.png)
|
Arhīva kalendārs
Profesionālo tūrisma organizāciju, reģiona institūciju un uzņēmēju tīklojumu pārstāvji iepazīstināja klātesošos kolēģus ar pašreizējām, ar tūrismu saistītajām aktivitātēm un projektiem, sasniegtajiem rezultātiem, kā arī iezīmēja nākotnē plānoto. Ar prezentācijām sēdē piedalījās Daina Tērauda (“Enter Gauja” klastera projektu vadītāja), Elīna Baltiņa (Ogres novada Tūrisma plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja), Māris Olte (biedrība “Zivju gani”), Ilze Millere (Limbažu novada pašvaldības aģentūras “LAUTA” direktore), Raitis Sijāts (Vidzemes tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs), kā arī Lienīte Priedāja-Klepere (VPR projektu vadītāja). Pasākuma norisi un diskusijas vadīja Ilze Grīnfelde, VA tūrisma virziena lektore. Vairāki runātāji uzsvēra, ka svarīga ir sadarbība gan savā starpā, gan ar augstskolām, uzņēmējiem, kolēģiem citos reģionos. Tas dod iespēju apvienot resursus, iedvesmoties un gūt idejas tālākajai darbībai, apmainīties ar pieredzi un īstenot kvalitatīvākus tūrisma piedāvājumus reģiona viesiem. Sēdē tika secināts, ka darbojoties kopā, visi būs ieguvēji un kopējais Vidzemes reģiona piedāvājums – konkurētspējīgāks. Lienīte Priedāja-Klepere (VPR projektu vadītāja) vērsa uzmanību, ka tūrisms ir iekļauts arī Vidzemes plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2030. Rekreācija un ilgtspējīgs tūrisms ir minēta kā viena no Vidzemes viedās specializācijas jomām. Tam ir liela nozīme Vidzemes reģiona attīstībā. Sarunās tika norādīts arī uz svarīgākajiem izaicinājumiem, pie kuriem būtu aktīvi jāstrādā. Pirmkārt, tā ir reģionālo tūrisma produktu veidošana un veicināšana (šobrīd reģionos ir sadrumstalots tūrisma piedāvājums), vienota atbalsta sistēma reģionālo tūrisma produktu popularizēšanai ar latvia.travel starpniecību, inovatīva tūrisma attīstība reģionos. Otrkārt, tas ir reģionālais tūrisma mārketings, jo šī brīža tūrisma zīmolvedības stratēģija ir neefektīva, trūkst reģionu lomas pozicionējums Latvijas Tūrisma mārketinga stratēģijā, kā arī lietišķu zīmola vadlīniju izdevuma izveide ar norādēm, kā integrēt nacionālo tūrisma zīmolu reģionos, pašvaldībās, uzņēmēju darbībā, kā arī to pielietošana dažādos pakalpojumos un produktos. Treškārt, tā ir starptautiskās konkurētspējas veicināšana, ko sekmētu reģionu un reģiona tūrisma produktu definēšana atkarībā no eksporta tirgiem. Sēdes dalībnieki diskutēja par vairākiem jautājumiem. Vai piedāvāt Vidzemi kā vienotu galamērķi, to nesadrumstalojot sīkāk? Vai vienota zīmola komunikācija strādātu ārvalstu tirgos? Vai, popularizējot tūrisma produktus, informācijai būtu jābūt pieejamai vienā kanālā? Vai svarīgi ir sekmēt reģiona tūrisma nozares organizāciju tīklošanos un organizēt visaptverošas tikšanās, lai apmainītos viedokļiem un formulētu reģiona nostāju nacionāla līmeņa tūrisma attīstībai? Pēc tikšanās Lienīte Priedāja-Klepere (VPR) uzsvēra: “Vidzeme ir ļoti daudzveidīga tūrismā, lai arī attīstība visās vietās nav vienmērīga. Reģionā izveidojušies aktīvi uzņēmēju sadarbības tīklojumi, kas ir labas prakses piemērs daudziem citiem galamērķiem Baltijā. Izveidoti un ieviesti dažādi aktuāli reģiona līmeņa tūrisma produkti. Vienlaikus arī jāapzinās, ka tūrisma uzņēmējdarbības konkurētspējas stiprināšanai un reģiona tūrisma iespēju veicināšanai var darīt vēl vairāk. Ir daudz iesaistīto pušu, kuru darbībām jānotiek koordinētāk un papildinošāk, reģiona zīmola pozicionējums varētu būt pārliecinošāks, tirgvedības aktivitātes vēl mērķtiecīgāk jāvirza uz konkrēta rezultāta sasniegšanu. Digitālie tirgvedības kanāli un to jauda ir ienākusi daudz ātrāk, kā tam spējuši pielāgoties gados vecāki un tradicionālos komunikācijas kanālus atbalstoši tūrisma speciālisti vai uzņēmēji. Tāpēc šādiem pasākumiem jānotiek regulāri, lai koordinētu stratēģisko attīstību un aktualizētu zinātību tūrisma galamērķu pārvaldībā.” Savukārt VPR Attīstības padomes priekšsēdētājs Guntis Gladkins novērtēja: “Iniciējām šo sanāksmi, jo reģiona konkurētspējas celšanai un nozares straujākai attīstībai nepieciešams stiprināt savstarpējo sadarbību. Vidzemes tūrisma galamērķu organizāciju pārstāvjiem un uzņēmējiem labi jāpārzina sava reģiona piedāvājums, jāiepazīst potenciālie sadarbības partneri, kopā jākaldina plāni. Esam iepazinuši viens otru, strādāsim pie kopēja redzējuma un iniciatīvas attīstīšanas.”
Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv
Tiks demonstrēti arī vairāki labās prakses piemēri – ēkas, kurās izdevies sasniegt iecerēto rezultātu. Tāpat seminārā tiks diskutēts par atjaunojamās enerģijas iekārtām, kuras ir vērts papildus ieviest, kamēr ēkā norit renovācijas process.
Pasākuma programma: - Īss pārskats par projektu Smart Living un izstrādātā bezmaksas interaktīvā rīka demonstrācija - Rekonstrukcijas tehniskie aspekti un iekštelpu klimats Igaunijā - Kāpēc un kuras atjaunojamās enerģijas iekārtas uzstādīt ēkā renovācijas laikā? - Latvijas tehniskās prasības, lai ar renovāciju panāktu labāko iekštelpu klimatu
Reģistrēšanās dalībai līdz 6. martam šeit: >> https://forms.gle/bFgMd4W8QXRAPy8B8. Pasākums tiek organizēts Interreg Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Praktiski risinājumi gudrai energoresursu izmantošanai” (Smart Living) ietvaros. Jautājumiem: Annika Urbas, Tartu reģionālās enerģētikas aģentūra, annika.urbas PIE trea PUNKTS ee Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
*Augstāk minētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu. _
Uz atbalstu konkursa ietvaros varēs pretendēt projekti trīs prioritārajās jomās:
Konkursā šogad sadalīs finansējumu 127 110,00 eiro apmērā. Atbalsts būs pieejams kultūras projektiem, kurus sagatavos atbilstoši programmas nolikumam, mērķim un prioritātēm un kurus plānots īstenot laika posmā no 2022. gada 1. jūnija līdz 2022. gada 15. decembrim. Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš - 2022. gada 31. marts plkst. 17.00. Projekta pieteikumu, saskaņā ar VPR noteikto konkursa beigu termiņu, var iesniegt tikai elektroniskajā projektu pieteikumu formā vietnē balso.vidzeme.lv. Projekta iesniedzējs piekļūst iespējai iesniegt projekta pieteikumu, apstiprinot savu identitāti ar www.latvija.lv autentifikācijas līdzekļiem. Projektu pieteikumu vietni balso.vidzeme.lv atvērs 2022. gada 7. martā. Konkursa Nolikums ar pielikumiem: Pielikums Nr. 1_paraksta tiesīgās personas apliecinājums Pielikums Nr. 2_eksperta/ mākslinieka/ konsultanta apliecinājums Prezentācija par projektu pieteikumu sagatavošanu pieejama >> ŠEIT <<
Projektu iesniedzēji aicināti rūpīgi iepazīties ar VKP 2022 nolikumu un pieteikumam nepieciešamajiem dokumentiem, jo projekti, kuri neatbildīs kādam no administratīvajiem kritērijiem, netiks izvērtēti un nevarēs pretendēt uz atbalstu. Arī šogad notiks konsultācijas ar sabiedrību. Iesniegtie projekti tiks nodoti sabiedrības balsojumam. Vietnē balso.vidzeme.lv publicēs informāciju kopsavilkuma veidā par katru VKP 2022 ietvaros iesniegto projektu, un ikviens, autorizējoties ar Latvija.lv, varēs balsot par trīs sev tīkamākajām projektu idejām. Ar sabiedrības balsojuma rezultātiem tiks iepazīstināta VKP 2022 ekspertu komisija. Gala lēmumu par finansējuma piešķiršanu "Vidzemes kultūras programmas 2022" ietvaros pieņems Valsts kultūrkapitāla fonds, saskaņā ar ekspertu komisijas sagatavoto lēmumu. Paziņojums par lēmumu tiks publicēts Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā www.vidzeme.lv. 17. martā no plkst. 10.00 līdz 12.00 tiešsaistes platformā ZOOM notiks seminārs VKP 2022 projektu pieteicējiem. Semināra laikā varēs iegūt informāciju un saņemt konsultācijas par projektu pieteikumu sagatavošanu un pieteikumu vietnes balso.vidzeme.lv darbību. Pasākuma programma vēl tiks precizēta. Reģistrēšanās semināram: ŠEIT. Informāciju sagatavojusi: Lelde Ābele, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, tel. +371 29266757, lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv
Jāpiebilst, ka jau šobrīd, veicot izpēti, secināts, ka Vidzemes reģiona pievienotās ekonomiskās vērtības pienesums līdz šim ir bijis mazs – tikai 6,6 % no Latvijas pievienotās vērtības. Izmaiņas globālajā ekonomikā nosaka nepieciešamību pēc jaunām ekonomiskām stratēģijām ne tikai Latvijai, bet arī Vidzemes reģionam, lai nodrošinātu gan nacionālu, gan arī starptautisku konkurētspēju. Anketa pieejama šeit: https://vpr.questionpro.com/ (atbildes tiks pieņemtas līdz š. g. 18. martam).
Phd. oec. cand. Līga Brasliņa, pētniecības un attīstības eksperte norāda: “Mūsu resursi ir limitēti. Kā redzam, krīzes neatkāpjas, un tāpēc jo svarīgāk ir maksimāli efektīvi izmantot tos resursus, kas mums ir! Vienojoties par maksimāli piemērotu ekonomiskās virzības stratēģiju un izmantojot tās spēcīgās puses, kas mums kā reģionam piemīt, varam celt kopējo labklājību un vides ilgtspēju. Katra viedoklis ir svarīgs – būtībā daļa no mozaīkas. Nebūtu korekti izstrādāt stratēģiju no ļoti šaura skatupunkta – jo vairāk redzējumu apkopojam, jo veiksmīgāku rezultātu varam sasniegt, un varam izvēlēties pareizo kursu mūsu reģiona ekonomikas attīstībai.” Anketā aicināts izvērtēt nozares, kurās saskatāma augstāka pievienotā vērtība vai tās izaugsmes potenciāls, t.sk. eksporta izaugsmes potenciāls. Jautājumi skar globālo procesu un nākotnes ekonomisko pārmaiņu virzītājspēku ietekmi uz Vidzemes reģiona ekonomiskajiem procesiem (piemēram, rūpes par planētu, dabas resursu deficīts, politiskā apātija, solidaritāte, sociālā uzņēmējdarbība, interese par personīgo veselību, nimbisms, glokalizācija u.c.). Anketā aicināts vērtēt arī Eiropas Savienības plānoto politikas iniciatīvu ietekmi uz Vidzemes ekonomisko izaugsmi, piemēram, vai energoefektivitātes aktivitātes, vietēja līmeņa vadītas attīstītas stratēģijas, kvalitatīvas nodarbinātības un izglītības atbalstīšana varētu kādā mērā ietekmēt Vidzemes reģiona ekonomisko izaugsmi. Interesanti būs noskaidrot arī sektoru un nozaru pārstāvju vērojumus par tautsaimniecība sektoriem Vidzemē, kuros ir visaugstākais pētniecības, kompetenču un inovāciju jaunrades potenciāls. Anketas mērķauditorija ir specifiska, tomēr vienlaikus arī gana plaša vispusīgai viedokļa izzināšanai. Sagaidām, ka savu vērojumus atklās gan eksperti – vadības, plānošanas vai analītikas darba veicēji, gan pašvaldības plānošanas nodaļu eksperti, attīstības plānotāji un uzņēmējdarbības speciālisti, arī uzņēmējdarbības atbalsta organizācijas, uzņēmumu vadītāji un attīstības vadības speciālisti. Tiek sagaidīta arī pilsonisko organizāciju pārstāvju, attīstības padomju locekļu, akadēmiķu – ekonomistu, organizāciju vadītāju iesaiste. Darbu pie Vidzemes plānošanas reģiona viedās specializācijas attīstības stratēģijas 2022.-2030. gadam plānots pabeigt š.g. martā. Vidzemes plānošanas reģiona viedās specializācijas attīstības stratēģijas 2030 virsuzdevums ir noteikt salīdzinošās konkurētspējas priekšrocības, stratēģiski izvēlēties prioritātes un izstrādāt tādus VPR politikas instrumentus, kas maksimāli atraisa reģiona uz zināšanām balstīto attīstības potenciālu un sekmē ilgtspējīgu ekonomisko attīstību. Vidzemes plānošanas reģions ir izvirzījis mērķi sasniegt augstāku ražīgumu un radīt vērtīgākus produktus. Lai nodrošinātu straujāku attīstību, tautsaimniecības struktūra jāmaina par labu lielākai zināšanu ietilpībai.
Papildu informācijai aicinām noskatīties >> video ierakstu <<, kurā sniegts vispārīgs ieskats par Vidzemes ekonomisko veiktspēju un tiek vērtētas nozares, kas varētu sniegt pienesumu tautsaimniecības pievienotās vērtības pieaugumam. Jautājumiem: Pētniecības un attīstības eksperte Phd. oec. cand. Līga Brasliņa, liga PIE innomatrix PUNKTS org, mob.t. +371 26599481 Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Pasākuma programma skatāma šeit. Reģistrēšanās dalībai pasākumā šeit. (Saite, lai pieslēgtos pasākumam, tiks nosūtīta uz anketā norādīto e-pasta adresi 7. marta pēcpusdienā. )
Konteksts: Covid-19 krīze ir smagi ietekmējusi Eiropu un pasauli. Covid-19 pandēmija un tās radītie ierobežojumi visvairāk skāruši tādas nozares kā tūrisms, viesmīlības pakalpojumi, mazumtirdzniecība, kultūras un radošās industrijas, kurām ir tiešs kontakts ar klientiem un auditoriju. Šīm nozarēm ir nepieciešami inovatīvi mehānismi, lai palīdzētu atgūties, pielāgot savu biznesu šīm jaunajām pārmaiņām (patērētāju uzvedība, tirgus tendences, jauni darba un saziņas veidi, veselības ierobežojumi). Lai gan valsts ir īstenojusi novatoriskas darbības, lai veicinātu krīzes novēršanu, mācīšanās no citiem reģioniem ir lieliska iespēja palīdzēt MVU pandēmijas radītās krīzes pārvarēšanā un inovāciju radīšanā.
Pēc projekta RATIO noslēguma projekta partneri 5. ierobežotā Interreg Europe programmas uzsaukuma ietvaros saņēma apstiprinājumu īstenot papildu aktivitātes, lai kopīgi meklētu risinājumus Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai MVU sektorā lauku teritorijās. Partneri apvieno spēkus, lai pilnveidotu inovāciju atbalsta instrumentus lauku MVU, veicinātu partnerreģionu MVU inovāciju politikas veidošanā iesaistīto pušu izpratni par COVID-19 krīzes un pandēmijas ierobežojumu radīto seku mazināšanas vai novēršanas iespējām. Jautājumiem: Rita Merca, projekta RATIO vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, rita.merca PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Pasākuma programma >> šeit (latviešu valodā) Reģistrēšanās dalībai seminārā >> šeit (aizpildot reģistrācijas veidlapu, uz norādīto e-pasta adresi saņemsiet saiti dalībai seminārā) Dalība bez maksas, darba valoda – angļu; tiks nodrošināts tulkojums uz latviešu valodu.
KontekstsLatvijā lielākā saules paneļu parka pārdošana ir lielisks piemērs tam, ka saules enerģijai ir nākotne un energoietilpīgi ražošanas uzņēmumi var nodrošināties, ka gana lielai daļai sava enerģijas patēriņa var izmantot tieši saules saražoto enerģiju. Šādi uzņēmumi domā ilgtspējīgi un vienlaikus meklē veidus, kā samazināt enerģijas izmaksas. Uzņēmumi saules paneļu projektu realizāciju uzsākuši jau pirms pieciem gadiem, un toreiz lielākais izaicinājums bija pārliecināt klientus, ka saules enerģijai ir potenciāls arī Latvijā un tā ir jēgpilna investīcija. Šodien situācija ir mainījusies, un arvien vairāk uzņēmumu saprot, ka šī ir nākotne, kurā noteikti ir vērts investēt, tādējādi stiprinot sava uzņēmuma konkurētspēju. Tik vēsturiskā un iespaidīgā projektā ir iesaistīti uzņēmumi no Latvijas un Igaunijas, un tikai daži no tiem apmeklēs gaidāmo semināru. Prezentācijas aptvers dažādas tēmas – dažādas tehniskās iespējas, veiksmīga projektēšana un projektu finansēšana. Par "Smart Living" Pieredzes apmaiņas vebināru organizē Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Smart Living projekta partneri Igaunijā – Tartu Reģionālās enerģētikas aģentūru. “Praktiski risinājumi gudrai energoresursu izmantošanai” (Smart Living) ir Interreg Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekts. Tā mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par videi draudzīgu dzīvesveidu un pārdomātu enerģijas resursu izmantošanu Latvijā un Igaunijā, apvienojot abu valstu zināšanas un partneru organizāciju kompetenci. Latvijā projektu īsteno Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris un Vidzemes plānošanas reģions, Igaunijā – Tartu reģionālā enerģētikas aģentūra.
Jautājumiem: Eva Meijere, projekta “Smart Living” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, eva.meijere PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Augstāk minētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
CITAS PROJEKTA SMART LIVING ZIŅAS
Februāra izskaņā notikušajā seminārā “Aprites un bioekonomika lauksaimniecībā – studentu un lauksaimnieku sadarbības potenciāls” pulcējās aprites un bioekonomikas attīstībā ieinteresētās puses (lauksaimnieki, zinātniskās un izglītības institūcijas, valsts un pašvaldības iestādes, nevalstiskās organizācijas), lai izvērtētu šīs savstarpējas sadarbības lomu un iespējas Vidzemes attīstībā.
Klikšķini ŠEIT vai uz attēla, lai noskatītos semināra ierakstu. Maija Rieksta, Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja, informēja klātesošos par Vidzemes reģiona attīstības plānošanas dokumentos iekļauto attiecībā uz aprites un bioekonomiku, kā arī par jau līdz šim paveiktām aktivitātēm. Vidzemes reģiona Attīstības programmā 2021-2027 kā viens no reģiona attīstības mērķiem definēts tautsaimniecības attīstības un izaugsmes veicināšana, pārveidojot saimniekošanas modeļus. To plānots īstenot, attīstot bioekonomiku un aprites ekonomiku uzņēmējdarbībā, kā arī ieviešot aprites principus atkritumu apsaimniekošanā. Definējot rīcības un uzdevumus, kas būtu jāīsteno, lai virzītos bioekonomikas un aprites ekonomikas attīstības virzienā, liela loma bijusi līdzšinējai sadarbībai ar ārvalstu partneriem, kas ir ļāvis daudz labāk izprast pastāvošās tendences un labās prakses. Iezīmētā Vidzemes attīstības virziena sasaisti ar aprites, bioekonomikas un digitalizācijas tendencēm Ziemeļvalstīs seminārā atspoguļoja arī Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā padomniece Maija Kāle. Desmit līdz divdesmit procentu no ekonomikas Ziemeļvalstīs veido bioekonomika, un piecas tās tendences ir: materiālu loku noslēgšana industrijā (simbioze); biodegviela; vietējā zīmolvedība; jūraszāļu un aļģu izmantošana bioekonomikā; alternatīvie olbaltumvielu avoti. Turpretim Latvijas tendenču sarakstā šobrīd ierindojas:
Kā norāda M. Kāle, ”Ziemeļvalstīs šobrīd novērojams nodarbināto skaita kritums bioekonomikas tradicionālajās nozarēs, savukārt jaunajās nozarēs kāpums. Tāpat arī redzams, ka tradicionālā bioekonomika vairāk vērojama attālajos reģionos, taču jaunā bioekonomika plašāk attīstās lielajās pilsētās/centros un netālu no tiem, veidojot industriālo simbiozi, turklāt tur tā ir daudz intensīvāka.” Kā viens no bioekonomikas īstenošanas labajiem piemēriem Vidzemē ir uzņēmums SIA “Aloja-Starkelsen", kurš teju ikvienam ir pazīstams kā kartupeļu cietes ražotājs. Taču uzņēmuma darbība sniedzas daudz tālāk. “Pētījumi un tendences rāda, ka 2050. gadā pasaules iedzīvotāju skaits būs pieaudzis par 20%, un ir skaidrs, ka ar esošajiem ēšanas paradumiem un pārtikas ražošanas tehnoloģijām pabarot šos cilvēkus, neietekmējot vidi, nav iespējams. Tāpēc ir jāmainās gan cilvēku ieradumiem, gan arī visai pārtikas vērtību ķēdei, sākot no izejvielu audzēšanas, pirmsapstrādes un beidzot ar ražošanu,” tā Jānis Garančs, SIA “Aloja-Starkelsen” izpilddirektors, Latvijas pārtikas bioekonomikas klastera valdes priekšsēdētājs. Šobrīd viens no uzņēmuma jaunajiem darbības virzieniem, kas tiek attīstīts ciešā sadarbībā ar vietējiem un ārvalstu pētniekiem, ir Jaunas pārtikas akadēmija jeb jaunu produktu izstrādes laboratorija. Tajā tiek veidoti gan novatoriski Aloja-Starkelsen produkti, gan arī tiek izstrādāti produktu risinājumi klientu vajadzībām, piemēram, gaļas aizvietošanai, piena aizvietošanai, maizes izstrādājumu un desertu veidošanai. Tāpat kā Aloja-Starkelsen, aizvien vairāk uzņēmēju Vidzemē un Latvijā ražošanas izejvielas izvēlas iegūt saimniekojot ilgtspējīgi, tādēļ ir svarīgi mācīties no labās prakses piemēriem, kuri jau šobrīd piekopj šādu filozofiju. Jaunais lauksaimnieks, Smiltenes novada zemnieku saimniecības “Jaunkalējiņi” īpašnieks, Kārlis Ruks seminārā sniedza savu artavu, daloties pieredzes stāstā par saimniekošanu laukos. Rūpējoties par augsnes ilgtspēju, Kārlis izvēlējies saimniekot tiešās sējas metodi. Saimniecība aktīvi iesaistās dažādās sadarbībās, tai skaitā ar AREI, savā saimniecībā veicot izmēģinājumu, kura ietvaros tiek salīdzinātas 3 lauku apsaimniekošanas metodes, tai skaitā tiešā sēja. “Pēc 3 gadiem tiešās sējas, eksperimentālais lauks apliecina savu efektivitāti gan no ekonomiskā, gan no augsnes auglības viedokļa”, tā jaunais lauksaimnieks. Viņa mērķis ir aizvien vairāk strādāt saskaņā ar dabu, piemēram, uzsākot kompostēšanas procesu – ražot pašiem savu kompostu no dabīgajiem zālājiem un biomasu izmantot savos ražojošajos laukos, palienot to augsnes vērtību. Mācoties vienam no otra un apgūstot jaunas lauksaimniecības prasmes, uzņēmumi virzās tuvāk viediem risinājumiem, taču būtiski šajā procesā ir iesaistīt arī zinātnes un izglītības institūcijas. Reģionālās augstskolas ir dalībnieki, kas spēj būtiski ietekmēt savstarpējo sinerģiju jaunu risinājumu izstrādē. Maira Leščevica, Vidzemes Augstskolas akadēmiskā prorektore un profesore, akcentēja studentu un lauksaimnieku sadarbības potenciālu, plaši pastāstot par Vidzemes augstskolas līdz šim īstenotajām studentu uz uzņēmēju sadarbības programmām un iniciatīvām. “Viss aizsākās ar eko-uzņēmējdarbības kursu, 2011.gadā, kam sekoja vairāki sadarbības projekti, attīstot studentu iesaisti ilgtspējīgā uzņēmējdarbībā, pētot un piedāvājot dažādus risinājumus uzņēmēju vajadzībām starptautiskā mērogā,” stāsta profesore. Svarīgs pagrieziena punkts bija darbs pie Ziemeļvalstu un Baltijas valstu internacionalizācijas tīkla, kura ietvaros valstis apmainījās ar savu uzņēmumu vajadzībām, kurām nepieciešami inovatīvi risinājumi. Ārvalstu uzņēmēji atzinīgi novērtēja Vidzemes augstskolas studentu iesaisti un piedāvātos risinājumus. “strādāts pie kopīga kursa izstrādes vairākām universitātēm, izveidojot publisku materiālu un tika radīts e-biznesa modelis, kas pavēra iespēju meklēt jaunākas, efektīvākas metodes, kā to padarīt interesantāku un saistošāku, kā arī daudz vairāk salāgotu ar uzņēmēju vajadzībām,” pieredzē dalās Leščevica. Šobrīd Vidzemes Augstskola aktīvi darbojas projektā “E3UDRES2”, kā ietvaros tiks strādāts pie jaunas nākotnes universitātes izveides, studiju procesa izmaiņu griezumā. Vidzemes Augstskola ir arī viens no projekta “BioBaltic” nozīmīgiem partneriem. Projekta ietvaros mācību saturā tiks integrēta reālu ideju un digitālu risinājumu izstrāde lauksaimniecībā sastopamajām problēmām bioekonomikas kontekstā.
Seminārs norisinājās projekta “Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbība bio- un aprites ekonomikas veicināšanai” (BioBaltic) ietvaros. Tā mērķis ir padziļināt Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbību bioaprites ekonomikas jomā. Vairāk par projektu: Maija Rieksta, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, +371 26099521, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, +371 25865495, marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv
Guntis Gladkins, VPR Attīstības padomes priekšsēdētājs: “Vidzeme ir gatava sniegt palīdzību, tas ir mazākais, ko varam darīt šajā situācijā! Katra pašvaldība vēl šonedēļ lems par finansiālu atbalstu, ko novirzīt atbalstam Odesas apgabalam Ukrainā, lai varam visi kopā sniegt koordinētu ārkārtas palīdzību – iegādāties un nosūtīt pašu nepieciešamāko. Tas, uz ko īpaši gribu vērst palīdzēt gribētāju uzmanību - jo vairāk palīdzības sniedzēju apvienojas, jo vairāk atvieglojam loģistikas procesu Ukrainā. Turklāt ir ļoti būtiski apzināt, kas konkrēti ir nepieciešams. Ir skaidrs, ka joprojām prioritāte ir drošības un aizsardzības aprīkojums, kā arī medicīniskās palīdzības sniegšanai nepieciešamais aprīkojums un medikamenti. Aicinu arī citus reģionus, pašvaldības un iedzīvotājus organizēties kopīgai palīdzības sniegšanai! Slava Ukrainai!” Guna Kalniņa-Priede, VPR Administrācijas vadītāja: “Vēlos izteikt pateicību labdarības organizācijai ziedot.lv, kas nekavējoties atsaucās mūsu lūgumam un atvērs atsevišķu ziedojumu kontu Vidzemes palīdzībai Odesas apgabalam. Tas mums krietni atvieglos procedūru, kā ātri savākt vienviet visus Vidzemes pašvaldību atvēlētos finanšu līdzekļus. Novēlu šādu operativitāti arī mūsu valsts pārvaldei!” Lēmums par atbalsta un palīdzības sniegšanu Odesas apgabalam Ukrainā tika pieņemts š.g. 7. marta Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes ārkārtas sēdē. Sēde tika sasaukta pēc tam, kad Vidzemes plānošanas reģions no Ukrainas Odesas apgabala valsts administrācijas saņēma vēstuli, kurā tiek lūgta gan humānā palīdzība, gan jebkura cita veida palīdzība. Saziņā ar Odesas apgabala administrāciju, ir precizēts arī konkrētu vajadzību saraksts, lai palīdzība būtu mērķtiecīga un uz Odesu varētu nogādāt visnepieciešamāko. Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padome 2019. gada 21. maijā noslēdza sadarbības līgumu ar Ukrainas Odesas apgabala valsts administrāciju. Tā ietvaros paredzēts stiprināt abu pušu sadarbību dažādās jomās, tostarp veicināt tirdzniecības, ražošanas un investīciju un cita veida ekonomiskās sadarbības attīstību. Jautājumiem: Guna Kalniņa-Priede, VPR administrācijas vadītāja, guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 29477997 Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību vadītāja, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t 29454752.
Seminārā ar savu pieredzi un piemēriem kultūras iniciatīvu īstenošanā aicinātas dalīties Inese Timermane, Tautas lietišķās mākslas studija "Staicele" un Limbažu novada Staiceles Tūrisma informācijas centra vadītāja, kā arī Indra Jaunzeme, Staiceles lībiešu muzeja „Pivālind” vadītāja. Semināra dalībniekus ar savu gūto pieredzi no mākslinieciskās ieceres līdz iespējai to īstenot ar projektu palīdzību iepazīstinās Reinis Fjodorovs, dokumentālais fotogrāfs, Rīgas Stradiņa universitātes un RISEBA lektors. Lai sniegtu plašāku informāciju un palīdzētu sagatavot kvalitatīvus projekta pieteikumus konkursam, Vidzemes kultūras programmas koordinatore Lelde Ābele seminārā iepazīstinās ar VKP 2022 projektu pieteikumu sagatavošanas vadlīnijām. Tāpat dalībnieki varēs saņemt konsultācijas par pieteikumu vietnes balso.vidzeme.lv darbību. Semināra programma pieejama šeit ->. Reģistrēšanās šeit ->.
No šī gada 2. marta līdz 31. martam, kā jau iepriekš informējis Vidzemes plānošanas reģions, ir izsludināts kultūras projektu konkurss „Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā Vidzemes kultūras programma 2022”, lai nodrošinātu līdzsvarotu, daudzveidīgu un kvalitatīvu kultūras procesu un tā pieejamību Vidzemē, saglabājot un attīstot Vidzemes kultūrvēsturiskajam novadam raksturīgās vērtības, tradīcijas un kultūrvidi, kā arī veicinot jaunradi. Šogad konkursā sadalīs finansējumu 127 110,00 eiro apmērā. Atbalsts būs pieejams kultūras projektiem, kurus sagatavos atbilstoši programmas nolikumam, mērķim un prioritātēm un kurus plānots īstenot laika posmā no šī gada 1. jūnija līdz 15. decembrim. Projektu pieteikumu iesniegšana vietnē balso.vidzeme.lv līdz šī gada 31. marta plkst. 17.00. Vairāk informācijas šeit ->. Informāciju sagatavojusi: Lelde Ābele, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, tel. +371 29266757, lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv
Rekvizīti ziedojumam: Fonds “Ziedot.lv” Reģ.nr. 40008078226 SWEDBANK Bankas kods: HABALV22 Ziedojuma konts: LV95HABA0551006150241 Mērķis: Vidzeme Odesas cilvēkiem
Guna Kalniņa-Priede, VPR Administrācijas vadītāja: “Plānojam sniegt Odesas apgabalam koordinētu palīdzību - komplektēsim palīdzības sūtījumu un organizēsim tā nogādi līdz galamērķim! Esam saņēmuši arī vairāku lappušu garu sarakstu, kas konkrēti nepieciešams un kādā apjomā.” Prioritāti nepieciešamākais joprojām ir drošības un aizsardzības aprīkojums, kā arī medicīniskās palīdzības sniegšanai nepieciešamais aprīkojums un medikamenti, taču tāpat trūkst arī degviela, pārtika, t.sk. arī bērnu pārtika, baterijas, guļammaisi, higiēnas preces un apģērbs. Jautājumiem – Guna Kalniņa-Priede, Vidzemes plānošanas reģiona Administrācijas vadītāja, mob.t. +371 29477997. Jau iepriekš vēstījām, ka lēmums par atbalsta un palīdzības sniegšanu Odesas apgabalam Ukrainā tika pieņemts š.g. 7. marta Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes ārkārtas sēdē. Sēde tika sasaukta pēc tam, kad Vidzemes plānošanas reģions no Ukrainas Odesas apgabala valsts administrācijas saņēma vēstuli, kurā tiek lūgta gan humānā palīdzība, gan jebkura cita veida palīdzība. Saziņā ar Odesas apgabala administrāciju, ir precizēts arī konkrētu vajadzību saraksts, lai palīdzība būtu mērķtiecīga un uz Odesu varētu nogādāt visnepieciešamāko. Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padome 2019. gada 21. maijā noslēdza sadarbības līgumu ar Ukrainas Odesas apgabala valsts administrāciju. Tā ietvaros paredzēts stiprināt abu pušu sadarbību dažādās jomās, tostarp veicināt tirdzniecības, ražošanas un investīciju un cita veida ekonomiskās sadarbības attīstību.
Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
.
Semināra lektore Līva Kreislere ir arhitekte un urbāniste. Viņa ir ieguvusi pieredzi, strādājot kopā ar Kopenhāgenas Starptautiskā teātra (Copenhagen International Theatre; https://www.metropolis.dk) un organizācijas vadītāju, vienu no kultūrplānošanas pamatlicējiem Trevoru Deivisu. L. Kreislere un T. Deiviss kā eksperti piedalījās projektā “Urb Cultural Planning” (urbcultural.eu), kas tika īstenots no 2017. līdz 2021. gadam, un ir “RurCultural” “priekštecis”. Arī projektā “RurCultural” L. Kreislere un T. Deiviss kā eksperti palīdzēs iepazīstināt ar kultūrplānošanas metodi gadu garajā prototipēšanas projektā, kas risināsies trīs izvēlētās vietās Eiropā, un viena no tām ir Līgatne Vidzemē.
Projekta "Urb Cultural Planning" publicitātes fotogrāfijas Semināra dalībnieki tiks tuvāk iepazīstināti ar kultūrplānošanas ideju, metodiku, galvenokārt, iztirzājot kartēšanu kā procesa nozīmīgāko sastāvdaļu. Lektore L. Kreislere aplūkos arī dažus projektu piemērus, kā arī sniegs plašāku ieskatu projekta “Urb Cultural Planning” ietvaros izveidotajiem rīkiem (piemēram, https://urbantoolkit.eu/lv/). Klātesošajiem būs iespēja uzdot sev interesējošus jautājumus. Semināra programma pieejama šeit -> Reģistrēšanās šeit ->
Kontekstam Projekta “Kultūrplānošana lauku reģionu attīstībai” (RurCultural) mērķis ir veicināt kultūrplānošanas metodes izmantošanu lauku teritorijās, izveidojot modeļus un prototipus kultūrplānošanas problēmjautājumu identificēšanai, vienlaikus stiprinot esošo un topošo kultūrplānošanas ekspertu zināšanas, kā arī veicinot izpratni par kultūrplānošanu kā politikas instrumentu. Projektu atbalsta programma – “Baltijas jūras valstu padomes (CBSS) Projektu atbalsta mehānisms”.
Jautājumiem: Eva Meijere, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, +371 29374285, eva.meijere PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv
---
“PBbase” sadarbības tīkls ir izveidots projekta “Līdzdalības budžeta attīstība Baltijas jūras reģionā” (EmPaci) ietvaros. Šie tīklošanās pasākumi ir veids, kā jebkurš interesents var iepazīties ar pieredzējušiem ārvalstu speciālistiem, gūt ieskatu viņu pieredzē, kā arī piedalīties diskusijā par jautājumiem saistītiem ar līdzdalības budžetēšanu. Pasākumā tiks runāts par Amerikas, Itālijas un Somijas pieredzi sabiedrības iesaistīšanā jautājumos, kas skar budžeta sadali. Vairāk informācijas un reģistrēšanās (līdz 23. martam): https://forms.gle/JKimJaVPV5ZCYwCm9 Pasākumu organizē Tamperes Universitātes (Somija) pārstāvji sadarbībā ar projekta “EmPaci” partneriem. Darba valoda: angļu
Jautājumiem: Lienīte Priedāja-Klepere,PBbase valdes eksperte Vidzemes plānošanas reģionā, lienite.priedaja PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: projekta “EmPaci” partneri
VKP 2022 iesniegtos projektu pieteikumus vērtēs ekspertu komisija un sadalīs konkursā paredzēto finansējumu 127 110,00 eiro apmērā. Projektu izvērtēšanā svarīgi aspekti būs to atbilstība programmas nolikumam, mērķim un prioritātēm. Apstiprinātie projekti atbalsta saņēmējiem jāīsteno laika posmā no 2022. gada 1. jūnija līdz 2022. gada 15. decembrim. Arī šogad, tāpat kā citus gadus, no 6. līdz 24. aprīlim norisināsies konsultācijas ar sabiedrību. Ar projektu iecerēm, nododot tās sabiedrības balsojumam, tiks iepazīstināta plašāka auditorija. Vietnē balso.vidzeme.lv ikviens, autorizējoties ar Latvija.lv, varēs balsot un paust savu atbalstu trim projektu idejām. Par sabiedrības balsojuma rezultātiem tiks informēta VKP 2022 ekspertu komisija. Lai sagatavotu kvalitatīvus, konkursa mērķim un noteikumiem atbilstošus VKP 2022 projektu pieteikumus, 17. martā tiešsaistē tika organizēts seminārs “Kultūras projekti: pieredzes stāsti un vadlīnijas VKP 2022 projektu pieteicējiem". Ar savu pieredzi un piemēriem kultūras iniciatīvu īstenošanā dalījās Inese Timermane, Tautas lietišķās mākslas studija "Staicele" un Limbažu novada Staiceles Tūrisma informācijas centra vadītāja, kā arī Indra Jaunzeme, Staiceles lībiešu muzeja „Pivālind” vadītāja. Semināra prezentācija pieejama >> šeit. Savukārt Reinis Fjodorovs, dokumentālais fotogrāfs, Rīgas Stradiņa universitātes un RISEBA lektors, iepazīstināja klātesošos ar savu pērn realizēto projektu - multimediālu video stāstu par cilvēkiem un viņu ģimenēm, kas kādreiz dzīvojuši un/vai šobrīd saimnieko Aronas upes krastos - “Āronas stāsti”. Projekts saņēma finansējumu tā realizēšanai Vidzemes kultūras programmā 2021. Semināra prezentācija pieejama >> šeit. Seminārā informāciju par VKP 2022 projektu pieteikumu sagatavošanu un atbildes uz interesentu jautājumiem sniedza arī Vidzemes kultūras programmas koordinatore Lelde Ābele. Prezentācija par projektu pieteikumu sagatavošanu un iesniegšanu pieejama >> šeit. Plašāka informācija par VKP 2022 >> šeit. Jautājumiem par Vidzemes kultūras programmu 2022: Lelde Ābele, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, tel. +371 29266757, lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv
Pasākuma centrālais jautājums ir daudzdzīvokļu ēku atjaunošanas vilnis, kas joprojām atnes gan izaicinājumus, gan iespējas. Par to diskutēs eksperti no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Zviedrijas, Polijas un Vācijas. Viņi vērtēs ēku atjaunošanas viļņa stratēģiju, aplūkos iepriekš jau īstenoto projektu piemērus, kā arī diskutēs par to, kā pārvarēt šķēršļus, kas kavē sasniegt uzliktos mērķus. Pasākums tiek organizēts, lai pulcētu kopā nozarē ieinteresētās puses un dalībniekus, lai stiprinātu savstarpēju sadarbību Baltijas jūras reģionā, daloties zināšanās un pieredzē. *** Smart Living ir projekts, ko Latvijā īsteno Vidzemes plānošanas reģions un Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris, Igaunijā – Tartu reģionālā enerģētikas aģentūra. Projekta mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par videi draudzīgu dzīvesveidu un pārdomātu enerģijas resursu izmantošanu Latvijā un Igaunijā, apvienojot abu valstu zināšanas un partneru organizāciju kompetenci. Projekts tiek īstenots ar Interreg Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas atbalstu. Saziņai par pasākumu: Daina Indriksone, projektu vadītāja/vides eksperte Baltijas Vides forumā, daina.indriksone PIE bef PUNKTS lv Jautājumiem par Smart Living interaktīvo rīku: Edgars Augustiņš, energoefektivitātes eksperts Vidzemes plānošanas reģionā, edgars.augustins PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
*Augstāk minētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
CITAS PROJEKTA SMART LIVING ZIŅAS
.
Tāpat semināra dalībnieki uzzinās par pieejamo valsts atbalstu elektroauto iegādei. Seminārā tiks aplūkots arī alternatīvās degvielas veids – ūdeņradis. Ūdeņradis ir nākotnes degviela - tas ir videi nekaitīgs, iegūstams no atjaunojamiem enerģijas resursiem un mazina draudus atkarībai no ārējiem enerģijas piegādātājiem. Pagaidām, salīdzinot ar elektroauto, kas pieredzējuši strauju attīstību pēdējos gados un kļuvuši finansiāli pieejamāki, ar ūdeņradi darbināmi auto Latvijā vēl ir salīdzinošs retums. Valstī pagaidām ir izbūvēta tikai viena uzpildes stacija Rīgā, tomēr nākotnes perspektīvā situācija varētu strauji mainīties. Seminārā iepazīstināsim klātesošos ar Smart Living interaktīvu bezmaksas rīku mājsaimniecības energoefektivitātes izvērtējumam, kas pieejams latviešu valodā šajā saitē: https://www.livingsmart.io/lv/. Ievadot dažādus parametrus un datus par savu mājsaimniecību, iespējams noskaidrot, cik energoefektīvi apsaimniekojat savu mājsaimniecību šobrīd un ko varētu mainīt vai uzlabot, lai savu energoefektivitāti paaugstinātu, taupot gan enerģiju, gan naudu.
REĢISTRĒŠANĀS DALĪBAI SEMINĀRĀ
Par “Smart Living” Tiešsaistes semināru organizē Vidzemes plānošanas reģions Interreg Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Praktiski risinājumi gudrai energoresursu izmantošanai” (Smart Living) ietvaros. Tā mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par videi draudzīgu dzīvesveidu un pārdomātu enerģijas resursu izmantošanu Latvijā un Igaunijā, apvienojot abu valstu zināšanas un partneru organizāciju kompetenci. Latvijā projektu īsteno Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris un Vidzemes plānošanas reģions, Igaunijā – Tartu reģionālā enerģētikas aģentūra.
Jautājumiem: Eva Meijere, projekta “Smart Living” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, eva.meijere PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
*Augstāk minētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
Tajā apkopota informācija par pakalpojumu attīstību ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem.
Papildus vērojams, ka daļa jaunizveidoto pakalpojumu joprojām pilnībā netiek izmantoti. Iemesli tam ir dažādi – daļai cilvēku trūkst informācijas par to specifiku, atbilstību viņu vai viņu tuvinieku vajadzībām. Tāpat izskanējušas bažas par pietiekama finansējuma nepieciešamību ne tikai no pašvaldības, bet arī no valsts puses, lai turpinātu uzturēt šobrīd deinstitucionalizācijas procesā sasniegto arī pēc 2023. gada, kad noslēgsies projekts “Vidzeme iekļauj”. Analizējot ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu skaita izmaiņas kopš deinstitucionalizācijas procesa uzsākšanas 2016.gadā, secināms, ka kopumā pakāpeniski samazinās to bērnu skaits, kas ilgstoši dzīvo bērnu sociālās aprūpes centros (BSAC), tāpat samazinājies arī BSAC skaits. 2017. gadā Vidzemē darbojās 9 BSAC, kuros kopumā uzturējās 198 bērni, savukārt līdz 2021. gada decembrim slēgtas 5 iestādes. Šobrīd deinstitucionalizācijas procesa ietvaros Gulbenes, Madonas un Valkas novados izveidota infrastruktūra ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma sniegšanai. 2021. gadā Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldībās dzīvoja kopumā 932 bērni ar funkcionāliem traucējumiem – par 15 vairāk nekā 2016. gadā. Līdz 2021. gada beigām dažādus projektā pieejamos pakalpojumus saņēmuši 360 bērni ar funkcionāliem traucējumiem. Visvairāk pakalpojumu sniegti bērniem Valmieras, Cēsu un Gulbenes novados. Kopš projekta sākuma Vidzemes plānošanas reģions kompensējis pašvaldībām izdevumus par pakalpojumu sniegšanu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem 594597,97 EUR apmērā. Pašvaldību griezumā lielākās kompensāciju saņēmējas ir Valmieras, Smiltenes un Cēsu pašvaldības. Saskaņā ar Vidzemes plānošanas reģiona izstrādātajā deinstitucionalizācijas plānā sniegto informāciju, 2021. gadā Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldībās dzīvoja 3 173 pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem. Salīdzinot ar 2016. gadu, Vidzemē esošajās iestādēs pieaugušo ar garīga rakstura traucējumiem skaits ir samazinājies par 255 jeb 30%. Lielākoties tas skaidrojams ar cilvēku pārvietošanu uz citām ilgstošas sociālās aprūpes iestādēm. No valsts sociālās aprūpes centriem uz patstāvīgu dzīvi sabiedrībā pārcēlušies 28 cilvēki. Līdz 2021. gadam projekta “Vidzeme iekļauj” nodrošinātos pakalpojumus saņēmuši 179 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem. Visvairāk tie sniegti Valmieras, Cēsu un Madonas novados. Vidzemes plānošanas reģions kompensējis pašvaldībām izdevumus par pakalpojumu sniegšanu personām ar garīga rakstura traucējumiem 624169,73 EUR apmērā. Vairākās pašvaldībās sekmīgi realizēti infrastruktūras projekti un izveidoti virkne pakalpojumu (grupu dzīvokļi, dienas aprūpes centri un specializētās darbnīcas pakalpojumi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem) – Alūksnes, Amatas, Gulbenes, Naukšēnu, Lubānas, Priekuļu, Raunas un Valkas novada pašvaldībās (norādītas pašvaldības pirms administratīvi teritoriālās reformas, kad tika uzsākta deinstitucionalizācijas plāna īstenošana). Papildus Vidzemes plānošanas reģions veica aptauju, lai noskaidrotu, kādas izmaiņas vai dzīves kvalitātes uzlabojumus uzsāktais deinstitucionalizācijas process radījis tiem cilvēkiem, kuri projekta ietvaros saņem sociālos pakalpojumus – uzsāk patstāvīgu dzīvi grupu mājas dzīvoklī, apmeklē dienas aprūpes centru vai specializētās darbnīcas, vai izmanto citus piedāvātos pakalpojumus. Daļa no rezultātiem rāda, ka cilvēki ir kļuvuši sabiedriski aktīvāki, daļa strādā, apmeklē pasākumus, kļuvuši brīvāki, izpaužot savas domas, aizstāvot viedokli, uzlabojušās komunikācijas prasmes. Savukārt bērniem ir lielāka iespēja iekļauties sabiedriskajā dzīvē. Savlaicīgi un nepārtraukti rehabilitācijas pakalpojumi dod iespēju ne tikai uzlabot veselības stāvokli, bet arī apmeklēt bērnudārzu un skolu. Ar ziņojuma rezultātiem šonedēļ arī iepazīstināta projekta “Vidzeme iekļauj” vadības grupa, kurā pārstāvētas tās pašvaldības, kas projekta ietvaros īsteno deinstitucionalizācijas procesu – Alūksnes, Cēsu, Gulbenes, Madonas, Smiltenes, Valkas, Valmieras un Varakļānu novada pašvaldības. Aktivitātes tiek īstenotas deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Tā mērķis ir Vidzemes plānošanas reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Vairāk: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/vidzeme_ieklauj/info/ Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv.
Dokumenta papildinājumi ir saistīti ar reģiona jaunpievienotajām teritorijām pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gada jūlijā. Padome rosināja dokumentu pilnveidot. Diskusijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas kontekstā tiks turpinātas par telpiskās attīstības perspektīvām, precizējot potenciālos nacionālas, reģionālas un novada nozīmes pakalpojumu centrus. Pašvaldības vēlētos aktualizēt arī iezīmētos transporta koridorus un sabiedriskā transporta attīstības kartes. Par šiem jautājumiem tiks organizētas papildu diskusijas.
Attīstības padome tika iepazīstināta ar Vidzemes reģiona ekonomisko specializāciju, kurā noteikti prioritāri attīstāmie tautsaimniecības sektori. Tie būtu: tehnoloģiju un eksporta ietilpīga un ilgtspējīga kokapstrāde (t.sk. mēbeļu ražošana), pārtikas un dzērienu ražošana, mežsaimniecība, lauksaimniecība (t.sk. lopkopība), atjaunojamo resursu enerģijas ražošana, veselības rehabilitācija un aprūpe, zilā bioekonomika (t.sk. zivsaimniecība). Savukārt viedās specializācijas sekundārie sektori aptver mākslas, izklaides un tūrisma pakalpojumus, būvniecību un darījumus ar nekustamajiem īpašumiem, metālapstrādi, nemetālisko minerālu ražošanu un apstrādi, iekārtu un ierīču ražošanu un remontu, gumijas un plastmasas apstrādi, profesionālos zinātniskos pakalpojumus, izglītības pakalpojumus, transporta un loģistikas pakalpojumus. Lai Vidzemes reģions sasniegtu ekonomiskās viedās specializācijas izvirzītos uzdevumus, prioritārām aktivitātēm rekomendēts novirzīt 70% atbalstam pieejamo resursu, tai skaitā cilvēkresursu, finanšu, laika, sadarbību un citu. Vidzemes plānošanas reģions ir izvirzījis mērķi sasniegt augstāku ražīgumu un radīt vērtīgākus produktus. Lai nodrošinātu straujāku attīstību, tautsaimniecības struktūra jāmaina par labu lielākai zināšanu, tai skaitā tehnoloģiju un eksporta ietilpībai.
Vidzemes plānošanas reģiona attīstības programma 2021-2027 tiek izstrādāta ar projekta “Sadarbības virzīta nākotnes politika lauku reģioniem un iedzīvotājiem” (PoliRural) atbalstu. Projekts tiek īstenots Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas Apvārsnis 2020 ietvaros. Tajā spēkus apvienojuši 36 partneri no 16 valstīm. Latvijā projektu īsteno Vidzemes plānošanas reģions, Latvijas Lauku forums, Agroresursu un ekonomikas institūts un uzņēmums Baltic Open Solutions Center. Projekta “PoliRural” mērķis ir sekmēt lauku politikas attīstību, izveidojot spēcīgu lauku ekosistēmā ieinteresēto personu kopienu un izstrādājot konceptuālu lauku ekosistēmas modeli. Vairāk par projektu uzziniet https://polirural.eu/. Par projekta aktivitātēm Vidzemes plānošanas reģionā http://www.vidzeme.lv. Jāatgādina, ka 2020. gada pirmajā pusē tika izveidota reģionālā līmeņa darba grupa jeb Konsultatīvā padome, mobilizējot dažādu jomu un sektoru pārstāvošas ieinteresētās puses kopīgai lēmumpieņemšanai un rīcībām par Vidzemes reģiona attīstību. Konsultatīvās padomes dalībnieki līdzdarbojas un seko līdzi Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības programmas 2021-2027 izstrādei, kā arī vēlāk būs līdzatbildīgi par tās ieviešanas uzraudzību. Šādu pieeju Vidzemes plānošanas reģions plānošanas dokumentu izstrādei izmanto pirmo reizi.
Jautājumiem par attīstības plānošanas dokumentiem: Ieva Kalniņa, Teritoriālās plānošanas nodaļas vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, ieva.kalnina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 26533464 Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
.
Elīna sevi sauc par brīvdomātāju: „Ai, labi, iešu uz laukiem. Nebija gan 100% pārliecības, jo Cēsīs jutos pa īstam droši, tā bija mana vide. Un tad uzreiz sevi te, Druvienā, iemest! Bez maniem draugiem, radiem, palīdzīgām rokām. Nebija gan īstas drošības sajūtas, bet, nodomāju – ja netiksim galā, iesim atpakaļ!”. Sākumā mājvieta meklēta tuvu Cēsīm. Elīnas vīrs Aldis strādā „Latvijas valsts mežos”, un, kad viņa atbildībā nonākusi Gulbenes puse, ģimene sākusi skatīties nekustamo īpašumu pārdošanas sludinājumus jau plašākā teritorijā. Iepazinušies ar mājas saimnieci un atbraukuši māju apskatīt. Laimīgas sakritības rezultātā mājas īpašniece atļāvusi Oldermaņiem „testa braucienu” – palikt uz nedēļas nogali kā saimniekiem. „Tas bija tik ideāli! Nevis nopirkt, sākt dzīvot un tad saprast – nē, tas nav manējais. Tieši tad mēs sapratām, ka esam šeit mājās”, stāsta Elīna. Izvēle par labu tieši šai vietai izdarīta arī citu, praktiskāku apsvērumu dēļ: lai ir ūdens, tualete, elektrība, bet, pats galvenais, lai jau uzreiz var ievākties un sākt dzīvot. Dokumentus kārtojuši veselu gadu, taču, kamēr oficiālās procedūras gājušas savu gaitu, Oldermaņi noslēguši līgumu, ka dzīvo šeit bez īres maksas, uztur īpašumu kārtībā un pēc tam to nopērk. Ģimene Druvienā dzīvo jau trīsarpus gadus, arī visas kredītsaistības izdevies dzēst ļoti laicīgi, un tagad var uzelpot pavisam brīvi. „Kad ienācām, pirmajā gadā atrakām visus pamatus, visu pārtaisījām, kā jau vecai mājai … No ārpuses tagad izskatās forši, uztaisīts vizuālais remontiņš. Pērkot jau neteiksi “atļauj man noplēst, paskatīties, kas tur aiz sienas””, stāsta Aldis. Bišu ganībām ir vesels hektārs saulespuķu. Arī zemes un meža platībai izvēlē ir bijusi sava nozīme: lai ir, kur bitēm izganīties, kur savu dārziņu ierīkot, lai ir dīķis, kur savu zivi noķert. Saimniecībā dzīvo arī vistas, pīles, zosis, truši, tiem visiem vajag savas „ganības”. Jautāti par izaicinājumiem, ienākot laukos, Oldermaņi stāsta, ka sākumā bijis grūti pierast pie lauku ceļiem un attālumiem, jo visi taču zina, ka ir „pilsētnieka kilometrs” un „laucinieka kilometrs”. Par braukšanu uz tuvējo Lizumu, kur skola ārsts, veikali, aptieka, pasts un bērnudārzs, Elīna saka: „Pirmās reizes likās – ārprāts, cik tālu. Un katru rītu, un katru vakaru. Tas jau vēl bija rudens, kad ceļi bija galīgi čābīgi… varbūt jutāt to sākumu, kur riktīgi grumbuļainais, mēs tur esam uzbēruši pamatu, bet vēl vienu kārtu vajag bērt. Kaimiņš ar savu mašīnu vairākkārt ir tajā ceļā palicis. Izpratne par attālumu ļoti mainās. Nu, piemēram, es uz Cēsīm ik pa laikam braucu. 80 kilometri – kas tad tur ir?” Aldim nekas ļoti jūtami neesot mainījies: „Kā jāstrādā, tā jāstrādā. Pilsētā jau arī bija traki. Visu dienu nošancē pa mežu, atbrauc mājās, sieva saka: “Aizejam pastaigāties!”. Bet te viņa iziet pati, var aiziet līdz upītei lejā, palasa sēnītes rudenī. Man medības arī ir.” Sākumā gan esot bijis diezgan grūti iedzīvoties, jo vieta pilnīgi sveša un nevar zināt, kas kurš ir, cik tālu var uzticēties, un ienākšana laukos nepadara pašsaprotamu arī visu lauku dzīves prasmju apgūšanu. „Mēs esam auguši laukos, aptuveni zinām, lauku dzīvošanu, taču nav uzreiz tādu finanšu, lai sapirktu visu vajadzīgo tehniku. Piemēram, zemes frēzēšana mauriņam, tas nav tāpat kā lauku frēzēšana. Un tad atbrauc ar nepareizo aparātu… Pamazām iepazīsties ar vienu kaimiņu, zini, ka viņam ir traktors. Tad jāprot sarunāt – varbūt Tu vari atbraukt un nopļaut zāli vai iesēt, vai uzart, varbūt tu zini, kam ir cita tehnika? Druvienā ir ļoti daudz lauksaimnieku, bet, ja vienam pie traktora ir pielikts arkls, tad tavas vajadzības dēļ viņš nemainīs agregātu, ir jāmeklē cits, parunā ar vienu, ar otru… Mums pašiem nekā no lielās tehnikas nav, ir stumjamais zāles pļāvējs,” saka Elīna. Dzīve laukos tāda ir – izej pa durvīm un darbs tevi atplestām rokām jau gaida uz lieveņa. Un reizēm uznāk tādi „rudeņu laiki”, depresijas, īpaši šajā, pandēmijas laikā, neziņa un nevarēšana socializēties, satikties ne ar draugiem, ne radiniekiem, taču, pilsētā šādus brīžus pārdzīvot esot vēl grūtāk. Kā saka Aldis: „Uzmet plintīti, aizej uz medībām. Mums upe ir lejā, dīķis, var makšķerēt.” Elīnai ātri vien kļūt par savējo Druvienā palīdzējušas biedrības „Pērļu zvejnieki” sievietes, kas uzaicinājušas Elīnu biedrībā kā projektu asistentu: “Klau, vai tu esi bezdarbniekos? Tagad ir projekts bezdarbniekiem – subsidētās darbavietas jauniešiem.”. Es beidzu tajā pavasarī strādāt, un man bija vēl 29 gadi. Līgums uz pusgadu. Tur ir latviskās dzīvesziņas centrs, pašvaldība, bibliotēka, kultūras nams un arī “Pērļu zvejnieku” biedrība. Un tā es pusgadu caur “Pērļu zvejnieku” biedrību darbojos latviskās dzīvesziņas centrā, jo viņi visi kopā visu dara. Tā sākās mana dzīve šeit. Laikam esmu sapņotāja, man visu ko gribas!” Darbojoties biedrībā, Elīna iemācījusies rakstīt projektus, un tās mūsdienu laukos ir ļoti vajadzīgas un praktiski pielietojamas zināšanas. Aldis ir mednieku biedrībā, arī tur viegli kļūt par savējo, lai gan atzīst, ka tik labi iedzīvojies kā sieva, vēl nejūtas. Ģimene sevi apgādā ar daudziem pašaudzētiem produktiem – savi dārzeņi, ogas, olas, putni, truši un Alda atnestie medījumi, bet trūkstošos produktus var iegādāties pie vietējiem lauksaimniekiem. Elīna veikalā pārtiku pērk ļoti maz: „Es tagad nespēju iztēloties, kā es veikalā nopērku kartupeli vai bieti. Arī pagrabs pilns ar pašas gatavoto. Pagājušogad beidzās sīrupi, aizbraucu uz veikalu, domāju, nopirkšu sīrupu bērniem, palasu sastāvu un negribu vairs pirkt.” Visi kopā ravē dārzu, Aldis ņemas ar savām bitēm un medībām, arī putni, galvenokārt, ir Alda aprūpē. Elīna smaida: „Kad vīrs bija aizbraucis ar kursabiedriem no Jelgavas uz Dagdu, tad četras dienas man bija jāpieskata zvēri. Man bija noteiktas dozas, cik daudz bērt barības. Es tā vairāk ar bērniem, pa māju, pa pagalmu, ap puķēm…” Katru gadu bērniem notiek vasaras nometnes, kas vecākiem par visu nometni izmaksā tik, cik lielajās pilsētās par 1 dienu – arī tas ir viens no papildus labumiem, dzīvojot laukos. Jautāti, vai dažubrīd nav bijusi nožēla vai vilšanās par dzīvošanu laukos, Oldermaņi saka, ka uz pilsētu atpakaļ negrasās doties. „Darba iespējas te nav tik plašas. Ja man nebūtu darba, tad gan nezinu, ko darītu. Tādā ziņā pilsētā ir vieglāk. Ja gribi dzīvot laukos – galvenais, lai var kaut ko nopelnīt. Ja esi galīgi bez naudas un tikai tik, cik dārzā izaudzē, tad arī ir grūti. Ja tu vari kaut ko puslīdz atļauties, kaut ko ieguldīt, pieremontēt, padarboties, tad jau ir labāk. Bet nē, es vairs nekad atpakaļ!”, saka Aldis. Savukārt, Elīnai šī ir kā atgriešanās laukos: „Nē, man ir sajūta, ka es te vēl senāk dzīvoju. Te jūtos kā Dieva ausī, ir klusums un miers”. Ģimenei vēl ir nepiepildīts sapnis par dažiem zirgiem. Skaistumam, izjādēm. Ar zirgiem gan diezgan liela noņemšanās un zirgu audzēšana ir dārgs prieks, bet plānot un sapņot vēl neviens nav aizliedzis. Bet, kamēr ap māju vēl neganās zirgi, saulespuķu laukā ganās bites, nes mājās medu un sargā savu stropu, sanēdamas.
Par PoliRural Stāstu sagatavoja “Latvijas Lauku forums” sadarbībā ar Vidzemes plānošanas reģionu, stāsts tapis “Apvārsnis 2020” projekta “PoliRural” ietvaros. *** Jaunienācēji Vidzemes lauku telpā ir viena no prioritārajām kopienas grupām, kurām šobrīd pievērsta pastiprināta uzmanība. Latvijas lauki iztukšojas un nepieciešamas rīcības, lai ne tikai stiprinātu tās iedzīvotāju grupas, kas tur joprojām mīt, bet radītu labvēlīgu vidi arī jauniem iedzīvotājiem. *** Par projekta aktivitātēm lasiet VPR mājaslapā http://www.vidzeme.lv, sadaļā “Projekti”. Vairāk par projektu angļu valodā uzziniet https://polirural.eu/.
Foto: Ginta Zīverte
Šos un citus tematus aicinām lasīt Stargate ziņu lapā (angļu valodā). Par StarGate Projektā StarGate piedalās 26 partneri no 13 valstīm, taču risinājumu testēšana realitātē notiks vien sešās valstīs - Čehijā, Izraēlā, Grieķijā, Beļģijā, Spānijā un arī Latvijā. Projektu Latvijā īsteno Vidzemes plānošanas reģions un Vidzemes Augstskola. Projekta īstenošanas ilgums – līdz 2023. gada 30.septembrim. Vidzemes Augstskola projekta StarGate ietvaros izstrādās un testēs tehnoloģisku rīku, kas uzlabotu lauksaimniecības sistēmas noturību pret mainīgajiem laikapstākļiem. Programma “Apvārsnis 2020” ir visu laiku lielākā Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programma, kuru atbalstījuši politiskā līmenī Eiropas valstu līderi un Eiropas Parlamenta deputāti, vienojoties, ka ieguldījums pētniecībā un inovācijās ir nozīmīgs Eiropas nākotnei. Ar programmas starpniecību pētniecība tiek sasaistīta ar inovācijām, pievēršot uzmanību trīs konkrētām jomām: zinātnes izcilībai, rūpniecības prioritātei un sabiedrības problēmām. Projekta mājaslapa: https://www.stargate-h2020.eu. Jautājumiem: Maija Rieksta, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Piektdien, 25. februārī, Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) paplašinātajā Attīstības padomes sēdē tās locekļi un Vidzemes tūrisma galamērķu organizāciju pārstāvji vienojās, ka sadarbība resursu apvienošanā, ideju apmaiņā un pieredzē ļautu veidot konkurētspējīgāku Vidzemes reģiona tūrisma piedāvājumu. Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā sadarbības teritorija reģionā ir paplašinājusies, klāt nākuši jauni dalībnieki, un visiem ir kopīgs mērķis - veicināt un spēcināt tūrismu reģionā.
Pirmdien, 7. martā plkst.15:00-17:00 Tartu reģionālās enerģētikas aģentūra (TREA) sadarbībā ar Vidzemes plānošanas reģionu aicina interesentus uz starptautisku tiešsaistes semināru “Kas Tev būtu jāzina par renovāciju?”. Pasākuma darba valoda – angļu. Seminārā interesenti Igaunijas un Latvijas ekspertu vadībā varēs iepazīties un salīdzināt abu valstu pieejas renovācijas procesam, kā arī izzināt, kādi ir renovācijas tehniskie aspekti un kā ēku renovācija uzlabo iekštelpu klimatu – vai ir kādas nianses un tehniskās prasības katrā no valstīm, kas būtiski maina sasniedzamo rezultātu.
Vidzemes plānošanas reģions no 2022. gada 2. marta līdz 31. martam izsludina kultūras projektu konkursu „Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā Vidzemes kultūras programma 2022” (VKP 2022). Tā ir Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) izstrādāta un īstenota kultūras programma ar mērķi nodrošināt līdzsvarotu, daudzveidīgu un kvalitatīvu kultūras procesu un tā pieejamību Vidzemē, saglabājot un attīstot Vidzemes kultūrvēsturiskajam novadam raksturīgās vērtības, tradīcijas un kultūrvidi, kā arī veicinot jaunradi. Šogad jau piecpadsmito reizi VPR īstenos VKP, dodot iespēju Vidzemes iedzīvotājiem realizēt savas radošās idejas un kultūras ieceres.
Vidzemes uzņēmēji, pašvaldību speciālisti, atbalsta organizāciju pārstāvji, nozaru eksperti un citi interesenti tiek aicināti aizpildīt anketu par perspektīvākajām jomām Vidzemes reģionā, vērtējot faktorus, kas var veicināt vai kavēt šo jomu ekonomisko izaugsmi. Anketēšanas rezultāti tiks izmantoti, lai pabeigtu darbu pie Vidzemes plānošanas reģiona viedās specializācijas attīstības stratēģijas izstrādes. Sniegtās atbildes ļaus atbalsta plānotājiem definēt un piedāvāt tādas atbalsta aktivitātes, kas būtu mērķtiecīgi veidotas un ko uzņēmēji varēs maksimāli izmantot savas individuālās un kopīgās ekonomiskās izaugsmes sekmēšanai Vidzemes plānošanas reģionā.
Otrdien, 8. martā plkst. 10:30-13:00 (pēc Latvijas laika) aicinām tiešsaistē pieslēgties bezmaksas starptautiskam semināram-darbnīcai par uzņēmējdarbības atbalsta instrumentiem Eiropā Covid-19 laikā (“How to use Covid-19 crisis to turn business more innovative?”). Pasākumā tiek piedāvāts konspektīvs ieskats par dažādiem uzņēmējdarbības atbalsta instrumentiem Eiropā Covid-19 krīzes laikā; piemēros dalīsies pārstāvji no Čehijas, Itālijas, Latvijas, Polijas, Portugāles, Spānijas un Vācijas. Darba valoda – angļu.
Piektdien, 11. martā plkst. 14:00-16:00 aicinām interesentus piedalīties starptautiskā vebinārā “Saules parki iedvesmo. Saules enerģijas izmantošana pašvaldību un uzņēmumu attīstībā”. Pasākumā tiks aplūkota Latvijas un Igaunijas pieredze – to organizē Vidzemes plānošanas reģions Latvijā un Tartu reģionālā enerģētikas aģentūra Igaunijā. Seminārs būs noderīgs jaunajiem un esošajiem uzņēmējiem, kuri plāno saules PV parka attīstību savos uzņēmumos, kā arī publiskajā sektorā, kas pēdējā laikā ar dažādām atbalsta programmām ir pavēris durvis saules enerģijas ražošanai.
Šonedēļ Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padome un Vidzemes plānošanas reģiona Administrācija uzsākušas organizēt ārkārtas palīdzības sniegšanu Odesas apgabalam Ukrainā. Pašvaldību domēs tuvākajās dienās tiks lemts par finanšu līdzekļu novirzīšanu Vidzemes reģiona vienotai, efektīvai un operatīvai rīcībai, lai sarūpētu un nogādātu Odesā visnepieciešamākās lietas. Vidzemes plānošanas reģions uzņēmies pildīt koordinatora funkciju, komplektēs palīdzības sūtījumu un organizēs tā nogādi līdz galamērķim. Līdzekļu operatīvai vākšanai Vidzemes plānošanas reģions lūdzis tehnisko atbalstu labdarības organizācijai ziedot.lv, kas tuvākajā laikā atvērs ziedojumu kontu Vidzemes atbalstam Ukrainai.
Atsaucoties Odesas apgabala valsts administrācijas lūgumam pēc palīdzības, Vidzemes plānošanas reģiona 11 pašvaldības uzsākušas ziedojumu vākšanu, lai iegādātos un nosūtītu lietas, kas šobrīd Odesas apgabalā ļoti trūkst. Konts ziedot.lv tika atvērts 10.martā, un jau šobrīd tajā ziedojumus var veikt gan pašvaldības, gan arī ikviens iedzīvotājs individuāli.
Otrdien, 22. martā, no plkst. 14.00 līdz 16.00 tiešsaistes platformā Zoom notiks izglītojošs seminārs pašvaldību attīstības plānošanas un uzraudzības speciālistiem un citiem interesentiem. Semināra tēma - “Kultūrplānošana: kā kultūru integrēt ilgtspējīgas teritorijas attīstības plānošanā". To organizē Vidzemes plānošanas reģions, viens no partneriem starptautiskā projektā “Kultūrplānošana lauku reģionu attīstībai” (“RurCultural”).
24. martā no plkst. 14:00-16:00 tiešsaistē notiks starptautisks tīklošanās pasākums veltīts līdzdalības budžetēšanas jautājumiem. Tajā aicināti piedalīties valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvji, kā arī jebkurš interesents.
Vēl līdz 31. marta plkst. 17.00 vietnē 
24. martā Vidzemes plānošanas reģiona un projekta “Smart Living” eksperts Edgars Augustiņš aicināts piedalīties Baltijas jūras energoefektivitātes partnerības organizētā seminārā-darbnīcā, lai pastāstītu par Smart Living interaktīvo rīku mājsaimniecības energoefektivitātes izvērtējumam. Rīks pieejams bez maksas ikvienam interesentam saitē 
Otrdien, 29. martā plkst. 14.00 aicinām interesentus piedalīties tiešsaistes seminārā “Ko tu zini par elektroauto un ūdeņraža auto? Iespējas, izmaksas, pieredze.” Semināra ekspertu rindās – Kārlis Mendziņš (uzlādets.lv), Fēlikss Zajecs (AS Latvenergo), Edgars Korsaks-Mills (Elektrum Energoefektivitātes centrs), Aivars Starikovs (Latvijas Ūdeņraža asociācija). Seminārā tiks sniegts ieskats par faktoru un paradumu maiņu, kas ir neizbēgams rezultāts, iegādājoties elektroauto. Eksperti pastāstīs par elektroauto uzlādes iespējām Latvijā, tostarp Vidzemes reģionā – kā attīstās uzlādes stacijas un kā jauniegādāto auto uzlādēt savā mājsaimniecībā. Praktiskajā pieredzē dalīsies arī elektroauto īpašnieks Kristaps.
Lai analizētu Vidzemē īstenoto deinstitucionalizācijas procesu – izveidotos un vēl topošos sabiedrībā balstītos sociālos pakalpojumus pieaugušajiem un bērniem, Vidzemes plānošanas reģions sagatavojis detalizētu pārskatu par paveikto.
Būtiskākie izaicinājumi, ar ko saskaras pašvaldības deinstitucionalizācijas procesa īstenošanā, saistīti ar sarežģījumiem pakalpojumu infrastruktūras būvniecībā, tāpat arī ar grūtībām dažādu nepieciešamo speciālistu piesaistē sociālo pakalpojumu nodrošināšanai.
Turpinot iepazīstināt ar akcijas “Meklējam kaimiņu, kurš iedvesmo!” dalībniekiem, aicinām ko vairāk uzzināt par Oldermaņu ģimeni, kas 
Projekta “Stargate” komanda aicina iepazīties ar projekta jaunāko aktualitāšu apkopojumu. Izdevuma fokusā satelītdati un to nozīme lauksaimniecības nozares attīstībā. Zemes novērojumi un dažādas satelītu misijas lauksaimniecības nozarē vieš jaunas izmaiņas, kas balstītas datos. Tādējādi lauksaimniekiem tā ir unikāla iespēja pielāgoties klimata pārmaiņām, lai adaptētos, izprastu laikapstākļu dabu efektīvai saimniekošanai.
Savukārt zinātniekiem tas ļauj iegūt detalizētu redzējumu par augsni, veģetāciju, sezonālajiem apstākļiem utt. Zemes novērojumi ļauj lauksaimniekiem monitorēt dažādus meteoroloģiskos parametrus un to ietekmi uz ražu.