Arhīva kalendārs

Attālo un mazāk apdzīvoto pašvaldību atbalstam ir tikpat būtiska nozīme kā reģionālajiem un nacionālajiem centriem – par to liecināja Norvēģijas ekspertu un Vidzemes pašvaldību pārstāvju diskusija Auciemmuižā, Pārgaujas novadā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) rīkotajā seminārā 26. janvārī savu skatījumu uz attālināto un mazāk apdzīvoto pašvaldību atbalstu sniedza norvēģu kolēģi no Lauku attīstības kompetences centra (Center of Competence on Rural Development) un Finnmarkas apgabala pašvaldības.

Norvēģu pieredze rāda, ka atbalsts mazajām un attālinātajām pašvaldībām ļauj pilnvērtīgāk izmantot tajās esošos resursus. Šajās pašvaldībās ir potenciāls izaugsmei, bet, nesniedzot papildus atbalstu, iespējas paliek neizmantotas, tādējādi tiek kavēta līdzsvarota valsts un reģionu attīstība. Atsevišķu pašvaldību attīstība nevar notikt atrauti no citām pašvaldībām un valsts, līdz ar to ir būtiski, ka pastāv spēcīgs reģionālais pārvaldes līmenis ar valsts deleģētām funkcijām un atbilstošu finansējumu reģiona attīstībai.

VPR vienmēr ir apliecinājis gatavību realizēt reģionālās attīstības funkciju un nepieciešamību ieviest valsts reģionālās attīstības finanšu programmu, kas tiek realizēta katrā reģionā atbilstoši reģiona attīstības programmai, kā arī iesaistīties sarunās par jaunu funkciju pārņemšanu no ministrijām un citām tiešās pārvaldes institūcijām. Kā iepriekš atzinušas tās ministrijas, kuras izvēlējās sadarboties ar plānošanas reģioniem, funkciju deleģēšana ir bijusi veiksmīga, tomēr turpināta netiek.

Lielāks valsts atbalsts mazajām un attālinātajām pašvaldībām ir būtisks arī tāpēc, ka tām ir sarežģītāk piedalīties Eiropas Savienības fondu projektu konkursos un piesaistīt investīcijas savas attīstības veicināšanai. Tādējādi tieši šīs pašvaldības ir vairāk atkarīgas no valstī īstenotās reģionālās politikas. Diemžēl šobrīd valsts reģionālā politika galvenokārt ir vērsta tikai uz nacionālas un reģionālas nozīmes centru attīstību.

Norvēģu kolēģi iepazīstināja ar veidiem, kādos valsts budžeta līdzekļi ļauj veicināt mazo un attālināto pašvaldību izaugsmi. Šo vietu attīstībā ļoti nozīmīga ir kopienu attīstības kapacitātes veicināšana, līdzdarbošanās novada aktivitātēs kopējo mērķu labā un dzīves kvalitātes veicināšana, ko apliecināja arī norvēģu kolēģu sniegtā pieredze. Tai pat laikā šajās teritorijās ļoti nozīmīga ir vietas vērtības palielināšana, izmantojot esošos dabas resursus. Tāpat šo vietu attīstībai viens no būtiskiem izaicinājumiem ir tēla veidošana, kur labi varētu noderēt norvēģu kolēģu ieteiktā pieredze. Mazajās pašvaldībās lielāka nozīme ir sociālajam kapitālam, radot jaunas sadarbības formas ar plašāku sabiedrības iesaisti un attīstot vietējās pašvaldības teritoriju. Reģionālais atbalsts ir nozīmīgs, lai stiprinātu vairāku pašvaldību sadarbību un veicinātu dažādu viedokļu iesaisti.

Norvēģijas ekspertu ziņojums un pieredze bija īpaši vērtīga, ņemot vērā līdzīgos izaicinājumus reģionu attīstībā – centralizācijas tendences un attīstības atšķirības starp dažādiem reģioniem. Diskusija tika rīkota Norvēģijas finanšu instrumenta programmas LV07 “Kapacitātes stiprināšanas un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām iestādēm” projekta “Reģionālās politikas aktivitāšu īstenošana Latvijā un reģionālās attīstības pasākumu izstrāde” (projekta Nr. 4.3-24/NFI/INP-001) ietvaros.

Papildu informācija:

Ieva Kalniņa

Teritoriālās plānošanas nodaļas vadītāja

E-pasts: ieva.kalnina PIE vidzeme PUNKTS lv

Tālrunis: +371 64116006

Vidzemes plānošanas reģions (VPR) 2016. gadā uzsāka Eiropas Savienības Baltijas jūras stratēģijas (EUSBSR) mūžizglītības jomas parauginiciatīvu (flagship initiative) BSR “SMART LIFE”. Šajā iniciatīvā aktīvi sadarbojas partneri no Latvijas, Lietuvas, Zviedrijas un Vācijas, lai kopīgi identificētu nepieciešamos uzlabojumus mūžizglītības jomā un strādātu pie to ieviešanas Baltijas jūras reģionā.

Pagājušajā nedēļā iesaistītās puses tikās jau trešo reizi, šoreiz sanāksme notika Viļņā (Lietuvā). Sanāksmes mērķis bija aplūkot aktualitātes mūžizglītības jomā, iepazīties ar atsevišķiem pētījumiem un mūžizglītības risinājumiem, kā arī pārrunāt projekta pieteikuma izstrādi par mūžizglītības sasaisti ar viedās specializācijas jomām, kas tiek gatavots uz Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projektu sagatavošanas fonda konkursu.

Sanāksmes ievaddaļā klātesošie iepazinās ar Lietuvas darba tirgus raksturojumu un sasaisti ar ekonomiku. Sanāksmes turpinājumā Šauļu Universitātes doktorante Rasa Reizgevičiene iepazīstināja ar pētījumu par darba tirgum nepieciešamajām zināšanām un prasmēm. Ir vērojamas divējādas situācijas – ir darbinieki ar ļoti konkurētspējīgām un vērtīgām prasmēm, bet tās netiek pielietotas viņu darba vietās, jo amati ir ar zemāku un ar neatbilstošu kvalifikāciju. Otra situācija – darbinieka zināšanas un kompetences ir pārāk zemas un neatbilstošas konkrētajam amatam un ir nepieciešams celt kvalifikāciju. Šādos gadījumos ir jānodrošina atbilstošs mūžizglītības programmu piedāvājums, ņemot vērā darba tirgus un uzņēmumu vajadzības.

Savukārt piemēru moderno tehnoloģiju sasaistei ar esošo mūžizglītības piedāvājumu minēja Dr. Atis Kapenieks, proti, Latvijas – Lietuvas pārrobežu projekta „ebig3” ietvaros ir izstrādāta inovatīva tālmācības sistēma eBig3 un 11 tālmācības kursi, kuros bez maksas var mācīties ikviens cilvēks, kam pieejams dators ar interneta pieslēgumu, televizors un mobilais telefons. Ir izveidoti vienpadsmit tālmācības kursi: profesionālā saziņa, uzņēmējdarbības pamati, informācijas sabiedrība un tāldarbs, dators iesācējiem, dators lietotājiem, ainava dārzā, atjaunojamo meža resursu izmantošana, latviešu – lietuviešu saziņa, 23 lietas biznesa iesācējiem, interneta mārketings un reklāma, sociālie tīkli biznesa iesācējiem. Visu tālmācības kursu izstrādē piedalījušās sešas universitātes (Rīgas Tehniskās universitāte, Liepājas Universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Daugavpils Universitāte, Kauņas Tehniskā universitāte, Šauļu Universitāte) un Utenas darba tirgus mācību centrs.

Tāpat dalībnieki aizsāka diskusiju par sadarbības platformas izstrādi mūžizglītības jomā, ar mērķi veicināt pieredzes apmaiņu un zināšanu pārnesi starp iesaistītajām pusēm. Klātesošajiem bija iespēja iepazīties ar jau funkcionējošu platformu ES Baltijas jūras stratēģijas parauginiciatīvas “School 2 Work” piemēru. Šis ir viens no jautājumiem, kas tiks detalizētāk diskutēts kādā no nākamajām tikšanās reizēm.

Darbs mūžizglītības jomas attīstībā turpinās – plānots iniciatīvas attīstībā iesaistīt citas dažādu līmeņu ieinteresētās puses – vietējā un nacionālā līmenī, publiskajā un privātajā sektorā. Nākamā darba grupas sanāksme notiks 2017. gada jūnijā.

Papildu informācija:

Lelde Ābele

Projektu vadītāja

E-pasts: lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv

Tālrunis: +371 64219022