Arhīva kalendārs

Mūsdienās, pēc statistikas datiem, vidēji katram divdesmitajam cilvēkam mūsu valstī ir garīga rakstura traucējumi, kas sevī ietver garīgas attīstības traucējumus vai psihisku saslimšanu. Latvijā turpinās deinstitucionalizācijas process, kura mērķis ir ikvienam iedzīvotājam dot iespēju dzīvot sabiedrībā, arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Sabiedrība arvien ir jāizglīto un jāveicina izpratne par to, ka daļai  aprūpes iestādēs esošo cilvēku dzīve institūcijā  ir jānomaina uz dzīvi ārpus institūcijas, ja tiek nodrošināti cilvēka vajadzībām atbilstoši sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi. Šādi pakalpojumi ir nepieciešami arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kuri jau šobrīd dzīvo sabiedrībā. Ir būtiski veidot iekļaujošu vidi un pakalpojumus cilvēkiem, kuriem ikdienā ir nepieciešams atbalsts. Veidojot daudzveidīgus, vajadzībām atbilstošus pakalpojumus, cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem tuviniekiem ir iespēja strādāt, mācīties vai citādi realizēt sevi, uzticot rūpes par savu tuvinieku profesionāļiem.

Lai mācītos no citu pieredzes, šī gada 13.-14. septembrī projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros, Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību sociālie darbinieki devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Rīgu un Līgatni. Brauciena mērķis bija iepazīstināt dalībniekus ar sociālo pakalpojuma attīstīšanas pieredzi un iespējām gan cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, gan bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.

Brauciena pirmajā dienā viesojāmies rehabilitācijas centrā “POGA”. Centrs radās, ņemot vērā nepietiekamo valsts atbalstu cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem nepieciešama rehabilitācija. Centrs savu pastāvēšanu un darbību nodrošina ar ziedojumu palīdzību. Kā paši darbinieki saka- “POGA” ir vieta, kur vecākus un bērnus mīl un saprot.

Šobrīd pašvaldības strādā pie projektu pieteikumu sagatavošanas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras attīstībai, tāpēc dalībniekus interesēja jautājums par to, kādus pakalpojumus centra “POGA” darbinieku ieskatā būtu nepieciešams attīstīt topošajos sociālās rehabilitācijas centros. Centra darbinieki uzsver, ka būtiski ir regulāri izpildīt speciālistu uzdotos mājasdarbus, kuri izstrādāti katram klientam individuāli. Tas nepieciešams, lai intensīvajā rehabilitācijas kursā panākto progresu būtu iespējams saglabāt un attīstīt. Šī iemesla dēļ  centra darbinieki īpaši priecātos par sadarbību ar pašvaldību sociālās rehabilitācijas centriem, kuri varētu būt  uzturošās rehabilitācijas sniedzēji. Centra darbinieki norādīja, ka deinstucionalizācijas ietvaros pašvaldībām būtu ieteicams nodrošināt fizioterapeita, ergoterapeita, logopēda un, ja iespējams, arī audiologopēda un masiera pakalpojumus. Speciālisti izteica gatavību dalīties ar pašvaldību darbiniekiem savās uzkrātajās zināšanās, lai palīdzētu izplānot un izveidot kvalitatīvus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un piemērotu infrastruktūru.

Dienas turpinājumā apmeklējām Rīgas Sociālo dienestu, lai iepazītos ar labās prakses piemēriem darbā ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Rīga piedāvā plašu pakalpojumu klāstu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem - gan dienas aprūpes centrus, gan specializētās darbnīcas un grupu dzīvokļus. Šos pakalpojumus plāno izveidot arī  vairākas Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības.

Rīgas kolēģi dalījās pieredzē par individuāli izstrādātajām sociālās rehabilitācijas programmām cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Individuālo programmu priekšrocība ir iespēja izvēlēties nevis tos pakalpojumus, kas ir pieejami, bet gan meklēt katram cilvēkam atbilstošāko atbalsta risinājumu. Šo risinājumu pašvaldība iepērk no ārējiem pakalpojumu sniedzējiem un, lai arī sākotnējās izmaksas ir lielas, ilgtermiņā šāda pieeja ir ne vien efektīvāka, bet arī ekonomiski izdevīgāka. Sniedzot nepieciešamo atbalstu cilvēkam ar garīga rakstura traucējumiem, cilvēks var strādāt, aprūpēt sevi un savus bērnus. Rīgā arvien vairāk iedzīvotāju no pabalstu saņēmējiem kļūst par sociālo pakalpojumu saņēmējiem, kas ir pozitīvs rādītājs.

Brauciena pirmo dienu noslēdzām ar BKUS filiāles “Gaiļezers” apmeklējumu, kurā devāmies uz pakalpojumu “Atelpas brīdis”, lai izvaicātu par gados uzkrāto pieredzi. Pēc apmeklējuma secinājām, ka šo pakalpojumu nodrošināt par noteikto valsts izcenojumu ir problemātiski, kā arī kvalitatīva  speciālistu komanda ir jāveido daudzu gadu garumā.

Otro brauciena dienu uzsākām ar rehabilitācijas centra “Līgatne” apskati un speciālistu informāciju par pieejamajiem pakalpojumiem bērniem un cilvēkiem ar funkcionāliem un garīga rakstura traucējumiem. Centrā ir pieejams fizioterapeits, ergoterapeits, audiologopēds, hidroterapija, dejas un kustību terapeits, kā arī mākslas terapeits. Rehabilitācijas centra “Līgatne” pakalpojumi galvenokārt domāti  cilvēkiem ar kustību traucējumiem, pēc dažādām traumām un saslimšanām, tomēr atsevišķi pakalpojumi piemēroti arī bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Pieredzes apmaiņas brauciena noslēguma daļā projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone  informēja sadarbības partnerus par kārtību, kādā veicami Vidzemes DI plāna grozījumi, sniedza pārskatu par bērnu ar funkcionāliem traucējumiem un cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem vērtēšanas procesu, kā arī izteica atzinību pašvaldībām, kuras aktīvi strādā, lai cilvēki saņemtu nepieciešamos pakalpojumus un atbalstu.

Diskusijas sadaļā aicinājām biedrības “Cerību spārni” vadītāju Evu Viļķinu dalīties pieredzē, attīstot pakalpojumus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un sociālo uzņēmējdarbību. E.Viļķina savā prezentācijā uzsvēra, ka, attīstot kvalitatīvus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus, samazinās pabalstu saņēmēju skaits, kā arī palielinās nodokļu maksātāju skaits.  Saņemot pakalpojumus ģimenei ir iespēja dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, jo 97% vecāku, kuru bērniem ir noteikta invaliditāte (gan maziem, gan pieaugušiem) pie pakalpojumu saņemšanas izvēlas strādāt. Tāpat E.Viļķina aicināja domāt par sociālās uzņēmējdarbības attīstību, nodrošinot katra cilvēka spējām atbilstošu iespēju strādāt un saņemt atalgojumu, atbilstoši padarītajam darbam.  

Tā kā pašvaldību sociālajiem dienestiem nav uzkrāta liela pieredze darbā ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, pārrunājām arī  iespējamo sadarbību ar Latvijas Psihiatru asociācijas Jauno psihiatru sekciju, par kuras darbību informēja Krista Brūna. Pašvaldības vērsa uzmanību uz jautājumiem par informācijas apmaiņu starp psihiatriem un sociālajiem dienestiem, jo lielākoties cilvēks, kuram nepieciešama palīdzība pēc iziešanas no ārstniecības iestādes, nenonāk sociālā dienesta redzeslokā, tādēļ nav iespējas sniegt nepieciešamo atbalstu un pakalpojumus. Tāpat pašvaldības lūdza psihiatrus sniegt detalizētāku informāciju par pacientiem nepieciešamo atbalstu, lai nodrošinātu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem nepieciešamos sociālos pakalpojumus. Bieži psihiatru atzinumos šāda nozīmīga informācija nav iekļauta un tas apgrūtina kvalitatīvu un cilvēka vajadzībām atbilstoša atbalsta sniegšanu. Savukārt K.Brūna norādīja, ka jaunie speciālisti ir ieinteresēti iesaistīties sabiedrības izglītošanas pasākumos, kā arī uzsvēra, ka psihiatriem bieži vien trūkst informācijas par pašvaldībās pieejamiem  pakalpojumiem, tāpēc informācijas apmaiņa un sadarbība ir ļoti būtiska.

Pielikumā prezentācijas no pieredzes apmaiņas brauciena:

RĪGAS DOMES LABKLĀJĪBAS DEPARTEMENTA prezentācija-"Sociālais atbalsts personām ar garīga rakstura traucējumiem-Rīgas pašvaldības pieredze" 

RŪPJU BĒRNS prezentācija

Individuālās sociālās rehabilitācijas programmas īstenošana: RC ZELDA pieredze

Rīgas Sociālā dienesta prezentācija- "Uz klienta vajadzībām orientēts risinājums-individuālā sociālās rehabilitācijas programma"

Eva Viļķina- biedrības "Cerību spārni" prezentācija

Vairāk informācijas:

Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv 

Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

Reizēm tieši neziņa par zemas temperatūras siltumapgādes iespējām ir tas iemesls, kāpēc trūkst interese par šādu tehnoloģiju. Jāuzsver, ka Eiropas Savienībā īpaša uzmanība tiek vērsta uz ilgtspējīgām energoapgādes sistēmām, kuras tendētas uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu un enerģijas patēriņa samazināšanu. Projekta "Zemas temperatūras centralizētā siltumapgāde Baltijas jūras reģionam" (LowTEMP) pamatmērķis ir paaugstināt centralizētās siltumapgādes sistēmas darbības efektivitāti, samazinot nelietderīgi izmantoto siltumenerģiju un integrējot zemas temperatūras siltumapgādes risinājumus.

Vidzemes plānošanas reģions aicināja Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta ekspertes Ievu Pakeri un profesori Dagniju Blumbergu pastāstīt detalizētāk par šo tehnoloģiju, kā arī minēt argumentus, kāpēc pašvaldībām ir vērts apsvērt iespējas ieviest ilgtspējīgas energoapgādes sistēmas. 

Pastāstiet īsumā, ko nozīmē zemas temperatūras centralizētā siltumapgāde?

Tā kā aizvien straujāk pieaug ēku energoefektivitāte, veicot siltināšanas darbus, arī centralizētajai siltumapgādei, kas nodrošina siltumu šīm ēkām, ir jāpielāgojas jaunajai patēriņa dinamikai. Zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēma paredz zemāku temperatūru siltuma pārvades tīklos. Šobrīd siltumnesēja temperatūra tīklos aukstākajā periodā ir aptuveni 90 grādi, bet jaunā koncepcija paredz to pazemināt līdz 60 grādiem, lai samazinātu zudumus siltuma tīklos. Šāda pāreja ir iespējama pie noteiktiem tehniskajiem risinājumiem, piemēram, kad ēkas ir siltinātas un kopējais siltumenerģijas patēriņš ir zemāks.

Ir dzirdēti dažādu speciālistu viedokļi, ka zemas temperatūras centralizētā siltumapgāde Latvijā ir kaut kas neiespējams. Ir nepieciešamas lielas investīcijas, siltuma trašu pārbūve utt. Ko šādam skeptiķim atbildētu VASSI eksperti?

Temperatūras pazemināšana tīklos nav vienas dienas jautājums, tā ir stratēģiski jāplāno ilgākā periodā, analizējot patērētāju izmaiņas gadu gaitā, konkrēta reģiona īpatnības un jaunos patērētājus. Zemas temperatūras siltumapgādes sistēma nepieprasa jaunus siltumtīklus vai lielas investīcijas, tikai rūpīgu esošā patēriņa analīzi, inovatīvu domāšanu un sasvstarpēju sadarbību starp visām iesaistītajām pusēm - siltumapgādes uzņēmumu, patērētāju (ēkas īpašnieku) vai jaunu ēku attīstītāju un pašvaldību, kas var sniegt atbalstu efektīvas siltumapgādes sistēmas ieviešanai. Nav viena gatava scenārija, kā nonākt līdz zemākai temperatūrai tīklos, katrai sistēmai ir cits tehniskais risinājums, ko nepieciešams atrast. Tomēr tas kopumā ir jautājums būt vai nebūt centralizētai siltumapgādei.

Vai un kā radīt interesi mazajās pašvaldībās par zemas temperatūras siltumapgādes iespējām? Kādi būtu jūsu argumenti, kāpēc ir vērts apsvērt šādu sistēmu ieviešanu?

Pirmkārt, tieši mazajās pašvaldībās ēku energoefektivitātes projekti tiek realizēti daudz biežāk nekā lielajās pašvaldībās, līdz ar to arī iekštelpu mikroklimatu iespējams vieglāk uzturēt ar zemāku temperatūru tīklos. Otrkārt, mazās pašvaldības bieži sastopas ar iedzīvotāju skaita un siltumenerģijas patērētāju samazināšanās problēmu, kas pieprasa siltumapgādes sistēmas rekonstrukciju, lai spētu konkurēt ar individuālajiem siltumavotiem ēkās. Šāds piemērs ir arī pilotprojekts Beļavas ciemā. Reizē ar tīklu rekonstrukciju tiek plānota arī temperatūras pazemināšana. Treškārt, zemas temperatūras siltumapgādes sistēma ļauj efektīvāk izmantot alternatīvos energoresursus, tai skaitā koksnes un saules enerģiju, kas tiek plaši izmantota tieši mazajās centralizētajās siltumapgādes sistēmās.

Ar kādām grūtībām un šķēršļiem ir jāsaskaras, ieviešot zemas temperatūras siltumapgādi? Kas ir lielākais traucēklis šīs sistēmas ieviešanā Latvijā?

Galvenā problēma ir nodrošināt nepieciešamo komfortu un iekštelpu temperatūru esošajās ēkās ar zemāku siltuma tīklu temperatūru. Tas cieši saistīts ar ēkas individuālo siltuma sadali un sildķermeņiem, ko iedzīvotāji bieži vien uzstāda pēc principa - jo lielāki, jo siltāk un labāk. Šādos gadījumos ir grūti novērtēt, kādi tehniskie risinājumi nepieciešami siltummezglā, lai saglabātu komforta temperatūru ēkā.Plānojot un projektējot jaunas ēkas, šādas problēmas nerodas, jo jau laicīgi var paredzēt ēku apsildi ar zemas temperatūras sildķermeņiem, piemēram, apsildāmajām grīdām. Šobrīd Latvijā zemas temperatūras siltumapgādes sistēma ir jaunums, bet Dānijā un Vācijā šādas koncepcijas sistēmas veiksmīgi darbojas jau vairākus gadus. Tādēļ ceram, ka arī Latvija izdosies realizēt pirmos pilotprojektus.

                                                         Foto: VASSI ekspertu komanda

Projekts „LowTEMP” tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.- 2020. gadam ietvaros ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Eiropas teritoriālās sadarbības Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas instrumenta atbalstu. Projekts tiek finansēts ar Eiropas Savienības atbalstu. Šis paziņojums atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Eiropas Savienībai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu. Vairāk par projektu “LowTEMP” uzzini VPR mājas lapā.