.png)
|
Arhīva kalendārs
 Trīs mēnešus kopš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) reģionālo remigrācijas koordinatoru tīkla izveides jau 964 cilvēki ir sazinājušies ar kādu no koordinatoriem ar pieprasījumu pēc informācijas. Plašāka saziņa notikusi ar 439 personām, kuras ir izrādījušas interesi par konkrētiem ar atgriešanos saistītiem jautājumiem.
No visiem, kas izmantojuši koordinatoru konsultācijas, Latvijā atgriezušās 20 ģimenes (45 personas), savukārt 31 ģimene (88 personas) pēc konsultācijas ar koordinatoriem paudusi viedokli, ka pie labvēlīgiem apstākļiem plānotu atgriezties Latvijā. “Visas ģimenes, kas ir atgriezušās, savu nākotni saista ar Latviju. Atgriešanās iemesli ir dažādi, bet visiem remigrantiem kopīgs ir viens – spēcīga vēlme dzīvot savā dzimtajā zemē un ieguldīt savu darbu, pieredzi un zināšanas Latvijā,” saka Latgales reģionālā remigrācijas koordinatore Astrīda Leščinska. Reģionālie remigrācijas koordinatori strādā prioritārās aktivitātes remigrācijas veicināšanai ietvaros. Ciešā sadarbībā ar pašvaldībām koordinatori piedāvā potenciālajiem remigrantiem praktiskus ieteikumus risinājumiem dažādos jautājumos. Koordinatori var palīdzēt atrast atbildes uz jautājumiem par pašvaldību pakalpojumiem, piemēram:
Koordinatori, vērtējot savu darba pieeju, norāda, ka klienti ir dažādi. Cilvēki vēršas pie koordinatoriem, lai noskaidrotu kādu konkrētu jautājumu, kas saistīts ar atgriešanos Latvijā. Jaunieši visbiežāk koordinatoru aktivitātes pamana sociālajos tīklos, savukārt vidējā paaudze par koordinatoru pakalpojumiem uzzina no paziņām. Koordinators ir atbalsta persona, kurai tiek uzticēts konkrēts dzīvesstāsts. Katram remigrantam ir individuālas vajadzības un apstākļi, kas jāņem vērā. Koordinators palīdz tautiešiem atgriezties mājup, bet pašvaldībām atgūt savus iedzīvotājus. Saziņas gaitā tiek apzināti reemigrantiem aktuāli jautājumi, turklāt individuālās konsultācijas dod cilvēkam iespēju, izvērtēt tās priekšrocības, kas ir pieejamas Latvijā. Koordinatoru darbība un sniegtie pakalpojumi balstīti Mihaila Hazana 2016. gada pētījuma “Atgriešanās Latvijā: remigrantu aptaujas rezultāti” rezultātos, kur viena no svarīgākajām vajadzībām, kas palīdzētu atgriezties Latvijā, ir minēta atbalsta personas nepieciešamība, lai risinātu ar atgriešanos Latvijā saistītus jautājumus. Reģionālo remigrācijas koordinatoru kontaktinformācija atrodama VARAM mājaslapā: http://ieej.lv/remigracija Statistika par reģionālo remigrācijas koordinatoru darbu (2018. gada jūnijs):
Papildus informācija: Kaspars Rūklis,
Analizējot savu pieredzi un ikdienas izaicinājumus, uzņēmēji norādīja uz nepieciešamību pēc profesionālākas pieejas mārketingam. Tāpat atkārtoti aktualizēja jautājumu par kvalificēta darbaspēka trūkumu. Lai arī daļēji problēmas sagādā dažādie atalgojuma līmeņi atšķirīgos nozares uzņēmumos un dažādos reģionos, pēc uzņēmēju domām, šis aspekts saistāms arī ar to, ka jaunieši vairs nesaskata nozares prestižu, kā rezultātā arvien mazāk izvēlas apgūt šos arodus. Modelējot iespējas nozares attīstībai Vidzemē un Veru, uzņēmēji kā būtiskāko arī norādīja nepieciešamību mērķtiecīgi veicināt nozares prestižu. Izskanēja, ka to iespējams panākt, jau ģimenē nododot šīs vērtības tālāk no paaudzes uz paaudzi, un rosinot bērniem profesionāli apgūt arodu. Kā otru nozīmīgāko iespēju nozares izaugsmei kopumā un Latvijas koksnes produktu mārketinga vērtības pievienošanai uzņēmēji norādīja zināma kvalitātes standarta radīšanu. Papildus uzņēmēji norādīja, ka šobrīd saskatāmas arī skaidras nozares attīstības stratēģijas trūkums.
Kā veicās pieredzes apmaiņas vizītē koka māju ražošanas uzņēmumos Igaunijā, lasiet ŠEIT.
Pieredzes apmaiņas braucienus organizēja Vidzemes plānošanas reģions un Kokapstrādes un mēbeļu ražošanas centrs Igaunijā (Tsenter - Puidutöötlemise ja mööblitootmise kompetentsikeskus) projektā "Kokapstrādes un mēbeļu industrijas produktu inovācijas un eksports Veru apgabalā un Vidzemes plānošanas reģionā", Latvijas-Igaunijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros. Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, +371 28674617, ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv. Augstākminētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
Kā norādīja Kalev Kaarna, abas no šīm problēmām var produktīvi risināt caur efektīvāku ražošanas vadīšanu, pielietojot konkrētas metodes, ar kā palīdzību iespējams ievērojami mazināt izmaksas. Tika ilustrēts piemērs - nodrošinot darbnīcas nepārtrauktu darbību pusdienu pārtraukuma laikā, organizējot darbinieku pusdienas vienam pēc otra nevis vienā pauzē visiem, ir iespējams palielināt produktivitāti par aptuveni 10%. Pieredzes apmaiņas ietvaros citu uzņēmēju delegāciju no divām valstīm uzņēma mucu māju un citu mucu produktu ražotājs Stylewood OÜ, rokām darinātu guļbūvju ražotājs Vipson Projekt OÜ un šobrīd pieprasīto viesnīcu tipa ēku ražotājs ar mūsdienīgu un neordināru dizainu - ÖÖD House. Uzņēmumu darbības forma un mērogs atšķiras, un dalībnieki interesējās par katra uzņēmuma darbības filozofiju kopumā, kā arī pārdošanu, mārketingu un ražošanu. Uzņēmumā Stylewood OÜ pastāstīja, ka viņu darbības filozofija paredz izmantot pēc iespējas kvalitatīvāko materiālu, kā arī centienus ražot savus produktus, pievēršot uzmanību katrai to detaļai. Uzņēmuma pārstāvji pauda, ka laba reputācija un klientu apmierinātība – tā ir bāze uz kā būvēt biznesu. Uzņēmējs Taavi Tuvike, iepazīstinot ar kompānijas Vipson Projekt OÜ darbību, dalījās secinājumos, ka, kamēr automatizācija koka māju ražošanas jomā kļūs arvien izplatītāka, šobrīd arī arvien vairāk klientu interesējas tieši par rokām darinātām guļbūvēm. "Tāpēc uzņēmums praktiski visas daļas guļbūvēm darina, izmantojot tikai elektriskās ierīces un cirvjus,” stāsta uzņēmējs.
Kā veicās pieredzes apmaiņas vizītē mēbeļu ražošanas uzņēmumos Latvijā, lasiet ŠEIT. Pieredzes apmaiņas braucienus organizēja Vidzemes plānošanas reģions un Kokapstrādes un mēbeļu ražošanas centrs Igaunijā (Tsenter - Puidutöötlemise ja mööblitootmise kompetentsikeskus) projektā "Kokapstrādes un mēbeļu industrijas produktu inovācijas un eksports Veru apgabalā un Vidzemes plānošanas reģionā", Latvijas-Igaunijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros. Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, +371 28674617, ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv. Augstākminētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
Šis ietvardokuments kalpo kā vadlīnijas transporta politikas veidotājiem, plānotājiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem Vidzemes reģionā. Tas ir rekomendējams pašvaldības nozīmes transporta infrastruktūras attīstības plānošanai, lai nodrošinātu sasaisti ar reģiona ilgtermiņa attīstības prioritātēm un perspektīvām transporta jomā, tai skaitā sasaisti ar TEN-T tīklu. Mobilitātes plāns ir izmantojams autoceļu, dzelzceļu un ar tiem saistošās infrastruktūras investīciju programmas plānošanai, lai nodrošinātu transporta politikas sasaisti ar reģiona prioritātēm. Tas ir rekomendējams pasažieru pārvadājumu attīstības un investīciju programmas plānošanai un izmantojams kā informatīvs materiāls iedzīvotājiem un saimnieciskās darbības veicējiem par esošo situāciju transporta nozarē reģionā un ilgtermiņa attīstības perspektīvām.
Vidzemes reģiona mobilitātes investīciju plāns 2030 izstrādāts, par pamatu ņemot esošās situācijas analīzi, kas ir daļa no Mobilitātes plāna. Esošās situācijas analīzē apkopota aktuālākā kvantitatīvā un kvalitatīvā informācija par pasažieru un kravas pārvadājumiem, kā arī transporta infrastruktūru Vidzemes reģionā. Kvantitatīvie dati galvenokārt iegūti, izmantojot publiski pieejamos datu avotus, kas saistīti ar ceļu segumu kvalitāti, autoceļu noslodzi, kravu pārvadājumu intensitāti, satiksmes drošību un pasažieru pārvadājumu apjomiem. Savukārt kvalitatīvie dati iegūti, intervējot vairāk nekā 50 nozares speciālistus, uzņēmējus un pašvaldību pārstāvjus.
Mobilitātes plāna izstrādē piedalījās eksperti no SIA “Ardenis”, “Konsorts”, “AC Konsultācijas” un “Reģionālie projekti”. Vidzemes reģiona mobilitātes investīciju plāna 2030 izstrāde notika Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014-2020 TENTacle projekta (TEN-T pamattīkla koridoru kapitalizācija labklājībai, izaugsmei un kohēzijai) ietvaros. Vairāk par projektu šeit: TENTacle projekts Papildus informācija: Andžejs Stepančuks, telpiskās plānošanas eksperts, e-pasts: andzejs.stepancuks PIE vidzeme PUNKTS lv
Vidzemes plānošanas reģions projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros aicina vecākus un audžuvecākus, kuriem ir bērns ar funkcionālajiem traucējumiem un kuram ir noteikta invaliditāte, līdz 2018. gada 31. augustam pieteikt bērnu individuālo vajadzību izvērtēšanai deinstitucionalizācijas projektā. Projekts paredz sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanu.
Pēc bērna izvērtēšanas tiek sastādīts individuālais atbalsta plāns, kurā tiek norādīti bērnam nepieciešamie sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, piemēram, smilšu terapija, psihologs, fizioterapeits, Kanisterapija, mākslas terapija u.c. Lai pieteiktu bērnu individuālo vajadzību izvērtēšanai, vecākam vai audžuvecākam ir jāraksta iesniegums savas pašvaldības sociālajā dienestā. Pēc bērna individuālā atbalsta plāna saņemšanas vecākiem jādodas uz savas pašvaldības sociālo dienestu un jāraksta iesniegums, tajā norādot, pie kura speciālista un kādu pakalpojumu vēlas savam bērnam saņemt atbilstoši atbalsta plānā noteiktajam.
Projekta laikā bērnam ir iespēja saņemt līdz 40 pakalpojuma reizēm pie vecāku izvēlēta speciālista. Ja vecākam nepieciešamais speciālists nav zināms, tad to nodrošina sociālais dienests. Piemēram, ja bērns ir gājis uz smilšu terapiju un bērnam ar speciālistu ir izveidojies labs kontakts, tad iesniegumā vecāks norāda, ka vēlas saņemt pakalpojumu pie konkrētā speciālista. Ja bērnam ir nepieciešams sociālās rehabilitācijas pakalpojums, bet vecākam nav zināms speciālists, kurš šo pakalpojumu var sniegt, tad sociālajam dienestam ir jāveic tirgus izpēte un jāiepērk pakalpojuma sniedzējs. Projekta laikā arī vecāki un audžuvecāki var saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus – psihologa, rehabilitologa, fizioterapeita pakalpojumus vai iespēju apmeklēt izglītojošas atbalsta grupu nodarbības. Pakalpojumus var saņemt viens vai abi bērna vecāki, kopā nepārsniedzot 20 pakalpojuma reizes.
Vairāk informācijas: Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Jūnija vidū jau otro reizi projekta “Koksne un mēbeles” ietvaros Vidzemes un Veru (Igaunija) uzņēmēji tikās izpētes vizīšu ietvaros. Šoreiz vietējos un pārrobežu interesentus uzņēma Latvijas mēbeļu ražotāji. Papildus pieredzes apmaiņai, uzņēmēji apvienojās diskusijā par nozares aktualitātēm, secinot, ka vairāku problēmu pamatā ir nozares prestiža trūkums.
Diskusijā uzņēmēji pauda iespaidus gan par redzēto citos uzņēmumos, gan izteicās par būtiskākajiem šķēršļiem savā uzņēmējdarbībā un nozarē kopumā. Interesentiem bija iespēja viesoties četros ražojošos uzņēmumos – SIA "Avoti SWF", kas lielos apjomos ražo priedes masīvkoka mēbeles, kā arī dārza mēbeļu ražošanas uzņēmumā SIA "Ekju". Tāpat arī mēbeļu un citu koka produktu ražošanas uzņēmumā SIA "Kampenuss Furniture", un visbeidzot – koka un alumīnija logu un durvju ražošanas uzņēmumā SIA "Woodheart".
Uzņēmēji novērtēja un atzinīgi izteicās par vairākiem aspektiem, ko novērojuši. Tika pausts, ka katrā uzņēmumā jūtama specializācija konkrētā produktu grupā, tāpat arī atzinīgi novērtēti īstenotie darba drošības pasākumi ražotnēs, izmantotie dabīgie materiāli produktu ražošanā, kā arī identitāte un individualitāte produktu dizainā.
Izpētes vizītēs un diskusijās piedalījās arī asociācija “Latvijas Mēbeles”, kas uzklausīja reģiona uzņēmēju viedokli par situāciju nozarē. 
Jūnijā projekta “Koksne un mēbeles” ietvaros Vidzemes un Veru (Igaunija) uzņēmēji viesojās Igaunijas koka māju ražošanas uzņēmumos un piedalījās simulācijā, lai uzzinātu, kā atpazīt un vadīt “šaurās vietas” ražošanas procesā. Secināts, ka pārsvarā ražojošos uzņēmumus skar problēmas saistītas ar konkurētspējas aspektiem – cenas noteikšanu pakalpojumiem un izgatavošanas termiņiem.
Simulācijas ietvaros uzņēmēji secināja, ka galvenais problēmjautājums, ar ko viņi biznesā saskaras, ir saistīts ar cenu un ražošanas termiņiem. Proti, lai spētu piedāvāt konkurētspējīgas cenas saviem klientiem, uzņēmējiem nepieciešams minimizēt arī ražošanas izmaksas. Savukārt, lai spētu īsākos termiņos ražot preces, nepieciešams efektivizēt ražošanas procesus.
Nedaudz atšķirīgu pieeju saistībā ar ražošanas un mārketinga procesiem pauda kompānijā ÖÖD House. Viņu pieeja biznesa plānošanā atšķiras ar to, ka primāri fokuss ir uz mārketingu un pārdošanu, tad uz ražošanu, kamēr lielākā daļa māju ražotāju primāri fokusējas uz to spēju ražot.
Vidzemes plānošanas reģions izstrādājis Vidzemes reģiona mobilitātes investīciju plānu 2030. Tā mērķis ir uzlabot iedzīvotāju un uzņēmumu piekļuvi pilsētu centriem un transporta mezgliem, stiprināt Vidzemes kā tranzītreģiona lomu Ziemeļjūras - Baltijas transporta koridorā, tādējādi veicinot visa Vidzemes reģiona ekonomisko izaugsmi.
