Arhīva kalendārs

Mācību gada sākumā projekta “Ilgtspējīgas enerģijas sabiedrība” ietvaros divās Vidzemes skolās īstenoti energoefektivitātes pasākumi, aprīkojot tās ar mūsdienīgām enerģijas mērīšanas un monitoringa ierīcēm, kā ar nomainot vecos apgaismes ķermeņus uz ekonomiskām LED spuldzēm. Nu secināms, ka ievērojamu ietaupījumu uzrāda elektroenerģijas patēriņa dati Lizuma vidusskolā, kur tas atsevišķos mēnešos samazinājies pat par 1035 kilovatstundām (kWh) mēnesī, naudas izteiksmē veidojot ievērojamu ietaupījumu.

Viena no projekta aktivitātēm paredz veicināt skolēnu izpratni par energoefektivitātes jautājumiem, un labākais veids, kā to darīt – parādīt vienkārši saprotamus principus no ikdienas. Tāpēc ar projekta atbalstu šī mācību gada sākumā kopumā 3000 Eur apmērā Lizuma vidusskolai un Valmieras Viestura vidusskolai iegādāts aprīkojums enerģijas klasēm skolēnu eksperimentiem speciāli organizētos Enerģijas pulciņos. Tāpat skolu gaiteņos uzstādīts ekonomisks apgaismojums, tādejādi uzlabojot arī skolu energoefektivitāti kopumā. Lizuma vidusskolā nomainīta daļa veco apgaismes spuldžu uz LED spuldzēm, savukārt Valmieras Viestura vidusskolā uzstādīts kustības sensora LED apgaismojums skolas gaitenī. Papildus – abas skolas uz gadu testēšanai saņēma energomonitoringa ierīci, kas nodrošina elektrības patērētāju pārraudzību ēkā.

Lizuma vidusskolas direktore Irēna Ābeltiņa pastāstīja, ka lielāko elektrības patēriņu skolā rada apgaismojums. Pēc veco spuldžu nomaiņas uz LED spuldzēm ir vērojams elektroenerģijas patēriņa samazinājums, kas salīdzinājumā pret pagājušā gada to pašu periodu atsevišķos mēnešos ir no 153  kWh līdz pat 1035 kWh. Naudas izteiksmē tas veidojis līdz pat aptuveni 168 EUR lielu ietaupījumu mēnesī. “Jāpiebilst, ka samazinājums vērojams laikā, kad skolā pastāvīgi darbojušies vairāki jauni datori, tomēr elektrības patēriņš joprojām samazinājies, tāpēc kopumā ieguvums ir atzinīgi vērtējams,” uzsver direktore.

Savukārt energomonitoringa ierīce palīdzējusi noskaidrot iepriekš neievērotus “enerģijas zagļus”. “Pateicoties iekārtas sniegtajai informācijai, atklājās ierīces, kas darbojas arī tad, kad tās neviens neizmanto. Iegūstot šādu precīzu informāciju, ir iespējams efektīvi novērst lieku elektrības patēriņu,” skaidro I. Ābeltiņa.

Valmieras Viestura vidusskolā detalizēti dati tiek apkopoti un analizēti, lai izdarītu secinājumus par elektrības patēriņu. Jau šobrīd projektā iesaistītā skolas fizikas skolotāja Zigita Baldone uzsver, ka dēļ uzstādītās energomonitoringa ierīces izdevies noskaidrot, ka konkrētos skolas blokos, kur uzstādīta energomonitoringa ierīce, nav nelietderīgu enerģijas patērētāju.

Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020. gadam projekta “Ilgtspējīgas enerģijas sabiedrība” (SEC) mērķis ir ar dažādu iesaistošu aktivitāšu palīdzību veicināt skolēnu un sabiedrības izpratni par energoefektivitātes jautājumiem, kā arī vērst uzmanību uz izsvērtu enerģijas patēriņa paradumu ievērošanu ikdienā. Projektā kā pilota skolas piedalās Lizuma vidusskola un Valmieras Viestura vidusskola. Vairāk informācijas: http://www.trea.ee/sec/lv/.

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, projekta "SEC" sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, tālr. +371 28674617, ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv. 

Augstākminētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Sestdien, 16. jūnijā, no plkst. 12:00 līdz 17:00 Valmiermuižā, etnofestivāla “SVIESTS” laikā notiks jau otrā šīs vasaras reģionālā gardēžu ceļa “Taste HansEATica” meistarklase ar garšas darbnīcām, piedāvājot svētku viesiem iepazīt tradīcijās un senatnē sakņotu kulināro mantojumu, kā arī pašiem iemēģināt roku sendienās ierastās prasmēs - sviesta kulšanā, siera siešanā, zivs gatavošanā zemes krāsnī, karašu cepšanā un alus brūvēšanā. Meistardarbnīcas ļaus izzināt, kā sagatavoties vasaras saulgriežu svinībām pašu spēkiem, un ko no Livonijas laika Jāņu mielasta iespējams celt galdā arī šodien. Meistarklase ar dažādajām darbnīcām papildinās tūrisma ceļa “Taste HansEATica” piedāvājumu un bagātina jaunizveidoto Latvijas – Igaunijas tūrisma zīmolu “Livonijas garša”.

Etnofestivāls “Sviests” ir iekļauts Latvijas valsts simtgades svētku programmā un tā vienojošā tēma ir „baltu ciltis”. Tā tiks atspoguļota gan festivāla mūzikas piedāvājumā, gan amatniecības un garšas darbnīcās un citās pasākuma norisēs. Festivāls izvērtīsies par krāšņām Livonijas laika Jāņu svinībām. Senatnīgās noskaņās ieturētajās meistardarbnīcās ir aicināti līdzdarboties tūrisma ceļu “Livonijas garša” un “Taste HansEATica” pieturvietu saimnieki un saimnieces, kā arī citi interesenti – festivāla apmeklētāji.

Siera siešana. Valmiermuižas kultūras biedrības publicitātes fotogrāfija.

Festivāla laikā risināsies piecas garšas darbnīcas, kurās varēs izzināt produktus, kas no seniem laikiem ieņēmuši īpašu vietu mūsu senču uzturā. Sviesta kulšanas un sūkalu izmantošanas darbnīcā varēs sakult sviestu, izmantojot  senos sviesta taisāmos traukus un rīkus, un uzzināt, kas jādara, lai meitām būtu baltāka mute. Dalībnieki varēs arī izdibināt, kā izmantot no sviesta gatavošanas pāri palikušās sūkalas – spēka pienu. Siera siešanas darbnīcā apmeklētāji varēs iepazīties ar siera gatavošanas noslēpumiem, izklaušināt saimnieces par receptēm, kā arī tehnoloģiju, kas nav mainījusies gadsimtu gaitā. Zemes krāsns veidošanas un zivs gatavošanas meistardarbnīcā varēs vērot, kā, sendienās izplatītā un ērtā ēdiena gatavošanas veidā, top garšās bagātīga un sātīga zivs. Savukārt karašu cepšanas darbnīcā svētku viesi varēs iemēģināt roku mīklas iejaukšanā un maizes cepšanā, kas taps Valmiermuižā izveidotajā maizes krāsnī no māla kleķa. Līdz ar citām gardēdības norisēm notiks arī senā alus darbnīca, kur būs iespējams redzēt senos alus brūvēšanas traukus un rīkus, kā arī sekot līdzi alus tapšanas procesiem un krāt pieredzi no meistara.

Karašu cepšana māla krāsnī. Valmiermuižas kultūras biedrības publicitātes fotogrāfija.

Garšas darbnīcas īstenos Valmiermuižas kultūras biedrība kopā ar Valmiermuižas alus virtuvi, Valmieras muzeja un Drabešu muižas Amatu mājas saimniecēm, podnieci Līgu Merginu un mākslinieku, aldari Uģi Pucenu no Aizputes starpnozaru mākslas grupas „Serde”.

Līdzdalība meistarklases garšas darbnīcās - bez maksas. Dalību lūdzam pieteikt iepriekš pa tālr. 29334753 vai sūtot e-pastu: zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv.

Nākamā reģionālā gardēžu ceļa “Taste HansEATica” meistarklase notiks Maizes dienā Āraišu dzirnavās, 29. jūlijā. Sadarbojoties Vidzemes plānošanas reģionam, novadu un pilsētu pašvaldībām un partneriem Igaunijā, šī gada laikā tiks īstenotas vēl astoņas plašai publikai atvērtas garšas darbnīcas.

Gastronomiskā tūrisma piedāvājums Latvijā un Igaunijā – zīmols “Livonijas garša” ar apakšzīmolu “Taste HansEATica” ļauj ceļotājiem izzināt kulināro mantojumu un baudīt sezonālus, vietējos produktus. Projekts tiek īstenots "Interreg Estonia-Latvia" programmas ietvaros no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF). Projekta kopējais ERAF finansējums - 900 820,65 EUR. Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, kulinārā ceļa “Livonijas garša” sabiedrisko attiecību speciāliste, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr.: +371 29334753, www.vidzeme.lv.

Otrdien, 26. jūnijā Vidzemes plānošanas reģions aicina Tevi un Tavu ģimeni  pievienoties vienas dienas piedzīvojumā, lai iepazītos ar Latvijas vēsturi elektroenerģijas ražošanā, kā arī uzzinātu par mūsdienīgiem enerģiju taupošiem risinājumiem savā mājā un ikdienā.

Kā rodas enerģija, elektroenerģija, un, kā to visgudrāk izmantot savā ikdienā? Jau daudzkārt esam runājuši par to, ka viedi saimniekojot, iespējams ne tikai ietaupīt enerģiju, resursus un samazināt naudas tēriņus, bet arī padarīt sadzīvi ērtāku. Kā? To visu šoreiz apņemamies parādīt arī praktiski!

Aicinām piedalīties vienas dienas bezmaksas ekskursijā, lai paviesotos divos nozīmīgos energoefektivitātes tēmai veltītos objektos. Dienas pirmajā pusē apmeklēsim Ķeguma HES un tā Enerģētikas muzeja ekspozīciju "Elektroenerģētikas attīstība Latvijā“, kas sniedz ieskatu Latvijas enerģētikas vēstures liecībās – elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales attīstībā, iepazīstinot ar Daugavas hidroelektrostaciju celtniecības vēsturi, darbību un attīstības tendencēm Latvijā. Tieši šeit 1939. gadā, iedarbinot pirmo Ķeguma spēkstacijas turbīnu, tika likts pamats Latvijas vienotas energosistēmas izveidei.  

Savukārt  aplūkot vienas no jaunākajām un energoefektīvākajām patlaban tirgū pieejamajām tehnoloģijām, kā arī uzzināt par to lietošanas sniegtajām iespējām un ērtībām ikdienā varēs Elektrum Energoefektivitātes centrā Jūrmalā. Centrā ir iekārtota improvizēta mājsaimniecības vide, tai skaitā virtuve, kur tiek veikti eksperimenti reālā laikā un vidē. Piedaloties Energoefektivitātes centra ekskursijā ar papildināto realitāti, apgūsiet jaunas zināšanas, pārbaudīsiet savu erudīciju un savstarpēji sacentīsieties par zinošākā "Energoefektivitātes Guru" titulu. Plašāk par centru šeit: https://static.elektrum.lv/eec/eecvirt/lv/tour.html.

Piedalīties aicināts jebkurš interesents, līdzi ņemot arī savu ģimeni. Jaunieši līdz 18 gadu vecumam ekskursijā aicināti doties kopā ar likumīgo pārstāvi. Aplūkojamās ekspozīcijas būs interesantas bērniem ne jaunākiem par skolas vecuma. 

Dalība: BEZ MAKSAS. Tiek nodrošināts transporta pakalpojums (autobusa maršruts un iekāpšanas punkti tiks precizēti). 

Pusdienas iekļautas. 

Pieteikšanās līdz 19. jūnijam (ieskaitot).

Detalizēta pasākuma programma un pieteikšanās, zvanot +371 26099521, vai e-pastā maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv. 

Izglītojoša lekcija / ekskursija tiek īstenota Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020. gadam projekta “Ilgtspējīgas enerģijas sabiedrība” (SEC) ietvaros. Tās mērķis ir ar dažādu iesaistošu aktivitāšu palīdzību veicināt skolēnu un sabiedrības izpratni par energoefektivitātes jautājumiem, kā arī vērst uzmanību uz izsvērtu enerģijas patēriņa paradumu ievērošanu ikdienā. Vairāk informācijas: http://www.trea.ee/sec/lv/.

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, projekta "SEC" sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, tālr.: +371 28674617, e-pasts: ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv.

Augstākminētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu. 

Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) Vidzemes kultūras programmas 2018. gada projektu konkursā atbalstīts Sēļu pagasta Tautas nama iesniegtais projekts “Meistardarbnīcas “Gadskārtas Sēļu muižā””. Projektā notiks četras meistardarbnīcas: Jāņu, Miķeļdienas, Mārtiņdienas un Ziemas saulgriežu meistardarbnīcas, kurās varēs apgūt instrumentu spēli, rotaļas, dančus, kā arī atklāt svētku tradīcijas – ēdienu, tēju, masku un puzuru gatavošanu un dažādu rituālu nozīmi.

Pirmajā meistarklasē 22. jūnijā no plkst. 18:00 Sēļu muižas estrādē apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar Jāņu rituāliem, pīt vainagus, siet sieru, vākt zāļu tējas, mācīties Jāņu dziesmas, rotaļas un dančus. Meistarklasi vadīs folklorists, horeogrāfs un dejas pētnieks Ernests Spīčs. Savukārt postfolkloras grupas "Rikši" dalībniece Zane Dukaļska mācīs bubina (mazo bundziņu) spēli. Pasākumu kuplinās Sēļu muižas folkloras kopa, dejotāji, kapela „Sēļu muižas muzikanti” un dāmu deju grupa “Reveranss”. 

Visi projektā iekļautie pasākumi ir bezmaksas. Projekts “Meistardarbnīcas “Gadskārtas Sēļu muižā”” (projekta numurs VKP/2018-90) tiek īstenots no 2018. gada maija līdz 15. decembrim, pateicoties Vidzemes plānošanas reģiona atbalstam un Valsts Kultūrkapitāla fonda piešķirtajam finansējumam 2000 euro apmērā. Projekts „Meistardarbnīcas “Gadskārtas Sēļu muižā”” ir izstrādāts ar mērķi, lai stiprinātu Vidzemes tradicionālā kultūrvēsturiskā mantojuma lietojumu mūsdienās, veicinātu sabiedrības izpratni par tradicionālo kultūru un iepazītu tautas mūzikas instrumentus. Turpmākajās meistarklasēs tiks apgūta cītara un mandolīnas spēle, ķekatās iešana un vijoļspēle, kā arī dažādas gadskārtu tradīcijas. 

Vairāk informācijas: www.mazsalaca.lv.

Informāciju sagatavoja:

Anete Gluha, Mazsalacas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste

Šovasar gaidāma virkne „Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2018" projektu pasākumu - programma ir ļoti bagātīga un daudzveidīga, kur katram iespējams atrast sev interesējošus notikumus.

Lielākā daļa no Vidzemes kultūras programmas atbalstītajiem projektiem saistīti ar bērnu un jauniešu kultūrizglītību, radošo industriju attīstību, meistarklašu, semināru, nometņu rīkošanu. Ar programmas atbalstu tiks izveidotas vairākas izstādes un tiks rīkotas meistarklases par vidzemniekiem nozīmīgām tēmām tradicionālās kultūras un nemateriālā mantojuma saglabāšanai. Tāpat arī jau tradicionāli ar Vidzemes kultūras programmas atbalstu tiek izdotas dažādas grāmatas. Tā kā vasara ir festivālu un koncertu laiks, arī šogad vairākās vietās norisināsies brīvdabas pasākumi. Sekojiet līdzi pasākumu kalendāram.

Aicinām ikvienu izbaudīt un apmeklēt plašo pasākumu programmu!

Vairāk par visiem Vidzemes kultūras programmas pasākumiem variet uzzināt Vidzemes plānošana reģiona mājas lapā www.vidzeme.lv kultūras sadaļā.

Plašāka informācija: Dace Laiva, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, tel. 25670756, dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv

Lai attīstītu reģiona konkurētspēju, nepieciešams attīstīt tādu inovāciju vidi, kas palīdz uzņēmumiem veidot inovatīvus un konkurētspējīgus produktus un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību. Specifisku tehnoloģisko zināšanu, ekspertīzes un nepieciešamās infrastruktūras trūkums bieži vien kavē uzņēmumus šādu jaunu produktu testēšanai, izveidei un komercializācijai, savukārt pētniecības institūtos un augstskolās šāda specifiska ekspertīze, tehnoloģiskas zināšanas un īpašas iekārtas – pētniecības un inovāciju infrastruktūra (PII) - ir izveidota un tiek attīstīta, taču ne vienmēr tā ir ērti pieejama arī uzņēmumiem. Būtiski, lai PII, kas ir valsts un  reģiona augstākās izglītības un pētniecības institūcijās, kļūtu praktiski pieejamākas uzņēmējiem, kuru uzņēmējdarbības pamatā ir inovācijas produktu un pakalpojumu attīstīšanā.

Vidzemes plānošanas reģiona ieviestais INNO INFRA SHARE projekts ir viens no soļiem, kas var tuvināt uzņēmējdarbības un pētniecības sektorus Vidzemē un Latvijā.

Tas sniedz būtisku pienesumu arī VPR Attīstības stratēģijā izvirzītā mērķa - pilnveidot uzņēmējdarbības un inovāciju vidi - sasniegšanai. Lai šo mērķi sasniegtu, šobrīd sadarbībā ar projekta ārvalstu partneriem no 8 ES valstīm, kā arī ar reģiona zinātnes un pētniecības sektora organizāciju pārstāvjiem un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvjiem, norit darbs pie rīcības plāna izstrādes PII pieejamības sekmēšanai uzņēmumiem un rekomendācijām nacionālā un reģionālā līmeņa politikas pilnveidei. Rīcības plāna izstrādei par pamatu kalpo gan pieredzes apmaiņas vizītēs Nīderlandē, Beļģijā, Itālijā, Čehijā un Zviedrijā redzētais, gan partneru savstarpējo novērtēšanas sanāksmju rezultāti.

Pieredzes apmaiņas vizītes Zviedrijā laikā MAX IV sinhotrona laboratorijā.

Pieredzes apmaiņas vizītes ir ļāvušas detalizēti iepazīt minēto valstu inovāciju ekosistēmas, atbalsta struktūras reģionos, kā arī labās prakses piemērus PII vadībā un pieejamības nodrošināšanā uzņēmumiem. Īpaši nozīmīgi bija izpētīt labo praksi sadarbības veicināšanai starp PII turētājiem un industriju. Projekta ietvaros iepazīstot Nīderlandes un Zviedrijas pieredzi ir skaidri redzams, ka arī Latvijā augstskolu un pētniecības institūtu darbības stratēģijās un modeļos nepieciešams likt lielāku uzsvaru uz zinātnes un inovāciju infrastruktūras praktisko noderīgumu tieši industrijai. Piesaistot finansējumu, būtiskai lomai būtu jābūt tās sadarbībai ar uzņēmējiem un nopietnai biznesa stratēģijai infrastruktūras izmantošanai. Tā kā projekta ieviešanas gaitā VPR cieši sadarbojas gan ar politikas veidotājiem, gan vietējām iesaistītajām pusēm reģionā, šajos braucienos ārvalstu pieredzi iepazina arī IZM pārstāvji, kas ir atbildīgā ministrija par ES fondu instrumentiem, kuri ceļ pētniecības institūciju kapacitāti, t.sk. arī finansējot PII attīstīšanu, kā arī Vidzemes Augstskolas, Vides risinājumu institūta un RTU Cēsu filiāles pārstāvji. IZM pārstāvji atzina, ka arī ministrijas rīcībpolitiku veidošanas dienaskārtībā viens no būtiskiem jautājumiem ir sadarbības sekmēšana starp PII turētājiem.

Skones reģiona Zviedrijā inovāciju ekosistēmas attīstības vīzijas prezentācija.

Savukārt savstarpējās novērtēšanas sanāksmes ir izgaismojušas konkrētas problēmas, kurām tuvākajā laikā jau iespējams rast risinājumus, piemēram, apmācīt PII īpašniekus, kādā veidā labāk strādāt ar infrastruktūru un kā veidot uzņēmumu apkalpošanas sistēmu. Tāpat arī RTU Cēsu filiāles direktors Alvis Sokolovs saredz nepieciešamību pēc sava veida reģiona stratēģiskās platformas, kas virzītu pētniecības un inovāciju ekosistēmas attīstību reģionā un visu iesaistīto pušu koordinētu darbību un sadarbību, kur sākotnēji vadošo lomu varētu uzņemties VPR.

Rīcības plāni PII pieejamības uzlabošanai visos projektā iesaistītajos ES valstu reģionos, t.sk. Vidzemē, tiks izstrādāti līdz 2018. gada beigām un tiks oficiāli prezentēti augsta līmeņa konferencē Briselē 2018. gada novembra beigās. Rīcības plāna ieviešanu un uzraudzību plānots uzsākt jau 2019. gadā.

Plašāk par Interreg Europe 2014.-2020. gadam programmas projektu INNO INFRA SHARE lasiet projekta mājaslapā vai VPR mājaslapā.

Papildu informācija: Kristaps Ročāns, Projekta vadītājs Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: kristaps.rocans PIE vidzeme PUNKTS lv

Vidzemes Uzņēmējdarbības centrs (VUC), iniciējot diskusiju par personu ar īpašām vajadzībām nodarbinātību, vēl pavisam nesen īstenoja aktivitāti “Vidzeme lauž stereotipus”. Tās ietvaros tika vesti kopā esošie un potenciālie sociālie uzņēmēji, kā arī Alsviķu skolas audzēkņi, rosinot lauzt stereotipus abās pusēs, jo arī šīs mērķgrupas pārstāvji var būt lieliski darbinieki – rūpīgi darbos un lojāli attieksmē. Personas ar īpašām vajadzībām ir arī Nodarbinātības valsts aģentūras  prioritārā mērķgrupa. Tāpēc VUC pārstāvji tika aicināti uz sarunām par iespējamu sadarbību tuvākajā nākotnē, lai kopīgi strādātu pie cilvēku ar īpašām vajadzībām, kā arī dažādu sociālo riska grupu pārstāvju integrēšanas darba tirgū.

NVA pārstāvji tika iepazīstināti arī ar aktivitātes “Vidzeme lauž stereotipus” laikā izstrādāto portfolio, kas uzskatāms par alternatīvu dokumentu līdz šim ierastajam klasiskajam CV formātam, kā arī tā metodiku.

Portfolio sastāv no četrām daļām – pirmajā daļā atspoguļoti pamatdati par personu, kas līdzīgi tiek uzskaitīti arī klasiskajā CV formā. Taču pārējās daļas padziļināti iepazīstina ar darbinieka personību, prasmēm un informē par lietām, kas nepieciešamas darba vides pielāgošanai vai skar veselības jautājumus – rīcību konkrētās situācijās, medikamentu lietošanu u.tml.

Īpaši noderīgs saziņas veids ar darba devēju tas varētu būt tieši personām ar īpašām vajadzībām un citiem sociālā riska grupu pārstāvjiem – bezdarbniekiem, jaunajām māmiņām, jauniešiem bez iepriekšējas nopietnas darba pieredzes. Jāņem vērā, ka arvien vairāk darba devēji meklē darbiniekus ar specifiskām prasmēm un ir gatavi paši apmācīt darbā, ja vien cilvēks var apliecināt savu spēju jaunos darba pienākumus apgūt un savas līdzšinējās prasmes likt lietā. Tieši šāda veida alternatīvais CV varētu efektīvi atspoguļot potenciālā darbinieka prasmes un stiprās puses.

Par aktivitāti “Vidzeme lauž stereotipus”

Īstenojot iniciatīvu “Vidzeme lauž stereotipus”, paredzēts veicināt izpratni par personu ar invaliditāti tiesībām uz neatkarīgu un patstāvīgu dzīvi, kā arī par pārejas posma "no skolas uz patstāvīgu dzīvi" nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem. Iniciatīvas īstenošanā iesaistījies Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes Uzņēmējdarbības centra speciālisti, kā arī Latvijas Mākslas akadēmijas  Dizaina nodaļas, Funkcionālā dizaina apakšnozares profesore Barbara Ābele un maģistrantūras studenti.

Papildu informācija: Ģirts Broks, uzņēmējdarbības speciālists Vidzemes Uzņēmējdarbības centrā, mob.t. 26943163, girts.broks PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, mob.t. 29454752, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

Ar mežradznieka Daiņa Tarasova spēlētām melodijām Dabaru ezerā Vecpiebalgas novada Taurenē aizsācies Klusuma pārgājienu ar Gaujas un akustiskas mūzikas klausīšanos turpinājums. Arī šajā vasarā Gaujas klausīšanās piektdienu vakaros saulrietā notiks visas Gaujas tecējumā īpašās dabas un kultūrvēstures vietās un noslēgsies 17. augustā ar norisēm abos Gaujas galos – pie izteces avotiem Amatas novadā un ieteces jūrā Carnikavas novadā.

Klusuma un Gaujas klausītājus sagaidīs īpaši klusuma gidi un aizvedīs līdz akustiskām un ainaviskām vietām Gaujas krastos, kur būs iespējams klausīties Gaujas tecējuma un akustisku instrumenta saspēli. Katrā no klausīšanās vietām būs savi īpaši pārsteigumi, jo vasaras vakari var tīt teiksmainā skaņu, krāsu un garšu miglā, bet var arī iedvesmot kopīgai dziedāšanai, sarunām pie ugunskura vai kopā klusēšanai ar tuviem un pavisam nepazīstamiem cilvēkiem. Kā Gauja caur Vidzemi strāvo, tā ūdeņu un mūzikas straumes caur dvēselēm. Un saplūst vienā ritmā.

Klusuma, mūzikas un Gaujas klausīšanās turpināsies:

22. jūnijā plkst. 21.00 pie “Ķemeru” mājām  Lejasciemā Gulbenes novadā;

29. jūnijā plkst. 21.00 Virešu pagastā Apes novadā;

13. jūlijā plkst. 21.00 pie Sietiņieža Kocēnu novadā;

20. jūlijā plkst. 21.00 pie Gūdu klintīm Līgatnes novadā;

27. jūlijā plkst. 21.00 pie Velnalas Siguldas novadā;

3. augustā plkst. 21.00 pie Katlapu ieža Inčukalna novadā;

10. augustā plkst. 21.00  pie Baltezera kanāla Gaujas galā Ādažos;

17. augustā plkst. 20.00  Gaujas labajā krastā pie dārzkopības sabiedrības „Kāpas”  Carnikavā.

17. augustā plkst. 20.00 Elku kalnā Amatas novadā pie Gaujas izteces avotiem

Vairāk www.facebook.com/klausiesgauju/.

Projektu realizē biedrība “Ozollīči”, Amatas, Vecpiebalgas, Gulbenes, Apes, Līgatnes, Inčukalna, Ādažu un Carnikavas novadu pašvaldības un  Dabas aizsardzības pārvalde.

Projekts notiek ar VKKF un Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2018 finansiālu atbalstu.

Informāciju sagatavojusi:

Inga Krišāne

Projekta "Klausies Gauju 2018" vadītāja

ingakrisane PIE inbox PUNKTS lv

Šī vasara un rudens būs īpaši piesātināti un aktīvi, jo Vidzemes plānošanas reģionā dzīvojošajiem cilvēkiem ar invaliditāti būs iespēja muzikāli izglītoties, apgūt jaunas un pielāgotas rokdarbu prasmes, kā arī sadarboties un sadraudzēties ar citām sabiedriskajām organizācijām un to biedriem. Latvijas Neredzīgo biedrības Cēsu teritoriālā organizācija sadarbībā ar Cēsu pilsētas pensionāru biedrību "Cēsu pensionāri" un organizāciju „Cēsu bērnu un jauniešu centrs” gatavos kultūras programmu par godu Starptautiskajai invalīdu dienai, kas norisināsies 2018. gada 1. decembrī Cēsīs.

No 2018. gada 1. jūnija Latvijas Neredzīgo biedrības Cēsu teritoriālās organizācijas telpās tiks organizētas dažādu pielāgotu rokdarbu nodarbības, kurās piedalīties aicināts ikviens interesents, bet tumšajos rudens vakaros notiks iedvesmojoši stāstu vakari, kuros galvenie varoņi būs cilvēki ar invaliditāti ar bagātu dzīves pieredzi un neticamiem sasniegumiem profesionālajā un personīgajā jomā.

Projektā paredzēts aizsākt un iesakņot Starptautiskās invalīdu dienas atzīmēšanas tradīcijas, lai iesaistītu aktivitātēs cilvēkus ar invaliditāti, izmantojot viņu prasmes, zināšanas un talantus, kas pēc tam būs aplūkojami dažādās mākslinieciskajās formās plašākai sabiedrības daļai. Līdz ar projekta īstenošanu veicināsim cilvēku ar redzes traucējumiem nepiespiestu integrāciju sabiedrībā.

Projekts tiek īstenots ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2018 finansiālu atbalstu.

Informāciju sagatavojusi:

Sandra Smona

Latvijas Neredzīgo biedrības projektu vadītāja

E-pasts: sandra.smona PIE gmail PUNKTS com, mob.nr. 28880203

www.lnbiedriba.lv

Valmieras sākumskolā 14. jūnijā notika pasākums Enerģijas rīts Vidzemē sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību. Pasākuma laikā vairākas Vidzemes pašvaldības kopā ar SIA Ekodoma un AS Attīstības finanšu institūciju Altum ekspertiem diskutēja par Latvijā zināmajiem finanšu instrumentiem un modeļiem ēku energoefektivitātes pasākumu īstenošanai, kā arī par tiem, kas pie mums nav tik atpazīstami kā citviet pasaulē un kurus no tiem testēt pašvaldību ēkās.

Investīcijas energoefektīvās tehnoloģijās un atjaunojamā enerģijā palīdz sasniegt gan Eiropas Savienības prioritātes enerģētikas un klimata jomā, gan rada ekonomisko izaugsmi un apliecina mūsu rūpes par vidi, kurā dzīvojam. Šobrīd Latvijā ir pieejams Eiropas Savienības fondu atbalsts ēku energoefektivitātes paaugstināšanai gan daudzdzīvokļu ēkās, gan arī valsts un pašvaldību ēkās. Taču aizvien biežāk izskan bažas par Latvijai pieejamo Eiropas Savienības līdzekļu apjomu, kas nākamajā plānošanas periodā pēc 2020. gada varētu sarukt. Šī neziņa rosina meklēt citus alternatīvus finanšu instrumentus un modeļus, ar kuru palīdzību renovēt un saglabāt esošās ēkas, un  tajās ieviest jaunas tehnoloģijas.

Vidzemes plānošanas reģions šobrīd īsteno projektu “Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai" (EFFECT4buildings). Šī projekta pamatideja ir analizēt esošos finanšu instrumentus un modeļus ēku renovācijai, tos testēt pašvaldību ēkās un pilnveidot. Projekta laikā tiks izstrādāts ērts tiešsaistes rīks, kas palīdzēs ēku pārvaldniekiem katrai ēkai piemeklēt atbilstošākā finansēšanas instrumenta/modeļa un pielietojamās tehnoloģijas kombināciju tās energoefektivitātes uzlabošanai. Šis projekts ir ieguvis karognesēja jeb paraugprojekta (flagship) statusu, kas apliecina tā ideju par novērtētu un īpaši nozīmīgu Eiropas Savienības Stratēģijas Baltijas jūras reģionam ieviešanā. Šobrīd Vidzemes plānošanas reģions aicina pašvaldības izteikt savu vēlmi testēt šos finanšu instrumentus un modeļus sev piederošajās ēkās.

Starp iespējamajiem finanšu modeļiem un avotiem Latvijā ir zināms Energoefektivitātes pakalpojuma līgums (EPC), kas ir ilgtermiņa līgums ar uzņēmumu/izpildītāju jeb energoefektivitātes pakalpojuma sniedzēju (ESKO kompāniju). Līgums tiek noslēgts, lai īstenotu energoefektivitātes veicinošus pasākumus ēkā ar garantētu enerģijas ietaupījumu, kas sedz visus vai daļu no atjaunošanas darbiem nepieciešamajiem ieguldījumiem. ESKO kompānija ir ieinteresēta, lai ēka tiktu renovēta, ievērojot visus būvniecībā paredzētos darbus un tos veikt paredzētajā darba kvalitātē, jo ESKO kompānija savas investīcijas atgūs no panāktā enerģijas ietaupījuma (elektrība, siltums).

Mazāk Latvijā ir dzirdēts Zaļās nomas līgums (Green leasing contract), kas ir vēl viens veids, kā ieviest energotaupošus risinājumus ēkā. Noslēdzot īres vai sadarbības līgumu starp ēkas īpašnieku un īrnieku, šajā līgumā tiek iekļauti punkti, kas nosaka, kādi pasākumi ir jāveic, lai sasniegtu noteiktu enerģijas ietaupījumu. Piemēram, telpu temperatūras regulēšana, ūdens izmantošana, remontdarbi ēkas fasādei, logu nomaiņa u.c. Līgumā tiek paredzēts, kura puse ir atbildīga par šo pasākumu ievērošanu un uzraudzību, kā tiks tērēti esošie un ietaupītie līdzekļi u.tml. Zaļās nomas līgums ir labs veids, kā motivēt gan ēkas īpašniekus, gan īrniekus ievērot enerģijas taupīšanas pasākumus un investēt savus līdzekļus ēkā. Ar šādu vienošanos enerģijas ietaupījums tiek sadalīts tā, lai abas puses gūtu labumu.

Starp līguma veidiem citviet pasaulē tiek izmantots Daudzpakalpojumu līgums (Multi-service contract). Tas tiek izmantots gadījumos, kad esošajās ēkās vai jaunu ēku celtniecībā ir vēlme integrēt kopīgos ieguvumus. Kopīgie ieguvumi var būt apgaismojums, telpu temperatūra, iekštelpu gaisa kvalitāte, trokšņu līmenis, estētiskās vērtības u.c., kas var motivēt ēkas īpašniekus un iedzīvotājus veikt lielākas investīcijas energoefektivitātē.

Renovējot ēku, aizvien vairāk tiek izmantoti kompleksi risinājumi – mainīti logi, durvis, jumta pārsegums, siltinātas sienas un bēniņi, iebūvēta ventilācija, apgaismojums, pārbūvētas komunikācijas. Papildus tiem ēkas īpašniekiem var tikt piedāvātas arī citas tehnoloģijas ēkas gudrai lietošanai – temperatūras sensori, apkures regulatori, automātiski aizveramās durvis, apgaismojuma sensori u.c. Šādas mazākas investīcijas var tikt apvienotas vienā lielākā investīciju paketē, un šis process tiek dēvēts par Investīciju sasaistīšanu (Bundling method). Investīciju sasaistīšana ļauj plānotajos energoefektivitātes pasākumos ietvert arī mazāk ienesīgus risinājumus pat tad, ja pati pakete kopumā ir ienesīga. Apvienojot vairākus energoefektīvus risinājumus vienā paketē, palielinās iespējas piesaistīt lielāku investoru/banku aizdevumu, kā arī var tikt novērsta investoru iespēja atlasīt tikai izdevīgākos risinājumus.

Nedaudz atšķirīgs koncepts finanšu piesaistei ir Prosumerism. Šis koncepts ietver iestādes/privātpersonas, kas gan ražo, gan patērē resursus. Piemēram, savām vajadzībām ražo elektroenerģiju, izmantojot sauli, zemes siltumu, vēja enerģiju, un saražoto elektroenerģijas pārpalikumu nodod kopējā tīklā.

Par EFFECT4buildings projektu:

Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam ietvaros Vidzemes plānošanas reģions kopā ar deviņiem partneriem no Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas, Dānijas, Polijas un Igaunijas īsteno projektu "Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai" (EFFECT4buildings) ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Norvēģijas atbalstu. EFFECT4buildings mērķis ir palielināt ēku energoefektivitātes pasākumu skaitu publiskajās ēkās visā Baltijas jūras reģiona teritorijā. Vairāk par projektu lasiet http://www.vidzeme.lv

Papildu informācija: Aija Rūse, projekta EFFECT4buildings vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, aija.ruse PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 26400288.

Informāciju sagatavoja: Baiba Norberte, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.norberte PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 28752793, www.vidzeme.lv

2018. gada 2. novembrī ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Valsts mežu atbalstu Vestienas tautas namā tiks izstādītas 100 Staņislava Sladzevska fotogrāfijas.

St. Sladzevska  atstātajā filmiņu klāstā atainota Vestienas pagasta dzīve laikā no 1950.–1990. gadam. Fotogrāfijās skatāmas Gaiziņkalna apkārtnes ainavas, tā laika  režīma uzspiestās tradīcijas, ļaužu ikdiena un godi. Vestienas pagasta dzīve fotogrāfijās ir daļiņa no Latvijas pusgadsimta stāsta. Fotogrāfs 40 gadu garumā iemūžinājis mūsu pagastu, saglabājot Latvijas kultūras mantojumu kā nācijas identitātes veidotāju, veicinājis jaunu iniciatīvu veidošanos materiālā kultūras mantojuma saglabāšanai, kopīgi meklējot atbildi uz jautājumu – kāds būs Latvijas kultūras mantojums pēc 100 gadiem un ko mēs varam darīt šodien? 

Dažāda gadagājuma cilvēkiem būs dota iespēja iepazīties ar Vestienas pagasta un Gaiziņkalna dabas parka kultūrvēstures mantojumu no 1950.–1990. gadam. Jaunākajai paaudzei, kas dzimuši pēc 1990. gada, būs iespēja vizuāli iepazīt tā laika darba tikumu, kultūras pasākumu norisi un tradīcijas Vestienas pagastā pēckara gados un vēlāk. Kultūras mantojums  veidos  izpratni par nacionālām vērtībām un atbildīgu attieksmi pret nākotni. Fotogrāfijās  attēlotās situācijas pēckara gados un vēlākajā periodā veicinās kultūras mantojuma pieejamību un izpratni. Tā laika liecinieki dzīvo mūsu vidū,  viņu stāsti un saglabātās liecības vēl arvien pieejami ikvienam. Nesenās vēstures avoti, par kuriem varam saņemt komentārus un tuvākus paskaidrojumus, ir īpaši vērtīgi. Sabiedrības  un muzeja darbinieku interese par šīm fotogrāfijām ir ļoti liela.

Izstāde tiek rīkota ar VKKF un Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2018 finansiālu atbalstu.

Informāciju sagatavojusi:

Jolanta Bardziņa, Vestienas pagasta pārvaldes Kultūras pasākumu organizatore

Sēļu muiža aicina lielus un mazus līgotājus 22. jūnijā līdzdarboties svētku veidošanā un svinēšanā kopā ar zinošām saimniecēm, folkloristu Ernestu Spīču, postfolkloras grupu "Rikši" un citiem tradīciju zinātājiem. Būs iespēja iepazīties ar Jāņu rituāliem, pīt vainagus, siet sieru, vākt zāļu tējas, mācīties Jāņu dziesmas, rotaļas un dančus.

Latvijas Valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) Vidzemes kultūras programmas 2018. gada projektu konkursā tika atbalstīts Sēļu pagasta Tautas nama iesniegtais projekts “Meistardarbnīcas “Gadskārtas Sēļu muižā””. Projektā notiks četras meistardarbnīcas: Jāņu, Miķeļdienas, Mārtiņdienas un Ziemas saulgriežu meistardarbnīcas, kurās varēs apgūt instrumentu spēli, rotaļas, dančus, kā arī atklāt svētku tradīcijas – ēdienu, tēju, masku un puzuru gatavošanu un dažādu rituālu nozīmi.

Pirmajā meistarklasē 22. jūnijā Sēļu muižas estrādē apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar Jāņu rituāliem, pīt vainagus, siet sieru, vākt zāļu tējas, mācīties Jāņu dziesmas, rotaļas un dančus. Meistarklasi vadīs folklorists, horeogrāfs un dejas pētnieks Ernests Spīčs. Savukārt postfolkloras grupas "Rikši" dalībniece Zane Dukaļska mācīs bubina (mazo bundziņu) spēli. Pasākumu kuplinās Sēļu muižas folkloras kopa, dejotāji, kapela „Sēļu muižas muzikanti” un dāmu deju grupa “Reveranss”.

Projekts „Meistardarbnīcas “Gadskārtas Sēļu muižā”” ir izstrādāts ar mērķi, lai stiprinātu Vidzemes tradicionālā kultūrvēsturiskā mantojuma lietojumu mūsdienās, veicinātu sabiedrības izpratni par tradicionālo kultūru un iepazītu tautas mūzikas instrumentus. Turpmākajās meistarklasēs tiks apgūta cītara un mandolīnas spēle, ķekatās iešana un vijoļspēle, kā arī dažādas gadskārtu tradīcijas.

Jūnija vidū vairāki aktīvi mājsaimniecību pārstāvji un skolotāji no Valmieras, Alūksnes un Igaunijas pilsētas Reuges iepazinās ar diviem iespaidīgiem energoobjektiem Latvijā – Getliņi EKO un Rīgas otro termoelektrocentrāli (TEC-2), tā izzinot veidus pilnvērtīgai enerģijas ražošanai un pārstrādei, radot pievienoto vērtību.

Viens no Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Ilgtspējīgas enerģijas sabiedrība” mērķiem paredz paaugstināt zināšanas par enerģijas patēriņu ikdienā, tā veicinot tās ietaupījumu Latvijas un Igaunijas mājsaimniecībās. Tāpēc šādas izglītojošas izpētes vizītes Latvijai nozīmīgākos enerģiju ražojošos objektos ir solis pretī izpratnei par to, kā iespējams ne tikai ražot ekoloģiski atjaunojamu enerģiju, bet arī, kā to saprātīgi un jēgpilni izmantot tālāk. 

Viesojoties sadzīves atkritumu poligonā, dalībnieki uzzināja, kā no atkritumu uzglabāšanas savāktā gāze tiek pārvērsta elektrībā un siltumā, kas apgādā „Getliņi EKO“ siltumnīcas. Tajās savukārt aug visiem zināmie un iecienītie dārzeņi. Interesanti, ja rēķina, ka mājsaimniecība mēnesī patērē 100kwh, tad šeit saražotais elektrības daudzums pietiktu 25 000 mājsaimniecībām gadā.

Šis apmeklējums dalībniekus pamudināja diskutēt par it kā visiem nu jau zināmu, tomēr ne katrā saimniecībā ievērotu procesu – atkritumu šķirošanu un tās nozīmi, tāpat arī saistību ar elektroenerģijas iegūšanu.

Viesojoties Rīgas TEC-2, dalībnieki uzzināja, ka šī ir ne tikai lielākā Latvijas termoelektrocentrāle, bet arī šobrīd modernākā un efektīvākā kombinētā cikla termoelektrocentrāle Baltijā, ar kopējo elektrisko jaudu 850 MW. Savu darbību tā sāka tālajā 1973.gadā. Kā uzsvēra TEC-2 pārstāvji, šobrīd Rīgas termoelektrocentrāle spētu gandrīz pilnībā nodrošināt Latvijas elektroenerģijas patēriņu, ja tas būtu nepieciešams. Apmeklējot šo objektu, brauciena dalībniekus interesēja gan pamatprincipi, kā notiek elektroenerģijas ražošanas process, gan arī izskanēja daudz ļoti tehnisku jautājumu.

Izpētes brauciens īstenots Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020. gadam projekta “Ilgtspējīgas enerģijas sabiedrība” (SEC) ietvaros. Tā mērķis ir ar dažādu iesaistošu aktivitāšu palīdzību veicināt skolēnu un sabiedrības izpratni par energoefektivitātes jautājumiem, kā arī vērst uzmanību uz izsvērtu enerģijas patēriņa paradumu ievērošanu ikdienā. Vairāk informācijas: http://www.trea.ee/sec/lv/.

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, projekta "SEC" sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, tālr.: +371 28674617, e-pasts: ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv.

Augstākminētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Vidzemes plānošanas reģions, stiprinot savstarpējo dialogu ar reģiona uzņēmējiem, jūlijā uzsāks reģiona uzņēmēju anketēšanas un intervēšanas procedūru ar mērķi izpētīt uzņēmumu biznesa attīstības vajadzības, barjeras, to sadarbības potenciālu un intereses internacionalizācijas, inovāciju un viedās specializēšanās kontekstā. Tas tiks darīts, lai attīstītu funkcionējošu un ilgtspējīgu transnacionālu inovāciju brokeru sistēmu, kas tiks testēta kopā ar vairākiem uzņēmējiem no katra projekta “Gosmart BSR” partneru reģiona, tostarp Vidzemē.

Šobrīd projekta ietvaros speciālisti no Hamburgas (Vācija) un Belastokas (Polija) strādā, lai noteiktu viedās specializācijas jomas, kas vieno visus projekta partneru reģionus, un, kurās tālāk attīstīt specifiskās projekta aktivitātes – pārrobežu tīklošanos MVU uzņēmējdarbības attīstībai internacionalizācijas, inovāciju un viedās specializēšanās jautājumos (tostarp jau definētās jomas ir IKT, ilgtspējīgas inovācija, veselība un uzturs u.c.). Jau septembrī Vidzemes plānošanas reģions organizēs atvērto diskusiju par konkrēti definētajām jomām, uz kuru tiks aicinātas ieinteresētās puses uzņēmējdarbības atbalsta sistēmas stiprināšanai Vidzemē. Tomēr, ne tikai konkrētu sadarbības jomu noteikšanai ir būtiska loma pārrobežu atbalsta tīkla izveidei, - pats galvenais faktors šajā situācijā ir uzņēmēju vajadzības un intereses.

Noskaidrojot uzņēmēju pieredzi ar ārvalstu partneriem, internacionalizācijas procesa posmus, veiksmes vai neveiksmes stāstus, starptautiskās sadarbības galvenās priekšrocības un šķēršļus, tiks veidoti pakalpojumi inovāciju brokeru tīklam, kā darbība pēc tās izveides tiks pilotēta kopā ar vairākiem Vidzemes uzņēmējiem. Sistēma kļūs par atbalsta punktu, lai uzņēmējus no Vidzemes vestu kopā ar citiem uzņēmējiem vai pētniecības sektoru no Vācijas, Dānijas, Igaunija, Lietuvas, Somijas vai Polijas, - lai realizētu kopīgas aktivitātes viedās specializācijas piemērošanai mazo un vidējo uzņēmumu attīstībā.

Projektu GoSmart BSR īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar partneriem no Somijas, Vācijas, Dānijas, Polijas, Lietuvas un Igaunijas Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Tā mērķis ir palielināt inovāciju ieviesēju (inovāciju starpnieku, iestāžu, pētniecības iestāžu, uzņēmumu) kapacitāti, lai piemērotu viedas specializācijas pieeju.

Papildu informācija: Santa Niedola, projekta "GoSmart BSR" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.niedola PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 26674261.

Informāciju sagatavoja: Liene Sarapova, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, liene.sarapova PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 22307826.

Projekta mājaslapa: https://gosmartbsr.eu/

Sestdien, 30. jūnijā no plkst. 10:00 Cēsīs sarunu festivāla “Lampa” ietvaros teltī Spuldze notiks diskusija “Kā būt energoefektīvam ikdienā?”, kurā par energoresursu pārdomātu izmantošanu runās gan aktīvi sabiedrības pārstāvji, gan profesionāļi. Diskusijas laikā, ko organizē Vidzemes plānošanas reģions, interaktīvā veidā pārspriedīs jautājumus, kas skar ikviena ikdienas paradumus dažādas enerģijas lietošanā, sabiedrībā pastāvošus priekšstatus, iespējas ietaupīt naudu par patērēto enerģiju, kā arī jaunākajām tehnoloģijām un viedām ierīcēm mājsaimniecībām.

Nemitīgi notiekošās klimata izmaiņas, kas vērojamas visā pasaulē, ir tieši saistītas ar cilvēka darbību un paradumiem, tai skaitā arī ar energoresursu izmantošanu ikdienā. Nekļūdīsimies apgalvot, ka liela daļa ikdienā mēdzam tērēt vairāk energoresursu, nekā patiesībā tas mums ir nepieciešams. Pastāv iespaids, ka vieniem rūp savi ikdienas paradumi, uzturoties mājās, darbā, skolā, savukārt citi par šiem jautājumiem neaizdomājas vai arī tie nerūp vispār.

Kāpēc tik dažādi attiecamies pret resursu patēriņu ikdienā? Vai trūkst informācijas? Varbūt šie jautājumi tiek nepietiekami aktualizēti? Un kam tas būtu jādara? Kam ikdienā mēdzam nepievērst uzmanību un, ko varam mainīt jau šodien un rīt?  Par cik mazāk varam maksāt par resursu patēriņu savās mājsaimniecībās? Diskusijas ietvaros šos jautājumus apskatīsim dažādos līmeņos.

Sarunā piedalīsies Linda Fībiga, entuziastisks cilvēks, kuram rūp ne tikai vide, kurā dzīvot pašai, bet energoresursu jēgpilna patērēšana vides ilgtspējai, tāpēc savās mājās uzstādījusi energomonitoringa ierīci un uzzinājusi par mājokļa "enerģijas zagļiem”.

Tāpat piedalīsies profesionālis, kurš ir sarēķinājis, aprēķinājis, ar zinātnisku precizitāti un pat interaktīvi pamatos enerģijas patēriņa likumsakarības ikdienā – Anrijs Tukulis, Energoefektivitātes centra „Elektrum“ specialists.

Visbeidzot, paraudzīties uz energoefektivitātes jautājumiem ne tikai no racionāla patēriņa viedokļa, bet arī plašākiem apziņas un katra domāšanas faktoriem rosinās Aldis Kalniņš / Bērnu grāmatas "Zili brīnumi / sociālā fizika bērniem" un bērnu zinātnes centru "Zili brīnumi" autors.

Moderatore: Māra Rudīte, radoša personība ar 10 gadu pieredzi komunikācijas vadībā.

Tiekamies sestdien, 30. jūnijā no plkst.10:00-11:30 Cēsu pils parkā teltī SPULDZE. Ieeja – bez maksas!

Pilnu sarunu festivāla LAMPA programmu var atrast festivāla mājas lapā: https://festivalslampa.lv/lv/programma--2018/programma.

LAMPA ir vide un impulss nemitīgai sevis pilnveidošanai mūžīgi mainīgajā pasaulē. Festivāla saturs neatstāj vienaldzīgu – tās ir divas dzīvesprieka pilnas dienas, kurās asināt prātu, paplašināt redzesloku un izaicināt savus priekšstatus. Tā ir iedvesmojoša un aizraujoša platforma visiem, kam ir, ko teikt.

Dalība saruna festivālā īstenota Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020. gadam projekta “Ilgtspējīgas enerģijas sabiedrība” (SEC) ietvaros. Tā mērķis ir ar dažādu iesaistošu aktivitāšu palīdzību veicināt skolēnu un sabiedrības izpratni par energoefektivitātes jautājumiem, kā arī vērst uzmanību uz izsvērtu enerģijas patēriņa paradumu ievērošanu ikdienā. Vairāk informācijas: http://www.trea.ee/sec/lv/.

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, projekta "SEC" sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, tālr.: +371 28674617, e-pasts: ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv.

Augstākminētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Vidzemniek, aicinām Tevi 6 jautājumos izvērtēt šobrīd notiekošos energoefektivitātei veltītos pasākumus, pasapņot par Vidzemi pēc 10 gadiem un paust savu redzējumi par enerģijas lietojumu 2050. gadā. Tavas atbildes vēlamies saņemt šajā linkā: https://goo.gl/forms/dRO2fj7kUfxV5Vrw1

Vēl šonedēļ turpinās Eiropas Savienības Ilgstspējīgas enerģētikas mēnesis - jūnijs. Tieši šobrīd mums Tavs viedoklis un idejas ir nozīmīgas, lai kopā ar Tevi sagatavotu ceļvedi jeb nākamos rīcības soļus ilgtspējīgai enerģētikas attīstībai Vidzemē. Vidzeme ir vieta, kurā dzīvojam, mācāmies, strādājam, veidojam ģimeni un attīstamies. Tikai mēs paši varam rūpēties par vidi, kurā dzīvojam.

Par projektu “PANEL 2050”

Projekta “Partnerība jaunai energoresursu pārvaldībai 2050” (PANEL 2050) ietvaros vairākas Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības un Vidzemes slimnīca kopš 2017. gada pavasara aktīvi līdzdarbojās projekta "PANEL 2050" nodarbībās, kur dalījās savstarpējā pieredzē par savu energosaimniecību. Nodarbību galvenais rezultāts ir izstrādātie energoplāni ar SIA “Ekodoma” un citu ekspertu konsultatīvo atbalstu. Projektā "PANEL 2050" pievienojušās arī divas skolas - Lizuma vidusskola un Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskola, kurās skolotāji kopā ar skolēniem apkopo enerģijas patēriņa datus, analizē tos un, atbilstoši skolas vajadzībām, sagatavo skolas energoplānu, aprakstot pasākumus, kuri veicami skolas telpās, lai siltumu un elektrību varētu tērēt lietderīgāk. Savukārt reģiona līmenī ar pašvaldību, uzņēmēju, iedzīvotāju un citu ieinteresēto organizāciju konsultatīvo atbalstu tiek sagatavota Ilgtspējīgas enerģētikas vīzija Vidzemes plānošanas reģionam un enerģētikas ceļvedis, uzsverot nacionālos mērķus 2030. un 2050. gadam.

Saskaņā ar Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes 2018. gada 25.maija lēmumu Nr.7.4. un Sociālo pakalpojumu attīstības padomes 2018.gada 22.jūnija lēmumu Nr. 3,  apstiprināts Vidzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns 2017.-2020. gadam.

Vidzemes reģiona deinstitucionalizācijas plāns  ir attīstības plānošanas dokuments, kura galvenais uzdevums ir plānot optimālu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstību un izvietojumu Vidzemes pašvaldībās, lai nodrošinātu sava reģiona iedzīvotājiem nepieciešamos atbalsta, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus pēc iespējas tuvāk to dzīvesvietai un novērstu personu nokļūšanu institūcijās. Galvenās mērķa grupas ir cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, bērni sociālās aprūpes centros un bērni ar funkcionāliem traucējumiem.

Jau tuvākajā laikā Vidzemes pašvaldības saņems uzaicinājumus iesniegt projektu iesniegumus darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai sabiedrībā" 9.3.1.1. pasākuma "Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai" pirmās un otrās projektu iesniegumu atlasei, lai veidotu nepieciešamo infrastruktūru sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstībai. Vidzemē infrastruktūru attīstīs 16 no 26 pašvaldībām. Plānots, ka Vidzemē cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem tiks izveidoti 174 grupu dzīvokļi, 272 vietas dienas aprūpes centros un 145 vietas specializētajās darbnīcās. Savukārt bērniem ar funkcionāliem traucējumiem pēc projektu īstenošanas būs pieejama 61 vieta dienas aprūpes centros (Alūksnes, Cēsu,  Madonas, Smiltenes novados un Valmierā), vairāk kā 400 bērniem būs iespēja saņemt pakalpojumus sociālās rehabilitācijas centros (Alūksnes, Amatas, Cēsu, Gulbenes, Kocēnu, Madonas, Mazsalacas, Smiltenes novados un Valmierā), tiks izveidotas 10 “atelpas brīža” pakalpojuma saņemšanas vietas (Madonas un Cēsu novados). Savukārt Gulbenes, Madonas, Smiltenes un Valkas novados veidos ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības, kopumā 38 vietas, kā arī Madonas, Smiltenes un Valkas novados izveidos 24 jauniešu mājas pakalpojuma vietas.

Ar deinstitucionalizācijas plānu iespējams iepazīties Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā vwww.vidzeme.lv, sadaļā Attīstības plānošana– Deinstitucionalizācijas plāns 2017.-2020. gadam.

Vēršam uzmanību, ka jau šobrīd projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros pieejams finansējums dažādu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu apmaksai. Par to aicinām interesēties savas pašvaldības sociālajā dienestā.

Papildus informācijai: Ina Miķelsone, projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 29289487

Vairākas pašvaldības Vidzemē un Vidzemes slimnīca ar pašu iniciatīvu analizēja enerģijas patēriņa datus savās ēkās un sagatavoja Enerģijas rīcības plānu (turpmāk – energoplānu). Tas ir liels solis pretī ilgtspējīgai resursu izmantošanai savās ēkās un pārdomātai ēku apsaimniekošanai.

Vēl pavisam nesen par energoefektivitāti runāja vien retais. Visbiežāk tie, kuriem likums noteica ievērot obligātās prasības enerģijas patēriņa kontrolei, un tie, kuri iestājās par vidi mums apkārt. Šodien, izvērtējot to, ka daudzām ēkām ir nozīmīgs enerģijas patēriņa samazināšanas potenciāls, viennozīmīgi energoefektivitāte un energoresursu pārdomāta izmantošana pašvaldībā kļūst par tikpat aktuālu kā, piemēram, jaunumi tūrismā, kultūrā, izglītībā vai transportā.

Vidzemē vairākas pašvaldības ir spērušas lielu soli pretī ilgtspējīgai resursu izmantošanai savās ēkās. Pašvaldību pārstāvji kopīgās darba grupās un pašu spēkiem izstrādājuši energoplānu vienai vai vairākām pašvaldības ēku grupām tuvākajiem 2-3 gadiem. Šobrīd energoplāni ir izstrādāti Apes novada pašvaldībai, Alūksnes novada pašvaldībai, Cesvaines novada pašvaldībai, Gulbenes novada pašvaldībai, Pārgaujas novada pašvaldībai, Priekuļu novada pašvaldībai, Jaunpiebalgas novada pašvaldībai, Lubānas novada pašvaldībai, Smiltenes novada pašvaldībai un SIA Vidzemes slimnīcai. Starp pašvaldību izvēlētajām ēkām ir sociālās aprūpes centrs, internāta ēka, skolas ēkas, sporta zāle, bērnudārzi, tautas nams, pašvaldību administratīvās ēkās un citas sabiedriska rakstura ēkas. Izvēlētās ēkas ir funkcionāli atšķirīgas līdz ar to atšķirīgs arī enerģijas patēriņš tajās. “Īpaši mūs pārsteidza Vidzemes slimnīca, kuri nebija sākotnējā projekta mērķauditorija, bet ar savu pašiniciatīvu un sistemātisko, pašaizliedzīgo darbu ir gandrīz izstrādājuši Energopārvaldības sistēmu slimnīcai, kas jau ir nākamais solis pēc energoplāna,” atklāj Vidzemes plānošanas reģiona Energopārvaldības eksperte Laura Dzelzkalēja.

Foto no kreisās: Jurijs Ronimoiss (Apes novada pašvaldība), Evita Šīrante (Priekuļu novada pašvaldība), Mārtiņš Kaļva (AS "Simone", Alūksnes novada pašvaldība), Arita Leitlande  (SIA "Vidzemes slimnīca"), Eva Meijere un Maruta Drubiņa (Pārgaujas novada pašvaldība), Laimis Šāvējs (Jaunpiebalgas novada pašvaldība), Aija Rūse un Laura Dzelzkalēja (Vidzemes plānošanas reģions), Rūta Putniņa (Cesvaines novada pašvaldība), Krišjānis Upāns (Gulbenes novada pašvaldība), Andris Jaunpetrovičs (Smiltenes novada pašvaldība), Baiba Norberte (Vidzemes plānošanas reģions). 

Energoplāna galvenais mērķis ir samazināt nelietderīgu enerģijas patēriņu izvēlētajās ēkās, detalizēti aprakstot veicamos uzdevumus un darbus, atbildīgās personas un sasniedzamos rādītājus. Jautājot, kāpēc ir vērts ievākt un analizēt enerģijas patēriņa datus, un izstrādāt energoplānu arī mazajās pašvaldībās, sadzirdējām pārliecinošus vārdus: “Arī maza pašvaldība ir daļa no plānošanas reģiona, valsts, pasaules daļas un beigu beigās no zemeslodes. Dzīvot vai vismaz censties dzīvot energoefektīvi ir mūsu visu kopējā atbildība, līdz ar to arī mazajām pašvaldībām ir būtiski domāt par energopārvaldību. Turklāt, šādā virzienā ir jādomā visiem pašvaldību darbiniekiem un iedzīvotājiem, jo pašvaldība ir mūsu kopīgā saimniecība, nevis tikai viena cilvēka – energopārvaldnieka vai cita speciālista rūpe,” tā uzsver Cesvaines novada pašvaldības Teritorijas plānotāja Rūta Putniņa.

Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Aija Rūse stāsta: “Neskatoties uz to, ka vairākās pašvaldībās ir patiešām aktīva interese par energoresursu pārdomātu izmantošanu, uzsākot projekta ieviešanu, bažījāmies vai pašvaldību speciālistiem būs laiks pievērsties energoplānu rakstīšanai. Tādēļ priecājos, ka projekta gaitā pārliecinājāmies par cilvēku degsmi, iniciatīvu un vēlmi kaut ko uzlabot, mainot ēku apsaimniekošanas pieeju, kā arī pārliecināt pašvaldību vadītājus piešķirt finansējumu energoefektivitātes pasākumiem ēkās.”

Ieraugot savu saimniecību skaitļos un izstrādājot energoplānu, nākamais solis ir neapstāsties, bet gan turpināt realizēt plānoto, nebaidīties no pārmaiņām un apzināti sekot līdzi procesiem un tos analizēt. Tā pašvaldības un Vidzemes slimnīcu sveica Laura Dzelzkalēja, svinīgi pasniedzot izstrādātos energoplānus pasākuma “Enerģijas rīts Vidzemē sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību” ietvaros, kas notika 14. jūnijā Valmieras sākumskolā.

Par projektu PANEL 2050

Projekta “Partnerība jaunai energoresursu pārvaldībai 2050” (PANEL 2050) ietvaros vairākas Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības un Vidzemes slimnīca kopš 2017. gada pavasara aktīvi līdzdarbojās projekta “PANEL 2050” nodarbībās, kur dalījās savstarpējā pieredzē par savu energosaimniecību. Nodarbību galvenais rezultāts ir izstrādātie energoplāni ar SIA “Ekodoma” un citu ekspertu konsultatīvo atbalstu. Projektā “PANEL 2050” pievienojušās arī divas skolas - Lizuma vidusskola un Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskola, kurās skolotāji kopā ar skolēniem apkopo enerģijas patēriņa datus, analizē tos un, atbilstoši skolas vajadzībām, sagatavo skolas energoplānu, aprakstot pasākumus, kuri veicami skolas telpās, lai siltumu un elektrību varētu tērēt lietderīgāk. Par to, kāpēc ir vērts sagatavot energoplānu un kādas tam ir priekšrocības vairāk lasiet šeit.

Papildu informācija: Aija Rūse, projekta PANEL 2050 vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, aija.ruse PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. 26400288. Par projektu PANEL 2050 vairāk lasiet: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/partneriba_jaunai_energoresursu_parvaldibai_2050_panel_2050

Informāciju sagatavoja: Baiba Norberte, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.norberte PIE vidzeme PUNKTS lv; , mob.t. 28752793, www.vidzeme.lv

Lai turpinātu darbu pie vienotas bioekonomikas ekosistēmas attīstīšanas Vidzemē, jūnija vidū uz tikšanos tika aicināti bioekonomikas jomu eksperti, tai skaitā nozarē strādājošie profesionāļi – uzņēmēji.

Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) un nodibinājuma “Vides risinājumu institūts” (VRI) pārstāvji, strādājot pie Vidzemes reģionālā bioekonomikas profila sagatavošanas un vienotas ekosistēmas attīstīšanas,  procesā iesaista arī jomu ekspertus, lai saņemtu vērtīgus ieteikumus un redzējumu par to, kā reģiona resursu izmantošanas un pārrobežu sadarbības potenciālu iedzīvināt reālās rīcībās.

Pie apaļā galda, un, vēlāk strādājot grupās, VPR un VRI vadībā ar idejām, pieredzi un zināšanām apmainījās pārstāvji no vairākām ministrijām, universitātēm, uzņēmumiem, uzņēmējdarbības atbalsta organizācijām un pētniecības institūtiem, tai skaitā Zemkopības ministrijas, Lauku atbalsta dienesta, Ekonomikas ministrijas, biedrības “Zemnieku saeima”, SIA Felici, Agroresursu un ekonomikas institūta. Tikšanās laikā tika pārrunātas ne tikai bioekonomikas jomu aktualitātes un diskutēts par potenciālajām sadarbības formām Baltijas jūras reģiona teritorijā, bet tika strādāts arī praktiski, lai kopīgi ar ekspertiem definētu rīcību jomas bioekonomikas ekosistēmas attīstīšanai reģionā.

Līdz gada beigām VPR un VRI speciālisti izstrādās reģionālo bioekonomikas profilu, taču jau šobrīd skaidri redzams, ka Vidzemes reģionā virkne bioresursu ievērojami pārsniedz vidējo apjomu valstī, īpaši tas attiecas uz lauksaimniecības (2 reizes vairāk kā valstī vidēji) un koksnes biomasas (6 reizes vairāk kā valstī vidēji), kā arī atkritumu (1,5 reizes vairāk kā valstī vidēji) īpatsvaru. Viens no galvenajiem Vidzemes reģiona resursiem ir zeme. Perspektīvās bioekonomikas jomas – bioloģiskā pārtika un meža produkti, ar to saprotot ne tikai koksni. Joprojām ir arī zems kooperācijas līmenis un trūkst tā saucamie kodoluzņēmumi vērtības ķēdes veidošanai. Lielākā problēma, kas kavē resursu efektīvu izmantošanu – nav ekonomiski pamatotu tehnoloģisku risinājumu, kas būtu piemēroti Latvijas salīdzinoši mazajiem apjomiem.

Projekta RDI2CluB ietvaros, sadarbojoties ar Polijas, Igaunijas, Somijas un Norvēģijas partneriem, Vidzemē tiek strādāts pie vienotas bioekonomikas ekosistēmas attīstīšanas, jo reģions ir bagāts ar dabas resursiem, taču to kvalitatīvai un ilgtspējīgai apsaimniekošanai ir nepieciešams veicināt savstarpēju sadarbību gan starp privāto un publisko sektoru, gan starp pašiem uzņēmējiem. Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā padomniece ilgtspējības, inovāciju un pētniecības jautājumos Maija Kāle sanāksmes laikā uzsvēra, ka “mēs esam līdzvērtīgi spēlētāji, jo gan Latvijai, gan Vidzemei ir gan zināmas iestrādnes bioekonomikas jomu attīstībā, gan arī ir pietiekami spēcīgs potenciāls augt.”

Kopā ar ekspertiem ir noteiktas sešas galvenās rīcību jomas bioekonomikas ekosistēmas attīstīšanai Vidzemē. To starpā ir arī bioekonomikas resursu un kompetenču kartēšana un kapacitātes palielināšana augstas pievienotas vērtības produktu un pakalpojumu radīšanai. Tāpat kā viena no galvenajām rīcībām noteikta Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera stiprināšana, partnerības darbību balstot vērtību ķēdē un sperot soli pretim aprites ekonomikai. Liela loma tiek piešķirta arī sabiedrības, īpaši uzņēmēju, izglītošanai un informēšanai par ilgtspējīgu produktu un pakalpojumu ražošanu un iegādi.

Funkcionālās pārtikas ražotāja SIA “Felici” pārstāve Alise Balgalve, kas projekta RDI2CluB ietvaros devās pieredzes apmaiņas braucienā uz vienu no vadošajiem bioekonomikas klasteriem Eiropā “BioBased Delta”, klātesošajiem atzina, ka “caur bioekonomikas prizmu iespējams vērtēt jebkuru procesu, turklāt tieši bezatlikumu ražošana ir veiksmes atslēga uzņēmumiem – tai piemīt ilgtspējas raksturs. To nodrošināt var divējādi – pašam ražojot vienu konkrētu bioekonomikas produktu, pārējos iepērkot no citiem piegādātājiem, vai arī izmantot klastera priekšrocības, apmainoties resursiem, turklāt vienlaikus radot arī produktus ar augstu pievienoto vērtību.”

Pasākuma dalībnieki secinājuši ka viens no risinājumiem uzņēmēju intereses palielināšanai radīt ilgtspējīgus produktus un pakalpojumus varētu būt atbalsta instrumentu pilnveide, priekšroku dodot tiem uzņēmējiem, kuri savā attīstībā koncentrējas uz ilgtspēju, nevis  tikai uz ātru peļņu. Tāpat daudz vairāk nepieciešams sabiedrību informēt par daudzveidīgajām kooperācijas formām, skaidrojot detalizēti katras formas priekšrocības. Eksperti norādīja uz motivējošu pasākumu nozīmību, ļaujot līdzšinējos risinājumus testēt brīvā dabā, tādējādi radinot gan sabiedrību pie šķietami nepierastiem produktiem, gan arī nododot vēstījumu par iespēju izmantot bioresursus neierobežoti.         

VPR un VRI speciālisti šobrīd turpina darbu pie jau konkrētu rīcību definēšanas, kas iezīmējas katrā no iepriekš apzinātajām jomām, lai jau septembrī kopā ar ieinteresētajām pusēm tās izvērtētu un līdz 2019. gada sākumam sagatavotu rīcībplānu. Jau iepriekš ziņots, ka kādu no rīcībplānā iezīmētajām aktivitātēm būs iespēja īstenot praksē projekta RDI2CluB pilotēšanas programmas ietvaros.

Bioekonomikas jomu ekspertu sanāksme organizēta projekta RDI2CluB ietvaros. Projektu īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar nodibinājumu „Vides risinājumu institūts”, kā arī partneri no Norvēģijas, Somijas, Igaunijas un Polijas Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros (http://www.rdi2club.eu/) ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Norvēģijas līdzfinansējumu. Tā mērķis ir atbalstīt viedu, ilgtspējīgu un iekļaujošu bioekonomikas nozares izaugsmi BJR lauku teritorijās. 

Vairāk informācijas: Santa Niedola, projekta “RDI2CluB” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.niedola PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. 26674261.

“Biedrība “CĒSU TEĀTRIS” šī gada augustā, septembrī, oktobrī realizēs projektu „SKATUVE. TEĀTRIS. ROC DZIĻĀK!”. Projekta ietvaros notiks radošās darbnīcas par tēmām: skatuves kustība, skatuves tēla atklāsme caur ķermenisko; skatuves vokālās prasmes, to attīstīšana kustībā un tēlā; aktiermeistarības vingrinājumi, to pielietojums un skatuves vingrinājumu treniņš; veiksmīga grima pielietojums, tēla individuālās krāsu gammas un stila veidošanas nozīme teātrī.

Biedrība „CĒSU TEĀTRIS” ar šo projektu vēlas palīdzēt Vidzemes amatierteātru aktieriem attīstīt skatuves izpausmes veidus caur vārdu, mūziku, darbību un vizuālo tēlu, stiprinot vidzemnieka identitāti un veidojot izpratni par teātra mākslu kā nemateriālā kultūras mantojuma sastāvdaļu, kā arī veicinot  Vidzemes teātra spēlēšanas tradīciju turpināšanu.

   Amatiermāksla, tajā skaitā, amatierteātris savā pilsētā, pagastā un reģionā ir svarīga kultūras dzīves sastāvdaļa, tāpēc vietējiem teātra kolektīviem ne tikai jāveido mūsdienīga un daudzveidīga repertuāra politika, bet arī jāapzinās, ka viņi ir vietējās kultūras dzīves virzītāji, izrādot sabiedrībai ne tikai iestudētās izrādes, bet piedāvājot arī dažāda veida kultūras pasākumus.

   Lai amatierteātra kustību veiksmīgi saglabātu un popularizētu, nepieciešams pilnveidot ne tikai režisoru profesionālo kvalifikāciju (par ko rūpējas Latvijas Kultūras akadēmija un Latvijas Nacionālais kultūras centrs), bet rīkot radošās meistarklases arī amatierteātru aktieriem, jo, darbojoties amatierteātros, strādājot pie konkrēta iestudējuma, pietrūkst laika un iespēju aktieru specifisko prasmju (runas, dziedāšanas, kustību, vizuālā tēla radīšanas u.c.) attīstībai un kopējo radošo treniņu nodarbībām. Mācīšanās darot – visefektīvākā mācīšanās forma, tāpēc projekta ietvaros iecerēts noorganizēt 25 – 30 Vidzemes amatierteātru aktieriem sešu dienu dienu (trīs divu dienu „bloki”- sešas stundas dienā)  radošās darbnīcas, tā veidojot priekšnosacījumus personības pilnveidei, jaunu zināšanu apguvei un savstarpējai sadarbībai.

   Vidzemes amatierteātru aktierus aicinām pieteikties radošajām darbnīcām, rakstot e-pastā: cesuteatris PIE gmail PUNKTS com. Tā kā vietu skaits ierobežots, iespējams, ne visus varēsim aicināt uz radošajām darbnīcām. Ja būs liela interese, prejekts tikts turpināts citus gadus, lai šī iespēja – mācīties darot – tiktu dota ikvienam. Sekmīgas šī projekta realizēšanas gadījumā, projektu "SKATUVE. TEĀTRIS. ROC DZIĻĀK!” varētu attīstīt, piedāvājot izveidotās programmas citām amatieraktieru grupām Vidzemē un Latvijā, kā arī veidot nākotnē turpinājumu padziļinātai skatuves zinību apguvei.

Projekts „SKATUVE. TEĀTRIS. ROC DZIĻĀK!” tiek rīkots ar VKKF un Latvijas valsts mežu atbalstītās "Vidzemes kultūras programmas 2018" finansiālu atbalstu.

Informāciju sagatavojis: projekta vadītājs Jānis Gabrāns, gabjanis PIE inbox PUNKTS lv

Gulbenes pilsētas svētku ietvaros 2018. gada 27. un 28. jūlijā notiks 1. Starptautiskais mākslas festivāls DIVI JŪLIJI veltīts novadniekiem un Latvijas lietišķās mākslas meistariem – Jūlijam Maderniekam (1870-1955) un Jūlijam Straumem (1874 – 1970). Viņu prasmes balstās meistarībā, kopīgā un atšķirīgā meklējumos jaunam ornamentam. Mākslinieku darbos redzamas latviešu tautas ornamenta tradīcijas, austrumu tautu un Kaukāza paklāju kompozīcija, rakstu motīvi.

Festivāls DIVI JŪLIJI organizēts piecās aktivitātēs visai ģimenei:

 ZINĀŠANAS Vecgulbenes muižas konferenču zāle, Brīvības iela 18, lasiet vairāk šeit;

 PRASMES Muzeja klēts, Klēts iela 4, lasiet vairāk šeit;

 TRADĪCIJAS Muzeja oranžērija, Brīvības iela 10, lasiet vairāk šeit;

 RADOŠUMS Sarkanā pils, Parka iela 10,lasiet vairāk šeit;

 BAUDAS Pils parks, lasiet vairāk šeit.

Festivāla DIVI JŪLIJI un mākslas plenēra „Mana Vidzeme” atklāšana notiks Gulbenes Pils parkā no plkst. 12.00 līdz 13.30.

Visa festivāla programma aplūkojama šeit.

Noteiktas meistardarbnīcas tematiskajās festivāla aktivitātēs PRASMES, TRADĪCIJAS un RADOŠUMS tiek rīkotas ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2018 finansiālu atbalstu.

Informāciju sagatavojusi:

Iveta Petrovska
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja
muzejpedagogs
T: 28316362
E: iveta.petrovska PIE inbox PUNKTS lv" target="_blank">iveta.petrovska PIE inbox PUNKTS lv
muzejs PIE gulbene PUNKTS lv

No 16. līdz 22. jūlijam Mālpils novada “Vecleitēnos” norisināsies gadskārtējais, jau piecpadsmitais, mākslinieku biedrības “Sidegunde“ simpozijs. Plenērā un trīs darbnīcās tiks radīti darbi, kurus rudenī eksponēs izstādē Mālpils kultūras centrā, dodot iespēju ar paveikto iepazīties visplašākajam iedzīvotāju lokam.

Šogad pirmo reizi simpozijs meklēs sasaisti starp vizuālo mākslu un mūziku. Viesu dienās uz darbnīcām, koncertiem un kopēju muzicēšanu tiek aicināti novada iedzīvotāji un citi interesenti.

Šī simpozija jaunums – viesu dienas:

• ceturtdien, 19. jūlijā, plkst. 18.00 darbnīca SKAŅAS UN KRĀSAS FREKVENCE – muzikālās apvienības KANISAIFA mistērijas – ir kā laipns aicinājums klausītājam atgriezties pie dabas, atgriezties pie saknēm, tādējādi arī atgriežoties pie sevis. (www.kanisaifa.com)
• piektdien, 20. jūlijā, no plkst. 15.00 plenērs un tekstildarbnīca (līdzi ņemt nelielus tekstilizstrādājumus apdrukāšanai – audumus, t-kreklus, maisiņus u. c.)
• plkst. 18.00 kopēja muzicēšana ar folkloras kopu MĀLIS.

Simpozijs tiek rīkots ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2018 un Mālpils novada domes finansiālu atbalstu.

Projekta kuratore Ērika Zutere zutere PIE gmail PUNKTS com, tel. 29467668

Informācija Helēna Medne – helena.medne PIE sidegunde PUNKTS com