Arhīva kalendārs

Mēneša noslēgumā, 29. janvārī tiešsaistē tika sasaukta Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēde. Tās ietvaros padomes locekļi iepazinās ar VPR Attīstības programmas 2021.-2027. gadam stratēģiskā ietvara 1. redakcijas projektu, lemjot par dokumenta nodošanu publiskajai apspriešanai. Dokumentā izvirzīti 4 stratēģiskie attīstības mērķi un 15 prioritātes.

Ņemot vērā, ka saskaņā ar Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam reģionālās attīstības atšķirību mazināšanas nolūkos atbalsts paredzēts arī reģionāla mēroga projektu ieviešanai, VPR Attīstības padome tika informēta par plānotajām tematiskajām darba grupām, kas tiks organizētas, lai kopā ar pašvaldību pārstāvjiem vienotos par projektu idejām, kas iekļaujams topošajā VPR Attīstības programmā.

VPR Teritoriālās plānošanas nodaļas vadītāja Ieva Kalniņa norādīja, ka “reģionāla mēroga projekts ir tāds, kas tiek izstrādāts un ieviests vairāku pašvaldību teritorijā, iesaistot arī citus nozīmīgus partnerus, kā arī tas sniedz būtisku ieguldījumu ne tikai šo pašvaldību teritorijas attīstībā, bet ir saskaņā ar reģiona stratēģiskajiem mērķiem ,t.i. – VPR Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju 2030 un VPR Attīstības programmu 2021.-2027. gadam.”

Tematiskās sanāksmes ar pašvaldībām par reģionālā mēroga projektiem tiks organizētas pēc sekojoša plāna:

• 5. februārī – energoefektivitāte,
• 11. februārī – publiskā ārtelpa tūrisma attīstībai,
• 16. februārī – klimata pārmaiņas,
• 18. februārī – uzņēmējdarbība, t.sk. Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns.

Attīstības programmas pilnveidoto redakciju publiskajai apspriešanai plānots nodot aprīlī – tad sabiedrības vērtējums tiks sagaidīts par plānošanas dokumenta gala redakciju. Pēc tam, kad gala redakcija tiks izskatīta  VPR Attīstības padomē un tiks saņemts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) atzinums, Attīstības programma tiks apstiprināta un stāsies spēkā. Plānošanas dokumenta izstrādi plānots pabeigt līdz š.g. jūnija beigām, lai pēc jauno novadu izveidošanas to varētu jau ņemt vērā, izstrādājot novadu attīstības plānošanas dokumentus.

Sēdes laikā tika skatīts arī jautājums par prioritāri sakārtojamiem ceļiem Vidzemes reģionā, lai saskaņā ar VARAM lūgumu precizētu  2020. gadā VPR attīstības padomes apstiprināto ceļu sarakstu. Izmaiņas sarakstā bija jāveic, lai samazinātu remontdarbu izmaksu summu un tā atbilstu VARAM definētajai reģiona kvotai. Attīstības padomes locekļi pauda atbalstu VPR sagatavotajam priekšlikumam un akceptēja piedāvātās izmaiņas atsevišķu remontējamo ceļa posmu garumos. Attiecīgais saraksts nosūtīts VARAM turpmākā procesa koordinēšanai.

Tāpat pašvaldību vadītāji sēdē vienojās lūgt VARAM piešķirt Eiropas Savienības (ES) fondu tehniskās palīdzības finansējumu, ņemot vērā plānošanas reģioniem uzticēto darba apjomu ES fondu plānošanas un jaunā plānošanas perioda fondu projektu izvērtēšanas un ieviešanas uzraudzības procesā. Priekšlikumu izteica Kocēnu novada pašvaldības priekšsēdētāja vietniece Evija Nagle, ko vienbalsīgi atbalstīja visi klātesošie padomes locekļi.

Jautājumiem: Guna Kalniņa-Priede, VPR administrācijas vadītāja, guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv.

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, VPR sabiedrisko attiecību vadītāja, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv.

Pagājušajā gadā ar remigrācijas koordinatores Vidzemes plānošanas reģionā atbalstu Vidzemi par savu turpmāko dzīvesvietu izvēlējās 160 cilvēki. Līdzīgi kā citus gadus, arī pagājušajā gadā par mājvietu turpmākajai dzīvei remigranti visbiežāk izvēlējās Valmieru, Cēsu un Gulbenes novadus.

2020. gadā Vidzemes koordinatore sagatavoja 442 personalizētus piedāvājumus tiem, kuri interesējas par atgriešanos Latvijā, Vidzemē. Potenciālo remigrantu lielākā interese par dzīvi Vidzemē bija no janvāra līdz martam, kad tika sagatavoti 116 personalizēti piedāvājumi, un tad no jūlija līdz septembrim, kad tika izveidoti 146 piedāvājumi. Daudzi apsvēra iespēju atgriezties Latvijā tieši pēc pirmā korona vīrusa viļņa un to ierobežojošajiem pasākumiem.

Populārākās remigrantu atgriešanās vietas arī 2020. gadā ir tās pašas, kuras cilvēki izvēlējušies jau kopš 2018. gada, kad darbu uzsāka reģionālie remigrācijas koordinatori. Tā ir Valmiera, kur kopējais atgriezušos skaits no 2018. gada  – 97 cilvēki, tai seko Cēsu novads - 53 cilvēki, tad Gulbenes novads - 35 cilvēki. Tāpat aizbraucēji atgriežoties izvēlas dzīvot Alūksnes, Amatas, Madonas, Priekuļu, Pārgaujas, Smiltenes un Valkas novados.

Biežākās ārvalstu mītnes zemes, no kurienes atgriezās remigranti vai izrādīja interesi par atgriešanos, ar lielu pārsvaru bija Lielbritānija – 53%, tad sekoja Īrija, Norvēģija un Vācija. Remigranti savās pagaidu mītnes zemēs bija pavadījuši vidēji 10 – 20 gadus. Aktīvāk, bet ne ar pārāk lielu pārsvaru, par atgriešanos domāja sievietes – 58%. Potenciālie remigranti interesējās par jautājumiem, kas skar gan pašu, gan ģimenes, gan radinieku iespējas atgriezties Latvijā.

Vidzemes remigrācijas kordinatore visbiežāk sniedza informatīvu atbalstu par nodarbinātību, pārkvalificēšanās iespējām, izglītības nodrošinājumu bērniem, latviešu valodas apguvi, sociālajām garantijām (bezdarbnieka pabalsta saņemšanu, veselības aprūpi, ģimenes pabalstiem), mājokļa atrašanu un kreditēšanas iespējām, saimnieciskās darbības uzsākšanu, kā arī dažādiem sadzīves jautājumiem (auto reģistrēšanu, sakariem, drošības jautājumu, dzīves izmaksām Latvijā, uzturlīdzekļu piedziņa u.c.), nepilsoņu integrāciju, iespējām saņemt psiholoģisko atbalstu un citiem jautājumiem.

2020. gadā sakarā ar Covid-19 infekcijas izplatību pasaulē un Latvijā daudz jautājumu bija par ceļošanas un atgriešanās iespējām un nosacījumiem pie mums ārkārtējās situācijas laikā, kad slēgtas robežas un atcelti avioreisi, kā arī par pašiozolācijas ievērošanu, “Covidpass” un citiem jautājumiem, kas saistīti ar dzīves paradumu maiņu pandēmijas ierobežošanas dēļ.

Ija Groza, remigrācijas kordinatore Vidzemē, secina: "Remigrācijas process, kaut arī šķiet nemanāms, notiek. Cilvēki ārkārtējos apstākļos augsti vērtē dzimtās mājas izjūtu un savu tuvinieku atbalstu, atrašanos drošībā un daudzveidīgās iespējas Latvijā. Viņi atzīst remigrācijas koordinatora, kurš sniedz informatīvu, psiholoģisku un koordinējošu atbalstu, lielo lomu."

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions realizē funkciju "Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators")".

Papildu informācijai: remigrācijas koordinators Vidzemes plānošanas reģionā, vidzeme PIE paps PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv

CITAS VIDZEMES REMIGRĀCIJAS ZIŅAS

--