Arhīva kalendārs

Līdz šim neierastā veidolā norisinājās Baltijas jūras valstu reģionu sadarbības (BSSSC) ikgadējā konference, kurā divu dienu garumā dalībniekiem bija iespēja apmainīties viedokļiem, uzklausīt ekspertu prezentācijas un diskutēt vairākās tiešsaistes sesijās, galveno uzmanību pievēršot spēcīgai un iekļaujošai sadarbībai Baltijas jūras reģionā nākotnē. Vidzemes plānošanas reģions ir šī tīkla pārstāvis tieši Latvijā, un tā projektu vadītāja Santa Vītola tika aicināta piedalīties, lai moderētu paralēlo sesiju, kā mērķis bija iepazīstināt dalībniekus ar aprites ekonomikas modeli, kā arī valsts iestāžu lomu ceļā uz konkurētspējīgāku ekonomiku, skatoties no vietējo pašvaldību, Eiropas Komisijas (EK) un nākamās paaudzes viedokļa.

Aprites ekonomika piedāvā alternatīvu ekonomisko modeli, kurā resursi, produkti un blakus plūsmas darbības ciklā tiek izmantoti maksimāli ilgi, vienlaikus ievērojami samazinot atkritumu daudzumu. Ievadu aprites ekonomikā kopā ar praktiskiem piemēriem no valsts un privātā sektora sniedza Jana Simanovska, Latvijas Vides investīciju fonda projektu eksperte un Vidzemes Augstskolas pētniece. Uzsverot aprites nozīmi ražošanas un uzvedības izmaiņās, eksperte vienlaikus sniedza arī praktiskus padomus, kā virzīties tālāk. Kā uzsver Simanovska “lai reģioni un pašvaldības īstenotu apriti savā teritorijā, vispirms nepieciešams piesaistīt ekspertu, kurš varētu analizēt, auditēt un novērtēt aprites principus praktiskajā darbā, struktūrās un sistēmās.”

Apriti nepieciešams integrēt visos politikas dokumentu, stratēģiju un rīcības plānu līmeņos, tai ir jāstrādā kā sistēmai. EK politikas speciālists Michał Kubicki iepazīstināja dalībniekus ar jauno aprites ekonomikas rīcības plānu, norādot arī finansējuma iespējas, ar kurām plānots atbalstīt valstis un reģionus aprites principu īstenošanai. Lai identificētu un veiksmīgi pieteiktos finansējumam, ir svarīgi zināt, kā finansētāji vērtē konkrēto organizāciju vai projektu. Svarīga sastāvdaļa ir “riska novērtēšana”. Riska raksturojums atšķiras atkarībā no organizācijas veida, lieluma un vēstures, kā arī no projekta veida un fāzes, tāpēc ne katrs finansējuma veids ir piemērots katram uzņēmumam, projektam vai pašvaldībai. Vērtīga informācija par galvenajām finansēšanas kategorijām, to atbilstību un piemērojamību dažādiem organizāciju un projektu veidiem ir atrodama šeit: https://www.circularcityfundingguide.eu//funding-types-and-their-applicability/

Sesijas laikā izskanēja izcili piemēri tam, kā aprites ekonomiku īstenot vietējā līmenī. Ola Bakowska, Aprites ekonomikas tekstilizstrādājumu programmas projektu vadītāja, iepazīstināja ar savu darbu pie tekstila atkritumu jautājumiem, uzsverot, ka no vienas puses ir nepieciešams aktīvi strādāt, lai samazinātu tekstilizstrādājumu atkritumus, taču no otras – vispirms risinājums jāatrod jau esošo atkritumu pārstrādei. Interesanti, ka viena no lielākajām problēmām ir ražotāju negodīgums – bieži uz etiķetes netiek norādīts precīzs tekstilizstrādājumu sastāvs, kas vēlāk liedz iespēju to atbilstoši šķirot otrreizējai pārstrādei.

BSSSC Rudens Jaunatnes pasākuma laikā tika sagatavotas vairākas idejas kā stiprināt apriti, un sesijas laikā tās prezentēja jauniešu pārstāve Małgorzata Levandowska. Tā kā izglītības sistēma vēl nenodrošina nepieciešamās zināšanas par aprites ekonomiku, kā saziņas līdzekļi sabiedrības un jaunatnes informēšanai tika minētas dažādas komunikācijas kampaņas. Jauniešiem ir jābūt kā ziņnešiem gan savstarpēji, gan aicinot uz šādu rīcību savus vecākus, skolotājus un citus apkārtējos. Izglītojot citam citu, tiek nodrošināta nemitīga informācijas apmaiņa, kas attīsta zināšanas par esošo situāciju pasaulē.

Diskusijā sadzirdētie stāstījumi un komentāri ir rādītājs tam, ka aprites ekonomikas īstenošana ir domāšanas veida maiņa, un uzmanību nepieciešams pievērst katram produktam un pakalpojumam, ko izmantojam ikdienā. Aprites sniegtās inovācijas iespējas – blakus vielu un atkritumu izmantošana jaunos produktos un pakalpojumos, to nodošana citam pārstrādātājam un jaunu risinājumu un pakalpojumu izveide ir vērtīgs virzītājspēks reģionu konkurētspējas attīstībai un savstarpējai sadarbībai.

Vidzemes plānošanas reģions pēdējo trīs gadu garumā strādājis pie bioekonomikas attīstības reģionā. Izstrādāts rīcības plāns zināšanās balstītas bioekonomikas inovāciju ekosistēmas attīstīšanai Vidzemes reģionā (lasāms ŠEIT), organizēti bioekonomikas inovāciju forumi un semināri, pulcēti eksperti, un notikušas daudz citas aktivitātes. Arī aprites ekonomikas tēma aizskarta vairākās konferencēs gan starptautisku projektu ietvaros, gan reģionālā līmenī. Vairāk par praktiskiem piemēriem un aprites ekonomiku latviešu valodā iespējams redzēt Janas Simanovskas lekcijā: “Aprites ekonomika kā nepieciešamība un inovāciju virzītājspēks", savukārt, iepazīties ar ekspertes prezentāciju aprites ekonomikas sesijas ietvaros iespējams ŠEIT.

Vairāk par BSSSC ikgadējās konferences norisi: https://www.bsssc.com/bsssc-ac-2020-results-next-steps

Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 25865495

Šī gada 9. decembrī tiešsaistē norisināsies projekta “Zemas temperatūras centralizētā siltumapgāde Baltijas jūras reģionam” (LowTemp) konference “Centralizētās siltumapgādes sistēmu transformācija”. Konferencē aicināti piedalīties siltumapgādes uzņēmumu un pašvaldību speciālisti, energopārvaldnieki un citi interesenti, lai ar kolēģiem no visas Eiropas pārrunātu centralizētās siltumapgādes sistēmu potenciālu un izaicinājumus.

Viedās zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas sistēmas piedāvā jaunas iespējas paaugstināt energoefektivitāti, izmantojot atjaunojamos energoresursus un pārpalikušo siltumu, tādējādi samazinot siltuma zudumus, īpaši ēkās ar zemāku enerģijas patēriņu. Zemas temperatūras centralizētā siltumapgāde dēvēta arī par 4. paaudzes siltumapgādi šobrīd ir celmlauzis, lai pārveidotu esošās centralizētās siltumapgādes sistēmas. Konferencē tiks prezentēti pilotprojekti un būs dzirdamas ekspertu prezentācijas par siltumapgādes nākotnes tendencēm.

Detalizēta konferences dienaskārtība:

Dalība konferencē ir bezmaksas. Darba valoda – angļu valoda.

Jau šobrīd aicinām reģistrēties konferencei šajā saitē: https://www.lowtemp-conference.eu/en/registration 

Projekts „Zemas temperatūras centralizētā siltumapgāde Baltijas jūras reģionam” (LowTEMP) tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.- 2020. gadam ietvaros ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Eiropas teritoriālās sadarbības Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas instrumenta atbalstu. Latvijā “LowTEMP” projektu ievieš Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts, Gulbenes novada pašvaldība un Vidzemes plānošanas reģions. Šis paziņojums atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Eiropas Savienībai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Papildu informācija: Līga Puriņa - Purīte, projekta "LowTEMP" vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, liga.pp PIE vidzeme PUNKTS lv;

Informāciju sagatavoja: Rūta Ročāne, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, ruta.rocane PIE vidzeme PUNKTS lv, www.vidzeme.lv