.png)
|
Arhīva kalendārs
Akcijas dalībniekiem ceļojuma plānotājā www.viahanseatica.info/lv jāizveido savs individuāls ceļojuma maršruts, tajā iekļaujot vismaz piecus tūrisma objektus, turklāt vismaz divām pieturvietām jābūt atlasītām no Via Hanseatica mājaslapas sadaļas “Izgaršo”. Viesojoties izvēlētajos tūrisma objektos, dalībniekiem jāuzņem fotogrāfijas, tās jāievieto savā sociālā tīkla Facebook vai Instagram kontā, pievienojot tēmturi #ViaHanseatica. Saite ar izveidoto ierakstu, kā arī ceļojuma plānotājā izveidotā maršruta saite jānosūta uz e-pastu via.hanseatica PIE gmail PUNKTS com. Ceļošanas akcijas noteikumi pieejami tūrisma maršruta Via Hanseatica Facebook kontā (www.facebook.com/ViaHanseaticaLatvija) un augstākminēto pašvaldību tūrisma interneta vietnēs. Akcijas nolikums pieejams https://ieej.lv/Wz5eC. Akcijas noslēgums plānots 31. oktobrī, savukārt, uzvarētāju izloze norisināsies 5. novembrī. Dalībnieki, kuri būs izpildījuši visus akcijas noteikumus, piedalīsies balvu izlozē. Trīs uzvarētāji izlozes kārtā saņems konkursa galveno balvu – dāvanu kartes 200 eiro vērtībā ceļojuma iegādei tūrisma aģentūrā “Impro ceļojumi”. Balvu ieguvēji tiks paziņoti 2019. gada 5. novembrī tiešsaistē Via Hanseatica Instagram un Facebook kontos. Lai vienotos par balvu saņemšanu, ar uzvarētājiem sazināsimies e-pastā. Balvas būs iespējams saņemt laika posmā no 2019. gada 6. novembra līdz 2019. gada 31. decembrim. Ceļošanas akciju organizē Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Amatas, Beverīnas, Burtnieku, Cēsu, Kocēnu, Pārgaujas, Raunas, Strenču novadu un Valmieras pilsētas pašvaldībām. Aicinām Jūs piedalīties ceļošanas akcijā “Kļūsti par Via Hanseatica ekspertu!” – ceļot, fotografēt, garšīgi paēst un laimēt ceļojumu! Via Hanseatica ir pārrobežu tūrisma maršruts, kas savieno vairāku valstu pilsētas – Sanktpēterburgu, Narvu un Ivangorodu, Tartu, Valku un Valgu, Valmieru un Siguldu. 580 km garais ceļš starp Rīgu un Sanktpēterburgu aicina ceļot vienatnē, kopā ar draugiem vai ģimeni, sekojot savām interesēm un vaļaspriekiem – dabas vērošanai, piedzīvojumu meklēšanai vai kultūras baudīšanai. Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, akcijas “Kļūsti par Via Hanseatica ekspertu!” organizatore, tālr. 25865495, e-pasts: via.hanseatica PIE gmail PUNKTS com.
Iepirkuma procedūras rezultātā nolīgtais būvuzņēmējs SIA “Warss+” veiks ēkas fasādes atjaunošanu, lietus ūdens novadīšanas sistēmas izbūves darbus, iekštelpu piemērošanu ekspozīcijas un baznīcas funkciju nodrošināšanai, kāpņu uz baznīcas torni restaurāciju un baznīcas torņa pielāgošanu apskates funkcijai. Projekta ietvaros paredzēts veikt iekštelpu pārkrāsošanu, grīdas izbūvi, maksimāli saglabājot esošos grīdas dēļus, ugunsdzēsības signalizācijas un zibens aizsardzības sistēmas izbūvi, kā arī jaunas elektroinstalācijas izbūvi. Baznīcas ēkā tiks veikta logu nomaiņa – pagājušā gadsimta otrajā pusē ievietotos logus nomainīs jauni, energoefektīvi logi, kuru arhitektoniskais izpildījums būs maksimāli pietuvināts vēsturiskajiem baznīcas logiem, kādi tajā bija 1739. gadā. Tehniskajā projektā iekļauta torņa jumta seguma nomaiņa, zibensaizsardzības sistēmas atjaunošana, automašīnu stāvlaukuma izbūve 550 m2 platībā. Finanšu resursu ierobežotās pieejamības dēļ automašīnu stāvlaukuma pamatni veidos grants segums, izmantojot atbilstošu minerālmaisījumu, savukārt baznīcas ieejas ietves segumā tiks izmantoti granītakmeņi. Tehnisko projektu izstrādāja arhitekts Mikus Lejnieks (SIA “Lejnieku projektēšanas birojs”), kas īpašu vērību pievērsis baznīcas īpašo vērtību restaurācijai – vēsturiskajiem soliem un 1836. gadā darinātajām durvīm. Tāpat īpaši saudzīgu attieksmi prasa 1739. gadā ieklātais akmens plākšņu segums pie baznīcas ieejas, kas savu funkciju pilda jau 280 gadus. Tāpat uzmanība tiks pievērsta blakus esošajam vēsturiskajam koka namiņam, kurā plānots izvietot brīvdabas ekspozīciju, kas būs veltīta Rubenes draudzē visilgāk kalpojušam mācītājam Kristofam Harderam (1772 – 1817), kurš rakstīja, tulkoja un izdeva grāmatas ar mērķi izglītot latviešu zemniekus. Kristofs Harders 1795. gadā izdeva pirmo pavārgrāmatu latviešu valodā. Hardera izdotajos, populārajos "Vidzemes kalendāros" tika publicēti arī paša mācītāja izdomātie vīriešu un sieviešu vārdi. Kopējā būvdarbu līguma summa, kas noslēgta ar SIA “Warss+”, ir 254 313, 40 eiro, no kuriem 85% ir Eiropas Savienības Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums. Būvuzraudzību veic vaidavietis Arnis Urbāns, kura atalgojuma lielāko daļu veido viņa brīvprātīgais darbs, atbalstot Rubenes baznīcas atjaunošanu. Galvenais projekta uzdevums ir saglabāt ēkas funkcionalitāti, vienlaikus paredzot iespēju nodrošināt baznīcas telpu diennakts pieejamību un kultūrvēsturiskās ekspozīcijas apskati, īpaši izceļot Rubenes baznīcu kā Valsts nozīmes arhitektūras pieminekli ar tam piederošajām kultūrvēsturiskajām vērtībām. Piemēram, baznīcas vecākā daļa ir altārtelpa, kas savu unikālo un vēsturisko šarmu un noslēpumus saglabājusi no 13. gadsimta līdz mūsdienām. 1739. gadā altārtelpai piebūvēta draudzes telpa, barokālais tornis un ģērbkambaris ziemeļu fasādē ir ticis pārbūvēts 1836. gadā , kas savu izveidoto apjomu, tāpat kā ieejas portiks, saglabājis līdz šodienai. Savukārt virs galvenās ieejas no 1740. gada ir saglabājies akmenī kaltais Cimmermaņa ģerbonis. Vēl viena projekta sadaļa ir interaktīvas ekspozīcijas “Pa Hronikas pēdām” izveidošana, kas vēstīs par būtiskiem kultūrvēstures notikumiem ne tikai vietējā mērogā, bet arī kontekstā ar norisēm Latvijas un Igaunijas teritorijās. Vēsturisko materiālu izpētē, apkopošanā un ekspozīcijas satura izstrādē piesaistīta zinoša ekspertu un profesionāļu komanda. Rubenes evaņģēliski luteriskās baznīcas fasādes, interjera, iekārtas priekšmetu un liturģisko trauku apkopojumu un vēsturisko aprakstu gatavo Jānis Kalnačs (Dr.art. Vidzemes Augstskolas profesors), savukārt ekspozīcijas saturisko daļu – vēstures eksperts Gundars Plešs. Ekspozīcijas tehniskos risinājumus 3D modulācijas veidā sagatavos un uzstādīs SIA “DdStudio”. Projekta “Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos” mērķis ir saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus. Projekta vadošais partneris ir Siguldas novada dome, partneri – Rubenes evaņģēliski luteriskā draudze, Cēsu, Amatas, Valkas un Pārgaujas novadu pašvaldības, Valmieras pilsētas pašvaldība, Cēsu Svētā Jāņa Evaņģēliski luteriskā draudze un Valmieras Svētā Sīmaņa Evaņģēliski luteriskā draudze. Projekta kopējās izmaksas visiem partneriem plānotas 9 385 265,75 eiro apmērā, no tiem ERAF finansējums ir 5 634 000 eiro un valsts budžeta līdzfinansējums ir 262 437,47 eiro. ERAF finansējums Rubenes evaņģēliski luteriskās draudzes aktivitātēm ir 237 677,00 eiro, tajā skaitā Kocēnu novada domes priekšfinansējums snieguma rezerves nodrošināšanai – 14 498,30 eiro un Rubenes evaņģēliski luteriskās draudzes līdzfinansējums – 41 943,00 eiro.
Informāciju sagatavoja: Elīna Upīte
Visvairāk Vijai kārojās medus. Krustmāte ielika glāzes lieluma burciņā medu un iedeva rokā karotīti, lai bērns ir mierīgs un iet istabā. Tā gribējās abām māsiņām parunāties. Zelma un Terēze – vecākā un jaunākā māsa. Vija tikmēr svarīgiem solīšiem mēroja istabu no viena gala līdz otram un atkal atpakaļ. Kamēr trauciņš tukšs. Vakars pienāca pavisam bēdīgs. Bērnam cēlās temperatūra, nelaba dūša… Kas vairs par svētku priekiem? – Otrā dienā pret vakaru tomēr viss laimīgi beidzās. Atlika gaidīt nākošos svētkus. (Vija Poļaka – Rikveile, dzimusi 1928.gadā)
Stāstniece Vija Poļaka. Šis ir tikai neliels stāsts no projekta “Stāstu talka” ietvaros iegūtajiem stāstiem un atmiņām. Projekts aizsākās maijā, kad Gulbenes novada bibliotēkā viesojās stāstniece Agita Lapsa no Valmieras bibliotēkas – klausījāmies stāstus, stāstījām paši, uzzinājām, kā sagatavoties un veikt interviju. Visu vasaru tika vākti stāsti – novada iedzīvotāji dalījās savos atmiņu stāstos par bērnības gaitām – par savu vārdu, par to, kur dzīvojis, kur skolā gājis, kādus darbus darījis. Bērni un jaunieši, iztaujājot savus vecvecākus un vecākus, uzzināja daudz jauna par savas ģimenes dzīvi un gaitām agrāk. Stāsti “nākuši” no dažādām novada vietām – Litenes, Druvienas, Rankas, Tirzas, Stariem, Daukstēm, Galgauskas, Stradiem, Lizuma, Gulbenes. Kaut arī cilvēki dzīvojuši līdzīgos apstākļos, ikviens stāsts ir unikāls, katram stāstniekam ir sava pieredze, savi piedzīvojumi, savs skatījums uz dzīvi. Daļa iegūto stāstu tiks publicēti Gulbenes novada bibliotēkas mājas lapā. Kopīgi ieklausīsimies stāstos 24.oktobrī, kad stāstnieki un stāstu vācēji tiks aicināti uz projekta “Stāstu talka” Noslēguma pasākumu Gulbenes novada bibliotēkā. Pasākumā klausīsimies stāstos, ar priekšlasījumu par bērnu un jauniešu iesaistīšanu stāstīšanas tradīciju pārmantošanā un radošas pašizpausmes veicināšanā, izmantojot stāstu stāstīšanu, uzstāsies Latvijas stāstnieku asociācijas valdes locekle Māra Mellēna, kura izteiks arī savas domas un ieteikumus par iesniegtajiem stāstiem. Par muzikālo noskaņu gādās dziedošā Vītolu ģimene no Druvienas. Stāstīšana ir nebeidzams process – arī tad, kad projekts būs noslēdzies, aicināsim joprojām dalīties savos atmiņu stāstos – atnākot uz Gulbenes novada bibliotēku pastāstīt savu dzīvesstāstu, atnesot sen rakstītas dienasgrāmatas, atmiņu klades vai citus pierakstus. Projekts atbalstīts Vidzemes plānošanas reģiona izsludinātajā kultūras projektu konkursā “Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā Vidzemes kultūras programma 2019”. Informāciju sagatavojusi: Inese Kalēja, Gulbenes novada bibliotēkas Novadpētniecības un humanitāro zinātņu lasītavas galvenā bibliotekāre.
Jaunie uzņēmēji – Oskars un Elvijs – Latvijā atgriezās vairāk kā pirms gada. Būtisks stimuls biznesa uzsākšanai bija dalība Vidzemes plānošanas reģiona uzņēmējdarbības atbalsta grantu konkursā “Atgriešanās atbalsts”, kur viņi ieguva līdzfinansējumu autotransporta servisa izveidei.
Abi ilgu laiku dzīvojuši katrs savā valstī – Oskars 9 gadus dzīvojis Beļģijā, savukārt Elvijs 10 gadus mājojis Īrijā. Pazīstami bijuši jau pirms aizbraukšanas, proti, abi iepazinušies divdesmit gadu vecumā un sapratuši, ka viņus vieno kopīga interese par automašīnām, kas tagad transformējusies kopīgā biznesā. Aizbrauca uz mēnesi, atgriezās pēc 9 gadiem Aizbraukt no Latvijas uz tik ilgu laiku neviens no viņiem nebija plānojis. Oskars stāsta, ka sākotnēji uz Beļģiju aizbrauca uz mēnesi ciemos pie brāļa, kurš brauca motokrosā ar blaķeni – bija kantētājs blakus braucējam, kurš, savukārt, strādāja lielā transporta kompānijā jau paaudžu paaudzēs. Brālis Oskaram deva iespēju pastrādāt garāžā, kā pirmo uzdevumu lūdzot nokrāsot mašīnas detaļu, kam sekoja jauni pienākumi. Takā Latvijā tai laikā bija ekonomiskā krīze, tika pieņemts lēmums palikt. “Dzīve tā iekārtojās, ka plānotā mēneša vietā atgriezos tikai pēc 9 gadiem,” stāsta Oskars, kurš visus šos gadus strādāja lielajā transporta kompānijā “Hendrickx & Zonen”. Vienam no darbiniekiem aizejot pensijā, viņam tika piedāvāts jauns darbs – krāsot smagās mašīnas. “Toreiz paskatījos uz to mašīnu, tā bija griestu augstumā. Pārliecības, ka to varu izdarīt, nebija. Tomēr teicu, ka mēģināšu, jo man nebija ko zaudēt,” atceras Oskars. “Sākumā deva vecākas mašīnas, bet gada laikā jau krāsoju pilnīgi jaunas mašīnas. Paralēli apprecējos, piedzima bērns. Kad mazais pieteicās, sieva aizbrauca atpakaļ uz Latviju. Nopirku Latvijā dzīvokli un bija skaidrs, ka pienāks diena, kad atgriezīšos, tas bija tikai laika jautājums.” Lai gan Oskars jau gadiem runāja par braukšanu atpakaļ, Elvijs, kurš teica, ka atpakaļ nebrauks, jo viss ir labi tāpat, atgriezās Latvijā ātrāk un iedvesmoja atgriezties arī Oskaru. “Es jau piecus gadus braucu atpakaļ,” smejas Oskars. “Beļģijā man bija Latvijas televīzija, sekoju līdzi aktualitātēm, skatījos ziņas. Es esmu patriots. Nemaz negribēju braukt prom no Latvijas, bet Beļģijā redzēju iespējas sevi pilnveidot un arī nopelnīt.” Savukārt Elvijs uz Īriju sākotnēji braucis pie sievas krustmātes un strādāja dažādus gadījuma darbus, līdz brīdim, kad ar draugu dabūja garāžu, kur varēja sākt darboties ar auto virsbūvju remontu. Īrijā viņš dzīvoja kopā ar sievu un plānoja tur palikt vēl 3 gadus pēc kāzām, taču apstākļi sakārtojās savādāk – “pēc kāzām, atbraucot no ceļojuma, saņēmām vēstuli, ka sešdesmit dienu laikā ir jāizvācas, jo māju pārdod. Reģionā, kurā dzīvojām, ir milzīgas problēmas ar mājokļa atrašanu, tādēļ teicu sievai, ka braucam mājās. Tas viss notika ļoti pēkšņi un neplānoti.” Ir jāiet un jādara Elvijs stāsta, ka gan viņa tēvs, gan audžu tēvs šajā jomā ir darbojušies vairāk kā 20 gadus, tādēļ pieļauj iespējamību, ka arī tas atstājis uz viņu iespaidu un no tā iedzimusi interese par automašīnām. “Tas, ka darbs pašam patika un sanāca, bija viens no iemesliem, kādēļ bija skaidrs, ka, atbraucot atpakaļ uz Latviju, neiesim strādāt pie kāda cita, bet paši veidosim savu uzņēmumu.” Arī Oskars piekrīt, ka bija jau skaidrs, ka neies pie kāda garāžā strādāt, bet vēlēsies veidot kaut ko savu.
Atgriežoties Latvijā un sākot jau konkrētāk domāt par savu biznesu, viens no pirmajiem izaicinājumiem bija telpu atrašana – ātri sapratuši, ka paši tās nevar atrast, abi domubiedri gāja uz Cēsu domi pēc palīdzības. Domes darbinieki aizsūtīja pie Remigrācijas koordinatores Vidzemes plānošanas reģionā Ijas Grozas, kura, savukārt, izstāstīja par grantu konkursu. “Viss ļoti veiksmīgi sakrita – bijām tikko atgriezušies un tieši tai gadā tika rīkots pirmais pilotprojekts šim uzņēmēju atbalstam”, stāsta Elvijs. Uzsākot pieteikšanās procesu, jaunie uzņēmēji saskarās ar vairākām problēmām un jau apdomāja iespēju padoties un konkursā nepiedalīties, taču Ija neesot ļāvusi padoties. “Ija teica, ka redz, ka mums ir pareizā domāšana, ir jāiet un jādara. Neļāva mums nolaist rokas. Tā arī izcīnījāmies, bija jāstaigā no vienas iestādes uz otru. Un finālā veiksmīgi tikām pie atbalsta.” Uzsākot savu biznesu, ir jābūt gatavam uz visu Vērtējot šādu konkursu un projektu nozīmi, abi piekrīt, ka tādi ir nepieciešami, lai gan iegūstamās summas parasti nenodrošina visu nepieciešamo finansējumu, bet kalpo kā līdzfinansējums paša ieguldījumiem. “Ja grib uzsākt biznesu no nulles, tad tas ir tikai mazs procents no kopējās summas, bet tas joprojām ir liels atbalsts un noteikti palīdz noturēt fokusu uz savu mērķi un ātrāk to sasniegt”, pārdomās dalās Oskars. Jaunie uzņēmēji atzīst, ka divatā veidot biznesu ir vieglāk, kā darot to vienam pašam. Izdevumu apjoms viennozīmīgi atkarīgs no biznesa, bet svarīga loma, īpaši sākuma procesā, ir pazīstamajiem, kurus var piesaistīt. “Mēs nācām jau ar pamatu uzņēmumam, jo abi bijām gadiem pirkuši savus instrumentus, ierīces. Kaut kas arī no tēviem, vecmeistariem, kā saka, dabūts. Tagad jau atkal ir daudz lietas, ko varam uzskaitīt, kas ir nepieciešamas,” stāsta Elvijs. Par spīti nepārtraukti nepieciešamajiem ieguldījumiem biznesā – neviens no viņiem savu izvēli atgriezties Latvijā un veidot savu biznesu nenožēlo. Abi gan atzīst, ka, uzsākot savu biznesu, ir jābūt gatavam uz visu. Pirmā gada laikā trakākā pieredze bijusi, kad bija jāstrādā līdz sešiem rītā, lai varētu laicīgi nodot klientam mašīnu. Tāpat ir ieguldījuši daudz savus līdzekļus, pārdevuši savu kustamo un nekustamo mantu. Ar pārliecību par to, ko dara. “Mēs jau abi to darām gadiem, zinām, ko varam,” pārliecinošo gājienu uz savu biznesu komentē Elvijs. “Zinām arī apkārtējos uzņēmējus, kuri darbojas tai pat sfērā, zinām kvalitāti un piedāvātos pakalpojumus. Sapratām, ka, ja esi darītājs, tad šeit var strādāt un dzīvot! Un prasīt par to tieši tikpat naudu kā tur – Īrijā vai Beļģijā.”
Arī ārzemēs neko par velti nedod Tiem, kuri saka, ka Latvijā viss ir slikti un nav nekādu iespēju, puiši saka, ka tā ir pašu izvēle – arī ārzemēs neko tāpat vien par velti nedod. Elvijs norāda, ka dzīvojot Īrijā kopā ar ģimeni izdevumi un ienākumi kopumā sanāk aptuveni tādi paši, neko iekrāt īsti nav iespējams, ja ir labs dzīvoklis vai māja, mašīna un citi ikdienas tēriņi. “Uz ārzemēm aizbrauc un iet strādāt siltumnīcās, fabrikās. Nekas prestižs jau tas nav. Bet ir cilvēki, kuri tādos apstākļos ir laimīgi, galvenais, ka ir noteikta mēnešalga un var par to nedomāt,” stāsta Elvijs. Abi norāda, ka ir gadījumi, kad cilvēks pirms tam ir dzīvojis tikai dziļos Latvijas laukos un, no turienes aizbraucot uz ārzemēm, paveras iespējas, kādas līdz šim nav redzētas un rodas iespaids, ka Latvijā tas nav iespējams, lai gan patiesībā bieži vien to nosaka atrašanās vieta un skats uz situāciju. Oskars gan atzīst, ka, ja būtu viens pats, nav pārliecināts par biznesa rezultātiem, atzīstot, ka noteikti būtu daudz grūtāk.
Informāciju sagatavojusi: Kaiva Anna Upleja, Vidzemes plānošanas reģiona pārstāve, E-pasts: kaiva.upleja PIE strategies PUNKTS lv
Piektdien, 4. oktobrī, Vidzemes pašvaldību atkritumu apsaimniekotājs SIA “ZAAO” (ZAAO) paziņoja, ka par jauno uzņēmuma valdes priekšsēdētāju apstiprināts līdzšinējais Smiltenes novada mērs Gints Kukainis, kurš darbu uzsāks 2020. gada 1. janvārī. Tas nozīmē, ka līdz gada beigām Smiltenes novada domes vadībā plānotas izmaiņas.
Smiltenes novada domes sēžu darba kārtībā novembrī vai decembrī tiks iekļauts jautājums par jauna domes priekšsēdētāja ievēlēšanu, jo līdzšinējais domes priekšsēdētājs Gints Kukainis ir pieņēmis jaunu dzīves izaicinājumu – atstāt novada domes priekšsēdētāja amatu, nolikt deputāta mandātu un turpmāk vadīt 28 Ziemeļvidzemes pašvaldībām piederošu kapitālsabiedrību, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu SIA “ZAAO”. Lēmumu pieņemt dzīvē jaunu izaicinājumu Gints Kukainis pamato ar to, ka Smiltenes novada pašvaldības vadībā strādā jau astoņus gadus – piecus gadus kā pašvaldības vadītājs, 2 gadus kā priekšsēdētāja vietnieks, bet pirms tam kā Saimnieciskās darbības nodaļas vadītājs, kas ir salīdzinoši ilgs laiks: “Es nevēlos kādam apnikt un būt par daudz, tāpēc pieņēmu dzīvē sev jaunu izaicinājumu, jo Smiltenes novada pašvaldības vadībā esmu jau astoņus gadus, tai skaitā kā deputāts esmu no novada pirmās dienas, kopš 2009.gada, līdz ar to ir bijusi iespēja piedalīties pie visiem procesiem, kas pēdējo desmit gadu laikā ir notikuši. Smiltenes novads ir pierādījis, ka atdaloties no Valkas rajona, spēj būt kā patstāvīga teritoriālā vienība, attīstīties un sasniegt šobrīd augstāko attīstības indeksa punktu. Ir bijis aktīvs laiks, kurā esam centušies ļoti daudz ko paveikt. Attiecībā uz teritoriālo reformu, mēs publiski esam pauduši, ka pašvaldība atbalsta ministrijas piedāvāto modeli – Smiltenes, Raunas un Apes novadu apvienošanu. Ja Saeimas balsojumā tas neizies cauri, tad izmantosim visas iespējas, lai paustu savu viedokli pret citām izmaiņām.” Gints Kukainis uzsver, ka nevienā brīdī viņam nav bijusi doma kļūt par ilggadēju pašvaldības vadītāju: “Šo gadu laikā esmu vēlējies izdarīt konkrētas lietas, īstenot noteiktus mērķus un projektus. Šobrīd manu izvirzīto mērķu apjoms tuvojas noslēgumam, mēs būsim izdarījuši praktiski visus plānotos darbus, ko Nacionālā apvienība solīja savā vēlēšanu programmā. Daļa projekti, kuri ir uzsākti, tiks realizēti šajā gadā un daļa nākamajā gadā, finansējums visiem projektiem ir saplānots. Vēlos, lai pašvaldībā tiktu ienesta jauna enerģija un jauns spēks, lai novads varētu attīstīties, tāpat kā līdz šim.” Novembrī vai decembrī domes sēdē deputātiem no sava vidus būs jāizvirza kandidāts domes priekšsēdētāja vēlēšanām, pēc kandidāta izvirzīšanas notiks aizklātā balsošana ar vēlēšanu zīmēm. Ņemot vērā to, ka Gintam Kukainim ir jānoliek arī deputāta mandāts (likuma “Par pašvaldībām” 38. panta otrā daļa), izmaiņas gaidāmas arī deputātu sastāvā. Pēc 2017. gada 3. jūnija velēšanu rezultātiem nākamais sarakstā no partijas Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” ir Vilnis Korulis no SIA “Palsa”.
Informāciju sagatavojusi: Marita Mūze Smiltenes novada domes
Lai deinstitucionalizācijas process Vidzemē būtu iespējams, 15 Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības plāno veidot sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu. Šādi pakalpojumi būs neatsverams atbalsts ikvienam cilvēkam ar funkcionāliem traucējumiem. Dienas aprūpes centri bērniem ar funkcionāliem traucējumiem dos iespēju vecākiem atgriezties darba tirgū, atstājot bērnu profesionālu speciālistu uzraudzībā. Tikpat būtiski reģionā ir veidot sociālās rehabilitācijas centrus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, lai tādi pakalpojumi kā psihologs, Montessori nodarbības, smilšu terapija u.c. ir pieejami tuvāk dzīvesvietai. Būtiskākais pakalpojums, lai cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem varētu dzīvot sabiedrībā, ir grupu dzīvokļa pakalpojums. Šis pakalpojums vienlīdz svarīgs un nepieciešams gan cilvēkiem, kuri šobrīd dzīvo institūcijās, gan ārpus institūcijām dzīvojošiem cilvēkiem patstāvīgas dzīves uzsākšanai.
Pozitīvi, ka Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības apzinās šī pakalpojuma izveides aktualitāti un virza to kā vienu no galvenajām prioritātēm, veidojot sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamo infrastruktūru. Tāpat pašvaldības veidos dienas aprūpes centrus un specializētās darbnīcas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, lai palīdzētu cilvēkiem saglabāt esošās un apgūt jaunas prasmes, pēc iespējām arī iekļauties darba tirgū. Šobrīd daudzu Vidzemes pašvaldību ERAF projektu realizācijas veiksme atkarīga no iespējas saņemt Valsts kases aizdevumus. Šo problēmu aktualizējušas gan pašvaldības, gan Vidzemes plānošanas reģions, gan Latvijas Pašvaldību savienība, tāpēc 2019. gada 1. oktobrī Ministru kabinetā izskatīts informatīvais ziņojums un atbalstīts ziņojumā piedāvātais risinājums aizdevumu piešķiršanai prioritārā kārtā informatīvajā ziņojumā minētajiem projektiem, tai skaitā deinstitucionalizācijas plānu īstenošanas investīciju projektiem. Tas vieš cerību, ka pašvaldību plānotais attiecībā uz atsevišķu pakalpojumu izveidi jau 2020. gadā piepildīsies. Visas Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības ir apņēmības pilnas turpināt iesāktos procesus, lai nodrošinātu sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus saviem iedzīvotājiem.
Pielikumā prezentācija no semināra “Deinstitucionalizācijas horizonts. Vai sasniedzams?” Ina Miķelsone – projekta “Vidzeme iekļauj” progress (25.09.2019.) Vairāk informācijas: ESF projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t. 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, ESF projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Viduslaikos tirgū preču piedāvājums bija bagātīgs. Tur varēja iegādāties ne tikai ierastas dabas veltes, bet arī iepazīt jaunus produktus un garšvielas, uzzināt kādu jaunu recepti izmēģināšanai mājās. Šoreiz arī tā būs. Par to būs parūpējušies projektā “Livonijas garša” iesaistījušies viesmīlības pieturvietu saimnieki un šīs tirgus daļas organizētāji – Valmiermuižas kultūras biedrība. Tirgotāju galdi būs pilni arī ar viduslaiku Livonijā nopērkamiem labumiem: kūpinājumiem un žāvējumiem, maizi, govs un kazas piena sieriem, dažādu putnu olām, medu, kaņepēm, dārzu un mežu veltēm. Būs dažādas ogas, ķiploki un to produkti, sukādes, ievārījumi, sulas un brūvējumi – vīni, sidrs un kreptīgi uzlējumi. Bagātīgo piedāvājumu papildinās arī jaunmodīgas ēdamlietas, kuras viduslaiku valmierietim liktu brīnīties - dārzeņu čipsi, tomāti, bioloģiskās želejas konfektes un citi mūsdienīgu garšu meistarstiķi.
Gardēžu tūrisma ceļa “Livonijas garša” tirgotāji muižas tirgū Kokmuižas svētkos. Autors: Klāvs Vasiļevskis. Simjūda tirgū Livonijas garšas cels galdā šādas viesmīlības pieturvietas: zemnieku saimniecības “Adzelvieši”, “Birznieki”, “Buliņi”, “Indrāni”, “Jaunkalēji”, “Mežvijas”, “Skujas” un “Stūri”, uzņēmumi “Burkānciems”, “Dabas auglis”, “Latvijas Ķiploks”, “Linarium Cannabinum”, “Olalā!” un “Tāldimdi”, ražotne “Lielkalni”, Rožkalnu mājas maize no Straupes, Rūjienas amatnieku biedrība “Rūzele”, vīna darītavas “Matilde” un “Līgatnes vīna darītava”, sidra darītava “Abuls”, stipro dzērienu darītava “Veselības laboratorija” un daudzi citi. Viduslaikos pazina arī uz vietas audzētas vai ievestas garšvielas – piļu, muižu un pilsētnieku ķēķos zināja un lietoja piparus, ingveru, pētersīļus, mārrutkus, sīpolus, ķiplokus, safrānu, kanēli un daudz ko citu. Lai senās zintes par garšaugiem un garšvielām aizceļotu tautās, kā arī mudinātu izzināt receptes no senām pavārgrāmatām, tai skaitā “Tā pirmā pavāru grāmata, no vāces grāmatām pārtulkota” (1795), pie “Livonijas garša” tirgotājiem ikviens varēs atrast recepšu krājumus līdzņemšanai. Gastronomiskā tūrisma piedāvājums Latvijā un Igaunijā – zīmols “Livonijas garša” ar apakšzīmolu “Taste HansEATica” ļauj ceļotājiem izzināt kulināro mantojumu un baudīt sezonālus, vietējos produktus. Projekts tiek īstenots "Interreg Estonia-Latvia" programmas ietvaros no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF). Projekta kopējais ERAF finansējums - 900 820,65 EUR. Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu. Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, kulinārā ceļa “Livonijas garša” sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, tālr.: +371 29334753, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv, www.vidzeme.lv.
Projekta “Tīri.Labi” laikā 11. un 12. oktobrī Cēsīs norisināsies Bezatkritumu dienas “Cēsis Tīri.Labi”. Abu dienu laikā Cēsu pašvaldība, uzņēmēji un iedzīvotāji dažādu aktivitāšu ietvaros tiks iesaistīti un izglītoti par to, kā ieviest bezatkritumu dzīvesveidu savā ikdienā.
Lai veicinātu bezatkritumu dzīvesveidu Latvijā, izglītotu sabiedrību par to un iesaistītu pārmaiņu radīšanā pašvaldības, jūnijā tika uzsākta iniciatīva “Tīri.Labi. Pilsēta bez atkritumiem”. Cēsis šīs iniciatīvas ietvaros apņemas ieviest bezatkritumu dzīvesveida pamatprincipus – samazināt resursu patēriņu, izmantot atkāroti produktus un izejvielas, kā arī šķirot pārstrādei noderīgos izejmateriālus vai izmantot tos citos veidos. Turklāt – veicināt pārmaiņas ne tikai iedzīvotāju līmenī, bet, iesaistot arī Cēsu pašvaldību un uzņēmumus. Cēsu Izstāžu Nams Pils laukumā 3 Bezatkritumu dzīvesveida principi uzņēmējiem 12.oktobris
Ja pasākuma norises dienās ir interese uzrunāt kādu no dalībniekiem individuālai intervijai, lūgums rakstīt uz kristiana.kelase PIE vilands PUNKTS lv
Bezatkritumu pilsētas pilotprojektu Latvijā īsteno Cēsu novada pašvaldība sadarbībā ar biedrību “Zaļā Brīvība”, pateicoties The Coca-Cola Foundation finansiālam atbalstam. Informāciju sagatavojusi:
Sestdien, 12. oktobrī, no plkst. 11.00-14.00 Smiltenes pilsētas Kultūras centrā notiks seminārs “No idejas līdz savam mājoklim” par nekustamā īpašuma tendencēm un praktiskiem jautājumiem īpašuma iegādes procesā. Seminārā būs iespējams uzzināt, kas jādara, lai no idejas par savu mājokli līdz tam nonāktu arī dzīvē, tāpat - kas jāņem vērā, lai parūpētos par sava mājokļa drošību. Būs iespēja uzzināt vairāk par niansēm Vidzemes reģiona īpašumu vērtēšanā, kā arī kādu atbalstu iespējams iegūt, izmantojot Altum sniegtās garantijas. Semināram nepieciešams iepriekš pieteikties, izmantojot reģistrācijas formu šeit. Pieteikties iespējams arī zvanot pa tālr. 26195462. Semināru rīko Luminor banka sadarbībā ar Smiltenes novada domi un partneriem no nekustamā īpašuma aģentūras Latio, valsts attīstības finanšu institūcijas Altum un apdrošināšanas sabiedrības Balta.
Informāciju sagatavojusi: Marita Mūze
Vidzemes plānošanas reģiona izsludinātajā konkursā “Remigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās” atbalstu saņems piecas reģiona pašvaldības. Četras no tām iegūs finansējumu pilnā apjomā, bet vienai finansējums būs mazāks. Plānotās aktivitātes un to izmaksas patlaban ir saskaņošanas procesā, taču zināms, ka kopēja pieejamā atbalsta summa, kas tiks sadalīta starp pašvaldībām, ir EUR 40 000.
Augusta sākumā izsludinātajā konkursā pieteikumus iesniedza 5 no 26 pašvaldībām – Valkas novads, Gulbenes novads, Cēsu novads, Smiltenes novads un Valmieras pilsētas pašvaldība. Saskaņā ar konkursa nolikumu piešķirtais finansējums vienai pašvaldībai nedrīkst pārsniegt EUR 10 000. Aktivitātes maksimālās summas ietvaros ieplānoja divas pašvaldības – Smiltene un Valka, savukārt EUR 9800 atbalstu saņems Valmiera, EUR 6200 – Gulbene un EUR 4000 atbalstu iegūs Cēsis. Ar konkursa atbalsta finansējumu četras no pašvaldībām plāno izveidot vai papildināt jau esošo informatīvo materiālu (brošūru) izveidi par pašvaldību, atbildot uz remigrantu biežākajiem jautājumiem, atgriežoties dzimtenē – par dzīvošanu, skolām, atbalsta formām uzņēmējdarbībai un cita svarīga informācija. Savukārt vizītes pie diasporas plāno Cēsu un Gulbenes novada, kā arī Valmieras pašvaldības. Smiltene, kura saņēma atbalstu remigrācijas sekmēšanai arī pagājušajā gadā, turpmākā gada laikā plāno realizēt video stāstus, atspoguļojot citu remigrantu pieredzi, atgriežoties Latvijā, kā arī sniegt nepieciešamo atbalstu mācību materiālu iegādei un izstrādei, lai veicinātu valodas apguvi remigrantu ģimeņu bērniem Smiltenes novada izglītības iestādēs. Tāpat plānots tīklošanās pasākums, kā arī, izmantojot dažādas platformas, uzrunāt tautiešus ārzemēs atgriezties pie savām ģimenēm, lai kopā svinētu Smiltenes pilsētas 100 gadu jubileju. Valkas pašvaldībā plānots piesaistīt mentorus latviešu valodas apguvei, lai apmācītu sveštautiešus, kas ir dzīvesbiedri latviešu remigrantiem, kā arī rīkot divus pasākumus remigrantiem, dodot platformu dalīties pieredzē un veidot kontaktus ar pašvaldības cilvēkiem. Tāpat plānots rīkot nometni diasporas un remigrantu bērniem kopā ar Valkas novada līdzīga vecuma bērniem/jauniešiem. Valmieras pašvaldības pārstāvji ārvalstīs, tiekoties ar latviešiem konstatējuši, ka cilvēkiem ir novecojis priekšstats par Valmieru un Latviju kopumā. Tādēļ, sekojot līdzi laika tendencēm un pētījumiem par to, cik daudz laika cilvēki pavada internetā un sociālajos tīklos, skatoties dažāda veida vizuālos materiālus, kā visefektīvākā metode tika izvēlēta īsu, sociālo tīklu formātam piemērotu video izveide. Tādā veidā tiks atbildēts uz aktuāliem jautājumiem, kā arī veidos priekštatu par Valmieru šodien – par pilsētvidi, infrastruktūru, izglītības iespējām atgriežoties, dzīvojamo fondu, darba iespējām un kultūrvidi. Tāpat plānoti divi semināri Valmieras pašvaldības speciālistu kompetences celšanai par remigrācijas jautājumiem gan iekļaujošās izglītības jautājumos, gan citos visaptverošos tematos. Gulbenes novada teritorijas bagātību un sociāli ekonomisko vērtību apzinājušies vairāki remigranti, kuri pavadījuši ārvalstīs atšķirīgu laika posmu un šobrīd dzīvo dzimtenē. Lai veicinātu sadarbību un izpratni par remigrantu dzīvi reģionos dažādos aspektos, Gulbenes pašvaldība plāno izveidot spilgtāko stāstu sēriju drukātā un video formātā, kas atklās izaicinājumus, iespējas, problēmsituācijas un risinājumus. Paredzēts izveidot arī vairākus īsos video stāstus vai podkāstus (audio saturs), kuros atspoguļos Gulbenes novadu ar Eiropas brīvprātīgo acīm. Pašvaldība plāno arī speciālistu un skolotāju apmācības. Kā jau iepriekš ziņots, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar Vidzemes plānošanas reģionu organizēja konkursu Latvijas Republikas pašvaldībām “Remigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās”. Projekta ietvaros pašvaldības tika aicinātas plānot informatīvu materiālu sagatavošanu, sabiedriskās attiecības, vizītes pie diasporas, seminārus un apmācības, kā arī citas, saistītas aktivitātes. Konkurss tiek organizēts, lai atbalstītu pašvaldību darbu remigrācijas sekmēšanai, sniedzot finansiālu atbalstu ar to saistītiem pašvaldību projektiem.
Informāciju sagatavojusi: Kaiva Anna Upleja, Vidzemes plānošanas reģiona pārstāve, E-pasts: kaiva.upleja PIE strategies PUNKTS lv
Latvijas Kultūras akadēmija aicina uz grāmatas “Sāvs nāk! Sāviena. Zinātniski raksti un folkloras kopojums” atklāšanu, kas notiks 2019. gada 18. oktobrī plkst. 15.00 Ļaudonas kultūras centrā Dzirnavu ielā 7.
Grāmata tapusi Latvijas Kultūras akadēmijas profesora, arheologa un kultūrvēsturnieka Jura Urtāna vadībā un zinātniskā redakcijā. Izdevums ir zinātnisku rakstu krājums, kura sagatavošanā izmantoti 2016. – 2017. gadā Madonas novada Ļaudonas pagastā veikto lauka pētījumu materiāli. Autoru – Jura Urtāna, Renātes Siliņas-Piņķes, Zanes Grigorovičas, Almas Grīnieces, Ivetas Tāles, Janīnas Kursītes – sagatavotās publikācijas atklāj Sāvienas ezera un tā apkārtnes kultūrvēsturiskā mantojuma liecības un nozīmi. Grāmatā nozīmīgu daļu aizņem apkopotā Sāvienas folklora - gan agrāk pierakstītās pasakas, teikas, tautasdziesmas, mīklas u.c., gan mūsdienās dokumentētās vietējo iedzīvotāju mutvārdu liecības. Grāmatā publicēti arī fragmenti no sāvēnieša Jāņa Elmera uzrakstītajām atmiņām, kas atklāj dzīvi un notikumus Sāvienā Latvijas pirmskara Latvijas laikā un pēckara gados. Izdevumu bagātina arī apjomīgs fotogrāfiju klāsts gan no Jāņa Elmera foto kolekcijas, gan satikto vietējo ļaužu albumiem, gan no ekspedīcijas laikā veiktās fotodokumentācijas. Grāmatas izdošanu finansiāli atbalstījis Valsts Kultūrkapitāla fonds, Madonas novada pašvaldība, Ļaudonas pagasta pārvalde.
Informāciju sagatavojusi: Latvijas Kultūras akadēmija
Ceturtdien, 10. septembrī, plkst. 17.30 Valmieras muzeja Izstāžu namā, Bruņinieku ielā 3 interesenti ir aicināti uz Valmierā notikušās Eiropas Mobilitātes nedēļas izvērtēšanas un Eiropas Sociālās riteņbraukšanas izaicinājuma dalībnieku apbalvošanas pasākumu. 19. septembra “Ar velo uz darbu dienā” valmierieši un pilsētas viesi laukumā pie tirdzniecības centra “Valleta” tika uzrunāti sniegt ierosinājumus un vērtējumu Valmieras pilsētas transporta infrastruktūrai. Iedzīvotāju viedokļu un ideju noskaidrošana tika turpināta arī “Dienā bez auto” 21. septembrī, kad valmieriešiem tika prezentēta arī iespējamā Ziloņu ielas pārbūve par Teātra laukumu. Ceturtdienas vakarā Valmieras muzejā tiks prezentēts ierosinājumu apkopojums, skaidrojot iespējas to īstenošanai, kā arī tiks apbalvoti Eiropas Sociālās riteņbraukšanas izaicinājuma Valmieras dalībnieki. Eiropas Sociālās riteņbraukšanas izaicinājums norisinājās no 16. septembra līdz 6. oktobrim. Tā ir Eiropas Savienības iniciatīva ar mērķi veicināt riteņbraukšanu kā ikdienas ieradumu un sociālu aktivitāti. Valmierā izaicinājums notika ar starptautiskās pārtikas ražošanas grupas “Food Union”, kurā ietilpst arī “Valmieras piens”, atbalstu.
Informāciju sagatavojusi: Līga Bieziņa Valmieras pilsētas pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā Tālr.: 64210682; 26495997
12. oktobrī, otro gadu pēc kārtas Amatas novada Drabešu pagastā norisināsies “Zaļā dzelzceļa” velo brauciens un nūjošanas pārgājiens, kad dažāda vecuma sportot gribētāji pulcēsies, lai kopīgi dotos kādā no sev izvēlētajām distancēm – 10 km, 16 km vai 22 km. Šogad distances vedīs pretējā virzienā no Amatas uz Melturiem, Spāres muižu, Rakstnieku parku, Melānijas Vanagas muzeju un citiem skaistiem objektiem un gleznainām ainavām. Reģistrācija nūjotājiem un velobraucējiem notiks no pulksten 10.00 līdz 10.45 tikšanās vietā "Amatas laivas" (Jaunjūgas 3, Amata, Drabešu pagasts). Pasākuma starts – pulksten 11.00. Iepriekš piesakoties, zvanot pa tālruni 29585850, pasākuma dienā būs pieejamas bezmaksas nūjas un velosipēdi. Noslēgumā atpūtas vietā dalībniekus sagaidīs silta zupa, iespēja atpūsties piknika vietā, sarunas un pozitīva atmosfēra. Dalība pasākumā bezmaksas. Iepriekšēja pieteikšanās e-pastā: sports.amata PIE gmail PUNKTS com vai pasākumā uz vietas.
Amatas novada “Zaļā dzelzceļa” posms tika atklāts 2018. gada 28. oktobrī, tā ietvaros tika organizēts velobrauciens un nūjošanas pārgājiens ar Latvijas nūjošanas balvas ieskaiti, pulcējot ap 130 dalībniekus.
“Zaļā dzelzceļa” celiņš ir izmantojams visu gadu nūjošanai, velo un pārgājienu maršrutiem vai ziemas sezonā slēpošanai, izbraucieniem suņu pajūgos. Līdzīgi projekti jau īstenoti vairākās Eiropas Savienības valstīs, kur bijušie dzelzceļi tiek piemēroti tūrismam, dodot iespēju iedzīvotājiem radīt un attīstīt īpaši interesantu un unikālu tūrisma piedāvājumu.
Pasākums tiek īstenots ESF projekta "Vietējās sabiedrības veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu īstenošana Amatas novadā". Pasākumu organizē Amatas novada pašvaldība un aktīvās atpūtas uzņēmums "Amatas laivas". Projekts „Zaļie Dzelzceļi” tiek īstenots un līdzfinansēts Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros. Programmu finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF). Rakstu sagatavojusi:
No 2019. gada 7. oktobra līdz 7. novembrim Mālpils kultūras centrā apskatāma gadskārtējā mākslinieku biedrības Sidegunde simpozija izstāde. Atbilstoši šī gada simpozija tēmai ielāko daļu ekspozīcijas veido plenēra gleznojumi pasteļtehnikā, bet izstādes darbi sniedz ieskatu visdažādākajās glezniecības tehnikās. Izstādītas gan eļļas gan akrila, kā arī akvareļa un kolāžas tehnikā darinātas gleznas. Blakus Latvijas mākslinieku darbiem, izstādīti arī plenēra viesmākslinieku – Igaunijas gleznotāju darbi. Izstādes laikā notiks radošās darbnīcas Mālpils novada izglītības iestāžu audzēkņiem, ar mērķi parādīt novada attēlojumu gleznās un iepazīstināt bērnus ar dažādām pasteļtehnikām. Lai ar bērnu veikumu varētu iepazīties arī viņu ģimenes un citi interesenti, oktobra beigās paralēli plenēra izstādei kultūras nama telpās tiks iekārtota bērnu darbu pop–up izstāde. Simpozijs, izstāde un darbnīcas tiek rīkotas ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Latvijas Valsts mežu finansētās Vidzemes kultūras programmas un Mālpils novada domes atbalstu. Projekta kuratore Ērika Zutere zutere PIE gmail PUNKTS com, tel. 29467668 Informācija Helēna Medne – helena.medne PIE sidegunde PUNKTS com
Pirmdien, 28. oktobrī plkst. 10.00 Valkas pilsētas kultūras nama 2. stāva foajē (Emīla Dārziņa ielā 8, Valkā) notiks seminārs “Dubultauduma šatieru segu aušana Ziemeļvidzemē”. Semināra mērķis caur tradicionālās amatniecības prasmēm popularizēt dubultauduma šatiera segu aušanu Ziemeļvidzemē jauniešu un citu kopienas interesentu vidū. Seminārs notiek ar Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Valkas novada dome 2018. gada 6. martā Latvijas Nacionālam kultūras centram iesniedza pieteikumu Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam par dubultauduma šatieru segu aušanu Ziemeļvidzemē, kas ar 2018. gada 8. novembra Nemateriālā kultūras mantojuma padomes sēdes lēmumu ir iekļauts Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Segu aušana dubultauduma veidā jeb dubultauduma šatiera (ieaustas krāsu pārejas joslas) segu aušana Ziemeļvidzemē ir sena vietējo audēju tradīcija. Mūsu dienās Ziemeļvidzemes kopienās dubultauduma šatiera segu aušana sāk apsīkt ekonomisku apstākļu dēļ, lai gan nav zaudējusi savu nozīmi kopienu audēju vidū. Katram Ziemeļvidzemes audējam dubultauduma šatiera segu aušanā ir savs rokraksts - to veido gan mantotas un praksē iegūtas zināšanas, gan paša audēja radošums. Šo segu aušana šobrīd gandrīz ir apsīkusi, bet Tautas lietišķās mākslas studijās no meistariem segu aušanas meistarību, dziju krāsošanu, krāsu kompozīcijas veidošanu pārmanto daži jaunie audēji, tāpēc ir svarīgi nepazaudēt šo prasmi un atdzīvināt interesi jau no mazotnes.
Seminārā paredzēts: - Dr. hist. Anetes Karlsones lekcija “Tekstīlijas, šatieri un aušanas vēsture Latvijā”. - Dainas Kraukles lekcija “Latviskās zīmes, forma, tradīcijas”. - TLMS “Saulīte” vadītājas Ineses Pētersones vadītā radošā ievirze prasmju apgūšanā par tēmu “Šatiera segu veidošanas process (dzija, krāsošana, salikumi), kas ievadītu tālākizglītībā pirmsskolas un skolu audzēkņu pedagogus radošajām darbnīcām konkrētajās izglītības iestādēs, bērnus un jauniešus ievadot krāsainās vilnas dziju joslu veidošanu uz skaliem. - Šatiera segu aušanas meistaru un jaunās paaudzes radošās darbnīcās paveiktais - izstādē “Dubultauduma šatiera segu pagātne un nākotne”.
Aicinām visus interesentus!
Ieeja bez maksas.
Informāciju sagatavojis: Valkas novada domes Izglītības un kultūras daļas vadītājs Aivars Ikšelis
Mūziķi un meistarklašu vadītāji – Asoc.prof. Jānis Retenais (tuba), Orķestra Rīga tubu grupas koncertmeistars, Pasniedzējs JVLMA un Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas pedagogs (JMRMV). lekt. Uldis Zilberts (trombons), Latvijas Nacionālās Operas un Baleta (LNOB) orķestra trombonu grupas koncertmeistars, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) mūziķis. Edgars Švembergs (trompete) - LNOB orķestra mūziķis un JVLMA absolvents Edgars Bārzdiņš (trompete) - LNSO mūziķis, Orķestra Rīga Trompešu grupas koncertmeistars, Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas pedagogs; Kārlis Rērihs (mežrags) - JVLMA maģistrants un orķestra RĪGA mūziķis; Normunds Everts (sitaminstrumenti) - Orķestra Rīga sitaminstrumentu grupas koncertmeistars, Kekavas un Vecumnieku mūzikas skolas sitaminstrumentu spēles skolotājs. Meistarklases paredzētas - tromepetes, tubas, eifonija, mežraga un sitaminstrumentu klašu audzēkņiem. Projekta mērķis ir aktivizēt un sekmēt metālpūšaminstrumentu (trompetes, trombona, eifonija, tubas, mežraga) un sitaminstrumentu apguves popularitāti un kvalitāti.
Koncerta programma veidota, lai iepazīstinātu audzēkņus un klausītājus ar metālpūšaminstrumentu kvinteta daudzpusīgo un dažādo repertuāru. Programmā tika iekļauti gan oriģināldarbi, gan izklaidējoša mūzika un aranžijas kvintetam. Koncertā ieeja bez maksas un tie paredzēti ikvienam interesantam. Projekts atbalstīts Vidzemes plānošanas reģiona izsludinātajā kultūras projektu konkursā “Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā Vidzemes kultūras programma 2019”. Informāciju sagatavojusi: projekta vadītāja Agnija Grāvīte.
Parasti, kad noskatīta filma par Salacgrīvas plostniekiem, atskan jautājumi: “Kad tad būs nākamie plostnieku svētki un kādas vispār ir iespējas plostot pa Salacu?” Upes dzīves ritumā un zivju bagātībā mums palīdzēja izzinošās ihtiologa, ilggadējā nozvejas inspektora Aigara Pūsilda atziņas, jo tieši viņa vectēvs Augusts Pūsilds pirmais uz Salacas 1923. gadā ierīkoja lašu paraugaudzētavu. Šo un citus stāstus mēs aicinām lasīt šovasar bibliokuģa izdotajā Vidzemes jūrmalnieku dzīves stāstu grāmatā “No Daugavgrīvas līdz Ainažiem.” Projekts “Grāmata vieno Burtnieku ar jūru” aptver četru novadu astoņpadsmit bibliotēkas, un visās šais vietās bērni ir zīmējuši jūru un ūdeņu pasauli, aprakstījuši savas izjūtas apcerēs, kas veltītas Salacai, Burtniekam un jūrai. Īpaši stendi bibliotēkās vēsta par novada gaišākajiem prātiem laiku lokos. Daudzviet mūs uzrunā Dainas Avotiņas, Jāņa Petera, Valda Rūjas, Alfrēda Krūkļa, Anitas Emses un citu autoru darbi, kuriem bijusi sava vieta un loma novada kultūrvēsturē. Nav aizmirsts Salacgrīvas dziesminieks Roberts Spuriņš (Bubis) un Ungurpils stāstnieks Vilis Kasims. Vika dzeja vienmēr uzrunājusi visdažādāko paaudžu lasītājus, savukārt ainažnieki savu literāro portfeli nevar iedomāties bez Riharda Valdesa jūras vilkiem. “Brīvā Viļņa” ļaudīm katram grāmatu plauktā ir Dainas Avotiņas un Alfreda Šlisera romāns divās grāmatās “Saksiņu vējos. Akmens enkurs”. Kur nu vēl Auseklis, Fricis Bārda un Jānis Sudrabkalns! Tā ir novadu bagātība, ko ik pa laikam no jauna nākas apzināties. Skolās un bibliotēkās īpaši gaidīts ir karikatūrists un komiksu autors Kristaps Auzenbergs. Viņam šoruden topā ir lācis, kurš gardi uzkož nēģi. Bērnu interese ir tik liela, ka Kristapam nākas rauties slapju muguru, lai visu zīmēto pēcāk uzdāvinātu skolām un bibliotēkām. Laikā, kad nāk nēģi, Salaca ir ļoti bagāta. Tāpat kā visi novadi, kurus ar jūru vieno grāmatas, ko nenogurstoši aicina lasīt bibliokuģis “Krišjānis Valdemārs”. 16.oktobris: Informāciju sagatavojis: Gints Šīmanis.
Temats, kas balstīts personīgā pieredzē Jau šī gada aprīlī Latvijas Radio 1 raidījums „Krustpunktā” un Ziņu dienests uzsāka projektu „Izmisuma zonā. Paliatīva aprūpe Latvijā”. Projekta iniciatore ir raidījuma “Krustpunktā” producente Evija Unāma, balstoties personīgā pieredzē par noslēdzošo posmu viņas māsas dzīvē: „Es apsolīju neklusēt. Kad sēdēju viņai līdzās mazajā palātā, turot viņas trauslo, karsto rociņu, klausoties viņas saraustītajā elpā, cieši apsolījos neklusēt par to ceļu, pa kuru bija jāiziet viņai - manai māsai. Nosolījos nepieņemt kā normu milzīgās sāpes, izmisumu un ciešanas. Klusi raudot, solīju darīt visu, lai pārcirstu to mezglu, kas žņaudz ikvienu, kurš tiek ierauts šīs necilvēcīgās sistēmas valgos. Sistēmas, kur bezspēcīgs katrs tajā esošais – pacients, tuvinieks, sanitārs, medmāsa, ārsts... Sistēmas, kuru radījuši esam mēs paši, cilvēki. Nedomājot par cilvēkiem tajā.” „Šis temats ir svarīgs visiem, nešķirojot. Lai arī kā negribētos, agri vai vēlu tas skars ikvienu no mums. Es priecājos par katru rakstu un sižetu medijos, kurā ir stāsts par paliatīvo aprūpi Latvijā – jo vairāk un plašāk par šo runās Latvijas mediji, jo ātrāk mēs sasniegsim rezultātu, kad varēsim apgalvot, ka paliatīvā aprūpe nav tikai uz papīra, un tajā vissvarīgākais ir cilvēks un viņa vajadzības. Šobrīd veselības aprūpes sistēmā, tai skaitā paliatīvajā aprūpē IZMISUMA ZONĀ atrodas ne tikai pacienti un viņu tuvinieki. Arī mediķi un sociālie darbinieki. Šīs pārmaiņas nepieciešams mums visiem,” uzver Evija Unāma. Par iespējami labāku dzīves kvalitāti līdz pat nāvei Paliatīvajā aprūpē nonāk visu vecumu cilvēki ar ļoti dažādām diagnozēm, bet kopsaucējs ir viens – slimība ir neārstējama. Paliatīvās aprūpes uzdevums ir nevis ārstēšana, bet ciešanu atvieglošana, sniedzot visaptverošu aprūpi, kas iekļauj sāpju un citu simptomu, sociālo, psiholoģisko un garīgo problēmu kontroli, nodrošinot arī psihoemocionālo atbalstu. Svarīgi ir nodrošināt pacientam nepieciešamās vajadzības neatkarīgi no vietas, kur viņš atrodas – gan mājās, gan slimnīcā, ar nolūku saglabāt labāko iespējamo dzīves kvalitāti, līdz iestājas nāve. Latvijā neārstējami slimu cilvēku aprūpē situācija ir skaudra – pacienti un ģimenes, kuri tur nonāk, sakaras ar sistēmas nepilnībām - informācijas trūkumu par valsts nodrošināto aprūpi, zināšanu trūkumu par to, kā aprūpēt savus tuviniekus un lieliem izdevumiem, kuri ne vienmēr spēj nodrošināt vismaz ciešamu dzīves kvalitāti mūža nogalē. „Arī šogad mēs dosimies stikla studijā - meklēts risinājumus, nevis vainīgos. Pēc būtības nedziedināmi slimiem cilvēkiem nepieciešams tik pat daudz rūpju un atbalsta, kā jaundzimušam bērnam. Ja jaunajiem vecākiem valsts nodrošina atbalstu, tad ģimenes, kuras ir nedziedināmi slimi cilvēki, nereti sastopas ar izaicinājumiem, kuri informācijas un atbalsta trūkuma dēļ nogulst tikai uz viņu pleciem. Es ticu, ka kopā mēs varam mainīt sistēmu un padarīt to daudz cilvēcīgāku,” stāsta Latvijas Radio 5 – pieci.lv dīdžejs un labdarības kustības “Dod Pieci!” aizsācējs Toms Grēviņš. Tavi 5 eiro būs viena speciālās pārtikas ēdienreize cilvēkiem, kuri vairs nevar paēst paši Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta atzīst, ka aizvien biežāk pie labdarības organizācijas vēršas paliatīvās aprūpes pacientu ģimenes ar lūgumu palīdzēt speciālo šķidrās pārtikas maisījumu iegādei. Šāds uzturs nereti ir izšķirošs, lai nedziedināmi slims cilvēks nenomirtu bada nāvē, savukārt to izmaksas ir no 200 – 600 eiro mēnesī. Reti kurš to var atļauties, tomēr jāsaprot, ka tā nav ekstra vai luksusa prasība, tā ir absolūta pamatvajadzība – paēst jeb uzņemt nepieciešamās barības vietas. Pašlaik Ziedot.lv šādu pārtiku nodrošina 21 cilvēkam, bet to cilvēku skaits, kam tā nepieciešama, ir būtiski lielāks. Diemžēl liela daļa pacientu nav informēti par šādu iespēju un būtībā cieš no bada un nepietiekama uztura. Visi labdarības maratonā iegūtie līdzekļi tiks nodoti Ziedot.lv rīcībā, lai tiem cilvēkiem, kuriem ir nepieciešama specializēta šķidrā pārtika vai valsts neapmaksātā enterālā barošana, nodrošinātu pietiekamu un sabalansētu uzturu. Enterālā barošana nepieciešama cilvēkiem, kuri nespēj uzņemt atbilstošu uzturu dabiskā veidā, tie ir cilvēki, kuriem nedarbojas rīšanas reflekss, viņi nevar paši apēst, sakošļāt un norīt ēdienu, tāpēc tiek nodrošināta nozīmīgo uzturvielu ievadīšana organismā. Liela pacientu grupa ir tāda, kuri var uzņemt pārtiku, tomēr nepietiekamā daudzumā, vai nevar uzņemt cieto pārtiku – te risinājums ir šķidrās pārtikas maisījumi, kas ir bagāti ar nepieciešamajām uzturvielām, lai pēc iespējas mazinātu pacientu diskomfortu un uzlabotu dzīves kvalitāti. Ņemot vērā Ziedot.lv pieredzi, sabiedrības ziedojumus varēs izmantot arī citiem atbalstošās terapijas mērķiem - fizioterapeita vizīte mājās, uztura speciālista konsultāciju apmaksai, specializētā transporta pakalpojumu izdevumu segšanai, lai, piemēram, gulošu pacientu nogādātu ārstniecības iestādē vai specializētu aprūpes preču iegādei. No ziedojumiem netiks segti medikamenti. Par labdarības maratonu “Dod Pieci!” Ik gadu labdarības maratons aktualizē kādu sabiedrībā nozīmīgu tēmu un atbalsta tās sabiedrības grupas, kurām tas ir patiesi nepieciešams. Ziedojumi līdz šim ir novirzīti vientuļiem senioriem, bērniem ar īpašam vajadzībām, vēža slimnieku sociālajai rehabilitācijai, atbalsta programmai ģimenēm, kuras vēlas audzināt bērnus no bērnu namiem, ka arī jauno vecāku mācību programmas izveidei un veselīgas piesaistes veidošanai. Labdarības maratona virsmērķis ir cilvēciskāka vide – katrs “Dod Pieci!” stāsts ir par to, kur mums kā sabiedrībai ar sevi vēl jāstrādā. Labdarības maratons “Dod Pieci!” ir daļa no starptautiska projekta Serious Request, kurā dažādās Eiropas valstīs radiodīdžeji nedēļu raida no īpašas stikla studijas, pievēršot uzmanību konkrētai labdarības maratona izraudzītai grupai vai sabiedriski nozīmīgai tēmai. Ikviens tiek aicināts ziedot līdzekļus apmaiņā pret mīļāko dziesmu radio ēterā. Latvijā šo tradīciju iedzīvināja Latvijas Radio 5 – pieci.lv radošā komanda. Pieci.lv ir Latvijas Radio jauniešu satura multimediāla platforma, viens no ietekmīgākajiem zīmoliem jauniešu auditorijas vidū. Labdarības maratonu “Dod Pieci!” rīko Latvijas Radio sadarbībā ar Latvijas Televīziju, sabiedrisko mediju portālu lsm.lv un labdarības organizāciju Ziedot.lv. Maratons notiek Doma laukā līdztekus Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņam.
Papildu informācija:
Hakatonā tiek aicināts piedalīties visi, kas vēlas radīt novatoriskus risinājumus, tajā skaitā, programmētāji, programmatūras izstrādātāji, grafikas un saskarnes dizaineri, statistiķi, matemātiķi, datu zinātnieki un datu analītiķi, datu žurnālisti, datu kopienas aktīvisti, IT projektu vadītāji, GIS eksperti, UX/UI eksperti, vizualizācijas eksperti, zinātnieki, nevalstisko organizāciju pārstāvji, valsts ierēdņi, pašvaldību darbinieki, bibliotekāri utt. Dalība hakatonā ir bezmaksas, tam iespējams reģistrēties līdz 18. oktobrim mājaslapā https://climathon.climate-kic.org/en/cēsis. 24 stundu hakatons «Climathon 2019» ir starptautiska iniciatīva, kas vienlaikus notiek vairāk nekā 100 pasaules pilsētās, radot risinājumus klimata pārmaiņu izraisītām problēmām. Tā ir viena no Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) klimata zināšanu un inovāciju kopienas «Climate-KIC» aktivitātēm, ko Latvijā organizē RTU Dizaina fabrika. Šogad hakatons tiek rīkots sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību projektā «Augmented Urbans». Projekta mērķis ir stiprināt telpiskās plānošanas nozari, risinot pilsētvides ilgtspējas jautājumus, kā arī pilsētas noturību pret pēkšņām fiziskās, sociālās un ekonomiskās vides pārmaiņām. Pašvaldība izmanto papildinātās un virtuālās realitātes tehnoloģijas, lai pētītu, kā tās var palīdzēt plānošanā. Hakatona dalībniekiem definēti divi tematiskie virzieni – «Ekosistēmu pakalpojumi un tūrisms» un «Klimats» –, kuros īstenot savus projektus. Cēsīs, kas ir populārs tūrisma un kultūras pasākumu galamērķis un perspektīvā vēlas attīstīt kūrorta konceptu, dabas vērtības nav pilnvērtīgi izmantotas. Dalībnieki tiek aicināti radīt rīkus, kas palīdzētu pašvaldībai izvērtēt un attīstīt tūrisma pakalpojumus vai attīstīt biznesa idejas ekosistēmu pakalpojumu izmantošanai un tūrisma slodzes mazināšanai. Savukārt virzienā «Klimats» organizatori aicina izstrādāt risinājumus, kas palīdzēs pašvaldībai un/vai iedzīvotājiem, uzņēmējiem un tūristiem reaģēt, pielāgoties un mazināt ietekmi uz klimatu. Pētījumi rāda, ka Gaujas Nacionālā parkā nākotnē ievērojami palielināsies nokrišņu daudzums, karstuma viļņu ilgums, bet vidējā temperatūra, salīdzinot ar pārējo Latviju, nepieaugs tik strauji. Hakatona dalībniekiem risinājumi jāizstrādā funkcionējoša prototipa līmenī. Veiksmīgāko risinājumu autori saņems balvas no «Tech Chill», koprades mājas «Skola6» un Vides risinājumu institūta, viņiem būs arī iespēju attīstīt ideju projektā «Augmented Urbans». Tie, kas nepiedalās hakatonā, aicināti 26.oktobrī pl. 9.00 uz «Atvērtajām brokastīm Climathon Cēsis 2019», kura laikā būs iespēja braudīt brokastis un dzirdēt prezentācijas, tīkloties, baudīt vērtīgas sarunas. Pasākumu atbalsta «EIT Climate-KIC», ERAF, Interreg Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas projekts «Augmented Urbans». Plašāk – http://ejuz.lv/climathon2019
Papildu informācija: Santa Krastiņa, RTU Dizaina fabrikas Climate-KIC HUB Latvia Projektu vadītāja E-pasts: santa.krastina PIE rtu PUNKTS lv
Informāciju sagatavoja: Lāsma Vaivare, RTU Sabiedrisko attiecību departamenta projektu vadītāja
Festivāla programmā ir divi koncerti: 18. oktobrī plkst. 17.00 Vidzemes koncertzāles “Cēsis” Ērģeļzālē un 19. oktobrī plkst. 17.00 Cēsu Sv. Jāņa baznīcā. Dalību festivālā pieteikuši 32 jaunie mūziķi no Jaunpiebalgas Mākslas un mūzikas skolas (skolotāja Aija Sila), Utenas (Lietuva) Mūzikas skolas (sk. Zita Lukošūniene), Saldus Mūzikas un mākslas skolas (sk. Simona Sunepa), Maltas Mūzikas skolas (sk. Laura Ivanova), Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolas (sk. Baiba Betlere), Jūrmalas Mūzikas vidusskolas (sk. Edīte Deksne), NMV Rīgas Doma Kora skolas (sk. Vita Kalnciema), PIKC Ventspils Mūzikas vidusskolas (sk. Kristīne Adamaite), Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas (sk. Lelde Krastiņa un Sandra Tamane) un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (sk. Vita Kalnciema un Kristīne Adamaite).
Ne velti festivāls notiek Cēsīs – te pirms 140 gadiem dzimis izcilais latviešu komponists, ērģelnieks un diriģents Alfrēds Kalniņš. Cēsu Sv. Jāņa baznīcā nākamais skaņradis jau deviņu gadu vecumā sācis apgūt ērģeļspēli, un ar šo instrumentu turpmāk bija saistīts viss viņa mūžs. Cēsis ir arī viens no ērģeļkultūras centriem Latvijā: pilsētā ir trīs restaurēti instrumenti, regulāra koncertdzīve Sv. Jāņa baznīcā. Ērģelnieces un skolotājas Leldes Krastiņas rosināta jau 30 gadu mūzikas vidusskolā tiek realizēta izglītības programma jauno ērģelnieku apmācībai. Festivālu rīko Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola un skolas atbalsta biedrība, atbalsta Cēsu novada pašvaldība, Cēsu Kultūras un tūrisma centrs, Vidzemes plānošanas reģions un Valsts Kultūrkapitāla fonds. Informāciju sagatavojusi: Elīna Eglīte, Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas projektu vadītāja.
Vidzemes plānošanas reģions lepojas, ka Līgatne ar papīrfabriku un Eiropas mērogā unikālo strādnieku ciemata pilsētbūvniecības ansambli ir pirmais galamērķis no Baltijas valstīm, kas iekļauts Eiropas industriālā mantojuma ceļā, lai tūristiem popularizētu industriālo objektu pievilcību. Līgatnes novada Tūrisma informācijas centra vadītāja Santa Jermičuka atzīst, ka Vidzemes plānošanas reģiona pirms 4 gadiem izteiktais uzaicinājums piedalīties Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projektā “Industriālais mantojums” un pēdējo divu gadu laikā projektā paveiktais ir bijis pamudinājums spert soli tālāk.
Foto: Madara Židaua "Dalība Eiropas industriālā mantojuma ceļā mums ir iespēja uzrunāt plašāku starptautisko auditoriju un nest ne tikai Līgatnes, bet arī Latvijas vārdu pāri robežām," tā Santa Jermičuka. Eiropas industriālā mantojuma ceļš (ERIH - European Route of Industrial Heritage) ir tūrisma informācijas tīkls – viens no 38 Eiropas Kultūras ceļiem. Eiropas Kultūras ceļi (Cultural Routes of the Council of Europe) ir 1987. gadā Eiropas Padomes izveidota programma, lai sabiedrībai, ceļojot telpā un laikā, demonstrētu, kā dažādu valstu kultūra un kultūras mantojums sniedz pienesumu kopīgajam Eiropas mantojumam. Līgatnes identitāte: daba un industriālais mantojums "Pētot industriālo mantojumu dziļāk, sapratām – mēs vēlamies atdzīvināt vietējiem iedzīvotājiem mūsu identitāti, ka Līgatne sākotnēji bija industriālais ciemats. Daudzviet pasaulē šādi objekti dzīvo caur mākslas un kultūras aktivitātēm un kļuvuši par atsevišķu pieprasītu tūrisma nišu,” stāsta Santa Jermičuka. Patiesi, Līgatnes industriālais stāsts iestiepjas diezgan tālā pagātnē – 1815. gadā jaunā papīrfabrika darbu uzsāka pielāgotās Paltmales muižas miltu dzirnavās. Līdz ar papīra ražošanu un fabrikas attīstību strauji uzplauka arī Līgatne. Strādniekiem būvētās ēkas ir senākās koka rindu mājas Latvijā, un 20. gadsimta sākumā strādnieku nodrošinājums bija viens no augstākajiem Eiropā. Līgatnes industriālā identitāte ir cieši saistīta arī ar unikālo dabu. Līgatnes upe ir viena no straujākajām upēm Latvijā ar īpaši mīkstu ūdeni, kas bijuši izcili priekšnoteikumi papīrfabrikas veiksmīgai darbībai. Tāpat arī smilšakmens atsegumi, kuros līgatnieši sadzīves un rūpnieciskām vajadzībām izveidojuši alu un pagrabu sistēmas, ir dabas un kultūrvēsturisks mantojums, kas mūsdienās piesaista lielu skaitu tūristu. Vairāk par tūrismu Līgatnē: Santa Jermičuka, Līgatnes novada Tūrisma informācijas centra vadītāja, tic.vaditaja PIE ligatne PUNKTS lv Ziņu sagatavojusi: Māra Sproģe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr.: +371 26488091, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv
Pedagogi vērtīgās diskusijās dalījās pieredzē un jaunās idejās. Festivālā bija pārstāvēta Jaunpiebalgas MMS, Saldus MMS, Utenas MS (Lietuva), Maltas MS, Rīgas Doma Kora skola, Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskola, Ventspils Mūzikas vidusskola, Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija. Kā festivāla dalībniekiem novēlēja ērģeļspēles skolotāja un viena no vadošajām Latvijas ērģelniecēm, Kristīne Adamaite: “Skaņa, kas gadsimtu gadsimtos ievibrē ērģeļu stabulē, savalgo ausis joprojām. Tā ir vibrācija, kas mūs vieno ar senčiem un laikabiedriem, lai skaista tālākvibrēšana!”
IX Starptautiskā Alfrēda Kalniņa jauno ērģelnieku festivāla dalībnieki. Paldies festivāla atbalstītājiem: Cēsu novada pašvaldībai, Cēsu Kultūras un tūrisma centram, Vidzemes plānošanas reģionam un Valsts Kultūrkapitāla fondam! Informāciju sagatavojusi: Elīna Eglīte, Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas projektu vadītāja.
Aktīvākais Eiropas Sociālās riteņbraukšanas izaicinājuma dalībnieks ar visvairāk savāktajiem punktiem gan individuālajā, gan pāru, gan grupu izaicinājumā un kopā nobrauktiem 354 km bija Armands Bergs. Pāru un grupu izaicinājumā visvairāk punktu savāca arī Sanda Berga – nobraukti kopā 140 km. Savukārt grupu izaicinājumā ar nobrauktiem kopā 90 km uzvarētājiem pievienojas arī Agita Berga un nobrauktiem kopā 59 km Rihards Bergs. Eiropas Sociālās riteņbraukšanas izaicinājumā Valmieru kopā pārstāvēja 52 dalībnieki, kopā nobraucot 1395 km. Izaicinājums norisinājās trīs nedēļu garumā no 16.septembra līdz 6.oktobrim, izaicinājuma pirmajā nedēļā aicinot valmieriešus braukt pa pāriem, otrajā nedēļā – grupās pa četri, un trešajā – individuāli. Katrā no posmiem pēc nejaušības principa tika izlozēti arī desmit individuālie uzvarētāji, kas saņēma pateicības balvas par dalību izaicinājumā. Šie dalībnieki bija Kaspars Zirnis, Indra Oestergaard, Gints Bērtiņš, Madara Ūrmane, Dāvis Strauts, Dainis Zvaigznons, Normunds Rozītis un Aldis Bašķers, Armands Bergs, Sanda Berga, Agita Berga un Rihards Bergs. Eiropas Sociālās riteņbraukšanas izaicinājums Valmierā notika sadarbībā ar starptautisko pārtikas ražošanas grupu “Food Union”, kurā ietilpst arī “Valmieras piens”. Visi izlozētie pateicības balvu saņēmēji, kā arī izaicinājuma Valmieras uzvarētāji saņēma “Food Union” zīmola “Valmiera” gardos un veselīgos piena produktus. Eiropas Sociālās riteņbraukšanas izaicinājums un Eiropas Mobilitātes nedēļas aktivitātes Valmierā vienlaikus noritēja arī kā sociāls pētījums. Eiropas Sociālās riteņbraukšanas izaicinājuma dalībnieku braucienu dati caur izaicinājuma mobilo lietotni BikePrints tika apkopoti Valmieras kartē, ļaujot pētīt velobraucēju visbiežāk izmantotās Valmieras pilsētas daļas un maršrutus. Visintensīvāk velobraucēji pārvietojas pa pilsētas centru, kā arī atbilstoši, ērti veloceliņi ietekmē arī velobraucēju maršruta izvēli. Eiropas Mobilitātes nedēļas laikā valmierieši un pilsētas viesi tika aptaujāti par mobilitātes paradumiem, kā arī ieteikumiem pilsētas transporta infrastruktūras uzlabošanai. Aptaujātie Eiropas Mobilitātes nedēļas dalībnieki bija pamatā kājāmgājēji un velobraucēji, kas ikdienā mēdz izmantot arī pilsētas sabiedrisko transportu. Tādēļ daļa izteikto ierosinājumu infrastruktūras uzlabošanai bija īpaši saistībā ar infrastruktūru velosipēdistiem: aicinājums nodalīt atsevišķi gājēju ietves no veloceļiem; veloinfrastruktūru pilsētā veidot sistēmiski, bez pārrāvumiem; uzlabot veloceļu un labās prakses standartam atbilstošu velonovietņu pieejamību; vairāk izglītot kājāmgājējus un velobraucējus par katra tiesībām un pienākumiem attiecībā pret citiem satiksmes dalībniekiem. Taču tika ierosināts meklēt risinājumus pilsētas centra atslogošanai no automašīnu intensīvas satiksmes un automašīnu stāvvietu pieejamības uzlabošanai pilsētas centrā. Tika izteikti ierosinājumi arī par nepieciešamu ērti pieejamu un izmantojamu elektrovelosipēdu nomu pilsētas centrā; nepieciešamību veikt grantēto ielu remontu; gājēju pāreju drošības uzlabošanu; kā arī sabiedriskā transporta informācijas pieejamības uzlabošanu. Pateicības vakarā iedzīvotāju ierosinājumus komentēja Valmieras pilsētas pašvaldības Pilsētplānošanas nodaļas arhitekta palīdze Marta Katana. Satiksmes dalībnieku izglītošana par savstarpēju cieņu un ceļu satiksmes noteikumu regulētajām tiesībām ir pašvaldības un katra mūsu uzdevums. Pilsētā automašīnu un gājēju intensitāte nav tik liela striktai velobraucēju plūsmas nodalīšanai. Vienlaikus pašvaldība turpina darbu pie jaunu veloceļu veidošanas. Pārbūvējot pilsētas ielas, tiek veidoti arī gājēju-velosipēdistu apvienotie veloceļi, ar sarkanu un baltu bruģi ierādot vēlamo katra satiksmes dalībnieka pārvietošanās pusi. Katru gadu pašvaldība pakāpeniski papildina labas prakses standartam atbilstošas velonovietnes pilsētā. Tiek plānota arī komunikācija ar uzņēmējiem velonovietņu pieejamības uzlabošanai. Savukārt automašīnu stāvvietu pieejamības uzlabošanai pilsētas centrā saskaņā ar Valmieras pilsētas transporta infrastruktūras attīstības koncepciju stāvvietās tiek noteikts stāvēšanas laika ierobežojums, kā ievērošanu pastiprināti uzrauga Valmieras pilsētas pašvaldības policija. Šobrīd, pētot pilsētas autobraucēju paradumus un satiksmes intensitāti privātmāju dzīvojamajos rajonos, lai lemtu par nepieciešamajiem risinājumiem visu satiksmes dalībnieku drošības uzlabošanai, tiek veikta arī automašīnu skaita, veida, braukšanas ātruma un intensitātes dažādos diennakts laikos uzskaite dažādās ielās dzīvojamo māju rajonos.
Informāciju sagatavoja: Līga Bieziņa Valmieras pilsētas pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā Tālr.: 64210682; 26495997
Atgriešanās priekšnosacījumi – darba vietas un dzīvojamais fonds Iedzīvotāji, kas konkrētajā teritorijā dzīvo, jebkurai pašvaldībai ir prioritāte. Pirmkārt, tie nodrošina pašvaldības pastāvēšanu, otrkārt, iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir būtiska pašvaldības budžeta sadaļa. Skatoties uz visas Latvijas fona iedzīvotāju skaita kritumu, Smiltenes novads ir aptuveni pa vidu, taču tas joprojām ir būtisks. Līdz ko valstī sāka diskutēt par remigrācijas jautājumu, par atsevišķu programmu un aktivitāšu nepieciešamību, mēs bez ilgas domāšanas zinājām, ka vēlamies tajā iesaistīties. Taču nevis, lai brauktu apkārt, sēdinātu lidmašīnā un vestu pa vienam atpakaļ uz Latviju, bet, izmantojot šo iespēju, veidot saiti ar aizbraukušajiem, pastāstot viņiem kā mums iet, rādīt un strādāt pie apstākļiem, lai viņi paši gribētu atgriezties. 2018. gadā iesaistījāmies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Vidzemes plānošanas reģiona pilotprojektā un kļuvām par remigrācijas pilotpašvaldību. Jau pašā ievadā bija skaidrs, ka rezultāts nebūs sasniedzams rīt vai parīt, bet iespējams ilgākā laika posmā varam veicināt cilvēku lēmumu atgriezties. Aizbraukušie bieži vien vēl dzīvo tai laikā, kad viņi aizbrauca, un mums ir iespēja pateikt nē, tā vairs nav un parādīt, kā situācija ir mainījusies. Tas mums ir arī devis iespēju paskatīties uz sevi no malas, paanalizējot ko cilvēks, piemēram, Īrijā, mūsu mājaslapā redz, ko tur ierauga priekš sevis. Šobrīd esam vizītkaršu formātā izveidojuši iespēju pieslēgties trīs datubāzēm, izmantojot QR kodu telefonā – par pieejamajiem nekustamajiem īpašumiem gan atsevišķi uzņēmējdarbībai un investīcijām, gan mājoklim, kā arī vietējo Smiltenes novada ražotāju produkcijas piedāvājumi. Uz nākamo gadu ir fantastiska ideja, kuru plānojam realizēt – izmantojot dažādas platformas, uzrunāt tautiešus ārzemēs atgriezties pie savām ģimenēm, lai kopā svinētu Smiltenes pilsētas 100 gadu jubileju. Mūsu pārliecība ir, ka darba vietu skaits visvairāk var veicināt apstākļus, lai cilvēki ne tikai gribētu, bet arī varētu šeit atgriezties. Mums pašvaldībā ir kolēģis, kurš atgriezās tikai tādēļ, ka pretī bija vakance. Daudz kas atkarīgs no jomas un katra cilvēka pieredzes, taču lielu lomu spēlē arī sevis prezentēšanas prasmes. Bieži vien tas pat ir svarīgāk par izglītību, ko uzņēmums sākotnēji prasa. Valodu zināšanas arī ir milzīga priekšrocība tiem, kas ir atgriezušies. Šobrīd Smiltenē bezdarba līmenis ir 2,5% vasarā, 3% ziemā – rādītāji ir labāki kā Rīgai. Mums šobrīd ir arī ļoti labs darbavietu skaita pieaugums, kas ir straujākais Vidzemē. Tas lielā mērā ir pateicoties esošo uzņēmumu attīstībai. Savukārt dzīvojamais fonds trūkst. Pagājušajā gadā uzbūvējām māju ar 24 dzīvokļiem, kuru aizpildījām 3 mēnešu laikā. Taču cenas ir tikai mazliet zemākas nekā Rīgā – par 50 kvadrātmetru dzīvokli īres maksa ir 250 eiro. Šeit izceļas tirgus nepilnība, jo Smiltenē maksātspēja ir zemāka. Mēs meklējam risinājumus dzīvojamā fonda palielināšanai – iespējas, lai apsvērtu ēku celtniecību arī nākotnē, taču šī cenas un maksātspējas disproporcija ierobežo, jo nopelnīt ar šo dzīvokli ar tādām pašizmaksām nav iespējams. Grūtībās – nākt soli pretī, nevis paralizēt Būtiska loma pašvaldības izaugsmē ir arī Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem. Šobrīd, izmantojot pieejamo ES līdzfinansējumu, atjaunojam 20 no kopumā 70 pilsētas ielām, kā arī 12 lauku ceļus. Izmantojam katru iespēju, kas tiek piedāvāta, piesaistot kādu līdzfinansējumu. Sākot no remigrācijas projektiem, kur mēs piesaistām 10 000 eiro, beidzot ar vairākiem lielbudžeta projektiem. Lielākie īstenotie līdzfinansētie projekti saistīti tieši ar infrastruktūras uzlabošanu – proti, remontētas ielas un ceļi, realizēti ūdenssaimniecības un kanalizācijas projekti, kas ir liels ilgtermiņa ieguldījums. Papildus darba iespējām un dzīves vietai, sakārtota vide arī ir būtiska gan vietējiem iedzīvotājiem, gan tiem, kuri vēlas atgriezties. Tajā pašā laikā ir lietas, ko valsts varētu darīt, lai sekmētu atgriešanos vairāk. Šajā sakarā neviļus prātā nāk saruna ar latviešu uzņēmēju, kurš šobrīd strādā Dānijā. Uz jautājumu, kādēļ viņš nevarētu atvērt savu uzņēmumu tepat Latvijā, viņš atbildēja, ka bija par to domājis, taču saprot, ka tas, kas ir Dānijā, šeit nav iespējams. Piemēram, ja divas personas savā starpā uz lapas uzraksta, ka viena no otras nopirkušas blociņu par konkrētu summu, cilvēks var to iedot Dānijas grāmatvedībā un tas der. Latvijā uz uzņēmēju skatīsies ar aizdomām: kas tas tāds ir, kur ir stingrā uzskaite, kur ir reģistrētās kvītis un vēl kaut kas. Tāpat tur domā kā palīdzēt, ja uzņēmumam iet slikti: piemēram, uzņēmējam ir nodokļu parāds un viņš saprot, ka vasarā būs lejupslīde, savukārt ziemā viņš atpelnīs. Dānijā atliek tikai maijā piezvanīt Valsts ieņēmumu dienestam un lūgt pārcelt nodokļu maksājumu par vasaras mēnešiem uz oktobri, un lieta darīta. Tikmēr pie mums tas vispār nav iespējams, toties otrajā, trešajā mēnesī jau tiks nobloķēts konts, nedodot iespēju uzņēmējam ar saviem resursiem nopelnīt to naudu, kuru viņš ir parādā. Cilvēks tiek paralizēts. Tāpat liels klupšanas akmens valsts līmenī šobrīd ir pārdeklarēšanās nepieciešamība, lai varētu pretendēt uz kādu atgriešanās līdzfinansējumu vai projektu piesaisti. Cilvēks 10 gadus dzīvo citā valstī, ieguvis jau pilsonību. Ar dokumentiem un algas čekiem var pierādīt, ka ir bijis prom, taču nozīme ir tikai ķeksītim Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) par to, ka viņš joprojām ir deklarēts šeit. Mēs it kā ejam digitālajā virzienā, bet ir šādas elementāras lietas, par kurām cilvēki ir pārsteigti, ka, dzīvojot kādā ES valstī un kļūstot tur par pilsoni, šī informācija nenonāk līdz Latvijai. Turklāt, lai ieietu izņemt šo ķeksi, ir nepieciešama eID karte, kura daudziem nav pieejama. Tas nozīmē, ka ir jābrauc speciāli uz Latviju, turklāt viņš var arī saņemt sodu, ja nav to izdarījis laicīgi. Jau pagājušajā gadā aktīvi runājām par šo kritēriju valsts līmenī, kad notika šis grantu konkursa pilotprojekts, taču šī prasība, lai startētu uz valsts atbalsta konkursu remigrantiem tika atstāta kā kritērijs arī šogad. Tā rezultātā neviens no mūsu novada uz šo finansējumu nevarēja pretendēt. Vēl viens aktuāls jautājums, kuram mēs kā pašvaldība esam pievērsušies – padomāt par ģimenēm, kurās ir kāds, kurš neprot valsts valodu, bet vēlas atgriezties uz Latviju. Palīdzēt apgūt valsts valodas zināšanas, kas ir būtiski, lai varētu veiksmīgāk šeit atrast darbu un integrēties. Mums ir zināms piemērs, kur ģimene pārvācās uz Latviju, vīrs – ārzemnieks ieguva darbu arī bez valodas apguves, taču pēc laika aizbrauca atpakaļ uz savu dzimteni, jo bija gan valodas barjera, gan integrācija kopumā nenotika veiksmīgi. Manām, ka neformālās grupās Rīgā notiek neliela kustība šajā jautājumā, taču mēs nākamajā gadā esam plānojuši īstenot aktivitātes, lai veicinātu atbalsta pieejamību valodas apguvei Smiltenes novadā. Kopumā atskatoties kā situācija valsts līmenī ir mainījusies, kopš uzsākām strādāt šajā remigrācijas projektā jāsaka, ka visas iesaistītās puses ir ļoti augušas. Gan mēs paši, gan valsts iestādes sākumā nezinājām informācijas apjomu, ar kuru rēķināties. Šobrīd arvien vairāk valsts iestādēm mājaslapās ir atsevišķa sadaļa remigrantiem, lai viņiem aktuālā informācija ir viegli atrodama, tāpat arī ir izveidoti kādi informatīvie materiāli. Un kas priecē - cilvēki ir atsaucīgāki, sadarbība lēnām veidojas un visi kopā ejam uz priekšu.
24. oktobrī Granādā, Spānijā norisinājās European Cultural Tourism Network (ECTN) balvu pasniegšanas ceremonija. Balvas ieguva divi Amatas novada kultūras tūrisma produkti, konkurējot ar 55 citiem pieteikumiem no 19 Eiropas valstīm. Kategorijā “Kulinārais mantojums, pārtikas un gastronomijas tūrisms” 3. vieta Zaubes savvaļas kulinārajam festivālam, savukārt kategorijā “Kultūras un radošo industriju ieguldījums kultūras un radošajā tūrismā” 2. vieta Āraišu leģendām. Zaubes savvaļas kulinārais festivāls šogad sevi pierādīja jau ceturto gadu, pulcējot vairāk kā 5000 apmeklētājus. Festivāls ik gadu piedāvā doties savvaļas garšu piedzīvojumā Zaubes ezera krastos. Aizraujošas un izglītojošas lekcijas, garšu tirgus, savvaļas aktivitātes, konkursi apmeklētājiem un profesionāļiem, meistarklases un savvaļas garšas – tas viss Zaubes savvaļas kulinārajā festivālā (www.wildfoodfest.lv). “Āraišu leģendas” (www.araisi.com) ir vienots tūrisma galamērķa zīmols Āraišiem, sasaistot Āraišu arheoloģisko parku, Āraišu baznīcu, vējdzirnavas, kultūrvēsturisko ainavu, Drabešu muižas Amatu māju, naktsmītnes, gidus, kā arī citus pakalpojuma sniedzējus. Āraišu kopienas pārstāvji ir radoši katrs savā darbošanās jomā un tas veido kopīgo piedāvājumu. Jau savulaik izveidotais “Āraišu leģendu” zīmols, kas stāsta leģendas ir radošs. Drabešu muižas Amatu mājā tapusi animācijas filma “Reiz dzīvoja Āraišos”, kur visi rekvizīti, mūzika un stāsti ir vietējo bērnu veidoti, tikko uz ekrāniem iznāca Andra Gaujas filma “Nekas mūs neapturēs”, kopienas teātris, apvienotie Muzeju nakts pasākumi, Āraišu arheoloģiska parka pasākumi un citi. Balvu pasniegšanas ceremoniju klātienē vēroja un balvas saņēma Amatas novada tūrisma attīstības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Eva Koljera.
Foto: Eva Koljera, saņemot balvu par Zaubes savvaļas kulināro ceļu. Foto no privātā arhīva Kultūras tūrisms ir viens no straujākajiem tūrisma sektoriem Eiropā. Tā ir joma, kas nodrošina Eiropas kultūras mantojuma un vietējo kopienu pastāvēšanu un ilgtspēju. ECTN Awards ir konkurss, kas rīkots ar mēŗki akcentēt Eiropas kultūras tūrisma galamērķu paveikto septiņās kategorijās. Rakstu sagatavoja:
Leģendu naktī ikviens ir aicināts apmeklēt 1881. gadā celto Zvārtavas pili, Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) muzeja radošo filiāli, kur norisināsies radošās darbnīcas “Manto. Mantojums” kopā ar māksliniecēm Māru Kārkliņu, Vizbulīti Jaukuli, Inetu Riepnieci un Daci Lazdiņu. Radošajās darbnīcās tiks sniegts ieskats heraldikā, arhitektūrā, kā arī vitrāžas mākslā un tēlniecībā. Plkst. 19.30, 21.00 notiks ekskursijas, kurās būs iespēja izzināt Zvārtavas pils vēsturi un apskatīt LMS muzeja ekspozīcijas. Zvārtavas pilī ir eksponēta mūsdienu autoru porcelāna vāžu kolekcija un daļa no LMS muzeja 20.gs. 2. puses mākslas darbu kolekcijas. Vēsturiskos interjerus bagātina LMS muzeja ekspozīcija “Sapnis”, kur autentiskā vidē iekļaujas mūsdienu mākslinieku veidotās mēbeles, tēlniecības darbi, gobelēni un gleznas. Leģendu nakts viesiem būs iespēja aplūkot arī atjaunotos pils ēdamzāles logus un slēģus, kuri šogad restaurēti pateicoties NKMP atbalstam. Plkst. 22.00 jaunu koncertprogrammu “Tu pirms aizlido” prezentēs grupa “TU TE” - Lelde Tuče (vokāls, klavieres), Miķelis Dobičins (čells), Artūrs Strautmanis (sitamie instrumenti).
Koncerta ieejas maksa no personas - EUR 2,50. Skolēniem ieeja bez maksas. Popularizējot Latvijas muižu un piļu kultūras mantojumu, Latvijas Piļu un muižu asociācijas organizētā Leģendu nakts norisināsies jau astoto reizi. Biedrība “Latvijas Mākslinieku savienība” laipni gaida visus mākslas interesentus!
Zvārtavas pils. Latvijas Mākslinieku savienības radošās darbnīcas “MANTO. MANTOJUMS” atbalsta Vidzemes plānošanas reģions, Valsts Kultūrkapitāla fonds un akciju sabiedrība „Latvijas valsts meži”. Informāciju sagatavojis: Latvijas Mākslinieku savienības valdes priekšsēdētājs Igors Dobičins.
Izstādes laikā tika organizēta ekspozīcijas apskate un radošās darbnīcas Mālpils novada vidusskolas un pirmsskolas izglītības iestādes “Māllēpīte” audzēkņiem. Mālpils mākslas skolas pedagogu vadībā bērni iepazinās ar izstādi un izmēģināja savus spēkus pasteļtehnikā. Rūpīgi izpētot mākslinieku darbus, bērni radīja košas un krāsainas šo darbu kopijas un interpretācijas. Projektā piedalījās Mālpils PII grupu “Bitīte” un “Taurenītis” un Mālpils novada vidusskolas pirmo un 3.a klases audzēkņi. Bērnu veikumu var novērtēt no 26.oktobra līdz 1.novembrim POP-UP izstādē, kas iekārtota Kultūras centra telpās paralēli simpozija izstādei.
Izstādē skatāmi arī plenēra “ēnu” dienā gleznotie Mālpils Mūzikas un mākslas skolas audzēkņu darbi. Simpozijs, izstādes un darbnīcas tiek rīkotas ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Latvijas Valsts mežu finansētās Vidzemes kultūras programmas un Mālpils novada domes atbalstu. Informāciju sagatavojusi: projekta kuratore Ērika Zutere, zutere PIE gmail PUNKTS com, tel. 29467668.
8. novembrī notiks projekta noslēdzošais pasākums, uz kuru sabrauc čaklākie grāmatu lasītāji no visām projektā iesaistītajām Vidzemes bibliotēkām. Pasākuma apmeklētājiem būs iespēja apmeklēt Brīvības pieminekļa Goda istabu, Jāņa Streiča pavadībā doties ekskursijā Latviešu biedrības namā un apmeklēt LU Akadēmisko bibliotēku, kur ekskursiju vadīs bibliotēkas direktore Venta Kocere. Dienas noslēgumā tikšanās ar Latvijas Jūras spēku pārstāvjiem, kliņģeris, tēja un kino.
30. oktobrī Bibliokuģis viesojas: 5. novembrī Bibliokuģis ciemojas: Informāciju sagatavojusi: Hedviga Inese Podziņa, Salacgrīvas novada bibliotēkas vadītāja.
Jauniešu izaugsmes forums “Solis” ir trīs dienu pasākums, kurā jauniešiem ir iespēja iegūt jaunus kontaktus, zināšanas, kā arī iepazīties ar citu cilvēku pieredzi ,saimniekojot lauku reģionos. Šogad forums pulcēja dalībniekus Madonas novadā! Kopumā forumu apmeklēja 38 dalībnieki vecumā no 18 līdz 32 gadiem, pārstāvot visus Latvijas reģionus un dažādas mācību iestādes! Lielākā dalībnieku aktivitāte bija no Vidzemes un Latgales. Foruma lekciju sēriju atklāja Ingus Rutulis ar savu dzīves stāstu par pirmo saskarsmi ar kendamas spēli un “Sweets Kendama” veikala atvēršanu Latvijā. Svarīgākais, ko Ingus centās nodot klausītājiem bija ideja- nelaist garām tās iespējas, ko “piespēlē” dzīve. Vēlāk uzstājās Gatis Jeršovs no SIA “Valtek”, stāstot par bezaršanas tehnoloģijām un agregātiem. Pēc pusdienām viesu nama telpās sirsnīgumu, radošumu un iedvesmu jauniešos ienesa Ieva Lāce, kopienas centra „Sarades namiņš” veidotāja, stāstot par savu pieredzi, idejām un izaicinājumiem dzīves laikā. Un pirmo foruma dienu noslēdza SIA “Agricon” pārstāvis Gatis Bērziņš ar lekciju par “Lauksaimnieks informācijas laikmetā”. Otrajā foruma dienā ar savu pieredzi un zināšanām dalījās LLU ESAF docente Līga Proškina, iesaistot radošā grupu darbā arī dalībniekus. Dalībnieki tā laikā sprieda , kā dabīgu pļavu attīstīt un ar inovatīvām idejām nopelnīt caur tūrismu, enerģijas ieguvi u.c. Īsi pirms došanās ekskursijā ciemojās arī iepriekšējo gadu foruma dalībniece Marta Markote kopā ar kolēģi Elizabeti Andersoni, pārstāvot uzņēmumu eAgronom un informējot dalībniekus par tādiem svarīgiem darbības punktiem uzņēmumā kā uzņēmuma kultūra, pareiza darbinieku izvēle, pakāpeniska un mērķtiecīga mārketinga darbība u.c. Lielu dienas daļu pavadījām, dodoties ekskursijā uz tuvākajām Madonas saimniecībām, kā SIA “Plūkt”, kur mūs cienāja ar dabīgām tējām, z/s “Līvi”, kur nogaršojām kazas siera “Labrīt” produkciju, un z/s “Gulbiškas”, izbraukājot visu plašo saimniecību, taču, atgriežoties viesu namā, klausījāmies bioloģiskās lauksaimniecības inspektores Baibas Tīdemanes darba dienu un nedienu stāstus. Vakara noslēgumā par ražas stabilizāciju bioloģiskajā saimniekošanā stāstīja Elīna Krondorfa un Luīze Zemīte no SIA “Timac Agro Latvija” . Beidzamās dienas rītā jauniešus uz trakām idejām iedvesmoja Helmuts Helmis, atgādinot vienākršu dzīves patiesību-pēc kritumiem vienmēr ir augšupeja, bet nedrīkst aizmirst, ka notiek arī otrādi. Savukārt par atbalsta iespējām attīstīt savas biznesa idejas informēja Iveta Vabule, LIAA Madonas inkubatora vadītāja, un Linda Grīnfelde, LIAA Klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja. Pateicamies viesu namam “Naktsvijoles” par mājīgajām un siltajām telpām, garšīgo ēdienu un laipno komunikāciju! Liels paldies Madonas novada priekšsēdētājam par atbalstu! Paldies dalībniekiem par enerģiju un iedvesmu, ko sniedzāt organizatoriem! Paldies par jokiem, atvērtību un Jūsu smaidiem! Lielākais paldies ikkatram foruma atbalstītājam, kurš vai nu finansiāli, vai ar savu produkciju un dāvanām palīdzēja, lai šis forums taptu! Atbalstītāji: SIA “Timac Agro”, ZS “Jaunkalējiņi”, LPKS “VAKS”, SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs”, SIA “Jelgavas Tipogrāfija”, Latvijas agronomu biedrību, LPKS “Barkavas arodi”, SIA “4GRAIN”, ZS “Bračas”, SIA “Agro Dzelzava”, SIA “Valtek”, eAgronom, “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra”, AS “SEB banka”, SIA “Cannelle Bakery”, AS “Dobeles dzirnavnieks”, SIA “Agricon”, “Red bull”. Informāciju sagatavoja: Laura Zemīte
Valmieras muzeja Izstāžu namā 1. novembrī plkst.16.00 tiks atklāta mākslinieces Agneses Kauperes gleznu izstāde “Tasmānijas zilā”. Agneses Kauperes mākslu raksturo krāsas košums, spēle starp abstrakto un reālo pasauli. Lai arī savos darbos viņa variē ar dažādām tēmām un sižetiem, māksliniecei patīk atstāt lauku, kurā skatītājs pats var ļauties iztēlei un sajūtām. Lasīt vairāk.
Agneses Kauperes darbs no izstādes "Tasmānijas zilā". No 1.novembra līdz 7. decembrim Valmieras muzeja Izstāžu namā un Valmieras vecajā ūdenstornī (Kr.Valdemāra ielā 1) apskatāma Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas (VDMV) 7.klases audzēkņu noslēguma darbu izstāde “Virsma. Klātbūtne”. Atklāšana 1.novembrī plkst.16.00 Valmieras muzejā. Lasīt vairāk.
Laikmetīgās mākslas izstāde “Virsma. Klātbūtne”.
Biennāle notika festivāla “Arhitektūras rudens” ietvaros, lai iepazīstinātu sabiedrību un ārvalstu arhitektus ar jauno arhitektu darbiem pēdējos trīs gados, noteiktu labākos darbus un to autorus, identificētu daudzsološos arhitektūras attīstības virzienus, popularizētu jauno arhitektu radošos sasniegumus. Festivālu organizēja Baltkrievijas Arhitektu savienība, kuru atbalstīja Baltkrievijas Republikas Arhitektūras un celtniecības ministrija, kā arī Starptautiskā Arhitektu savienību savienību asociācija (IAUA) un Starptautiskā Arhitektu savienība (UIA). Gājēju ceļa un terases būvprojekta autors ir SIA “DJA”, arhitekts - Didzis Jaunzems. Šī ir jau otrā balva, ko par Valmierā realizēto objektu saņem Didzis Jaunzems - viens no talantīgākajiem jaunās paaudzes arhitektiem Latvijā. Objekts “Gājēju ceļš un skatu terase Atpūtas parkā Valmierā” šogad saņēma Latvijas Ainavu arhitektūras balvu nominācijā “Ārtelpa”, ko vērtēja starptautiska žūrija. Skatu terase pie Gaujas Valmierā ir vieta publisku un privātu pasākumu rīkošanai, vieta iniciatīvām, vieta, kur satikties, kopīgi pavadīt laiku. Tā ir vieta, kur liels vai mazs var radīt un darīt, vieta, kur dzīvojam zaļi! Skatu terase ir brīvi pieejams publisks objekts, ko atpūtai var izmantot ikviens valmierietis un pilsētas viesis.
Gājēju ceļš un skatu terase Atpūtas parkā Valmierā veidoti saskaņā ar universālā dizaina principiem, kas paredz ērtu piekļuvi pie Gaujas un atpūtas infrastruktūru ikvienas grupas valmierietim un pilsētas viesim – jo īpaši domājot par cilvēkiem ratiņkrēslos, māmiņām ar bērniem ratiņos, kuriem piekļuve dabai ir ierobežota. Pārbūvētais ceļš aprīkots ar nerūsējoša tērauda margām cilvēku ar speciālām vajadzībām pārvietošanās atbalstam. Apmeklētāju plūsma objektā tiek virzīta pa izbūvētajām konstrukcijām, tādējādi vienlaikus veicinot dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību. Skatu terase un taciņa, sākot no skatakām, veidota no cilvēku veselībai draudzīgām un ilgtspējīgām priedes koka konstrukcijām, kas apdarinātas ar Latvijas klimatiskajos apstākļos ļoti izturīgajiem, no Sibīrijas atvestiem lapegles dēļiem. Tajos ar nazi iegrebti 4 mm dziļi pretslīdes frēzējumi konstrukciju drošai izmantošanai mitros laikapstākļos. Ir iestrādāta arī ūdens novadīšanas sistēma. Koka elementu noturības saglabāšanai tā divās kārtās apstrādāta ar lineļļu. Lai nodrošinātu koka konstrukciju saglabāšanu un drošību, teritorija tumšajā laikā ir apgaismota, tur uzstādīta videonovērošana. Informāciju sagatavoja: Līga Bieziņa
Kādu brīdi vēlāk tika piedzīvots, iespējams, lielākais pārsteigums stadiona vēsturē. Jānis apsteidza Latvijas čempionu. Piecus gadus vēlāk Jānis Daliņš Latvijai izcīnīja pirmo olimpisko medaļu. Šogad izcilajam soļotājam Jānim Daliņam – 115.gadadiena. Jau par tradīciju kļuvis piemiņas skrējiens, kurā aicināts piedalīties ikviens interesents. Starts 2.novembrī plkst.11.00 pēc atceres brīža pie Jānim Daliņam veltītā pieminekļa (Jāņa Daliņa ielā 2). Skrējiena distance vedīs no stadiona līdz Jāņa Daliņa mājām Valmieras pagastā un pēc tam uz sportista dzimtajām mājām Brenguļos. Apmēram desmit kilometrus ikviens aicināts mērot sev piemērotā tempā. Draudzīgā skrējiena noslēgumā – sarunas un gards cienasts. Piemiņas skrējienu jau piekto gadu rīko Valmieras Vieglatlētikas klubs ar Beverīnas novada pašvaldības un Valmieras pilsētas pašvaldības atbalstu. Pasākuma laikā var tikt fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un videomateriāli var tikt izmantoti Valmieras pilsētas pašvaldības publicitātes vajadzībām. Informāciju sagatavoja:
Ja pašvaldībai nav energopārvaldnieka vai cilvēka, kurš apkopo un analizē enerģijas patēriņa datus par pašvaldībai piederošajām ēkām, nereti šie dati atrodas grāmatvedības dokumentu uzskaitē, un par ēku patēriņu zina tikai grāmatveži. Rodot iespēju enerģijas patēriņa datus uzskaitīt un izvērtēt vienotā digitālā platformā un izvirzot atbildīgo cilvēku datu pārraudzībai, tos ir viegli pārskatīt, vizualizēt un saprast, vai un kā samazināt ēkas enerģijas patēriņu. PII “Pienenīte” Alūksnē ir pilotvieta Vidzemes plānošanas reģiona īstenotajam projektam “Zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmas tehnoloģijas Baltijas jūras reģionam" (LowTEMP). Šovasar PII “Pienenīte” ēkā esošā siltummezgla telpa tika pielāgota, un tajā pārbūvēts siltummezgls, lai ēku būtu iespējams dalīt zonās un vadīt pēc lokāla temperatūras grafika. Viens no galvenajiem uzdevumiem ir iegūt iespējami lielāku, kā arī kvalitatīvāku datu apjomu, ko var izmantot analīzē par ēkas faktisko siltumenerģijas stāvokli, iekštelpu klimatiskajiem apstākļiem un to kvalitāti. Kopš apkures sezonas sākuma PII “Pienenīte” ēkā vairākām telpu grupām siltumpadeve tiek nodrošināta zemas temperatūras režīmā. “Tas nozīmē, ka ierasto 70/50 grādu vietā, radiatoros ieplūst 46/36 grādi. Vadības iekārta seko līdzi iekštelpas temperatūrai bērnudārza ēkā un atbilstoši tai kontrolē turpgaitas temperatūru radiatoros. Ziemas aukstākajos mēnešos paredzam, ka turpgaitas temperatūra būs jāpaaugstina, lai nodrošinātu atbilstošu iekštelpas temperatūru grupiņu bērniem. Pašlaik sekojam līdzi arī tam, cik lielā apmērā zemas temperatūras sistēmu izdosies izmantot apkures sezonā, jo iekšējie tīkli netika pārbūvēti. Tas, ko esam konstatējuši jau pašlaik, ka enerģijas patēriņš, salīdzinot ar tādu pašu apkures periodu 2018.gadā, ir samazinājies par 35,3%,” stāsta Mārtiņš Kaļva, Vidzemes plānošanas reģiona eksperts.
Foto no kreisās: Ingūna Dovgāne, PII "Pienenīte" vadītāja, Līga Puriņa-Purīte, Vidzemes plānošanas reģiona Projektu vadītāja, un Mārtiņš Kaļva, Vidzemes plānošanas reģiona eksperts Datu vizualizācija ļauj ērti pārskatīt un salīdzināt iekštelpu temperatūras svārstības dažādās telpu grupās. Mārtiņš Kaļva turpina: “Esam noregulējuši siltumpadevi tā, lai naktī iekštelpu temperatūra ir zemāka, piemēram, 17 – 18 grādi, bet plkst. 5:30 no rīta sistēma automātiski sāk paaugstināt turpgaitas temperatūru radiatoros, un līdz plkst. 7:00 no rīta grupiņās iekštelpu temperatūra sasniedz jau 20 grādus. Vairākas telpu grupas atrodas ēkas dienvidu pusē, un saulainās dienās tās uzkarst daudz ātrāk nekā citas. Apkopotie dati parāda, ka vienā no grupiņām jau plkst. 9:00 no rīta iekštelpu temperatūra sasniedz 23 grādus, un plkst. 15:00 tie jau ir 26 grādi, kas var būt pat pārāk karsts audzēkņiem telpā uzturoties. Tātad šajā grupiņā turpgaitas temperatūra jāsamazina radiatoros. Savukārt citā grupiņā ap plkst. 15:00 tajā pašā dienā iekštelpu temperatūra ir 23,5 grādi. Šāda datu analīze un kontrole palīdz nodrošināt piemērotāko iekštelpu klimatu bērnudārza bērniem un personālam.”
Dati tiek apkopoti arī par elektroenerģijas un ūdens patēriņu. Ieviešot šādu vadības un datu monitoringa sistēmu, jābūt ciešai sadarbībai ar ēkas lietotājiem. Sarunā ar PII “Pienenīte” vadītāju Ingūnu Dovgāni eksperts uzzin, kad bērnudārzs būs slēgts, piemēram, svētku dienās. Šajā laikā turpgaitas temperatūra radiatoros var tikt samazināta. Vadības un datu monitoringa sistēmu turpmāk uzraudzīs Alūksnes pilsētas siltumapgādes uzņēmumu A/S “SIMONE”, iesaistot datu analīzē Alūksnes novada pašvaldību. Ievāktie dati var palīdzēt sniegt pamatojumu par nepieciešamiem energoefektivitātes pasākumiem ēkā un papildus finansējuma piesaisti. Papildus tam, datu izmantošana sniedz precīzu informāciju par to, kuras sistēmas (ūdens, siltums, elektrība) darbojas efektīvi noteiktā laika diapazonā, kā arī ļauj analizēt datus un sniegt energoefektivitātes veicināšanas risinājumus noteiktās telpu grupās. Datu digitālizācijas risinājumi, mūsdienu tehnoloģijas centralizetajā siltumapgādē un 4.paaudzes siltumapgāde bija galvenie temati 24. septembrī Zviedrijas pilsētā Malmē notikušajā konferencē “LowTEMP: Siltumtīklu nākotne”. Konferencē piedalījās pārstāvji no Vidzemes plānošanas reģiona, Gulbenes novada pašvaldības un Rīgas Tehniskās universitātes. Par Gulbenes novada pašvaldības pilotprojektu Beļavas ciemā, ieviešot zemas temperatūras centralizēto siltumapgādi un datu monitoringa sistēmu, konferences dalībniekiem pastāstīja Rīgas Tehniskās universitātes eksperts Vladimirs Kirsanovs. Lai pilnveidotu centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmas Gulbenes novadā, pašvaldība kopā ar SIA “EKODOMA” ekspertiem izstrādājusi arī zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmas ieviešanas stratēģiju. Vairāk par pilotprojektu Beļavas ciemā uzziniet: https://www.gulbene.lv/lv/projekti/aktivie-projekti/306-low1803 Savukārt par pilotvietu Alūksnes PII „Pienenīte“ lasiet: http://www.vidzeme.lv/lv/
Par "LowTEMP" projektu: Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam ietvaros Vidzemes plānošanas reģions kopā ar partneriem no deviņām Baltijas jūras reģiona valstīm, tostarp Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūtu un Gulbenes novada domi, īsteno projektu "Zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmas tehnoloģijas Baltijas jūras reģionam" ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Eiropas kaimiņattiecību instrumenta atbalstu. “LowTEMP” mērķis ir paaugstināt energoefektivitāti, veicinot enerģētikas jomā iesaistīto valsts un privātā sektora dalībnieku zināšanas par zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmu plānošanu, uzstādīšanu un pārvaldību. Par projektu „LowTEMP" vairāk lasiet Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā. Papildu informācija: Līga Puriņa - Purīte, projekta "LowTEMP" vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, liga.pp PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. +371 29214024 Informāciju sagatavoja: Baiba Šelkovska, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 28752793, www.vidzeme.lv
Neatkarības kara laikā izcīnītā Latvijas valsts bija drosmīgu cilvēku varonība. Bija nepieciešama ne vien liela drosme, bet arī stipra ticība, ka kopīgiem spēkiem iespējams ir viss. Jauniem cilvēkiem tā bija cīņa par nākotni, par iespēju dzīvot brīvā valstī. Tas izdevās līdz okupācijai. Brīvības atmiņas, stingrā režīma nospiestā tauta, noglabāja savās sirdīs. Valsts gaidīja jaunus varoņus. Pirms nepilniem 30 gadiem atjaunotā Latvijas neatkarība nākotnē būs jaunās paaudzes sargāta un attīstīta. Kā viņi saprot varonību? Ar šādu jautājumu sākās Valkas Lāčplēša dienai veltītā pasākuma ideja. Valkas 11.novembra Lāčplēša dienas pasākums veidots ar mūsdienu jauniešu netieši veidotu programmu – kā viņi redz, kas ir varonība. Programma izskanēs plaši, uzsverot jauno cilvēku varonības izpratni, līdzatbildību un līdzdalību. Svētku programma būs daudzveidīga, notiks vairākās pilsētas vietās un piepildīs dienu no rīta līdz vakaram. Latvijas Kultūras akadēmijas studenti uz Valku vedīs režisores Māras Ķimeles divas izrādes. Jaunāko klašu skolēniem tā būs izrāde “Pasakas”, kurās caur pasaku motīviem runās par labām, patiesām, skaidrām vērtībām. Vecāko klašu audzēkņiem “Rūdolfa Blaumaņa viencēlieni” stāstīs par mīlestības jūtu atzīšanu kā varonību, par drosmi būt pašam. Lāčplēša dienai veltītā Jauniešu kluba diskusijā interesenti aicināti uz vērtīgu sarunu par varonību šodienā. Diskusiju vadīs jauniešu vidū atzīta autoritāte - vēsturnieks, jauno skolotāju atbalsta persona - kurators programmā "Iespējamā Misija", Raunas vidusskolas direktors, vēstures skolotājs un “Skola 2030” treneris - Edgars Plētiens. Režisora Aivara Ikseļa vadībā top OVERLY tehnoloģijas aplikācija par Lāčplēša kara ordeņa kavaliera Jāņa Eduarda Ķikāna varonīgu rīcību. Lāčplēša Kara ordeni un fotogrāfijas, kur apbalvojums redzams, Padomju režīmā glabāt bija bīstami, tāpēc, lai izvairītos no nepatikšanām, fotogrāfiju saskrāpēja. Pie bijušās Tērauda skolas, kura arī cieta no Padomju režīma, tiks izveidota Lāčplēša ordeņa kavalieru lielformāta foto galerija. Visus šos drosmīgos cilvēkus vieno viena ne vien Brīvības cīņas, bet arī ūsas. Vai varonība slēpjas aiz ūsām? Uz šo jautājumu katram pašam būs iespēja rast atbildi. Unikāls notikums Valkas Lāčplēša dienas programmā būs iespēja pirmo reizi ielūkoties plašākai sabiedrībai līdz šim slēgtos pazemes bunkuros pašā pilsētas centrā. Ar Jauniešu centra brīvprātīgajiem puišiem varēs doties bunkuru telpā, kur būs skatāma mākslinieces, Kristīnes Ganiņas “Vēstures notikumu performance”. Vakara daļas iesākumā Valkas Lugažu ev. lut. baznīcā notiks svētbrīdis, veltīts visu Latvijas brīvības cīņās kritušo varoņu piemiņai. Tajā piedalīsies arī J.Cimzes mūzikas skolas audzēkņi. Pēc svētbrīža notiks tradicionālais lāpu gājiens, kuru šajā reizē uzsāks "Andžeja Grauda bungu skolas" audzēkņi, vedot aiz sevis pilsētas iedzīvotājus un viesus. Vakara izskaņā Valkas pilsētas kultūras namā būs iespēja skatīties Latvijas simtgades filmas “Dvēseļu putenī” Latvijas pirmizrādi. Maksas seanss – 3,00 eiro. Plašāka informācija par pasākuma programmu: ŠEIT. Pasākumu “Vislatvijas Lāčplēša ordeņa kavalieru mazbērnu saiets “Varonība aiz ūsām”” rīko Valkas novada pašvaldība sadarbībā ar LR Kultūras ministriju. “Varonība ir uzdrošināties aizstāvēt un pastāvēt par savu valsti. Varonība ir spēja uzņemties atbildību par saviem darbiem un teikto. Varonība ir mīlestība pret citiem.” – citāti no Valkas jauniešu aptaujām.
Papildu informācija: Aivars Ikšelis Informāciju sagatavoja: Ivo Leitis
“Jau šobrīd Valmierai ir cieša sadarbība gan ar tuvākajiem novadiem – Beverīnas, Burtnieku un Kocēnu –, gan Mazsalacas, Naukšēnu un Rūjienas novadiem. To mēs redzam, vērtējot iedzīvotāju kustību. Valmierā uz darbu ik dienu ierodas liels skaits šajos novados dzīvesvietu deklarējušie iedzīvotāji. Līdzīgi tas ir arī ar skolēnu plūsmu. Valmieras vispārizglītojošajās, interešu un profesionālās ievirzes izglītības iestādēs mācās vairāk nekā 35% citu novadu skolēnu. Manuprāt, svarīgi ir uzsvērt, ka arī pēc reformas esošās apdzīvotās teritorijas saglabās savas īpašās tradīcijas, identitāti, kultūras un pakalpojumu pieejamību, visu, ko iedzīvotāji apzinās kā savu piederību konkrētajai vietai. Reformas rezultātā būs iespēja veiksmīgāk plānot sniegtos pakalpojumus, lai tie vienlīdz augstā kvalitātē būtu pieejami ikvienam jaunā novada iedzīvotājam. Pašvaldības funkcijas tiks pilnvērtīgi nodrošinātas visā novada teritorijā. Turklāt šāda sadarbība paplašinās investīciju piesaistes iespējas, novada attīstību, padarot to par aizvien pievilcīgāku vietu iedzīvotājiem, kur dzīvot, strādāt, mācīties un atpūsties. Jaunā novada ilgtspēja būs atkarīga no visu iesaistīto pušu kopīga darba, diskusijām un pieņemtajiem lēmumiem,” skaidro Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks. Lēmuma pieņemšanā ņemti vērā arī Valmieras iedzīvotāju aptaujas rezultāti, kas apkopoti 2019.gada vasarā. Atbildot uz jautājumu par Administratīvi teritoriālās reformas risinājumu, vairākums respondentu (54% jeb 250) pauda atbalstu modelim, kurā Valmiera ir kopā ar Beverīnas, Burtnieku un Kocēnu novadiem. Kā otrs atbalstītākais teritoriālais risinājums ir Valmiera kopā ar Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu, Mazsalacas, Naukšēnu un Rūjienas novadiem, kas saņēmis atbalstu no 32% jeb 151 respondenta. Valmieras pilsētas pašvaldība saņēmusi arī Rūjienas novada pašvaldības un Naukšēnu novada pašvaldības domes lēmumus, šīm pašvaldībām paužot atbalstu to teritoriju iekļaušanai Valmieras novadā. Otrs nosacījums, par ko lēma deputāti, ir, ieviešot reformu, noteikt likumā Valmieras pilsētai nacionālas nozīmes attīstības centra statusu, kā tas ir noteikts Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam, kas ir pamats pilsētas attīstības dokumentu izstrādē un plānošanā. Valmieras rajons, kurā ietilpa trīs pilsētas – Valmiera, Mazsalaca un Rūjiena –, kā arī Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu, Rūjienas, Naukšēnu un Mazsalacas novadu teritorijas, kā administratīvā iedalījuma vienība tika izveidots 1949.gadā. 2009.gadā īstenotās reformas rezultātā Valmiera ieguva republikas pilsētas statusu. Informāciju sagatavoja:
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
No šī gada 1. oktobra līdz 31. oktobrim ikviens interesents aicināts piedalīties ceļošanas akcijā “Kļūsti par Via Hanseatica ekspertu!”, lai palutinātu sevi un savus mīļos ar vietējo uzņēmēju radītajiem ēdieniem, iepazītu plašo tūrisma piedāvājumu Vidzemē un gūtu iespēju laimēt “Impro ceļojumi” dāvanu karti ceļojumam 200 eiro vērtībā.
Projekta “Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos” ietvaros Rubenes evaņģēliski luteriskās baznīcas teritorijā kopš augusta beigām norisinās būvniecības darbi, kuru rezultātā baznīca piedzīvos nozīmīgus vizuālos un drošības uzlabojumus, kā arī kļūs pieejamāka apmeklētājiem.
"Kā medus glāze izjauca Ziemassvētkus": Kad Vijai bija aizvadīta otrā dzimšanas diena un atkal klāt Ziemassvētki, kā tāds Ziemassvētku vecītis pa durvīm ievēlās Zelmas tante, visādām pauniņām apkrāvusies. Un vēl – lielais labības graudu maiss, pilns ar lazdu riekstiem. (Lazdas auga aiz šķūņa tādā dziļā gravā). – Medus kāres pilnas pilēja uz galda, svaigi cepta maize un pīrāgi smaržoja… 
Tiesa, labus darbiniekus atrast ir grūti, tādēļ abi joprojām darbojas divatā, lai gan pēc darbu apjoma būtu nepieciešams vēl kāds palīgs. Lielākais izaicinājums esot atrast darbinieku, kurš tiešām labi strādātu, nevis sēdētu telefonā, saņemot par to 30-50 eiro dienā. Oskars norāda, ka sagādnieku būtu vieglāk atrast kā vēl vienu meistaru, bet tādu vēl abi nav atraduši: “Brīžiem citādi sanāk tā, ka viens no mums pus dienu braukā apkārt, pērkot krāsas un citas lietas. Atbrauc atpakaļ un secini, ka kaut kas ir iedots vai nopirkts nepareizi, brauc atpakaļ uz veikalu mainīt. Beigās sanāk tikai dienas otrajā pusē uzvilkt darba drēbes un ķerties klāt darbiem. Bet arī šādam darbiniekam jābūt zinošam, jo mums ir ļoti svarīga kvalitāte.”
Sestdien, 12. oktobrī, Simjūda tirgū, kas risināsies no plkst. 9.00 līdz 16.00 Valmieras vecpilsētā, ielās un laukumos, pie Hanzas sienas varēs satikt arī gardēžu ceļa “Livonijas garša” viesmīlības pieturvietu saimniekus. Šie tirgotāji būs īpaši kuplā skaitā, turpinot daudzināt Latvijas un Igaunijas tūrisma zīmolu ar senatnīgo nosaukumu “Livonijas garša”.
Simjūda tirgus Valmierā sendienās bija lielākais tirgus Ziemeļvidzemē pirms ziemas. Tur andelējās, brangi iepirkās, tikās un lustējās gan pilsētnieki, gan lauku ļaudis - saimnieki, kalpi un gani. Ikviens varēja iegādāties preces no visas Vidzemes un Piejūras. Atdzīvinot kādreizējo viduslaiku tirgus godību, īpaši izveidotā zonā būs sastopami gardēžu tūrisma ceļa “Livonijas garša” tirgotāji no Vidzemes, Kurzemes un pat kaimiņiem – Igaunijas. 
2019. gada 28. oktobrī Gulbenes mūzikas skolā un 29. oktobrī Valmieras mūzikas skolā notiks Kvinteta “BRASS.EDU” koncerts, kurā apvienojušie “Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas” (JVLMA) pasniedzēji un Latvijas vadošo orķestru mūziķi.
Salacgrīviešu biedrība “Bibliokuģis “Krišjānis Valdemārs”” šoruden īpaši uzrunā Salacas baseina bibliotēku lasītājus. Valsts Kultūrkapitāla fonda, a/s Latvijas Valsts meži un Vidzemes plānošanas reģiona atbalstītais projekts “Grāmata vieno Burtnieku ar jūru” bibliokuģi aizvedis uz Puikules, Vilzēnu, Braslavas un Valmieras pagasta bibliotēku Viesturos, kā arī Ungurpils Uzņēmējdarbības centru – bibliotēku “Sala” un Alojas Ausekļa vidusskolu.
Šī gada labdarības maratons “Dod Pieci!” veltīts neārstējami slimu cilvēku dzīves nogalei un paliatīvās aprūpes sistēmas sakārtošanai Latvijā. Paužot pārliecību, ka mūža izskaņā cilvēkam jāsaņem tik pat daudz rūpju, cik dzīves sākumā un ikviens ir pelnījis atstāt šo pasauli cieņpilni, sabiedriskie mediji sadarbībā ar Ziedot.lv aicinās ziedot līdzekļus specializētās pārtikas nodrošināšanai cilvēkiem, kuri paši pārtiku nespēj uzņemt.
“Dod Pieci!” jau sesto gadu notiks īsi pirms Ziemassvētkiem, no 17. līdz 23. decembrim, īstenojot unikālu labdarības formātu. Trīs Latvijas Radio 5 - pieci.lv dīdžeji sešas diennaktis strādās stikla studijā Doma laukumā, atskaņojot ziedotāju izvēlētas dziesmas, daloties ar cilvēku pieredzes stāstiem un ekspertu viedokļiem, lai uzlabot paliatīvās aprūpes sistēmu Latvijā.
Cēsīs šīs nedēļas nogalē notiks 9. Starptautiskais Alfrēda Kalniņa jauno ērģelnieku festivāls, turpinot 2001. gadā iedibināto tradīciju - pulcēt dažādu pilsētu un valstu jaunos ērģelniekus, lai rādītu savu spēles prasmi un klausītos citu sniegumu, kā arī veicinātu pedagogu sadarbību, pieredzes un jaunu ideju apmaiņu. Viens no festivāla galvenajiem mērķiem ir parādīt izglītības un izaugsmes iespējas no ērģelnieka iesācēja līdz profesionālam mūziķim. Tāpēc koncertos kopā ar mūzikas skolu un vidusskolu audzēkņiem muzicēs arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studenti un profesionāli ērģelnieki - pedagogi.
Projektā “
18. un 19. oktobrī ar koncertiem skolas ērģeļzālē un Cēsu Sv. Jāņa baznīcā izskanēja IX Starptautiskais Alfrēda Kalniņa jauno ērģelnieku festivāls. Komponista un ērģeļvirtuoza Alfrēda Kalniņa dzimtajā pilsētā bija ieradušies 38 jaunie ērģelnieki un viņu pedagogi, lai godinātu viņu 140. gadskārtā, lai turpinātu to mantojumu, ko atstājis meistars.
Ceturtdien, 10.oktobrī, Valmieras muzeja Izstāžu namā notika Eiropas Sociālās riteņbraukšanas izaicinājuma dalībnieku apbalvošana un pateicības vakars Eiropas Mobilitātes nedēļas organizatoriem Valmierā. Vienlaikus tika izvērtēti Eiropas Mobilitātes nedēļas dalībnieku sniegtie ierosinājumi pilsētas transporta infrastruktūras uzlabošanai.
Ginta Kukaiņa, Smiltenes novada pašvaldības priekšsēdētāja viedoklis: Kopumā Latvijā par šo tēmu lielas diskusijas bijušas divreiz – pirmajā reizē, kad aktualizējās migrantu tēma un pēc tam – remigrācijas pilotprojekta pašā sākumā, kad sprieda ko un kā darīt. Mēs iekšienē, pašvaldībā, veidojot kādas platformas vai datu bāzes, cenšamies tās radīt visiem pieejamas un noderīgas, nevienam nav labvēlīgāki nosacījumi. Arī dodoties pie izbraukušajiem – mēs neejam pie viņiem stāstīt kas viņiem būs, ja viņi atgriezīsies, bet stāstām- kādi mēs esam, ko mēs darām kopumā.
26. oktobrī no plkst. 19.00 līdz 23.00 biedrība „Latvijas Mākslinieku savienība” aicina apmeklēt “Leģendu nakts” pasākumu “Manto. Mantojums. Akants jeb kādēļ nošāvās milicis” Zvārtavas pilī Apes novadā.
No 7. oktobra līdz 8. novembrim Mālpils kultūras centrā apskatāma gadskārtējā mākslinieku biedrības "Sidegunde" simpozija izstāde. Lielāko daļu ekspozīcijas veido plenēra gleznojumi pasteļtehnikā, bet izstādes darbi sniedz ieskatu visdažādākajās glezniecības tehnikās.
Projekts “Grāmata vieno Burtnieku ar jūru” tuvojas noslēgumam. 30. oktobrī Bibliokuģis kopā ar mākslinieku-karikatūristu Kristapu Auzenbergu un rakstnieku Vili Kasimu ciemosies Svētciema, Tūjas un Liepupes bibliotēkā, bet 5. novembrī kopā ar ihtiologu un zivju pētnieku Aigaru Pūsildu apmeklēs Ainažu, Korģenes un Salacgrīvas bibliotēkas.
Valmieras muzejā un vecajā ūdenstornī 1. novembrī tiks atklātas divas izstādes: Agneses Kauperes gleznu izstāde un Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas 7. klases audzēkņu noslēguma darbu izstāde.
Objekts “Gājēju ceļš un skatu terase Sajūtu parkā Valmierā” saņēmuši “Leonardo 2019” apbalvojumu VIII Minskas starptautiskajā jauno arhitektu biennālē Baltkrievijā, kategorijā “Ainavu arhitektūra, Urbānais dizains, Māksla un skulptūra arhitektūrā”.
Tas notika 1927.gada vasarā, kad kautrīgais 23 gadus vecais Jānis atnāca līdzi draugiem uz Limbažu ielas stadionu skatīties soļošanas sacensības. Skatītāji gaidīja aizraujošu cīņu, jo starp dalībniekiem bija arī Latvijas čempions valmierietis Alfrēds Dūrēns (arī Dūrens). Nejaušas sakritības dēļ ceturtais sportists neieradās. Draugi, zinādami, ka Jānis nedaudz trenējas soļošanā, pierunāja viņu startēt, lai sacensības nav jāatceļ.
Jau mēnesi Alūksnes pirmskolas izglītības iestādē “Pienenīte” enerģijas patēriņa dati tiek apkopoti un analizēti, izmantojot tiešsaistē pieejamu datu monitoringa sistēmu. Tās pamatuzdevums ir sniegt informāciju par šoruden PII “Pienenīte” telpās ieviesto zemas temperatūras centralizēto siltumapgādi. Turklāt sistēma seko līdzi arī patērētajai elektroenerģijai, ūdenim un apkopo informāciju no temperatūras, mitruma un CO2 līmeņa mērītājiem.
Svinot Latvijas simtgades VARONĪBAS gadu, 11.novembrī, Valka aicina uz “Vislatvijas Lāčplēša ordeņa kavalieru mazbērnu saietu “Varonība aiz ūsām””.
Ceturtdien, 31.oktobrī, Valmieras pilsētas pašvaldības domes sēdē deputāti pieņēma lēmumu atbalstīt Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu un Valmieras novada izveidošanu, ja tiek ņemti vērā šādi nosacījumi – Valmieras novads veidojas, apvienojot esošos Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu, Mazsalacas, Naukšēnu un Rūjienas novadus un Valmieras pilsētu, kā arī Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā Valmieras pilsētai tiek noteikts nacionālas nozīmes attīstības centra statuss.