.png)
|
Arhīva kalendārs
Balsošana noris vietnē balso.vidzeme.lv, kur ikviens interesents var iepazīties ar visiem šogad konkursam iesniegtajiem kultūras projektu aprakstiem. Autorizējoties vietnē ar Latvija.lv, katrs tiek aicināts novērtēt kultūras projektu ieceres un balsot par trim labākajiem projektiem, par katru no tiem vienu reizi. Balsot var ikviens Latvijas iedzīvotājs, kurš uzskata sevi par vidzemnieku un ir sasniedzis 16 gadu vecumu. Konsultēšanās ar sabiedrību mērķis ir veicināt sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un motivēt aktīvi iesaistīties Vidzemes kultūras procesos. Sabiedrības balsojuma rezultāti ļaus izprast vidzemnieku kultūras intereses, bet negarantēs finansējuma piešķiršanu projektiem. Lēmumu par projektu atbilstību programmai un finansējuma piešķiršanu pieņems Valsts kultūrkapitāla fonds saskaņā ar ekspertu komisijas izvērtējumu. Turklāt, tā projekta iecere, kura saņems visvairāk sabiedrības balsu, iegūs īpašu Vidzemes plānošanas reģiona Atzinības balvu.
Šogad sabiedrības un ekspertu vērtēšanai ir nodoti visi 144 konkursam “Vidzemes kultūras programma 2022” iesniegtie kultūras projekti par kopējo summu 591 057,65 eiro, bet finansēšanai atvēlētā kopsumma ir 127 110,00 eiro. Vidzemes kultūras programmas koordinatore Lelde Ābele atklāj: "Vidzemes kultūras programmai iesniegtie projekti plaši pārstāv visas trīs šīs programmas izvirzītās prioritātes. Projektu iesniedzēji domājuši par daudzveidīgu kultūras piedāvājumu, iesaistot dažādu nozaru profesionāļus - mūzikas, teātra, vizuālās mākslas, kultūras mantojuma un citu jomu pārstāvjus.” Līdz š.g. aprīļa beigām ekspertu komisija izvērtēs projektu pieteikumus un maija sākumā būs zināmi konkursa rezultāti. Programmas atbalstīto projektu saraksts tiks publicēts Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā www.vidzeme.lv un vietnē balso.vidzeme.lv.
Jautājumiem: Lelde Ābele, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, tel. +371 29266757, lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv
---
Pragmatiski izpētot ģimenei tik vajadzīgo piebraucamo ceļu un elektrības pieslēgumu iespējas, tomēr lemts par labu Dzērbenei, kas ir tuvāk Cēsīm: “Vestienā skatījos visādus variantus – ar saules baterijām, benzīna dedzināšanu ar ģeneratoriem, un, nē, sapratu, ka nebūs. Bet šajā vietā patika, ka te ir elektrība, ka pa asfaltu var piebraukt, kas pavasaros, rudeņos pavisam nav mazsvarīgi. Var atbraukt bez dubļiem,” saka Roberts. Arī Dzērbenes apkaimes un 1.4 ha lielā īpašuma ainava sajutusies Robertam tuva: “Kad es pirmo reizi atbraucu šeit apskatīties, man patika, ka pagalms ir reljefā – tur ir starpība astoņi metri no lejas līdz augšai, te ir 207 metri virs jūras un tur, lejā, dīķim pie birzes -199 metri. Kad bija atbraucis viens klients, paziņa, francūzis, viņš te visu izstaigāja un nosprieda, ka šeit esot perfekts golfa laukums… vienai bedrītei,” nosmejas Roberts.
Jaunākais dēls sācis iet Rīgas pašvaldības bērnudārzā. Roberts saka, ka mazajam gribējies vairāk individuālu pieeju, taču tur to nevarēja nodrošināt un zēns nevarēja īsti iedzīvoties. 2019.gada rudenī no sievas Elīnas mutes izskanējis mazliet bailīgs jautājums: “Varbūt viss, laižam to Rīgu vaļā?”, un Roberts uzreiz arī piekritis un teicis – darām tā! Tobrīd jau pašvaldības izsolē ir bijis nopirkts dzīvoklis Dzērbenes stacijā, kas no galēji nolaista paspēts krietni vien pieremontēt, izmetot un izplēšot laukā puvušās grīdas, sabrukušās krāsnis un citas drazas. Tā nu arī jaunākais dēls ticis pie lieliska bērnudārza Taurenē, kurš vairāk atbilda viņa raksturam. Reizi nedēļā Roberts ieradis doties uz Rīgu darba darīšanās, šad un tad paliekot galvaspilsētā arī vairākas dienas. Viena diena nedēļā tiek veltīta sagādei vai gatavo darbu montāžai Rīgā, un, gudri plānojot laiku, ar šo vienu dienu Rīgas darbiem arī pietiek.
Taču, dzīvojot laukos, nākas saskarties ar palīdzīgu roku trūkumu: “Galdniecībā ir tā, ka tur vajag arī smagas lietas pārcilāt, piemēram, plātņu materiālus, ozolu, trīsmetrīgu līmēto virsmu, un to viens nevar pārcilāt – vajag palīgu, un tad brīžiem domā, kuru kaimiņu var pasaukt palīgā. Ir švaki – spēka gados visi kaut kur prom. Palīgus es esmu te mēģinājis sadabūt, lielākoties, uz montāžām, kad vajag, kad nevar viens, bet, tā kā man arī nav tāda lielo apjomu darbnīca, tad man nav algotu, pastāvīgu darbinieku. Man ir SIA, bet es esmu viens pats tur – sētnieks, direktors un galdnieks. Brīžiem ir tāds kā tukšums. Liekas, tu te esi tādā kā nekurienē un nevari dabūt kādu palīgu, un tas kaut kā brīžiem varbūt uzsit to cemmi.”
Roberts ar siltumu runā par kādu Vecpiebalgas novada darbinieci Dzērbenē, kas vienmēr ir pretimnākoša, laipna un ļoti kompetenta – palīdzējusi izprast gan zemes un nekustamā īpašuma lietas, gan atrisināt citus, ikdienišķākus praktiskas dabas jautājumus dzīvei šajā pagastā. Roberts pieradis paļauties tikai uz saviem spēkiem, arī galdnieka amats ļauj būt elastīgam, pielāgoties apstākļiem, un cilvēks, kas labi prot likt lietā savas prasmīgās rokas, bez maizes nepaliks ne pilsētā, ne laukos. Darīt to, ko proti augstā līmenī, kas patīk, kur iespējams ielikt arī radošo domu, nebūt atkarīgam no kāda cita– tā ir liela daļa jēgpilnas un brīvas dzīves. Labs kontakts izveidojies ar līdzīgiem, radošiem cilvēkiem, arī tiem, kas Dzērbenē ir vairāk vai mazāk jaunienācēji: “Es cenšos socializēties, bet visvairāk jau tas veidojas ar tādiem, kas ir ienācēji un drusku savādāki – hipiji un tādi, radošie cilvēki. Tie, kas ir iedzimuši vietējie… šķiet, ka visi aizņemti ar savām saimniecībām un tā ļoti nenāk kopā. Nu labi, tie nav mūsu vienaudži. Burziņš notiek ar tādiem, kas visi nesen ir ienākuši. Vēl, kādus sešus kilometrus tālāk ir muiža. Man patīk vecas, pamestas, puspamestas muižas ēkas, un es tur aizbraucu, iepazinos ar tiem cilvēkiem, tur notika talka. Viņi arī tādi daļēji ienācēji. Atbrauc arī citi uz talku, un tā tur visi sapazīstas.” Jautāts, vai nav bijusi vēlēšanās pievienoties kādai vietējai nevalstiskajai organizācijai, Roberts atbild, ka pats vēl nav šādu iespēju meklējis, un arī nav ticis tā īpaši uzrunāts pievienoties. Bet, vai reizēm nav tā, ka pietrūkst Rīgas? “Nē, nav. Tāpat es to Rīgu lietoju – tur ir mēbeļu uzstādīšanas darbi, sagādes darbi… Tāds, ka nožēloju atnākšanu uz laukiem, nav bijis neviens brīdis!”
Tikko atnākušam uz laukiem, gribējies tādu, īstu lauku lietu darīt. Domājis par bitēm. Nav katrai jāstāv blakus, pašas zina, kas darāms. Bet, papētot sīkāk, sapratis, ka nav vis tik vienkārši, arī bites ir pilnas ar dažādiem niķiem. Bet nu jau ceturto vasaru Roberta aplokā ganās jēri. Pavasarī atnāk un rudenī – aiziet. Jēriem vārdus šeit nedod, un arī bērniem nemelo, ka jēri aizskrējuši uz mežu, bet galdā ir gaļa no veikala. Roberts saka: “Nevajag bērniem melot. Viņi tāpat zina, ka mēs esam gaļēdāji.” Dzīvojot laukos, vispār meliem paliek maz vietas. Piedzimšana šeit ir tikpat dabiska kā nāve, kā ziedēšana, kā ražas pļauja, kā paļaušanās un samierināšanās ar to, ko nevari ietekmēt. Redzi, kā daba katru gadu iziet savus 4 ciklus, pavasarī tecini bērzu sulas, vasarā karstā saulē pļauj zāli, rudenī kauj jērus, bet ziemā tīri sniegu un stāvi pret puteni, kaldams plānus nākamajai vasarai.
Par PoliRural Stāstu sagatavoja “Latvijas Lauku forums” sadarbībā ar Vidzemes plānošanas reģionu, stāsts tapis “Apvārsnis 2020” projekta “PoliRural” ietvaros. *** Jaunienācēji Vidzemes lauku telpā ir viena no prioritārajām kopienas grupām, kurām šobrīd pievērsta pastiprināta uzmanība. Latvijas lauki iztukšojas un nepieciešamas rīcības, lai ne tikai stiprinātu tās iedzīvotāju grupas, kas tur joprojām mīt, bet radītu labvēlīgu vidi arī jauniem iedzīvotājiem. *** Par projekta aktivitātēm lasiet VPR mājaslapā http://www.vidzeme.lv, sadaļā “Projekti”. Vairāk par projektu angļu valodā uzziniet https://polirural.eu/. Foto: Ginta Zīverte
Tiešsaistes rokasgrāmata ir rezultāts gandrīz trīs gadu kopdarbam, sadarbojoties projekta partneriem no Somijas, Vācijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Krievijas. Tā sekmē līdzdalības budžetēšanas koncepta atpazīstamību, atspoguļo labo praksi un dalās ar praktiskiem rīkiem un metodēm līdzdalības budžetēšanas ieviešanā un uzlabošanā. Rokasgrāmata ir strukturēta atbilstoši sekojošām tēmām: 01 Līdzdalības budžetēšanas – skaidrojums – ievads līdzdalības budžetēšanas tipos un dizaina principos, labās prakses piemēri, veiksmes faktori un novērtēšana. Latviešu valodā pieejami noderīgi materiāli: līdzdalības budžetēšanas plāna vadlīnijas un apraksts par līdzdalības budžetēšanas veidiem. 02 Iedzīvotāju vajadzību izvērtēšana – iedzīvotāju aptaujas izstrādes principi vajadzību analīzei pirms līdzdalības budžetēšanas uzsākšanas, EmPaci projekta aptaujas rīks, Baltijas jūras reģiona valstu vajadzību analīze. 03 Līdzdalības budžetēšanas komunikācija un rezultātu izplatīšana – principi un soļi komunikācijas un rezultātu izplatīšanas stratēģijas izstrādē, ieinteresēto grupu analīze, komunikācijas tipi, stratēģiskās partnerības u.c. Latviešu valodā pieejama komunikācijas un rezultātu izplatīšanas rokasgrāmata. 04 Tehniskie rīki līdzdalības budžetēšanas dizainam – funkciju, rīku un atsauču arhitektūras apskats līdzdalības budžetēšanas platformas izstrādei, kā arī labā prakse un materiāli patstāvīgai izpētei. 05 Pilotprojekti – līdzdalības budžetēšanas status quo Baltijas jūras reģiona valstīs un pilotēšanas procesi EmPaci projektā (Somijas, Vācijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Krievijas piemēri). 06 Apmācību rokasgrāmata – vadlīnijas resursu apvienošanai un apmācību organizēšanai līdzdalības budžetēšanas kontekstā, EmPaci projekta partneru pieredze, kā arī Mācībspēku apmācību (Train-the-Trainer) pieejas skaidrojums. Katra Tiešsaistes rokasgrāmatas nodaļa attēlo izpētes rezultātus un praktiskas ieviešanas piemērus EmPaci projektā. Kā vizuāli saistošs un lietotājam draudzīgs rīks, tas piedāvā tekstuālas, vizuālas un audiovizuālas mācīšanās pieredzi, kas noderēs dažādos līdzdalības budžetēšanas ieviešanas posmos. Papildu tā piedāvā ieskatu arī citos uz līdzdalības jautājumiem vērstos ziņojumos, rīkos un vadlīnijās. Ieskaties, lai uzzinātu, kā tiešsaistes rokasgrāmata var noderēt tieši Tev! Pēc EmPaci projekta noslēguma 2021.gada decembrī, partneri darbosies starptautiska PBbase tīklojuma ietvaros, lai regulāri dalītos ar informāciju un pieredzi līdzdalības budžetēšanas ieviešanā dažādās reģiona pašvaldībās. Tīklojumam var pievienoties ikviens, kā arī sekot tam LinkedIn PBbase kontā vai PBbase YouTube kanālā (apmācību materiālu kolekcija un ieraksti no EmPaci projekta pasākumiem). Lai uzzinātu vairāk par projektu, seko mums mājaslapā www.empaci.eu. Ja vēlies saņemt atbalstu līdzdalības budžetēšanas jautājumos, lūdzam sazināties ar sev tuvāko EmPaci projekta partneri vai PBbase tīklojuma pārstāvjiem.
Informāciju sagatavoja: Projekta "EmPaci" partneri
Šī gada pirmajā ceturksnī, pēc vairākiem ārzemēs pavadītiem gadiem, Vidzemē ir atgriezušies trīspadsmit cilvēki. Seši no viņiem jeb divas ģimenes izmantoja Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatores sniegto atbalstu, vēl esot ārzemēs. Septiņas personas jeb trīs ģimenes atgriezās Latvijā pašas, un pie remigrācijas koordinatora vērsās jau pēc apmešanās Vidzemē. No šī gada sākuma līdz marta beigām Vidzemes koordinatore ir sagatavojusi 49 individuālos piedāvājumus 18 ģimenēm, kuras interesējas par atgriešanos Latvijā, Vidzemē. Jautājumi, par kuriem interesējas ģimeņu pārstāvji, visvairāk ir par izglītības iespējām bērniem (pirmsskolas izglītība un skola), mājokļa atrašanu, uzņēmuma dibināšanu un uzņēmējdarbības uzsākšanu, nodarbinātību. Daudzi apsvēra iespēju atgriezties Latvijā pēc vidēji vienpadsmit gadiem pavadītiem ārzemēs. Populārākās atgriešanās vietas vai nolūkotās mājvietas bija Valmieras novads, tam sekoja Gulbenes, Ogres un Alūksnes novadi. Savukārt, biežākās ārvalstu mītnes zemes, no kurām atgriezās remigranti vai izrādīja interesi par atgriešanos, bija Lielbritānija, Īrija un Dānija. Kopš 2018. gada, kad darbu uzsāka reģionālie remigrācijas koordinatori, līdz šī gada marta nogalei uz dzīvi Vidzemē atgriezies 661 cilvēks. Vēl 183 cilvēki jeb 82 ģimenes ir izteikuši vēlmi tuvākā vai tālākā nākotnē atgriezties dzimtenē. Šajos četros gados remigrācijas koordinators ir sagatavojis personalizētus piedāvājumus 661 ģimenei jeb 1702 cilvēkiem. Eva Meijere, remigrācijas koordinatore Vidzemē, secina: "Remigrāciju, tāpat kā lielāko daļu procesu pasaulē, ietekmē karadarbība Ukrainā. Cilvēku plānos par atgriešanos uz dzīvi Latvijā ir jūtama piesardzība. Daļa, kuri iepriekš nogaidīja, kad beigsies pandēmija, tagad pārvērtē savus plānus pārcelties un atliek tos uz vēlāku laiku. Protams, ir arī tādas ģimenes, kuras pie sava iecerētā plāna turējās un atriezās dzimtenē arī šajos apstākļos. Pieļauju, ka lielāka interese par pārcelšanos būs vasaras mēnešos, jo nereti viens no iemesliem, lai atgrieztos mājās, ir vēlme skolot bērnus Latvijā." *** Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions realizē funkciju "Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators")". Papildu informācijai: Eva Meijere, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, tālr. +371 29374285, remigracija PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv
CITAS VIDZEMES REMIGRĀCIJAS ZIŅAS ---
Vidzemes plānošanas reģions aicina tūrisma pakalpojumu sniedzējus līdz 2022. gada 22. aprīlim pieteikties zīmei “Gājējam draudzīgs”. Šo zīmi var saņemt jebkurš uzņēmējs vai objekts, kas piedāvā pārgājienu ceļotājiem nepieciešamos pakalpojumus. Pārgājienu ceļotāji atrodas ciešā saskarē ar apvidu, pa kuru ceļo, tādēļ viņiem ir īpaši svarīga sajūta “es šeit esmu gaidīts, mani šeit sapratīs”. Daudzviet pasaulē, kur pārgājieni ir populāri, tiek izmantotas uzlīmes vai zīmes “Gājējam draudzīgs / Hiker-friendly”. Jau vairāk nekā gadu šāda zīme tiek piešķirta arī Latvijā. Lai palīdzētu tūrisma pakalpojumu sniedzējiem izveidot gājējiem draudzīgus pakalpojumus, ir izstrādāti zīmes "Gājējam draudzīgs" kritēriji, kuru sagatavošanā tika iesaistītas organizācijas ar vērā ņemamu pieredzi aktīvās atpūtas un pārgājienu rīkošanā. Lai pieteiktos atpazistamības zīmei, ir jāveic pašnovērtējums un jāatzīmē atbilstība šiem izvirzītajiem kritērijiem, kuri tiek iedalīti būtiskajos un ieteicamajos. Lai tūrisma pakalpojumu sniedzējs saņemtu zīmi “Gājējam draudzīgs”, jābūt izpildītiem vismaz 75 % no būtiskajiem kritērijiem. Zīmi var saņemt jebkurš pakalpojumu sniedzējs Latvijā, kas vēlas piedāvāt pārgājienu ceļotājiem nepieciešamos pakalpojumus, – ne tikai naktsmītnes, bet arī kafejnīcas, krodziņi un restorāni, tūrisma informācijas centri, degvielas uzpildes stacijas, veikali u.tml. Zīme nav piesaistīta kādai konkrētai takai vai maršrutam. Pēc "Gājējam draudzīgs / Hiker-friendly" zīmes ceļotāji var atpazīt tūrisma pakalpojumu sniedzējus, kuri saprot un respektē kājāmgājēju vajadzības un piedāvā tādus pārgājienu ceļotājiem būtiskus pakalpojumus kā, piemēram, dzeramo ūdeni, pirmās palīdzības aptieciņu, elektroierīču uzlādi, iespēju izžāvēt slapjās un izmazgāt netīrās drēbes un citu personīgo ekipējumu, Wi-Fi savienojumu, informāciju par apkārtnes pārgājienu maršrutiem un sabiedrisko transportu.
PIETEIKŠANĀS ZĪMEI
Naktsmītnēm ir izveidota atsevišķa anketa ar 24 kritērijiem, savukārt, pārējiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem jāaizpilda vispārējo kritēriju anketa ar 13 kritērijiem. Atsevišķa anketa izveidota arī tūrisma informācijas centriem. Pieteikuma anketas lejupielādei: -> VISPĀRĒJĀ pieteikuma anketa -> NAKTSMĪTŅU pieteikuma anketa -> TŪRISMA INFORMĀCIJAS CENTRU pieteikuma anketa Aizpildītus pieteikumus lūgums līdz 2022. gada 22. aprīlim sūtīt: Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītājai Maijai Riekstai: Zīmes piešķiršanas sēde notiks 26. aprīlī.
Visi atpazīstamības zīmes “Gājējam draudzīgs” saņēmēji iegūst zīmes mārketinga komplektu, kurā ietilpst: – “Gājējam draudzīgs” zīmes plāksnīte, – uzlīmes lietošanai uz mārketinga materiāliem un citviet, – pakalpojumu uzskaites lapa, kurā atzīmēt pieejamos gājējiem draudzīgos pakalpojumus, tādējādi informējot savus klientus.
Līdz šim atpazīstamības zīmi Vidzemē saņēmuši 65 tūrisma pakalpojumu sniedzēji. Sarakstu varat apskatīt ŠEIT.
Latvijā zīmi piešķir komisija, kurā ir gan valsts iestādes, gan organizācijas, kuras atbalsta kājāmiešanu, aktīvo atpūtu un dabas tūrismu, tajā skaitā arī Vidzemes plānošanas reģions. Zīmes piešķiršanas komisija tiekas apmēram divas līdz trīs reizes gadā un izvērtē iesniegtos pieteikumus. Zīmes “Gājējam draudzīgs” koncepts izveidots projektā "Pārrobežu pārgājiena maršruts "Meža taka"", kas tiek īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam finansiālu atbalstu, sadarbojoties Latvijas un Igaunijas partneriem. No Latvijas projektā piedalās Latvijas Lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs”, Vidzemes plānošanas reģions, Rīgas plānošanas reģions, Dabas aizsardzības pārvalde un Latvijas valsts meži.
Informāciju sagatavojusi: Šī informācija atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu. CITAS PROJEKTA "MEŽTAKA" ZIŅAS ---
Projekta “Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbība bio- un aprites ekonomikas veicināšanai” BioBaltic ietvaros, Vidzemes plānošanas reģions tiecas vēl padziļinātāk attīstīt bioekonomikas sektoru vietējā un valstiskā līmenī. Pārtikas ražošanas sektora un novatorisku digitālo risinājumu integrēšanas ambīciju vadīts, reģions šobrīd pārbauda bioekonomikas pieejas, kas veicina konkurētspēju, ieviešot vietējā līmeņa pasākumus un sniedzot būtisku pienesumu visam reģionam. Stāstu karte sniedz iespēju iepazīt ne tikai bioekonomikas status quo, bet arī tās attīstības priekšnoteikumus Vidzemē, kā piemēram, dziļi iesakņojušās lauksaimniecības tradīcijas un esošo bioresursu ekonomisko pielietojumu. Reģiona bioekonomikas sektorā jau ietilpst dabas resursu ieguve un lauksaimniecība (primārā ražošana), pārtikas pārstrāde, kā arī pakalpojumu sniegšana, kas savieno primāro un sekundāro ražošanu. Esošo dabas resursu jaunu izmantošanas veidu atklāšana un vietējā cilvēkkapitāla, sociālā un institucionālā kapitāla pielietošana ir ļoti svarīga, lai vietējā līmenī radītu pievienoto vērtību. Rezultātā tas varētu palīdzēt nodrošināt ekonomisko labumu taisnīgu sadali un radīt darba iespējas tuvu pašai resursu izcelsmes vietai.
Stāstu karte izstrādāta projekta “Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbība bio- un aprites ekonomikas veicināšanai” (BioBaltic) ietvaros. Tā mērķis ir padziļināt Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbību bioaprites ekonomikas jomā. Vairāk par projektu: Maija Rieksta, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, +371 26099521, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, +371 25865495, marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv
Seminārā tiks demonstrēts arī Smart Living interaktīvs bezmaksas rīks mājsaimniecības energoefektivitātes izvērtējumam, kas pieejams latviešu valodā šajā saitē: https://www.livingsmart.io/lv/. Ievadot dažādus parametrus un datus par savu mājsaimniecību, iespējams noskaidrot, cik energoefektīvi apsaimniekojat savu mājsaimniecību šobrīd un ko varētu mainīt vai uzlabot, lai savu energoefektivitāti paaugstinātu, taupot gan enerģiju, gan naudu. Pasākums notiks Ogres Centrālajā bibliotēkā, kas ir energoefektīva koka konstrukciju būve un ieguvusi nulles enerģijas patēriņa ēkas statusu. Ēkā ierīkots apgaismojums ar viedo vadību, ierīkota rekuperācijas ventilācijas sistēma, apkures sistēma izmanto kanalizācijas notekūdeņu siltumu, savukārt zaļā augu sienas apūdeņošanai tiek izmantots savāktais nokrišņu ūdens. Virs autostāvvietas uzstādīti saules paneļi elektroenerģijas ražošanai, tostarp elektroauto uzlādei.
REĢISTRĒŠANĀS DALĪBAI SEMINĀRĀ (līdz š.g. 21. aprīlim)
Par “Smart Living” Semināru organizē Vidzemes plānošanas reģions Interreg Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Praktiski risinājumi gudrai energoresursu izmantošanai” (Smart Living) ietvaros. Projekta mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par videi draudzīgu dzīvesveidu un pārdomātu enerģijas resursu izmantošanu Latvijā un Igaunijā, apvienojot abu valstu zināšanas un partneru organizāciju kompetenci. Latvijā projektu īsteno Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris un Vidzemes plānošanas reģions, Igaunijā – Tartu reģionālā enerģētikas aģentūra. Jautājumiem: Eva Meijere, projekta “Smart Living” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, eva.meijere PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
*Augstāk minētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
CITAS PROJEKTA SMART LIVING ZIŅAS
--
Konference tiek organizēta Ptujā, Slovēnijā, taču tai iespējams pieslēgties arī attālināti, savu dalību iepriekš reģistrējot. Galvenās konferences tēmas: ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānu (SECAP) koncepcija, vadlīnijas ilgtspējīgai stratēģijai (aktivitātes un finansējums), tostarp integrēta enerģētikas plānošana reģiona līmenī, kā arī labās prakses piemēri. Konferencē tiks aktualizēta arī iedzīvotāju iesaiste vietējās enerģētikas plānošanā, kā arī tiks diskutēts par ilgtspējīgu mobilitāti un gudru enerģijas apsaimniekošanu pilsētās.
REĢISTRĒŠANĀS klātienes vai attālinātai dalībai
Konferences tēmas būs īpaši saistošas pašvaldību speciālistiem, uzņēmējiem un nevalstisko organizāciju sektora pārstāvjiem, kas ir gatavi rīkoties, lai cīnītos ar klimata pārmaiņu izraisītajām sekām un enerģijas cenu pieaugumu un plāno pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem. Aicinām apmeklēt CEESEN partnerības mājaslapu https://ceesen.org/en/, lai uzzinātu vairāk par 10 Eiropas Savienības valstu aktivitātēm valsts pārvaldes spēju pilnveidošanā ar mērķi sekmēt energoefektīvu rīcību ilgtspējīgu mērķu sasniegšanai.
Projekts "Centrālās un Austrumeiropas ilgtspējīgas enerģētikas savienība" (CEESEU) tiek ieviests programmas Apvārsnis 2020 ietvaros. Projekta mērķis ir pilnveidot valsts pārvaldes iestāžu spējas Centrāleiropā un Austrumeiropā izstrādāt ilgtspējīgas enerģijas un klimata rīcības plānus (SECAP), kas veicina paaugstinātu energoefektivitāti, ilgtspējīgu enerģiju, samazinātu oglekļa emisijas un uzlabotu pielāgošanās spēju klimata pārmaiņām, palīdzot reģionam dot ieguldījumu ES klimata mērķu sasniegšanā. Projektu īsteno 11 partneri visā Eiropā, tai skaitā Vidzemes plānošanas reģions Latvijā. Jautājumiem: Andžejs Stepančuks, projekta CEESEU vadītājs Vidzemes plānošanas reģionā, andzejs.stepancuks PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Hakatona laikā jaunieši attīstīs savas jau iepriekš izvēlētās uzņēmējdarbības idejas, kas risina kādu no sabiedrībā aktuālām problēmām šādās jomās: ilgtspējīgs vides resursu patēriņš; atkritumu daudzuma samazināšana; gaisa kvalitātes uzlabošana; bioloģiskās daudzveidības saglabāšana. Lai ideju attīstīšana notiktu jēgpilni un produktīvi, hakatona laikā notiks izglītojošas lekcijas, dalībniekiem būs iespējams saņemt mentoru-uzņēmēju un uzņēmējdarbības speciālistu atbalstu, kā arī tiks nodrošinātas darba telpas, ēdināšana un materiāli produktu ideju skiču izstrādāšanai. Hakatonu vadīs zinātņu doktors, MBA, PostDoc. pētniece, inovāciju un ideju vadības lektore un konsultante Elīna Miķelsone. Hakatonā izstrādātās idejas izvērtēs žūrija, un trīs komandas, kuras būs ieguvušas vislielāko punktu skaitu, papildus godalgotām vietām saņems arī balvas. Izstrādātas idejas skolēni būs tiesīgi attīstīt tālāk patstāvīgi, lai spertu pirmos soļus savā biznesā. Šis ir pirmais hakatons projektā “Uzņēmējdarbība Vidzemē” plānoto četru hakatonu ciklā. Par aktivitāšu norises vietu izvēlēts Limbažu Bērnu un jauniešu centrs. Hakatons ir pasaulē plašu popularitāti guvis pasākuma formāts, kura laikā noteiktas mērķa grupas pārstāvji apvienojas komandās, lai attīstītu kādu ideju un īsā laikā intensīvi rastu risinājumu kādai aktuālai problēmai.
Jauniešu uzņēmējdarbības hakatons “Radi pats Limbažu novadā” tiek īstenots Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumenta 2014.—2021.gada perioda programmas “Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība” projekta “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” (turpmāk – “Uzņēmējdarbība Vidzemē”) un Eiropas Komisijas Komunikācijas ģenerāldirektorāta 2020.gada darba programmas ietvaros izsludinātā projektu konkursa projekta „EUROPE DIRECT Vidzeme” ietvaros. Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai!
CITAS PROJEKTA "UZŅĒMĒJDARBĪBA VIDZEMĒ" ZIŅAS Papildu informācijai: Ilze Liepa, projekta “Uzņēmējdarbība Vidzemē” asistējošā eksperte, tālrunis: 29335677, e-pasts: ilze.liepa PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Sabīne Mieze, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts sabine.mieze PIE vidzeme PUNKTS lv
.
Komposta saturs veidojas, jau ejot uz veikalu Praktiskiem padomiem piepildīts bija Lauras Grēviņas stāstījums, kas balstīts viņas pašas pieredzē. Tā vietā, lai uzreiz pievērstos kompostēšanas plānošanai, viņa aicināja dalībniekus domāt par ēdiena neizniekošanu un maksimālu tā patēriņu. Piemēram, rūpīgi plānojot ēdienreizes, lai pēcāk atvieglotu pašu šķirošanas procesu. Būtiski, ka komposta saturs veidojas jau brīdī, kad iepērkam pārtiku ēdienreizēm. Jo īpaši grūts šis ēdiena neizniekošanas uzdevums ir ģimenēs ar jaunākām atvasēm. Tajās pārpalikumi būtiski palielinās, tāpēc svarīgi ir apzināties un ievērot veidus, kā pārtikas izmešanu pēc iespējas veiksmīgāk izskaust vai vismaz mazināt. “Manā pieredzē gan mājās, gan vadot ēst gatavošanas nodarbības bērniem, esmu ievērojusi, ka ir svarīgi ļaut iesaistīties ēst gatavošanā. To var panākt, runājot par to, ko bērns gribētu, piemēram, vakariņās un kopīgi plānojot, sarunājot, izvēloties. Tādā veidā, ar maziem solīšiem, mēs dodam viņiem iespēju pieņemt lēmumus un mācīties būt atbildīgākiem,” saka Laura.
Kad esam pievērsuši uzmanību ēdienreižu plānošanai, nākamie soļi ir ēdiena uzglabāšana un maksimāla tā patērēšana. Jāņem vērā, ka pastāv ļoti daudz veidu, kā pārtikas pārpalikumus izmantot ēdienu gatavošanā (mafinos, tortiljās, fritatās, mērcēs, buljonā, smūtijos, pankūkās un plācenīšos) un uzglabāšanā (vakuuma traukos, saldējot). Tikai pēc šī soļa jāpieņem lēmums par to izmešanu. “Lieliski, ja apkārt sapulcējušies domubiedri, kuri palīdz ceļā uz pārtikas plānošanu, sava komposta veidošanu un tā uzturēšanu. Manā gadījumā, tā ir ģimene un kaimiņi, ar kuriem dalām kompostu,” pieredzē dalās influencere. Svarīgi arī, lai ieviešot kompostēšanas sistēmu, pastāvētu stingri, bet vienkārši saprotami noteikumi un pati šķirošana būtu ērta un parocīga, virtuvē ieviešot konteinerus vai traukus ēdiena atkritumiem. Turklāt jāatceras, ka ne visiem jābūt ļoti radikāliem šķirotājiem. Labi ir sākt kaut ar pudelēm, un vēlāk no tā augt un mācīties, pievienojot arvien jaunus šķirošanas veidus. Lauras Grēviņas ideoloģijai piekrīt arī Zane Gailīte – domāt par kompostēšanu jāsāk tikai galējā gadījumā, ja nav izdevies veiksmīgi patērēt visu iegādāto pārtiku. Ja reiz nonākam līdz kompostēšanai, tad rodas jautājumi: ar ko un kāpēc sākt, kas jāliek kompostā? Kas ir bioloģiski noārdāmie atkritumi, kā un kāpēc man tos šķirot/kompostēt?
Jebkuri organiskie atkritumi, kas spēj sadalīties aerobos vai anaerobos vides apstākļos, t.sk. tekstils, papīrs un kartons, ir bioloģiski noārdāmie atkritumi (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/850). Šķirojot atkritumus, būtiski tiek ietekmēts klimats un taupīti dabas resursi. Īpaši tas attiecas uz Latvijas reģioniem, no kuriem ir neekonomiski pārvest atkritumus uz poligoniem. Turklāt normatīvais regulējums paredz, ka Cēsu novada iedzīvotājiem reģionālais atkritumu apsaimniekotājs dalītu bioloģiski noārdāmo atkritumu vākšanu nodrošinās sākot ar 2024. gada 1. janvāri. Lai pāreja uz šo procesu būtu pēc iespējas vieglāka un neizraisītu lieku satraukumu, iedzīvotāji mudināti jau šobrīd ieviest alternatīvas, kas sakārtotu mājsaimniecībā radīto bioloģiski noārdāmo atkritumu sistēmu. Papildus jau nosauktajiem iemesliem pievērsties kompostēšanai un atkritumu šķirošanai, tas ir arī lielisks brīvā laika pavadīšanas veids, kas vieno ģimenes, rada kopienas un nodrošina radošas un vērtīgas fiziskās aktivitātes. Satura autors: Zane Gailīte, 2021. Kā apsaimniekot sašķirotos bioatkritumus? Bieži vien, runājot par bioatkritumiem, prātā nāk izaicinājums – nepatīkams komposta izskats un spēcīgs aromāts –, taču būtiski paturēt prātā, ka katra komposta arhitekts ir pats kompostētājs. Īpaši svarīgi ir izvēlēties sev tīkamāko kompostēšanas veidu un pēcāk par to kārtīgi rūpēties.
Satura autors: Zane Gailīte, 2021. Veidojot kompostu, eksperte piekodina apzināt situāciju savā apkaimē, noskaidrojot:
Lai kompostēšana izdotos, Zane mudina pirms tam definēt vīziju un sasniedzamos mērķus, atbildot uz konkrētiem jautājumiem: Kāpēc kompostēsim? Ko ar to panāksim? Cik daudz un kādā apjomā kompostēsim? Ko iesāksim ar iegūto kompostu? Svarīgi ir atcerēties, ka kompostēšana ir kopienas uzdevums, tāpēc jāievēro savlaicīga informēšana, izglītošana un visu pušu iesaiste, lai vēlāk nerastos liekas domstarpības. Šāda veida iesaiste paredz arī atbildību un resursu sadali visā sistēmas darbības laikā. Šajā procesā nepieciešama organizācija un piemērotākā risinājuma uzturēšana. Galvenais – būt pacietīgiem un elastīgiem – atkritumus rada sabiedrība, kas nepārtraukti mainās. Cēsīs kā ilgtspējīgi noskaņotā pilsētā jau šobrīd veidojas kopienu komposta iniciatīvas. Piemēram, “Kopienas skapis” pārtikas apmaiņai, kopienu kompostēšanas idejas (Climathon2021 – komanda KompostsLV), permakultūras dārzs «JUME» un individuālās komposta sistēmas. Rosinām ikkatru iedzīvotāju aprunāties arī ar saviem kaimiņiem, lai kopīgi apgūtu jaunu, radošu un ilgtspējīgu nodarbi. Pasākums organizēts projekta “EUROPE DIRECT Vidzeme” ietvaros. EUROPE DIRECT Vidzeme, ar filiālēm Cēsīs un Valmierā, galvenais uzdevums ir sniegt iedzīvotājiem Vidzemē savlaicīgu un objektīvu informāciju par nozīmīgākajām aktualitātēm Eiropā, kā arī rosināt iedzīvotāju diskusijas par Eiropas nākotni. Tā darbības ilgums plānots līdz 2025. gadam. Kontaktinformācija saziņai: EUROPE DIRECT Vidzeme vadītāja Maija Rieksta, e-pasts: maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv vai eiropassavieniba PIE vidzeme PUNKTS lv Mājas lapa: http://www.vidzeme.lv/lv/europe_direct_vidzeme Facebook konts: https://www.facebook.com/EuropeDirectVidzeme Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv Bezmaksas tālrunis saziņai ar EUROPE DIRECT centru (Briselē): 00800 67891011 (tikai no fiksētās tālruņa līnijas). EUROPE DIRECT Vidzeme darbību finansiāli atbalsta Eiropas Komisija.
Ar komunikācijas prasmēm dalīsies Olga Kazaka - komunikācijas zinātnes doktore, “Pirmās PR grāmatas” autore ar bagātīgu pieredzi korporatīvajā komunikācijā un kultūrā vairāk nekā 20 gadu garumā. Pasākuma dalībniekiem būs iespēja uzzināt par:
Pasākumu rīko Vidzemes uzņēmējdarbības centrs, un tas tiek īstenots projekta "Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā" ietvaros ar mērķi stiprināt uzņēmējdarbības atbalsta kapacitāti VPR pašvaldībās. Projektu līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus. Šādi iepriekš noteiktie projekti Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programmas “Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība” ietvaros tiek īstenoti visos piecos Latvijas plānošanas reģionos. Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai! Jautājumiem: Liena Kazāka, uzņēmējdarbības eksperte Vidzemes plānošanas reģionā, liena.kazaka PIE vidzeme PUNKTS lv
CITAS PROJEKTA "UZŅĒMĒJDARBĪBA VIDZEMĒ" ZIŅAS
.
VIDEO >> Seminārs “Solar parks inspire. Use of solar energy in the development of municipalities and companies” (angļu valodā, 11.03.2022 ieraksts) >> Seminārs “Ko tu zini par elektroauto un ūdeņraža auto? Iespējas, izmaksas, pieredze.” (latviešu valodā, 29.03.2022 ieraksts) *** Seminārus organizē Vidzemes plānošanas reģions Interreg Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Praktiski risinājumi gudrai energoresursu izmantošanai” (Smart Living) ietvaros. Projekta mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par videi draudzīgu dzīvesveidu un pārdomātu enerģijas resursu izmantošanu Latvijā un Igaunijā, apvienojot abu valstu zināšanas un partneru organizāciju kompetenci. Latvijā projektu īsteno Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris un Vidzemes plānošanas reģions, Igaunijā – Tartu reģionālā enerģētikas aģentūra. Jautājumiem: Eva Meijere, projekta “Smart Living” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, eva.meijere PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
*Augstāk minētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
CITAS PROJEKTA SMART LIVING ZIŅAS
--
Izvēle par labu Dzērbenei iekritusi, skatoties attālumu līdz Cēsīm, piebraucamos ceļus, un, vēl bijis svarīgi, lai īpašumā ir saimniecības ēkas. Gribēta bijusi arī lielāka zemes platība, un Ilze skaidro: “Ir tās zemes, kas apkārt mājām bijušas – māja atsevišķi, zeme atsevišķi, un tad var nopirkt tikai māju ar četriem, pieciem hektāriem… 60 hektāri ir tas, ko mums vajag, lai mēs varam saimniekot ar tik daudz govīm, tik daudz aitām, tik daudz vistām, cik mēs gribam, lai varētu pilnībā nākotnē sevi nodrošināt, lai tā ir vienota ekosistēma, kas ir pašpietiekama. Ja būs mazāk, tad tas vairs nebūs efektīvi.” Bruno uzskata, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēkiem laukos īsti neizdodas iedzīvoties un viņi tomēr pārvācas atpakaļ uz pilsētu, ir tādēļ, ka viņi uz laukiem atnāk ar pilsētnieka skatījumu uz prioritātēm – pirmajos gados visu enerģiju un līdzekļus iegulda skaistā, ērtā mājā un iekoptā pagalmā, dārzā. “Tad, kad tas viss ir, tad ir beidzies sākuma entuziasms, jāsāk pelnīt nauda ar to, ko tu esi gribējis darīt laukos, bet tam vairs nav ne enerģijas, ne tā sākotnējā maksimālisma, ne arī finansējuma, un tad viss izbeidzas. Tā mēs secinājām, ka māju vēl nebūvēsim, dzīvesvietu nekādu komfortablo netaisīsim, un kaut kādā mērā mums tomēr jāpaliek dzīvot Cēsīs,” Ilze stāsta par lēmumu vispirms ieguldīt saimniecības attīstībā, nevis dzīvojamā mājā. Pēc gada Bruno bijis atvaļinājums, Andersoni Dzērbenē nodzīvojuši nedēļu, un pa to laiku Ilze, kā pati saka, “tukšo kasti piegāza pilnu ar mājību” tiktāl, ka kļuvis pārāk omulīgi, lai gribētos braukt atpakaļ uz Cēsīm. Tagad jau ir pagājuši vairāk kā trīs gadi, kopš ģimene ir pa īstam laukos. “Mums nav tās tipiskās, tradicionālās lauku saimniekošanas izpratnes, zināšanas, mēs ņemam nevis no Latvijā zināmām tradīcijām, bet skatāmies, kas šobrīd pasaulē aktuāls, vispārējam konceptam un dzīvesveidam atbilstošs. Ar acīm vaļā uz to, kas šobrīd ir jauns un nestandarta, un tas varbūt dažreiz darbojas krietni efektīvāk, labāk, bet dažreiz, savukārt, neatbilst mūsu laikapstākļiem,” Ilze dalās saimniekošanas noslēpumos. Visu laiku ir jāmācās, jo bioloģiskās un atjaunojošās saimniekošanas metodes nemitīgi attīstās un iet uz priekšu, jāseko pasaules tendencēm, pašiem jāmeklē uzticami informācijas avoti, jāpērk grāmatas, jo, kā atzīst Ilze – Latvijā pieejamās apmācību programmas īsti netiek līdzi laikam.
Ilze stāsta, ka, neskatoties uz ģimenes pragmatisko pieeju dzīvošanai laukos, ne viss vēl šobrīd ir, kā gribētos: “Jā, protams, vīzijas tika veidotas ar tādu pilsētniecisku skatienu – vairāk vai mazāk tādā formā, kā mēs bijām izdomājuši, nav. Viss ir savādāk. Lielākā lieta – mēs šai mūra ēkai gribējām būvēt otro stāvu, tādu lielāku, plašāku un dzīvojamu, tur augšā taisīt dzīvokļus. Daudz mazu dzīvoklīšu, viens lielāks priekš mums pašiem, pārējos varētu dzīvot cilvēki, kas grib kādu laiku no savas dzīves pavadīt laukos, strādāt, dzīvot, un tad iet savās gaitās atkal tālāk. Bet sapratu, ka tas tā nestrādās.” Mainījusies arī attieksme pret dzīvi kopumā, domāšanas temps un prioritātes: “Pēc šejienes diviem gadiem mēs sapratām, ka tas ir process – mēs jau neejam uz tādiem mērķiem, mēs ejam uz procesu un tas viss notiek daudz lēnāk, jo pa vidu iemaisās visādi citi dzīves apstākļi. Pilsētā dzīvojot, mums tiešām likās, ka mums ir jāstrādā visu cauru gadu, lai mēs nopelnītu naudu, varētu braukt atvaļinājumā. Atvaļinājums ir tas mērķis, bet ceļš līdz tam- vienalga, kāds. Vienalga, ko mēs ēdam, kā mēs dzīvojam, cik mēs laiku pavadām kopā. Tas nebija tik svarīgi, bet tagad ir pavisam savādāk – mūsu fokusā ir tas, ko mēs ēdam, jo mums garšo ēst, tāpēc mums ir dārzs, tāpēc mums ir pašiem savas vistas, olas. Un tad tas atvaļinājums – viņš kļūst lieks. Pie mums atbrauc atvaļinājumā!” Dzīve laukos ir diezgan neprognozējama, laika apstākļi vai neparedzēti atgadījumi var izjaukt plānus jebkurā brīdī. Jāprot ātri pārplānot dienu, nedēļu, uztverot to mierīgi, bez panikas. Ilze stāsta par to, kā mainās domāšana un uzsvari, pamazām pārvēršoties lauciniekā: “Ir “crazy” gadījumi: apgāžas traktors, zibens nosper govi, notiek tādas lietas, un tad tu kaut kādā brīdī paliec tāds… es negribu teikt – truls, bet tāds robusts pret to visu. Arī visu, kas ir saistīts ar cilvēkiem, uztver savādāk – kaut kādus grūtumus. Tu paliec tāds īstāks, normālāks, man liekas. Tāds jēdzīgs cilvēks. Jo tas, kādi paliek cilvēki, kad viņi strādā birojā un ņemas par kaut kādām, nezinu, kāpņu telpas tīrīšanām, vēl kaut kādiem sīkumiem, kas ir tādas absolūti uzburtas, liekas problēmas, tad viņi paliek tādi tramīgi, un pazūd cilvēciskā būtība. Mēģina dzīvi kaut kā mainīt un dzīvot baigi pareizi, “super zero-waste”, piemēram. Bet tu saproti, ka viņiem grūti jēgu noķert- kurā brīdī metode sāk dominēt pār jēgu.” Dzīvesveids maina cilvēku, sīkās drāmas pazūd, bet lielās drāmas tiek izdzīvotas mierīgāk. Nemitīgi jāpiemērojas saimniecības stihijām. Lapsa nokož visus gaiļus, aitas aizbēg, tehnika salūzt, lielā govju mamma Emma sauc, ka vajag jaunu ganību (un Emmai ir pamatīga trompete!), dienas plāni jāmaina un jātaisa jauns aploks. Un tas ir jādara tagad, nevis pēc nedēļas. Viss pieder pie lietas, vienkārši ej un dari.
Ilze, kā pati smejas, var visu. Un, ja tieši šobrīd vēl nevar, tad padomās, iemācīsies, un varēs kā likts! Piemēram – keramika. Izrādot savus darinātos traukus, Ilze stāsta: “Iemācījos, lai mums ikdienā ir trauki no kuriem padzerties, kuros gatavot, uzliet lielo tēju – tie visi ir tādi praktiski lietojami trauki. Mācījos pie podniekiem Dumpjiem, viņi profesionāli darina traukus, un pieeja viņiem ir nopietna, pēta vēsturi, podniecības tradīcijas.” Lielākā daļa trauku tiek iztirgota un, lai arī par uzņēmējdarbību to īsti nenosauksi, vismaz ieguldīto laiku un materiālu atpelnīt ir gan iespējams, un ieguvums ir prieks un labsajūta, ko saņem, darot to, kas patīk. Peļņa ir dvēselei: “Centrējot māla piku, vēl vairāk jācentrē savas domas. Tas nav tāpat vien”, par podnieka prāta maģiju saka Ilze. Ir daudz mazo papildus balstu, finanšu tiltu, kas dod drošības sajūtu neveiksmīgākiem brīžiem lielajai saimniekošanai. Ilze stāsta par ģimenes lauku dzīvošanas konceptu: “Mēs sapratām, ka daudz saimniecību strādā ar vienu ieņēmuma avotu, tas ir, viņi audzē tikai liellopus vai viņiem ir tikai dārzi, vai viņiem ir tikai lauku tūrisms. Bet es ziemā varu strādāt ar keramiku, ar šūšanu – pēc izglītības es esmu tekstila ražošanas inženieris. Tās daudzās jomas, kurās mēs balstāmies, veido savā ziņā pašpietiekamu ekosistēmu – esam lielā mērā pasargāti no ārējām nebūšanām. Keramika, šūšana, es arī šad un tad strādāju ar tulkošanu, rakstīšanu. Tie mazie finanšu tiltiņi, patiesībā, izvelk saimniecību gandrīz tikpat labi, kā lielā saimniekošana.” Ir svarīgi domubiedri, un Andersoniem tādi ir. Ilze priecājas par Zvirgzdiņiem, ar kuriem iepazinusies ļoti vienkāršā veidā: “Čau, es esmu Ilze, un es gribu ar Tevi iepazīties!”. Arī Zvirgzdiņi nesen pārvākušies uz dzīvi laukos. “Kopš tā laika mēs esam ļoti tuvas draudzenes, un mums ir tik ļoti pa ceļam, visas tās mūsu idejas! Lai arī mēs pēc savas būtības citos apstākļos varbūt nebūtu kļuvušas par draudzenēm. Es domāju, šajos apstākļos tas ir vienkārši fantastisks cilvēks, kurš man ir kaimiņos un kurš mani saprot, par tēmām “lauku sievietes dzīve” un “lauku sievietes humors” mums ir daudz, ko pārspriest,” Ilze priecājas par lielo veiksmi. Ģimene nodarbojas arī ar lauku tūrismu, taču tādu- ne visai tradicionālu. Jautāti par saviesīgu un kultūras pasākumu apmeklēšanu, Andersoni saka “Mēs esam tas pasākums!”. Sabrauc draugi, paziņas, draugu draugi un paziņu paziņas, un tad notiek “Kunterfest”, kam Ilze sniedz skaidrojumu: “Respektīvi, mēs viņiem piešķiram vietiņu šeit, viņi atbrauc un katrs piedalās ar to savu “es”. Vai nu viņi vienkārši ir īpašas personības, vai viņi ir mūziķi, un tad viņi spēlē mūziku. Vai viņi ir podnieki, un vada podnieku meistarklases, vai viņi ir pavāri, un tad notiek pavāru vājprāts, vai viņi ir fotogrāfi un tad no tā visa taps albums. Cilvēki paši veido festivālu. Kādi cilvēki sabrauks, tāds tas festivāls arī būs. Līdz šim ir bijis interesanti.” Sēta ir nosaukta Pepijas Garzeķes savrupmājas -vistas kājas vārdā “Kunterbunti”. Pepija Garzeķe ir Ilzes bērnības grāmata, kuru viņa zinājusi citēt no viena vāka līdz otram. “Kunterbunt” nozīmē – krāsains, daudzkrāsains. “Tas ir tas, kādi mēs gribam būt, un te nav runa par krāsām kā vizuāli uztveramām krāsām, bet par daudzveidību: par dabas daudzveidību, saimniecisko daudzveidību, cilvēcisko daudzveidību, par toleranci, par pieņemšanu un tādām lietām, kas ir arī viss cits, ne tikai krāsas,” saka Dzērbenes Pepija Garzeķe. Latvija ir viena no tām retajām zemēm, kurā cilvēks var atļauties gandrīz visu, būt tas, kas viņš ir. Sapņot, skriet kā vāvere ritenī, taisīt mākslu no nekā, iemācīties, ko vēlas, dzīvot dzīvi, kādu grib sev un saviem bērniem – daudzkrāsainu un žiperīgu. Foto: Ginta Zīverte
Stāstu sagatavoja “Latvijas Lauku forums” sadarbībā ar Vidzemes plānošanas reģionu, stāsts tapis “Apvārsnis 2020” projekta “PoliRural” ietvaros.. Jaunienācēji lauku telpā ir viena no prioritārajām kopienas grupām, kurām šobrīd pievērsta pastiprināta uzmanība. Latvijas lauki iztukšojas un nepieciešamas rīcības, lai ne tikai stiprinātu tās iedzīvotāju grupas, kas tur joprojām mīt, bet radītu labvēlīgu vidi arī jauniem iedzīvotājiem. Vairāk par projektu angļu valodā uzziniet https://polirural.eu/.
Video stāstu mērķis ir informēt par iesākto deinstitucionalizācijas procesu un izveidotajiem pakalpojumiem cilvēkiem ar invaliditāti – grupu dzīvokļu mājām, dienas aprūpes centriem un specializētajām darbnīcām. Tā kā jaunizveidotie pakalpojumi ir atšķirīgi un paredz pakāpenisku pāreju no dzīves institūcijās uz pēc iespējas lielāku patstāvību un pašnoteikšanos, daļai cilvēku trūkst informācijas par tiem, atbilstību viņu vai viņu tuvinieku vajadzībām.
Sadarbībā ar Kārli Anitenu, kurš viesosies visos izveidotajos pakalpojumos pieaugušajiem, tiks veidoti stāsti, kas caur stāstu galvenajiem varoņiem atklās viņu ikdienu, tuvinieku pārdomas, kā arī apkārtējās sabiedrības skatījumu uz daļēji nezināmo vai neierasto saskarsmē ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Pirmais stāsts par Smiltenes novada Drustu pagasta “Kārklos” izveidotajiem pakalpojumiem pieaugušajiem atklāj Vadima pārdomas, no aprūpes nama pārceļoties daudz patstāvīgākā dzīvē grupu dzīvoklī. Video iespējams noskatīties: https://youtu.be/BaslpH5yoSA Izveidotie pakalpojumi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem ir daļa no deinstitucionalizācijas procesa, kas Vidzemē tiek īstenoti kopš 2016. gada Alūksnes, Cēsu, Gulbenes, Madonas, Smiltenes, Valkas, Valmieras un Varakļānu novada pašvaldībās. Video izveidoti deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Tā mērķis ir Vidzemes plānošanas reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Vairāk: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/vidzeme_ieklauj/info/ Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste.
Patlaban "Kārklos" dzīvo un darbnīcās strādā astoņi cilvēki, arī Vadims. Viņš dzimis Rīgā un lielāko daļu savas dzīves daļu pavadījis dažādos aprūpes centros, bet nesen pārcēlies uz dzīvi “Kārklos”. Viņš ir aktīvs sociālo tīklu lietotājs, un ar lielu prieku gaida autoveikala ierašanos. Kopā ar pārējiem grupu dzīvokļu iedzīvotājiem, speciālistu atbalstīts, Vadims šobrīd dzīvo patstāvīgu dzīvi – iepērkas, iepazīst tuvējo apkārtni un tiekas ar cilvēkiem. Kopā ar režisoru Kārli Anitenu Vadims atklāj savu ikdienu, atzīstot, ka šeit jūtas brīvāk un “Kārklus” nu jau sauc par savām mājām.
Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste
Šogad konkursam mērķprogrammā pavisam tika iesniegti 144 projektu pieteikumi par kopējo pieprasītā finansējuma summu 591 345,65 eiro. Projektu kvalitatīvo vērtēšanu atbilstoši Nolikumam veica Ekspertu komisija, kas sastāvēja no 6 dalībniekiem. Tie bija divi Valsts kultūrkapitāla fonda eksperti, viens akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” eksperts un trīs Vidzemes plānošanas reģiona izvēlēti eksperti. Iesniegto un atbalstīto projektu pieteikumi pārstāvēja visas trīs VKP 2022 izvirzītās prioritātes. Lielākā daļa projektu bija kvalitatīvi sagatavoti, projektu ieceres interesantas un aktuālas Vidzemes kultūrvēsturiskajam novadam. Līdzīgi kā citus gadus, daudz labu projektu finansiālu atbalstu nesaņēma lielās konkurences un ierobežotā mērķprogrammas finansējuma apjoma dēļ. Piedāvājums, ko veido atbalstītie projekti, ļaus vidzemniekiem no š.g. jūnija līdz pat decembra vidum iegūt daudzveidīgas kultūras pieredzes. Atbalstīto projektu vidū ir daudz vietējās kopienas un vietas identitāti stiprinošu pasākumu: izglītojošas un radošas nodarbības, meistardarbnīcas, vasaras koncertu un kino vakari, teātra izrādes iestudēšana, kultūras mantojumu popularizējoši svētki un citi. Finansējums piešķirts gan kultūrizglītojošiem bērnu un jauniešu projektiem, gan izstāžu sagatavošanai dažādās vizuālās mākslas jomās, muzikāliem notikumiem, tāpat arī grāmatu izdošanai, metodisko materiālu izstrādei, ierakstu digitalizēšanai un multimediāla stāsta sagatavošanai. Ar atbalstīto projektu sarakstu iespējams iepazīties šeit -> REZULTĀTI. Jau trešo gadu vietnē balso.vidzeme.lv norisinājās konsultācijas ar sabiedrību par mērķprogrammā iesniegtajiem projektiem. Ikviens varēja atbalstīt VKP 2022 projektu iesniedzējus, balsojot par trīs iecerēm, kuras būtu svarīgas kultūrai Vidzemē (savā pilsētā vai novadā). Par kultūras mērķprogrammai iesniegtajiem 144 projektiem tika atdotas 14 214 balsis. Par populārāko sabiedrības balsojumā tika atzīts projekts “Brīvdabas kino vakari Svētupes muižā”, par kuru vidzemnieki bija atdevuši visvairāk balsu – 575. Šī iecere, kura saņēmusi visvairāk sabiedrības balsu, iegūs arī īpašu Vidzemes plānošanas reģiona Atzinības balvu, kas ceļos pie biedrības “ŠŪNA” uz Limbažu novadu. Balsojuma mērķis bija uzzināt vidzemnieku kultūras intereses, bet saņemto balsu apjoms nenoteica finansējuma piešķiršanu. Lēmumu par projektu atbilstību programmai un finansējuma piešķiršanu pieņēma Valsts kultūrkapitāla fonds saskaņā ar ekspertu komisijas ieteikumu. Ar sabiedrības balsojumā populārākajiem projektiem iespējams iepazīties vietnē balso.vidzeme.lv. Aktuālā informācija par atbalstīto projektu pasākumiem un rezultātiem būs pieejama Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā www.vidzeme.lv. Informācija par konkursa rezultātiem un līguma slēgšanas nosacījumiem tiks nosūtīta katram projekta pieteicējam uz projekta pieteikumā norādīto e-pasta adresi.
Jautājumiem: Lelde Ābele, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, tel. +371 29266757, lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv
Lai spēlētu spēli “Eiropa Vidzemē”, lejupielādē lietotni LOQUIZ. Spēles piekļuves dati – lietotājvārds: vidzeme2022; parole: eiropa2022. Svarīgi, ka spēlē var piedalīties jebkurš Vidzemes iedzīvotājs vai viesis un tā darbojas visā Vidzemē. Dodoties pastaigā pa sevis izvēlētu maršrutu, ik pēc noietiem 80 līdz 120 metriem uz ekrāna parādīsies jautājums. Jautājumi sakārtoti CILPĀS. Katra mazā jautājuma atbilde veido CILPAS atbildi. Uzskatāmākam piemēram blakus atrodams arī attēls. Ja spēles laikā kāds no jautājumiem neveras vaļā, tad mēģini pilnībā aizvērt aplikāciju un atvērt to no jauna. Pēc atvēršanas, spied uz izvēlnes “Turpināt iepriekšējo spēli.”
Kaut arī cilpošanas spēle ir bezmaksas, aicinām dalību neatlikt uz pēdējo brīdi, jo tai ir ierobežots dalībnieku skaits. Spēle būs pieejama līdz tiks sasniegts maksimālais dalībnieku skaits. Noskaties spēles pamācību ŠEIT. Aktivitāte organizēta projekta “EUROPE DIRECT Vidzeme” ietvaros. EUROPE DIRECT Vidzeme, ar filiālēm Cēsīs un Valmierā, galvenais uzdevums ir sniegt iedzīvotājiem Vidzemē savlaicīgu un objektīvu informāciju par nozīmīgākajām aktualitātēm Eiropā, kā arī rosināt iedzīvotāju diskusijas par Eiropas nākotni. Tā darbības ilgums plānots līdz 2025. gadam. Kontaktinformācija saziņai: EUROPE DIRECT Vidzeme vadītāja Maija Rieksta, tālr. +371 26 099 521; e-pasts: maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv vai eiropassavieniba PIE vidzeme PUNKTS lv Mājas lapa: http://www.vidzeme.lv/lv/europe_direct_vidzeme Facebook konts: https://www.facebook.com/EuropeDirectVidzeme Bezmaksas tālrunis saziņai ar EUROPE DIRECT centru (Briselē): 00800 67891011 (tikai no fiksētās tālruņa līnijas). Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv EUROPE DIRECT Vidzeme darbību finansiāli atbalsta Eiropas Komisija. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Vidzemes plānošanas reģions aicina līdz 24. aprīlim izteikt savu atbalstu labākajiem konkursam „Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā Vidzemes kultūras programma 2022” (VKP 2022) iesniegtajiem projektiem. Konsultēšanās ar sabiedrību notiek, lai noskaidrotu, kuras kultūras projektu ieceres pēc vidzemnieku ieskatiem ir atbalstāmas. Par balsojuma rezultātiem tiks informēta sabiedrība un VKP 2022 ekspertu komisija.
Galdnieks Roberts Neilands savu lauku dzīvesvietu sācis meklēt 2015.gadā. No vecmāmiņas mantotais īpašums pie Gaiziņa kopš pagājušā gadsimta vidus bijis neapdzīvots, jau pārvērties drupās, taču Robertu aizvien vilinājuši Vidzemes augstienes pakalni, tādēļ īpašums meklēts Vestienas apkārtnē, no Gaiziņa uz Rīgas pusi. Tālāk no Rīgas apmesties negribējies, jo sākotnēji nav bijis plānots pārvākties uz laukiem pavisam: “Meklēju vietu, kur ir lauki brīvdienām, māja vecumdienām, kad vairs nevajag to pilsētu”. 
Lauku īpašums, kurā esošā dzīvojamā māja jau 30 gadus bijusi bez iemītniekiem, tekošu, ar ruberoīdu pielāpītu lubiņu jumtu, tika nopirkta 2015. gada 1. decembrī. Līdz pat 2019. gadam ģimene aizvien turpinājusi dzīvot Rīgā, pavadot Dzērbenē, lielākoties, brīvdienas. Kopjot, pļaujot, remontējot. Sākumā mēģināts veco dzīvojamo māju saglābt, taču ar dēļiem apšūtā guļbūve jau pārāk cietusi no mitruma. Roberts centies saglabāt un izmantot vismaz nebojātos baļķus, jo galdnieka prāts labi zina šāda, nostāvējuša koka vērtību, taču lielākā daļa baļķu, tomēr, pārdota, jo nav bijis iespējas tos cieņpilni uzglabāt. Roberts dalās praktiskā gudrībā: “Ja dēļi, baļķi, ir kaut simtgadīgi, bet telpa – sausa, tie nebojāsies, tādi paši būs arī pēc 100 gadiem. Taču, ja tur tiek ūdens un kaut kādas sēnes klāt, tad ātri sabojā koku. Ja tur nekas netiek klāt, tad koks var nemainīgi labs turēties ilgi.”
Roberta sirdslieta ir virtuves iekārtu izgatavošana, un klientu netrūkst – tie palikuši uzticīgi no Rīgas laikiem un caur personīgām rekomendācijām atved vēl jaunus klientus. Arī materiālu izmaksas šāda veida darbiem neesot pieaugušas tik ģeometriskā progresijā kā, piemēram, būvniecībā, tāpēc pasūtījumu pietiek, labs meistars pat var atļauties izvēlēties tikai tos darbus, kas pašam patīk vairāk.
Toties, dzīvojot laukos, ir garantēta svaiga, ekoloģiski audzēta pārtika – vietējo audzētāju un mājražotāju olas, krējumu, biezpienu var nopirkt tepat pāri ielai.
Projekta “
Vidzemes plānošanas reģionam sadarbojoties ar vadošo Ziemeļvalstu un Eiropas reģionālās attīstības un plānošanas pētniecības centru Nordregio un spēcīgiem bioekonomikas pārstāvjiem Igaunijā un Lietuvā, norisinās stāstu sērijas izstrāde par bioekonomikas jaunākajiem sasniegumiem, mērķiem un aktualitātēm trīs Baltijas valstīs. Pirmais no stāstiem, ar kuru aicinām iepazīties, veltīts tieši Vidzemei un to apskatīt iespējams klikšķinot uz bildes vai 
Piektdien, 22. aprīlī plkst.16.00 Ogres Centrālās bibliotēkas telpās notiks seminārs “Saules paneļi. Soli pa solim”. Seminārā tiks sniegta praktiska informācija par to, kā izvēlēties savām vajadzībām un apstākļiem atbilstošākos saules paneļus, kā arī tiks pastāstīts par to, kā tehniski notiek sistēmas saslēgšana ar elektrotīklu. Pasākumā interesenti varēs iepazīties ar piemēriem no mājsaimniecībām, kurās saules paneļi jau uzstādīti, kā arī varēs uzzināt, kādas ir piedāvātās valsts atbalsta iespējas un nosacījumi saules paneļu iegādei.
Vidzemes plānošanas reģiona kolektīvs novēl visiem skaistas un saulainas Lieldienas!
2022. gada 18.-19. maijā Vidzemes plānošanas reģions un projekta CEESEU partnerība aicina interesentus piedalīties divu dienu konferencē, kurā diskutēs par to, ko pašvaldības var darīt, lai risinātu klimata pārmaiņu izraisītās problēmas.
28.-29. aprīlī Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes uzņēmējdarbības centrs sadarbībā ar Limbažu novada pašvaldības aģentūru “LAUTA” un EUROPE DIRECT Vidzeme rīkos jauniešu uzņēmējdarbības hakatonu “Radi pats Limbažu novadā”. Pasākuma mērķis ir attīstīt jauniešu uzņēmējdarbības spējas un motivēt jauniešus uzsākt uzņēmējdarbību. Hakatonā piedalīties aicināti Limbažu novada izglītības iestāžu 10.-12. klašu skolēni un Profesionālās izglītības kompetences centra „Rīgas Valsts tehnikums” Limbažu teritoriālās struktūrvienības audzēkņi.
Zaļajā ceturtdienā EUROPE DIRECT Vidzeme aicināja Cēsu aktīvos zaļā dzīvesveida piekritējus un citus interesentus uz tikšanos ar satura veidotāju, podkāsta “Pa kluso” vadītāju Lauru Grēviņu un Zero Waste Latvija biedri, kompostēšanas konsultanti un vides pārvaldības inženieri Zani Gailīti. Kopīgi meklējām atbildes uz dažādiem ar pārtikas atkritumiem saistītiem jautājumiem un uzzinājām vērtīgus padomus, ko ņemt vērā, ieviešot bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanu/šķirošanu katra paša mājsaimniecībā.
Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes uzņēmējdarbības centrs pašvaldību uzņēmējdarbības speciālistiem 21.aprīlī organizē lekciju "Kā noformulēt un “iepakot” vēstījumu uzņēmējiem". Tēma izvēlēta, pamatojoties uz pašvaldību uzņēmējdarbības speciālistu identificētajām apmācību vajadzībām.
Aicinām noskatīties divus Smart Living projekta ietvaros organizēto semināru video ierakstus par saules enerģijas izmantošanu pašvaldību un uzņēmumu attīstībā (ieraksts angļu valodā), kā arī augsti novērtēto tiešsaistes semināra ierakstu par elektroauto un ūdeņraža auto piedāvātajām iespējām, izmaksām un pieredzi šādu braucamrīku lietošanā.
Pirms gadiem četriem Ilze un Bruno Andersoni Dzērbenē atrada vietu, kur nolikt mantas un pārnakšņot guļammaisos uz matracīšiem. Tagad saimniecībā audzē aitas, vistas un gaļas liellopus, kuri “izkopj” mežonīgākās teritorijas, ziemā uzaudzējot biezu vilnu un jūtoties omulīgi arī sniega kupenā. 
Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar režisoru un scenāristu Kārli Anitenu uzsāk video stāstu izveidi par Vidzemes pašvaldībās izveidotajiem sabiedrībā balstītiem sociālajiem pakalpojumiem pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem.
Kā uzsver Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, būtiski ir ne tikai veidot infrastruktūru, kas šobrīd pašvaldībās sekmīgi notiek, bet kliedēt neziņu, iedrošināt, aicināt cilvēkus šos jaunizveidotos pakalpojumus izmantot. “Daudzi no cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem visu savu dzīvi pavadījuši ļoti savrupi, par viņiem rūpes uzņēmušies tuvinieki, tāpēc pakalpojumu izmantošanas uzsākšanas posms daudziem ir sarežģīts. Ar šo informatīvo video palīdzību vēlamies sniegt ieskatu šo pakalpojumu būtībā un iedrošināt tuviniekus uzticēties pakalpojumu sniedzējiem.”
Smiltenes novada Drustu pagasta Gatartas "Kārklos" deinstitucionalizācijas procesa ietvaros 2021. gadā ir uzbūvēta grupu māja ar septiņiem dzīvokļiem. Tajos patstāvīgu dzīvi var dzīvot cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, ikdienā joprojām saņemot speciālistu atbalstu un padomu. Blakus grupu dzīvokļiem izveidotas arī specializētās darbnīcas kokapstrādes un keramikas izstrādājumu gatavošanai.
Šonedēļ noslēdzās Vidzemes plānošanas reģiona izsludinātā un administrētā, akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā kultūras projektu konkursa "Vidzemes kultūras programma 2022” (VKP 2022) projektu vērtēšana. Piešķirot 127 110,00 eiro, finansiālu atbalstu projektu īstenošanai saņēma 47 projekti. 
No 1. maija EUROPE DIRECT Vidzeme kopā ar cilpo.lv organizē cilpošanas spēli “Eiropa Vidzemē”. Tās ietvaros vidzemnieki aicināti piedalīties interaktīvā pastaigā, esot kustībā un vienlaikus uzzinot interesantus faktus par izmantotajām iespējām, ko Vidzemei devusi Eiropas Savienība. Galvenais priekšnoteikums dalībai spēlē – stabils interneta pārklājums.