.png)
|
Arhīva kalendārs
Lai arī festivāls Raunā norisināsies visas nedēļas garumā, tieši 18. augustā apmeklētāju priekam un garšas sajūtu pilnveidei savu meistarību rādīs arī trīs pavāri, tostarp garšu meistars no Igaunijas, lai turpat uz vietas festivālā ļautu iepazīt ķiploka Livonijas garšu.
Publicitātes foto: Vidzemes plānošanas reģions Acu priekšā tiks gatavota ķiploku zupa un jērs ar ķiploku, radīta ķiploka saldā ēdiena versija, pēcāk ļaujot festivāla apmeklētājiem ēdienus nobaudīt, bet receptes un vērojumus aiznest sev līdzi lietošanai mājas virtuvēs. Livonijas garšas labirintos vedīs Valmieras pils krodziņa “Pils ķēķis” saimniece Ilze Briede un “Valmiermuižas alus virtuves” zemes garšas lolotājs Aivars Graudiņš, kurš Livonijas garšu uzburs kopā ar Tartu restorāna “Umb Roht” pavāru Arvo Sulu. Festivālā ciemosies un savu radošumu un ķiploka neierobežotās izmantošanas iespējas rādīs arī jaunā gardēžu ceļa “Livonijas garša” kulinārā ceļa posma “Taste HansEATica” pieturvietu saimnieki – gan mājražotāji, gan ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji. Turpat ikviens garšu mednieks produkciju varēs arī nogaršot un iegādāties, turklāt tirdziņā blakus ķiploku daudzveidīgajām garšām būs pieejami arī citi veselīgi un gardi Vidzemes produkti. Šoreiz Livonijas garšu popularizēs tādi labi pazīstami uzņēmumi, kā vietējais Raunas uzņēmums “Latvijas Ķiploks”, “Siera ražotne”, “Veselības laboratorija”, zemnieku saimniecība “Zilūži”, “Buliņi” un “Kaņepītes”, “55 mārītes”, kaņepju sēta “Adzelvieši”, krodziņš “Pils ķēķis”, maizes ceptuve “Cēsu maize”, Naukšēnu vīna darītava un citi. Piedāvātās produkcijas klāstā būs jūtama gan ķiploka klātbūtne (ķiploku tēja, siers, maize, alus, ledenes, arī ogu uzlējums ar ķiplokiem), gan pieejami arī citi labumi, kas auguši tepat Vidzemes pļavās, laukos un ūdeņos (milti, garšvielas, mājas makaroni, vīns, zivis u.c.).
Šovasar tūrisma ceļa “Livonijas garša” un tā ceļa posma “Taste HansEATica” dalībnieki piedalīsies arī Burtnieku ezera svētkos, kas notiks 25. augustā, kā arī Dzērveņu festivālā Straupes zirgu pastā 7. oktobrī. Gastronomiskā tūrisma piedāvājums Latvijā un Igaunijā – zīmols “Livonijas garša” ar apakšzīmolu “Taste HansEATica” ļauj ceļotājiem izzināt kulināro mantojumu un baudīt sezonālus, vietējos produktus. Projekts tiek īstenots "Interreg Estonia-Latvia" programmas ietvaros no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF). Projekta kopējais ERAF finansējums - 900 820,65 EUR. Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu. Plašāka informācija par pasākumiem: Lienīte Priedāja-Klepere, projekta “Livonijas garša” vadītāja Latvijā, lienite.priedaja PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 26133028.
Savukārt Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents brošūras “Vidzemes stāsti 2018” priekšvārdā saka: “Ik gadu Vidzemei ir jauni stāsti, un tie nebūt nav par neticamu veiksmi un sagadīšanos. Tie ir par gudru saimniekošanu savā zemē, kuras pamatā nav vien peļņas gūšana, bet uzņēmuma attīstība un nākotnes plāni tiek kaldināti pārdomāti un saskaņā ar apkārt notiekošo. Šobrīd uzņēmējdarbības vide pierāda, ka sekmējas tiem, kas domā ne tikai par sevi vien. Gandrīz nekad biznesā cilvēks nav viens, tāpēc ir svarīgi cienīt savus darbiniekus un sadarbības partnerus, ar kuriem ik dienas kopā tiek strādāts plecu pie pleca. Ir bezatbildīgi darboties, nedomājot par apkārtējo vidi un dabu, nav prātīgi koncentrēties uz kvantitāti, aizmirstot kvalitāti.” Vidzeme ir resursiem un čakliem cilvēkiem bagāta. To apliecina arī šī gada 26 stāstu varoņi, kuri metušies izaicinājumos, strādājuši pie sarežģītiem un laikietilpīgiem projektiem, izmēģinājuši ko jaunu un atšķirīgu. Šogad sveiksim: z/s “Sprogas” (Alūksnes novads), SIA “Gusts Apinis” (Amatas novads), Dinu Semjonovu (Apes novads), Ingu Loginu (Beverīnas novads), SIA “Valdeko” (Burtnieku novads), z/s “Kliģeni” (Cēsu novads), z/s “Jaunspieķi”(Cesvaines novads), SIA “K Laboratorija” (Ērgļu novads), SIA “Latvijas pusdārgakmeņi” (Gulbenes novads), Veltu Pētersoni (Jaunpiebalgas novads), z/s “Kaņepītes”(Kocēnu novads), Līgatnes dabas takas (Līgatnes novads), Daci Rudzīti (Lubānas novads), SIA Rezidence (Madonas novads), SIA Margold (Mazsalacas novads), z/s Tiltgaļi (Naukšēnu novads), SIA “Diļļu sēta” (Pārgaujas novads), z/s “Sillakas” (Priekuļu novads), z/s “Jaun-Ieviņas” (Raunas novads), SIA “Zaļās pēdas” (Rūjienas novads), SIA “Smiltenes koks” (Smiltenes novads), z/s “Lejas Ruķi” (Strenču novads), SIA “Mūrbūdu sidra darītava” (Valkas novads), SIA “Padtex Insulation” (Valmiera), SIA “Meļņi-3” (Varakļānu novads), SIA “RKB Brīvības” (Vecpiebalgas novads). Pasākuma dienā pirmizrādi piedzīvos 26 video sižeti, kas veidoti par katru šī gada Vidzemes stāstu, kā arī pie lasītājiem dosies brošūra “Vidzemes stāsti 2018”, kurā apkopoti stāsti par neatlaidību, spītību, gudrību un risku. Pēc pasākuma sagatavotie informatīvie materiāli būs pieejami ikvienam interesentam gan Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā www.vidzeme.lv un Vidzemes Uzņēmējdarbības centra mājaslapā http://invest.vidzeme.lv, gan arī vietnē www.facebook.com (@VidzemesPlanosanasRegions). Vidzemes veiksmes stāstu tradīcijas aizsākumi meklējami 2012.gadā. Apzinoties, ka visā pasaulē un arī Vidzemē vērojama tendence iedzīvotājiem aizplūst uz lielpilsētām, citiem novadiem un valstīm, atstājot lauku teritorijas mazāk apdzīvotas, VPR nolēma apzināt tos, kuri ar savu entuziasmu palīdz un iedvesmo vietējos iedzīvotājus. Vidzemnieku Dārza svētkus organizē Vidzemes Uzņēmējdarbības centrs. Plašāka informācija: Māris Ozols, Vidzemes Uzņēmējdarbības centra vadītājs, maris.ozols PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 26449919 Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, Sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 29454752
Seno pilsētu ikdienas ainas uzburs amatu pratēji, aicinot gan vērot, gan līdzdarboties meistarklasēs. Ikvienam būs iespēja izgatavot sev Rīgas arhibīskapa māla karotīti, izkalt senās Hanzas monētu. Īpaši viduslaiku pilsētu atmosfēru papildinās dažādi meistari, kas savas prasmes un iemaņas ieguvuši gadsimtiem izkoptās un paaudžu paaudzēs nodotiem seniem amatiem. Darbošanos ar ādu un paraugdemonstrējumus piedāvās amatniecības centrs “Mazā kāpa” un SIA “Marten”. Biedrība “9 arodi” pastāstīs par aušanu, dziju krāsošanu ar dabīgiem materiāliem, aicinās apgūt celaiņu darināšanu. Ekstrēmu izjūtu cienītāji varēs izmēģināt sēdēšanu uz Zinātkāres centra ZINOO adatu krēsla vai atrisināt uz galvaspilsētu atvestos galvlauža uzdevumus. Savukārt gardēžiem piedāvājums nobaudīt sierus no “Ievas siers” plauktiem, Limbažu maiznīcas “Lielezers” produkciju, Cēsu maizi, Gogelmogels saldējumu, unikāla iespēja pagaršot kazu saimniecības z/s "Virbotnes" kazas piena mīksto saldējumu vafeļu konusā, kazas sieru, izgaršot z/s “Ezermalas” īstu Latvijas pļavu ziedūdeni, noskaidrot ziedu vēstījumus, iegādāties bioloģiskās z/s “Janavas” dabisko kosmētiku (krēmi, losjoni utt.), baudīt Hanzas pilsētu vietējo mājražotāju sarūpētos kulinārijas un konditorejas izstrādājumus. Muzikāli pasākumu kuplinās bungu ritmi no Limbažiem, bet dančus vedīs kapela “Aizezeres muzikanti” no Kokneses. Lieliskai piemiņai no Hanzas pilsētu apmeklējuma noderēs paša darināts suvenīrs no tekstilmākslinieces Neldas Blūmas lina maisiņu un kartīšu apdrukas darbnīcas.
Pasākumā pārstāvētas piecas apburošas Hanzas pilsētas, kas kopā ar citām mazajām Hanzas pilsētām no Latvijas, Igaunijas un Zviedrijas īsteno Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam projektu “Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai (HANSA)”, kura mērķis ir stiprināt vēsturiskās Hanzas savienības vērtības. Projekts vieno 11 projekta partnerus no Latvijas, Igaunijas un Zviedrijas. Sekojiet līdzi aktualitātēm arī projekta Facebook lapā un projekta mājaslapā!
Informāciju sagatavojusi: Liene Sarapova, projekta HANSA sabiedrisko attiecību speciāliste, liene.sarapova PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 22307826.
Pasākumu atklājot, Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks un vienlaikus arī Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis savā uzrunā teica: “Šodien mēs visi kopā iepazīsim 26 centīga darba stāstus. Novēlu, lai ikviens no mums spēj iedvesmot līdzās esošos iedzīvotājus un uzņēmumus, lai Vidzemnieku Dārza svētki ik gadu kļūtu arvien kuplāk apmeklēti un augtu lepnums par to, ko esam paveikuši, par to, ko esam iecerējuši.” Savukārt Vidzemes Uzņēmējdarbības centra vadītājs Māris Ozols pārliecinoši uzsver: “Varu droši teikt, ka Vidzemes stāstu koncepts ir pierādījis savu ilgtspēju. Jau septīto gadu, organizējot šo pasākumu, varam pārliecināties, ka uzņēmējdarbības gars Vidzemē ir dzīvs. Šie 26 stāsti iedvesmo, pozitīvi uzlādē, un šeit gūtie iespaidi un jaunie kontakti noteikti stimulēs arvien jaunu Vidzemes stāstu rašanos!”
Vieni no 2018. gada stāstu varoņiem - Māris un Sandra Boši -, kuri saimnieko Naukšēnu novada zemnieku saimniecībā “Tiltgaļi”, savā uzrunā pēc apbalvojuma saņemšanas atzina: “Priecājamies, ka šogad esam izvirzīti tieši mēs, jo Naukšēnu novadā ir patiešām daudz spēcīgu, zinošu, radošu cilvēku. Priecājamies, ka varam būt šeit, starp jums un esam pārsteigti, cik daudz interesantu cilvēku Latvijā dzīvo. Un, kas ir pats jaukākais - šodien mēs šeit aci pret aci varam redzēt “Kliģenu” saimniekus, kuru tomātus mēs ikdienā ēdam, “Kaņepīšu” saimniekus, kuru produkciju lietojam un arī Daci, kuras darinātā lapsiņas cepure ir mūsmājās. Ir ļoti patīkami būt starp jums. Esmu pateicīga organizatoriem, ka mums ir tāda iespēja - sanākt kopā un vienam otru iepazīt.” Savukārt Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Indriķis Putniņš savā uzrunā atzīmēja jaunās Brīvību ģimenes entuziasmu visiem atgādinot, ka ir ļoti svarīgi oponēt tiem, kas ikdienā saka, ka jaunajiem laukos nav ko darīt. “Ja grib, tad var. Brīvību ģimene ir spilgts piemērs tam, ka, ja grib, tad var un var atrast arī ko darīt, turklāt darot ļoti sekmīgi. Esam ļoti lepni par viņiem. Viņi nav vienīgie šāda tipa cilvēki, kas atrod ko darīt, taču ir ļoti labs piemērs citiem, paldies viņiem par to!”, tā savā uzrunā teica I.Putniņš. Tajā pat laikā starp šī gada iedvesmas stāstiem bija arī kāda kundze cienījamos gados – Velta Pētersone no Jaunpiebalgas novada, kura ar savu pozitīvo skatījumu un neizsmeļamo enerģiju darina meldru cepures, maciņus, cibiņas un pārliecinoši saka: “Kamēr varēšu, tikmēr darīšu!”
Pasākuma noslēgumā VPR administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede klātesošajiem teica: “Iepazīstot šī gada stāstus, secinu, ka mēs Vidzemē patiešām esam pašpietiekami – mums ir, kas sarūpēs, ko vilkt mugurā, ko likt vēderā, arī kārtīgu māju palīdzēs uzcelt un iekārtot. Lepojos ar jums visiem!” Pasākuma laikā pirmizrādi piedzīvoja 26 video stāsti, īsi pastāstot par 2018. gada stāstu varoņiem, turklāt viņu pieredze apkopota arī brošūrā “Vidzemes stāsti 2018”. Interesentiem brošūra drukātā veidā pieejama Vidzemes plānošanas reģiona Valmieras birojā (Purva ielā 12a, B sektors, 2.stāvs), kā arī tās elektroniskā versija pavisam drīz būs atrodama mājaslapās www.vidzeme.lv un http://invest.vidzeme.lv. Savukārt video stāsti tiks augšupielādēti VPR kanālā video krātuvē www.youtube.com, kā arī tos iepazīt varēs VPR izveidotajā profilā vietnē www.facebook.com (@VidzemesPlanosanasRegions). Pasākumu organizē Vidzemes plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centrs. Uz to tiek aicināti gan ik gadu no jauna izvirzītie enerģiskie un darbīgie uzņēmēji, gan arī iepriekšējo gadu stāstu varoņi un pašvaldību pārstāvji. Nu jau 7 gadu laikā apkopoti 182 iedvesmas stāsti.
Papildus informācijai: Šī gada Vidzemes stāsti 2018: z/s “Sprogas” (Alūksnes novads), SIA “Gusts Apinis” (Amatas novads), Dina Semjonova (Apes novads), Inga Logina (Beverīnas novads), SIA “Valdeko” (Burtnieku novads), z/s “Kliģeni” (Cēsu novads), z/s “Jaunspieķi”(Cesvaines novads), SIA “K Laboratorija” (Ērgļu novads), SIA “Latvijas pusdārgakmeņi” (Gulbenes novads), Velta Pētersone (Jaunpiebalgas novads), z/s “Kaņepītes” (Kocēnu novads), Līgatnes dabas takas (Līgatnes novads), Dace Rudzīte (Lubānas novads), SIA Rezidence (Madonas novads), SIA Margold (Mazsalacas novads), z/s Tiltgaļi (Naukšēnu novads), SIA “Diļļu sēta” (Pārgaujas novads), z/s “Sillakas” (Priekuļu novads), z/s “Jaun-Ieviņas” (Raunas novads), SIA “Zaļās pēdas” (Rūjienas novads), SIA “Smiltenes koks” (Smiltenes novads), z/s “Lejas Ruķi” (Strenču novads), SIA “Mūrbūdu sidra darītava” (Valkas novads), SIA “Padtex Insulation” (Valmiera), SIA “Meļņi-3” (Varakļānu novads), SIA “RKB Brīvības” (Vecpiebalgas novads).
Vairāk informācijas: Māris Ozols, Vidzemes Uzņēmējdarbības centra vadītājs, maris.ozols PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t.+371 Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 29454752.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts uzsver: “Šāds finansiāls atbalsts ir nepieciešams, lai veicinātu remigrantu saimnieciskās darbības aktivitāti. Par šāda īpaša atbalsta nepieciešamību liecina vairāki veiktie pētījumi - emigrantu un remigrantu aptaujas.” Viena projekta ietvaros maksimālais finansējuma apmērs, ko varēs saņemt, būs 9000 eiro. Katrā plānošanas reģionā tiks atbalstīti vismaz četri projekti. Līdzīgi kā atsevišķās Eiropas Savienības fondu finansētos projektos, arī šajā aktivitātē liela nozīme ir remigranta personiskajam ieguldījumam saimnieciskās darbības īstenošanā vai uzsākšanā. Būs nepieciešamas arī piesaistītās investīcijas un trīs gadu periodā pēc projekta jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) maksājumi. Svarīgs dalības nosacījums par finansējuma piešķiršanu projektam ir, ka remigrants pēc vairāk kā 3 gadu prombūtnes ir atgriezies vai plāno atgriezties Latvijā. Prombūtne ir pierādāma ar paziņošanas faktu par uzturēšanās adresi ārvalstī. Paziņošanas faktam ir jābūt reģistrētam Iedzīvotāju reģistrā. Latvijas pilsonim, Latvijas nepilsonim un personai, kura Latvijā saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās apliecību ir pienākums 30 dienu laikā pēc Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu maiņas vai pēc tam, kad attiecīgās ziņas ir kļuvušas zināmas, paziņot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) par savu, savu nepilngadīgo bērnu un personu, kuras atrodas tās aizgādnībā vai aizbildnībā, dzīvesvietas adresi ārvalstīs. Informācija par nosacījumiem un pieteikšanos finansējuma saņemšanai tiks publicēta Plānošanas reģionu mājaslapās, kā arī mājaslapā www.paps.lv – sadaļā Atbalsts uzņēmējdarbībai. Lai uzsāktu mērķtiecīgu darbu remigrācijas veicināšanai, VARAM sadarbībā ar plānošanas reģioniem 2018. gadā īsteno pilotprojektu “Reģionālais remigrācijas koordinators”. Ikvienam interesentam ir iespēja saņemt reģionālā koordinatora konsultāciju par sev aktuāliem jautājumiem, kas saistīti ar atgriešanos kādā no Latvijas reģioniem. Koordinators vienlaikus ir atbalsta persona, kas palīdz ārvalstīs esošajiem tautiešiem attālināti izvērtēt priekšrocības pārdomātam lēmumam, kā arī sagatavoties, lai veiksmīgi atgrieztos Latvijā. Pirmo piecu darbības mēnešu laikā uzrunātas un pēc atbalsta griezušās ir vairāk kā 700 ģimenes, no kurām 64 ģimenes (149 cilvēki) jau ir atgriezušās un tuvākajā laikā plāno uz dzīvi Latvijā atgriezties vēl 55 ģimenes. Informāciju sagatavoja: Anda Zaļepska Sabiedrisko attiecību speciāliste Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Peldu iela 25, Rīga, LV 1494 Tālr.: 67026905
Tajā stāstu veidā aprakstīti vidusmēra ģimenes mājsaimniecībā esoša auto radīti tēriņi, tāpat mājsaimniecības energoresursu noslogojums svētku laikā. Atspoguļots atsevišķs stāsts par izdevumiem nelielai saimniecībai, kurai malka tiek sagādāta paša spēkiem sev piederošā mežā. Tāpat iekļautas kādas dzīvokļu kooperatīva valdes locekles pārdomas par iespējamo un neiespējamo kolhoza laika mājas renovācijā. Informācija, secinājumi un padomi balstīti uz 2017. un 2018. gadā veiktu enerģijas patēriņa aptauju 94 Dienvidigaunijas un Ziemeļlatvijas ģimenēs, kā arī uz enerģijas monitoringa datiem 20 mājsaimniecībās. Rakstot enerģijas dienasgrāmatu, mājsaimniecības izmantoja dažādas iekārtas un datu avotus - enerģijas patēriņa un mikroklimata monitoringa iekārtas, attālinātos elektrības skaitītājus, apkures un ūdens rēķinus, degvielas čekus un citus. Informācija tika ievākta ar aptauju un tiešās komunikācijas palīdzību. Katrs pats analizēja sev personīgi nozīmīgākos monitoringa rezultātus. Šīs tēmas atspoguļotas vispārīgā un praktiskā veidā, atstājot vietu pārdomām un izpētei gan gudriniekiem, gan zinātkārajiem, dzīves māksliniekiem un no rutīnas atkarīgajiem, taupītājiem un tērētājiem, pilsētniekiem un lauciniekiem, zaļi domājošajiem un naudas cilvēkiem. Kurš zina, tas zina! Kurš gribēs, tas uzzinās! Kurš dara, tas iemācās! Grāmata pieejama: ŠEIT Izdevumu drukātā formātā iespējams saņemt, sazinoties ar Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvjiem. Grāmata tapusi Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Ilgtspējīgas enerģijas sabiedrība” ietvaros. Tā mērķis ir ar dažādu iesaistošu aktivitāšu palīdzību veicināt skolēnu un sabiedrības izpratni par energoefektivitātes jautājumiem, kā arī vērst uzmanību uz izsvērtu enerģijas patēriņa paradumu ievērošanu ikdienā. Papildu informācija: Maija Rieksta, projekta „Ilgtspējīgas enerģijas sabiedrība“ vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, tālr.: +371 26099521, e-pasts: maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv. Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, projekta "Ilgtspējīgas enerģijas sabiedrība" sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, tālr.: +371 28674617, e-pasts: ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv. Augstākminētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
Svētku dalībniekiem būs izdevība vērot, kā brīvdabā top pavārmākslas meistarstiķi - tiek kūpinātas un grilētas Burtnieka ezera zivis, kā vārās zivju zupa un, protams, visu arī nogaršot. Īpašs pārsteigums ēdiena baudītājiem būs pavāru sarūpēts kūpinātu zivju saldējums. Burtnieka ezera zivju bagātīgās garšas un aromātu nianses klātesošajiem atklās “Valmiermuižas alus virtuves” pavārs Aivars Graudiņš un “Valtera restorāna” šefpavārs un saimnieks Valters Zirdziņš. Svinību dalībnieki varēs iegūt savā īpašumā recepšu brošūras ar ierosmēm zivju ēdienu gatavošanai mājās.
Publicitātes foto: Valmiermuižas kultūras biedrība Burtnieka ezera svētku tirgū ar saviem gardumiem un vasaras nogales veltēm tirgosies arī kupls skaits jaunā gardēžu ceļa “Livonijas garša” un tā ceļa posma “Taste HansEATica” pieturvietu saimnieku. Tirgotāji būs saveduši labumus gan ikdienas galdam, gan svētku mirkļu radīšanai. Tirgū būs gan bīdelēti milti, jaunās ražas zirņi, kaņepes, ķiploki, gan maize, dažādi sieri, saldējums, zāļu tējas, medus, dabīgi našķi, kā arī "štengrāki" dzērieni – alus, vīni un uzlējumi. Saimnieki labprāt stāstīs par pacietīgo un rūpīgo darbu, radot savus gardumus, mudinās tos nogaršot un arī iegādāties sev vai ciemakukulim. Svētkos Livonijas garšu ar savu meistarstiķu palīdzību ļaus iepazīt šādas gardēžu pieturvietas: Rūjienas amatnieku biedrība ”Rūzele”, zemnieku saimniecības “Zilūži”, "Kaņepītes", "Buliņi", "Adzelvieši", uzņēmēji no bērzu sulas ražotnes “BIRZĪ”, “Naukšēnu vīna darītavas”, “Veselības laboratorijas”, “Raiskuma labumu darītavas", "Latvijas ķiploka", "55 mārītes", kā arī mājražotāji Ingūna Zukure, Imants Dauksts un citi.
Šoruden tūrisma ceļa “Livonijas garša” un tā ceļa posma “Taste HansEATica” dalībnieki vēl būs sastopami Dzērveņu festivālā Straupes zirgu pastā 7. oktobrī. Gastronomiskā tūrisma piedāvājums Latvijā un Igaunijā – zīmols “Livonijas garša” ar apakšzīmolu “Taste HansEATica” ļauj ceļotājiem izzināt kulināro mantojumu un baudīt sezonālus, vietējos produktus. Projekts tiek īstenots "Interreg Estonia-Latvia" programmas ietvaros no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF). Projekta kopējais ERAF finansējums - 900 820,65 EUR. Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu. Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, kulinārā ceļa “Livonijas garša” sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, tālr.: +371 29334753, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv, www.vidzeme.lv.
Lai remigranti varētu saņemt finansiālo atbalstu, topošajam vai esošajam uzņēmējam ir jāpierāda savas idejas dzīvotspēja, jāapraksta sava biznesa ideja un jānodrošina saimnieciskās darbības projekts ar piesaistītajām investīcijām (kas var būt gan finanšu resursi, gan arī ieguldījums pamatlīdzekļos, kā arī ārējais finansējums) vismaz 50% apmērā no pieprasītās granta summas, kuras maksimālais apmērs var būt 9000 EUR. Turklāt, iesniedzot pieteikumu, potenciālajam granta saņēmējam jāprognozē iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) maksājumu apmērs trīs gadu periodam (t.i. jāveic aprēķini no prognozētā darbinieku atalgojuma). Viens remigrācijas atbalsta pasākuma dalībnieks konkursa ietvaros var saņemt atbalstu vienu reizi. Kopējais pieejamais projektu konkursa finansējums Vidzemes plānošanas reģionā ir 36 tūkstoši eiro. Vēršam uzmanību, ka Vidzemes plānošanas reģiona projektu konkursā startēt aicināti tie remigranti, kuri savu saimniecisko darbību plānojuši attīstīt tieši kādā no VPR novadiem (līdzīgus konkursus izsludinājuši arī pārējie plānošanas reģioni Latvijā). Tāpat aicinām pievērst uzmanību nozarēm un darbībām, kuru attīstībai projekta ietvaros atbalsts nav paredzēts (Ministru Kabineta noteikumu nr. 496 “Remigrācijas atbalsta pasākuma īstenošanas, novērtēšanas un finansēšanas kārtība” 17.punkts).
Nosacījumi un pieteikuma veidlapa 2) Projekta pieteikuma veidlapa (ar skaidrojumiem) 3) De minimis uzskaites veidlapas: - citi saimnieciskās darbības veidi 4) Ministru Kabineta noteikumi nr. 496 “Remigrācijas atbalsta pasākuma īstenošanas, novērtēšanas un finansēšanas kārtība”
Pieteikšanās kārtība Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2018. gada 25. septembris plkst.17:00. Dokumentus projektu konkursam iespējams iesniegt gan klātienē – Vidzemes plānošanas reģiona birojā (Jāņa Poruka ielā 8 – 108, Cēsīs), gan arī nosūtot pa pastu, vai iesniedzot elektroniski (noformētu kā elektronisko dokumentu un parakstītu ar elektronisko parakstu). Aicinām rūpīgi iepazīties ar projekta konkursa nolikumu.
Projektu ideju vērtēšanas kārtība Vidzemes plānošanas reģionā projektu idejas vērtēs komisija 5 cilvēku sastāvā. Projektu pieteikumus vērtēs Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede, Vidzemes Uzņēmējdarbības centra vadītājs Māris Ozols, Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne, finanšu institūcijas ALTUM Vidzemes reģiona vadītāja Olita Untāla un Valmieras Attīstības aģentūras valdes priekšsēdētāja Ilze Eglāja.
Jautājumiem un konsultācijām Aicinām jautājumus par projekta pieteikuma iesniegšanu sūtīt uz e-pasta adresi vidzeme PIE vidzeme PUNKTS lv .
Par remigrācijas atbalsta pasākumu – grantu uzņēmējdarbības uzsākšanai vai īstenošanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātajā Remigrācijas atbalsta pilotprojektā viena no aktivitātēm ir valsts reģionālās attīstības atbalsta pasākums jeb grants uzņēmējdarbības uzsākšanai un īstenošanai. VARAM īstenotie pasākumi remigrācijas veicināšanai ir daļa no kopējās diasporas un remigrācijas politikas un atbalsta instrumentiem, tie ir papildinoši citu iestāžu un institūciju veiktajām un plānotajām aktivitātēm. Par īpaša atbalsta nepieciešamību tieši remigrantiem uzņēmējdarbības uzsākšanai un īstenošanai, liecina LU profesora Mihaila Hazana veiktais pētījums par remigrantu vajadzībām, kura rezultāti rāda, ka trešdaļai respondentu atgriezties Latvijā palīdzētu atbalsta programmas uzņēmējdarbības un personiskā biznesa uzsākšanai. Granti ir ierasts veids, kā valsts un pašvaldības atbalsta uzņēmējdarbību. Jau šobrīd Latvijas iedzīvotājiem daudzās pašvaldībās ir iespējas saņemt grantu uzņēmējdarbības uzsākšanai vai attīstībai. Tāpat līdzīga veida grantus var saņemt LIAA konkursā “Ideju kauss”, Valsts attīstības finanšu institūcijas Altum un Rīgas domes konkursā “Atspēriens”, Valsts attīstības un finanšu institūcijas Altum programmā “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai” u.c. Papildus informācija: Ija Groza, Vidzemes plānošanas reģiona koordinatore remigrācijas jautājumos, mob.t. +371 29287585, ija.groza PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, projekta sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, mob.t. +371 29454752, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Pētījuma autors, Latvijas Vēstures institūta pētnieks, Dr.hist. Muntis Auns, priekšlasījuma tēmu definējis kā “Kas baroja Hanzu? Limbažu saimnieciskā telpa un apdzīvotība 16.-17. gadsimtā." Darba kārtība paredzēta tā, lai uzreiz pēc lasījuma būtu iespēja uzdot interesējošos jautājumus un veidotos dialogs. Otra lekcija būs kopsavilkums par projekta “HANSA” laikā veiktajiem pētījumiem pārējās Latvijas Hanzas pilsētās. Ar kopsakarībām un jaunumiem iepazīstinās Valmieras muzeja vadošā pētniece, Mg.hist. Liene Rokpelne. Pētniece projekta ietvaros apmeklējusi Hanzas galvaspilsētas- Lībekas arhīvu Vācijā, vairākkārtīgi bijusi Berlīnē Prūsijas Slepenajā arhīvā, kur glabājas Vācu ordeņa arhīvs, kas ir saistīts ar Hanzas periodu un Livonijas pilsētu pārvaldi un iesaisti dažādos politiskos notikumos. Autorei izveidojusies laba sadarbība ar Lībekas arhīvu un Hanzas muzeju, viņa dalīsies pieredzē gan no zinātniskā, gan gluži praktiskā viedokļa- kā tas ir pieskarties gadsimtiem senām, vaskā zīmogotām vēstures liecībām. Pasākumu vadīs Limbažu muzeja galvenais speciālists Gundars Plešs, kurš labi pārzina Limbažu vecpilsētas specifiku, Hanzas laiku liecinieces- Limbažu viduslaiku pils būvvēsturi. Noslēgumā apmeklētāji aicināti doties ekskursijā speciālista pavadībā, lai iepazītos ar Hanzas perioda liecībām Limbažu vecpilsētā, pilsētvides unikalitāti, mūsdienu nostādnes vecpilsētas mantojuma saglabāšanā. Interesentus aicinām pieteikt dalību pasākumā līdz 4. septembrim sekojot saitei http://ejuz.lv/hansapetijumi. Vietu skaits ierobežots, dalība bez maksas. Pasākuma programma pieejama šeit. Sadarbojoties 11 Latvijas, Igaunijas un Zviedrijas partneriem, no 2015.gada oktobra līdz 2018.gada decembrim tiek īstenots projekts “Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai”. Projekts tiek realizēts ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda Centrālās Baltijas programmas 2014.-2020.gadam atbalstu, un tā mērķis ir stiprināt vēsturiskās Hanzas savienības vērtības. No Latvijas projektā piedalās Cēsu Kultūras un tūrisma centrs, Kokneses, Limbažu, Pārgaujas un Kuldīgas novadu pašvaldības, kā arī Valmieras pilsētas pašvaldība un Vidzemes plānošanas reģions. Savukārt no Igaunijas projekta partneri ir Pērnavas un Viljandi pilsētu pašvaldības, bet no Zviedrijas – Gotlandes reģions un Gotlandes tūrisma attīstības aģentūra “Inspiration Gotland”, kas ir arī projekta vadošais partneris. Vairāk par projektu lasiet šeit. Sekojiet līdzi projekta aktualitātēm arī projekta Facebook lapā! Informāciju sagatavojusi: Ilze Millere, projekta HANSA koordinatore Limbažos,
Tā ļaus izbaudīt Livonijas garšas, iepazīt Beverīnas novada saimniecībās un apkārtnes mežos sagādātās veltes un piedāvās idejas gardu ēdienu gatavošanai. Svētku meistarklase top Vidzemes plānošanas reģiona un sadarbības partneru veidotā reģionālā tūrisma ceļa “Taste HansEATica” ietvaros un sekmē jaunā Latvijas – Igaunijas tūrisma zīmola “Livonijas garša” atpazīstamību.
Publicitātes fotogrāfija: Vidzemes plānošanas reģions “Īstā latvju saimniece” Zanda Žentiņa kopā ar savu palīdzi meistardarbnīcas dalībniekiem rādīs, kā pagatavot maltīti, kurā apvienojas gan tradicionālais kulinārais mantojums, gan jaunrade. Viņas izmantos vietējos un sezonas produktus, liks lietā zināšanas par vēsturiskām garšām un improvizēs ar produktiem un garšvielām, kādus Livonijas laikā nepazina. Saimnieces palīdzēs saprast līdz šim daudziem nezināmas lietas par produktiem un garšām, tradicionālo Livonijas laika virtuvi. Tā, kopā gatavojot, taps īpaša maltīte meistarklases dalībnieku un viesu priekam. Livonijas laikā galvenokārt ēda liellopu gaļu, tālab meistardarbnīcā maltītei tiks sarūpēta Brenguļu alū gatavota teļa gaļa ar tvaicētiem, apceptiem kailgraudu miežiem un vietējos mežos lasītām baravikām. Ēdiena Livonijas laika garšu bagātinās pļavā plūktas garšvielas. Lai gan viduslaikos tomātus uzskatīja par indīgiem, taču laika gaitā tie iemantoja lielu cilvēku piekrišanu, arī Latvijā. Un kā gan Tomātu svētkos iztikt bez šī dārzeņa cildināšanas! Tāpēc meistarklasē Zanda Žentiņa pamācīs, kā tomātus kopā ar ķiplokiem pārvērst gardā uzkodā. Saldā ēdiena gatavošanā saimnieces atkāpsies no viduslaiku virtuves klasikas un tolaik zināmajiem produktiem. Viņas vairāk uzsvērs tās garšas, kas jābauda vasaras nogalē. Deserts taps no šokolādē mērcēta svaigā Trikātas siera, un to papildinās lielogu mellenes, brūklenes un lazdu rieksti, kuri Livonijas laikā bija ļoti iecienīts našķis. Gan sātīgā pamatēdiena, gan saldā ēdiena gatavošanā izmantos tikai vietējās Beverīnas novada saimniecībās audzētos, lolotos un mežos ievāktos produktus: teļa gaļu, tomātus, garšvielas, ogas, sēnes, sieru, šokolādi. Viduslaiku virtuves noskaņu palīdzēs uzburt Beverīnas amatnieces Līgas Merginas veidotie melnie māla trauki un saimnieču senatnīgie tērpi. Meistardarbnīcā līdzdarbosies tūrisma ceļa “Livonijas garša” un tā ceļa posma “Taste HansEATica” pieturvietu saimnieki un saimnieces, kā arī citi interesenti. Līdzdalība meistardarbnīcās ir bez maksas. Vietu skaits - ierobežots. Dalību lūdzam pieteikt, sūtot e-pastu: evija PIE vinkalniesi PUNKTS lv. Arī Tomātu svētku viesi ir aicināti piestāt meistardarbnīcas norises vietā, lai aprunātos ar saimniecēm, uzzinātu ko jaunu par vēsturiskām garšām un novērtētu pagatavotos ēdienus. Gardēžu ceļa “Taste HansEATica” garšas meistardarbnīcu cikls Vidzemē šogad noslēgsies ar meistarklasi Jērcēnu dienā "Ne pūku, ne spalvu!", kas risināsies 8. septembrī. Gastronomiskā tūrisma piedāvājums Latvijā un Igaunijā – zīmols “Livonijas garša” ar apakšzīmolu “Taste HansEATica” ļauj ceļotājiem izzināt kulināro mantojumu un baudīt sezonālus, vietējos produktus. Projekts tiek īstenots "Interreg Estonia-Latvia" programmas ietvaros no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF). Projekta kopējais ERAF finansējums - 900 820,65 EUR. Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu. Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, kulinārā ceļa “Livonijas garša” sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, tālr.: +371 29334753, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv, www.vidzeme.lv.
Ziņu lapa pieejama: ŠEIT Projekta INSURE mērķis ir palielināt ilgtspējīgu piesārņoto vietu attīrīšanas metožu izmantošanu, uzlabot piesārņoto vietu attīrīšanas vadības metodes, kā arī uzlabot piesārņoto vietu vizualizāciju un prioritizēšanu Centrālbaltijas reģionā, sadarbojoties partnerorganizācijām no Latvijas, Zviedrijas un Somijas. Projekts INSURE tiek īstenots Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam ietvaros. Vairāk informācijas: Maija Rieksta, projekta INSURE vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, mob.t. 26099521, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv.
Uz padomes sēdi bija ieradies arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālās politikas departamenta pārstāvis Varis Putniņš, lai informētu par remigrācijas pilotprojekta norises gaitu, kā arī atbildētu uz pašvaldību pārstāvju jautājumiem. Savā stāstījumā par to, kā norit remigrācijas koordinatoru darbs un kādus rezultātus tie sasnieguši, V.Putniņš atzina, ka "pilotprojekts jau šobrīd ir pārsniedzis visas gaidas" - apzināts ievērojams skaits ārvalstīs dzīvojošo latviešu, un jūlijā apkopotie dati liecina, ka Latvijā pilotprojekta ietvaros kopumā atgriezušās 64 ģimenes. Komentējot ieceri finansiāli atbalstīt remigrantus, mudinot tos uzsākt vai attīstīt uzņēmējdarbību reģionos, V.Putniņš atzina, ka šobrīd plānotais atbalsta apjoms nav liels (plānots, ka maksimālais atbalsts vienai projekta idejai nevar pārsniegt 9000 eiro), atgādinot, ka šis pagaidām ir pilotprojekts, taču vienlaikus piebilstot, ka projektam noteikti būtu jāturpinās arī nākamos gadus, nodrošinoties, ka iztērētie resursi sevi atpelnītu. Tostarp V.Putniņš uzsvēra, ka jāturpina izmantot prasmes un zināšanas, ko ieguvuši remigrācijas koordinatori saziņai ar ārvalstīs dzīvojošajiem. Vārds tika dots arī remigrācijas koordinatorei Vidzemes plānošanas reģionā - Ijai Grozai, kura klātesošajiem stāstīja par sava darba rezultātiem kopš piloprojekts uzsācies. Pilotprojekts uzsākās 2018. gada 1.martā, un līdz šim brīdim I.Groza sazinājusies ar 65 ģimenēm, no kurām 50 ģimenēm sagatavojusi individualizētus piedāvājumus, atbildot arī uz dažādiem jautājumiem un neskaidrībām. Kopumā līdz šim brīdim pilotprojekta ietvaros Vidzemē uz dzīvi no ārvalstīm atgriezušās jau 13 ģimenes, savukārt vēl 15 ģimenes plāno atgriezties vēl šogad vai vēlākais nākamgad. Tāpat I.Groza pašvaldību pārstāvjus informēja par biežāk uzdotajiem jautājumiem. Remigrācijas koordinatorei ik dienas nākas meklēt atbildes uz dažādiem jautājumiem, piemēram, kā nodrošināt bērnam skolā asistentu, ja šobrīd bērns nerunā latviešu valodā; kā pārreģistrēt ārvalstīs esošu uzņēmumu uz Latviju; kā pielīdzināt ārvalstīs iegūto izglītību; kā atjaunot autovadītāja apliecību; kāda ir kārtība, kā veicama uzkrājumu deklarēšana u.c. Savu stāstījumu I. Groza noslēdza ar secinājumu, ka liela ietekme uz remigrantu lēmumu par atgriešanos ir ģimenei, draugiem, kā arī noskaņojumam, kas valda apkārtējā sabiedrībā. Diskutējot par remigrācijas pilotprojektā iecerēto, pašvaldību pārstāvji vērsa uzmanību uz to, ka nozīmīgs ir arī preventīvais darbs, lai apturētu aizbraucēju plūsmu, kā arī rosināja izmantot pilotprojekta gaitā radušos secinājumus, lai uzlabotu pašmāju vidi, piemēram, reaģējot uz remigrantu komentāriem par valsts iestāžu komunikāciju ar iedzīvotājiem, atbildot uz kādu tiem aktuālu jautājumu. Pilotprojekta mērķgrupas pārstāvji ne reizi vien aizrādījuši, ka saņemtās atbildes uz jautājumiem ir ļoti formālas, skaidrotas, citējot normatīvo aktu pantus, tādējādi apgrūtinot saprast atbildi pēc būtības. Tieši tāpēc augsti vērtēta iespēja sazināties ar remigrācijas koordinatoriem un brīvas sarunas formā noskaidrot sev interesējošos jautājumus. Sēdes laikā padomes locekļi apstiprināja arī Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) publisko pārskatu par 2017. gadu, kas pieejams ikvienam interesentam VPR mājaslapā www.vidzeme.lv (Vidzemes plānošanas reģions – Nolikumi un Publiskie gada pārskati). Tāpat sēdes laikā klātesošie uzklausīja Drošības policijas pārstāvi par pašvaldību lomu terorisma novēršanā un apkarošanā, tai skaitā par papildus drošības pasākumiem, kas būtu jāievēro, organizējot masveida pasākumus. Papildu informācija: Guna Kalniņa-Priede, Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja, mob.t. +371 29477997, guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv
Vērtējot projekta partneru ieguldījumu, Igaunijas – Latvijas programmas sekretariāta pārstāve Janika Frīdentāle uzsvēra, ka šis bija ambiciozs projekts, ar nozīmīgu mērķi. "Jāatzīst, ka informācija ir nonākusi līdz ļoti daudz iesaistītajām pusēm. Ja salīdzina, šobrīd šis ir vienīgais projekts programmā, kas informatīvi ir spējis aizsniegt tik plašu mērķauditoriju." Savukārt Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Maija Rieksta pauda, ka sabiedrības paradumu maiņa ir ilgstošs un laikietilpīgs process. “Lielākais ieguvums, kas izriet no projekta, ir aktīvā darbība pilota skolās, kur skolēni skolotāju pavadībā “Enerģijas pulciņos” apguva labas prakses energoresursu lietošanā un pētīja ikdienā notiekošas sakarības. Skolēni tālāk ir tie, kas iet mājās un stāsta vecākiem par to, kā labāk saimniekot, veidojot arī daļu no jaunas augošās paaudzes ar citiem paradumiem. Tāpat ieguvums ir ikviens uzrnātais sabiedrības pārstāvis, kurš šobrīd kaut vienu lietu ikdienā dara efektīvāk,” atzīst M. Rieksta. Projekta ietvaros pagājušajā mācību gadā skolēni darbojās speciāli šim nolūkam organizētos “Enerģijas pulciņos” pilotskolās Vidzemē – Lizuma vidusskolā, Valmieras Viestura vidusskolā, kā arī Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā. Praktiskākam mācību procesam skolas tika aprīkotas ar iekārtām energoefektivitātes izzināšanai, kas ļāva skolas personālam un bērniem izdarīt secinājumus par apgaismojumu, siltumu un citu energoresursu patēriņu skolā. Papildus organizētas izzinošas ekskursijas, kā arī video konkurss skolēniem un viņu ģimenēm. Projekta ietvaros arī skolu skolotāji piedalījās apmācībās par energoefektivitātes tematiku. Vēršoties pie sabiedrības gan informatīvas kampaņas, gan praktisku aktivitāšu ietvaros rosināts aizdomāties par iespējamiem ieguvumiem mājsaimniecībām, t.sk. finansiāliem, pārdomāti izmantojot energoresursus savās mājās un darba vietā. Aktīvi mājsaimniecību pārstāvji un skolotāji no Valmieras, Alūksnes un Igaunijas pilsētas Reuges iepazinās ar vairākiem iespaidīgiem energoobjektiem Latvijā, izzinot veidus pilnvērtīgai enerģijas ražošanai un pārstrādei. Tāpat sabiedrības pārstāvjus aicinājām iepazīties ar mūsdienu mājsaimniecību tehnoloģijām lekcijā Energoefektivitātes centrā, kur varēja uzzināt daudz noderīgu padomu, kā ietaupīt gan energoresursus, gan naudu. Pulcējot vairākus desmitus diskusijas dalībnieku, šovasar Vidzemes plānošanas reģions sarunu festivālā „Lampa“ organizēja diskusiju "Kā būt energoefektīvam ikdienā?". Papildus radīta televīzijas rubrika “Ilgtspējīgas enerģijas sabiedrība”, vidzemniekus iepazīstinot ar entuziastiskiem cilvēkiem, kas projekta aktivitāšu iespaidā mainījuši savus ikdienas paradumus. Sižetu tapšanai viņi vēra sava nama durvis filmēšanas kamerām un dalījās pieredzē ar panākumiem energoresursu taupīšanā. Projektā iesaistītās Alūksnes novada pašvaldības projektu vadītaja Santa Supe vērtē: „Projekts ļāva atklāt, ka ikviens no mums var pārdomāt savu ikdienas rutīnu. Darbā, mājās, skolā, jebkurā situācijā varam piedomāt pie mazām sadzīves lietām, kas kopā veido diezgan ievērojamas izmaiņas. Nekas tā nerosina uz pārmaiņām kā regulāri paša veikti pieraksti un analīze, jo tas palīdz sagraut tos mītus, ko sev esam radījuši. Mazās lietas neprasa milzu ieguldījumus, tikai pieraduma izstrādāšanos – aizvērt krānu, kamēr tīrām zobus vai lietojam ziepes, uzvārīt tikai tik ūdens, cik nepieciešams, izmantot auduma iepirkumu maisiņu, atkaļķot sadzīves tehniku, pēdējam izslēgt gaismu, piezīmēm darbā izmantot no vienas puses aprakstītu papīru. To tik tiešām var ikviens!”. Aktivitātes rezultējušās arī vairākos vērtīgos materiālos, ko aicināts izmantot ikviens. Skolēnu “Enerģijas pulciņu” darba vadīšanai tapa mūsdienīgs un profesionāls materiāls ar darba lapām skolēniem par enerģiju. Jebkuras skolas skolotājam ir iespējams izmantot šo kā mācību materiālu nodarbībās jau ar tuvojošos mācību gadu.
Projekts "Ilgtspējīgas enerģijas sabiedrība” īstenots Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020. gadam ietvaros. Vairāk informācijas: http://www.trea.ee/sec/lv/. Aktivitātes īstenotas no 2017. gada marta. Papildu informācija: Maija Rieksta, projekta vadītāja, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv. Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, projekta sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, tālr.: +371 28674617, e-pasts: ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv.
Augstākminētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
Pasākuma mērķis ir iepazīstināt ar jaunākajiem datiem un ziņojumiem par uzņēmējdarbības un inovāciju atbalsta sistēmu, Vidzemes mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) uzņēmējdarbības attīstības, internacionalizācijas un inovāciju, barjerām un vajadzībām, kā arī iespējamiem risinājumiem reģiona uzņēmumu internacionalizācijas stiprināšanai. Uz jauniem sasniegumiem un inovatīviem risinājumiem uzņēmējdarbībā klātesošos iedvesmos pētniece un projektu eksperte Jana Simanovska, iepazīstinot ar aprites ekonomikas iespējām uzņēmējdarbībā. Pasākuma dienaskārtību skatīt šeit. Esošie apstākļi uzņēmējdarbības t.sk. inovāciju un internacionalizācijas atbalsta sistēmā rosina meklēt jaunus risinājumus tās pilnveidei. Pie esošā atbalsta instrumentu daudzveidības un sadrumstalotās pārvaldības, ir nepieciešams izveidot efektīvu uzņēmējdarbības atbalsta sistēmu Vidzemē. VPR ir uzsācis darbu pie potenciāla risinājuma uzņēmējdarbības sistēmas vienošanai, tāpēc jau šobrīd aktīvi tiek stiprināta sadarbība ar reģiona pašvaldībām, izglītības iestādēm, biznesa atbalsta organizācijām, pētniecības institūtiem, kā arī nozares uzņēmumiem. Balstoties datos par MVU vajadzībām, kā arī uzņēmējdarbības un inovāciju atbalsta sistēmas apskatā, tiks vadītas sarunas un rosināta ideju apmaiņa par to, kā esošā atbalsta sistēma būtu jāpilnveido, lai tā apmierinātu MVU vajadzības. Nozīmīgs atbalsts reģiona uzņēmējdarbības internacionalizācijas stiprināšanai būs VPR īstenotā projekta “GoSmart BSR” ietvaros izveidotais pārrobežu sadarbības tīkls. Tā testēšanas ietvaros vairākiem Vidzemes uzņēmējiem būs iespēja atrast sadarbības partnerus kādā no projekta partnervalstīm Baltijas jūras reģionā uzņēmuma internacionalizācijas nolūkos. Savukārt projekta “SUPER” ietvaros tiks meklēti risinājumi, kā veicināt videi draudzīgu inovāciju attīstību reģionā, ņemot par piemēru partnervalstu labās prakses piemērus. Potenciālās sadarbības formas un partneri tiks meklēti vadoties no visā Baltijas jūras reģionā definētajām, kopējām viedās specializācijas jomām. Izvērtējot gan statistiskos rādītājus, gan jomu attīstības tendences un projekta partneru reģionu specifikas, eksperti no Hamburgas starptautiskās ekonomikas institūta un Belastokas universitātes ir definējuši 7 viedās specializācijas jomas, tai skaitā informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT), veselība un uzturs, ražošana un rūpniecība u.c. Šobrīd VPR arī iniciē diskusiju par to kā reģionā attīstīt IKT balstītu videi draudzīgu inovāciju rašanos, tādā veidā apvienojot reģionam divu nozīmīgu jomu sadarbību. Iepriekš notikušajās sanāksmēs, kuru laikā VPR pārstāvji tikās ar biznesa atbalsta organizācijām, pašvaldībām un uzņēmējiem, secināts, ka pašreiz atbalsta sistēmu un instrumentu gūzmā nereti uzņēmēji vai citu atbalsta institūciju pārstāvji un pašvaldības neprot noorientēties, tāpēc inovāciju brokerim jeb pārrobežu sadarbības tīkla uzturētājam katrā reģionā, kā reālai, sasniedzamai personai, būtu jānodrošina informācijas ievākšana, uzturēšana un nodrošināšana gan inovāciju un viedās specializācijas atbalstam, gan uzņēmējdarbības uzsākšanas, finansējuma piesaistīšanas un infrastruktūras pieejamības jautājumos. Turklāt projekts “SUPER” paredz izstrādāt rīcības plānu, kas apkopos reģionā pieejamos inovāciju un videi draudzīgu inovāciju atbalsta sistēmas elementus un izstrādās rīcības plānu sadarbības stiprināšanai un pilnveidei gan reģionālā, gan nacionālā līmenī ar mērķi veicināt tieši eko-inovāciju attīstību. Paredzēts, ka sanāksmes laikā gūtie secinājumi un izstrādātie risinājumi tiks izmantoti kā bāze tālākām projekta aktivitātēm. Jau oktobrī projekta GoSmart BSR partneri, par pamatu ņemot pašreizējās atbalsta sistēmas nepieciešamos uzlabojumus, uzņēmēju interviju rezultātus un pasākuma laikā gūto informāciju un idejas, sāks veidot pārrobežu sadarbības tīkla pakalpojumu pakas, lai jau nākamajā gadā kopā ar uzņēmējiem to funkcionalitāti varētu pārbaudīt praksē. Pasākums tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam projekta „GoSmart BSR” un programmas Interreg Europe 2014.-2020.gadam projekta “SUPER” aktivitāšu ietvaros. Projektu “GoSmart BSR” īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar 7 partneriem Baltijas jūras reģionā ar mērķi palielināt inovāciju ieviesēju (inovāciju starpnieku, iestāžu, pētniecības iestāžu, uzņēmumu) kapacitāti, lai piemērotu viedas specializācijas pieeju. Projekta “SUPER” mērķis ir attīstīt videi draudzīgas uzņēmējdarbības un inovācijas atbalsta sistēmas partneru reģionos. Vairāk par abiem projektiem iespējams uzzināt www.vidzeme.lv.
Papildu informācija: Santa Niedola, projekta "GoSmart BSR" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.niedola PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 26674261. Laima Engere, projekta “SUPER” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, mob.t. +371 28376912, laima.engere@vidzeme. Informāciju sagatavojusi: Liene Sarapova, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, liene.sarapova PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 22307826. Projekta mājaslapa: https://gosmartbsr.eu/
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Sestdien, 18. augustā, piecu ceļu krustpunktā – Raunā pulcēsies garšu radītāji un baudītāji, lai cildinātu visu garšu karali – ķiploku. Festivāla “Rodam Raunas novadā” ietvaros līdz ar dažādām aktivitātēm gan lieliem, gan maziem, īpaša uzmanība tiks pievērsta garšaugam, kas, smaržai un garšai apvienojoties, piešķir jebkuram ēdienam atšķirīgu niansi.
Piektdien, 17.augustā Lubānas novada “Ezerniekos” pulcēsies 26 enerģiski un darbīgi uzņēmēji, kurus godināšanai izvirzījušas Vidzemes reģiona pašvaldības. Vidzemnieku Dārza svētki allaž bijuši gaidīts pasākums, jo tajā ik gadu atzinību par savu darbu saņem gan drosmīgi un idejām bagāti jaunie, gan arī jau sevi pierādījuši un stabilitāti ieguvuši uzņēmēji. Taču, kā atzīst iepriekšējo gadu stāstu varoņi, atrasties starp “savējiem”, kurus vieno neatlaidība, darba mīlestība un spēja uzdrīkstēties, iedvesmo un spēcina ne tikai tos, kas atrodas sveicēju pulkā, bet arī pašus uzņēmējus rosina turpināt iesākto, vienam no otra mācoties.
18. augustā no plkst. 10:00 līdz plkst. 19:00 Rīgas svētku ietvaros Esplanādes parkā projekta HANSA pilsētas – Koknese, Kuldīga, Straupe, Limbaži un Cēsis – aicinās uz virkni daudzveidīgu aktivitāšu, piedāvājot rīdziniekiem un svētku viesiem iepazīt un izpētīt vēsturisko Hanzas laiku un tā mantojumu mūsdienās.
Vidzemnieku dārza svētki 2018. gada 17.augustā norisinājās jau septīto gadu pēc kārtas. Saulainajā pēcpusdienā Lubānas novada “Ezerniekos”, pašā Salas ezera krastā pulcējās vairāk nekā simts vidzemnieku, starp kuriem bija arī 26 enerģiski uzņēmēji, kurus šī gada “Vidzemes stāsti 2018” nominācijai bija izvirzījušas 26 Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības.
Vidzemes plānošanas reģiona sauklis – Vidzeme – ceļš ved augšup! – rosina ticēt panākumiem un aicina darboties! Iedvesmojieties no apkārtējo pieredzes un darbojieties arī jūs!
2018. gada 15. augustā stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi par “Remigrācijas atbalsta pasākuma īstenošanas, novērtēšanas un finansēšanas kārtība”, kas nosaka kārtību, kādā īsteno, novērtē un finansē valsts reģionālās attīstības atbalsta pasākumu – remigrācijas atbalstu.
Izanalizējot mājsaimniecību paradumus Latvijā un Igaunijā, radīts viegli lasāms un interesants izdevums par energoresursu izmantošanu “Enerģiski cilvēki: 6 enerģijas dienasgrāmatas”. Tajā apkopoti sešu mājsaimniecību enerģijas patēriņa paradumi kopskatā ar dažādām ikdienas situācijām ar kurām saskaramies, tāpēc tā ir noderīga lasāmviela ikvienam.
Energoresursus izmantojam visi, sākot ar ūdens vārīšanu rīta kafijai, zobu tīrīšanu vakarā, siltumu istabā un ledu ledusskapī. Tomēr, vai zinām, kādus energoresursus ikdienā tērējam visvairāk un, kas sastāda lielākos mājsaimniecību izdevumus? Kādas ir mūsu ikdienas paradumu atstātās pēdas vidē un ietekme uz klimata izmaiņām pasaulē? Energoefektivitātes projekta “Ilgtspējīgas enerģijas sabiedrība” ietvaros, sadarbojoties ar partneriem no Vidzemes plānošanas reģiona, Alūksnes novada pašvaldības un Reuges pašvaldības, Tartu reģionālā Enerģijas aģentūra izveidojusi izdevumu, kurā aprakstītas saistības inženierijas un patērētāja uzvedībā, veidoti sešu dažādu cilvēku, grāmatas galveno varoņu enerģijas patēriņa portreti.
Jau sestdien, 25. augustā, Burtniekos, pie Burtnieku centra laivu kanāla, tuvi un tāli viesi varēs svinēt pirmos Burtnieka ezera svētkus. Svinībās būs vieta sportiskiem, izklaidējošiem un kulturāliem notikumiem, bet īpaša vieta svinībās būs ierādīta gardēdības norisēm. No plkst. 12.00 līdz 16.00 gan lieli, gan mazi apmeklētāji varēs gūt patīkamas garšas sajūtas, apmeklējot iemīļoto mājražotāju tirdziņu “Gardu muti”, ko šoreiz kuplinās gardēžu tūrisma ceļa “Livonijas garša” tirgotāju sagādātie labumi. Degustācijās būs iespēja nobaudīt Burtnieka ezera veltes, kuru pagatavošanu būs iedvesmojušas senās Livonijas garšas.
Vidzemes plānošanas reģions no 2018. gada 24. augusta līdz 2018. gada 25. septembrim izsludina uzņēmējdarbības projektu konkursu, lai sniegtu finansiālu atbalstu remigrantiem uzņēmējdarbības uzsākšanai vai attīstīšanai Vidzemē. Projektu konkursā aicināti piedalīties tie remigranti, kuri bijuši ilgstoši (vismaz 3 gadus) prom no Latvijas un vai nu plāno atgriezties uz dzīvi Latvijā, vai to jau izdarījuši un deklarējuši savu dzīvesvietu šeit, taču ne ilgāk kā pirms gada.
6. septembrī pl.10 Limbažu Galvenajā bibliotēkā notiks konference «Hanza un lokālā vēsture. Jaunākie pētījumi», kurā tās apmeklētājiem būs iespēja uzzināt kādi pētījumi veikti projekta “HANSA” realizācijas laikā sešās Latvijas Hanzas pilsētās- Cēsīs, Kuldīgā, Koknesē, Limbažos, Straupē un Valmierā. Interesentiem būs iespēja uzzināt par pētījumu, kas veikts Limbažiem „Limbažu pilsēta un mikroreģiona saimnieciskā telpa un apdzīvotība Hanzas periodā”. 
Sestdien, 1. septembrī, no plkst. 12.00 – 14.00 Brenguļu Tomātu svētku viesi un kulinārijas interesenti tiek gaidīti Brenguļu alus sētā, lai izjustu ēst gatavošanas prieku kulinārajā meistarklasē, kurai ierosmes un noskaņas būs aizgūtas no Livonijas laika virtuves. Meistardarbnīcā kopā ar saimniecības “Vīnkalni” saimnieci meistaros maltīti ar trīs ēdieniem.
Projektā INSURE izdota informatīvā ziņu lapa, kurā atspoguļots partneru paveiktais laika posmā no 2018. gada februāra līdz augustam.
Piektdien, 24.augustā Valmierā uz sēdi pulcējās Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padome. Būtiskākais no jautājumiem šoreiz skāra remigrācijas projekta ieviešanu – padome lēma par vērtēšanas komisijas sastāvu, kā arī apstiprināja nolikumu projekta konkursam, kura ietvaros tiks sniegts finansiāls atbalsts remigrantiem uzņēmējdarbības uzsākšanai vai attīstīšanai Vidzemē. Informāciju par izsludināto projektu konkursu aicinām lasīt 
Pēdējā pusotra gada laikā Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar partneriem no Latvijas un Igaunijas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Ilgtspējīgas enerģijas sabiedrība” ietvaros ir īstenojis virkni aktivitāšu, kas vērstas uz izpratnes veicināšanu sabiedrībā par saprātīgu energoresursu izmantošanu ikdienā. Projektam noslēdzoties partneri secina, ka dažādu iesaistošu aktivitāšu ietvaros Vidzemē ir izdevies gan skolēniem pilotskolās, gan plašākai sabiedrībai rosināt izpratni par to, ka energoefektivitāte ir iespējama ne tikai pārliecinātiem vides entuziastiem, bet ikvienam no mums.
Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) pārstāvji 14.septembrī plkst. 10:00, koncertzāles “Valmiera” semināru telpā aicina biznesa atbalsta organizācijas, pašvaldību attīstības un uzņēmējdarbības speciālistus, kā arī nevalstiskās organizācijas uz iedvesmojošu informācijas un ideju apmaiņas pasākumu.