.png)
|
Arhīva kalendārs
Aizbrauciet uz Rūjienu - pilsētu, kas Latvijā atrodas vistālāk uz ziemeļiem! Tur kopš 1937. gada pilsētnieku mieru sargā izcilā latviešu tēlnieka Kārļa Zemdegas veidotais piemineklis "Tālavas taurētājs". Pats autors to dēvēja par "Rūjienas atbrīvošanas un kritušo karavīru pieminekli". Rūjienas pilsēta lepojas vēl ar diviem K. Zemdegas darinātajiem monumentiem – "Sējējs" un "Madonna Orans". Viesojieties mazpilsētā, sajūtiet tās tīkamo mieru, iepazīstieties ar Rūjienas ievērojamākajām vietām un varbūt arī pastaigājieties pa Rūjas upes palieni.
Piemineklis "Tālavas taurētājs" Rūjienā. Foto: Facebook/rujienasnovads
Svarīgs Vidzemes autoceļš ved caur Straupes pagasta Plāci. Šeit ir vērts piestāt, lai tirgotavā “Senā Hanza” iegādātos garšīgu rudzu rupjmaizi vai kādu citu gardumu latviskam ciemakukulim vai svētku galdam. Pārejiet arī ceļa otrajā pusē un apskatiet tēlnieka Teodora Zaļkalna veidoto pieminekli Ziemeļlatvijas atbrīvotājiem! To rotā dzejnieka Edvarda Virzas dzejas rindas: "Kamēr vien labību šais laukos sēs, jūs slavinās un godam pieminēs". Ja izvēlaties braukt uz Mazsalacu, lai baudītu tās apkārtnes dabas jaukumus – smilšakmens atsegumus, alas un takas, izstaigātu omulīgās mazpilsētas ieliņas, iesakām aiziet arī līdz Varoņu birzītei. Tur katrs koks stādīts kāda Latvijas brīvības cīņās kritušā karavīra - Mazsalacas luterāņu draudzes locekļa piemiņai. Birzs vidū atrodas Varoņu piemineklis.
Varoņu birzīte Mazsalacā. Foto: mazsalacas.lv Ja brīvdienu izbraukumā dodaties pa Vidzemes šoseju, piestājiet uz mirkli Augšlīgatnē pie tēlnieka Kārļa Jansona veidotā pieminekļa “Par tēvzemi kritušajiem 1916. – 1919.”! Ejiet pastaigā uz turpat netālu esošo Vienkoču parku, lai apskatītu vēsturisku muižu un citu ēku maketus un varbūt arī sarīkotu nelielu ģimenes svētku pikniku šeit iekārtotajās atpūtas vietās!
Vienkoču parks. Foto: vienkoci.lv Nepabrauciet garām Cēsīm – vienai no vecākajām un latviskākajām pilsētām Latvijā! To dēvē arī par Latvijas karoga dzimteni. Izejiet pastaigā pa vecpilsētas ieliņām un apskatiet skaisto Uzvaras pieminekli, kas veltīts Latvijā Brīvības cīņās kritušo piemiņai! Tā pamatideja: cīņu liesmās aust brīvības saule.
Vienības laukums Cēsīs. Foto: M. Sproģe Dodieties tālāk uz Raunu! Tās centru rotā Kārļa Zemdegas veidotais Brīvības piemineklis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Brīvības cīņās kritušo Raunas draudzes locekļu piemiņai. Interesanti, ka tas ir arī viens no nerealizētajiem Rīgas Brīvības pieminekļa projekta variantiem.
Brīvības piemineklis Raunā. Foto: Facebook/raunasnovads Izstaigājiet arī Interaktīvo taku Raunas pils parka teritorijā un tās turpinājumu - jauno Pils vēstures taku! Aizbrauciet arī līdz Raunas Staburagam, unikālam dabas veidojumam, kura vecums tiek lēsts ap 8000 gadiem. No kreisās: Pils vēstures taka, Raunas Staburags. Foto: visit.rauna.lv Ja jūsu ceļi ved uz citu pusi, tad par savam brīvdienu vai pastaigu maršrutam tuvumā esošajām Brīvības cīņu piemiņas vietām varat uzzināt šeit.
Latvijas valsts karogi Cēsīs. Foto: M. Sproģe Lai svētku sajūta un lepnums par savu valsti! Informāciju sagatavojusi:
Pirmā sesija “PĒTNIECĪBAS UN INOVĀCIJU INFRASTRUKTŪRAS UN TO IZMANTOŠANA” demonstrēja PII biznesa modeļus, ES stratēģiju tehnoloģiju infrastruktūrām un sniedza interesantus piemērus inovatīvām infrastruktūru ekosistēmām un to pieejamībai industrijai no Nīderlandes, Beļģijas un Itālijas. Maurits Butter, vecākais pētnieks “TNO Strategy & Policy” (Nīderlande) prezentēja vairākus PII biznesa modeļus un uzsvēra, ka būtiski ir PII diferencēt savu piedāvājumu atbilstoši uzņēmumu dažādajām vajadzībām – to izmēram un briedumam. Viņš arī uzsvēra publiskā finansējuma lomu: “Pašā sākumā PII biznesa modelis prasa lielu publisko ieguldījumu (infrastruktūras izveidošana, pakalpojumu attīstīšana, ekosistēma), bet 5-7 gadu laikā publiskā ieguldījuma proporcijai vajadzētu samazināties. Tomēr tas nekad nesasniegs 0%. PII nav jākļūst pilnībā privāti finansētām, taču industrijai ir jānosaka to dienaskārtība.” Turpinājumā projekta INNO INFRA SHARE partneri no Nīderlandes prezentēja “Brainport industry campus”, partneri no Beļģijas prezentēja mobilās industrijas 4.0 demonstrācijas laboratoriju “Make Lab” un partneri no Itālijas iepazīstināja ar S.U.P.E.R. projektu – nacionālās digitālās infrastruktūras integrēšanai Eiropas e-infrastruktūru ekosistēmā. Savukārt noslēgumā Zviedrijas pētniecības institūta vadītāja Šarlote Andersdotere (Charlotte Andersdotter) runāja par ES stratēģiju tehnoloģiju infrastruktūrām, kas ir pētniecības un attīstības ekosistēmu mugurkauls. Pirmās sesijas prezentācijas angļu valodā atrodamas šeit. Otrā sesija “STARPREĢIONU SADARBĪBA INOVĀCIJĀM” ilustrēja starpreģionu sadarbības lomu spēcīgākas pētniecības un inovāciju ekosistēmas attīstībai Eiropā. Sesiju iesāka Kevins Morgans, Kardifas Universitātes (Lielbritānija) profesors, kurš iepazīstināja ar jauno ES Starpreģionu inovāciju investīciju instrumentu I3 (Interregional Innovation Investment instrument), kas plāno sniegt atbalstu aizvien pieaugošajam pieprasījumam veicināt starpreģionu sadarbību inovāciju jomā. I3 sniegs atbalstu divos līmeņos. Pirmajā līmenī atbalsts plānots inovāciju un tehnoloģiju jomā attīstītākiem reģioniem, kuru partnerības varēs saņemt atbalstu testēšanas un demonstrēšanas attīstīšanai. Savukārt otrajā līmenī atbalstu varēs saņemt mazāk attīstītie reģioni, lai palielinātu reģionālās inovāciju ekosistēmas kapacitāti un iesaistītos globālajās vērtību ķēdēs. Turpinājumā četri projekta partneri dalījās pieredzē, kā projekts ir ietekmējis pārmaiņas viņu reģionos. Tartu pilsētas (Igaunija) pārstāvis dalījās pieredzē, kā tiek stiprināta sadarbība starp PII un industriju, Brno Universitātes (Čehija) partneri atklāja Covid-19 ietekmi uz starptautisko sadarbību pētniecības jomā, kur aktivitāte ir būtiski samazinājusies, uzņēmumiem kļūstot aizvien vairāk iekšpus vērstiem. Savukārt Vācijas partneri uzsvēra cilvēkresursu nozīmi reģionālās inovāciju ekosistēmas attīstībā. Arī Vidzemes plānošanas reģions dalījās ar jaunām iniciatīvām, kas uzsākušās pateicoties INNO INFRA SHARE projektam. Ikgadējā Vidzemes inovāciju nedēļa un reģionālā inovācijas un zināšanu platforma, kas iestrādāta Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam, radušās, iedvesmojoties no partneru pieredzes Zviedrijā, Vācijā un Igaunijā un šobrīd ļauj attīstīt inovāciju ekosistēmu Vidzemes reģionā. Arī Vides risinājumu institūts, kā viena no projektā iesaistītajām pusēm, dalījās ar jaunām idejām un pieredzi ko guvuši no projektu partneriem, šobrīd saskatot jaunas iespējas savu PII ilgtspējīgu biznesa modeļu izstrādē un to atvēršanā sadarbības partneriem. Būtiska tēma noslēguma konferencē bija arī Eiropas Digitālās inovācijas centri (European Digital Innovation Hubs), kas Eiropas līmenī būs būtiski uzņēmumu digitālās transformācijas veicinātāji. To mērķis būs palīdzēt uzņēmumiem izmēģināt digitālās tehnoloģijas pirms tajās investēt, apgūt digitālās prasmes un piesaistīt investīcijas. Otrās sesijas prezentācijas angļu valodā atrodamas šeit.
Plašāk par Interreg Europe 2014.-2020. gadam programmas projektu INNO INFRA SHARE lasiet projekta mājaslapā vai VPR mājaslapā. Papildu informācija: Kristaps Ročāns, Projekta vadītājs Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: kristaps.rocans PIE vidzeme PUNKTS lv
 |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Nedēļu no Lāčplēša dienas (11. novembra) līdz Latvijas Republikas proklamēšanas dienai (18. novembrim) tradicionāli aizvadām patriotiskā un pacilātā noskaņojumā. Šonedēļ #AtklājVidzemiDroši aicina sajust lepnumu par savu valsti, viesojoties Vidzemes ārēs, takās, skaistajās pilsētās un iekļaujot savos brīvdienu maršrutos arī kādu Latvijas Brīvības cīņu pieminekli vai piemiņas vietu. 
Zinātnes un industrijas sadarbībai ir noteicošā loma, lai uzlabotu Eiropas Savienības sniegumu inovāciju jomā. Pētniecības un inovāciju infrastruktūras (PII) sniedz iespēju uzņēmumiem piekļūt tiem nepieciešamajam biznesa un tehnoloģiju atbalstam, kā arī stiprina inovāciju attīstību starp reģioniem. Ir aizvadīta projekta INNO INFRA SHARE noslēdzošā starptautiskā konference, kas pulcēja PII pārstāvjus, universitātes, partnervalstu nacionālā un reģionālā līmeņa politikas veidotājus un Eiropas Savienības ekspertus. Tā norisinājās divās sesijās – “PĒTNIECĪBAS UN INOVĀCIJU INFRASTRUKTŪRAS UN TO IZMANTOŠANA” un “STARPREĢIONU SADARBĪBA INOVĀCIJĀM”.