.png)
|
Arhīva kalendārs
Aicinām iepazīties ar piecu dienu pasākumu programmu tīmekļa vietnē https://innovation.vidzeme.lv, sadaļā “Pasākumi”. Programma ik dienas tiek papildināta ar jauniem pasākumiem. Kā ierasts, nedēļas vidū vidzemnieki un citi interesenti tiek aicināti uz konferenci “Improvizācija inovācijai”, ko 22. februārī Līgatnē organizēs Vidzemes plānošanas reģions. Konferencē tiks detalizēti iztirzāts jēdziens “improvizācija” un tā loma mūsdienu inovācijas procesā, kā arī tiks aplūkoti piemēri, kas pierāda, ka improvizācija ir sekmīgi izmantojama jaunu ideju attīstībai ne tikai uzņēmējdarbībā, bet arī citās jomās. Jāpiebilst, ka 2023. gada Vidzemes Inovāciju nedēļas pasākumu organizatoru lokā ir gan pašvaldības, gan uzņēmumi, gan arī valsts pārvaldes iestādes, pētniecības institūti, augstākās izglītības iestādes un citi nozaru un jomu spēcīgākie spēlētāji. Viņu vidū – Vidzemes Augstskola, Varakļānu novada pašvaldība, LIAA Valmieras biznesa inkubators, Gulbenes novada pašvaldība, Latvijas Zinātnes padome, RTU Cēsu studiju un zinātnes centrs, Valmieras Attīstības aģentūra, Lauku atbalsta dienests, Cēsu digitālais centrs, Smiltenes novada pašvaldība, Zaļo un viedo tehnoloģiju klasteris, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Agroresursu un ekonomikas institūts, Vidzeme TechGirls, Valmieras novada pašvaldība, Eiropas Digitālās inovācijas centrs Latvijā, Valmieras koprades darbnīca DARE, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”, SIA ZAAO, Europe Direct Vidzeme, Latvijas Digitālais akselerators, Madonas novada pašvaldība, Skola6, Latvijas Universitātes Cēsu filiāle, Latgales plānošanas reģions, SIA ieber.lv, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija, kā arī Vidzemes uzņēmējdarbības centrs, Vidzemes plānošanas reģions, u.c. ___________________ Par Vidzemes Inovāciju nedēļu Vidzemes Inovāciju nedēļa kā pasākumu platforma pulcē inovācijas entuziastus no visas Latvijas jau piekto gadu – pirmo reizi tā notika 2019. gadā. Tās iniciators un koncepta autors ir Vidzemes plānošanas reģions, taču pasākumu programma ik gadu tiek veidota sadarbībā ar pašvaldībām, uzņēmumiem un organizācijām gan no Vidzemes, gan arī no citiem Latvijas reģioniem. Piecu gadu laikā izvirzītais iniciatīvas mērķis ir nemainīgs – stiprināt vidzemnieku inovācijas garu un veidot auglīgu vidi jaunu produktu un pakalpojumu radīšanai, sadarbībai un ideju apmaiņai starp izglītības un pētniecības sektoru, uzņēmējiem un zinātniekiem, nozaru līderiem un sabiedrību, ideju radītājiem un finansētājiem. Visas aktivitātes nedēļas ietvaros tiek balstītas uz trīs stūrakmeņiem – Uzdrīkstēties! Zināt kā! Rīkoties! Tie simbolizē drosmi palūkoties uz produktiem un procesiem no cita skatupunkta, atmest konkurenci un meklēt kopīgus saskarsmes punktus, krāt zināšanas, pieredzi, idejas un kontaktus, lai to visu aktīvi izmantotu ikdienas darbā, labumu dodot arī vietējai kopienai, pašvaldībai, reģionam un valstij.
Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 29454752; https://innovation.vidzeme.lv
Tikšanās tiek organizētas programmas “Apvārsnis 2020” projektā “Sadarbībā balstīta ilgtspējīgu un drošu pārtikas sistēmu veidošana “Food2030” mērķu sasniegšanai” (CITIES2030). Vidzemes plānošanas reģionā ir izveidoti 4 “apaļie galdi”, kur katrā ietilpst trīs pašvaldības. Veiksmīgi aizritējušas diskusijas, pirmajā reizē tiekoties Siguldas, Valmieras un Cēsu novadu cilvēkiem un otrajā reizē Smiltenes, Gulbenes un Alūksnes novadu pārstāvjiem. Vēl plānotas diskusijas starp Limbažu, Saulkrastu un Valkas novadu ieinteresētajām pusēm, kā arī Ogres, Madonas un Varakļānu novadu pārstāvjiem. "Apaļais galds" ir sadarbības platforma, kur satikties ZPI ieinteresētajām pusēm, lai apmainītos ar atšķirīgām pieredzēm, zināšanām, redzējumu un jaunāko informāciju. Tikšanās mērķis ir identificēt problēmjautājumus un rast risinājumus ZPI uzlabošanai noteiktā teritorijā. Tas ietver arī vēlmi atbalstīt vietējos ražotājus, pārskatīt pusdienu piedāvājumu izglītības iestādēs, pārtikas piegādes ķēdes caurskatāmības stiprināšanu. “Apaļā galda” koncepts ir pielāgots CITIES2030 pilotteritorijai - Vidzemes reģionā to īsteno Latvijas Lauku forums sadarbībā ar Vidzemes plānošanas reģionu. Diskusijas vēl turpinās, tomēr notikušie pasākumi ļāvuši izdarīt svarīgus secinājumus. Domu apmaiņu dalībnieki uzsvēra, ka: (1) sistemātiskai, savstarpējai iesaistīto pušu komunikācijai ir izšķiroša loma īso pārtikas ķēžu veicināšanā; (2) mazo ražotāju kapacitāte ir ierobežota, un viens no risinājumiem būtu mazo kooperatīvu dibināšana; (3) vietējo ražotāju atbalsts ZPI ir svarīgs teritorijas ekonomikas stiprinātājs; (4) izmaiņām pārtikas sistēmā jābūt ilgtspējīgām, tajā ietverot gan bērnu, gan iepirkumu speciālistu un skolu pavāru izglītošanu u.c. Ja esat zemnieks, pārstrādātājs, skolu ēdinātājs vai pašvaldību pārstāvis un Jūsu interesēs ir panākt labvēlīgas izmaiņas saistībā ar ZPI, piesakieties dalībai nākamajās diskusijās Bīriņos (Limbažu novads) un Ērgļos! Pieteikumiem un jautājumiem: Zane Siliņa, projekta CITIES2030 koordinatore Latvijas Lauku forumā, +371 29166142, zane.silina PIE laukuforums PUNKTS lv vai Lienīte Priedāja-Klepere, projekta CITIES2030 vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, +371 26133028, lienite.priedaja PIE vidzeme PUNKTS lv. ***
Projekts "CITIES2030" ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis 2020” saskaņā ar granta līgumu Nr. 101000640. Ar plašāku informāciju par projektu "CITIES2030" iespējams iepazīties ŠEIT. *** Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv
CITAS PROJEKTA “CITIES2030” ZIŅAS ---
Vidzemes plānošanas reģions aicina inovācijas izzinātājus un entuziastus uz konferenci “Improvizācija inovācijai”, kas notiks 22. februārī Līgatnē, Zeit radošajā kvartālā. Konferencē tiks detalizēti apskatīta Vidzemes Inovāciju nedēļas 2023 virstēma – improvizācija – un tās loma mūsdienu inovāciju procesos. Konferencē aplūkosim piemērus, kas pierāda, ka improvizācija ir sekmīgi izmantojama jaunu ideju attīstībai ne tikai uzņēmējdarbībā, bet arī, piemēram, valsts pārvaldē vai personas individuālajā izaugsmē. Taču, vai improvizācijas izmantošanai nepieciešamas tikai zināšanas, vai tomēr arī drosme, gribēšana un līdzīgi domājošie apkārt? Runāsim par to, vai bailes kļūdīties būtiski samazina potenciālo inovāciju skaitu, vai kļūdoties netīšām var radīt inovācijas. Kādu pievienoto vērtību var dot praktiskās improvizācijas pielietošana personas un uzņēmuma attīstībā, kā to pielietot komunikācijas uzlabošanā, problēmu risināšanā un iepriekš neapzinātu risinājumu ieviešanā? Cik tālu inovēšanā tikusi Eiropas Savienība un cik tuvu tai esam mēs, un kas būtu darāms, lai stiprinātu Vidzemes reģiona un valsts ekonomisko izaugsmi? Konferences ietvaros EUROPE DIRECT Vidzeme aicinājuši ekspertus piedalīties diskusijā, kā mērķis ir paraudzīties uz inovācijas izaicinājumiem Latvijā caur ilgtspējīgas/apritīgas būvniecības prizmu. Apskatīsim, kā Jaunais Eiropas Bauhaus un citas iniciatīvas var palīdzēt īstenot Eiropas Zaļā kursa un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus reģionālā līmenī. Konferencē uzstāsies eksperti, kuri labi pārzina inovācijas teoriju un praksi un nereti sastapušies ar nepieciešamību improvizēt. Viņu viedokļi un pieredze konferences apmeklētājiem sniegs drosmes devu improvizācijai un inovācijas ieviešanai ikdienā. Aicinām reģistrēties klātienes konferencei līdz 17. februāra pulksten 15.00. Vietu skaits ierobežots! Reģistrēšanās anketa ŠEIT. Pirms pasākuma katram dalībniekam nosūtīsim atgādinājuma e-pastu. Konferences programma ŠEIT. Jautājumiem: Ineta Tauriņa, Vidzemes plānošanas reģions, ineta.taurina PIE vidzeme PUNKTS lv, 26382820. __________________________________________________________________________________ Konferenci “Improvizācija inovācijai” organizē Vidzemes plānošanas reģions projekta “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” un projekta “EUROPE DIRECT Vidzeme” aktivitāšu ietvaros. Projekts “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” tiek īstenots Vietējās attīstības, nabadzības mazināšanas un kultūras sadarbības programmā, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus. Projektu “EUROPE DIRECT Vidzeme” finansiāli atbalsta Eiropas Komisija. EUROPE DIRECT Vidzeme galvenais uzdevums ir sniegt Vidzemes iedzīvotājiem savlaicīgu un objektīvu informāciju par nozīmīgākajām aktualitātēm Eiropā, kā arī rosināt iedzīvotāju diskusijas par Eiropas nākotni.
Informāciju sagatavoja: Sabīne Mieze, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, sabine.mieze PIE vidzeme PUNKTS lv, 29475722; https://innovation.vidzeme.lv.
.
Diskusijas tiešraide būs vērojama Facebook kontos “Vidzeme aicina” un “Es atgriežos Latgalē”, kā arī pēc pasākuma video ieraksts būs pieejams tīmekļvietnē innovation.vidzeme.lv. Domu apmaiņā piedalīsies Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele, akcentējot Ārlietu ministrijas īstenotos pasākumus remigrācijas sekmēšanai un ieceres šim gadam. Diskusijas dalībniekus uzrunās arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta direktors Raivis Bremšmits, iepazīstinot ar gan jau ieviestajiem remigrācijas veicināšanas pasākumiem, gan plānotajām aktivitātēm 2023. gadā. Par remigrācijas koordinatoru sniegto atbalstu stāstīs Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Inga Madžule. Turpinājumā LIAA pārstāve, Siguldas biznesa inkubatora vadītāja Gundega Vanaga-Janberga iepazīstinās ar pirmsinkubācijas programmā (PINK) iegūstamo atbalstu un uzsvērs digitalizācijas un inovatīvu produktu izstrādes nozīmi. Klausītāji varēs dzirdēt divus (Vidzemes un Latgales) remigrantu-uzņēmēju pieredzes stāstus. Pasākumā piedalīsies Juris Kozlovskis (SIA “Wolf System” valdes priekšsēdētājs) un Daņiļinu ģimene (ZS "Liepkalns"). Viņi inovatīvu ideju īstenošanu uzlūko par vienu no veiksmes faktoriem sava biznesa attīstībā reģionā. Diskusijā piedalīsies arī pētnieki. Inta Mieriņa, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore, Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore stāstīs par pētījuma "Dzīves un darba iespējas reģionos kā veicinošie faktori ārējai un iekšējai remigrācijai" secinājumiem saistībā ar inovāciju un digitalizāciju. Savukārt Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece Daina Grosa runās par remigrantu ģimeņu labsajūtu no psiholoģiskā skatupunkta, kā arī iespējām jaunievedumiem. Diskusijas noslēgumā dalībnieki pievērsīs uzmanību svarīgākajam, kā arī atbildēs uz tiešsaistē uzdotajiem klausītāju jautājumiem. Diskusiju vadīs Latgales plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Astrīda Leščinska.
Vairāk par Vidzemes Inovāciju nedēļu 2023 un tās pasākumiem: innovation.vidzeme.lv *** Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions realizē funkciju "Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators")". *** Papildu informācijai: Inga Madžule, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, tālr. +371 29374285, remigracija PIE vidzeme PUNKTS lv; Astrīda Leščinska, Latgales plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore, tālr. +371 20349136, astrida.lescinska PIE lpr.gov PUNKTS lv. Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv
CITAS VIDZEMES REMIGRĀCIJAS ZIŅAS ---
Seminārā tiks sniegts ieskats par digitalizācijas nozīmību biznesa attīstībā. Ar savu pieredzi par uzņēmuma digitalizēšanos stāstīs divi Vidzemes uzņēmēji – zaļā dzīvesveida vēstniecības un veikaliņa ieber.lv īpašniece Agnese Gaidelone un SIA SunGIS pārstāvis Ernests Gabrāns. Uzņēmēji pastāstīs, ko tas nozīmē – digitalizēt procesus vai produktus savā uzņēmumā, cik viegli vai sarežģīti tas ir, kas jāņem vērā un vai ieguldītās pūles ir atmaksājušās. Pasākuma apmeklētājiem tiks piedāvāta iespēja piedalīties praktiskā darbnīcā, kurā pusotras stundas laikā interesenti varēs izmērīt sava uzņēmuma digitalizācijas brieduma pakāpi, modelēt variantus, lai izvēlētos, ar ko digitalizāciju sākt, kā arī saprast, kas jāpaveic uzņēmumā, lai saņemtu valsts atbalstu digitalizācijai. Semināra laikā būs iespējams saņemt individuālas biznesa konsultācijas, lai kopā ar ekspertu identificētu efektīvākās darbības, kas būtu veicamas digitalizācijas attīstībai uzņēmumā. Seminārā piedalīsies arī Ekonomikas ministrijas pārstāvis, lai informētu pasākuma apmeklētājus par iespējamo atbalstu uzņēmumu attīstībai vispārīgi, kā arī specifiski digitalizēšanās mērķiem. Reģistrēšanās līdz š.g. 21. februārim plkst.16:00 ŠEIT.
Pasākumu organizē Vidzemes plānošanas reģions, Cēsu digitālais centrs, Valmieras Attīstības aģentūra un Vidzemes Augstskola, pārstāvot jaunizveidotos uzņēmēju digitālās inovācijas atbalsta centrus – Latvijas Digitālais akselerators https://www.digitallatvia.lv/ un Eiropas Digitālās inovācijas centrs Latvijā https://dih.lv. Pasākums notiks Vidzemes Inovāciju nedēļas ietvaros (https://innovation.vidzeme.lv), kas jau piekto gadu tradicionāli norisinās visā Vidzemē un pulcē inovācijas entuziastus, piedāvājot tiem apmeklēt dažādus pasākumus. __________ Uzziņai: Atbalsts uzņēmējiem – Digitālo inovāciju centri Latvijā Līdz 2026. gada vidum no dažādiem finansējuma avotiem Latvijas uzņēmumu digitalizācijai piešķirti vairāk nekā 183 miljoni eiro, tostarp no programmas „Digitālā Eiropa”, Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF), kā arī no Atveseļošanas fonda uzņēmumu digitalizācijai atvēlētais finansējums kopsummā sastāda vairāk nekā 13 miljonus eiro. Eiropas Savienības programmā “Digitālā Eiropa” 2022. gadā savu darbību visā Eiropā sāka Eiropas Digitālās inovācijas centri (EDIC), divi no tiem arī Latvijā. “Latvijas Digitālais akselerators” fokusējas uz produktu inovācijām, sniedzot atbalstu jaunu digitālo platformu, preču un pakalpojumu dizainam, testēšanai un ieviešanai ražošanā, savukārt “Eiropas Digitālās inovācijas centrs Latvijā” koncentrējas uz atbalstu uzņēmumu esošo procesu pilnveidei, mārketinga un inovatīvu digitalizācijas risinājumu ieviešanai un attīstībai. Centros iespējams saņemt padomus un testēt digitālās inovācijas, kā arī iegūt informāciju par sev nepieciešamā risinājuma izstrādi, attīstību. Izveidoti arī centru reģionālie kontaktpunkti, Vidzemē tie atrodas Valmierā un Cēsīs. Plašāka informācija: https://www.digitallatvia.lv/ un https://dih.lv
___________________ Finansē Eiropas Savienība un Eiropas Savienība - NextGenerationEU. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.
Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 29454752
Dzīves neplānotie rezultāti Santa stāsta, ka prom no Latvijas viņa devās jau studiju gados. Pusi no studiju laika Latvijas Universitātes Āzijas studiju sinoloģijas apakšprogrammā viņa uzturējusies Taivānā, tad Ķīnā. Pēc mācību pabeigšanas viņa aizbraukusi uz Meksiku. Santa saka: “Plānoju Meksikā uzturēties kādu laiku. Bet galamērķis - doties atpakaļ uz Ķīnu un turpināt tur iesākto. Bet – nesanāca. Meksikā es nodzīvoju 11 gadus.” Darbs Meksikā Santai bija saistībā ar apgūtajām valodām. Un pati domīgi secina: “Interesanti, kā dzīvē notiek dažādi negaidīti pavērsieni …” Santa turpina: “Šobrīd es esmu skolotāja. Pasniedzu arī ķīniešu valodu. Meksikā man ir sava tiešsaistes skola, un es strādāju Cēsu Jaunajā skolā par skolotāju. Kā es pie tā nonācu? Tas bija ļoti garš ceļš. Mācīšana visu laiku ir kaut kur paralēli parādījusies. Jau Ķīnā es mācīju bērniem angļu valodu. Studentiem tas bija labs naudas pelnīšanas veids, brīvajā laikā to varēju darīt. Kad pārcēlos uz dzīvi Meksikā, es nosūtīju ļoti daudz pieteikumu uz dažādām pozīcijām. Man šķita, es runāju četrās valodās, mani ar atplestām rokām visi gribēs pieņemt darbā. Taču es nerunāju spāniski, un neviens mani negribēja. (Smejas.) Neviens neatbildēja.” Santa atzīst: “Nekad neesmu plānojusi būt skolotāja, bet tajā mirklī sapratu: tik ilgi, kamēr es nerunāšu spāniski, man īsti nav citu iespēju. Un es nosūtīju pieteikumus uz vairākām valodu skolām Tā arī sākās mans skolotājas ceļš. Es strādāju ķīniešu valodas un biznesa centrā – mācīju ķīniešu valodu, sadarbojos arī ar vairākām angļu valodas skolām pie materiālu izstrādes, mācīju business English (aut.-lietišķā angļu valoda) dažādās iestādēs.” Viņa turpina: “Kad man piedzima meita, es vairākus gadus nestrādāju. Šo gadu laikā es jau biju iemācījusies spāņu valodu. Pateicoties savām ķīniešu valodas zināšanām, tiku pieņemta darbā starptautiskā firmā. Vairākus gadus tur nostrādāju.” Ķīniešu valodas mācīšana visu laiku esot bijusi paralēli. Santa ik pa laikam iesaistījusies dažādos projektos un mācījusi. Santa pastāsta par gadījumu pirms septiņiem, astoņiem gadiem: “Es aizgāju uz darbu, man bija ļoti nepatīkama biznesa tikšanās. Kad atnācu mājās, biju ļoti sliktā garastāvoklī. Vakarā man bija vēl viena ķīniešu valodas stunda. Es novadīju mācību stundu, un iznācu no tās smaidot. Un tajā mirklī, man bija tāds “ding” – tas ir tas, kas tev jādara, tas ir tas, kas liek tev smaidīt! Es aizgāju no darba firmā un sāku strādāt tikai kā skolotāja. Šobrīd es nodarbojos ar tiešsaistes apmācību."
Santa Zvirbule kāpjot kalnos. Tālumā redzama Mehiko. No S. Zvirbules privātā arhīva Kad jautāju, cik viegli bija iedzīvoties Ķīnā, pēc tam Meksikā, vai nebija ilgas pēc mājām, Santa stāsta, ka Ķīnā iedzīvoties esot bijis ļoti viegli. Viņa saka: “Kaut kāds "klikšķis" man ir ar Ķīnu. Tas ir mans “nepabeigtais stāsts”. Es uz turieni noteikti vēl aizbraukšu. Viņa pastāsta, ka iedzīvoties Meksikā gan esot bijis grūti. Santa saka: “Meksikāņi ir jauki un sirsnīgi. Bet viņi arī ir tādi cilvēki, kuri reizēm netur savu vārdu. Man kā latvietei, kurai viss teiktais ir “iecirsts akmenī” - bija grūti. Atceros savu pirmo dzimšanas dienas ballīti, uz kuru bija apsolījuši ierasties 30 cilvēki, bet ieradās pieci un pārējie nemaz nepateica, ka viņi nebūs. Un tad tu sēdi tāds skumjš – tikko ieradies Meksikā un neviens pie tevis nav atnācis.” Viņa iemācījusies tādā zemē dzīvot, un tagad jau šādu attieksmi uztverot mierīgi. Nekas neesot “kā akmenī cirsts”, arī valsts institūcijās. Santa saka: “Viss ļoti bieži beidzas ar uzvilkšanos, tu esi citā sistēmā. Neko nesaproti.[..] Pēc kāda laika tu beidz uzdot jautājumus. Vienreiz mēnesī satiecies ar latviešiem, izčīksti un ej dzīvot tālāk.” Meksikā bijis arī atbalsts latviešu kopienā. Grupa bijusi diezgan liela un regulāri sanākusi kopā. Kopā svinēti Jāņi, Ziemassvētki, 18. novembris. Santa pastāsta: “Tur satiku vienu meiteni - cēsnieci, kas ir dzīvojusi manā rajonā, gājusi manā skolā. Latvijā mēs nekad nebijām tikušās, mēs iepazināmies Meksikā. Pēdējos gados vairāki Meksikas latvieši ir atgriezušies. Nesen smējāmies, ka mēs esam “2010. gada paaudze” - daļa sāk pamazām atgriezties. Mēs vairs neatbalstām viens otru tur, tagad atbalstām viens otru te.” Latvija – dzīvošanai, Meksika – brīvdienām Santai, dzīvojot Meksikā, bijis svarīgi saglabāt latviskumu – uzturēt dzīvu latviešu valodu un tradīcijas. Viņa atklāj: "Visi, kas tur dzīvojām – manas meitas labākais draugs, citi bērni - runāja latviski. Man vienmēr ir bijis svarīgi, ka mana meita runā latviski. Visi, kuriem Meksikā ir bērni, un ar kuriem mēs uzturējām sakarus, runāja latviski.” Bet tad viss mainījies. Santa turpina: “Mana meita arvien vairāk sāka ar mani runāt spāniski. Vienkārši tā viņai bija vieglāk. Viņa runāja spāniski skolā, veikalā – visu laiku viņa runāja spāniski. Man tas bija sāpīgi. Nolēmu kopā ar meitu uz gadu braukt uz Latviju. Es gribēju, lai viņa iepazīst tuvāk Latvijas kultūru, nostiprina latviešu valodas zināšanas.” Santas meitai vienmēr ir paticis Latvijā. Santa atceras: “Reiz mēs lidojām prom no vasaras brīvdienām, viņai bija tikai kādi trīs gadiņi, un viņa man teica: “Mammīt, Latvija – dzīvošanai, Meksika – brīvdienām.” Tā arī ir. Meksika ir superīga vieta brīvdienām, un Latvija ir ļoti laba dzīvošanai.” Santa turpina savu stāstu: “Jau pirmajās nedēļās, kad mēs gājām ar kājām uz skolu - jo Meksikā mēs visur braucām ar mašīnu - viņa man jautāja: “Vai mēs varam te palikt dzīvot? Te taču ir tik forši – visur var iet un var vis kaut ko darīt.” Es ieklausījos viņā, jo es sapratu, ka arī mani pašu “uzrunāja” atgriezties, būt šeit vismaz kādu laiku.”
Santa Zvirbule kopā ar vīru Iztaccíhuatl–Popocatépetl Nacionālajā parkā. No S. Zvirbules privātā arhīva Sākumā Santas ģimene nebija plānojusi pārcelties uz Latviju pavisam. Santa vērtē: “Mēs atbraucām, “pagaršojām” un mums patika.” Tad esot sākuši mērķtiecīgi strādāt pie tā, lai varētu pārcelties visi. Pārcelšanās esot norisinājusies lēnām – vispirms Santa pārcēlusies uz Latviju kopā ar meitu, nākamajā gadā pievienojies dzīvesbiedrs. Santa teic: “Šogad beidzot mēs esam pilnā sastāvā – ir atvests arī suns.” Izbaudīt dzīvi Cēsīs Noticis tā, ka Santa kopā ar meitu atgriezušās tieši Covid-19 pandēmijas laikā. Lēmums par atgriešanos bijis pieņemts pirms sākās ierobežojumi. Santa vērtē: “Meksikā pandēmija mūs skāra daudz smagāk nekā Latvijā. Mehiko mēs bijā ieslēgti četrās sienās – tas nebija jautri. Latvijā varēja iet staigāt uz mežu, ierobežota bija tikai satikšanās ar citiem cilvēkiem.” Jau 2019. gada novembrī, decembrī bijušas pārdomas par atgriešanos. Santa stāsta: “Es jau vasarā biju runājusi ar skolu, kurā, iespējams, mana meita varētu iet. Biju gatavojusies, lai es šeit varētu turpināt strādāt, lai nauda nebūtu kavēklis. Pie tā Santa mērķtiecīgi strādājusi vismaz gadu iepriekš. Santa Zvirbule ar meitu Cēsu pils dienvidu tornī. No S. Zvirbules privātā arhīva Kad taujāju, kā Santas ģimene ir iedzīvojusies Latvijā, kas te ir labāk nekā citur, tad Santa pastāsta: “Mēs šobrīd ļoti izbaudām dzīvi Cēsīs. Mieru, klusumu, mežu. Mana meita sevišķi izbauda to, ka viņa var visur iet viena pati un viņai var būt sava dzīve. Nevis tikai no mašīnas skolā, no skolas mašīnā, no mašīnas uz pulciņu, no mašīnas pie draugiem, no mašīnas mājās." Santa domā, ka plašais pasaules skatījums ir palīdzējis uztvert daudzas lietas daudz vienkāršāk. Viņa saka: “Reizēm liekas, ka cilvēki šeit par daudz satraucas, bubina, ir neapmierināti un dusmīgi. Meksikāņi ir priecīgāki, dzīves baudītāji, elastīgāki, vieglāk piemērojas neparadzētām situācijām, plānu maiņai, par ļoti daudz lietām nesatraucas - to es noteikti esmu paņēmusi līdzi. Es esmu iemācījusies paskatīties uz dzīvi no cita skatupunkta – ne tik smagnēji.” Santa uzsver, ka nav mainījies tas, ka viņa tomēr ir ļoti nopietna latviete, un uz viņu var paļauties – tas gan. Dzīve ārpus Latvijas noteikusi Santas personības veidošanos un vērtības, kuras viņai ir svarīgas. Par citu valodu apgūšanu Santa saka: “Ir jāmācās, lai tu atvērtu vēl vienu “ceļu” savā galvā, vēl vienu “kanālu”. Valodu mācoties, tu iemācies ne tikai valodu. Ceļošana un dzīvošana citā valstī – tu paskaties uz lietām no cita skatupunkta. Tu sāc attīstīties, piemēroties. Es to redzu tikai un vienīgi pozitīvi. Padzīvošana ārpus - mums liek būt empātiskākiem un vairāk pieņemt citus.” Atbildot uz jautājumu, kā radās interese par ķīniešu valodu, Ķīnas kultūru, Santa stāsta, ka skolas laikā viņa gājusi valodu klasē un tās viņai vienmēr padevušās. Iespaidu atstājušas arī filosofijas stundas vidusskolā. Vēl viņa atklāj: “Man bija draudzene skolā. Viņu ģimenes draugu meita mācījās japāņu valodu. Man tas likās tik forši. Es gribēju mācīties japāņu valodu. Mēs atradām profesoru. Mamma mani aizveda pie viņa uz Rīgu. Diemžēl viņš jau bija gados vecs kungs un mācīties pie viņa neizdevās Es sāku interesēties par Āzijas valstīm – un tad es kaut kādā veidā nonācu… Meklēju japāņu valodu, bet nonācu pie ķīniešu… Sāku mācīties privāti ķīniešu valodu, vecāki mani ļoti atbalstīja. Es apguvu ķīniešu valodu pie profesora, kurš mācīja Latvijas Universitātē. Viņš iedrošināja iestāties Latvijas Universitātē. Pateicoties viņa atbalstam un motivēšanai, es pieteicos stipendijām Taivānā un Ķīnā.” Noteikti bija tā vērts Kā Santas meita iejutās jaunajā dzīves vietā? Santa stāsta: “Mana meita ir atvērta visam jaunajam, viņai patīk. Mēs esam ļoti daudz ceļojuši. Kad viņa bija maza, mēs periodiski īstermiņā dzīvojām dažādās valstīs. Varbūt tas ir palīdzējis, varbūt starptautiskā vide, jo arī Meksikā mani draugi bija dažādu tautību cilvēki, ne tikai meksikāņi. Arī skolā viņai bija ļoti viegli iedzīvoties. Es izvēlējos sūtīt viņu Cēsu Jaunajā skolā, jo Meksikā viņa gāja Montesori skolā. Negribēju, ka viņai ir gan cita mācību valoda, gan cita mācīšanās sistēma, turklāt lielā klasē. Man bija svarīgi, ka klases ir mazas. Un, ja būs nepieciešams, viņai pievērsīs pastiprinātu uzmanību. Tā bija pareizā izvēle. Mana meita ļoti labi jūtas šajā vidē, ir ieguvusi daudz jaunu draugu.” Stāstot par sava dzīvesbiedra pieredzi ar iedzīvošanos Latvijā, Santa to raksturo šādi: “Tā ir viena no lietām, kas ārzemēs dzīvojošajiem varētu likt domāt – atgriezties, vai nē? Mēs par to ilgi domājām un gatavojāmies, lai vismaz viens no mums var strādāt, ja otram ir grūti atrast darbu. Mēs bijām rēķinājušies, ka tas būs laikietilpīgs process, bet ne tik. Neskatoties uz labo izglītību un darba pieredzi, mans vīrs neatrada darbu Latvijā. Viņš šobrīd strādā Igaunijā.” Patlaban ģimene atkal dzīvo starp divām valstīm - Igauniju un Latviju. Santa stāsta: “ Es gribēju piedāvāt labāku dzīves kvalitāti savai meitai. Gribēju, lai viņa pazīst Latviju, šīs valsts kultūru, lai nepazaudē valodu, jo tas man kā latvietei bija svarīgi. Es negribu piekrist tiem, kas saka, ka Latvijā viss ir slikti, nav tāds pabalsts un šāds pabalsts… Tas, protams, ir atkarīgs no tā, ar ko salīdzinām. Mēs salīdzinām ar Meksiku, mums šeit ir labi.” Santas vīrs Viktors savā komentārā norāda, ka ir apmierināts ar dzīvi Latvijā un Igaunijā. Neskatoties uz bargo ziemu un aukstumu, viņam šeit patīk dzīvot. Valoda sākumā bija šķērslis, bet lēnām arī tas tiek atrisināts. “Cilvēki Latvijā ir vēsāki, bet tas ir atkarīgs no personas un vecuma,” Viktors vērtē. * Raksta titulfoto: Santa Zvirbule Iztaccíhuatl–Popocatépetl Nacionālajā parkā. Aizmugurē - vulkāns Popokatepetls. No S. Zvirbules privātā arhīva. __________________________________________________________ Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions realizē funkciju "Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators")". Papildu informācijai: Inga Madžule, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, tālr. +371 29374285, remigracija PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv
CITAS VIDZEMES REMIGRĀCIJAS ZIŅAS
.
Tā kā šobrīd nav izstrādāts valstī vietots DI pakalpojumu finansēšanas modelis turpmākajam, Vidzemes plānošanas reģions aktualizē virkni jautājumu saistītus ar sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu pašvaldībās, tajā skaitā finansēšanas modeli un finansējuma avotu. Šo kopā ar citiem jautājumiem un priekšlikumiem Vidzemes plānošanas reģions ir iesniedzis Labklājības ministrijai. Vēstulē atbildīgajām ministrijām Vidzemes plānošanas reģions rosina pārskatīt šobrīd spēkā esošos normatīvos aktus saistībā ar ierobežojumiem pakalpojumu sniegšanai pašvaldībās sabiedrībā balstītu pakalpojumu sniegšanai izveidotās infrastruktūras lietošanā. Papildus Vidzemes plānošanas reģions aicina risināt jautājumus par valsts atbalstu pašvaldībām atbalsta sniegšanā personām, kuras ir pārtraukušas saņemt valsts finansēto ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā, un pārcēlušās uz patstāvīgu dzīvi pašvaldībā. Lielākajai daļai cilvēku, kuri pārcēlušies uz patstāvīgu dzīvi sabiedrībā, ir nepieciešami vairāki sociālie pakalpojumi, visbiežāk tie ir grupu dzīvokļu un dienas aprūpes centru vai specializēto darbnīcu pakalpojumi, kā arī dažādas individuālās konsultācijas un atbalsta grupu pakalpojumi. Vidzemes plānošanas reģions aicina Labklājības ministriju pārskatīt un palielināt valsts atbalsta pašvaldībām par sociālo pakalpojumu nodrošināšanu dzīvesvietā noteikto apmēru.
DI ietvaros radītie pakalpojumi ir izšķiroši cilvēku ar invaliditāti un viņu tuvinieku dzīves kvalitātei. Vidzemes plānošanas reģiona veiktā aptauja par DI procesa radītajām izmaiņām tiem cilvēkiem, kuri projekta ietvaros saņem sociālos pakalpojumus – uzsāk patstāvīgu dzīvi grupu mājas dzīvoklī, apmeklē dienas aprūpes centru vai specializētās darbnīcas, vai izmanto citus piedāvātos pakalpojumus, parāda, ka cilvēki ir kļuvuši sabiedriski aktīvāki, daļa strādā, apmeklē pasākumus, kļuvuši brīvāki, izpaužot savas domas, aizstāvot viedokli, uzlabojušās komunikācijas prasmes. Tāpat nozīmīgas izmaiņas tas ievieš viņu ģimenes locekļu dzīvē. Lai aprūpētu tuvinieku ar invaliditāti, bieži viņu ģimenes locekļi ir ierobežoti iespējā, piemēram, strādāt. DI process sniedz ievērojamu atbalstu, lai tuvinieki varētu atgriezties darba dzīvē un būt sociāli aktīvi.
Diskusijas notika deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Tā mērķis ir Vidzemes plānošanas reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Vairāk: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/vidzeme_ieklauj/info/ Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste.
Gandrīz mēnesi ilgušajā aptaujā vidzemnieki varēja izteikt savas domas, tiešsaistē aizpildot aptaujas anketu. Katrs varēja balsot par to, kas, viņaprāt, būtu svarīgs kultūras jomā Vidzemē 2023. gadā. Ja finansējums Vidzemes kultūras programmas īstenošanai tiks piešķirts un VPR būs tās īstenotājs, kā arī, ja programmas nosacījumi netiks mainīti, tad trīs vislielāko atbalstu saņēmušās jomas tiks iekļautas konkursa nolikumā. Aptaujā atbildes sniedza 416 cilvēki. Aptaujas dati liecina, ka vidzemnieki par svarīgāko kultūras dzīvē ir atzinuši – novadam raksturīgā nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu (176 jeb 15.3 % respondentu), bērnu un jauniešu iesaisti kultūras procesos (155 jeb 13.5% respondentu), profesionālās nacionālās un starptautiskās mākslas pieejamību Vidzemē (154 jeb 13.4 % respondentu). Aptaujas respondenti pārstāv gandrīz visu Vidzemes kultūrvēsturiskā novada teritoriju, tomēr visaktīvāk viedokli pauduši cilvēki no Valmieras novada (127 jeb 30.5%), tad seko Cēsu, Gulbenes, Alūksnes un Smiltenes novadi.
Respondenti varēja arī brīvā formā vēstīt par to, kam, viņuprāt, būtu jāpievērš uzmanība šogad. Vidzemnieki rakstīja, ka jādomā par kultūrvides attīstību - vides pieejamību dažādām sabiedrības grupām. Kāds no atbilžu sniedzējiem rakstīja: “Nav vērts izglītot kultūras darbiniekus un stāstīt par to, kā vajadzētu būt, kā ir pareizi, ja šiem cilvēkiem pat nav pieejamie resursi, lai to visu nodrošinātu. Skumjā stāvoklī ir arī kultūrtelpas - gan morāli, gan fiziski novecojušas.” Rosinājumu domāt par "iekļaujošu kultūru", veidojot dažādām sabiedrības grupām pieejamus pasākumus, uzsver vēl viens vidzemnieks, kurš raksta: “[..] Kā sabiedrības grupu beidzot ir jāspēj iesaistīt arī cilvēkus ar funkcionāliem traucējumiem, jo vides pieejamība kultūras pasākumos, [tāpat kā] transports, ir šķērslis šai sabiedrības grupai.” Atbildēs var lasīt, ka arī seniori ir jāiesaista kultūras aktivitātēs, jādod iespēja viņiem realizēt savus talantus, nodot pieredzi, zināšanas. Vidzemnieki vēlas kultūras pasākumu daudzveidību arī ārpus novadu centriem un pilsētām. Viņi atzinīgi novērtē sabiedrības iesaisti un līdzdalību kultūras procesā. Ar aptaujā iegūtajiem rezultātiem apkopotā veidā iespējams iepazīties ŠEIT. Šogad VPR kultūras programmu reģionos varētu īstenot jau 16. reizi. Ierasto Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) programmu izpildi apdraud pagājušā gada nogalē negaidīti pieņemtie valdības lēmumi saistībā ar AS “Latvijas valsts meži” ziedojumu politiku. Lēmumu par reģionu kultūras programmas konkursa izsludināšanu, saskaņā ar VKKF sniegto informāciju, pieņems februāra beigās. 2022. gadā konkursam “Vidzemes kultūras programma” pavisam tika iesniegti 144 projektu pieteikumi par kopējo summu 591 345,65 EUR. Finansiālu atbalstu projektu īstenošanai saņēma 47 projekti, tika piešķirti 127 110,00 eiro. Konkursā apstiprinātie projektu pieteikumi pārstāvēja trīs sabiedrības izvēlētās prioritātes. Papildu informācijai: Lelde Ābele, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, tel. +371 29266757, lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv; Eva Meijere, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, tel. +371 25665567, eva.meijere PIE vidzeme PUNKTS lv. Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv.
.
Vidzemes plānošanas reģions kā partneris piedalās Erasmus+ projekta “COOLSKILLS - kultūras mantojums kā mūsdienu jauniešu prasmju avots” īstenošanā, kurā tiek sagatavotas formālajā un neformālajā izglītībā izmantojamas mācību programmas, kas, izmantojot CoolSkillsApp viktorīnu kā vienu no mācību procesa elementiem, ir vērstas uz jauniešu pamata kompetenču (key-competencies) attīstīšanu un pilnveidi. CoolSkillsApp viktorīnas lietotne ir brīvi izmantojama ikvienam interesentam un tā ir bez maksas pieejama Google Play Store (Android viedierīcēm) vai App Store (Apple viedierīcēm).
Erasmus+ projekta CoolSkills mērķis ir izpētīt labāko pieredzi un rast risinājumus, lai veicinātu jauniešu radošumu uzņēmējdarbībā. Projekta ietvaros būtisks akcents tiek likts uz kultūras mantojuma potenciāla izmantošanu uzņēmējdarbībā un jauniešu neformālo prasmju attīstīšanu, kas veicinātu jauniešu nodarbinātību un uzņēmējspēju.
Informāciju sagatavoja: Zane Pīpkalēja, projekta pārstāve.
“Vide, ekonomika, kultūra apvienojumā ar dizainu, ilgtspēju, pieejamību un investīcijām, tehnoloģijām, inovācijām un improvizācijām – tā mēs raksturojam Jauno Eiropas Bauhaus,” iesāka diskusijas moderatore Gunita Ķiesnere, arhitekte, Vidzemes Augstskolas programmas "Ilgtspējīgu ēku būvniecība" direktore, uzņēmuma "Vividly" dibinātāja. Viņa iepazīstināja klausītājus ar JEB problemātiku un aicināja ekspertus iniciatīvu skatīt caur daudzpusīgu prizmu, pieminot ne tikai būvniecības kontekstu, bet arī plānošanu, pilsētvidi, sabiedrību un īpaši tās iesaisti un līdzdalību. Eiropas Parlamenta deputāte Dace Melbārde uzsvēra: “Jaunā Eiropas Bauhaus mērogs ir globāls. Tas pasaulei ir vajadzīgs kā domāšanas veids, kā apzināti veidot dzīves telpu, lai pasaule un tās nākotne būtu ilgtspējīga, skaista un iekļaujoša, kas ir trīs galvenie šīs iniciatīvas pamatprincipi.” Savukārt Jānis Ķīnasts, pilsētvides plānotājs un dizaineris, Jaunā Eiropas Bauhaus finālists un vēstnieks, norādīja, ka JEB ir transformācija, kas norisinās tieši mācoties. “Šī iniciatīva iedod dvēseli ES Zaļajam kursam”, tā Irēna Emīlia Švilpe, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomniece. Svarīgi apzināties, ka JEB nav atsevišķs ES finanšu instruments, bet gan iniciatīva, kas darbojas kā lietussargs jau esošajiem politikas instrumentiem, un, kā jebkura ES iniciatīva un regulējumi, ir saistoša tās dalībvalstīm caur nacionālajām politikām. Kā norādīja Evija Taurene, Cēsu novada attīstības pārvaldes teritorijas plānošanas un stratēģiskās attīstības nodaļas vadītāja, tieši pašvaldības ir tā vieta, kur politikas piezemējas praktiskā līmenī, sasniedz sabiedrību. Tāpēc būtiski ir nemitīgi runāt sabiedrībā par vērtībām, iesaistīt sabiedrību, izteikt viedokli. I.E. Švilpe uzsvēra, ka Eiropas iedzīvotāju diskusijās par Eiropas nākotni tieši Zaļais kurss bija viena no visvairāk komentētākajām tēmām, atspoguļojot sabiedrības interesi par to. JEB pamatprincipi kā vadmotīvs dzīves telpas veidošanai jau šobrīd daudzviet tiek aktīvi pielietoti. Tieši Cēsīs ir īstenoti vairāki labie JEB piemēri. Tā ir gan Jāņa Ķīnasta un viņa domubiedru veidotā āra klase “Jume”, kas tika atzinīgi novērtēta, iegūstot prestižā JEB konkursa fināla balvu, gan arī Cēsu radošais un digitālais kvartāls “Rainis”. “Plānošanas jautājumos, ko risinām ikdienā, piemēram, jaunās teritorijas plānojuma izstrādē, jau šobrīd iepludinām atsauces uz Jauno Eiropas Bauhaus. Šī iniciatīva ir perfekts veids, kā skaidrāk runāt par mūsu vērtībām, paužot tās sabiedrībai,” norāda E.Taurene. Tomēr JEB īstenošana publiskajā sektorā ir gana izaicinoša. Kā būtiskākais no izaicinājumiem ir tieši zemākās cenas izvēles nosacījums iepirkumos, ko nosaka Publisko iepirkumu likums. Ir jāmeklē risinājumi, kā veiksmīgāk spēt iekļaut aprites un ilgtspējas principus projektēšanas un būvniecības darba uzdevumos, kā kaut nelielus pasūtījumus saistībā ar dzīves telpas uzlabošanu padarīt ilgtspējīgākus. Šobrīd tas ir ļoti sarežģīti, piemēram, telpu aprīkošana ar lietotām mēbelēm ir praktiski neiespējama, tāpat kā būvniecības materiālu atlikumu izmantošana tālākai būvniecībai vai remontdarbiem. Un arī sabiedrībā pastāv uzskats, ka ilgtspējīgais īstermiņā vienmēr ir dārgāks, tāpēc nepieciešams liels darbs pie vērtību skaidrošanas. Par vērtībām runājot ar plašāku sabiedrību, vislabāk darbojas pilināšanas metode – ilgstošs un pacietīgs darbs, lai sarunu ceļā laika gaitā savas vērtības ieviestu plašāka mēroga sabiedrībā, veidojot diskusijas un izmantojot domu apmaiņas platformas. Lai pašvaldības veiksmīgāk savās darbībās varētu īstenot JEB, tās ir aicinātas izmantot dažāda veida atbalstu:
Diskusijas noslēgumā dalībnieki vienojās, ka viena no lielākajām nepieciešamībām šobrīd ir mācīties, izzināt un informēt sabiedrību, lai, kopīgi sadarbojoties zinātniekiem, arhitektiem, pilsētu plānotājiem, iedzīvotājiem un citām ieinteresētajām pusēm, veicinātu JEB ienākšanu ikkatrā pilsētā un cilvēkā. “Jaunā Eiropas Bauhaus domāšanai jāsākas jau bērnudārzā, kur bērni no klucīšiem veido nākotnes pilsētas,” tā Dace Melbārde. Konferenci “Improvizācija inovācijai” organizē Vidzemes plānošanas reģions projekta “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” un projekta “EUROPE DIRECT Vidzeme” aktivitāšu ietvaros. Projekts “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” tiek īstenots Vietējās attīstības, nabadzības mazināšanas un kultūras sadarbības programmā, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus. Projektu “EUROPE DIRECT Vidzeme” finansiāli atbalsta Eiropas Komisija. EUROPE DIRECT Vidzeme galvenais uzdevums ir sniegt Vidzemes iedzīvotājiem savlaicīgu un objektīvu informāciju par nozīmīgākajām aktualitātēm Eiropā, kā arī rosināt iedzīvotāju diskusijas par Eiropas nākotni. Kontaktinformācija saziņai: Maija Rieksta, EUROPE DIRECT Vidzeme vadītāja, e-pasts: maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv vai eiropassavieniba PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv
Stratēģijas izstrādes gaitā ir svarīgi uzzināt Vidzemes plānošanas reģionā strādājošo uzņēmēju, iestāžu un biedrību viedokli, kā arī iedzīvotāju skatījumu uz investīcijām nākotnē. Tāpēc aicinām piedalīties fokusa grupu diskusijās viedās specializācijas jomās.
Visām diskusijām varēs pieslēgties, izmantojot saiti: Meeting ID: 817 5767 6883 Stratēģijā būs noteiktas 14 prioritārās investīciju piesaistes teritorijas, 2 katrā no prioritārajām viedās specializācijas jomām:
Diskusiju gaitā stratēģijas izstrādātājs centīsies rast atbildes uz šādiem un līdzīgiem jautājumiem:
Diskusijai reģistrēties aicinām šeit: https://www.visidati.lv/aptauja/1967426937/ Papildus informāciju var gūt, sazinoties ar pētnieci Ivetu Reinholdi, iveta.reinholde PIE gmail PUNKTS com vai, zvanot pa tālruni 29127742. _____________________________________ “Vietējo un ārvalstu investīciju piesaistes stratēģija Vidzemes plānošanas reģiona viedās specializācijas jomām” izstrāde tiek īstenota Vidzemes plānošanas reģions projekta “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” aktivitāšu ietvaros. Projekts “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” tiek īstenots Vietējās attīstības, nabadzības mazināšanas un kultūras sadarbības programmā, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus. Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai!
“Negaidītais sākas ar pārsteigumu un beidzas ar risinājumu,” tā Aija Iesalniece, uzņēmuma „Runas rāmis” dibinātāja un vadītāja, pielietojamās improvizācijas trenere un ieviesēja Latvijā, grāmatas “Improvizē savai izaugsmei” autore, stāstot par to, ka improvizācijā mēs svinam kļūdas. Vidzemes Inovāciju nedēļas konference “Improvizācija inovācijai” gan nebija negaidīts notikums, gluži pretēji – jau piekto gadu tas ir gaidīts pasākums visiem, kam aktuāla inovāciju attīstīšana un ieviešana uzņēmējdarbībā, zinātnē, organizāciju kultūrā un citur. Šogad par Inovāciju nedēļas līdz ar to arī konferences virstēmu tika izvēlēta improvizācija kā atbalstoša metode jaunu risinājumu meklējumos, kuras pārzināšana īpaši noder neparedzamos un mainīgos apstākļos, kuri mūsdienās kļuvuši par ikdienu.
Ingus Augstkalns, “Aerodium Technologies” un “CUBE Systems” grupas uzņēmumu līdzdibinātājs uzsvēra, ka radošs var būt katrs turklāt atšķirīgo un ierobežojošo var uztvert kā priekšrocību, ko izmantot savā labā – savas idejas pilnveidošanai un izmēģināšanai praksē. No skatuves dzirdēto pieredzi visprecīzāk raksturo vārdi – mērķtiecīga spēlēšanās ar vēju, kuras pamatā ir spēja būt radošam un neatlaidīgam.
Lai diskutētu par inovācijas izaicinājumiem Latvijā, uz konferences skatuves satikās augsta līmeņa eksperti: Eiropas Parlamenta deputāte Dace Melbārde, Irēna Emīlia Švilpe, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomniece, Jānis Ķīnasts, pilsētvides plānotājs un dizainers, Jaunā Eiropas Bauhaus balvas finālists un vēstnieks un Evija Taurene, Cēsu novada attīstības pārvaldes teritorijas plānošanas un stratēģiskās attīstības nodaļas vadītāja. Šoreiz par izaicinājumiem tika runāts caur ilgtspējīgas un apritīgas būvniecības prizmu, apskatot, kā Jaunais Eiropas Bauhaus un citas iniciatīvas var palīdzēt īstenot Eiropas Savienības Zaļā kursa un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus reģionālā līmenī. Diskusiju vadīja Gunita Ķiesnere, Vidzemes Augstskolas programmas "Ilgtspējīgu ēku būvniecība" direktore.
Ar apgalvojumu, ka “zināšanas dod drosmi un pārliecību par to, ka tiek pieņemti pareizie lēmumi” konferenci turpināja Ieva Siliņa, Ekonomikas ministres padomniece inovāciju un digitalizācijas jautājumos. No viņas auditorija arī saņēma praktiskus ieteikumus “radošuma muskuļa” trenēšanai ikdienā un padomus par to, kur atrast improvizēšanai noderīgus rīkus.
To, ka improvizēt var arī jomās, kurās nepieciešama skrupuloza plānošana un precīzi aprēķini, apliecināja Ogres Centrālās bibliotēkas (OCB) projekta īstenošanas stāsts, kuru auditorija uzklausīja ar lielu ieinteresētību. Par OCB celtniecību, sākot no idejas līdz pat nu jau iedzīvotāju ļoti iecienītai sabiedriskai ēkai pastāstīja Rūdis Rubenis, arhitekts RDPAD Rīgas pilsētas arhitekta dienestā, Jaunā Eiropas Bauhaus projekta Desire koordinators Rīgā un Edgars Asars, Ogres novada pašvaldības projektu vadītājs. Šī projekta īstenošanai ir vairāki veiksmes pīlāri, no kuriem divi – sadarbība un iedzīvotāju iesaiste, tādejādi uzzinot ēkas potenciālo lietotāju vajadzības un intereses. Tieši caur iedzīvotāju iesaisti, OCB ieguva papildus funkcijas, jo dialoga ar bibliotēkas darbiniekiem un iedzīvotājiem laikā uzzinātais projekta īstenotājus iedvesmoja izveidot atsevišķi un akustiski nodalītu zonu mazuļiem, ar papildus blakus telpu mazuļu aprūpei; pēc bērnu skicēm iekārtotu atpūtas telpu ar klinšu kāpšanas sienu; īpašu dzimtsarakstu nodaļu ēkas otrajā stāvā un privātās lasīšanas kabīnes ar platām palodzēm un no pārējās telpa atdalošiem aizkariem. OCB būvniecības kontekstā Ogres novada pašvaldību pavisam droši var uzlūkot kā labo piemēru Latvijā valsts pārvaldē ilgtspējīgu ēku būvniecībā izmantojot vietējos būvmateriālus un zināšanas.
Kā šīs konferences pēdējā, bet ne mazāk iedvesmojoša tika aplūkota drosmes tēma. “Drosmes runu” teica Inese Suija-Markova, Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece, Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja vietniece, inovāciju vadības un radošuma konsultante. Inese Suija-Markova uzsvēra to, ka inovācija ir pragmatiska risku analīze un visiem klātesošajiem novēlēja pietiekami daudz drosmes sākt, uzņēmību turpināt, pie kļūdām nepadoties, bet no tām mācīties un, nokļūstot sasniegumu virsotnē, spēt to izbaudīt. Noslēgumā konferences moderators Matijs Babris vienā teikumā ietērpa konferences esenci: “Inovācija ir datos un zinātnē balstīta drosme improvizēt.” “Jā, un”* tiekamies atkal nākamgad!
* ”Jā, un” ir viens no pielietojamās improvizācijas pamatlikumiem. Tas nozīmē, ka ikviens piedāvājums (notikums, kas ar tevi notiek) ir jāpieņem pilnībā un tad tam jāliek klāt kaut kas no sevis, lai to virzītu uz priekšu. Vārdu savienojums “jā, un” rada vairāk iespēju un labāku sadarbību. Aija Iesalniece grāmatā “Improvizē savai izaugsmei”. _____________________________________ Konferenci “Improvizācija inovācijai” organizē Vidzemes plānošanas reģions projekta “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” un projekta “EUROPE DIRECT Vidzeme” aktivitāšu ietvaros. Projekts “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” tiek īstenots Vietējās attīstības, nabadzības mazināšanas un kultūras sadarbības programmā, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus. Projektu “EUROPE DIRECT Vidzeme” finansiāli atbalsta Eiropas Komisija. EUROPE DIRECT Vidzeme galvenais uzdevums ir sniegt Vidzemes iedzīvotājiem savlaicīgu un objektīvu informāciju par nozīmīgākajām aktualitātēm Eiropā, kā arī rosināt iedzīvotāju diskusijas par Eiropas nākotni. Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai! Informāciju sagatavoja: Sabīne Mieze, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, sabine.mieze PIE vidzeme PUNKTS lv, 29475722
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Šogad Vidzemes Inovāciju nedēļā no 20. februāra līdz 24. februārim interesenti aicināti apmeklēt vairāk nekā 20 pasākumus visā Vidzemē un arī ārpus tās robežām. Pasākumu formāts ir ļoti daudzveidīgs, paredzēts dažādām mērķauditorijām un dažādiem ambīciju apmēriem. Apmeklētājus aicina uz semināriem, darbnīcām, konsultācijām, hakatoniem, tīklošanās pasākumiem, izstādēm un iedvesmas stāstu pēcpusdienām, atbalsta programmu atklāšanas pasākumiem un atvērtajām durvju dienām. Lielākā daļa pasākumu notiks klātienē, daļai varēs pieslēgties arī attālināti.
Vidzemes plānošanas reģions un Latvijas Lauku forums Vidzemes pašvaldībās februārī organizē “apaļā galda” diskusijas par zaļo publisko pārtikas iepirkumu (ZPI). Uz sarunām tiek aicināti pašvaldību iepirkuma speciālisti, zemnieki, izglītības iestāžu ēdinātāji un skolu pilnvarotie, vietējo rīcības grupu pārstāvji un nozarē iesaistītie. Tikšanās ir labs veids, lai diskutētu par ZPI. Ar to tiek veicinātas īsās piegādes ķēdes, tiek sniegts atbalsts vietējiem zemniekiem un pārtikas produktu ražotājiem, skolēnu un bērnu maltītē ir vairāk vietējo augļu, dārzeņu un pārtikas produktu. Pirmās "apaļā galda" diskusijas aizvadītas Siguldā pagājušā gada novembrī un Smiltenē š.g. 3. februārī. Nākamie domu apmaiņas pasākumi plānoti Bīriņu pilī (Limbažu novadā) 10. februārī un Ērgļos 17. februārī. 
Šobrīd spēja improvizēt kļuvusi nozīmīgāka nekā jebkad agrāk. Tā ir ne tikai prasme, ko attīstīt un trenēt praksē, bet arī metode un domāšanas veids. Improvizācija nav paļaušanās uz veiksmi vai bezgalīgs radošums – tas ir plānots un vadīts process, lai meklētu jaunus risinājumus neparedzamās situācijās.
Otrdien, 21. februārī, plkst. 15.00 Vidzemes plānošanas reģions (VPR) un Latgales plānošanas reģions (LPR) aicina remigrantus un citus interesentus uz tiešsaistes diskusiju “VAI REMIGRĀCIJA = INOVĀCIJA?”. Pasākums notiks Vidzemes Inovāciju nedēļas 2023 ietvarā. Tajā piedalīsies arī Ārlietu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju pilnvarotie, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvji, plānošanas reģionu remigrācijas koordinatori, remigranti-uzņēmēji un jomas pētnieki. Diskusijas laikā tiks meklēta atbilde uz jautājumu - vai inovatīvu risinājumu ieviešana veicina atgriešanos Latvijas reģionos. 
Ceturtdien, 23. februārī Valmierā (Tērbatas ielā 10, Vidzemes Augstskolas telpās) notiks seminārs par uzņēmumu digitalizācijas iespējām, pieejamo konsultatīvo un finanšu atbalstu aktivitāšu realizēšanai, t.sk. par atbalsta iespējām uzņēmējdarbības attīstībai kopumā. 
Santa Zvirbule, ķīniešu valodas un Ķīnas kultūras zinātāja, piecpadsmit gadus dzīvoja ārpus Latvijas - Ķīnā un Meksikā. Pirms diviem gadiem, “kovidlaikā”, viņa kopā ar ģimeni atgriezās savā dzimtajā pilsētā - Cēsīs. Šobrīd Santa māca ķīniešu valodu tiešsaistē, ir spāņu valodas un kultūras pamatu skolotāja Cēsu Jaunajā skolā, piedāvā arī skolas bērniem apgūt ķīniešu valodu fakultatīvi. Viņu atgriezties mājās mudināja sajūta, ka meita sāk zaudēt latviešu valodu un kultūru – ir vairāk meksikāniska kā latviska.
Apvienojot ministriju, pašvaldību pārstāvjus un politiķus, kā arī sociālo pakalpojumu sniedzējus, Vidzemes plānošanas reģions pasākumā “Zīmējam nākotni” janvāra izskaņā aizsāka plaša mēroga diskusiju par deinstitucionalizācijas (DI) procesa attīstību pašvaldībās, beidzoties Eiropas savienības (ES) fondu finansējumam 2023. gadā. Šobrīd oficiālā vēstulē Vidzemes plānošanas reģions rosina atbildīgās ministrijas pēc iespējas ātrāk uzsākt darbu pie sociālo pakalpojumu finansēšanas modeļa izstrādes, kā arī paredzēt valsts budžeta līdzekļus sociālo pakalpojumu līdzfinansēšanai.
Šogad noslēdzas būtisks sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu izveides un ieviešanas jeb DI procesa posms, kā ietvaros kopš 2016. gada pašvaldībās izveidota apjomīga pakalpojumu infrastruktūra cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Šo gadu gaitā izdevumi par pakalpojumu sniegšanu kompensēti no ES fondu līdzekļiem, savukārt, sākot jau ar 2023. gada nogali, pašvaldībām būs jāparedz būtiski līdzekļi šo DI procesa ietvaros izveidoto sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu nodrošināšanas izmaksu segšanai. DI procesam uzsākoties, pašvaldības uzņēmās saistības pakalpojumu nodrošināšanai nākotnē, bet šobrīd pasaules notikumu dēļ šīs saistības pieaugušas pat trīskārtīgi (t.i. - algu pieaugums, resursu cenu pieaugums u.c.).
Tāpat Vidzemes plānošanas reģions aicina rast risinājumu iespējā realizēt specializētajās darbnīcās saražoto produkciju, kā arī stiprināt sadarbību starp Veselības ministriju un Labklājības ministriju, lai sekmētu deinstitucionalizācijas procesa ilgtspēju, īpaši attiecībā uz veselības aprūpes un medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamības un apmaksas kārtību. 
Pagājušā gada decembrī Vidzemes plānošanas reģions (VPR) ceturto gadu pēc kārtas izsludināja aptauju, lai noskaidrotu vidzemnieku viedokli par to, kādām kultūras jomām šogad būtu jāsaņem finansējums Vidzemes kultūras programmas ietvaros. 
Izaicini sevi un draugus, pārbaudot savas zināšanas par Eiropas kultūras vēstures un mantojuma jautājumiem, izmantojot CoolSkillsApp viktorīnu. Ar CoolSkillsApp funkcionalitāti un saturu varēs iepazīties Vidzemes inovāciju nedēļas ietvaros, 20.februārī, RTU Cēsu filiāles organizētajā pasākumā “Inovācija tehnoloģijās”.
Vidzemes Inovāciju nedēļas konferencē “Improvizācija inovācijai” satikās augsta līmeņa eksperti, lai diskutētu par inovācijas izaicinājumiem Latvijā. Šoreiz par tiem runāts caur ilgtspējīgas/apritīgas būvniecības prizmu, apskatot, kā Jaunais Eiropas Bauhaus (JEB) un citas iniciatīvas var palīdzēt īstenot Eiropas Savienības (ES) Zaļā kursa un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus reģionālā līmenī.
Vidzemes plānošanas reģions ir noslēdzis līgumu ar SIA “Kemers Business and Law Company” par “Vietējo un ārvalstu investīciju piesaistes stratēģija Vidzemes plānošanas reģiona viedās specializācijas jomām” izstrādi.
Aizvadītajā Vidzemes Inovāciju nedēļas 2023 laikā viens no apmeklētajiem pasākumiem bija Vidzemes plānošanas reģiona organizētā konference “Improvizācija inovācijai”, kas 22. februārī visas dienas garumā norisinājās Līgatnē. Konferencē uzstājās 11 eksperti, un to apmeklēja teju 100 dalībnieki – uzņēmēji no visdažādākajām nozarēm, augstskolu un zinātnes institūciju, kā arī valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvji.
