Arhīva kalendārs

Piektdien, 24.augustā Valmierā uz sēdi pulcējās Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padome. Būtiskākais no jautājumiem šoreiz skāra remigrācijas projekta ieviešanu – padome lēma  par vērtēšanas komisijas sastāvu, kā arī apstiprināja nolikumu projekta konkursam, kura ietvaros tiks sniegts finansiāls atbalsts remigrantiem uzņēmējdarbības uzsākšanai vai attīstīšanai Vidzemē. Informāciju par izsludināto projektu konkursu aicinām lasīt šeit.

Uz padomes sēdi bija ieradies arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālās politikas departamenta pārstāvis Varis Putniņš, lai informētu par remigrācijas pilotprojekta norises gaitu, kā arī atbildētu uz pašvaldību pārstāvju jautājumiem. Savā stāstījumā par to, kā norit remigrācijas koordinatoru darbs un kādus rezultātus tie sasnieguši, V.Putniņš atzina, ka "pilotprojekts jau šobrīd ir pārsniedzis visas gaidas" - apzināts ievērojams skaits ārvalstīs dzīvojošo latviešu, un jūlijā apkopotie dati liecina, ka Latvijā pilotprojekta ietvaros kopumā atgriezušās 64 ģimenes.  Komentējot ieceri finansiāli atbalstīt remigrantus, mudinot tos uzsākt vai attīstīt uzņēmējdarbību reģionos, V.Putniņš atzina, ka šobrīd plānotais atbalsta apjoms nav liels (plānots, ka maksimālais atbalsts vienai projekta idejai nevar pārsniegt 9000 eiro), atgādinot, ka šis pagaidām ir pilotprojekts, taču vienlaikus piebilstot, ka projektam noteikti būtu jāturpinās arī nākamos gadus, nodrošinoties, ka iztērētie resursi sevi atpelnītu. Tostarp V.Putniņš uzsvēra, ka jāturpina izmantot prasmes un zināšanas, ko ieguvuši remigrācijas koordinatori saziņai ar ārvalstīs dzīvojošajiem.  

Vārds tika dots arī remigrācijas koordinatorei Vidzemes plānošanas reģionā - Ijai Grozai, kura klātesošajiem stāstīja par sava darba rezultātiem kopš piloprojekts uzsācies. Pilotprojekts uzsākās 2018. gada 1.martā, un līdz šim brīdim I.Groza sazinājusies ar 65 ģimenēm, no kurām 50 ģimenēm sagatavojusi individualizētus piedāvājumus, atbildot arī uz dažādiem jautājumiem un neskaidrībām. Kopumā līdz šim brīdim pilotprojekta ietvaros Vidzemē uz dzīvi no ārvalstīm atgriezušās jau 13 ģimenes, savukārt vēl 15 ģimenes plāno atgriezties vēl šogad vai vēlākais nākamgad. Tāpat I.Groza pašvaldību pārstāvjus informēja par biežāk uzdotajiem jautājumiem. Remigrācijas koordinatorei ik dienas nākas meklēt atbildes uz dažādiem jautājumiem, piemēram, kā nodrošināt bērnam skolā asistentu, ja šobrīd bērns nerunā latviešu valodā; kā pārreģistrēt ārvalstīs esošu uzņēmumu uz Latviju; kā pielīdzināt ārvalstīs iegūto izglītību; kā atjaunot autovadītāja apliecību; kāda ir kārtība, kā veicama uzkrājumu deklarēšana u.c. Savu stāstījumu I. Groza noslēdza ar secinājumu, ka liela ietekme uz remigrantu lēmumu par atgriešanos ir ģimenei, draugiem, kā arī noskaņojumam, kas valda apkārtējā sabiedrībā.

Diskutējot par remigrācijas pilotprojektā iecerēto, pašvaldību pārstāvji vērsa uzmanību uz to, ka nozīmīgs ir arī preventīvais darbs, lai apturētu aizbraucēju plūsmu, kā arī rosināja izmantot pilotprojekta gaitā radušos secinājumus, lai uzlabotu pašmāju vidi, piemēram, reaģējot uz remigrantu komentāriem par valsts iestāžu komunikāciju ar iedzīvotājiem, atbildot uz kādu tiem aktuālu jautājumu. Pilotprojekta mērķgrupas pārstāvji ne reizi vien aizrādījuši, ka saņemtās atbildes uz jautājumiem ir ļoti formālas, skaidrotas, citējot normatīvo aktu pantus, tādējādi apgrūtinot saprast atbildi pēc  būtības. Tieši tāpēc augsti vērtēta iespēja sazināties ar remigrācijas koordinatoriem un brīvas sarunas formā noskaidrot sev interesējošos jautājumus.

Sēdes laikā padomes locekļi apstiprināja arī Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) publisko pārskatu par 2017. gadu, kas pieejams ikvienam interesentam VPR mājaslapā www.vidzeme.lv (Vidzemes plānošanas reģions – Nolikumi un Publiskie gada pārskati).

Tāpat sēdes laikā klātesošie uzklausīja Drošības policijas pārstāvi par pašvaldību lomu terorisma novēršanā un apkarošanā, tai skaitā par papildus drošības pasākumiem, kas būtu jāievēro, organizējot masveida pasākumus.

Papildu informācija: Guna Kalniņa-Priede, Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja, mob.t. +371 29477997, guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv

Pēdējā pusotra gada laikā Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar partneriem no Latvijas un Igaunijas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Ilgtspējīgas enerģijas sabiedrība” ietvaros ir īstenojis virkni aktivitāšu, kas vērstas uz izpratnes veicināšanu sabiedrībā par saprātīgu energoresursu izmantošanu ikdienā. Projektam noslēdzoties partneri secina, ka dažādu iesaistošu aktivitāšu ietvaros Vidzemē ir izdevies gan skolēniem pilotskolās, gan plašākai sabiedrībai rosināt izpratni par to, ka energoefektivitāte ir iespējama ne tikai pārliecinātiem vides entuziastiem, bet ikvienam no mums.

24. augustā Alūksnē notika projekta noslēdzošā sanāksme, kurā tā partneri no Vidzemes plānošanas reģiona, Alūksnes novada pašvaldības, Reuges pašvaldības (Igaunija) un Tartu Reģionālās enerģijas aģentūras (Igaunija) pārsprieda paveikto abās valstīs, kā arī prezentēja veiktā mājsaimniecību pētījuma rezultātus un radītos informatīvos materiālus, ko nodos izmantošanai skolām mācību procesā un sabiedrībai kopumā.

Vērtējot projekta partneru ieguldījumu, Igaunijas – Latvijas programmas sekretariāta pārstāve Janika Frīdentāle uzsvēra, ka šis bija ambiciozs projekts, ar nozīmīgu mērķi. "Jāatzīst, ka informācija ir nonākusi līdz ļoti daudz iesaistītajām pusēm. Ja salīdzina, šobrīd šis ir vienīgais projekts programmā, kas informatīvi ir spējis aizsniegt tik plašu mērķauditoriju."

Savukārt Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Maija Rieksta pauda, ka sabiedrības paradumu maiņa ir ilgstošs un laikietilpīgs process. “Lielākais ieguvums, kas izriet no projekta, ir aktīvā darbība pilota skolās, kur skolēni skolotāju pavadībā “Enerģijas pulciņos” apguva labas prakses energoresursu lietošanā un pētīja ikdienā notiekošas sakarības. Skolēni tālāk ir tie, kas iet mājās un stāsta vecākiem par to, kā labāk saimniekot, veidojot arī daļu no jaunas augošās paaudzes ar citiem paradumiem. Tāpat ieguvums ir ikviens uzrnātais sabiedrības pārstāvis, kurš šobrīd kaut vienu lietu ikdienā dara efektīvāk,” atzīst M. Rieksta.

Projekta ietvaros pagājušajā mācību gadā skolēni darbojās speciāli šim nolūkam organizētos “Enerģijas pulciņos” pilotskolās Vidzemē – Lizuma vidusskolā, Valmieras Viestura vidusskolā, kā arī Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā. Praktiskākam mācību procesam skolas tika aprīkotas ar iekārtām energoefektivitātes izzināšanai, kas ļāva skolas personālam un bērniem izdarīt secinājumus par apgaismojumu, siltumu un citu energoresursu patēriņu skolā. Papildus organizētas izzinošas ekskursijas, kā arī video konkurss skolēniem un viņu ģimenēm. Projekta ietvaros arī skolu skolotāji piedalījās apmācībās par energoefektivitātes tematiku. 

Vēršoties pie sabiedrības gan informatīvas kampaņas, gan praktisku aktivitāšu ietvaros rosināts aizdomāties par iespējamiem ieguvumiem mājsaimniecībām, t.sk. finansiāliem, pārdomāti izmantojot energoresursus savās mājās un darba vietā. Aktīvi mājsaimniecību pārstāvji un skolotāji no Valmieras, Alūksnes un Igaunijas pilsētas Reuges iepazinās ar vairākiem iespaidīgiem energoobjektiem Latvijā, izzinot veidus pilnvērtīgai enerģijas ražošanai un pārstrādei. Tāpat sabiedrības pārstāvjus aicinājām iepazīties ar mūsdienu mājsaimniecību tehnoloģijām lekcijā Energoefektivitātes centrā, kur varēja uzzināt daudz noderīgu padomu, kā ietaupīt gan energoresursus, gan naudu. 

Pulcējot vairākus desmitus diskusijas dalībnieku, šovasar Vidzemes plānošanas reģions sarunu festivālā „Lampa“ organizēja diskusiju "Kā būt energoefektīvam ikdienā?". Papildus radīta televīzijas rubrika “Ilgtspējīgas enerģijas sabiedrība”, vidzemniekus iepazīstinot ar entuziastiskiem cilvēkiem, kas projekta aktivitāšu iespaidā mainījuši savus ikdienas paradumus. Sižetu tapšanai viņi vēra sava nama durvis filmēšanas kamerām un dalījās pieredzē ar panākumiem energoresursu taupīšanā.

Projektā iesaistītās Alūksnes novada pašvaldības projektu vadītaja Santa Supe vērtē: „Projekts ļāva atklāt, ka ikviens no mums var pārdomāt savu ikdienas rutīnu. Darbā, mājās, skolā, jebkurā situācijā varam piedomāt pie mazām sadzīves lietām, kas kopā veido diezgan ievērojamas izmaiņas. Nekas tā nerosina uz pārmaiņām kā regulāri paša veikti pieraksti un analīze, jo tas palīdz sagraut tos mītus, ko sev esam radījuši. Mazās lietas neprasa milzu ieguldījumus, tikai pieraduma izstrādāšanos – aizvērt krānu, kamēr tīrām zobus vai lietojam ziepes, uzvārīt tikai tik ūdens, cik nepieciešams, izmantot auduma iepirkumu maisiņu, atkaļķot sadzīves tehniku, pēdējam izslēgt gaismu, piezīmēm darbā izmantot no vienas puses aprakstītu papīru. To tik tiešām var ikviens!”. 

Aktivitātes rezultējušās arī vairākos vērtīgos materiālos, ko aicināts izmantot ikviens. Skolēnu “Enerģijas pulciņu” darba vadīšanai tapa mūsdienīgs un profesionāls materiāls ar darba lapām skolēniem par enerģiju. Jebkuras skolas skolotājam ir iespējams izmantot šo kā mācību materiālu nodarbībās jau ar tuvojošos mācību gadu.

Sabiedrības informēšanas kampaņas laikā 10 mājsaimniecības no Alūksnes novada piedalījās pētījumā un vienu mēnesi veica savas mājsaimniecības enerģijas patēriņa uzskaiti speciāli izveidotā “Enerģijas dienasgrāmatā”, tāpat projekta vadošā partnera pārstāvji no Tartu Reģionālās enerģijas aģentūras izstrādāja aptaujas anketu, kuru aizpildīja 68 Vidzemes un 23 Dienvidigaunijas iedzīvotāji. Balstoties uz iegūtajiem datiem, radīti seši raksturīgākie enerģijas patērētāju profili, kuri sastopami gan Igaunijā, gan Latvijā, un atspoguļoti grāmatā „Enerģiski cilvēki: 6 enerģijas dienasgrāmatas“. To drukātā formātā var saņemt ikviens interesents, sazinoties ar Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvjiem.

Projekts "Ilgtspējīgas enerģijas sabiedrība” īstenots Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020. gadam ietvaros. Vairāk informācijas: http://www.trea.ee/sec/lv/. Aktivitātes īstenotas no 2017. gada marta.

Papildu informācija: Maija Rieksta, projekta vadītāja, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv.

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, projekta sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, tālr.: +371 28674617, e-pasts: ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv.

Augstākminētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.