personām ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Arī šī pieredze lieti noderēja vidzemniekiem, izjautājot, kā procesu organizējuši Zemgales kolēģi, kā apzinājuši sociālo pakalpojumu sniegšanas speciālistus, jo nav noslēpums, ka tos piesaistīs nav viegli. Gulbenes novada Sociālā dienesta Sociālo pakalpojumu nodaļas vadītāja Evija Maļiņina stāsta: “Redzēt dažādus sociālos pakalpojumus vienā reizē bija patiešām noderīgi un jo īpaši – pirms paši esam uzsākuši ko veidot no jauna. Ļoti novērtēju, ka bija iespēja iepazīties gan ar pašvaldības organizētiem, gan arī nevalstiskā sektora pārziņā esošiem pakalpojumiem, tas radīja priekšstatu par sistēmu kopumā. Esam savulaik bijuši pieredzes apmaiņā Daugavpilī, arī tur skatījāmies grupu dzīvokļus un dienas aprūpes centru, tagad, pēc šī brauciena, priekšstats ir ļoti labs. Brauciena laikā kopā ar Alūksnes novada pašvaldības pārstāvi jau pieņēmām lēmumu, ka vēlreiz atgriezīsimies brauciena laikā apskatītajās pakalpojumu sniegšanas vietās – šis jāredz arī pārējiem Gulbenes un Alūksnes Sociālo dienestu kolēģiem. Kamēr devāmies uz apskates vietām, daudz lietas izrunājām ar citu novadu pašvaldību sociālo dienestu pārstāvjiem – tā bija ļoti laba iespēja diskutēt gan par deinstitucionalizācijas projekta aktualitātēm un kolēģu iecerēm saistībā ar to, gan arī citas lietas, kas aktuālas sociālajā darbā.”
Savukārt Cēsu novada p/a "Sociālais dienests" Atbalsta nodaļas pilngadīgām personām nodaļas vadītājas vietniece Dagmāra Saulīte, vērtējot redzēto, piebilst: “Brauciens bija ļoti vērtīgs. Mani interesēja ļoti daudz praktiskas dabas jautājumu, un tam jau arī šis brauciens bija domāts – izjautāt tos, kuri jau sociālos pakalpojumus izveidojuši. Skaidrojām, kādas darbnīcas organizēt, kas ir labākie veidi, kā nodarbināt personas ar garīga rakstura traucējumiem, vai dienas aprūpes centrā pakalpojumus vajadzētu sniegt visiem kopā – gan personām ar garīgās attīstības traucējumiem, gan psihiskiem traucējumiem, varbūt tomēr labāk atsevišķi. Kāds ir optimālais darbinieku skaits uz vienu dienas aprūpes centra klientu – šie ir daļa no jautājumiem, kas mūs nodarbina deinstitucionalizācijas ietvaros.” Pieredzes apmaiņas brauciens noritēja deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Vairāk informācijas par projektu šeit. Vairāk informācijas: Ineta Puriņa, projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja, mob.t. 26382820, ineta.purina PIE vidzeme PUNKTS lv.
Katrs var pārskatīt savus ikdienas paradumus Nodarbību ietvaros skolotāji apguva vairākus būtiskus pamatnosacījumus enerģijas patēriņa samazināšanai. Kā izrādās, ikviens no mums spēj samazināt kopējo elektroenerģijas patēriņu izglītības iestādēs, mājās, darbavietās, izvērtējot savus ikdienas paradumus. Piemēram, vai aizdomājaties par to, cik jaudīgi elektropatērētāji atrodas saimniecībā? Vai arī par to, kāds ir to tehniskais stāvoklis un, kad veiktas profilaktiskās apkopes? Varbūt pat esat ievērojis, ka izslēdzot visus elektropatērētājus, skaitītājs joprojām skaita kilovatstundas? Neredzamie "enerģijas zagļi” Kā varēja uzzināt lekcijā, lielu daļu elektrības patērējam neapzināti. Nereti galvenie vaininieki, kas patērē elektrību, ir tie, kas izskatās visnevainīgākie. Vēl būtiskāk – tie atrodas praktiski katrā mājoklī, skolā, birojā, piemēram, videokameras, apsardzes ierīces, kabeļu vai satelīta televīzijas rūteri. Vai zinājāt, ka šīs nelielās spīguļojošās “kārbiņas” patērē vairāk elektrības nekā ledusskapis? Vērts pievērst uzmanību, ka divas trešdaļas no šo iekārtu patērētās elektroenerģijas tās patērē laikā, kad uzskatām tās par izslēgtām. Patiesībā šīs ierīces darbojas bez pārtraukuma, arī tad, ja mēs tās nelietojam. Dažkārt mēdzam nepievērst uzmanību mazas jaudas pastāvīgi ieslēgtām elektroierīcēm, piemēram, akvārijam mājās, ierīcēm, kuras tērē daudz, bet īsu brīdi, ierīcēm, kuras lietojam pēc inerces - ledusskapis, veļas mazgājamā mašīna, elektriskā tējkanna, ūdens boileris, elektriskā plīts. Aizmirstam izslēgt fona gaismas telpās tādiem enerģijas patērētājiem kā dators, televizors, radio. Pastāv vienkārši pielietojams zelta likums apgaismojuma patērēšanā Apgaismojums ir viens no būtiskākajiem elektrības patēriņā. Aprēķināts, ka šodien aptuveni 40% no visa pasaules elektroenerģijas patēriņa izlieto tieši biroji, tāpēc tajos jo īpaši liela nozīme ir elektrības patēriņa monitorēšanai. Gluži vienkārša metode, ko pielietot elektroenerģijas taupīšanā – kad apgaismojums nav nepieciešams, tas ir jāizslēdz. Kā varam ietaupīt enerģiju ar jaunāko tehnoloģiju palīdzību? Jebkurš ir ieinteresēts energoefektīvā saimniekošanā, kaut tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tas papildus sniedz iespēju ietaupīt finanšu resursus ilgtermiņā. Viens veids ir mūsu pašu ikdienas paradumu maiņa. Otrs, ko piedāvā viedo tehnoloģiju laikmets – ieviest sadzīvē energomonitoringa sistēmas, kas ļauj fiksēt, cik daudz enerģijas tiek patērēts nelietderīgi. Šādu iekārtu tirgū ir vairākas, viena no tām ir Latvijā ražotā – "Gdog Energomonitorings", kas nodrošina elektroenerģijas patērētāju pārraudzību. Šāda veida ierīču darbības principi balstās uz to, ka ir iespējams attālināti pārraudzīt saimniecības darbību un saņemt paziņojumus, novērtēt atsevišķu ierīču darbību un nelietderīgos patērētājus. Tāpat iespējams identificēt bojātas ierīces un inženiertīklus, kas palielina enerģijas patēriņu. Lai veicinātu patērētās enerģijas paradumu un “vājo punktu” risināšanu skolās, projekta ietvaros energomonitoringa ierīces uzstādītas arī Valmieras Viestura vidusskolā un Lizuma vidusskolā. Tas ļaus veikt mērāmu elektroenerģijas samazinājumu, kā arī uz praktisku piemēru bāzes veicinās skolēnu un skolas personāla izpratni par elektroenerģijas efektīvu izmantošanu.
Lekcijas organizētas Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020.gadam projekta “Ilgtspējīgas enerģijas sabiedrība” jeb SEC. Projekta dalībnieki ir Vidzemes plānošanas reģiona, Rouges un Tartu apgabalu skolēni, skolotāji un viņu ģimenes locekļi, kuri ar praktiskiem piemēriem un darbošanos izzinās energoefektīva dzīvesveida nozīmi un ieguvumus. Tāpat enerģijas taupīšanā iesaistīsies vietējās mājsaimniecības, lai kopīgi uzlabotu paradumus energoefektivitātes veicināšanā. Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, tālr.: +371 28674617, ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv. Augstākminētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
2017. gada 7. novembrī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajā starptautiskajā konferencē Rīgā tika paziņoti Eiropas izcilāko tūrisma galamērķu jeb EDEN (European Destinations of Excellence) šā gada nacionālā konkursa “Kultūras tūrisms 2017” rezultāti. Par konkursa uzvarētāju atzīts pašvaldības aģentūras “Cēsu kultūras un tūrisma centrs” pieteikums “Cēsis – kur senatne satiekas ar nākotni”, bet cieši uz papēžiem min Limbažu novada pašvaldība, kas ierindojusies labāko pieciniekā ar pieteikumu “Hanzas pilsēta Limbaži”. Šā gada konkursa dalībniekiem bija jāspēj pierādīt sava tūrisma galamērķa ilgtspēju un attīstību kultūras tūrisma piedāvājumā, kura pamatā ir materiālās kultūras vērtības – kultūrvēsturiskais mantojums vai mūsdienu kultūras bagātība, piemēram, vēstures vai arheoloģijas pieminekļi, rūpnieciskie objekti, muzeji, teātri, galerijas, mūsdienu arhitektūras būves, moderni pilsētu kvartāli u. c. Vērtēšanas komisija saņēma vairāk nekā 20 pieteikumu, un uz konkursa otro kārtu tika izvirzīti seši konkursa dalībnieki, ar kuriem vērtēšanas komisija iepazinās klātienē. Konkursa vērtēšanas komisijas vadītāja, LIAA Tūrisma departamenta direktore, Inese Šīrava uzsver: “Ir patiess prieks, ka mums, vērtēšanas komisijai, bija daudz darba un izšķirties par uzvarētāju nebija viegli. Tūrisma galamērķi, kas piedāvā iepazīties ar mūsu kultūras mantojumu, attīstās un reizē sekmē gan šā mantojuma lietpratīgu izmantošanu, gan veicina saimniecisko darbību galamērķī. Latvijā abi šie ieguvumi ir ļoti svarīgi.” Tūrisma galamērķa piedāvājums tika vērtēts pēc kritērijiem, kas atbilst Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnēm. Tika ņemta vērā piedāvājuma kvalitāte, galamērķa ilgtspēja, tūrisma plānošanas dokumenti un stratēģija, individualizācija, pievienotā vērtība, tūristu iesaiste galamērķī un iespēja tūristiem tur apgūt jaunu pieredzi. Konkursā uzvarēja aģentūras “Cēsu kultūras un tūrisma centrs” pieteikums “Cēsis – kur senatne satiekas ar nākotni”. Par četriem veiksmīgākajiem uzvarētāja sekotājiem atzīti: Turaidas muzejrezervāts ar pieteikumu “Turaidas vēsturiskais centrs”, Daugavpils pilsētas pašvaldības Tūrisma attīstības un informācijas aģentūra ar pieteikumu “Daugavpils pilsēta”, Limbažu novada pašvaldība ar pieteikumu “Hanzas pilsēta Limbaži” un Tukuma Tūrisma informācijas centrs ar pieteikumu “Tukums – pērle Kurzemes vainagā”. Īpašo atzinību par uzdrīkstēšanos saņēma arī alus darītava “Valmiermuiža”.
“Esmu ļoti priecīga par visiem finālistiem! Ikdienā esam sadarbības partneri un viens otram arī padomdevēji, jo mūs vieno kopīgs mērķis – attīstīt ilgtspējīgu tūrismu. Nominācija Cēsīm nozīmē, ka esam pamanīti, tūrisma piedāvājumu veidojam, ņemot vērā ne tikai uzņēmēju intereses, bet arī vietējos resursus un infrastruktūru. Svarīgi, lai vietējiem iedzīvotājiem nerastos sajūta, ka tūristi traucē ikdienas dzīves ritmu, tāpēc ir nepieciešama rūpīga procesu plānošana. Tāpēc vēlos pateikt ļoti lielu paldies visiem, kas attīsta Cēsis par izcilu dzīves vietu, un tiem, kas rūpējas par tūrisma piedāvājumu mūsu pilsētas viesiem! Uz balvas pasniegšanas ceremoniju Briselē nākamā gada sākumā ļoti gribētu paņemt līdz jūs visus!” teic Andra Magone, Cēsu Tūrisma attīstības un informācijas centra vadītāja. Cēsīm un 4 tā sekotājiem tiks nodrošināta publicitāte Latvijā, kā arī uz Cēsīm tiks organizētas Lietuvas un Igaunijas mediju vizītes. Turpmāk pilsēta mārketinga aktivitātēs būs tiesīga izmantot Eiropas Komisijas izstrādāto EDEN logo. Uzvarētājam un viņa sekotājiem būs iespēja arī piedalīties EDEN sadarbības tīkla aktivitātēs Latvijā un citur Eiropā, kā arī apmeklēt Eiropas Komisijas rīkotos pasākumus EDEN sadarbības tīkla dalībniekiem.
EDEN projektu dibinājusi un kopš 2006. gada īsteno Eiropas Komisija (EK). Projekta pamatā ir centieni sekmēt ilgtspējīga tūrisma attīstību, pievērst uzmanību Eiropas tūrisma galamērķu vērtībām, to daudzveidībai un kopīgajām iezīmēm. Latvija EDEN konkursā piedalās kopš 2007. gada, apliecinot savu tūrisma potenciālu ikvienā izsludinātajā konkursa tēmā. EDEN sadarbības tīklā šobrīd ir apvienojušies vairāk nekā 350 tūrisma galamērķu no 27 valstīm. Tas apvieno izcilus, ilgtspējīgus Eiropas tūrisma galamērķus un veicina jauna ceļošanas veida attīstību Eiropā, lai viesi varētu iepazīt kādu reģionu, gūstot nepastarpinātus iespaidus par cilvēkiem un viņu nodarbošanos, kas ir daudz vairāk nekā tikai izklaide.
Raksts sagatavots, izmantojot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Cēsu Kultūras un tūrisma centra un Limbažu novada pašvaldības informāciju. Foto: LIAA Tūrisma departaments
Vairāk informācijas par projektu HANSA: Rūta Ročāne, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, tālr.: +371 64116007, e-pasts: ruta.vasermane PIE vidzeme PUNKTS lv
Ņemot vērā iepriekš minēto problemātiku, Vidzemes plānošanas reģions, sadarbojoties ar Polijas, Igaunijas, Lietuvas, Dānijas, Vācijas un Somijas partneriem, uzsācis Interreg “Baltijas jūras reģiona” programmas 2014.-2020.gadam projekta “Viedās specializācijas stiprināšana, attīstot starptautisko sadarbību (GoSmart BSR)” īstenošanu. Paredzams, ka projekta nozīmīgākais ieguvums būs funkcionējošas un ilgtspējīgas transnacionālas inovāciju brokeru sistēmas izveide. Sistēmas dalībniekiem būs iespēja saņemt personīgu atbalstu savu uzņēmumu kapacitātes palielināšanai viedo specializāciju piemērošanā katrā no projekta partneru reģioniem. Sistēmas darbība pēc tās izveides tiks testēta kopā ar vairākiem uzņēmējiem no katra partneru reģiona, kas projekta ieviešanas laikā tiks uzrunāti caur praktiskām nodarbībām, lekcijām un semināriem. Katrā no partneru reģioniem, arī Vidzemē, tiks atlasīts speciālists jeb brokeris, kurš apgūs īpašu mācību programmu, ievērojami stiprinot savu kompetenci, lai veicinātu sadarbību un plānotu procesus, nākotnē nodrošinot sasaisti starp uzņēmumu vajadzībām, pētniecības institūtu resursiem un politikas lēmējinstitūciju ietekmi. Īpaši apmācītie brokeri kļūs par uzņēmēju atbalsta personām, lai sniegtu praktisku palīdzību zināšanu un pieredzes stiprināšanā, piemēram, par ārvalstu tirgu specifiku, izmantotajām metodēm uzņēmējdarbības attīstībai u.c. jautājumos. Vienlaikus nozaru pārstāvji kopīgi, izzinot dažādu valstu labās prakses piemērus, apmainoties zināšanām un pieredzei, kā arī iegūstot kontaktus, realizēs kopīgas aktivitātes viedās specializācijas piemērošanai mazo un vidējo uzņēmumu attīstībā. Arvien vairāk tiek uzsvērts, ka, lai sasniegtu izcilību uzņēmējdarbībā, ir jārada augstas pievienotās vērtības produkti un pakalpojumi, ņemot vērā konkrētā reģiona priekšrocības un inovāciju potenciālu. Nišas produkti ilgtermiņa perspektīvā, augsti kvalificēts darbaspēks un inovatīvi tehnoloģiskie risinājumi ir optimālākais scenārijs, uz kuru tiekties ikvienam uzņēmumam, lai palielinātu savu konkurētspēju. Plānots, ka izstrādātā brokeru sistēma uzņēmējiem ļaus piekļūt zināšanām, ar kurām vēl šobrīd kompetentas organizācijas ārvalstīs un Latvijā nav dalījušās. Tāpat sistēma kalpos par vērtīgu datu bāzi, lai dibinātu jaunas attiecības un virzītu uzņēmuma attīstību pavisam jaunā - pārrobežu līmenī.
Pirmās projekta partneru tikšanās laikā partneri iepazīstināja viens otru ar pārstāvētajām organizācijām, katra pieredzi attiecīgajā jomā un kompetencēm, kas noderēs sadarbības veidošanai gan projekta ieviešanas procesā, gan arī ārpus tā. Partneri iepazinās ar katra atbildībām, kā arī lēma par turpmākajiem soļiem projekta īstenošanā. Tiklīdz partnerība būs vienojusies par projekta administratīvajiem jautājumiem, uzsāksies intensīvs darbs pie reģionālās situācijas analīzes, lai liktu pamatus plānotajai inovāciju brokeru sistēmai. Projekta vadošais partneris ir Belastokas tehnoloģiju universitāte Polijā, un tas tiek īstenots 36 mēnešus no 2017. gada 1.oktobrī līdz 2020. gada 30. septembrim.
Papildu informācija: Santa Niedola, projekta "GoSmart BSR" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.niedola PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 26674261 Projekta mājaslapa: https://gosmartbsr.eu/
Vidzemes reģiona deinstitucionalizācijas plāns ir attīstības plānošanas dokuments, kura galvenais uzdevums ir plānot optimālu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstību un izvietojumu Vidzemes pašvaldībās, lai nodrošinātu sava reģiona iedzīvotājiem nepieciešamos atbalsta, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus pēc iespējas tuvāk to dzīvesvietai un novērstu personu nokļūšanu institūcijās. Galvenās mērķa grupas ir cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, bērni sociālās aprūpes centros un bērni ar funkcionāliem traucējumiem. Publiskā apspriešana notiks laika posmā no 2017. gada 24.novembra līdz 2017. gada 27.decembrim. Plāna apspriešanā aicināti piedalīties gan pašvaldību pārstāvji, gan sociālo un vispārējo pakalpojumu sniedzēji, gan arī nevalstiskās organizācijas, institūcijas un ikviens iedzīvotājs, lai paustu savu viedokli un sniegtu priekšlikumus, ja tādi radušies. Ar deinstitucionalizācijas plāna materiāliem elektroniski iespējams iepazīties Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā vwww.vidzeme.lv, sadaļā Attīstības plānošana – Sabiedrības līdzdalība – Deinstitucionalizācijas plāna 2017.-2020. gadam pirmā redakcija. Savukārt klātienē ar dokumentiem iespējams iepazīties Vidzemes plānošanas reģiona telpās Cēsīs, Jāņa Poruka ielā 8, 3.stāvā, 321. kabinetā (tālrunis 64116009) un Valmierā, Purva ielā 12a, B. korpusā, 2.stāvā (tālrunis 64116080). Priekšlikumus aicinām iesniegt līdz 2017. gada 27.decembrim (ieskaitot), aizpildot PRIEKŠLIKUMU ANKETU, to nosūtot uz e-pasta adresi vidzeme PIE vidzeme PUNKTS lv vai arī pa pastu Vidzemes plānošanas reģionam, Jāņa Poruka ielā 8-108, Cēsīs, LV-4101 (pasta zīmogs 2017. gada 27.decembris). Vienlaikus piedāvājam iespēju savus priekšlikumus izteikt arī TIEŠSAISTĒ, aizpildot līdzdalības anketu, kas pieejama saitē http://ej.uz/DI_plans_apspriesana. Tāpat informējam, ka sabiedriskās apspriedes sanāksme notiks 2017. gada 12. decembrī plkst.12:00 Valmierā, Tērbatas ielā 10. Dalība sanāksmē jāpiesaka līdz 8.decembrim plkst.17:00, reģistrējoties Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapas sadaļā “Semināri VPR” . Gadījumā, ja radušies jautājumi par deinstitucionalizācijas plāna saturu , aicinām sazināties ar plāna izstrādātājiem - SIA “Dynamic University” pārstāvi Ievu Šternu (mob.t. +371 29142642, e-pasts: ieva.sterna PIE dynamicuniversity PUNKTS eu). Papildus informācijai: Ineta Puriņa, projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja, ineta.purina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 26382820
Apkopojot konkursa rezultātus, Vidzemes plānošanas reģionā balvas saņēma Valmieras pilsētas pašvaldība, Pārgaujas novada pašvaldība un Smiltenes novada pašvaldība. Valmieras pilsētas pašvaldība ieguva 5390 eiro lielu naudas balvu. Savā konkursa pieteikumā Valmieras pilsētas pašvaldība norādījusi, ka finansējumu izlietos, organizējot grantu konkursu Valmierā rezidējošiem uzņēmējiem, lai veicinātu jaunu un inovatīvu produktu izstrādi, izvērtētu to pielietojamību un noieta tirgus potenciālu. Priekšroka un augstāks vērtējums būs tiem jaunradītajiem produktiem, kuri pielietojami pašvaldībā vai tās kapitālsabiedrībās (piemēram, jauni IT risinājumi, konstrukcijas utt.).
Pārgaujas novada pašvaldībai tika piešķirta naudas balva 3000 eiro apmērā. Tā tiks izmantota, lai sadarbībā ar novada uzņēmējiem uzstādītu vismaz 20 norādes zīmes uz novada uzņēmumu darbības zonām, kā arī naudas līdzekļi tiks investēti vienotas preču zīmes “Radīts Pārgaujas novadā” izstrādei un izgatavošanai, popularizējot vietējo produkciju. Savukārt Smiltenes novada pašvaldība saņēma 2000 eiro lielu balvu. Tā paredzēta sadarbības stiprināšanai ar novada jaunajiem uzņēmumiem, organizējot dažādus atbalsta pasākumus un palīdzot pieņemt lēmumu par savas uzņēmējdarbības sākšanu tiem, kas vēl prāto. Konkursa pieteikumus izvērtēja komisija, kuras sastāvā bija Vidzemes Uzņēmējdarbības centra vadītāja Ina Miķelsone, Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede, a/s “Attīstības finanšu institūcija Altum” Vidzemes reģiona vadītāja Olita Untāla un Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes loceklis un Cēsu rajona uzņēmēju kluba valdes priekšsēdētājs Arkādijs Suškins. Dalība konkursā bija brīvprātīga un konkursa kopējais balvu fonds Vidzemes reģionā bija 10 390 eiro. Konkursa nolikums paredz, ka saņemtā balva jāizmanto, īstenojot uzņēmējdarbību veicinošas aktivitātes, tai skaitā, to drīkst izlietot infrastruktūras attīstībai uzņēmējdarbības vajadzībām. Vairāk informācijas: Ina Miķelsone, Vidzemes Uzņēmējdarbības centra vadītāja, mob.t. 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv.
Esam pārliecināti, ka mazie un vidējie komersanti būtu ieinteresēti jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādē un testēšanā, jo tas varētu būt izšķirošs atbalsts ideju realizēšanai. Līdzīgi, informācija trūkst arī par inovāciju vaučeru mērķi un lietošanas kārtību. Tikpat nozīmīgs jautājums skar klasteru atbalsta programmas līdzšinējo īstenošanu – atbalstu nozarē var saņemt viens klasteris un alternatīva programma, kas būtu paredzēta mazāka mēroga klasteru izveidei, nepastāv. Tas tieši sasaucas ar citos nacionāla līmeņa plānošanas dokumentos definētajām prioritātēm. Piemēram, Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnēs 2020 kā stratēģiski nozīmīga izcelta jaunu inovatīvu produktu izstrāde, t.sk. veicinot reģionālo tūrisma puduru veidošanos. Aicinājām Ekonomikas ministriju skaidrot, kā tā plāno ar savām aktivitātēm un atbalsta politiku strādāt, lai sniegtu ieguldījumu šādu starpnozaru mērķu sasniegšanā, tomēr tika saņemts ieteikums, par šādu vietēja mēroga klasteru veidošanos vairāk domāt pašvaldībām kopā ar uzņēmējiem uz vietas.
Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības kopumā ir apmierinātas ar Reģionālo biznesa inkubatoru darbu. Bažas rada gan tas, ka 2/3 no visa piešķirtā finansējuma joprojām tiek novirzīts programmas administrēšanas pasākumiem, un salīdzinoši maza daļa tiek izmantota, lai finansētu pakalpojumus uzņēmējiem. Tāpat būtiski būtu risināt birokrātijas radītos šķēršļus brīdī, kad inkubatoriem ir jānodrošina kāds specifisks tehniskais aprīkojums uzņēmēja produkta vai pakalpojuma testēšanai. VPR rekomendē piešķirt inkubatoriem lielākas pilnvaras attiecībā uz šāda aprīkojuma iegādi, ievērojami paātrinot procesu. Papildus VPR norādīja, ka jāpārdomā arī process, kā inkubatori sniedz savu atbalstu jaunajiem uzņēmējiem – inkubatoru atbalsta programmas izstrādes brīdī tika solīts, ka palīdzību varēs saņemt ikviens interesants, tomēr šobrīd mērķtiecīgi atbalstīti tiek vienīgi tie, kuri slēdz sadarbības līgumus ar inkubatoriem par pakalpojumu izmantošanu. Papildus šiem jautājumiem, VPR administrācija un klātesošie pašvaldību pārstāvji norādīja uz vēl vairākiem problēmjautājumiem, vienlaikus arī sniedzot priekšlikumus, kā ievērojami uzlabot vidi un atbalsta instrumentus, lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību reģionos. Sanāksmes gaitā VPR informēja, ka šobrīd strādā pie mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanas iniciatīvām. Tās ietvaros uzsākts darbs pie reģiona inovāciju politikas veidošanas, un tieši uzņēmēji rosināti kļūt par šīs politikas veidotājiem. Vidzemes uzņēmēji tiek aicināti apvienoties klasteros un attīstībā izmantot inovācijas, kā arī tiek iedrošināti vairāk izmantot ārvalstu labāko pieredzi savas darbības uzlabošanā. Tiesa, liela nozīme ir sadarbības tīklam. Kā sanāksmes laikā norādīja VPR projekta RATIO eksperte Irīna Kulitāne, sadarbības tīkls veidojas spēcīgs un nodrošina efektīvu darbību vien tad, ja pilnvērtīgi darbojas ne tikai klastera biedri, bet arī institūcijas, kas pilda atbalsta funkcijas. Klātesošajiem tika sniegti piemēri no ikdienas situācijām, kas rosināja pārdomāt katra atbildību kopēja mērķa sasniegšanā. Tā piemēram, ja uzņēmumam, izmantojot valsts atbalstu un dodoties tirdzniecības misijā, kas daļēji finansēta no ES struktūrfondu līdzekļiem, izdevies veiksmīgi vienoties par sadarbību ar ārvalstu partneri, kurš vēlas pirms līguma slēgšanas aplūkot ražotni klātienē, taču darījums neizdodas tāpēc, ka rodas sarežģījumi ar vīzas izsniegšanu – tas liek vērtēt sistēmu kopumā. Tāpat tika sniegts priekšlikums Ekonomikas ministrijai pārdomāt birokrātisko šķēršļu mazināšanas iespējas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem – to uzsvēra vairāki pašvaldību pārstāvji. Arī I. Kulitāne apstiprināja, ka vīzītēs ārvalstīs guvusi apstiprinājumu tam, ka atbalstam jābūt ne tikai pakāpeniski augošam, bet arī vienkāršotam – procedūrai jābūt samērojamai ar piešķirto atbalsta summu. Reizēm uzņēmējam nepieciešams salīdzinoši neliels finansiālais atbalsts, par kura piešķiršanu ārvalstīs lemj zinoša un kompetenta žūrija, kas spēj bez sarežģītām pieteikuma formām sajust, vai uzņēmēja idejai ir potenciāls. Turklāt, ja uzņēmējs labi ticis galā, to var uzskatīt par pietiekami labu pierādījumu, lai nākamajā reizē atbalsta apmēru palielinātu. Vidzemes plānošanas reģiona iniciatīvu un īstenoto projektu ietvaros pieredzes apmaiņas vizītēs piedalījušies arī pārstāvji no Ekonomikas ministrijas un Latvijas investīciju attīstības aģentūras. Tas veicina vienotu izpratni par nepieciešamajiem atbalsta instrumentiem un labākās pieredzes pārņemšanu atbilstoši Vidzemes reģiona specifikai. Sarunas gaitā vairākkārt Ekonomikas ministrija uzsvēra, ka lielā mērā valsts atbalsta programmu politiku nosaka Eiropas Savienības regulas, kas Latvijai kā ES dalībvalstij jāievēro. Tomēr VPR norādīja uz nepieciešamību plānot nacionālo atbalsta programmu ieviešanu un nekoncentrēties vien uz struktūrfondu pieejamo finansējumu. Nav noslēpums, ka lielākā daļa šobrīd ieviešanā esošo projektu Latvijā tiek finansēti no ES struktūrfondiem, tāpēc jau laikus jādomā par pašmāju atbalsta instrumentu izveidi, lai brīdī, kad pieejamie ES fondu līdzekļi ievērojami saruks, attīstība dažādās nozarēs Latvijā neapstātos, tai skaitā uzņēmējdarbības sektorā. Diskusijas laikā saņemtie ieteikumi no pašvaldību pārstāvjiem tiks izmantoti RATIO projekta rīcībplāna izstrādē, sniedzot rekomendācijas uzņēmējdarbības atbalsta instrumentu pilnveidei nacionālā un reģionālā līmenī. Vairāk informācijas: Guna Kalniņa-Priede, Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja, mob.t. 29477997, guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv . Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, mob.t. 29454752, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Saredzot pēdējā laikā neizbēgamās izmaiņas darba tirgū, ko galvenokārt rada sabiedrības novecošanās, Vidzemes plānošanas reģions (turpmāk – VPR) kā vienu no risinājumiem saredz mūžizglītības jomas stiprināšanu. Šobrīd darba tirgus pieprasa nepārtrauktu darbinieku attīstību un jaunu prasmju apgūšanu, sekojot straujajai mūsdienu tehnoloģiju attīstībai. Pieaugušo izglītības un mūžizglītības programmas būtu jāizstrādā saskaņā ar darba tirgus vajadzībām, biznesa vidi un kultūru. Uzmanība būtu jāvērš arī uzņēmumu un cilvēkresursu vadītāju izglītošanai, jo tie ir cilvēki, kuri veicina arī savu darbinieku kvalifikācijas celšanu.
2017. gada 27. oktobrī Vidzemes plānošanas reģiona (turpmāk -VPR) Attīstības padomes sēdes galvenais jautājums bija iepazīšanās ar VPR Deinstitucionalizācijas plāna 2017.-2020. gadam 1.redakciju. Plāna izstrādātāji Vidzemē - SIA Dynamic University sanāksmes dalībniekus informēja par plāna izstrādes procesu, lielāko uzsvaru liekot uz pieejamā finansējuma izlietošanas principiem.
1. novembrī, Valmierā, viesnīcā “Wolmar” tikās starptautiskā projekta - tūrisma maršruta “Via Hanseatica” padome un partneri no Latvijas un Igaunijas. Dalībnieki izvērtēja 2016. un 2017. gadā padarīto Latvijā, Igaunijā un Krievijā. Klātesošie iezīmēja maršruta attīstības iespējas 2018. gadā, kā arī vienojās par turpmāko aktivitāšu plānu. Klātesošos uzrunāja Hardijs Vents, Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Attīstības padomes priekšsēdētājs, uzsverot, ka tūrisma maršruts “Via Hanseatica” ir labs starpvalstu sadarbības piemērs un sniedz vērtīgu pienesumu visiem iesaistītajiem.
Sākoties kūpošo skursteņu jeb apkures sezonai, visapkārt kļūst aktuāls jautājums par energoefektivitātes paaugstināšanu mūsu pašu mājvietās, darba vietās un publiskajās ēkās. Vidzemes plānošanas reģionam (turpmāk – VPR) šis rudens ir enerģētikas nozarē notikumiem un iegūto zināšanu uzlādēts gadalaiks. Šoruden ir notikusi pirmā Centrālās un Austrumeiropas konference pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem, VPR darbu ir sākuši vēl divi energoefektivitātes veicināšanas projekti un jau esošajos projektos pilnā jaudā tiek īstenotas projektu aktivitātes.
Mērķtiecīgi turpinot darbu pie ainavu dārgumu krātuves izveides Latvijā, 15. oktobrī noslēdzās iedzīvotāju balsošana par 243 pieteiktajiem ainavu dārgumiem visā Latvijā. Iedzīvotāji bijuši patiešām aktīvi, nodotas 45 tūkstoši balsis, no tām gandrīz 13 tūkstoši – par Vidzemes ainavām. Vienlaicīgi savu viedokli par vērtīgākajām un Latvijas novadiem raksturīgākajām ainavām izteica arī īpaši veidota ainavu ekspertu padome. Summējot iedzīvotāju balsojumu un ekspertu padomes lēmumu, katrā no novadiem tika izvirzīti 10 ainavu dārgumi, kas tiks iekļauti Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) krātuvē, sagatavojot priekšlikumus to iekļaušanai arī Latvijas Kultūras kanonā.
Viens no būtiskākajiem sociālo rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem ir ergoterapeits – turklāt jāapzinās šī speciālista loma arī jaunu sociālo pakalpojumu plānošanas procesā – tā secinājuši vairāki Vidzemes reģiona pašvaldību sociālo dienestu pārstāvji pieredzes apmaiņas brauciena laikā, viesojoties sociālo pakalpojumu sniegšanas vietās Jelgavas novadā, Rīgā un Siguldā.
Veicinot energoefektīvu paradumu ievērošanu izglītības iestādēs, visaptverošas izglītojošas skolu kampaņas ietvaros vairāku skolu skolotāji praktiskos semināros apgūst energoresursu efektīvu izmantošanu ikdienā. Oktobrī un novembrī projekta “Ilgtspējīgas enerģijas sabiedrība” ietvaros norisinājās Vidzemes plānošanas reģiona organizētas lekcijas Valmieras Viestura vidusskolas un Lizuma vidusskolas skolotājiem.
Projekta mērķis ir veicināt izpratni vides jautājumos, īpašu uzmanību pievēršot energoefektīva dzīvesveida ievērošanai ikdienā, tāpēc skolu kampaņas ietvaros zināšanas energoefektīvā saimniekošanā smeļas ne tikai skolēni, bet arī skolotāji.
Neskatoties uz to, ka uzņēmējiem jau šobrīd pastāv šķietami vērā ņemams atbalsta instrumentu klāsts, lai attīstītu savas idejas un ieceres, jāsecina, ka daļa atbalsta sistēmu un instrumentu vairs nav pieejami vai arī vairāku iepriekš piedāvāto fondu finansējums ir beidzies. Apstākļi rosina izvērtēt esošo situāciju un meklēt jaunus un inovatīvus risinājumus sistēmu un instrumentu pilnveidei. Ja līdzšinējais atbalsts nav pietiekams vai vēlamo rezultātu sniedzošs, nepieciešams meklēt jaunas un varbūt pat neierastas atbalsta alternatīvas.
Saskaņā ar Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes 2017. gada 23. novembra lēmumu Nr.1 publiskai apspriešanai tiek nodota Vidzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna 2017.-2020. gadam pirmā redakcija.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Latvijas plānošanas reģioniem oktobrī izsludināja konkursu pašvaldībām, lai noteiktu reģionu rezultatīvākās pašvaldības, kuras sava budžeta ietvaros īsteno daudzveidīgus atbalsta pasākumus uzņēmējdarbības sekmēšanai. Konkursa noslēgumā rezultatīvākās pašvaldības katrā reģionā saņēma naudas balvas.
