Arhīva kalendārs

Šī gada 31. augustā noslēdzas Vidzemes plānošanas reģiona projekts „BSR SMART LIFE”. Projekta noslēguma seminārs „Darba tirgus visiem, izmantojot ilgāka mūža resursus” notika Stokholmā, Baltijas valstu padomes telpās. Tā dalībnieki bija ne tikai tādu projekta partnerorganizāciju pārstāvji kā Šauļu Tirdzniecības, rūpniecības, un amatniecības kameras, Norden International pārstāvji, bet arī Baltijas valstu padomes, Polijas vēstniecības Zviedrijā, Ziemeļu arodbiedrību, Zviedrijas Ārlietu ministrijas, Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas, Lietuvas Drošības un labklājības ministrijas, Eiropas Komisijas Zviedrijā, Ziemeļu Labklājības centra un citu nozīmīgu institūciju pārstāvji. Semināra galvenais fokuss bija vērsts uz turpmāko sadarbību mūžizglītībā un pieaugušo izglītībā tieši nodarbinātības un darba tirgus attīstības kontekstā  Baltijas jūras valstīs.

Foto: Vidzemes plānošanas reģions

Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Lelde Ābele un  projekta “BSR SMART LIFE” eksperte Anita Jākobsone, seminārā klātesošajiem prezentēja esošo situāciju un tendences mūžizglītības jomā Baltijas jūras reģionā. Īpaša uzmanība tika veltīta salīdzinošajai analīzei, kas tika veikta projekta ietvaros attiecībā uz situāciju mūžizglītībā un pieaugušo izglītībā Dānijā, Igaunijā,  Lietuvā, Latvijā, Polijā, Somijā, Vācijā un Zviedrijā.

Pētījums norāda, ka turpmākie Baltijas valstu ieguldījumi mūžizglītībā ir cieši jāsaista ar iedzīvotāju novecošanās problēmu un to ilgāku nodarbinātību, kā arī  ar jaunatnes bezdarbu un tās integrāciju darba tirgū. Pieaugušo izglītības piedāvājumi visās valstīs tikai daļēji atbilst darba tirgū pieprasītajām kompetencēm un viedās specializācijas prasībām ekonomikā. Lai augtu pieaugušo izglītības efektivitāte, ir nepieciešams uzlabot individuālo karjeras un izglītības konsultāciju kvalitāti un atbalstu individuālo mācību plānu izstrādei cilvēkresursu attīstības kontekstā uzņēmumos.

Tas tika uzsvērts arī Andreasa Edela (Andreas Edel), Maksa Planka (Max Planck) biedrības „Zinātnes attīstībai” izpildu sekretāra prezentācijā „Darba spēka novecošanās, sociālā kohēzija un līdzsvarota attīstība.” Viņš akcentēja, ka mūžizglītībai, tai skaitā īpaši digitālo prasmju apguvei, ir pieaugoša loma darbspējas un dzīves kvalitātes saglabāšanā vecumā 60+.  Pensijas sliekšņa paaugstināšana visās Baltijas valstīs ir pieaugoša nepieciešamība, ko nosaka darba spēka deficīts, ko tādās valstīs kā Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija veicina arī darba spēka migrācija uz citām valstīm.

Foto: Vidzemes plānošanas reģions

Anderss Bergstroms (Anders Bergström), Baltijas jūras reģiona stratēģijas prioritārās jomas ”Izglītība” koordinators, apkopojot diskusiju darba grupās, norādīja, ka zināšanu un prasmju pārnese starp strādājošo paaudzēm un nodarbinātības formu attīstība (daļēja laika nodarbinātība, pašnodarbinātība, senioru restarts uzņēmējdarbībā) ir tikai daži no instrumentiem, kā palielināt vecākās paaudzes ilgāku nodarbinātību. Ir jāmeklē arī citi.

Lai turpinātu uzsākto darbu mūžizglītības jomā, Vidzemes plānošanas reģions izstrādās jauna starptautiska projekta pieteikumu. Projektā ir plānots veicināt pieaugušo izglītības iespēju izmantošanu cilvēkresursu attīstībā mazos un vidējos uzņēmumos, tai skaitā visa veida šķēršļu izvērtējumu, kādi zināšanu, prasmju un attieksmju attīstībā ir to darbiniekiem un darba devējiem. Projektu Latvijā plānots īstenot sadarbībā ar ieinteresētajām institūcijām, tai skaitā ar LR Izglītības un zinātnes ministriju, pašvaldībām, augstākās izglītības institūcijām, darba devēju organizācijām un arodbiedrībām.

Projekts “BSR SMART LIFE”  tika īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam  Seed Money fonda ietvaros.

Papildu informācija: Lelde Ābele, projekta “BSR SMART LIFE” vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, mob.t. 29266757, lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv .

Piecās septembra un oktobra nedēļas nogalēs notiks industriālā mantojuma tūres. Tā būs unikāla iespēja apskatīt industriālā mantojuma objektus Latvijā un Igaunijā. No 14.–16. septembrim pirmie ciemos aicinās vidzemnieki – 10 industriālā mantojuma objekti Vidzemes plānošanas reģionā piedāvās apmeklētājiem no dažādiem aspektiem iepazīt industriālās vēstures liecības. Notiks gan izklaidējošas, gan izglītojošas aktivitātes, lai pievērstu sabiedrības uzmanību industriālajam mantojumam Vidzemē un iepazīstinātu ar tūrisma piedāvājumu tajos.

Programma būs krāsaina un dažāda. Mazliet neierastāka tā būs ”Ķoņu dzirnavās”, kur jau piektdien pēc ekskursijas pa dzirnavām un to apkārtni un dalības radošajā meistardarbnīcā ”Tekstildarbi un tēlniecību radīšana" vakarpusē varēs piedzīvot mākslas performanci-industriālo operu "Ainava ar dūmiem". Tas būs metālmākslinieka Andra Dukura redzējums, pausts muzikāli vizuālā priekšnesumā, kura detaļas lai paliek noslēpumā. Jābrauc un jāizbauda pašiem! Ja Ķoņu dzirnavas piektdienā šķiet pārāk tāls galamērķis, tad var doties uz Līgatni, kur papīrfabrikas strādnieku dzīvoklī varēs uzraut zolīti un pamieloties ar pankūkām. Savukārt sestdien tiem, kas nepaguva paciemoties Gulbenes–Alūksnes Bānīša svētkos 1. septembrī, būs lieliska iespēja izbraukt "Plezīrtūrē" ar vienīgo joprojām regulāri kursējošo šaursliežu dzelzceļa bānīti Latvijā, baudīt vietējos gardumus un izbraukt ar divām dažādām drezīnām Gulbenes stacijas depo. Tāpat ar dažādām aktivitātēm ciemos gaidīs arī Zilākalna ūdenstornis, Vijciema čiekurkalte, Āraišu vējdzirnavas, Rūjienas pienotava, Piebalgas porcelāna fabrika, Krīgaļu dzirnavas un Kalnvēveru vējdzirnavas. Pilnu pasākumu programmu var aplūkot šeit: TŪRES PROGRAMMA.

“Latvija ir bijusi bagāta ar industriālo mantojumu, bet laika gaitā tas ir gājis zudumā. Taču mēs noteikti esam bagātāki kā mūsu kaimiņi igauņi un lietuvieši, jo Latvija un, īpaši, Rīga bija industriāli attīstītāka vieta saistībā ar ostas un dzelzceļu pieejamību, kā arī fabrikām, ko te būvēja 19. un 20. gadsimta vidū. Rīga bija viena no lielākajām Krievijas impērijas rūpniecības pilsētām,” saka Latvijas Industriālā mantojuma fonda priekšsēdētājs Andris Biedriņš.

Taču gan tehnoloģiju, gan dažādu nozaru attīstības dēļ daudzas ēkas, kas agrāk pildīja ļoti svarīgas funkcijas, tagad tās vairs nepilda. Ēkas ir aizstājuši datorizēti risinājumi vai vienkārši šādu funkciju veikšana mūsdienu sabiedrībā vairs nav nepieciešama. Šīs būves otro elpu bieži rod tūrismā un kļūst par tūrisma objektiem. Projekts “Industriālā mantojuma atdzīvināšana tūrisma attīstībai”, kas tiek īstenots ar Interreg Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programmas atbalstu, ļauj izcelt industriālā mantojuma objektus un maršrutos vienkopus piedāvāt interesentiem tos apskatīt.

Šīs 5 nedēļu tūres būs pirmā reize, kad Latvijā un Igaunijā ar tik visaptverošiem pasākumiem tiks pievērsta uzmanība industriālajai kultūrvēstures lappusei. Ceram ar šo pasākumu kopumu parādīt, ka arī šie objekti ir tā vērti, lai tos iekļautu maršrutā, apceļojot Latviju un Igauniju. Pēc Vidzemes tūres 4 nedēļas nogalēs durvis vērs industriālā mantojuma objekti Kurzemes un Rīgas plānošanas reģionos, kā arī Rietumigaunijā un Dienvidigaunijā.

Vairāk informācijas par industriālajās tūrēs plānotajiem pasākumiem pieejama arī Facebook lapā Industrial Heritage for Tourism.

Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Informāciju sagatavojusi: Māra Sproģe, projekta ”Industriālais mantojums” sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, tālr.: +371 26488091, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv