.png)
|
Arhīva kalendārs
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts uzsver: “Šāds finansiāls atbalsts ir nepieciešams, lai veicinātu remigrantu saimnieciskās darbības aktivitāti. Par šāda īpaša atbalsta nepieciešamību liecina vairāki veiktie pētījumi - emigrantu un remigrantu aptaujas.” Viena projekta ietvaros maksimālais finansējuma apmērs, ko varēs saņemt, būs 9000 eiro. Katrā plānošanas reģionā tiks atbalstīti vismaz četri projekti. Līdzīgi kā atsevišķās Eiropas Savienības fondu finansētos projektos, arī šajā aktivitātē liela nozīme ir remigranta personiskajam ieguldījumam saimnieciskās darbības īstenošanā vai uzsākšanā. Būs nepieciešamas arī piesaistītās investīcijas un trīs gadu periodā pēc projekta jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) maksājumi. Svarīgs dalības nosacījums par finansējuma piešķiršanu projektam ir, ka remigrants pēc vairāk kā 3 gadu prombūtnes ir atgriezies vai plāno atgriezties Latvijā. Prombūtne ir pierādāma ar paziņošanas faktu par uzturēšanās adresi ārvalstī. Paziņošanas faktam ir jābūt reģistrētam Iedzīvotāju reģistrā. Latvijas pilsonim, Latvijas nepilsonim un personai, kura Latvijā saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās apliecību ir pienākums 30 dienu laikā pēc Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu maiņas vai pēc tam, kad attiecīgās ziņas ir kļuvušas zināmas, paziņot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) par savu, savu nepilngadīgo bērnu un personu, kuras atrodas tās aizgādnībā vai aizbildnībā, dzīvesvietas adresi ārvalstīs. Informācija par nosacījumiem un pieteikšanos finansējuma saņemšanai tiks publicēta Plānošanas reģionu mājaslapās, kā arī mājaslapā www.paps.lv – sadaļā Atbalsts uzņēmējdarbībai. Lai uzsāktu mērķtiecīgu darbu remigrācijas veicināšanai, VARAM sadarbībā ar plānošanas reģioniem 2018. gadā īsteno pilotprojektu “Reģionālais remigrācijas koordinators”. Ikvienam interesentam ir iespēja saņemt reģionālā koordinatora konsultāciju par sev aktuāliem jautājumiem, kas saistīti ar atgriešanos kādā no Latvijas reģioniem. Koordinators vienlaikus ir atbalsta persona, kas palīdz ārvalstīs esošajiem tautiešiem attālināti izvērtēt priekšrocības pārdomātam lēmumam, kā arī sagatavoties, lai veiksmīgi atgrieztos Latvijā. Pirmo piecu darbības mēnešu laikā uzrunātas un pēc atbalsta griezušās ir vairāk kā 700 ģimenes, no kurām 64 ģimenes (149 cilvēki) jau ir atgriezušās un tuvākajā laikā plāno uz dzīvi Latvijā atgriezties vēl 55 ģimenes. Informāciju sagatavoja: Anda Zaļepska Sabiedrisko attiecību speciāliste Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Peldu iela 25, Rīga, LV 1494 Tālr.: 67026905
Tajā stāstu veidā aprakstīti vidusmēra ģimenes mājsaimniecībā esoša auto radīti tēriņi, tāpat mājsaimniecības energoresursu noslogojums svētku laikā. Atspoguļots atsevišķs stāsts par izdevumiem nelielai saimniecībai, kurai malka tiek sagādāta paša spēkiem sev piederošā mežā. Tāpat iekļautas kādas dzīvokļu kooperatīva valdes locekles pārdomas par iespējamo un neiespējamo kolhoza laika mājas renovācijā. Informācija, secinājumi un padomi balstīti uz 2017. un 2018. gadā veiktu enerģijas patēriņa aptauju 94 Dienvidigaunijas un Ziemeļlatvijas ģimenēs, kā arī uz enerģijas monitoringa datiem 20 mājsaimniecībās. Rakstot enerģijas dienasgrāmatu, mājsaimniecības izmantoja dažādas iekārtas un datu avotus - enerģijas patēriņa un mikroklimata monitoringa iekārtas, attālinātos elektrības skaitītājus, apkures un ūdens rēķinus, degvielas čekus un citus. Informācija tika ievākta ar aptauju un tiešās komunikācijas palīdzību. Katrs pats analizēja sev personīgi nozīmīgākos monitoringa rezultātus. Šīs tēmas atspoguļotas vispārīgā un praktiskā veidā, atstājot vietu pārdomām un izpētei gan gudriniekiem, gan zinātkārajiem, dzīves māksliniekiem un no rutīnas atkarīgajiem, taupītājiem un tērētājiem, pilsētniekiem un lauciniekiem, zaļi domājošajiem un naudas cilvēkiem. Kurš zina, tas zina! Kurš gribēs, tas uzzinās! Kurš dara, tas iemācās! Grāmata pieejama: ŠEIT Izdevumu drukātā formātā iespējams saņemt, sazinoties ar Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvjiem. Grāmata tapusi Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Ilgtspējīgas enerģijas sabiedrība” ietvaros. Tā mērķis ir ar dažādu iesaistošu aktivitāšu palīdzību veicināt skolēnu un sabiedrības izpratni par energoefektivitātes jautājumiem, kā arī vērst uzmanību uz izsvērtu enerģijas patēriņa paradumu ievērošanu ikdienā. Papildu informācija: Maija Rieksta, projekta „Ilgtspējīgas enerģijas sabiedrība“ vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, tālr.: +371 26099521, e-pasts: maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv. Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, projekta "Ilgtspējīgas enerģijas sabiedrība" sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, tālr.: +371 28674617, e-pasts: ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv. Augstākminētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
Svētku dalībniekiem būs izdevība vērot, kā brīvdabā top pavārmākslas meistarstiķi - tiek kūpinātas un grilētas Burtnieka ezera zivis, kā vārās zivju zupa un, protams, visu arī nogaršot. Īpašs pārsteigums ēdiena baudītājiem būs pavāru sarūpēts kūpinātu zivju saldējums. Burtnieka ezera zivju bagātīgās garšas un aromātu nianses klātesošajiem atklās “Valmiermuižas alus virtuves” pavārs Aivars Graudiņš un “Valtera restorāna” šefpavārs un saimnieks Valters Zirdziņš. Svinību dalībnieki varēs iegūt savā īpašumā recepšu brošūras ar ierosmēm zivju ēdienu gatavošanai mājās.
Publicitātes foto: Valmiermuižas kultūras biedrība Burtnieka ezera svētku tirgū ar saviem gardumiem un vasaras nogales veltēm tirgosies arī kupls skaits jaunā gardēžu ceļa “Livonijas garša” un tā ceļa posma “Taste HansEATica” pieturvietu saimnieku. Tirgotāji būs saveduši labumus gan ikdienas galdam, gan svētku mirkļu radīšanai. Tirgū būs gan bīdelēti milti, jaunās ražas zirņi, kaņepes, ķiploki, gan maize, dažādi sieri, saldējums, zāļu tējas, medus, dabīgi našķi, kā arī "štengrāki" dzērieni – alus, vīni un uzlējumi. Saimnieki labprāt stāstīs par pacietīgo un rūpīgo darbu, radot savus gardumus, mudinās tos nogaršot un arī iegādāties sev vai ciemakukulim. Svētkos Livonijas garšu ar savu meistarstiķu palīdzību ļaus iepazīt šādas gardēžu pieturvietas: Rūjienas amatnieku biedrība ”Rūzele”, zemnieku saimniecības “Zilūži”, "Kaņepītes", "Buliņi", "Adzelvieši", uzņēmēji no bērzu sulas ražotnes “BIRZĪ”, “Naukšēnu vīna darītavas”, “Veselības laboratorijas”, “Raiskuma labumu darītavas", "Latvijas ķiploka", "55 mārītes", kā arī mājražotāji Ingūna Zukure, Imants Dauksts un citi.
Šoruden tūrisma ceļa “Livonijas garša” un tā ceļa posma “Taste HansEATica” dalībnieki vēl būs sastopami Dzērveņu festivālā Straupes zirgu pastā 7. oktobrī. Gastronomiskā tūrisma piedāvājums Latvijā un Igaunijā – zīmols “Livonijas garša” ar apakšzīmolu “Taste HansEATica” ļauj ceļotājiem izzināt kulināro mantojumu un baudīt sezonālus, vietējos produktus. Projekts tiek īstenots "Interreg Estonia-Latvia" programmas ietvaros no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF). Projekta kopējais ERAF finansējums - 900 820,65 EUR. Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu. Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, kulinārā ceļa “Livonijas garša” sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, tālr.: +371 29334753, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv, www.vidzeme.lv. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
2018. gada 15. augustā stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi par “Remigrācijas atbalsta pasākuma īstenošanas, novērtēšanas un finansēšanas kārtība”, kas nosaka kārtību, kādā īsteno, novērtē un finansē valsts reģionālās attīstības atbalsta pasākumu – remigrācijas atbalstu.
Izanalizējot mājsaimniecību paradumus Latvijā un Igaunijā, radīts viegli lasāms un interesants izdevums par energoresursu izmantošanu “Enerģiski cilvēki: 6 enerģijas dienasgrāmatas”. Tajā apkopoti sešu mājsaimniecību enerģijas patēriņa paradumi kopskatā ar dažādām ikdienas situācijām ar kurām saskaramies, tāpēc tā ir noderīga lasāmviela ikvienam.
Energoresursus izmantojam visi, sākot ar ūdens vārīšanu rīta kafijai, zobu tīrīšanu vakarā, siltumu istabā un ledu ledusskapī. Tomēr, vai zinām, kādus energoresursus ikdienā tērējam visvairāk un, kas sastāda lielākos mājsaimniecību izdevumus? Kādas ir mūsu ikdienas paradumu atstātās pēdas vidē un ietekme uz klimata izmaiņām pasaulē? Energoefektivitātes projekta “Ilgtspējīgas enerģijas sabiedrība” ietvaros, sadarbojoties ar partneriem no Vidzemes plānošanas reģiona, Alūksnes novada pašvaldības un Reuges pašvaldības, Tartu reģionālā Enerģijas aģentūra izveidojusi izdevumu, kurā aprakstītas saistības inženierijas un patērētāja uzvedībā, veidoti sešu dažādu cilvēku, grāmatas galveno varoņu enerģijas patēriņa portreti.
Jau sestdien, 25. augustā, Burtniekos, pie Burtnieku centra laivu kanāla, tuvi un tāli viesi varēs svinēt pirmos Burtnieka ezera svētkus. Svinībās būs vieta sportiskiem, izklaidējošiem un kulturāliem notikumiem, bet īpaša vieta svinībās būs ierādīta gardēdības norisēm. No plkst. 12.00 līdz 16.00 gan lieli, gan mazi apmeklētāji varēs gūt patīkamas garšas sajūtas, apmeklējot iemīļoto mājražotāju tirdziņu “Gardu muti”, ko šoreiz kuplinās gardēžu tūrisma ceļa “Livonijas garša” tirgotāju sagādātie labumi. Degustācijās būs iespēja nobaudīt Burtnieka ezera veltes, kuru pagatavošanu būs iedvesmojušas senās Livonijas garšas.
