.png)
|
Arhīva kalendārs
Ar iedzīvotājiem pavisam kopā plānots tikties sešas reizes. Pirmā kopā sanākšana jau veiksmīgi aizvadīta, tajā diskutējot par kultūras, dabas un kultūras mantojuma, kā arī spēcīgu kopienu jautājumiem. Pirmajā organizētajā tiešsaistes pasākumā-diskusijā tikās 85 interesenti ne tikai no Vidzemes, bet visas Latvijas. Pašvaldību pārstāvji, tūrisma speciālisti, biedrību dalībnieki, ministriju pārstāvji, arī iedzīvotāji no vietējām kopienām pulcējās tiešsaistē, lai paustu savu vērtējumu par līdzšinējo plānošanas dokumenta sagatavoto redakciju un sniegtu savus komentārus papildinājumiem vai labojumiem. VPR Teritorijas plānošanas nodaļas vadītāja Ieva Kalniņa atzīst, ka “ir gandarījums par tik kuplu apmeklējumu un aktīvām diskusijām, kas raisījās dalībnieku vidū. Ir skaidrs, ka šis izvēlētais formāts – dot iespēju interesentiem pulcēties un kopā pārrunāt nākamo septiņu gadu attīstības virzienus – ir trāpīts desmitniekā! Jau pašā sākumā esam saņēmuši vērtīgas norādes, kas palīdzēs pilnveidot Attīstības programmas saturu, padarot to par darbīgu un uzņēmīgu vidzemnieku ceļakarti individuālai un arī kopīgai reģiona attīstībai. Mēs esam centušies paredzēt vidzemnieku prioritātes un vajadzības, tomēr šīs kopā sanākšanas mums ļauj vai nu apstiprināt, vai pilnveidot sākotnējās prognozes.” Arī Latvijas Lauku foruma izpilddirektore Anita Seļicka vērtē pirmo VPR organizēto tematisko diskusiju: “VPR profesionāli spēj saskatīt aktuālās pasaules tendences, inovācijas un meklēt iespējas, kuru potenciāls būtu meklējams tieši Vidzemē. Tomēr visnozīmīgākā man šķiet viņu drosme un spēja būt atvērtiem un meklēt atbildes uz to, vai minētās (bieži ambiciozās) tendences ir nozīmīgas arī iedzīvotājiem, veidojot atvērtas tematiskās diskusijas ar iedzīvotājiem, neatkarīgi no profesijas, dzīvesvietas vai pieredzes dokumentu izstrādē. Mūsu, iedzīvotāju, uzdevums ir dalīties savā redzējumā par to, kā tas varētu ietekmēt mūsu katra ikdienu, kas mums ir nepieciešams un ko mēs gribētu darīt. Pirmajā darba grupā par identitāti runājām gan par atbalstu kopienu līderiem un demokrātiski ievēlētām ciemu valdēm, kaimiņu būšanu, gan praktiskām rekomendācijām, ko sagaidām no pašvaldības un kā plānošanas reģions varētu sniegt atbalstu. Ir izdarīts pirmais solis – iespēju ēdienkarte jeb melnraksts programmai ir gatavs. Pašreiz ikkatra vidzemnieka uzdevums ir iesaistīties, lai aplūkotu, ko no tā vēlamies un spējam kopā paveikt nākamos septiņus gadus, jo tikai tad, kad katrs iedzīvotājs saredzēs arī savu nākotni publiskās pārvaldes veidotajā teritorijas attīstības vīzijā un darba plānā, šis dokuments būs visa reģiona mērķis.”
Atgādinām par nākamajām plānotajām diskusijām, kas notiks vēl arī martā (iepriekšēja reģistrēšanās nav nepieciešama):
Jāatzīmē, ka komentārus un papildinājumus par Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības programmas 2021-2027 1. redakcijas projektu var iesniegt arī individuāli, aizpildot priekšlikumu veidlapu un nosūtot to vai nu elektroniski uz e-pasta adresi ieva.kalnina PIE vidzeme PUNKTS lv, vai arī pa pastu (Vidzemes plānošanas reģions, Bērzaines iela 5, Cēsis, LV-4101). Publiskā apspriešana izsludināta no 2021. gada 8. februāra līdz 9.martam. Ar Vidzemes plānošanas reģiona pašreizējās situācijas analīzes dokumentu un Attīstības programmas 2021-2027 1. redakcijas projektu, kas nodots publiskajai apspriešanai, var iepazīties VPR mājaslapā, sadaļā “Attīstības plānošana” – “Sabiedrības līdzdalība”. Uzziņai par precizējošiem jautājumiem aicinām sazināties ar VPR Teritorijas plānošanas nodaļas vadītāju Ievu Kalniņu (ieva.kalni%C5%86a PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. 26533464). VPR Attīstības programma 2021-2027 tiek izstrādāta ar projekta “Sadarbības virzīta nākotnes politika lauku reģioniem un iedzīvotājiem” (PoliRural) atbalstu. Projekts tiek īstenots Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas Apvārsnis 2020 ietvaros.
Jautājumiem: Ieva Kalniņa, Vidzemes plānošanas reģiona Teritorijas plānošanas nodaļas vadītāja, tel. 26533464, e-pasts ieva.kalnina PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Lai mazinātu sabiedrībā esošo stigmu par bērniem ar funkcionālām traucējumiem un sniegtu zināšanas, šī gada 19. februārī Vidzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros tika organizētas apmācības vispārējo pakalpojumu sniedzējiem. Apmācības notika ZOOM platformā un tajās piedalījās 25 dalībnieki no desmit Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldībām. Aktīvākie apmācību dalībnieki pārstāvēja izglītības nozari. “Tas, ka mums rada trauksmi kaut kas nepazīstams un citāds, ir normāli. Tā ir mūsu smadzenes daļa, kas tā noreaģē, bet ne vienmēr kaut kas uzreiz ir jādara. Trauksme raisa vēlmi iesaistīties vai dusmas, kas ir aizsargreakcija. Kā piedzīvot to, ka neko nevar darīt? Nevis aizmukt, izvairīties, bet izdzīvot bezspēcības laiku? Pieņemšana. Pieņemšana ir sadarbība. Nav viena vispārīgā metode, pareizais veids, kā komunicēt ar šādiem bērniem un viņu ģimenēm. To nevar vienā pieejā iemācīties un tad lietot. Pareizais veids veidojas, kad iemācāmies būt iejūtīgāki, vairāk spējīgi nevis komunicēt no pareizās pozīcijas (kas būtu ļoti augstprātīgi), bet vairāk nostāties līdzās, būt gataviem līdzpārdzīvot. Un galvenais atslēgas vārds ir cieņa!”- tā, iedrošinot dalībniekus, pauda lektore Mg.psych., mg.sc.sal., sertificēta psiholoģe, mākslas terapeite, supervizore Ilze Dreifelde. Apmācību laikā dalībnieki strādāja darba grupās, kurās diskutēja par tādām tēmām, kā neizpratne, iesaiste, uzmanības pievēršana un komunikācijas grūtības ar bērnu, kuram ir funkcionāli traucējumi un viņa ģimeni. “Man ikdienā nav saskarsme ar bērniem, kuriem ir īpašas vajadzības. Šodiena man pilnīgi noteikti ir kas jauns un liek aizdomāties par šiem bērniem,” – pārdomās dalījās kāda bibliotēkas darbiniece. “Bijām dalībnieki no dažādām sfērām un tas ļāva mums uz lietām paskatīties no dažādiem skatu punktiem,”- tā pēc diskusijām secināja viena no dalībniecēm.
Apmācību noslēgumā dalībniekiem bija brīnišķīga iespēja noklausīties iedrošinošu dzīvesstāstu, kurā dalījās audžumamma Elīna Bataraga. Elīnas ģimenē aug audžumeita, kurai ir smagi funkcionāli traucējumi. “Ir ok, ja bērnam nekad nebūs amata un viņš nekad nestrādās. Jānomet tas plīvurs, ka visi ir salīdzināmi. Mirklis, kad es atmetu ideju, ka man audžumeitu ir “jāsalabo” bija sāpīgs, bet tas nesa milzu atvieglojumu,”- dalījās E.Bataraga. Audžumamma uzsvēra, ka ikvienam ir iespēja palīdzēt īpašajiem bērniem, atbalstot viņa vecākus. Viens vecākam pateikts teikums var mainīt ļoti daudz, Elīna aicina to izmantot, lai celtu: ”Īpašo bērnu vecāki ir vienlaikus ļoti stipri un ļoti trausli. Viņi var cīnīties par savu bērnu, kā lauvas, bet jebkurš negatīvs komentārs par bērnu spēj sagraut vecāku. Ir viegli saskatīt trūkumus un grūtības, bet, lai ieraudzītu stiprās puses, ir nepieciešama piepūle!”
Jautājumiem: Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv">ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv">laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv">naula.dannenberga PIE vidzeme PUNKTS lv
Vairāk par deisntitucionalizācijas projektu "Vidzeme iekļauj" |
|
Turpinot uzsākto ieceri – Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības programmas izstrādi nākamajiem septiņiem gadiem veikt kopā ar vidzemniekiem – , š.g. 26. februārī plkst. 10.00 tiks organizēta 
Uz ielas pretī nāk sieviete, kura stumj bērnu ratus, bet tajos esošais bērns ir aptuveni desmit gadus vecs. Ķermenis salīcis, kājas pret pārējo ķermeni nesamērīgi tievas. Bērns smejas un skaļi spiedzošām skaņām cenšas komunicēt ar pasauli. Garāmgājēji novērš skatienus, kāds uz brīdi uzsmaida bērna mammai, kāds pāriet ielas otrā pusē, jo ir mācīts neskatīties uz citādo.
