Arhīva kalendārs

Lai cilvēks ar garīga rakstura traucējumiem veiksmīgi iekļautos sabiedrībā, ir būtiski nodrošināt nodarbinātības iespējas atbilstoši cilvēka spējām un vajadzībām, gan cilvēkam, kurš dzīvo ģimenē, gan cilvēkam, kurš dzīvo grupu dzīvokļa pakalpojumā, tāpēc Vidzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns paredz dienas aprūpes centru un specializēto darbnīcu izveidi pilngadīgiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Vidzemes plānošanas reģionā dienas aprūpes centrus pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem veido 13 pašvaldības, bet specializētās darbnīcas veido 10 pašvaldības.

Cilvēkam ar smagākiem funkcionāliem traucējumiem piemērotāka ir darbošanās dienas aprūpes centrā, kur nodrošina nepieciešamo aprūpi, sniedz atbalstu un attīsta nepieciešamās vai saglabā esošās prasmes. Ja funkcionālie traucējumi ir vieglāki, bet algota darba veikšanai vēl jāattīsta darba prasmes, tad piemērots ir specializēto darbnīcu pakalpojums – sveču liešana, dārzkopības iemaņu apgūšana, ēst gatavošana, darbs ar mālu, ādas apstrādes, kokapstrādes u.c. iemaņas. Pieredze rāda, ka specializētās darbnīcas palīdz cilvēkiem uzsākt darba attiecības vai atgriezties darba tirgū, jo tajās apgūst ne tikai amata prasmes, bet arī sociālās iemaņas.

 “Esmu ļoti priecīga, ka man šogad no 5. oktobra ir iespēja apmeklēt dienas centru. Man ļoti patīk, ka dienas centrā ir visādas nodarbības. Katru nedēļu, kas cits. Man ļoti patīk, ka pirmdienās ir vingrošana un dejošana. Tas palīdz manai veselībai. Man ļoti patīk, ka var uzdziedāt. Un taisīt visādus darbiņus. Galvenais, ka dienas centrā ir jauks kolektīvs un jauki darbinieki. Paldies par visu. Par mīlestību un siltumu, ko izstaro jauki cilvēki dienas centrā!” pārdomās dalās dienas aprūpes centra “Stropiņš” apmeklētāja. 

Valmieras dienas aprūpes centra “Stropiņš” un specializēto darbnīcu vadītāja Agnese Valdēna uzsver, ka cilvēkam, apmeklējot dienas aprūpes centru vai specializētās darbnīcas pakalpojumus, paplašinās redzesloks. Dienas aprūpes centra apmeklētājiem tiek organizētas ekskursijas, radošas nodarbes un, pats svarīgākais, pilnveidotas socializēšanās prasmes - cilvēks kļūst patstāvīgāks un spējīgāks iekļauties un līdzdarboties sabiedriskajos procesos. Šo pakalpojumu vērtība ir individuālajā pieejā katram apmeklētājam. Arī dienas aprūpes centrā “Stropiņš” tiek īstenota individuāla pieeja - rasts laiks nelielai sarunai, jokam vai kāda darbiņa kopīgai paveikšanai ar katru apmeklētāju. Arī brīvajā laikā darbinieki cenšas piemeklēt katram interesējošo nodarbi.

“Man patīk centriņā dejošana, mūzika un radošās nodarbības pie Līgas un Ritas, arī pastaigas ārā,” stāsta dienas aprūpes centra “Stropiņš” apmeklētāja.

Dienas aprūpes centra un specializēto darbnīcu pakalpojums ir liels atbalsts ģimenēm, kuras rūpējas par tuvinieku ar garīga rakstura traucējumiem, sniedzot iespēju ģimenes locekļiem atgriezties darba tirgū, zinot, ka tuvinieks ir drošībā un viņam tiek nodrošināta saturīga laika pavadīšana. Arī cilvēkiem, kuri dzīvo grupu dzīvokļos, ir svarīgs konkrēts dienas ritms un nodarbinātība, kas palīdz veiksmīgāk iekļauties sabiedrībā.

Vīrietis, kurš specializētajās darbnīcās apgūst kokapstrādes prasmes, stāsta: ”Patīk kokapstrādē dedzināšana, patīk būt kopā ar Līgu. Patīk, ka varu strādāt priekš veikaliņa.”

“Kopš ir specializētās darbnīcas, man patīk darboties,” dalās specializēto darbnīcu apmeklētājs.

Specializētajās darbnīcās veidotie kokapstrādes produkti tiek pārdoti sociālā uzņēmuma “Čaklās bites bode” veikalā. Katrs pārdotais izstrādājums ir apliecinājums, ka funkcionālie traucējumi nav šķērslis, lai radītu, iesaistītos un apgūtu jaunas prasmes.

 Jautājot dienas aprūpes centra “Stropiņš” un specializēto darbnīcu vadītājai par motivāciju strādāt šādā pakalpojumā, A.Valdēna teic: “Man patīk tas patiesums. Nekas netiek sarežģīts, valda vienkāršība, kas dod vieglumu. Ir tāds teiciens - esi vienkāršs un cilvēki tieksies pie tevis! Te tas ir abpusēji. Ja dienas beigās mēs ejot mājas apskaujamies vai paspiežam viens otram roku, tad man liekas, ka diena ir izdevusies! ”

Jautājumiem: Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv">ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv">laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv  

Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv">naula.dannenberga PIE vidzeme PUNKTS lv 

Vairāk par deisntitucionalizācijas projektu "Vidzeme iekļauj" 

Izvirzot jaunienācējus laukos kā vienu no prioritārajām mērķgrupām lauku reģionu attīstībai Eiropā, digitālā pieredzes stāstu atlantā publicēti 13 stāsti no visas Eiropas, tostarp arī no Vidzemes reģiona, plašākai sabiedrībai atklājot Burkānciema siera darītavas saimnieku dzīvesstāstu par pārmaiņām, kas notikušas pēc pārcelšanās uz dzīvi laukos Madonas novadā.

Projekta PoliRural vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā Santa Vītola atzīmē, ka “lai pilnvērtīgi strādātu ar reģiona, tostarp lauku teritorijas attīstības jautājumiem, ir būtiski noskaidrot, kā dzīvi reģionā redz jaunienācējs. Mēs varam daudz strādāt pie tā, lai atvilinātu jaunus iedzīvotājus, taču nereti pēc tam, kad ir pārcēlušies uz dzīvi reģionā, vairs neuzturam attiecības ar viņiem. Tieši tāpēc mums ir svarīgi šādus cilvēkus identificēt, izzināt viņu stāstus, saprast, kādas ir bijušas gaidas un kas no tā ir piepildījies. Ar jaunienācēju stāstu starpniecību mēs varam saprast, kā reģioni un to lauku teritorijas sevi pozicionē un kāda ir realitāte. Vidzemes jaunienācēji, kuri iepriekš dzīvojuši citā Latvijas reģionā vai ārvalstīs, un viņu pieredzes stāsti var būt labs stimuls arī citiem reģioniem Eiropā stiprināt lauku teritoriju pievilcību un piesaistīt tajās arvien jaunus iedzīvotājus.”

Arvien biežāk paziņu lokā vai publiskajā telpā dzirdam stāstus par ģimeņu lēmumiem pamest dzīvi lielpilsētā, lai to sāktu no jauna un pavisam citādi kādā Latvijas reģiona lauku nostūrī, un bieži uzkrātās prasmes un iegūtie kontakti pilsētā noved pie jaunām uzņēmējdarbības idejām.

Ar Eiropas pieredzi ilgtspējīgai būšanai laukos: pieredzes stāsts no Vidzemes

Lai arī Burkānciema saimnieki ikdienā, kā paši raksturojuši,  dzīvo meža vidū, viņu saites ar pilsētu nav sarautas. Lai pārdotu savu produkciju, pilsētvidē jāuzturas 1-2 dienas nedēļā. Rutai un Stefanam pieder zemes īpašums, kurā tiek audzētas kazas, un uzņēmējdarbība tiek attīstīta, ražojot sieru. Šim nolūkam viņi izmanto ne tikai savu kazu pienu, bet iepērk pienu arī no tuvējiem apkārtnes zemniekiem. Nākotnē, lai stiprinātu saimniecības ilgtspēju, saimnieki iecerējuši paplašināt produktu klāstu un nodarboties ar tūrismu. Kā stāsta Ruta, ideja par pārcelšanos uz laukiem pieder viņai, savukārt siera rūpals sācies pirms astoņiem gadiem, pirms tam apgūstot meistarprasmes Vācijas saimniecībās kā brīvprātīgajai darbiniecei. Siernīcas saimnieki atzīst, ka šobrīd lielākās problēmas sagādā prasmīga darbaspēka piesaiste – šādu cilvēku laukos ļoti trūkst. Ruta un Stefans iedrošina citus, sakot: “Nebaidies riskēt! Tici sapnim un saglabā pozitīvismu, ja vēlies uzsākt uzņēmējdarbību laukos!”

Šis ir tikai pirmais jaunienācēju pieredzes stāsts no Latvijas, tuvākajā laikā Eiropas jaunienācēju stāstiem piepulcēsies vēl vairāki iedvesmojoši Vidzemes un citu reģionu iedzīvotāju stāsti par veiksmīgu pārcelšanos uz dzīvi reģionos. Visi stāsti tiks apkopoti PoliRural inovāciju platformas labo prakšu atlantā: https://atlasbestpractices.com/polirural/. Plānots, ka tajā pakāpeniski tiks publicēti līdz pat 100 lauku jaunienācēju stāstu no visas Eiropas, ar nolūku izzināt jauno kopienas pārstāvju uzskatus un pieredzi par to, kāpēc ticis pieņemts lēmums pārcelties uz dzīvi lauku reģions, kādas izmaiņas tas viņu dzīvē nesis un kādu nodarbošanos tie atraduši.

Stāstniecība jeb story telling ir viena no neierastām, bet efektīvām metodēm, ko izmantot teritorijas attīstības plānošanas procesā, lai labāk izprastu vietējās kopienas pārstāvjus, raisītu interesi pašos plānotājos, rosinātu abas puses uz sadarbību un sekmētu informācijas apriti.

Jaunienācēji laukos spēj ne tikai ļoti objektīvi izvērtēt apstākļu labvēlību vai nosaukt šķēršļus, kas varētu kavēt kādu pieņemt lēmumu pārcelšanos uz dzīvi laukos, bet nereti viņi spēj arī iedvesmot un iedrošināt. Jaunienācēju uzskati un vērojumi var nesaskanēt ar pamatiedzīvotāju pārliecību par lietu ierasto kārtību, jo viņi ļoti bieži nāk ar lielu enerģiju, pārdrošām un neierastām idejām un atšķirīgiem uzskatiem, tomēr abas grupas vieno kopīgi mērķi un vēlēšanās savu dzīvi stiprināt tieši laukos, tā tuvinot tās vienu otrai. Rūpīga kopienas grupu profila izzināšana ļauj organizēt kvalitatīvu teritorijas attīstības plānošanas procesu, virzoties uz mērķiem, kurus izvirzījuši un apstiprinājuši paši kopienas dalībnieki.

Iedzīvotāju skaita samazināšanās laukos, to plūsma pilsētu virzienā ir viens no lielākajiem riskiem, kas var apdraudēt lauku reģionu attīstību. Jaunienācēji ir identificēta kā būtiska mērķgrupa, kas potenciāli var palīdzēt mazināt izaicinājumus, kas saistīti ar straujo iedzīvotāju skaita samazināšanos lauku teritorijās.  

Jāpiebilst, ka jaunienācēji Vidzemes laukos ir arī PoliRural izveidotās Konsultatīvās padomes sastāvā, kas ir atbildīga par Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības programmas 2021-2027 dokumenta izstrādes procesa uzraudzību, tostarp sniedz rekomendācijas saturiskiem uzlabojumiem.

Par PoliRural (Horizon 2020)

Digitālais labo prakšu atlants izveidots projekta “Sadarbības virzīta nākotnes politika lauku reģioniem un iedzīvotājiem” (PoliRural) ietvaros. Projekts tiek īstenots Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas Apvārsnis 2020 ietvaros. Tajā spēkus apvienojuši 36 partneri no 16 valstīm. Latvijā projektu īsteno Vidzemes plānošanas reģions, Latvijas Lauku forums,  Agroresursu un ekonomikas institūts un uzņēmums Baltic Open Solutions Center.

Projekta “PoliRural” mērķis ir sekmēt lauku politikas attīstību, izveidojot spēcīgu lauku ekosistēmā ieinteresēto personu kopienu un izstrādājot konceptuālu lauku ekosistēmas modeli. Vairāk par projektu uzziniet https://polirural.eu/  Par projekta aktivitātēm Vidzemes plānošanas reģionā http://www.vidzeme.lv.

Jautājumiem: Santa Vītola, projekta PoliRural vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.vitola PIE vidzeme PUNKTS lv.

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko atttiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

Aizvien biežāk saskaramies ar iedzīvotāju un uzņēmēju interesi par piemērotākajiem risinājumiem saules paneļu uzstādīšanai. Lai sniegtu atbildes uz šiem jautājumiem, š.g. 21. janvārī plkst. 11:00 Vidzemes plānošanas reģions rīko tiešsaistes semināru mājsaimniecībām, uzņēmējiem un pašvaldību kapitālsabiedrībām “Soli pa solim līdz saules paneļiem”. Seminārā uzzināsiet par ceļu līdz saules paneļiem, kas jāņem vērā izvēloties paneļus, kādas ir pieejamās finansējuma iespējas, kā arī varēsiet iepazīties ar pieredzi saules sistēmas izstrādē un pieslēgšanā kopējā tīklā.

Projekta “Smart Living” ietvaros esam sapulcējuši šajā jomā zinošus ekspertus. Semināra laikā eksperti iepazīstinās ar saules potenciālu Latvijā, kā izvēlēties paneļiem piemērotāko vietu, kā arī nodemonstrēs kalkulatoru saules paneļu uzstādīšanai elektroenerģijas ražošanai. AS “Sadales tīkls” pārstāvis pastāstīs, kas praktiski jādara, lai tiktu līdz saules paneļiem, kādi ir līdz šim Latvijā uzstādīto saules paneļu dati. SIA “Enefit” iepazīstinās ar tehnoloģiskajiem risinājumiem un parametriem, kas jāņem vērā, izvēloties piegādātāju. Savukārt Raivis Dejus stāstīs par savu pieredzi saules sistēmas izstrādē un pieslēgšanā kopējā tīklā, un noslēgumā AS “Swedbank” pārstāvis iepazīstinās ar saules paneļu finansēšanas iespējām un nosacījumiem.

Detalizētāka semināra programma apskatāma šeit.

Dalība seminārā ir bez maksas, taču iepriekš jāreģistrējas šajā saitē: https://ej.uz/solipasolimSmartLiving

Pēc reģistrācijas, tuvojoties pasākumam, katram dalībniekam tiks nosūtīta Zoom platformas saite tiešsaistes semināram.

Seminārs tiek organizētas Interreg Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Praktiski risinājumi gudrai energoresursu izmantošanai” (Smart Living) ietvaros. Projekta mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par videi draudzīgu dzīvesveidu un pārdomātu enerģijas resursu izmantošanu Latvijā un Igaunijā, apvienojot abu valstu zināšanas un partneru organizāciju kompetenci. Latvijā projektu īsteno Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris un Vidzemes plānošanas reģions, Igaunijā – Tartu reģionālā enerģētikas aģentūra.

Papildu informācijai: Ineta Tauriņa, "Smart Living" projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: ineta.taurina PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja: Rūta Ročāne, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, ruta.rocane PIE vidzeme PUNKTS lv

Augstāk minētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

CITAS VIDZEMES ENERGOEFEKTIVITĀTES ZIŅAS

_

2021. gada 7. janvārī Vidzemes plānošanas reģions organizēja iesaistīto pušu tikšanos, lai turpinātu uzsākto diskusiju par tūrisma un transporta koridora attīstības vīziju Via Hansetica maršrutā līdz 2030. gadam. Tūrisma un transporta nozaru pārstāvji vienojās par trīs Via Hanseatica tūrisma koridora stratēģiskiem attīstības mērķiem: 1) uzlabot satiksmes plūsmas ātrumu un efektivitāti; 2) attīstīt tūrisma un mobilitātes informācijas sistēmas; 3) palielināt tūristu plūsmu Via Hanseatica tūrisma koridorā.

Pērn decembrī uzaicinātie diskusijas dalībnieki tikās tiešsaistē, lai pārrunātu esošās situācijas apkopojumu un sniegtu savas idejas stratēģijas mērķu un rīcību precizēšanai un papildināšanai. 2021. gadam iesākoties, nozaru pārstāvji tika pulcēti, lai sniegtu savu redzējumu par dokumenta stratēģisko daļu.

Dokumenta projekta stratēģiskajā daļā formulēta tūrisma maršruta Via Hanseatica ilgtermiņa attīstības vīzija pasažieru plūsmas uzlabošanai, stratēģiskie mērķi un attīstības prioritātes. Papildus tam ir iezīmēti rīcības virzieni un ilgtermiņā veicamās darbības stratēģisko mērķu sasniegšanai.

Raugoties uz teritorijas potenciālo attīstību nākotnē, Via Hanseatica maršruts definēts kā pievilcīgs tūrisma reģions Latvijā, ko iecienījuši gan vietējie, gan ārzemju tūristi un, jo īpaši, dabas tūrisma mīļotāji. To iezīmēs plašs gājēju un veloceļu tīklojums, un būs attīstīta savstarpēji integrēta un ērta ārējā un iekšējā mobilitāte.

Attēlā: Pētījuma teritorija tūrisma maršruta Via Hanseatica teritorija un ietekmes areāls Vidzemes plānošanas reģionā (Avots: Pētījuma autori)

Ņemot vērā, ka teritorijas ekonomiskajai attīstībai satiksmes sistēmas kvalitāte ir izšķiroša, sanāksmes dalībnieki bija vienisprātis, ka konkrētajā teritorijā nepieciešami satiksmes uzlabojumi, lai tā varētu konkurēt nacionālā un starptautiskā līmenī. Būtiskas izmaiņas iespējams veikt, pilnveidojot gan transporta infrastruktūru, gan arī paaugstinot sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitāti, tostarp lielu uzmanību pievēršot ērtu savienojumu nodrošināšanai. Svarīgi, lai pastāvētu iespēja izmantot dažādus transporta veidus t.s. pirmajam un pēdējam kilometram, sabalansējot tradicionālu un relatīvi jaunu mobilitātes risinājumu piedāvājumu un iespējas Via Hanseatica ietekmes areālā.

Jāpiebilst, ka nepieciešamie uzlabojumi ir nozīmīgi kā teritorijas viesiem, tā arī pastāvīgajiem iedzīvotājiem – tāpēc definējot mērķus un rīcības izmantota integrēta pieeja, nodrošinot ilgtermiņā augstu pakalpojumu kvalitāti abām savstarpēji saistītajām lietotāju grupām.

Atgādinām, ka stratēģiskā dokumenta izstrādes mērķis ir noskaidrot nepieciešamos transporta infrastruktūras, pakalpojumu un informācijas uzlabojumus, lai nodrošinātu ērtāku un efektīvāku pasažieru (galvenokārt tūristu) plūsmu tūrisma maršrutā Via Hanseatica, veicinot tūrisma attīstību Vidzemes plānošanas reģionā.

Tūrisma maršruta Via Hanseatica attīstības vīzija izstrādāta, balstoties uz veikto esošās situācijas analīzi, kuras ietvaros tika intervēti transporta nozares eksperti, tūrisma nozares eksperti un uzņēmēji, Via Hanseatica ietekmes areāla pašvaldību pārstāvji, kā arī pasažieru pārvadātāju pārstāvji. Tika analizētas arī pasažieru un tūristu plūsmas, novērtēts infrastruktūras stāvoklis un pakalpojumu kvalitāte.

Tūrisma maršruta Via Hanseatica attīstības vīzijas izstrāde skatāma kontekstā ar hierarhiski augstāk stāvošo spēkā esošo Vidzemes plānošanas reģiona attīstības plānošanas dokumentu - Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam. Dokuments, kura izstrāde drīzumā noslēgsies, kalpos kā vadlīnijas konkrētās teritorijas attīstībai, un to savā darbā varēs izmantot gan pašvaldību speciālisti, piemēram, izstrādājot teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, gan arī uzņēmēji, plānojot jaunu pakalpojumu ieviešanu Via Hanseatica teritorijā.

Tūrisma un transporta koridora attīstības vīzijas 2030 izstrādi maršrutā Via Hanseatica veic personu apvienība SIA “Reģionālie Projekti” un SIA “Ardenis” Interreg Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas projekta “Baltijas transporta loks (Baltic Loop)” ietvaros.

Dokumenta izstrādi paredzēts pabeigt līdz 2021. gada janvāra beigām, un ikviens interesents ar to varēs iepazīties Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā www.vidzeme.lv .

Via Hanseatica ir vēsturiski sens tūrisma maršruts, kas savieno Igauniju, Latviju un Krieviju. Šī maršruta pamatā ir transporta un tirdzniecības maršruts, ko veido vēsturiskie tirdzniecības ceļi no Sanktpēterburgas caur Tartu uz Rīgu. Pētījuma tvērums ir tūrisma maršruta Via Hanseatica daļa, kas ietilpst Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā.

Tiešsaistes sanāksme tika organizēta Interreg Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020.gadam projekta “Baltijas transporta loks (BALTIC LOOP)” ietvaros, ko Latvijā īsteno Vidzemes plānošanas reģions. Projekta mērķis ir aktualizēt un uzlabot transporta plūsmas Austrumu – Rietumu virzienā Baltijas jūras reģiona centrālajā daļā, radot atbilstošus risinājumus pasažieru un kravu transporta kustības uzlabošanai un dažādu pārvadājumu veidu savietojamībai. Vairāk informācijas – http://www.vidzeme.lv un http://www.balticloop.eu .

Jautājumiem: Vidzemes plānošanas reģiona telpiskās plānošanas eksperts Andžejs Stepančuks (andzejs.stepancuks PIE vidzeme PUNKTS lv), transporta eksperte Kristīne Malnača (kristine.malnaca PIE vidzeme PUNKTS lv).

Par projektu Baltic Loop – projekta vadītāja Inese Jēgere (inese.jegere PIE vidzeme PUNKTS lv).

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā (anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv).

2020. gada 1. decembrī Vidzemes plānošanas reģions rīkoja vebināru “Kā piedāvāt savu pakalpojumu dabas tūristam?”, kurā piedalījās tūrisma nozares pārstāvji – gan uzņēmēji, gan pašvaldību speciālisti.  Laikā, kad dabas un pārgājienu tūrisms kļūst arvien populārāks un cilvēki savas izvēles bieži vien balsta informācijā, ko iegūst sociālajos medijos, vebinārā runājām par dabas tūristam draudzīgiem pakalpojumiem, sadarbošanos ar citiem pakalpojumu sniedzējiem gan reālajā, gan digitālajā vidē, sociālajiem medijiem kā lielisku atbalsta kanālu, lai veidotu attiecības ar esošajiem un potenciālajiem viesiem.  Vebinārs uzrunāja negaidīti lielu skaitu interesentu – teju 300 – , kas liecina par tēmas aktualitāti.

Zināšanās un pieredzē dalījās:

• projekta Mežtaka vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā Maija Rieksta
• ekonomikas zinātņu doktore Aija Van der Steina
• sociālo mediju eksperts Vilhelms Meisters
• dabas tūrists un garo distanču gājējs Andžejs Stepančuks

VEBINĀRA IERAKSTS

Tiem, kam nebija iespējas piedalīties vebinārā, piedāvājam noskatīties vebināra ierakstu kanālā Youtube.

PREZENTĀCIJAS

• Jaunais pārgājienu maršruts Mežtaka kā resurss tūrisma produktu un pakalpojumu veidošanā

Maija Rieksta, projekta Mežtaka vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā

• Rokasgrāmata “Pārgājienu tūrisms”

• Dabas ceļotāja pieredze Latvijā un ārvalstīs

Andžejs Stepančuks, dabas tūrists, garo distanču gājējs

• Sadarbība starp tūrisma pakalpojumu sniedzējiem – kā saskatīt iespējas un izmantot savā labā?

Aija Van der Steina, Dr. oec. Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece, Vidzemes Augstskolas un Monašs Universitātes (Austrālijā) vieslektore

Vebinārā minētais dokuments “Organizācijas partnerību izvērtējuma forma”

• Sociālie mediji tūrisma nozarē: iespējas, kanāli, rīki

Vilhelms Meisters, Radošās aģentūras “WRONG Digital” Sociālo mediju nodaļas vadītājs

PIETEIKŠANĀS ZĪMEI “GĀJĒJIEM DRAUDZĪGS” 

1. Zīmes “Gājējiem draudzīgs” kritēriju buklets

2. Pieteikuma anketa zīmei “Gājējam draudzīgs”"

 -> vispārīgā pieteikuma anketa

-> pieteikuma anketa naktsmītnēm

3. Pieteikšanās:

Vidzemē: ilze.liepa PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 29335677

Citur Latvijā: lauku PIE celotajs PUNKTS lv .

Jautājumiem saistībā ar vebināru un projektu "Mežtaka": projekta vadītāja Maija Rieksta, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 26099521

Vebinārs tika īstenots projektā "Pārrobežu pārgājiena maršruts "Mežtaka"" ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam finansiālu atbalstu.

Informāciju sagatavojusi: Māra Sproģe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr.: +371 26488091, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv

CITAS PROJEKTA "MEŽTAKA" ZIŅAS

---

Pagājušā gada izskaņā noslēdzās Valsts kultūrkapitāla fonda un akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” atbalstītās “Vidzemes kultūras programmas 2020” projektu realizācija. Jau trīspadsmito gadu programmas ietvaros no 2020. gada maija līdz decembrim tika īstenoti dažādi kultūras pasākumi, kuros iesaistīti kultūrvēsturiskā Vidzemes novada iedzīvotāji. 2020. gadā, tāpat kā iepriekš, “Vidzemes kultūras programmas” (VKP) mērķis bija nodrošināt līdzsvarotu, daudzveidīgu un kvalitatīvu kultūras procesu un tā pieejamību Vidzemē, saglabājot un attīstot Vidzemes novadam raksturīgās vērtības, tradīcijas un kultūrvidi. Pagājušajā gadā VKP prioritātes tika noteiktas pēc sabiedrības balsojuma, kopā saņemot pavisam 726 balsis.

2020. gadā tika saņemti 149 projektu pieteikumi par kopējo summu 637373,67 EUR. No pieteiktajiem projektiem atbalstu guva 69 projekti, to realizācijai tika sadalīti 143000,00 EUR. Projekta finansējumu prasmīgi izmantoja visi atbalstīto projektu ieviesēji, bet ārkārtas situācijas dēļ divu projektu noslēguma pasākumi (koncerti) notiks šogad, kad būs iespējams tos īstenot.

Jau martā noteiktie ierobežojumi būtiski ietekmēja mērķprogrammas ekspertu lēmumus par finansējuma piešķiršanu iesniegtajiem projektiem. Vairākiem labiem projektiem diemžēl to nācās atteikt. Tas tāpēc, ka šos projektus pandēmijas apstākļos nav iespējams realizēt. Vairākkārt ekspertu lēmums bija par labu projektiem, kuri paredzēti nelielam apmeklētāju skaitam.

"Tā pirmā pavāru grāmata". Foto: U. Brālēns

2020. gadā ar VKP atbalstu ir izdots rekordliels grāmatu skaits - kopā deviņas izcilas grāmatas. Jaunpiebalgas mūzikas un mākslas skola izdeva grāmatu „100 Piebalgas tautas dziesmas”, bet Valmieras mūzikas skola – saturā bagātu un vērtīgu grāmatu par godu skolas simtgadei „Starp nošu līnijām skolotāju dzīvē”. Kaives pagasta biedrība „Līdzās” laida klajā vietējās dzejnieces Ērikas Buravas dzejoļu grāmatu „Es noteikti atgriezīšos”. Ilgi gaidīta un jau guvusi lielu popularitāti bija Kocēnu novada domes publicētā grāmata „Tā pirmā pavāru grāmata, no vāces grāmatām pārtulkota”, kurā iespiestas senas ēdienu receptes. Vidzemes plānošanas reģions īpaši priecājās, ka īstenotajā Igaunijas - Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projektā “Livonijas kulinārais ceļš” izveidotais 18. gs. pavārgrāmatas pārcēlums mūsdienu latviešu valodā turpina savu dzīvi skaistā izdevumā. Līgatniešiem nozīmīga bija kafejnīcas “Zeit” izdotā grāmata „Mana mīļā Līgatne”, bet dzērbenieši var palasīt jaukus stāstiņus par dzīvi 20 gs. sākumā grāmatā „Dzērbenes vectēva stāsti”, kuras izdošanu jau sen bija iecerējusi SIA „Lampu dizaina darbnīca”. Biedrība „Kalngalieši” iespieduši piejūras kopienai svarīgo grāmatu „Kalngale piejūras vējos”. Pateicoties rokdarbnieču rūpīgajam darbam un veiktajiem pierakstiem un zīmējumiem, biedrība „9 Arodi” izdevusi grāmatu „Tamborētais mantojums”. Pie lasītājiem nonācis "Camphill" nodibinājuma „Rožkalni” izdevums „Pasaka par zaļo čūsku un skaisto liliju”. Šogad ir iecerēts iestudēt izrādi pēc šī darba, iesaistot tajā personas ar īpašām vajadzībām.

Jau 2019. gadā tika iesākta jauka tradīcija – publikācijas par kultūras tēmām. Šogad SIA „Latvijas Mediji” sagatavoja izzinošu rakstu sēriju par Vidzemes muzikālajām tradīcijām, ko katru mēnesi interesenti varēja lasīt laikrakstā “Latvijas Avīze” un portālā “LA.LV”. SIA „Reģionu mediji” sagatavoja rakstu sēriju „Informējot iedvesmojam”, bet SIA „Malienas ziņas” savos rakstos stāstīja par unikālām kultūras tradīcijām Alūksnes un Apes novadu pierobežā.

Projektus īstenojot, izdoti arī mūzikas ierakstu CD un veikti digitālie ieraksti. Uzrakstīts ļoti interesants pētījums par Vidzemes zīļu vainagiem.

Lielvārdes vainags projektā “Zīļu vainagi Vidzemes muzejos”. Publicitātes foto

Divu projektu rezultāti tieši saistīti ar kultūras un dabas mantojuma vienoto pārvaldību - Āraišu novadā veikts ainavas pētījums, bet Jaunlaicenes muižas parkam izstrādāts ainavu tematiskais plāns.

Radīta pavisam jauna kultūras vieta „Savvaļa” ceļa posmā Gatarta - Jaunpiebalga. Aktīvi bijuši, kā katru gadu, piebaldzēni – Jaunpiebalgā rīkotas deju meistarklases un danči folkloras kopai, bet Vecpiebalgā Kārļa Skalbes memoriālajā muzejā "Saulrieti" izveidota audiovizuāla ekspozīcija „Ienāc pasakā”. Laikā, kad ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai liedza pulcēties un satikties, izveidota arī Valmieras muzeja virtuālā tūre „Ceļojums Bruņinieku ielā”, bet Cēsu bibliotēka izstrādājusi bibliotēkas digitālās tīmekļvietnes sadaļu „Digitālās izstādes”. Smiltenes muzejs sagatavojis muzeja ekspozīcijas dizaina stratēģiju. Izdarīt var arī sarežģītos apstākļos, tikai jābūt radošiem! To pierādījis arī Imanta Ziedoņa muzeja fonds, izstrādājot jaunu metodisko materiālu bērnu programmām un izveidojot pastaigu maršrutu „Lasīttaka”. Ar jauniem faktiem ir papildināta vēstures ekspozīcija „Sirdsapziņas ugunskurs” Cēsīs. Sen iecerētu darbu – video ierakstu digitalizāciju veicis Imants Pulkstenis Madonā.

Ekspozīcija "Ienāc pasakā" Kārļa Skalbes memoriālajā muzejā "Saulrieti". Publicitātes foto

Vasarā notika jau tradicionālie koncerti Sēļu muižā, Valmieras koncertzālē, Cēsu, Valmieras un  Limbažu baznīcās, danču etnonakts Ērmaņu muižā. Cēsīs, Ruckas muižas parkā tika sarīkots kamermūzikas festivāla “Sansusi” vakars. Risinājās mākslas plenērs un izstādes Mālpilī un Cēsīs, festivāls Gulbenē un radošās darbnīcas māksliniekiem Zvārtavas pilī. Mākslinieki un arī tie, kas tādi jūtas sirdī, vasarā un rudens pusē pulcējās radošajā mājā MEMBERI Dzērbenē, jaunieši baudīja romantisma meistarklases brīnišķīgajā Stāmerienas pilī, bet senu amatu prasmes varēja apgūt Valmiermuižā. Radošas nodarbības notika Auļukalna muižā un Ziemeru muižā, kur saimnieko idejām bagātas ģimenes. Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs Vecpiebalgas filiālē "Vēveri" rīkoja radošo nometni skolas vecuma bērniem un jauniešiem, kur tie varēja apgūt interesantas zināšanas par vēsturi, etnogrāfiju un amatniecību. Lubānas novadā notika jau tradicionālās Broņislavas Martuževas dzejas dienas.

Darbnīca radošajā mājā MEMBERI Dzērbenē. Foto: D. Meija

Projekta “STĀMERIENAS PILS ROMANTISMA MEISTARKLASES" fotomākslas meistarklase. Publicitātes foto

Savukārt amatierteātru aktieri projektu ietvaros apguvuši jaunas prasmes, bet Lubānas novadā biedrība „Aborieši” iestudējusi kopienas teātra izrādi.

Restaurācijas darbu meistari varēja mācīties jaunas prasmes Oleru muižā un tradicionālo koka konstrukciju meistarklasē Cēsīs. Zinātnes un vēstures popularizēšanas biedrība „Apvārsnis” organizēja lieliskus seminārus un mācību ekskursijas pa muižām.

Alūksnes novadā sagatavotas interesantas kultūrvēstures izziņas spēles un Alūksnes muzejā notikušas radošās meistarklases „Viduslaiku pils spēles un rotaļlietas”. Strenčos, ar iedzīvotāju līdzdarbošanos, izveidota foto kolekcija un tradicionāli notika plostu siešanas meistarklase, tiesa gan, šogad ar mazāku apmeklētāju skaitu nekā citus gadus.

Fotogrāfija no Strenču fotokolekcijas. Publicitātes foto 

Gulbenes novada vidusskolas jaunieši sagatavojuši filmu par saviem novadniekiem - barikāžu laika pirms 30 gadiem dalībniekiem. Nofilmēts un izveidots jauns TV raidījums ciklā par Latvijas upēm „Pa straumei”, kura pirmizrādi gaidīsim jau pavisam drīz.

Dace Laiva, VKP koordinatore Vidzemē, saka: “Novēlam ikvienam kultūras projektu realizētājam stāstīt par saviem labajiem darbiem, jo kopā ir paveikts ļoti daudz! “Vidzemes kultūras programmas 2020” ietvaros notikuši vairāk nekā 224 dažādi pasākumi un aktivitātes, projektu īstenošanā bijuši iesaistīti 2134 dalībnieki un pasākumu apmeklētāju skaits bija vairāk nekā 21650, neskaitot laikrakstu publikāciju lasītājus un TV skatītājus. Ar sasniegtajiem rezultātiem esam ļoti apmierināti un priecīgi, jo 2020. gadā bija ierobežotas daudzas aktivitātes, pasākumu rīkošana un apmeklētāju skaits. Kopumā izdotas 9 grāmatas (kopā 6480 eksemplāri), 500 eksemplāri blīvplašu, 23 publikācijas laikrakstos un interneta vietnēs, izgatavotas 4 vēsturiskas spēles. Vidzemes plānošanas reģions ir gandarīts par aizvadītajā gadā sasniegto, īstenotajiem projektiem un priecājas par iespēju realizēt Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstīto Kultūras programmu reģionā. Jau šobrīd Vidzemes plānošanas reģions gatavo pieteikumu konkursam par tiesībām administrēt Vidzemes kultūras programmu 2021. gadā.”

Papildu informācija:
Dace Laiva, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, tel. 25670756, dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv

Starptautiskā projekta “BalticBiomass4Value” partneri Polijā ir paveikuši nozīmīgu pētījumu, kurā tika veikta biomasas vērtību ķēžu kartēšana Baltijas jūras reģiona (BJR) valstīs. Pētījuma galvenais mērķis bija kartēt biomasas resursus un loģistiku no dažādiem avotiem (lauksaimniecības, pārtikas un dzīvnieku barības rūpniecības, mežsaimniecības un kokrūpniecības nozares, sadzīves atkritumiem, notekūdeņu dūņām, zivsaimniecības), kā arī visbiežāk izmantotās bioenerģiju tehnoloģijas BJR valstīs.

Projekta ietvaros ekspertu komandas no dalībvalstīm apmainījās ar informāciju par paraug praksi ne vien bioenerģijas izmantošanā, bet arī papildu vērtību ķēdēs, kuru pamatā ir bioloģiskie resursi. Kartēšanu vadīja pētnieki no Varmijas - Mazūrijas universitātes Olštinā, Polijā (UWM), to veicot deviņās BJR valstīs: Dānijā, Vācijā, Igaunijā, Somijā, Lietuvā, Polijā un Zviedrijā, tostarp Latvijā, un Norvēģijā.

Kartēšana pētījuma ietvaros tika īstenota, lai sekmētu ilgtspējīgas un efektīvas atjaunojamās enerģijas ražošanu un uzlabotu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu BJR. Pastāv uzskats, ka ģeogrāfisko un ekonomisko apstākļu dēļ Ziemeļeiropā, un īpaši BJR valstīs, ir īpaši labvēlīgi priekšnoteikumi biomasas izmantošanai bioenerģijas ražošanā. Pētījumā iekļautās valstis ir atšķirīgas pēc lieluma, zemes izmantošanas struktūras un iedzīvotāju skaita, tāpēc tās atšķiras biomasas potenciāla un bioenerģijas tehnoloģiju ziņā.

Pētījumā noskaidrots, ka lielākais lauksaimniecības biomasas, kūtsmēslu un vircas potenciāls ir Vācijā un Polijā. Savukārt Zviedrijā ir lielākais granulu ražošanas iekārtu skaits un iegūtais siltumenerģija apjoms no biomasas. Lielākais ražošanas apjoms tika konstatēts Vācijā, kas ir vadošā biogāzes ražotāja pētīto valstu starpā (Vācijā atrodami līdz pat 92 % no visām biogāzes ražotnēm BJR. Vācija izceļas ar vislielāko siltumenerģijas no biomasas gala patēriņu visās nozarēs. Pētījuma autori konstatēja, ka bioenerģija veido nozīmīgu atjaunojamās enerģijas daļu lielākajā daļā BJR valstu, kā arī tika gūts apstiprinājums biomasas potenciālam un bioenerģijas tehnoloģiju lielajai dažādībai BJR valstīs. Pētījuma rezultāti liecina, ka Ziemeļeiropas izvēlētais virziens var kalpot par paraugu citiem pasaules reģioniem un uzlabot to centienus bioenerģijas attīstībā.

Būtiskas pētījumā veiktās kartēšanas atziņas - BJR valstīs ir 279 granulu ražotnes, atrodas 11 964 biogāzes iekārtas (no tām 92% sastopamas Vācijā), bioenerģija ir svarīga atjaunojamās enerģijas struktūrā astoņās no deviņām kartētajām valstīm. Savukārt Latvijā ir konstatēts vislielākais bioenerģijas īpatsvars kopējā enerģijas bruto galapatēriņā. 

Plašāk ar pētījuma gala ziņojumu (angļu valodā) iespējams iepazīties projekta mājaslapā https://balticbiomass4value.eu/

Ilustrācija: Unsplash.com

***

Par projektu "BalticBiomass4Value"

Projekts “Biomasas vērtību ķēdes attīstība Baltijas jūras reģionā (BalticBiomass4Value)” tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona sadarbības programmas 2014.-2020. gada ietvaros. Tā īstenošanā iesaistījušies 17 partneri no 8 valstīm.

Projekta mērķis – pilnveidot Baltijas jūras reģiona publiskā un privātā sektora organizāciju un uzņēmumu kapacitāti biomasas vērtību ķēdes resursu ilgtspējīgā un ekonomiski efektīvā izmantošanā un pārvaldībā, sekmējot augstas pievienotās vērtības produktu un atjaunojamās enerģijas risinājumu attīstīšanu un resursu pārvaldības modeļu uzlabošanu. Tāpat ar projekta aktivitātēm plānots uzlabot BJR valsts un privātā sektora dalībnieku spēju ražot bioenerģiju videi draudzīgākā un ekonomiski izdevīgākā veidā, izmantojot jaunus biomasas avotus (galvenokārt bioloģiskos atkritumus) enerģijas ražošanai, kā arī iespējas izmantot bioenerģijas sānu plūsmas augstas vērtības bioproduktiem.

Jautājumiem: Kristaps Ročāns, projekta BalticBiomass4Value vadītājs Vidzemes plānošanas reģionā, kristaps.rocans PIE vidzeme PUNKTS lv.

CITAS PROJEKTA "BalticBiomass4Value" ZIŅAS

---

Paaudze “Z” un Milleniāļi, kuru vērtības, vajadzības un intereses kļūst videi arvien draudzīgākas, ir viens no galvenajiem virzītājspēkiem klimata pārmaiņu un ilgtspējas attīstībā, kļūstot par uzņēmējiem, topošiem lēmumu pieņēmējiem un aktīviem sabiedrības locekļiem. Apvienojot utopiskos ideālus ar uzņēmējdarbības garu, Baltijas jūras reģiona un Ziemeļvalstu jaunie entuziasti izstrādā novatoriskus risinājumus aktuālām vides problēmām. Vadošais Ziemeļvalstu un Eiropas reģionālās attīstības un plānošanas pētniecības centrs Nordregio kopā ar Vidzemes plānošanas reģionu un partneriem no Baltijas jūras reģiona (BJR) ir izveidojuši >> IEDVESMOJOŠU BROŠŪRU << (angļu valodā), lai parādītu ilgtspēju kā arvien biežāk aktualizētu svarīgu politisku jautājumu un ikdienas sarunu tēmu. Šie iedvesmojošie stāsti par jauniešiem, kuri ikdienā rada inovatīvus produktus, pakalpojumus, iniciatīvas un kustības, motivē ikvienu pievienoties ceļā uz ilgtspējīgāku ekonomiku.

Iedvesma tepat blakus

Jau ziņojām par vidzemnieces Māras Lieplapas stāstu (lasi ŠEIT), kurā, izmantojot Vidzemes reģiona lauku neizmērojamo potenciālu, Māra ražo augu tējas, vienlaikus rūpējoties par dabas resursu ilgtspēju un augstas pievienotās vērtības iegūšanu no tiem. Viņas uzņēmējdarbības gars un mīlestība pret savu reģionu ir radījusi PLŪKT tējas, kas, sadarbojoties ar vietējiem zemniekiem un zemju īpašniekiem, veicina vietējo identitāti.

Igauniete Liisa Aavik iedvesmo ar viņas ilgtspējīgo dzīvesveidu, kuru blogere dēvē par izaicinājumu pašai sev. Viņas misija ir ne tikai atrast ilgtspējīgus risinājumus ikdienas atkritumu samazināšanai, bet arī dalīties savās gaitās, vadot darbnīcas un sniedzot konsultācijas citiem bezatkritumu (Zero Waste) entuziastiem. Liisa atradusi efektīvu pieeju šķietami visam, sākot ar drēbju un mājas tīrīšanu, līdz pat dzērienu un pārtikas baudīšanai, neradot papildu atkritumus un nekaitējot videi. Savus ierosinājumus igauniete pamato ar personīgo pieredzi, kas radusies, pētot vietējo ražotāju bezatkritumu preces. "Mērķis nav manipulēt ar cilvēkiem, bet gan palīdzēt viņiem saprast, kā šīs idejas izmantot savā labā," uzsver Liisa.

Koprades spēks

Tikmēr Kopenhāgenā Huans Medina kopā ar draugiem no dzimtās Kolumbijas nodibinājis uzņēmumu Kaffe Bueno, kurā jaunieši nodarbojas ar atkārtoti izmantotu samaltu kafijas atkritumu pārvēršanu kosmētikā, uztura līdzekļos un funkcionālos pārtikas produktos. Jau kopš bērnības Huans ir iepazinis kafijas kultūru un pārzina tās slepenās, veselību uzlabojošās īpašības. Komanda strādā ar kafijas pupiņu neizmantoto potenciālu, lai samazinātu atkritumu daudzumu un radītu vērtīgus produktus.

Savukārt Zviedrijā bāzētā komanda – Fredriks, Leo un Andželo –, atminoties savas karjeras nozīmīgāko mirkli, stāsta, „prezentējot ideju līdzās Barakam Obamam un Grētai Thunbergai, Fredriks skaidri nodefinēja mūsu misiju: nogādāt šo jūraszāli pēc iespējas vairāk govīm, pēc iespējas ātrāk”. Šobrīd jauniešu mērķis ir samazināt 4% no liellopu radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, barojot govis ar sarkanajām jūras aļģēm. Viņu radītais uzņēmums Volta Greentech jau šobrīd spēris nozīmīgus soļus, lai samazinātu lopkopības ietekmi uz vidi, piedāvājot iespēju ražot gaļu un piena produktus ar samazinātu metāna daudzumu.

Vienoti mērķi, dažādi risinājumi

Mērķis samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas ir arī somam Sami Holmstrēmam, kurš rada olbaltumvielas, kā ražošanai nepieciešami vien minimāli ūdens un zemes resursi, turklāt, procesa laikā netiek ietekmēti dzīvnieki. “Būtiski, ka šo olbaltumvielu ražošanas veidu Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija pētīja jau 1960. gados, taču tikai tagad atjaunojamās enerģijas ražošanas apjoms un pieejamība to ir padarījusi pielietojamu arī praksē”, stāsta Sami. Jaunietis pieļauj iespēju, ka inovācijas specifikas dēļ nākotnē resursu ražošana varētu norisināties Sahāras tuksnesī, Arktikā vai pat kosmosā. Vienlaikus ir skaidrs, ka tas varētu pilnībā mainīt pārtikas ražošanas tendences.

Vācijas ziemeļos Nadīne Sidova palīdz saglabāt bioloģisko daudzveidību, ieviešot mieru starp dārzniekiem un gliemežiem, kas iznīcina dobēs esošos stādus. Viņas izgudrojums Schnexagon ir dabisko eļļu un virsmaktīvo vielu kombinācija, kas, neizmantojot pesticīdus, novērš gliemežu pielipšanu virsmām, tādējādi padarot augus tiem netīkamus.

Un šie ir tikai daži no iedvesmas avotiem...

Projekta “BeUBio” >> INTERAKTĪVĀ PLATFORMA << izstrādāta, lai apkopotu stāstus par jauniešiem, kuru biznesa idejas, ikdiena un citas aktivitātes mudina apkārtējos uz ilgtspējīgāku ekonomiku. Ar visdažādākajiem piemēriem, jaunieši no visa Baltijas jūras reģiona iedvesmo inovatīvu uzņēmējdarbības virzienu rašanos, vienlaikus pozitīvi ietekmējot vidi un sabiedrību. Brošūras mērķis ir dalīties stāstos, iedvesmot citam citu, būt drosmīgam un attīstīt jomas, kas vērstas uz ilgtspēju. Meklējot nišas risinājumus, radot unikālus produktus un novatoriskus pakalpojumus no atjaunojamiem dabas resursiem, paveras durvis uz ekonomisku izaugsmi, vienlaikus pielietojot vērtību no nepietiekami izmantotiem dabas resursiem.

***

Brošūru, ar Vidzemes plānošanas reģiona atbalstu, sagatavojuši Nordregio pētniecības centra pārstāvji Baltijas jūras sadarbības programmas projekta “Baltijas jūras reģiona jaunatnes loma aprites ekonomikas un ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai” (BeUBio) ietvaros. Projekta mērķis ir veicināt BSR jauniešu iesaistīšanos pārejā uz atjaunojamos dabas resursos balstītu ekonomiku un radīt sinerģiju ar citiem dalībniekiem un iniciatīvām, kas risina Apvienoto Nāciju Organizācijas izstrādātos ilgtspējīgas attīstības mērķus.

Papildu informācijai: Santa Vītola, projekta “BeUBio” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.vitola PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv

CITAS PPROJEKTA "BeUBio" ZIŅAS

---

WaterAct projektā apkopotas pēdējo mēnešu nozīmīgākās aktivitātes. Piedāvājam iepazīties ar informāciju par uzsāktajām rīcībām ceļā uz mērķi veicināt ilgtspējīgu kopīgo pazemes ūdens resursu apsaimniekošanu pārrobežu Gaujas-Koivas un Salacas-Salatsi upju baseinu teritorijā.

Sadarbojoties Latvijas un Igaunijas organizācijām – pētniekiem, zinātniekiem un pārvaldes speciālistiem, īstenota pieredzes apmaiņa starp nozaru speciālistiem, uzsākts darbs pie dažādu vadlīniju izstrādes, kas turpmāk būs nozīmīgas gan vides speciālistiem, gan sabiedrībai kopumā.

Īstenojot sabiedriskās zinātnes (CITIZEN SCIENCE) principus, apjomīgā kampaņā paredzēts iesaistīt jebkuru vidzemnieku, lai aicinātu doties dabā un veikt avotu monitoringu, fiksējot būtiskus datus tam īpaši izveidotā vietnē.

Lasiet plašāk par aktivitātēm informatīvajā izdevumā (spiest uz attēla):

Projekts “Vienotu darbību kopums efektīvākai kopējo pazemes ūdeņu resursu apsaimniekošanai (WaterAct) īstenots Interreg Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020. gadam ietvaros (www.estlat.eu).

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, sadarbībā ar projekta partneriem.

Pašvaldību energopārvaldnieki, ēku apsaimniekotāji un lēmumu pieņemšanā iesaistītie speciālisti ir aicināti šī gada 27. janvārī piedalīties Vidzemes plānošanas reģiona rīkotajā tiešsaistes seminārā “ENERGOEFEKTIVITĀTES UN ATJAUNOJAMO ENERGORESURSU PROJEKTU VĒRTĒŠANA UN FINANSĒŠANA”. Seminārs būs noderīgs energoefektivitātes projektu sagatavošanas darbā, palīdzot izprast, kādai informācijai lēmumu pieņēmējiem jāpievērš uzmanība. Pašvaldībām nereti nākas izvēlēties, kurus objektus atjaunot pirmos. Seminārā apskatīsim, kā efektīvāk veikt šo izvēli un izvērtēt energoefektivitātes projektus gan no plānošanas viedokļa, gan izvērtējot to ekonomiskos rādītājus un rīkojot iepirkumus.

Noslēdzoties projektam “EFFECT4buildings”, kura ietvaros izstrādāta rokasgrāmata “Finanšu instrumenti un rīki ēku energoefektivitātes uzlabošanai” (apskatāma šeit), vēlamies sīkāk iepazīstināt finanšu aprēķinu rīku, kas var palīdzēt izvērtēt projektu rentabilitāti. SIA “Ekodoma” speciāliste Marika Rošā pastāstīs, kā vērtēt energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu projektus pašvaldībā, savukārt Latvijas Vides investīciju fonda speciāliste Zane Bilzēna stāstīs par viedajām finansēm gudrajām ēkām. Gulbenes novada pašvaldības attīstības nodaļas vadītājs Jānis Barinskis iepazīstinās ar Gulbenes pašvaldības pieredzi vides projektu ieviešanā un ar lēmumu pieņemšanas procesu, tai skaitā, deputātu pārliecināšanu. Alojas novada pašvaldības priekšsēdētājs Valdis Bārda stāstīs par pašvaldības pieredzi zaļā iepirkuma īstenošanā bibliotēkas ēkas celtniecībai. Seminārā pievienosies arī VARAM Investīciju politikas departamenta pārstāvis Kaspars Raubiškis, kas iepazīstinās ar plānoto ES fondu finansējumu pašvaldību ēku un infrastruktūras energoefektivitātes paaugstināšanai.

Detalizēta pasākuma programma pieejama šeit.

Aicinām pieteikt savu dalību seminārā līdz 26. janvārim, reģistrējoties saitē: https://ej.uz/E4Bseminars

Pēc reģistrācijas, tuvojoties pasākumam, katram dalībniekam tiks nosūtīta Zoom platformas saite tiešsaistes semināram.

Seminārs tiek rīkots Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam projekta "Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai" (EFFECT4buildings)  ietvaros, kuru ievieš Vidzemes plānošanas reģions kopā ar partneriem no vairākām Baltijas jūras reģiona valstīm ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Norvēģijas atbalstu. "EFFECT4buildings" mērķis ir palielināt ēku energoefektivitātes pasākumu skaitu publiskajās ēkās visā Baltijas jūras reģiona teritorijā. Vairāk par projektu: http://www.vidzeme.lv/

Papildu informācija: Inese Jēgere, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, inese.jegere PIE vidzeme PUNKTS lv.

Informāciju sagatavoja: Rūta Ročāne, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, ruta.rocane PIE vidzeme PUNKTS lv.

CITAS VIDZEMES ENERGOEFEKTIVITĀTES ZIŅAS

_

Vidzemes plānošanas reģions izstrādājis 11 video meistarklases dažādu vecumu bērniem – no pirmsskolēniem līdz vecāko klašu skolēniem –, kurās vairāku mākslinieku vadībā iespējams radīt sadzīvē vai rotaļās noderīgas lietas, pagarinot mūžu materiāliem, kas citādi nonāktu atkritumos.

Šie video ir brīvi pieejami Youtube kanālā "WasteArt project" izmantošanai gan ģimenēs, gan izglītības iestādēs. Šajās nodarbībās var uzzināt, kā atkārtoti izmantot tekstilmateriālus, tetrapakas, papīra atlikumus, žurnālus, plastmasas pudeles un dažādus iepakojuma materiālus.

Radot ko noderīgu no potenciālajiem “atkritumiem”, bērni mācās, kā ilgāk saglabāt produktu, materiālu un resursu vērtību un pēc iespējas mazāk radīt atkritumus. Bērnu izglītošana par šiem jautājumiem un videi draudzīgu paradumu veidošana ikdienā ir būtiska, lai jau no mazotnes vairotu  bērnu izpratni un mēs kā sabiedrība spētu virzīties uz Eiropas kopīgajiem mērķiem par pāreju uz aprites ekonomiku un resursu taupīšanu.

Video nodarbības lielākoties ir 10–15 minūšu garas, lai pēc noskatīšanās varētu veikt darbu individuāli, vajadzības gadījumā vēlreiz noskatoties video, taču daži video ir 20–30 minūšu gari, kuru formāts ļauj līdzdarboties vienlaikus ar video skatīšanos. Pie katras video nodarbības ir norādīts, kāda vecuma bērniem tā piemērota, kā arī darbam nepieciešamo materiālu saraksts. Nodarbības var būt veicamas arī citā vecumposmā atkarībā no pieaugušo iesaistes un bērna individuālajām prasmēm un interesēm.

Izstrādātās video nodarbības var kalpot gan kā kopīga, radoša aktivitāte ģimenes brīvdienās, gan kā izglītojošs materiāls, ko iekļaut mācību stundās. Video formāts ļauj  nodarbības integrēt attālinātajā mācību procesā.

Dokuments ar visu nodarbību aprakstiem un saitēm uz video lejupielādējams ej.uz/WasteArt-video.

Iespēja laimēt izglītojoši izklaidējošu galda spēli

Piedaloties jebkurā no video meistarklasēm un līdz 31. janvārim atsūtot sava izveidotā darbiņa fotogrāfiju uz e-pastu mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv , var laimēt galda spēli “Atkritumu tvertne nav melnais caurums” salokāmā formātā. Šīs galda spēles pamatprincips ir aizgūts no spēles "Cirks", bet sadarbībā ar mākslinieci Auci Turkovu radīti spēles laukuma attēli, kuri simbolizē ar atkritumu radīšanu vai – tieši otrādi – neradīšanu saistītas rīcības un ikdienas paradumus, lai veicinātu izpratni par gudru patēriņu un videi draudzīgiem paradumiem.

Viena persona drīkst iesūtīt vairāku darbu foto – spēles izlozē piedalīsies visi iesūtītie foto.

Izglītības iestādēm

Arī pirmsskolas un skolas var piedalīties  konkursā un laimēt savai klasei šo galda spēli A2 formātā, kas, piekārta pie sienas, var kalpot arī kā izglītojošs plakāts. Lai piedalītos izlozē, līdz 31. janvārim jāatsūta foto apliecinājums par klases radošās nodarbības procesu vai rezultātu, īstenojot kādu no šīm 11 video meistarklasēm. Piedalīties var jebkura izglītības iestāde Latvijā.

-> Youtube kanāls "WasteArt project" 

Galda spēle un video nodarbības tapušas projektā “WasteArt” (“Otrreizēja atkritumu izmantošana, pielietojot mākslu un amatniecību”). Projektu finansiāli atbalsta Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programma 2014.–2020. gadam un līdzfinansē projekta partneri. No Latvijas projektā piedalās Vidzemes plānošanas reģions, Vides risinājumu institūts un atkritumu apsaimniekotājs ZAAO.

Šis raksts atspoguļo tikai tā autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Vairāk informācijas: Maija Rieksta, projekta "WasteArt" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, +371 26099521, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Māra Sproģe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, +371 26488091, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv

CITAS PROJEKTA "WASTEART" ZIŅAS

---

2021. gada 21. janvārī aizvadīts Vidzemes plānošanas reģiona tiešsaistes seminārs “Soli pa solim līdz saules paneļiem”, kas tika rīkots projekta “Smart Living” ietvaros, un pulcēja plašu interesentu loku. Seminārā runājām par ceļu līdz saules paneļiem - kas jāņem vērā izvēloties paneļus, kādas ir pieejamās finansējuma iespējas, kādus paneļus izvēlēties un kāda ir pieredze saules sistēmas izstrādē un pieslēgšanā kopējā tīklā.

Tiem, kam nebija iespējas piedalīties seminārā, piedāvājam noskatīties prezentāciju ierakstus kanālā Youtube.

“Saules potenciāls un jaudas izvērtējums. Saules kalkulators” Jānis Ikaunieks, Vidzemes plānošanas reģions

“Ceļš līdz saules paneļiem” Aleksandrs Gavrilovs, AS Sadales tīkls

“Kādus saules paneļus iegādāties?” Gatis Lazda, SIA Enefit

“Pieredze saules paneļu ekspluatācijā privātmājā” Jānis Kronbergs, saules paneļu īpašnieks

“Pieredze saules sistēmas izstrādē un pieslēgšanā kopējā tīklā privātmājā” Raivis Dejus, paštaisīto saules paneļu entuziasts

“Saules paneļu finansēšanas iespējas” Inese Anckalniņa, AS Swedbank

Seminārs tika rīkots Interreg Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Praktiski risinājumi gudrai energoresursu izmantošanai” (Smart Living) ietvaros. Projekta mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par videi draudzīgu dzīvesveidu un pārdomātu enerģijas resursu izmantošanu Latvijā un Igaunijā, apvienojot abu valstu zināšanas un partneru organizāciju kompetenci. Latvijā projektu īsteno Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris un Vidzemes plānošanas reģions, Igaunijā – Tartu reģionālā enerģētikas aģentūra.

Papildu informācijai: Ineta Tauriņa, "Smart Living" projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: ineta.taurina PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja: Rūta Ročāne, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, ruta.rocane PIE vidzeme PUNKTS lv

Augstāk minētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

CITAS VIDZEMES ENERGOEFEKTIVITĀTES ZIŅAS

_

Pēc Vidzemes plānošanas reģiona pasūtījuma uzsākta jaunveidojamā Smiltenes novada mobilitātes plāna 2021-2030 izstrāde, izmantojot pielāgotu Ilgtspējīgas pilsētvides mobilitātes plānošanas metodiku. Topošā mobilitātes plāna funkcionālajā teritorijā iekļauts Smiltenes novads, Apes novads un Raunas novads, kas pēc administratīvi teritoriālās reformas tiks apvienoti un kļūs par jaunizveidoto Smiltenes novadu.

Mobilitātes plāns uzskatāms par tematisku stratēģiskās plānošanas ietvardokumentu, kas iezīmēs nepieciešamās izmaiņas un uzlabojumus transporta sistēmā ar nolūku saglabāt teritorijas pievilcību, uzlabot dzīves kvalitāti iedzīvotājiem, uzlabot pārvietošanos darba ņēmējiem, viesiem, kā arī, lai palīdzētu attīstīties rūpniecībai, tirdzniecībai un pakalpojumiem un radītu ērtus apstākļus atpūtai.

Izstrādātais mobilitātes plāns tiks izmantots kā vadlīnijas mobilitātes pakalpojumu un ar to saistītās infrastruktūras attīstībai pašvaldības jaunajā teritorijā. Jāpiebilst, ka vienlaikus uzsākta arī Smiltenes novada Ilgtermiņa attīstības stratēģijas un attīstības programmas izstrāde 2021.-2030. gadam, tāpēc abu dokumentu izstrāde noritēs paralēli, un mobilitātes plāna mērķi un rīcības mobilitātes kontekstā tiks integrētas arī pašvaldības attīstības plānošanas dokumentos.

Plāna izstrādes pamatā tiks izmantota SUMP (Ilgtspējīgas pilsētvides mobilitātes plāns) koncepcija, ko plaši izmanto Eiropā. Tas ir uzskatāms par stratēģisku plānu, kas balstās uz esošo plānošanas pieredzi un ietver arī integrēšanas, līdzdarbības un izvērtēšanas principus, lai atbilstu iedzīvotāju mobilitātes vajadzībām pašlaik un nākotnē, sasniedzot labāku dzīves kvalitāti pilsētās un to apkārtnē.

“Mēs vēlamies iedzīvināt jaunu pieeju stratēģiskās plānošanas dokumentu sagatavošanā Latvijā, kurā mobilitātes jautājumi tiktu skatīti integrēti, ņemot vērā arī sociālos, ekonomiskos, vides un institucionālos aspektus. Šāda veida mobilitātes plāni mūsu valstī joprojām nav populāri, ir bijuši atsevišķi mēģinājumi tādus izstrādāt, tomēr Smiltenes novada mobilitātes plāns, kura izstrāde tikko sākusies, varētu būt pirmais šāda veida stratēģiskās plānošanas dokuments Latvijā. Tā galvenās priekšrocības – iespēja efektīvāk risināt ar transportu saistītās problēmas gan pilsētvidē, gan lauku teritorijās, sadarbojoties dažādām iesaistītajām pusēm, uzklausot uzņēmējus, iesaistot iedzīvotājus, apzinot viņu ikdienas mobilitātes vajadzības un problemātiku, ar ko tie līdz šim sastapušies,” norāda Vidzemes plānošanas reģiona transporta eksperte Kristīne Malnača.

Ilgtspējīga mobilitātes plāna pamatā tiek likti jau esošie plānošanas dokumenti. Plānošanas procesā iesaistot sabiedrību, ir svarīgi apzināt un analizēt iedzīvotāju mobilitātes paradumus un vajadzības, definēt sasniedzamus mērķus un identificēt pasākumus, kas veicami, lai panāktu labāku dzīves kvalitāti.  Plānošanas procesā tiks analizētas ne tikai pētāmās teritorijas administratīvajās robežās bet arī ārpus tām, pievēršot īpašu uzmanību funkcionālajām saitēm (darbs, izglītība, veselības aprūpe, kultūra u.c.), kas veidojas ar pārējām reģiona pilsētām un teritorijām, kā arī ietverot ar galvaspilsētas sasniedzamību saistītos aspektus.     

Pirmo reizi tiekoties ar plāna izstrādātājiem, pašvaldību pārstāvji nosauca lielākos mobilitātes izaicinājumus savos novados, ieskicējot aktuālākās problēmas, ko paši jau identificējuši. Tā, piemēram, Apes novada pārstāvji norādīja uz degvielas uzpildes stacijas trūkumu, kā arī nepilnīgu sabiedriskā transporta kustības plānošanu.  Raunas novada pašvaldība atzīmēja, ka atsevišķās vietās būtu nepieciešams izvērtēt “transports pēc pieprasījuma” iedzīvināšanas iespējas, kā arī vairākkārtīgi tika uzsvērts, ka ir ļoti svarīgi dokumenta izstrādē iesaistīt vietējos iedzīvotājus, noskaidrojot viņu vajadzības un viedokli. Smiltene novada pašvaldība identificējusi dažādas problēmas pašā pilsētā, piemēram, sastrēguma vietas rīta stundās.

Plāna izstrādātāji iepazīstināja klātesošos ar savu ekspertu komandu, kā arī iezīmēja turpmākā darba gaitu, tostarp prezentēja sākotnējo mobilitātes plāna struktūras piedāvājumu, aicinot klātesošos pašvaldību pārstāvjus uz aktīvu sadarbību sekmīga plānošanas dokumenta izstrādē.

Jāatzīmē, ka  Smiltenes novada mobilitātes plāna 2021-2030 izstrāde tiks pabeigta 2021. gada augustā. To izstrādās SIA Ardenis. Pakalpojuma sniedzējs izvēlēts publiskā iepirkuma procedūras kārtībā.

SUMP izstrādes procesa shēma. (Avots: Ilgtspējīgas pilsētvides mobilitātes plāns – plānošana cilvēku vajadzībām, www.mobilityplans.eu)

Mobilitātes plāna izstrāde Smiltenes novadam 2021-2030 tiek veikta Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam projekta “Mobilitāte un pieejamība lauku reģionos - jaunas pieejas mobilitātes koncepciju izstrādei attālos lauku reģionos (MARA)” ietvaros. Projekta MARA mērķis ir uzlabot mobilitātes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti lauku reģionos. Tā īstenošanā iesaistījušies 12 partneri no 9 reģioniem, Latvijā projektu īsteno Vidzemes plānošanas reģions. Vairāk informācijas par projektu www.mara-mobility.eu (angļu valodā) un www.vidzeme.lv (latviešu valodā).

Jautājumiem: Andžejs Stepančuks – telpiskās plānošanas eksperts (andzejs.stepancuks PIE vidzeme PUNKTS lv ) , Kristīne Malnača – transporta eksperte (kristine.malnaca PIE vidzeme PUNKTS lv) Vidzemes plānošanas reģionā.

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, (anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv).

Pērnā gada izskaņā Vidzemes plānošanas reģions izsludināja aptauju, lai noskaidrotu vidzemnieku viedokli par to, kādām kultūras jomām būtu jāsaņem finansējums Vidzemes kultūras programmas ietvaros. 1004 vidzemnieki izteikuši viedokli un vislielāko atbalstu saņēmušās prioritātes tiks iekļautas jaunajā konkursa nolikumā, definējot jomas, kurās varēs iesniegt kultūras projektus, ja Vidzemes plānošanas reģions arī šogad iegūs iespēju īstenot konkursu Vidzemē.

Sabiedrības aptauja organizēta no 2020. gada 26. novembra līdz 30. decembrim. Balsošana vienlaikus norisinājās elektroniski un klātienē vairākās pašvaldībās, klientu apkalpošanas centros un bibliotēkās. Aptaujā tika lūgts atzīmēt no vienas līdz četrām būtiskākajām kultūras jomām.

Kā svarīgākās visvairāk atzīmētas un konkursa nolikumā tiks iekļautas – bērnu un jauniešu kvalitatīva iesaiste kultūras procesos, Vidzemes reģiona vienotais kultūras un dabas mantojums, profesionālās nacionālās un starptautiskās mākslas un kultūras pieejamība Vidzemē un kultūras jaunrade.

Papildus aptaujā iekļautajiem formulējumiem, iedzīvotāji vairākkārt norādījuši to, cik svarīga ir visu vecuma grupu iesaiste kultūras procesos, nevalstisko organizāciju iesaiste, atzīmējuši vietējās kopienas nozīmi savas dzīves vietas un personības veidošanā, kā arī kultūras notikumu pieejamību no centra un pilsētām attālākos reģionos, kas Vidzemē ir īpaši svarīgi. 

Šāda aptauja īstenota jau otro gadu. Pagājušajā gadā viedokli pauda 726 iedzīvotāji. Papildus, pamatojoties uz vidzemnieku ieteikumiem, šogad tika izveidota jauna tematiskā prioritāte – sabiedrības iesaiste un kultūrizglītība. Vidzemes plānošanas reģions saredz, ka līdz ar sabiedrības iesaisti kultūras prioritāro jomu noteikšanā, konkursam iesniegtie projekti kļūs daudzveidīgāki un arī iedzīvotāju interesēm atbilstošāki.

Vidzemes plānošanas reģions jau 14. gadu gatavojas realizēt Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) un AS “Latvijas valsts meži” atbalstīto kultūras programmu reģionos, kurā iespējams pretendēt uz finansējumu kultūras projektu īstenošanai. Programmas mērķis ir veicināt līdzsvarotu visu kultūras un mākslas nozaru jaunrades attīstību un kultūras mantojuma saglabāšanu valstī.

2020. gadā konkursam “Vidzemes kultūras programma” pavisam tika pieteikti 149 projekti par kopējo summu 637 373 EUR. Atbalstīti – 69 projekti, sadalot konkursā pieejamo finansējumu 143 000 EUR apmērām. Konkursā apstiprinātie projektu pieteikumi tika balstīti uz sabiedrības noteiktajām prioritātēm. Vairāk par īstenotajiem pasākumiem un aktivitātēm: http://www.vidzeme.lv/lv/vidzemes_kulturas_programma.

Sabiedrības aptauja īstenota projekta “Līdzdalības budžeta procesa attīstība Baltijas jūras reģionā” (EmPaci) Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu. Tā mērķis ir veicināt pilsonisko līdzdalību un veidot sociālās saites pašvaldībās, izplatīt ideju par līdzdalības budžeta veidošanu un projekta labajām praksēm Baltijas jūras reģionā. Vairāk informācijas: https://bit.ly/30hOMvy

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv.

Pašvaldības iestāžu administratīvie darbinieki, padomnieki un citi lēmumu pieņēmēji pašvaldību un reģionālā līmenī tiek aicināti izpētīt otro projekta “Līdzdalības budžeta iespējošana Baltijas jūras reģionā” (EmPaci) izstrādāto materiālu - “Līdzdalības budžetu tipi”. Dokumenta mērķis ir iepazīstināt ar līdzdalības budžetēšanas pamatprincipiem un idejām, kā ieviest līdzdalības budžetu, ņemot vērā specifiskos priekšnoteikumus, kas piemīt katrai pašvaldībai un tās iedzīvotājiem. Tas ir veidots, izpētot situāciju dažādību Baltijas jūras reģionā, balstoties uz pirmo projekta nodevumu - Status Quo analīzi.

Līdzdalības budžeta starptautisko pieredzi var raksturot sekojoši: “Kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem līdzdalības budžetēšanas inicitiatīvu skaits ir audzis un pašlaik ir vērojami tūkstoši dažāda veida procesu visā pasaulē. Starp tiem nav divu vienādu, un atšķirības ir vērojamas detaļās. Tas padara līdzdalības budžetēšanas klasificēšanu sarežģītu, tomēr tā ir nepieciešama, lai nepazustu tūkstots un vienā piemērā.^[1]

Pilnīga prakšu kategorizēšana ir tik pat kā neiespējama, tāpēc šī dokumenta pieeja ir citādāka – “Līdzdalības budžetēšanas tipi” piedāvā sava veida “konstruktoru” ar detalizētu informāciju par līdzdalības budžeta posmus ietekmējošiem faktoriem, kas saistās ar pašvaldību iestādēm un vietējiem iedzīvotājiem.^[2] Lai demonstrētu iespējamo pielietojumu, dokumenta tabulās apkopotas īsas vadlīnijas un “Līdzdalības budžeta konstuktora tabula”, kas kā piemēru analizē Štutgartes līdzdalības budžetu.

Piedāvātais apskats rosina izpratni par sarežģīto līdzdalības budžeta ieviešanas procesu, un praktiķiem piedāvā atbildes uz tādiem jautājumiem, kā:

• Kādi līdzdalības budžetēšanas procesi ir iespējami?
• Kādos posmos līdzdalības budžetēšanas procesus īpaši ietekmē tiesiskie ierobežojumi?
• Kādas izmaksu efektīvas aktivitātes iespējams īstenot, ņemot vērā finanšu resursu ierobežotību?
• Kādas tēmas ir attiecināmas uz specifiskām mērķa grupām?
• Kādi ir iespējamie projektu pieteikumu ierobežojumi?
• Kā vajadzētu izskatīties līdzdalības budžeta ieviesēju komandai? Vai izstrādes komandā varētu iesaistīt arī iedzīvotājus?
• Vai līdzdalības budžetēšanas procesā tiek ņemts vērā arī administratīvā personāla noslogojums?
• Kāpēc ir svarīga priekšizpēte? Kad ir nepieciešams veikt pieteikumu priekšizpēti?
• Kāds ir līdzdalības budžeta laika ietvars?
• Kādi motīvi nodrošina iedzīvotāju iesaisti?
• Kad ir iespējams saņemt atgriezenisko saiti?
• Visbeidzot, vai ir iespējams nodrošināt līdzdalības budžeta pārredzamību?

Pat ja “Līdzdalības budžeta konstuktora tabulā” vēl nav sniegta atbilde uz kādu specifiskas jomas jautājumu, ietvars ir papildināms un rosina katru no līdzdalības budžeta dalībniekiem jautāt sev: “Vai man šis ir jāpārdomā? Vai šis lauciņš tiešām ir tukšs?”

Informāciju sagatavoja:

Beata Lavrinoviča

Sociālās inovācijas centrs