.png)
|
Arhīva kalendārs
Kad raibais rudens lapu paklājs rotā takas un celiņus un caur kailajiem koku zariem labāk saskatāmi dabas jaukumi – iežu atsegumi, gravas, mazo upju tērcītes –, jādodas dabā! Šonedēļ #AtkājVidzemiDroši Vidzemes plānošanas reģions aicina uz Līgatnes novadu, kur rāmi atpūsties, izzināt un uzkrāt spēkus.
Līgatnes identitāte: daba un industriālais mantojums Ar ko Jums asociējas Līgatne – ar dabas takām, alām vai papīrfabriku? Līgatnes industriālais stāsts iestiepjas diezgan tālā pagātnē – 1815. gadā jaunā papīrfabrika darbu uzsāka pielāgotās Paltmales muižas miltu dzirnavās. Līdz ar papīra ražošanu un fabrikas attīstību strauji uzplauka arī Līgatne. 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā fabrikas strādniekiem Līgatnē uzcēla dzīvojamās ēkas, skolu, dzemdību namu, slimnīcu, klubu, viesu namu un citas ēkas, kas ir saglabājušās līdz šodienai. Strādniekiem būvētās dzīvojāmās ēkas ir senākās koka rindu mājas Latvijā, un 20. gadsimta sākumā strādnieku nodrošinājums bija viens no augstākajiem Eiropā. Līgatnes industriālā identitāte ir cieši saistīta arī ar unikālo dabu. Līgatnes upe ir viena no straujākajām upēm Latvijā ar īpaši mīkstu ūdeni, kas bijuši izcili priekšnoteikumi papīrfabrikas veiksmīgai darbībai. Tāpat arī smilšakmens atsegumi, kuros līgatnieši sadzīves un rūpnieciskām vajadzībām izveidojuši alu un pagrabu sistēmas, ir dabas un kultūrvēsturisks mantojums. Aicinām pastaigās pa Līgatni, lai iepazītu to tuvāk!
No Lustūža "virsotnes". Foto: Māra Sproģe, VPR Izstaigājot Līgatnes papīrfabrikas vēsturisko centru, iepazīsiet pilsētas koka un ķieģeļu apbūvi, varēsiet apskatīt Anfabrikas klintis un uzkāpt Lustūzī. Lustūzis jeb Alu iezis ir ainavisks smilšakmens atsegums Līgatnes upītes labajā krastā, Līgatnes centrā. Atsegumā ir 28 cilvēka izrakti pagrabi jeb alas (daži – divos līmeņos!), kur uzglabā dārzeņus un augļus. Lustūža „virsotnē” uzved koka kāpnes, kur paveras lielisks skats. Kopumā Līgatnē ir 333 cilvēka veidotas pagrabalas.
Foto: Kārlis Buškevics
Foto: Māra Sproģe, VPR Ja vēlaties pastaigu apvienot ar aizraujošu aktivitāti, Līgatnes Tūrisma informācijas centrā iespējams iegādāties divas izzinošas pastaigu spēles ģimenēm un nelielām draugu kompānijām – foto orientēšanās spēli "Līgatnes detaļu medības" vai izziņas un orientēšanās spēli "Papīrfabrikas ciemata noslēpumi". Spēļu ilgums apmēram 2–2,5 stundas un 4–5 km. Vairāk informācijas par spēlēm varat iegūt Līgatnes TIC, Spriņģu ielā 2 vai pa tālruni +371 2918 9707, vai info PIE visitligatne PUNKTS lv.
Foto: visitligatne.lv Dodoties maršrutā no Līgatnes uz Līgatnes dabas takām, apmēram 2 stundu gājienā iepazīsiet Gaujas ielu ar tās vēsturisko apbūvi – papīrfabrikas strādnieku mājām un sabiedriskajām ēkām –, nonāksiet līdz Līgatnes pārceltuvei, kas ir vienīgā šāda tipa pārceltuve Baltijā. Tālāk ceļš jūs vedīs gar gleznaino Gaujas krastu ar smilšakmens atsegumiem līdz Līgatnes dabas takām, kas ir apmēram 5 km labiekārtotu taku kopums dabiskā meža ainavā, kur var vērot Latvijai raksturīgos savvaļas dzīvniekus un putnus. Ja iekļausiet gājienā arī Līgatnes dabas takas, tad kopumā jāieplāno vismaz 4 stundas.
Foto: Velga Vītola, Līgatnes Dabas takas Ja parasta iešana jums šķiet mazliet garlaicīga, Veselības un Mitoloģijas takās pie Rehabilitācijas centa “Līgatne” varēsiet gan pavingrot, ieskatoties Veselības takā izvietotajos stendos, gan iepazīt senās latviešu dievības Mitoloģijas takā. Aizstaigājiet arī līdz Spriņģu iezim – 600 m smilšakmens atsegumam –, kas ir viens no ievērojamākiem dabas apskates objektiem Gaujas Nacionālajā parkā. Bet, ja esat gatavi garākam sportiskam izaicinājumam, tad no Līgatnes ir iespēja doties pa Mežtaku – 24 km gājienā 5. posmā līdz Siguldai vai 26 km gājienā 6. posmā līdz Cēsīm.
Foto: Māra Sproģe, VPR Vairāk informācijas par šiem pastaigu maršrutiem, kā arī kartes un citu Līgatnes viesiem nepieciešamu informāciju atradīsiet Līgatnes novada tūrisma informācijas lapā: http://visitligatne.lv/
Informāciju sagatavojusi:
Ņemot vērā uzņēmēju un pētnieku atšķirīgo darba specifiku, īpaša nozīme koprades procesā ir tieši izaicinājumu apzināšanas un iepazīšanās posmam. Uzklausot vairāku Vidzemes uzņēmēju pieredzes stāstus, IKL ietvaros katram no pētniekiem bija iespēja paskatīties uz ikdienas izaicinājumiem no uzņēmēja puses, lai vēlāk kopīgi meklētu risinājumus. Dalībnieki atzina, ka, lai arī tie pircējiem nodrošina atšķirīgus produktus, problēmas un izaicinājumi ir ļoti līdzīgi, un ir lieliski, ka viņiem ir radusies iespēja kopā tos risināt. “Tā kā mēs esam procesā, kuru sauc par savienojošo kopradi, tās mērķis ir veidot izpratni ne tikai par uzņēmēju vajadzībām, bet arī zinātnieku un pētnieku nepieciešamībām. Šis ir lielisks veids, kā radīt jaunas iespējas un iegūt kontaktus tālākai sadarbībai,” uzsver Inese Suija-Markova, IKL moderatore. Aiga Tenisa, SIA “Stora Enso Packaging” pārstāve, iepazīstināja dalībniekus ar problemātiku, iespējām un izaicinājumiem pārtikas iepakojuma jomā, īpaši skatoties no mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) prizmas. “Eiropas Savienībā dažādās valstīs sistēmas nav harmonizētas,” stāstīja Tenisa, uzsverot, ka, domājot par produkta iepakojumu, būtiski ir domāt arī par regulām, e-komerciju, ilgtspēju un higiēnas prasībām, kas ir aktualizējušās tieši šobrīd, globālās pandēmijas rezultātā. Diskusiju raisīja pārstāves prezentētais pētījuma rezultāts, kas norāda, ka 80% milleniāļu (millenials) labprātāk pērk produktu ilgtspējīgā iepakojumā, savukārt diskutabli ir jautājumi – cik no viņiem šīs izvēles patiešām izdara, un vai viņi spēj atpazīt ilgtspējīgu iepakojumu? Daina Eglīte-Antona, SIA “Labas Saknes” garšrade, pastāstīja par pārtikas iepakojuma testiem un bezatlikuma ražošanu savā uzņēmumā. Lai nodrošinātu, ka ikkatra izejviela, sākot ar dārzeņiem un beidzot ar spiedpaliekām, neradītu paliekošu efektu dabā, sākotnēji tika izmēģinātas papīra/kartona kastītes. Problēma, ar kuru saskārās uzņēmēja, bija produkta vērtību saglabāšana, izmantojot videi draudzīgāko iepakojuma veidu. Jau pēc 48 stundām veselīgie našķi zaudēja savas īpašības un mainīja konsistenci un garšu, tādā veidā izslēdzot iepakojuma pielietošanas iespējas. Šobrīd uzņēmums sevi dēvē par “beziepakojuma”, īpaši uzteicot jaunās paaudzes interesi iepirkties ar līdzi ņemto iepakojumu. “Pēc pašlaik tirgū esošā piedāvājuma, secināts, ka ražojot dabai ļoti draudzīgu produktu bez pārtikas piedevām, ir vajadzīgs dabai visnedraudzīgākais iepakojums, lai to realizētu,” stāsta Eglīte-Antona.
Foto: Inovāciju koprades laboratorijas norise "Zoom" platformā Ar pieredzi iepakojuma ieviešanā savā uzņēmējdarbības praksē, kas ir gan ilgtspējīgs, gan spēj noturēt produkta kvalitāti, dalījās Anna Marija Zīdere-Laizāne un Kristīne Ābelniece, SIA “Felici” pārstāves. Kā nākotnes izaicinājumi tika pieminēti – konkurētspējīga cena, drošs un kvalitatīvs produkts, kā arī dabai draudzīgs un ērts iepakojums, kas ir ērts ne tikai ražošanai, bet arī patērētājam, un vislabāk to iespējams uzzināt, iegūstot atgriezenisko saiti no pircēja. Anna Marija Zīdere-Laizāne pieminēja, ka “problēma rodas tajā, ka viedokļi atšķiras, un šobrīd joprojām nav skaidrs, kas tik tiešām ir dabai draudzīgs, un, pēc kādiem mēriem to nosaka.” Pārstāve atgādināja, ka svarīgs ir ne tikai iepakojums, bet arī produkta drošība. Atkritumos nonākot ne tikai iepakojumam, bet arī pašam produktam, rodas vēl lielāka problēma. Viena no būtiskākajām atziņām, kas no pētnieku puses tika izvirzīta IKL laikā, ir nepieciešamība pēc platformas, kurā pētniekiem un uzņēmējiem ikdienā būtu iespējams satikties un sadarboties, lai izstrādātu inovatīvus risinājumus, apmainītos ar idejām, aktualitātēm un kontaktiem tieši ilgtspējas griezumā. Tādējādi VPR pārstāvjiem bija iespēja demonstrēt bioekonomikas inovāciju platformu Biobord, kas tieši radīta ar VPR un Vides risinājumu institūta līdzdalību, lai veicinātu savstarpējo komunikāciju. Vairāk par Biobord: https://biobord.eu/. Dalībniekiem, strādājot darba grupās, radās ļoti daudz potenciālu sadarbības iespēju, kas ir ieguvums gan pētniekiem, gan uzņēmējiem, kā arī tika iezīmētas tēmas, kuras dalībnieki ir ieinteresēti izzināt padziļināti nākamajā IKL tikšanās reizē:
IKL sesijas ir balstītas uz divu koprades tehniku apvienojumu – “pasaules kafejnīca” (World Cafe) un “konceptuālā kartēšana” (Conceptual Mapping). Nākamais posms paredzēts no 9. līdz 20. novembrim, kā laikā norisināsies uzņēmēju – pētnieku individuālās konsultācijas, dodot iespēju uzņēmējiem uzdot IKL iesaistītajiem pētniekiem jautājumus, kas saistīti ar uzņēmuma nodefinēto izaicinājumu pārtikas iepakojuma jomā. IKL piedalās uzņēmumi: SIA “Labas saknes”, Lienas Mucenieces zīmols “Lienas medus”, SIA “Līgatnes vīna darītava”, SIA “Felici”, SIA “Kainaži”, SIA “Rūjienas saldējums”, SIA “Dabas trauks” un SIA “Stora Enso Packaging”. Koprades laboratoriju īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projekta “GoSmart BSR” ietvaros un Eiropas Inovāciju un tehnoloģijas institūta zināšanu un inovāciju kopienas (EIT Food) ES pētniecības un inovāciju programmas ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Papildu informācijai: Santa Vītola, Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja, santa.vitola PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t +371 26674261 Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 25865495 Projekta mājaslapa: https://gosmartbsr.eu/ |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Vairāki Latvijas uzņēmēji un pētnieki ir uzsākuši darbu, lai kopīgi izzinātu, rastu konceptus, ģenerētu idejas un radītu inovatīvus risinājumus ilgtspējīga pārtikas iepakojuma virzienā. Gan globāli, gan vietējā mērogā pārtikas iepakojums ir aktuāla problēma, un pieprasījums pēc tā arvien aug, tādēļ Vidzemes plānošanas reģions (VPR) kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti organizē eksperimentālu pasākumu ciklu – inovāciju koprades laboratoriju (turpmāk – IKL).
