Arhīva kalendārs

Pirmdien, 8. jūnijā, laikrakstā „Latvijas Avīze” un vēlāk arī interneta portālā „LA.LV.” varēs lasīt žurnālistes un vēsturnieces Anitas Bormanes rakstu „Baumaņu Kārlis – joprojām Limbažos savējais”, kas tapis Valsts Kultūrkapitāla fonda "Vidzemes kultūras programma 2020" ietvaros, ko finansē VAS "Latvijas valsts meži" un atbalsta Vidzemes plānošanas reģions.

Autore pievērsīsies spilgtākajām pēdējo gadu ierosmēm, ar kurām Limbažos tiek sargāta un kopta Latvijas valsts himnas autora, slavenā limbažnieka Baumaņu Kārļa (1835-1905) piemiņa un aizvien no jauna plašā sabiedrībā aktualizēts viņa radošais mantojums. Pateicoties limbažnieku aktivitātei, pašvaldības un ziedotāju atbalstam, Baumaņu Kārlis Limbažos joprojām ir savējais – arī  185. jubilejas gadā, ko, gan klusāk, nekā ierasti, atzīmējām 11. maijā. Turklāt šogad aprit arī tieši gadsimts, kopš vēsturiskā 1920. gada 7. jūnija, kad ar demokrātiski ievēlētā Latvijas valsts parlamenta – Satversmes sapulces – pieņemto likumu „Dievs, svētī Latviju!” kļuva par jaundibinātās un Neatkarības karā uzvarējušās Latvijas valsts himnu.

Limbažu kultūra nama tautas lietišķās mākslas studijas "Dzilna" dalībnieces Vēsma Bērziņa (no kreisās) un Vineta Liepiņa demonstrē krāšņo jostu, kurā ieausti Latvijas valsts himnas "Dievs, svētī Latviju!" vārdi. Fotogrāfs - Timurs Subhankulovs.

Rakstā varēs lasīt par to, kā tapa Latvijas valsts himnai „Dievs, svētī Latviju!” un tās autoram Baumaņu Kārlim veltītā goda josta, kas trīs gadus darināta Limbažu kultūras nama tautas lietišķās mākslas studijā „Dzilna” un kurā gan audēju, gan sabiedrības pārstāvju rokām mīlestībā un cieņā ieausti latviešu tautas lūgšanas vārdi. Varēs viesoties ekspozīcijā „Baumaņu Kārlis un viņa laiks” Limbažu muzejā, kur ir iespēja labāk iepazīt komponista dzīvi, izprast laiku un vidi, kurā viņš darbojās, un kur „Dievs, svētī Latviju!” autora gara klātbūtne tā vien jūtama. Tāpat varēs satikties ar Limbažu bibliotēkas darbiniecēm, kas Baumaņu Kārļa 185. jubilejas laikā izveidojušas viņam veltītu izstādi, kur var apbrīnot arī viņa paša bibliotēkai reiz ziedoto grāmatu – Vācijā iespiestu Viktora Igo stāstu krājumu –, kas bijis pamatā šīs grāmatu valstības izveidei. 

Informāciju sagatavojusi: Anita Bormane, AS "Latvijas Mediji".

No 8.jūnija Valmieras pilsētas pašvaldība aicina skolēnus pieteikties darbam vasarā – 2020. gada jūlijā un augustā. Ar Valmieras uzņēmumu, nevalstisko organizāciju un pašvaldības iestāžu piedāvātajām darba vietām iespējams iepazīties mājaslapas www.valmiera.lv sadaļā Izglītība – Nodarbinātība vasarā (https://www.valmiera.lv/lv/izglitiba/nodarbinatiba_vasara/).

Skolēnu vasaras nodarbinātības programmā aicināti pieteikties jaunieši vecumā no 13 līdz 19 gadiem. Skolēnu nodarbinātības programmas mērķis ir radīt iespēju apgūt nepieciešamās darba pamatprasmes un iemaņas, iegūt darba pieredzi, lietderīgi pavadot vasaras brīvlaiku.

Lai paplašinātu skolēnu darba iespējas, šogad vasaras nodarbinātības programma tiek īstenota divās apakšprogrammās. Pirmajā programmā darbu 13 - 19 gadīgiem bērniem, kuru dzīvesvieta deklarēta Valmieras pilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā ne vēlāk kā no 2020. gada 1.janvāra, piedāvā Valmieras pilsētas pašvaldības iestādes. Savukārt otrā programmā darba vietas nodrošina dažādi Valmieras uzņēmumi un nevalstiskās organizācijas. Uzņēmumi jauniešiem dod iespēju ne vien iepazīt darba vidi, bet arī gūt pieredzi viņiem interesējošā sfērā, kas vairāk saistīta ar tādām jomām kā zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika (STEM mācību priekšmeti). Otrajā apakšprogrammā aicināti piedalīties jaunieši vecumā no 15 līdz 19 gadiem, kuri mācās Valmieras vispārējās vai profesionālās ievirzes izglītības iestādēs.

Iepazīties ar pieejamajām darbavietām iespējams šeit (https://www.valmiera.lv/lv/izglitiba/nodarbinatiba_vasara/). Pieteikties darbam iespējams, elektroniski aizpildot pieteikuma anketu, kā arī pievienojot nepieciešamos dokumentus – ārsta izziņu (forma 027/U) un vecāka vai aizbildņa saskaņojumu (nepilngadīgajiem jauniešiem). Ir darba devēji, kuriem iepriekš ir izveidojusies pozitīva pieredze sadarbībā ar kādu no jauniešiem. Ja ir vēlme sadarboties ar konkrētiem jauniešiem šī gada vasaras nodarbinātības programmas laikā, tad darba devējam ir iespējams aizpildīt apliecinājumu, ko skolēns, piesakoties nodarbinātības programmai, iesniedz kopā ar pārējiem dokumentiem. Pieteikuma anketa pieejama Valmieras mājaslapā sadaļā Izglītība – Nodarbinātība vasarā (https://www.valmiera.lv/lv/izglitiba/nodarbinatiba_vasara/).

Pieteikties skolēnu vasaras nodarbinātības programmai iespējams no 8. līdz 11. jūnijam jaunieši, kuriem jau ir darba devēja apliecinājums un no 12. līdz 17. jūnijam – jaunieši, kuriem nav šāda apliecinājuma.

Vasaras nodarbinātība tiks organizēta trijos periodos un skolēnam ir iespēja izvēlēties sev vēlamāko darba laiku:

• no 29.jūnija līdz 17.jūlijam;
• no 20.jūlija līdz 7.augustam;
• no 10.līdz 28.augustam.

Katram skolēnam būs iespējams strādāt piecpadsmit darba dienas, saņemot atlīdzību par nostrādāto laiku.

Bērniem vecumā no 13 līdz 14 gadiem būs iespēja strādāt četras stundas dienā (līdz 20 h nedēļā). Jaunieši vecumā no 15 līdz 17 gadiem varēs strādāt līdz septiņām stundām dienā (līdz 35 h nedēļā), savukārt pilngadīgie jauniešiem būs iespēja strādāt līdz astoņām stundām dienā (ne vairāk kā 40 h nedēļā). Par darbalaika ilgumu katram jaunietim būs iespēja individuāli vienoties ar darba devēju.

Būtiski, lai skolēnam ir bankā atvērts norēķinu konts, jo ar skolēnu tiks slēgts darba līgums. Pēc līguma noslēgšanas, konkrētajā darba vietā, jaunietis tiks instruēts par darba drošību un pienākumiem.

Papildu informācija par nodarbinātības programmu pieejama, zvanot pa tālruņiem 64207154 vai 29272170, kā arī rakstot e-pastu Valmieras Izglītības pārvaldes speciālistei karjeras izglītības jautājumos Ingai Savickai (inga.savicka PIE valmiera PUNKTS lv).

Skolēnu vasaras nodarbinātības pasākums tiek īstenots saskaņā ar:

• Darba likumu
• Ministru kabineta 08.01.2002. noteikumiem Nr.10 “Noteikumi par darbiem, kuros atļauts nodarbināt bērnus vecumā no 13 gadiem”
• Ministru kabineta 28.05.2002. noteikumiem Nr.206 “Noteikumi par darbiem, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, un izņēmumi, kad nodarbināšana šajos darbos ir atļauta saistībā ar pusaudžu profesionālo apmācību”
• Valmieras pilsētas pašvaldības 26.04.2018. noteikumiem "Par skolēnu nodarbinātību vasaras brīvlaikā Valmieras pilsētā"
• Vispārīgo datu aizsardzības regulu
• Darba drošības noteikumiem un darba vides riskiem

Ar skolēnu vasaras nodarbinātības programmas noteikumiem iespējams iepazīties mājaslapas www.valmiera.lv sadaļā Izglītība – Vasaras nodarbinātība.

Vasaras nodarbinātības programmu skolēniem Valmieras pilsētas pašvaldība organizē jau septīto gadu pēc kārtas. To līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds iniciatīvas “Pilsētu inovatīvās darbības” ietvaros. Šī informācija atspoguļo vienīgi autora viedokli, un iniciatīvas “Pilsētu inovatīvās darbības” iestādes neatbild par šīs informācijas potenciālajiem izmantošanas veidiem.

6. jūnijā laikraksts “Ziemeļlatvija” kopā ar gidi Rūtu Zepu organizē pārgājienu pa dabas liegumu Sedas purvs, lai sajustu purva maģiju, redzētu un uzzinātu, kas notiek ar purvu pēc kūdras ieguves. Interesenti dosies septiņu kilometru izzinošā pārgājienā. Pēc pārgājiena laikraksta  “Ziemeļlatvija” žurnālisti sagatavos materiālu laikrakstā un portālā ar aprakstu un fotogrāfijām par piedzīvoto un atklāto. Ar šo pasākumu laikraksts “Ziemeļlatvija” sāk aktivitātes Valsts kultūrkapitāla fonda un Vidzemes plānošanas reģiona atbalstītā projektā “Informējot iedvesmojam”.

Lai kaut ko mīlētu un saudzētu, iepriekš tas ir jāierauga un jānovērtē. Tieši tāds ir laikraksta “Ziemeļlatvija” projekta “Informējot iedvesmojam” mērķis. Mēs gatavosim publikācijas laikrakstā, portālā www.ziemellatvija.lv un sociālajos tīklos par skaisto un nozīmīgo mums apkārt, sniedzot izsmeļošu informāciju un rosinot uz dabas un kultūrvēsturiskajiem objektiem palūkoties citām, jau zinošākām acīm. Mēs veidosim aizraujošus stāstus par būtiskām mūsu novadu dabas un kultūras pērlēm, tādām kā Aumeisteru muiža, Ielīcas, Grundzāles muiža un tās ūdenstriece, kas ir liels retums Latvijā. Aicināsim iepazīt firsta Līvena mantojumu Smiltenē, projekta ietvaros organizēsim divus pārgājienus, jau minēto Sedas purva apmeklējumu, kā arī aicināsim dabas mīļus izstaigāt astoņus kilometrus garo Oliņu taku zinošas gides Ivetas Ences pavadībā. Projekta iznākums būs septiņi atvērumi laikrakstā laikā no jūnija līdz decembrim, publicējot tos arī portālā un sociālajos tīklos ar žurnālistu veidotu unikālu stāstu par bagātībām mums blakus. Plašā auditorija un saistošs informācijas pasniegšanas veids veicinās zināšanas par vērtībām tepat līdzās un vēlmi apmeklēt aprakstītos objektus. Mācīsimies mīlēt dabas un kultūras mantojumu kopā!

Publicitātes fotogrāfija.

Informāciju sagatvojusi: Ingūna Johansone, laikraksta “Ziemeļlatvija” galvenā redaktore.

Alūksnes novada pašvaldība aicina biedrības un nodibinājumus, kas veic darbu ar jaunatni, iesniegt jaunatnes iniciatīvu projektu pieteikumus mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas mazināšanai. Projekta “PuMPuRS”* ietvaros tiks atbalstīti jauniešu iniciatīvu projekti, lai veicinātu atbalsta aktivitātes jauniešu vidū arī ārpus formālās izglītības. 

“PuMPuRS” projekti ir vērsti uz izglītojamo motivācijas palielināšanu, lai riska grupā esošie jaunieši nepārtrauktu mācības priekšlaikus, kā arī uz izglītības turpināšanu un pašu jauniešu aktīvas līdzdalības veicināšanu ikdienas dzīvē. Projekta mērķa grupa ir vispārējās izglītības iestāžu izglītojamie no 5. līdz 12. klasei, kā arī to profesionālās izglītības iestāžu un vispārējās izglītības iestāžu, kuras īsteno profesionālās izglītības programmas, izglītojamie no 1. līdz 4. kursam.

Projektus var iesniegt jaunatnes organizācijas, biedrības vai nodibinājumi, kas veic darbu ar jaunatni, arī jauniešu iniciatīvu grupa sadarbībā ar reģistrētu jaunatnes organizāciju vai biedrību un nodibinājumu, kas veic darbu ar jaunatni. Vienam projektam pieejamais finansējuma apmērs ir 4600 eiro, kas 100% tiek nodrošināts no projekta “PuMPuRS” līdzekļiem. Vairāk informācijas par projektu: https://aluksne.lv/projektiwp/?p=885.

Projekti iesniedzami līdz 2020. gada 30. jūnijam. Plānotais projekta uzsākšanas laiks – no 01.09.2020. līdz 31.12.2020., projekta ilgums no 3 līdz 18 mēnešiem.

Projektus var iesniegt:

- Alūksnes novada Valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā, Dārza ielā 11, Alūksnē, Alūksnes novadā,

- nosūtot pa pastu Alūksnes novada pašvaldībai, Dārza ielā 11, Alūksnē, Alūksnes novadā, LV-4301, ar norādi: „Atklātam projektu konkursam „PRIEKŠLAICĪGAS MĀCĪBU PĀRTRAUKŠANAS RISKA JAUNIEŠU IESAISTE JAUNATNES INICIATĪVU PROJEKTOS. Neatvērt līdz projektu izvērtēšanas uzsākšanai.”,

- elektroniski kā elektronisku dokumentu uz e-pastu: dome PIE aluksne PUNKTS lv.

Papildu informācija:
Eva AIZUPE, Alūksnes Bērnu un jauniešu centra direktore, tālrunis: 29190552,
e-pasts:  eva.aizupe PIE aluksne PUNKTS lv.

*Eiropas Sociālā fonda projekts Nr.8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” (PuMPuRS) tiks īstenots līdz 2022. gada 31. decembrim. Projekta mērķa grupa ir vispārizglītojošo skolu skolēni no 5. līdz 12. klasei, kā arī profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi no 1. līdz 4. kursam. Projektu īsteno Izglītības kvalitātes valsts dienests sadarbībā ar pilsētu un novadu pašvaldībām un valsts profesionālās izglītības iestādēm. 

Informāciju sagatavoja:
Evita APLOKA
Alūksnes novada pašvaldības
sabiedrisko attiecību speciāliste
E-pasts:  evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv
Tālrunis: +371 26646749, +371 64381502
Adrese:   Dārza iela 11, Alūksne, Alūksnes novads, LV-4301

Strenču novadā īstenos Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2020 projektu “Dāvja Spundes un viņa laikabiedru fotodarbu digitālās kolekcijas “Starp diviem kariem” izveide”, kura ietvaros notiks senu fotogrāfiju vākšana, fotomateriāla izpēte, grupēšana, aprakstīšana, digitālo kopiju sagatavošana un sakārtošana atbilstoši grupām digitālās kolekcijas izveidei.

Ikviens, kam personīgā arhīvā ir atrodamas fotogrāfijas no Strenču fotodarbnīcas laika posmā līdz Otrajam pasaules karam, aicināts ar tām padalīties digitālās foto kolekcijas izveidei. Fotogrāfijās var būt atainoti gan dažādi notikumi, gan dabasskati, gan cilvēku portreti, ģimenes svinības, nami pilsētā, lauku ainavas u.c. Lielisks papildinājums būtu, ja fotogrāfijai līdzi nāktu mutisks vai rakstisks atmiņu stāsts par attēlā redzamo.

Lūgums fotogrāfijas iesniegt Ivetai Encei Strenču novada pašvaldības Plānošanas un attīstības nodaļā, Rīgas ielā 7, Strenčos. Pēc ieskenēšanas fotogrāfijas tiks atdotas atpakaļ to turētājam.

Projekta noslēgumā oktobrī Strenču bibliotēkā paredzēta digitālās foto kolekcijas “Starp diviem kariem” prezentācija.

Projekta kopējais finansējums: EUR  1 100,00
Pašvaldības līdzfinansējums: EUR  100,00
Fonda/Valsts atbalsts: EUR  1 000,00
Projekta vadītāja: Iveta Ence, Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja, t.: 64715624,
e-pasts: iveta.ence PIE strencunovads PUNKTS lv

Vidzemes plānošanas reģiona organizētajā projektu konkursā “Vidzemes kultūras programma 2020” atbalstīts Kocēnu novada domes sagatavotais projekta pieteikums “Grāmatas "Tā pirmā pavāru grāmata, no vāces grāmatām pārtulkota" izdošana”.

Latvijā pirmo pavārgrāmatu “Tā pirmā pavāru grāmata, no vāces grāmatām pārtulkota” no vācu valodas iztulkoja un 1795. gadā Rubenes drukātavā izdeva Rubenes luterāņu draudzes mācītājs Kristofs Harders. Tā atklāja muižniecības dzīves smalkumus, domājot par latviešu tautības muižu pavāriem un pavārēm. Pavārgrāmatas oriģināls pieejams pētniekiem vien divos eksemplāros Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā.

Livonijas Indriķa dienas Rubenē pasākuma apmeklētāji kopā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktoru Andri Vilku (no kreisās), kurš stāsta par pirmo drukāto pavārgrāmatu Latvijā. 2015. gada 12. jūlijs. 

Projekta īstenošanas rezultātā izdotā grāmata būs lielisks materiāls, kuru sasaistīt ar vairākiem nemateriālā kultūras mantojuma projektiem un šodien tik plaši atpazīstamiem un iemīļotiem kultūras mantojuma ceļiem. Grāmatu plānots nodot Kocēnu novada skolām un bibliotēkām, Rubenes baznīcai, Kocēnu novada pašvaldības un Rubenes baznīcas jaunizveidotajā ekspozīcijā “Pa Hronikas pēdām”, tāpat arī nesen atklātajā Tūrisma informācijas centrā Zilākalna ūdenstornī. Grāmata tiks nodota Latvijas Nacionālajai bibliotēkai un dāvināta Vidzemes plānošanas reģiona 26 novadiem, kā arī Kocēnu novadā esošajiem restorāniem.

“Vidzemes kultūras programmu” Vidzemes plānošanas reģions īsteno jau trīspadsmito gadu. Kultūras programmu reģionos atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un AS “Latvijas valsts meži”. Tās ietvaros iespējams iegūt finansējumu kultūras projektu ieviešanai Vidzemes vēsturiskā novada teritorijā. Programmas mērķis ir veicināt līdzsvarotu visu kultūras un mākslas nozaru jaunrades attīstību un kultūras mantojuma saglabāšanu valstī. 

Projekta “Grāmatas "Tā pirmā pavāru grāmata, no vāces grāmatām pārtulkota" izdošana” kopējās izmaksas ir 6770,18 eiro, no kuriem 3221,00 eiro ir Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējums, atlikusī izmaksu daļa ir Kocēnu novada domes līdzfinansējums.

Informāciju sagatavoja:
Elīna Upīte
Kocēnu novada domes
Attīstības nodaļas
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Mob.tel.: 26115449
E-pasts: medijiem PIE kocenunovads PUNKTS lv
www.kocenunovads.lv

Uzņēmēji aicināti pieteikties Valmieras mazo un vidējo (MVU) uzņēmumu, kuru darbību ietekmējusi Covid-19, atbalsta programmā. Programmas konkursu organizē Valmieras pilsētas pašvaldība sadarbībā ar biedrību “Valmieras Attīstības aģentūra”. Uzņēmējiem būs iespēja saņemt finansējumu, lai īstenotu aktivitātes un ieviestu risinājumus, kas ļaus stiprināt uzņēmuma konkurētspēju un nodrošināt ilgtspējīgu tā darbību.

Atbalsta programmas mērķis ir mazināt Covid-19 krīzes izraisīto negatīvo ietekmi uz MVU, veicināt nodarbinātību, kā arī spēcināt vietējo ekonomiku. Programma paredz atbalstīt aktivitātes un risinājumus, kas skar uzņēmuma produktu grozu, dažādus uzņēmuma iekšējos un ārējos procesus un darba metodes, mārketingu, tai skaitā izplatīšanas kanālus, tīklus un tirgus, dažādu jaunievedumu ieviešanu uzņēmumā, kā arī dažādus risinājumus, kas saistīti gan ar attālināto darbu un pakalpojumu sniegšanu, gan mobilajiem un tiešsaistes risinājumiem, digitalizāciju, un citus pasākumus.

Konkursa kopējais finansējums ir 30 000 eiro. Viena projekta minimālais atbalsta apjoms konkursā netiek noteikts, bet maksimālais atbalsta apjoms ir 2000 eiro. Atbalsta intensitāte ir 100%, un to piešķir de minimis ietvaros.

Par MVU stiprināšanas atbalsta programmu 9.jūnijā plkst.14.00 tiks organizēts tiešsaistes informatīvais seminārs, kurā varēs saņemt informāciju, kā pieteikties konkursam, un iegūt atbildes uz interesējošiem jautājumiem. Semināra norisei varēs sekot līdzi tiešraidē Valmieras Attīstības aģentūras un Valmieras Facebook lapās.

Aicinām uzņēmējus pieteikt projektus atbalsta programmai, iesniedzot pieteikumus Valmieras Attīstības aģentūrai elektroniski līdz 2020.gada 30.jūnija plkst.23.59, nosūtot uz e-pasta adresi agentura PIE valmiera PUNKTS lv ar norādi “Pieteikums MVU stiprināšanas atbalsta programmā”.

Ar visu projekta dokumentāciju, kā arī informāciju par informatīvā semināra norisi var iepazīties Valmieras Attīstības aģentūras mājaslapā.

Informāciju sagatavoja:
Baiba Zvejniece
Uzņēmējdarbības vides attīstības vadītāja
Valmieras Attīstības aģentūra
baiba.zvejniece PIE valmiera PUNKTS lv
+ 371 26805200

Šovasar Valmieras Tūrisma informācijas centrs mudina baudīt silto vasaru ārpus telpām, aicinot uz brīvdabas stāstu vakariem, kuros sabiedrībā labi pazīstami ceļošanas entuziasti dalīsies iedvesmojošā pieredzē par Latvijas apceļošanu.

Pirmais stāstu vakars norisināsies 18.jūnijā plkst. 20:00 Valmieras muzeja iekšpagalmā pie lielā ozola. Savā bagātajā pieredzē un stāstos dalīsies pasaules apceļotāja Zane Eniņa, kura kāju spērusi uz visiem septiņiem pasaules kontinentiem un paviesojusies aptuveni 75 valstīs. Tomēr, ja viņai kāds uzdod jautājumu, kur viņa vēlas atgriezties atkal un atkal un dzīvot, viņa bez šaubīšanās atbild – Latvijā.

Pasaules apceļotāja Zane Eniņa.

“Man Latvija vienmēr bijusi mīļa, bet to ieraudzīt no jauna un novērtēt man ļāvusi tieši ilgā prombūtne un skats no malas. Mūsu ogām, sēnēm, ārstniecības augiem, purviem, pļavām un mežiem piemīt veselīgs dabiskums un nemitīga mainība. Mūsu cilvēki prot darbu un saprot dabu. Es domāju, ka mūsu saglabātā saikne ar dabu ir pats vērtīgākais, kas mums ir,” uzskata Zane Eniņa.

Zane apceļo Latviju jau kopš bērnības gan ar auto, velosipēdu un kājām, gan arī ar slēpēm vai laivu. Izstaigāti purvi un meži – ar uz bez takām. Satikti un iepazīti īpaši cilvēki. Kurzemes piekrastē meklēti dzintari, zvejotas butes un ķerti foto kadri ar laivās sakāpušu mežu. Latgales pārgājienā satikta Veronika, kura speciāli braukusi atslēgt baznīcu, Anita, kuras pirts rituāls atdzīvinājis pēc garās iešanas, un pat suns, kuram garšo mellenes. Vidzemes vidienē iepazīts Jānis, kurš prot no koka uzburt vannas, mucas un mājas kokos, un Jānis, kurš prot saremontēt mašīnas un cilvēkus. Un tā varētu turpināt ilgi.

Stāstu vakarā Zane dalīsies pārdomās par to, kāpēc Latvija ir īpaša vieta un kāpēc to vieglāk ieraudzīt no malas, kā arī par Latvijas ceļos piedzīvoto, pārdzīvoto un satikto. Iedvesmosieties arī jaunām Latvijas apceļošanas idejām.

Dalība ceļotāju stāstu vakarā ir bezmaksas. Lai ievērotu drošību un sociālās distancēšanās noteikumus, nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās, jo apmeklētāju skaits ir ierobežots. Pieteikties dalībai ceļotāju stāstu vakarā iespējams, rakstot uz tic PIE valmiera PUNKTS lv vai zvanot pa tālruni 26332213.

Omulīgākai vakara baudīšanai aicinām ņemt līdzi savu sēžamspilvenu, pledu, siltu tēju vai kafiju.  Vakara gaitā gaidāms patīkams pārsteigums vērīgākajam klausītājam.

Nākamais stāstu vakars notiks 2020.gada 23. jūlijā. Par to plašāku informāciju atradīsiet www.visit.valmiera.lv.

Informāciju sagatavoja:
Baiba Misiņa
Valmieras Tūrisma informācijas centra
Tūrisma informācijas konsultante
Mob. tālr.: 25770028

Maijā apstiprināts projekts “Gudra izaugsme: Smiltenes novada muzeja ekspozīcijas dizaina stratēģija”, kas tika iesniegts konkursā “Vidzemes kultūras programma 2020”, ko izsludināja Vidzemes plānošanas reģions ar “Latvijas valsts mežu” un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Projekta mērķis ir izstrādāt Smiltenes novada muzeja ekspozīcijas dizaina stratēģiju, balstoties uz muzeja vispārējās situācijas, nākotnes perspektīvu un ekspozīcijas konceptuālā satura analīzi.

Ekspozīcijas dizaina stratēģijas ietvaros tiks veikta vispārējās situācijas analīze par ekspozīcijas pielietojumu un problēmām, par tās konceptuālo saturu, nākotnes perspektīvām un attīstības virzieniem, kā arī tiks definēta ekspozīcijas auditorija un dizaina mērķi. Muzeja ekspozīcijas dizaina stratēģijas izstrāde veicinās muzeja misijas sekmīgu īstenošanu, muzeja attīstības vīzijas pilnveidošanu, Mēru muižas kompleksa kā tūrisma objekta attīstību, kā arī kalpos par priekšnosacījumu ekspozīcijas koncepcijas izstrādei un ekspozīcijas realizācijai. Šo pasākumu kopums ilgtermiņā veicinās muižas kompleksa vienota koptēla izveidi, sekmēs Smiltenes novada kultūras mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu, vienlaikus dodot iespēju muzejā realizēt aktuālās tendences muzeju jomā.

Mēru muiža. Fotogrāfs - Jānis Ūdris.

Projekta kopējās izmaksas ir 4840,00 EUR, no kurām 2000,00 EUR ir Vidzemes kultūras programmas līdzfinansējums un 2840,00 EUR Smiltenes novada domes finansējums.

Informāciju sagatavojusi:
Zelma Mičule
Smiltenes novada domes
Attīstības un plānošanas nodaļas
Projektu vadītāja
tālrunis: 64707571

Aicinām Vidzemes nevalstiskās organizācijas piedalīties Aktīvo iedzīvotāju fonda (AIF) projektu dienās Alūksnē, Madonā, Siguldā un Valmierā! Tā būs iespēja gan uzzināt vairāk par AIF programmu, gan iespēja saņemt atbildes uz interesējošajiem jautājumiem gan par jau izsludināto Stratēģisko projektu konkursu vairākgadu projektiem un citiem plānotajiem AIF konkursiem. Projektu dienā notiks arī darbnīca par projektu domāšanu.

Gaidām Tevi Vidzemes AIF projektu dienās:

• Valmierā: ceturtdien, 11. jūnijā, plkst.10.00, Valmieras integrētajā bibliotēkā (Cēsu 4);
• Siguldā: piektdien, 12. jūnijā, plkst.10.00, Zaļās villas kvartālā (Krišjāņa Valdemāra 3);
• Alūksnē: otrdien, 16. jūnijā, plkst.14.00, Alūksnes novada Sabiedrības centrā (Dārza 11);
• Madonā: trešdien, 17. jūnijā, plkst.11.00, Madonas novada bibliotēkā (Skolas 12).

Piesakies dalībai šeit: http://ej.uz/AIFdienas!

AIF projektu dienas notiks visos Latvijas reģionos – kopā 16 pilsētās (kopējais dienu saraksts pieejams šeit). Saistībā ar COVID-19 ierobežojumiem publisku pasākumu rīkošanā, pasākumu garums būs 3h un notiks telpās, kurās iespējams nodrošināt distanci. Lai saņemtu individuālu konsultāciju (klātienē vai attālināti) par projektu aktivitāšu plānošanu un projektu sagatavošanu, aicinām sazināties ar AIF reģionālo koordinatoru Vidzemē, Valmieras novada fonda pārstāvi Gundegu Siliņu, e-pasts: gundega.silina PIE vnf PUNKTS lv; mob.tel.nr.: 20258200. 

Jau informēts, ka līdz pat 29. jūlijam plkst. 14:00 notiek projektu pieteikumu pieņemšana pirmajā AIF Stratēģisko projektu konkursā. Tas ir konkurss biedrību un nodibinājumu vairākgadu projektiem demokrātijas kultūras un cilvēktiesību jomā ar īstenošanas periodu no 2 līdz pat 4 gadiem ar atbalstu vienam projektam līdz 105 000 eiro. Sekojoši 19. jūnijā tiks izsludināts nākamais - Rīcības projektu konkurss steidzamu un aktuālu interešu pārstāvības iniciatīvu un pilsonisko aktivitāšu īstenošanai. Šo projektu īstenošanas laiks ir no 2 līdz 12 mēnešiem ar atbalstu vienam projektam - līdz 10 000 eiro.

Savukārt šī gada jūlijā ir plānots izsludināt Kapacitātes projektu konkursu par kopējo summu 1 060 000 eiro, kura mērķis ir aktivitāšu īstenošana NVO nereģistrētu iedzīvotāju grupu un pilsoniski aktīvu indivīdu spēcināšanai, sadarbību veidošanai un tīklošanai, organizāciju finanšu ilgtspējas attīstībai. 2021. gada janvārī tiks izsludināts otrs Stratēģisko projektu konkurss, savukārt 2021. gada beigās arī otrs Kapacitātes projektu konkurss. Tāpat 2020. un 2022. gadā tiks izsludināti divi konkursi informatīvi izglītojošas kampaņas ieviesēja atlasei demokrātijas kultūras stiprināšanai Latvijā. 

Uzzināt vairāk par Latvijas Aktīvo iedzīvotāju programmu, tās termiņiem, projektu konkursiem un pieejamo finansējumu iespējams Aktīvo iedzīvotāju fonda mājaslapā, kā arī AIF Facebook lapā. Tāpat aicinām sekot līdzi aktualitātēm Valmieras novada fonda mājaslapā un Facebook grupā “NVO Vidzemē”.

Papildu informācija:
Gundega Siliņa, Valmieras novada fonda projektu vadītāja
Aktīvo iedzīvotāju fonda Vidzemes reģiona konsultante
Tālrunis: 20258200; e-pasts: gundega.silina PIE vnf PUNKTS lv

http://www.vnf.lv / Facebook.com/ValmierasFonds / http://www.activecitizensfund.lv / Facebook.com/AktivoIedzivotajuFonds

Sestdien, 20.jūnijā, plkst. 21:00, ievadot Vasaras Saulgriežus un gada garāko dienu, Valmieras Tūrisma informācijas centrs aicinās doties pirmajā šī gada pārgājienā “Kur saulīte rotājas” kopā ar aktīvā tūrisma entuziasti Santu Paegli. Aptuveni 12 km garais pārgājiens vedīs gar Gaujas krastiem, un tā laikā ikvienam būs iespēja ļauties saullēkta maģijai dabā.

Gauja gluži kā mākslinieka ota ar savu tecējumu iekrāso Valmieru. Vietām tās krasti ar straujo upes plūdumu vijas intensīvā krāsu paletē, citviet dabas rāmajā “gleznā” jaušami citi krāsu toņi. Viss vienuviet – starp četriem tiltiem pār Gauju. Pārgājiena dalībnieki varēs izbaudīt ainaviskos Gaujas krastus, kā ari smelties saulrieta burvības enerģiju Valmierā!  

Skatu terase pie Gaujas. Foto - Valmieras TIC. 

Pārgājiens būs apļveida, un tā sākums un noslēgums plānots pie Valmieras Tūrisma informācijas centra (Rīgas ielā 10). Pasākums ilgs aptuveni 3 stundas, un tas būs vidējas grūtības pakāpes. Pārgājiena laikā plānota vieta atpūtai, kur ikviens varēs baudīt sev līdzi paņemtās uzkodas un dzeramo ūdeni. Tāpat arī dalībnieki tiek aicināt līdzi savus ņemt pieres vai kabatas lukturīšus.

Dalības maksa pārgājienā – 4 EUR no personas, apmaksu veicot līdz pārgājiena dienai Valmieras Tūrisma informācijas centrā. Dalībnieku skaits pasākumā ir ierobežots, tāpēc dalību lūgums pieteikt iepriekš, zvanot pa tālruni 26332213, rakstot e-pastu tic PIE valmiera PUNKTS lv vai klātienē Valmieras Tūrisma informācijas centrā.

Maršruts būs marķēts dabā ar balti-zilu marķējumu un pēc pasākuma būs pieejams ikvienam aktīvās atpūtas cienītājam. Aicinām ikvienu doties dabā un, ievērojot visus drošības pasākumus, pavadīt laiku aktīvi Valmieras pusē! Citi pastaigu un velo maršruti pieejami šeit.

Nākamais aktīvās atpūtas pasākums plānots 26.jūlijā, kad kopā ar aktīvā tūrisma entuziasti Santu Paegli dosimies velobraucienā “Valmierai 737”, viesojoties arī Valmieras minerālūdens ņemšanas vietā. Vairāk informācijas par pasākumu tuvākajā laikā vortālā visit.valmiera.lv!

Informāciju sagatavoja:
Zane Krūmiņa
Valmieras pilsētas pašvaldības
Valmieras Tūrisma informācijas centra
Tūrisma projektu vadītāja
T. 25437177

Lai Valmierā attīstītu esošos un izveidotu jaunus tūrisma piedāvājumus Igaunijas un Latvijas tūristu piesaistei, aicinām  entuziastus un ekspertus, Valmieras patriotus un draugus – informācijas un komunikāciju tehnoloģiju, mārketinga, dizaina un tūrisma nozaru pārstāvjus,  rezervēt 27. un 28.jūniju dalībai 24h hakatonā.

Viesi no Igaunijas Valmierā ir primārā ārvalstu tūristu mērķauditorija, kas Valmierā sastopama gan tūrisma un atpūtas vietās, Valmieras Tūrisma informācijas centrā, gan kafejnīcās, restorānos un tirdzniecības vietās. Arī naktsmītņu apkopotā statistika liecina, ka aptuveni 25% no visiem ārvalstu nakšņotājiem Valmierā bijuši tieši no Igaunijas (2019.gada dati). Tāpat Valmiera noteikti ir jaunatklājams tūrisma galamērķis vēl daudziem Latvijas iedzīvotājiem.

“Valmiera ir igauņiem draudzīgākā Latvijas pilsēta. Par ceļotāju no Igaunijas klātbūtni pilsētā pārliecinājāmies neilgi pēc Baltijas valstu robežu atvēršanas. Šovasar arī Latvijas iedzīvotājus aicinām uzdot sev jautājumu, kad es pēdējo reizi biju Valmierā? Pilsētas potenciāls uzrunāt Igaunijas un Latvijas tūristus ir liels un ceram, ka šis tūrisma hakatons būs viena no platformām, kurā atrast vēl neatklātus risinājumus tūrisma veicināšanai. Hakatons būs lieliska iespēja nozares profesionāļiem pieņemt Valmieras izaicinājumu, apliecināt sevi un iegūt vērtīgas balvas,” apciemot Valmieru un piedalīties hakatonā, iedrošina Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.

Hakatona dalībniekiem 24 stundu garumā tiks nodrošinātas darba telpas, aprīkojums, materiāli, enerģijai – garšīgas un veselīgas ēdienreizes, iespēja apmeklēt tūrisma objektus klātienē, pilnīga esošā tūrisma piedāvājuma informācija. Hakatona noslēgumā katra no jaunizveidotajām komandām prezentēs izstrādāto produkta, piedāvājuma, pakalpojuma ideju vai prototipu, savukārt starptautiska žūrija izvērtēs un noteiks labākos.

Vairāk informācijas un pieteikšanās no 11.jūnija www.valmiera.lv.

Hakatonu organizē Valmieras pilsētas pašvaldība sadarbībā ar Valmieras Attīstības aģentūru, Valmieras Tūrisma informācijas centru, Vidzemes Augstskolu un Vidzemes Olimpisko centru.

Informāciju sagatavoja:
Kristīne Melece
Valmieras pilsētas pašvaldības
Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Mob. tālr.: 26553317

2020. gada aprīlī Alūksnes novada pašvaldības Jaunlaicenes pagasta pārvalde iesniedza Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2020.gada projektu konkursā projekta pieteikumu “Jaunlaicenes muižas parka ainavu tematiskā plāna izstrāde”, kas tika atbalstīts, un š.g. 15. maijā noslēgts līgums ar Vidzemes plānošanas reģionu par projekta īstenošanu.

Jaunlaicenes muižas parka ainavu tematiskais plāns būs saskaņots dokuments, pēc kura vadoties soli pa solim tiks saglabāts Jaunlaicenes muižas parks, attīstīta muižas parka infrastruktūra.

Projekta mērķis - saglabāt Jaunlaicenes muižas parku kā vienotu dabas un kultūras mantojumu, izveidojot to par Vidzemes muižu kultūrainavas etalonu, nodrošināt kultūras norišu vietas un parka pieejamību sabiedrībai, popularizēt un veidot izpratni par kultūrvēsturiskajām vērtībām.

Balstoties uz ainavu tematisko plānu parka un Jaunlaicenes ciema centra teritorijas apsaimniekošana un infrastruktūras attīstība tiks ievirzīta zinātniski pamatotā, plānotā darbībā  un nodrošinās mērķtiecīgu finanšu līdzekļu piesaisti un ieguldījumus teritorijas infrastruktūras uzlabošanai, labiekārtošanai un Jaunlaicenes muižas parka saglabāšanai, labiekārtošanai, pieejamības nodrošināšanai.

Ainavu tematiskā plāna izstrādes izmaksas sastāda 12075,00 euro, un pamatojoties uz veikto tirgus izpēti to izstrādās ainavu arhitekte arhitektūras zinātņu doktore Kristīne Dreija.

Projektu konkursā piešķirtais finansējuma sastāda - 25% no kopējām izmaksām jeb 3000,00 EUR, ko finansē Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonds un lielāko projekta attiecināmo izmaksu daļu - 75% jeb 9075,00  EUR finansē AS “Baltijas tranzīta serviss” un  SIA “Rīgas centrālais termināls”.

Informāciju sagatavojusi:
Aiga Mūrniece, 
Jaunlaicenes pagasta pārvaldes vadītāja
tālr. 20239937
e-pasts: aiga.murniece PIE aluksne PUNKTS lv

No 16. līdz 20. jūnijam pa 1836 ceļu noritēs akcija “Gaismas ceļš”, kuras laikā visapkārt Latvijai tiks nestas Gaismas lāpas. 17. jūnija vakarā skrējiens būs sasniedzis Alūksnes novadu.

Apvienojoties 1836, Stirnubuks.lv komandām, alūksnietim Dinam Vecānam, kurš 2017. gadā apskrēja apkārt Latvijai, un brīvprātīgo tempa turētāju komandām, divas gaismu lāpas no Krāslavas uzsāks ceļu viena otrai pretī, lai nepilnu 6 dienu laikā 20. jūnija novakarē satiktos Kolkas ragā. Skrējiens sāksies 16. jūnijā, un tā dalībnieki mainīsies aptuveni ik pa 20 km, nododot lāpu viens otram, tā nodrošinot “Gaismas ceļa” nepārtrauktu ritējumu, vijoties ap Latviju. Skrējiens notiks pa 1836 ceļu, kas 2018. gadā tika dāvāts Latvijai tās simtgadē. 

Alūksnes novadā būs trīs punkti, kuros lāpu nesēji kopā ar Gaismas ceļa vēstnesi iedegs nelielu ugunskuru no Gaismas lāpas, simboliski izgaismojot šo vietu Latvijas kartē uz “Gaismas ceļa”. Aicinām ikvienu interesentu pievienoties skrējēju sagaidīšanai un pavadīšanai un ugunskura iedegšanai četros punktos Alūksnes novada teritorijā – Liepnā, Pededzē, Mārkalnē un Kornetos. 

Jāpiebilst, ka Gaismas lāpu nešanā piedalīsies arī taku skrējienu seriāla “Stirnubuks” komandas “Marienburgas vilki” dalībnieki, tā šajā pasākumā pārstāvot Alūksnes novadu. 

Skrējiens virzīsies cauri Liepnai uz Pededzi, Mārkalni un tālāk uz Kornetiem. Pulksten 18.38 plānots “Gaismas ceļa” lāpu sagaidīt un iedegt ugunskuru pie Liepnas tautas nama kopā ar “Gaismas ceļa” vēstnesi Lienīti Trivoli. 

Pededzē skrējēju ierašanās paredzēta pulksten 20.37. Ugunskurs tiks iedegts pretī pagasta pārvaldes ēkai kopā ar vēstnesi Mirdzu Korni. 

Tālāk skrējiens dosies uz Mārkalnes pagastu, kur kopā ar vēstnesi Sanitu Silirovu Gaismas lāpu nesējus sagaidīt paredzēts pulksten 22.56. “Gaismas ceļa” ugunskuru Mārkalnē iedegs atpūtas vietā “Lakstīgalas”. 

Noslēdzošais punkts “Gaismas ceļā” Alūksnes novadā būs Veclaicenes pagasta Kornetos, kur lāpu nesējus sagaidīt un iedegt ugunskuru kopā ar vēstnesi Robertu Briediņu paredzēts pulksten 01.53 Drusku pilskalnā.

Aicinām ikvienu pievienoties “Gaismas ceļa” norisēm mūsu novadā!

Sagatavoja: Evita APLOKA,
Alūksnes novada pašvaldības
sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālruņi: 64381502; 26646749
evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv
www.aluksne.lv

Vairākiem nozares ekspertiem sadarbojoties ar Vidzemes plānošanas reģionu, jūnija sākumā notika tiešsaistes apmācības par saules enerģiju elektroenerģijas ražošanai un zemas temperatūras centralizēto siltumapgādi - “Augstāk par zemi – zemāk par sauli”. Dabā filmētās un izzinošās video prezentācijas šobrīd ir pieejamas arī citiem interesentiem.

Foto autors: Līga Puriņa-Purīte

Jau ierasts, ka katru gadu jūnijā Eiropas Ilgtspējīgas Enerģijas dienu ietvaros Vidzemes plānošanas reģions (VPR) kopā ar pašvaldību speciālistiem tiekas kopīgā pasākumā, lai vērstu uzmanību uz prasmīgas energopārvaldības principiem un dalītos pieredzē ar pašvaldībās ieviestajiem energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem. Šoreiz, 3. jūnijā, kopā ap 60 dalībnieki satikās tiešsaistes apmācībās, kur kopā ar nozares ekspertiem, pētniekiem un docentiem centās rast atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem.

Par saules enerģiju sarunu sāka Agris Kamenders, SIA EKODOMA, uzsverot, ka Latvijā saules intensitāte ir pietiekami liela, lai to varētu izmantot elektroenerģijas ražošanai. “Elektroenerģija ir augstvērtīga enerģija, kas ir salīdzinoši dārgs enerģijas veids, tāpēc tajos objektos, kur ir pastāvīgs elektroenerģijas patēriņš vai kur tas ir pietiekoši augsts, pavisam noteikti būtu vērts apsvērt saules enerģijas izmantošanas iespējas,” turpināja A. Kamenders. A. Kamenders video prezentācijā stāstīja par vairākiem aspektiem, kam jāpievērš uzmanība, izvēloties  uzstādīt saules paneļus elektroenerģijas ražošanai. Viens no tiem ir saules paneļa novietojums uz ēkas jumta, jumta slīpums un platība, ēnojums no kokiem u.c. Video prezentācija: Ražojošais patērētājs - saules paneļu uzstādīšana elektroenerģijas ražošanai (Agris Kamenders, SIA EKODOMA) pieejama: https://www.youtube.com/watch?v=Bu1ivGkEwQ0

Jānis Zaķis, Rīgas Tehniskās universitātes Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūta asociētais profesors un vadošais pētnieks, uzmanību vērsa uz saules paneļu veidiem un to atšķirībām. “Iegādājoties saules paneļus, jāpievērš uzmanība uz to jaudu, spriegumu, temperatūras ietekmi uz jaudu, kvalitāti (gan ražotāja garantētais kalpošanas laiks, gan degradācijas ātrums) un cenas attiecību pret lietderības koeficientu,” uzsvēra J. Zaķis.

“Katrs mājsaimniecības īpašnieks, kurš ir pieslēgts publiskajam tīklam, var kļūt par elektroenerģijas ražotāju, veicot noteiktu procedūru mikroģenerācijas iekārtas pieslēgšanai,” tā savu video prezentāciju iesāka Aleksandrs Suzdaļenko, Rīgas Tehniskās universitātes Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūta vadošais pētnieks. Par tīklam piesaistītu mikroģenerācijas sistēmu un autonomu sistēmu turpināja A. Suzdaļenko. Tīklam piesaistīta sistēma nozīmē, ka mājsaimniecība var kļūt par NETO norēķinu sistēmas dalībnieku – tīklā nododot saražoto, bet uzreiz neizmantoto elektroenerģiju. Kā arī brīžos, kad ar paša saražoto elektrības daudzumu nepietiek, izmantot iepriekš saražoto un tīklā nodoto. Savukārt autonomas sistēmas gadījumā mājsaimniecība nav pieslēgta tīklam, un tiek izmantotas akumulatoru baterijas elektroenerģijas uzkrāšanai.

Video prezentācija: Latvijā pieejamie saules paneļi elektroenerģijas ražošanai (Jānis Zaķis un Aleksandrs Suzdaļenko, Rīgas Tehniskā universitāte): https://www.youtube.com/watch?v=5YRY2e-KfE8 

VPR īstenotā projekta “Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai” (EFFECT4buildings) ir izstrādāts aprēķina rīks, kas palīdz noteikt saules paneļu optimālo izmēru, noskaidrot, cik daudz enerģijas var saražot no izvēlētās platības. Kā arī veikt finanšu aprēķinus, lai noteiktu ietaupījumus, ienākumus, nepieciešamos ieguldījumus, atmaksas laiku un sistēmas kopējo rentabilitāti. Turklāt rīks palīdz noskaidrot, kā uzglabāšanas sistēma uzlabotu saules paneļu sistēmas efektivitāti. Drīzumā šis rīks tiks publicēts VPR mājas lapā.

Tiešsaistes apmācību “Augstāk par zemi – zemāk par sauli” otrajā daļā dalībnieki iepazinās ar izaicinājumiem un barjerām pārejai uz zemas temperatūras siltumapgādes sistēmu. Pieredzē dalījās nozares eksperte Jeļena Ziemele: “Pāreja uz inovatīvām siltumapgādes sistēmām rada jaunus izaicinājumus centralizētās siltumapgādes uzņēmumiem. Kā vienlaicīgi darbināt dažādas tehnoloģijas? Kā nodrošināt centralizētās siltumapgādes konkurētspēju salīdzinājumā ar citiem siltumapgādes uzņēmumiem vai decentralizēto siltumapgādi? Vairākām vienlaicīgi darbināmām tehnoloģijām, tā dēvētajām hibdrīdsistēmām ir nepieciešama vieda pārraudzība, kas ļautu ātri reaģēt uz mainīgiem sistēmas parametriem. Jāuzsver, ka ilgtspējīgā energoapgādē aizvien lielāku lomu spēlē pats patērētājs. AS “Rīgas Siltums” sadarbībā ar SIA “Bonava Latvija” īsteno vērienīgu projektu Stopiņu novadā, kur paredzēts uzbūvēt vairākas jaunas dzīvojamās ēkas un tās pieslēgt zemas temperatūras centralizētajai siltumapgādei. Šādā veidā tiek samazināti siltuma zudumi tīklos siltumenerģijas pārvadē. Šis ir viens no projektiem, kurā siltumapgādes uzņēmums kopā ar dzīvojamo māju attīstīšanas uzņēmumu vienkopus realizē pāreju uz pazeminātu temperatūras grafiku siltumtīklos.”  Video prezentācija: Izaicinājumi un barjeras pārejai uz zemas temperatūras siltumapgādes sistēmu (Jeļena Ziemele, nozares eksperte): https://www.youtube.com/watch?v=tkEdOvbXY_w 

Aleksandrs Zajacs, docents un vadošais pētnieks Rīgas Tehniskās universitātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju institūtā, uzsver: “Samazinot centralizētās siltumapgādes siltumnesēja temperatūru ir iespējams efektīvāk integrēt jaunas tehnoloģijas un atjaunojamos enerģijas avotus (saules kolektori, siltumsūkņi, siltumenerģijas akumulācija, izmantot ražošanas procesa siltuma pārpalikumus, datu centri u.c.). Vēl viens ieguvums pārejai uz zemas temperatūras centralizēto siltumapgādi ir iespējamība mazas jaudas decentralizēto siltumavotu integrēšana centralizētajā siltumapgādē. Tas nozīmē, ka mājsaimniecības vai daudzdzīvokļu ēkas varēs nodot tīklā siltumenerģijas pārpalikumu un kļūt par aktīvo patērētāju, kurš gan ražo, gan patērē siltumenerģiju.” Video prezentācija: Pāreja uz zemas temperatūras centralizēto siltumapgādi (Aleksandrs Zajacs, Rīgas Tehniskā universitāte): https://www.youtube.com/watch?v=GyTBO2gQZgU

Jāuzsver, ka VPR īstenotā projekta “Zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmas tehnoloģijas Baltijas jūras reģionam” (LowTEMP) ietvaros ir veikts pilotprojekts Alūksnes pirmskolas izglītības iestādē “Pienenīte”, kur modernizēta esošā siltumapgādes sistēma. Video prezentācija pieejama: https://www.youtube.com/watch?v=CXJLEDJjPM0 Šī paša projekta ietvaros Gulbenes novada pašvaldība sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti Beļavas ciemā īstenojis pilotprojektu pārejai uz zemas temperatūras centralizēto siltumapgādi.

Tiešsaistes apmācības tiek organizētas Vidzemes plānošanas reģiona īstenoto Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gada projektu “Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai” (EFFECT4buildings) un “Zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmas tehnoloģijas Baltijas jūras reģionam” (LowTEMP) ietvaros. Vairāk par projektu aktivitātēm uzziniet: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti

Papildu informācijai: Jānis Ikaunieks, Energoefektivitātes eksperts Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: janis.ikaunieks PIE vidzeme PUNKTS lv, mob. tel. 26349224

Informāciju sagatavoja: Baiba Šelkovska, Sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.tel. 28752793

Lai ar visām maņām izbaudītu nedēļas nogali, aicinām doties uz Valmiermuižu, kur brīvdienās varēs iegādāt Slow Food vērtībās balstītus mājražotāju un zemnieku gardumus, izzināt Valmiermuižas vēsturi, doties izjādēs, baudīt maltīti un degustēt brūvējumus Valmiermuižas alus virtuvē, kā arī ieklausīties kokles un vijoles saspēlē īpašā koncertā.

Atbalstot vietējos mājražotājus un zemniekus, aicinām jūnija sestdienās plkst. 12.00 – 15.00 līdzās Valmiermuižas alus darītavai iegādāt kvalitatīvu pārtiku, lai baudītu vietējās garšas ikvienā mājā. Būs iegādājami dabīgi, kvalitatīvi, sezonāli, vietēji, tīri un taisnīgi radīti produkti, kas nāk no Vidzemes. Slow Food kustība aizstāv, izceļ un popularizē vietējās kulinārās tradīcijas un garšas nacionālās bagātības, bioloģisko daudzveidību, rūpes par vidi un atbildīgu saimniekošanu.

Sagaidot vasarīgāku laiku, arī Valmiermuižas staļļa saime ir gatava iepriecināt lielus un mazus ar izjādēm! Gan sestdien, gan svētdien no plkst. 11.00 līdz 15.00 stallī rosīsies gan ponijs Niko, gan lielais zirgs Barons.

Izzināt Valmiermuižas vēsturi un atklāt, kā no Valmiermuižas dzīļu ūdens, pilnmutīga iesala, dižciltīgiem apiņiem un dabīga rauga top glauns alus, varēs, piesakot izzinošo stāstu par Valmiermuižu un alus degustāciju. Pieteikšanās, zvanot uz tālr. 20264269 vai rakstot uz e-pastu info PIE valmiermuiza PUNKTS lv.

Savukārt sestdienas vakarpusē, plkst. 17.00 – 20.00, būs iespējams izbaudīt jau gatavas maltītes – grilētus un īpaši gatavotus gardumus no Valmiermuižas alus virtuves. Lai gan etnofestivāls „Sviests” pārcelts uz nākamo gadu, plkst. 19.00 aicinām uz muzikālu kopābūšanu! Pašlaik varam muzikāli baudīt tuvāko kaimiņu sniegumu, tāpēc priecāsimies uzņemt duetu no Igaunijas – Sofie & Leanne. Duets sāka doties pasaulē tieši pirms pandēmijas, viņu pirmie koncerti notika marta sākumā Japānā, bet pēc atgriešanās mājās kopā spēlēšanu klausītājiem nācās pārtraukt un doties karantīnā. Tieši Valmiermuižā būs iespēja izbaudīt vijoles un kokles saspēli, kā arī piesist kāju danču mūzikas ritmā! Maltīšu rezervācijas un vēlmi apmeklēt koncertu lūdzam pieteikt, zvanot uz tālr. 28664424.

Respektējot drošības un sanitārā protokola ierobežojumus, apmeklētājiem lūgums ievērot vismaz 2 m distanci un higiēnas prasības. Ja ir slimības simptomi vai noteikts pienākums ievērot pašizolāciju vai mājas karantīnu, aicinām palikt mājās.

Organizē Valmiermuižas kultūras biedrība un Slow Food kopiena: labs, tīrs un taisnīgs ēdiens Valmiermuižā. Paldies par atbalstu Valmiermuižas alus darītavai, garškopju kustībai GARDU MUTI, Burtnieku novada pašvaldībai, Valmieras Kultūras centram, T/C Valleta.

Turpinot projektu “Unikālas kultūras tradīcijas Alūksnes un Apes novadu pierobežā”, laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas” piektdienas, 12. jūnija numurā piedāvās otro stāstu par malēniešu tradīciju uzturēšanu Jaunlaicenes muižas muzejā.

“Malēnietis ir modē. Manuprāt, viņš ir ļoti interesants cilvēks, bet ilgu laiku bija paslēpts pūra dibenā. Taču pēdējos gados cilvēku attieksme ir mainījusies, viņi ir kļuvuši tolerantāki pret malēniešiem,” saka Jaunlaicenes muižas muzeja vadītāja Sandra Jankovska.

Jaunlaicenes muižas muzeja vadītāja Sandra Jankovska ar lielu entuziasmu pievērsusies malēniešu izloksnes un tradīciju izzināšanai. Foto: D. Plaude, “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Viņa atzīst, ka tas ilgākā laika posmā paveikts darbs. Malēniešu atpazīstamību jau padomju gados veicināja Gita Briediņa, kura Alūksnes rajona Mārkalnē vadīja Vidzemē pirmo etnogrāfisko ansambli. Tagad mammas ceļu turpina viņas meita Ilze Briediņa, kura vada Ziemera pagasta folkloras kopu. 2010. gadā  sērijā “Letonika” iznāca akadēmiķes Daces Markus un profesora Jēkaba Raipuļa grāmata “Radošie malēnieši un viņu valoda”. Ar mērķi veicināt malēniešu izloksnes un tradīciju saglabāšanu izveidota biedrība “Radošie malēnieši”, kas 2018. gadā, svinot Latvijas simtgadi, organizēja pirmo Malēniešu valodas nometni. Savukārt Alūksnes novada pašvaldība jau divas reizes rīkojusi Vispasaules Malēniešu svētkus, par to norises vietu izvēloties Jaunlaiceni. 

Malēniešu vārdu spēle. Foto: D. Plaude, “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Jaunlaicenes muižas muzeju pēc iedzīvotāju ierosmes dibināja pagasta pašvaldība 2008. gada 22. februārī uz vēstures ekspozīcijas bāzes. Muzeja stāstos apmeklētāji var iepazīt malēniešu kultūru un tradīcijas, skanīgo izloksni un arī iemācīties kādus vārdus. Ar muzeja vadītājas S. Jankovskas un vietēju entuziastu tapa Malēniešu valodas skola, kurā atdzīvināja malēniešu valodu un lika pamatus dziļākai tās izpētei. Rezultāts tam – muzeja izdevums - “No Apukalna veroties. Alūksnes puses malēnieši senāk un tagad”, kas atvēršanas svētkus piedzīvoja Otrajos Vispasaules Malēniešu svētkos. Malēniešu tradīcijas popularizē arī Jaunlaicenes folkloras kopa “Putnis”.

Muzejs apmeklētājiem piedāvā izglītojošu lekciju par malēniešiem, pagalma izstādi “Malēnieša raksturs jeb ak prieks, ak lustes, ak borģele!”, kurā apmeklētājiem caur dažādām aktivitātēm ir iespēja iepazīt malēnieša raksturu un dzīves uztveri. Jau ar filozofisku ievirzi top izstāde “Malēnieša pasaule”, kuru muzejā atklās gada nogalē.

Projekta ietvaros taps arī videoieraksts, kurā dzirdams, kā skan malēniešu izloksne, lai izjustu tās īpašo “garšu”.

Projekts “Unikālas kultūras tradīcijas Alūksnes un Apes novadu pierobežā” tiek īstenots ar Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. 

Informāciju sagatavoja:
Dace Plaude,
“Alūksnes un Malienas Ziņu” žurnāliste
T. 26518175, dace.plaude PIE aluksniesiem PUNKTS lv 

Projekta vadītāja:
Sandra Apine,
T. 29894829, sandra.apine PIE aluksniesiem PUNKTS lv

Šī gada 27. un 28. jūnijā Drustu pagasta Auļukalna muižā notiks DZIJU KRĀSOŠANAS DARBNĪCA.

Auļukalns ir bagāta vieta: šeit ir Auļukalna ezers, kur kādreiz bijusi ezermītne, šeit ir muiža ar bagātu kultūrvēsturi, cilvēki ar dziļām saknēm un aizraujošiem stāstiem, un puķes un koki... kuriem arī ir savi stāsti. Šoreiz stāstīsim krāsu stāstus – par to, kas izveidojas no mizu, lapu, ziedu, ūdens un uguns saspēles. 

Divu dienu garumā Dr.hist. Anetes Karlsones vadībā varēs iepazīt krāsošanai derīgos augus Auļukalna muižas apkārtnē un praktiski darboties, nokrāsojot ap 15 dažādu toņu dzijas.  Pēc nodarbības katrs dalībnieks varēs iegūt krāsu paraugus un galvenais – zināšanas, kuras pielietot tālāk.

Darbnīcā var piedalīties gan zināt kāri iesācēji, gan krāsās rūdīti speciālisti, jo Anetei vienmēr atradīsies katram noderīga gudrība.

Lūdzam darbnīcai pieteikties iepriekš, vietu skaits ir ierobežots. 

Noslēgumā, 28. jūnijā (laiks tiks precizēts, atkarībā no krāsošanas darbu apjoma), gan darbnīcas dalībniekiem, gan kaimiņiem un citiem interesentiem būs apvienības „Brīnumpasaka” koncerts  - stāsts par Zelta pavedienu. 

Dalības maksa – ziedojums.

Kontakti :

• pieteikt dalību un nakšņošanas iespējas - 25956830 (Inita);
• Sīkāk par darbnīcas norisi - 29492652 (Anete).

Facebook: #aulukalnamuiza un #brinumpasaka.

Šie notikumi ir daļa no projekta „Brīnumpasakas zelta pavediens” , kuru atbalsta Vidzemes plānošanas reģions, Valsts kultūrkapitāla fonds un Latvijas valsts meži.

Informāciju sagatavojusi: Inita Šalkovska.

Divi izcili un harizmātiski latviešu komponisti Jānis Lūsēns un Mārtiņš Brauns jūlijā pie klausītājiem dosies ar unikālu noskaņu koncertu “Saulrieta dziesmas”. Viņiem pievienosies arī lieliskie dziedātāji Zigfrīds Muktupāvels un Ieva Sutugova.

Abi skaņas meistari atzīst, ka šāda sadarbības forma ir nebijusi, interesanta un bagātinoša abiem, savukārt klausītājiem būs unikāla iespēja dzirdēt improvizācijas un saspēles gan no komponistu ļoti populāriem, gan arī pavisam maz zināmiem skaņdarbiem.

“Man patīk doma, ka varēsim divatā ar Jāni Lūsēnu uz skatuves improvizēt,” saka Mārtiņš Brauns. “Šeit nebūs nekāda izrādīšanās vai konkurence - kurš ir jaunāks, labāks vai veiklāks, salīdzinājumi šeit ir lieki. Mūsu sadarbība būs kā kontrastējošs dialogs labā mūzikā”. Priecājoties par vasarīgo dabas atmodu, komponists vēl piebilst: ”Vēlu visiem svinēt tos svētkus, ko saucam par vasaru. Lai sajūtam prieku un lai tas dod mums otro elpu.” 

Savukārt Jānis Lūsēns atzīst, ka programmas tematisko izvēli diktējusi pēdējā laika situācija: “Kopš notikumiem, kas skāruši visu pasauli un arī Latviju, atrodos tālu prom no cilvēku un satiksmes burzmas. Vieta, kurā dzīvoju, ir īpaša ar ikvakara saulrieta izrādēm, gaismu, krāsu un ēnu saspēlēm. Cenšos izbaudīt to ikvakara mirkli, kad noklust vējš, putnu dziesmas un pasaule ietinas klusuma segā.. Mani šie brîži iedvesmo un rada sajûtu, ka esmu vienots ar dabu un visumu...”

Skaistajā Neikenkalna dabas koncertzālē Dikļos koncerts notiks 10. jūlijā 21:00. Saulrieta noskaņās baudīsim lielisku vakaru izcilu mūziķu sniegumā. Biļetes iepriekšpārdošanā nopērkamas “Biļešu Paradīzē”. Ievērojot valstī noteiktos pulcēšanās ierobežojumus, biļešu skaits būs limitēts. Koncertu sadarbībā ar Kocēnu novadu rīko „Producentu grupa 7”.

Informāciju sagatavojusi:
Nora Urbāne
Kultūras un starptautisko sakaru koordinatore
Kocēnu novada dome
Mob.t. 26988129
E-pasts: nora.urbane PIE kocenunovads PUNKTS lv

No 18. jūnija, ceturtdienās, piektdienās un sestdienās, kā arī citās īpaši noteiktās dienās, organizējot tematiskos tirgus, pilsētas centrā notiks Valmieras Hanzas tirgus. Tajā savus ražojumus un izstrādājumus piedāvās Valmieras, Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu, Naukšēnu, Mazsalacas, Rūjienas, Strenču novadu mājražotāji, amatnieki vai vietējie ražotāji.

Valmieras Hanzas tirgus izveides mērķis ir pilnveidot tirgus tradīcijas, sekmējot ekonomisko aktivitāti reģionā, atbalstīt Valmieras un apkārtnes mājražotājus, amatniekus un vietējos ražotājus, paplašinot iespējas tirgot savu produkciju Valmieras pilsētā, kā arī valmieriešiem un Valmieras viesiem dažādojot izziņas, atpūtas un iepirkšanās piedāvājumu.

“Mikro un mazie uzņēmumi, kas ir arī mājražotāji un amatnieki, labklājību sev un savām ģimenēm nodrošina paši, radot preces ar pievienoto vērtību, sniedz devumu kopējai ekonomikas izaugsmei. Ārkārtējās situācijas laikā vairums mājražotāju bija spiesti pārtraukt tiešo pārdošanu dažādos tirdziņos. Ceram, ka Valmieras pilsētas pašvaldības iniciatīva, izveidojot Valmieras Hanzas tirgu, ļaus atgriezties ekonomiskajā apritē. Tā būs iespēja valmieriešiem un Valmieras viesiem atbalstīt vietējos ražotājus,” motivāciju veidot tirgu pamato Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.

Hanzas laukumā Valmierā ir izvietoti astoņi Hanzas namiņi. Tirgotāji aicināti iepazīties ar nolikumu (https://valmierasmuzejs.lv/wp-content/uploads/2020/06/HANZAS_laukums_nolikums_tirgus.pdf) un pieteikties tirdzniecībai laikā no 18.–27.jūnijam (https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdGd8ZSFTUD9pWOZooKEsg9qIYu3AuNX8FN2w0Og8Cw-JhRlA/viewform), lai saņemtu atļauju ielu tirdzniecības organizēšanai Valmieras pilsētā. 

Nodrošinot tirdzniecību, tiek ņemtas vērā drošības rekomendācijas saistībā ar COVID-19 infekcijas izplatības ierobežošanu.

Tirdzniecība Valmieras Hanzas tirgū pagaidām noteikta no 2020.gada 18.jūnija līdz 31.oktobrim, ceturtdienās un piektdienās no plkst. 15.00 līdz 19.00 un sestdienās no plkst. 9.00 līdz plkst. 16.00. Paredzot iespēju arī citās īpaši noteiktās dienās organizēt tematiskos tirgus.

Pretendentu pieteikšanās konkrētajai tirgošanās nedēļai notiks līdz iepriekšējās nedēļas svētdienas plkst. 24.00.

Aicinām vietējos mājražotājus, amatniekus un ražotājus, izmantot iespēju parādīt savus produktus plašāk un kļūt par daļu no Valmieras Hanzas tirgus!

Valmieras Hanzas tirgu organizē Valmiera muzejs.

Informāciju sagatavoja:
Kristīne Melece
Valmieras pilsētas pašvaldības
Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
E-pasts: kristine.melece PIE valmiera PUNKTS lv
Mob.: +371 26553317

Vakar, 11. jūnijā, Valgas – Valkas pilsētu svētku ietvaros, topošajā dvīņu pilsētas centrā svinīgi tika ierakta piemiņas kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

“Projekts ir ļoti nozīmīgs Valkai - Valgai, kas ir viena pilsēta divās valstīs, jo vēsturiski tā ir viena pilsēta, kas tika sadalīta 1920. gadā. Robeža ir bijusi traucējoša abu pilsētas pušu attīstībai,” vēstījumā raksta abu pašvaldību vadītāji.

Svinīgā pasākuma apmeklētājus uzrunāja Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis, Valgas pagasta pašvaldības vadītāja Estere Karuse (Ester Karuse) un igauņu būvkompānijas AS “TREV-2 Grupp” valdes priekšsēdētājs Svens Pertrens (Sven Pertens).

Visas iesaistītās puses atzinīgi novērtēja jau izdarītos darbus un ar nepacietību gaida būvdarbu noslēgumu, kad Valgas – Valkas pilsētas sirds atdzims kā pievilcīga atpūtas vietu pilsētas iedzīvotājiem, ģimenēm un viesiem.

Informāciju sagatavoja:
Ivo Leitis
Sabiedrisko attiecību speciālists
Valkas novada dome
Tālr.:64707486
Mob.tālr. 26444002
www.valka.lv
www.facebook.com/Valkasnovads

Valmieras Tūrisma informācijas centrs sadarbībā ar platformu Travitious pārstāvjiem aicina apceļot un atklāt mazāk zināmas dabas un vēsturiski nozīmīgas vietas Valmieras pusē, vienlaikus iesaistoties bezmaksas digitālajā piedzīvojumu spēlē “Valmieras vilinājums”! Tā pieejama šeit.

Spēle rosinās ļauties dabas vilinājumam, izvairīties no pulcēšanās, atklāt mazāk zināmas vietas Valmieras pusē un likt lietā atjautību,zināšanas un intuīciju, atšķetinot pavedienus, kas palīdzēs atrast meklēto. “Valmieras vilinājums” veidots no 7 punktiem Valmieras apkārtnē un veicams pārvietojoties ar auto no punkta līdz punktam (~34 km), un dodoties garākā pastaigā pa konkrētajām dabas vietām (~16km).

Lai konkrēto pieturas punktu būtu vieglāk atrast, iespējams vadīties pēc aptuvenām GPS koordinātām kā arī attēliem, kas uzņemti netālu no atrašanās vietas, kuru jāapmeklē. Katrā vietā  jārod atrisinājums mīklai, kas kalpos kā pavediens, lai nokļūtu nākamajā pieturas punktā. Aicinām iepazīties ar īsu pamācību, kā izmantot digitālo platformu Travitious šeit.

Jau drīzumā platformā Travitious taps otra digitālā spēle par Valmieru, kas mudinās doties pa pilsētas mazāk zināmām vietām un pastaigu takām. Tikmēr ar citām Valmieras puses dabas, kultūrvēstures un aktīvās atpūtas pērlēm aicinām iepazīties šeit.

Informāciju sagatavoja:
Zane Krūmiņa
Valmieras pilsētas pašvaldības
Valmieras Tūrisma informācijas centra
Tūrisma projektu vadītāja
T. 25437177

Guvusi lielu atsaucību Latvijas Nacionālās bibliotēkas apmeklētāja vidū, Aritas Strodes – Kļaviņas foto stāstu izstāde “Neērtie bērni” dodas uz Mazsalacas pilsētas bibliotēku, kur tā būs skatāma no 15. jūnija līdz 10. jūlijam.

 “Neērtie bērni” ir izvērsts un atbildīgs fotoprojekts, kam “Facebook” lietotāji varēja virtuāli sekot līdzi no 2018. gada aprīļa līdz oktobrim, kad fotogrāfijas tapa un tika sistemātiski publicētas. Tā autore Arita Strode- Kļaviņa projekta ietvaros fotografēja 15 ģimenes, kurās aug bērni ar funkcionāliem traucējumiem.

Fotogrāfes Aritas Strodes - Kļaviņas mērķis bija parādīt, ka bērni ar īpašām vajadzībām ir tikpat brīnišķīgi kā visi pārējie, tāpēc arī projektā “Neērtie bērni” netiek uzsvērta invaliditāte, bet izcelta individualitāte. Vecāki fotogrāfijās tur savus bērnus uz rokām un klēpī, nes uz pleciem, lidina gaisā, apskauj, samīļo un dod bučas – gluži tāpat kā klasiskās ģimenes fotosesijās. Arī vecāku siltuma pilnie skatieni un bērnu smaidi ir patiesi – vienīgi to izvilināšanai bija nepieciešams mazliet vairāk laika un pacietības.

Nosaukums “Neērtie bērni” apzināti tika izvēlēts atklāts un mazliet provokatīvs, jo tādi šie bērni diemžēl ir - neērti sabiedrībai, medicīnas nozarei un citur. Taču precīzs, jo, meklējot ģimenes, kas labprāt ļautu sevi fotografēt un šīs bildes publicēt, saņēmu vairākas vēstules ar apliecinājumu: "Jā, tieši tā mēs arī jūtamies!"

Projekta “Vidzeme iekļauj” komanda aicina vidzemniekus apmeklēt foto stāstu izstādi “Neērtie bērni”, lai kopā veidotu iekļaujošāku un cilvēcīgāku sabiedrību. Vidzemi, kurā ceļš ved augšup!

Vairāk informācijas:

ESF projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t. 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv

ESF projekta “Vidzeme iekļauj” sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, ESF projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga PIE vidzeme PUNKTS lv

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs Vidzemes reģionā, lai uzlabotu mobilitāti un satiksmes drošību, plānots veikt autoceļu virsmas apstrādi 21 reģionālajiem un vietējiem valsts autoceļu posmiem, kuru segums ir sliktā tehniskā stāvoklī. Selektīvo vienkārtas virsmas apstrādi asfalta seguma autoceļiem paredzēts veikt vairāk nekā 70 km garumā.

Selektīvo vienkārtas virsmas apstrādi plāno veikt uz 21 valsts autoceļa ar asfalta segumu. Virsmas apstrāde tiek veikta vienā vai vairākos autoceļa posmos. Selektīvā vienkārtas virsmas apstrāde pagarina autoceļa seguma kalpošanas laiku un uzlabo braukšanas apstākļus autovadītājiem. Darbu rezultātā tiek nodrošināta autoceļa seguma ūdensnecaurlaidība. Darbi tiks veikti vairāk nekā 1,4 milj. euro apmērā.

Uzlabojot braukšanas apstākļus uz grants autoceļiem, 14 km garumā tiks veikta greiderējamās kārtas atjaunošana. Darbi tiks veikti vairāk nekā 248 tūkst. euro apmērā.

Savukārt satiksmes drošības uzlabošanai Vidzemes reģionā tiks novirzīti vairāk nekā 395 tūkst. euro. Lai uzlabotu pārredzamību autoceļu krustojumos un nodalījuma joslās, tiks veikta zāles, krūmu un to atvašu pļaušana.  Asfalta seguma autoceļiem tiks veikta nomaļu uzpildīšana, lai novērstu augstuma starpību starp asfaltu un nomali, līdz ar to uzlabojot satiksmes drošību.

Atgādinām, ka autoceļu uzturēšanas darbiem tiešsaistes režīmā var sekot līdzi VAS “Latvijas Valsts ceļi” mājaslapas kartē (www.lvceli.lv), kā arī aplikācija “Waze”, kurā iespējams arī informēt par valsts autoceļu stāvokli. Tā pat par bīstamām situācijām uz ceļa aicinām informēt arī VAS “Latvijas Valsts ceļi” Satiksmes informācijas centru, zvanot pa diennakts bezmaksas tālruni 8000 5555.

Par LAU:

LAU veic gandrīz 200 dažādus ikdienas uzturēšanas darbus uz valsts autoceļiem. Uzturamo valsts autoceļu kopgarums ir vairāk nekā 20 000 km, no tiem 9 129 km autoceļu ir ar melno segumu un 10 989 km ir grants autoceļu, kā arī ikdienas uzturēšanas darbi tiek veikti uz vairāk nekā 900 tiltiem.

Papildu informācijai:

Juris Aksels Cīrulis

LAU Komunikācijas daļa

Tālrunis: 371 29213682

E-pasta adrese: juris.aksels.cirulis PIE lau PUNKTS lv

www.lau.lv

Laikā, kad pasākumi ar plašu ļaužu pulcēšanos ir aizliegti, aicinām Latvijas iedzīvotājus kopā ar ģimeni apmeklēt foto un audio izstādi Cēsu pilsētvidē, piedalīties izlaušanās spēlē un izkļūt no ienaidnieka ģenerāļa kabineta Cēsu Vēstures un mākslas muzejā, kā arī sekot līdzi vēsturnieku diskusijai tiešsaistē.

Jau no 17.jūnija ikviens Latvijas iedzīvotājs aicināts apmeklēt foto un audio izstādi Cēsu pilsētvidē “Stāsti par varonību. Cēsu kaujām 101”. Pilsētas nozīmīgākajās vietās, kas saistītas ar vēsturiskajiem notikumiem, aplūkojamas lielformāta fotogrāfijas, kuras papildinās stāsti par tā laika cēsnieku atmiņām, sajūtām un cerībām. Līdzās fotogrāfijām un stāstiem 22.jūnijā iecerēts atskaņot patriotisku, tautas gara varonību raksturojošu mūziku, radot svētku sajūtu Cēsīs. Izstāde būs skatāma līdz 30.jūnijam, un apmeklētāju ērtībai būs pieejamas kartes ar foto un audio izstādes norises vietām.

Karte ar izstādes vietām skatāma ŠEIT. 

No 17.jūnija Cēsu Vēstures un mākslas muzejā ģimenes 2-4 cilvēku sastāvā aicinātas piedalīties aizraujošā piedzīvojumā – izlaušanās spēlē, kur, rosoties un cenšoties tikt ārā no vācu ģenerāļa kabineta, būs iespējams iejusties Cēsu Skolnieku rotas kareivja ādā un izzināt Cēsu kauju notikumus caur personīgo pieredzi. Spēle interesentiem būs pieejama pēc iepriekšēja pieteikuma. Vairāk informācijas par spēli www.cesis.lv.

Svētku diena sāksies ar tradicionālo ziedu nolikšanu pie Cēsu kauju piemiņas vietām un pieminekļiem. Dienas ievērojamākais notikums būs vēsturnieku diskusija "Cēsu kauju starptautiskais un reģionālais konteksts", kas sāksies plkst.10.30. Tajā diskutēs par tā laika vēstures līkločiem, ārzemju spēku stratēģiskajām interesēm Latvijā, Latvijas bruņoto spēku vienību lomu, politisko situāciju un citām tēmām. Tajā piedalīsies:

Diskusijas vadītājs: Dr.hist. Jānis Šiliņš, Latvijas Valsts Vēstures Arhīvs;

Dr.hist.Gints Apals, LR Ārlietu ministrija;

Dr.hist. Kārlis Dambītis, Latvijas Okupācijas muzejs;

Dr.hist. Tālis Pumpuriņš, Cēsu Vēstures un mākslas muzejs;

Mg.hist. Valdis Kuzmins, Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija.

Atkarībā no laika apstākļiem diskusija tiks aizvadīta Cēsu Pils dārzā vai koncertzālē "Cēsis". Precīza norises vieta tiks paziņota divas dienas pirms pasākuma. Diskusija būs atvērta skatītājiem, kā arī tā tiks pārraidīta LSM.lv mājas lapā, Re:TV televīzijas kanālā, kā arī Cēsu novada pašvaldības mājas lapā un sociālajos tīklos.

Latvijas Uzvaras dienas programmu veido tās idejas autors Renārs Sproģis ar radošo komandu – režisori Edīti Siļķēnu, producenti Jolantu Sausiņu, Cēsu Kultūras centra un Cēsu Vēstures un mākslas muzeja speciālistiem.

Cēsu kauju 101. gadadienas svinības tiek īstenotas ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas "Latvijai – 100" atbalstu.

Pirms 101 gada Latvijas valsts pastāvēšana tika izcīnīta Neatkarības kara laikā. Pagrieziena punkts kara gaitā notika tieši Ziemeļlatvijas frontes līnijā, kur latviešu un igauņu karaspēki 22.jūnijā pie Cēsīm uzveica Landesvēra armiju un devās tālāk uz Rīgu.

Latvijas Uzvaras dienas, Cēsu kauju 101.gadadienas uzmanības centrā būs varonība un cilvēkstāsti.

Cēsis dibinātas 1206.gadā, tā ir trešā vecākā pilsēta Latvijā un Latvijas karoga dzimtene.

Informāciju sagatavoja:

Cēsu novada pašvaldības

Komunikācijas un klientu servisa pārvaldes

Komunikācijas speciālists

Aleksandrs Abramovs

aleksandrs.abramovs PIE cesis PUNKTS lv

Ministru kabinets (MK) ir atbalstījis Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma piešķiršanu augstas gatavības projektiem 13 Latvijas pašvaldībās, tādējādi pašvaldību ēkās tiks paaugstināta energoefektivitāte un tiks attīstīta publiskā infrastruktūra uzņēmējdarbības veicināšanai reģionos. Kopējais ES fondu finansējums sasniegs vairāk nekā 9,4 milj. EUR. 

ES fondu finansējums ir pārdalīts divās specifisko atbalsta mērķu programmās (SAM) ar mērķi paaugstināt energoefektivitāti pašvaldību ēkās*, kā arī izveidot publisko infrastruktūru un veicināt uzņēmējdarbības attīstību reģionos**.

Atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai un atjaunojamo energoresursu izmantošanai saņems deviņas reģionālas nozīmes attīstības centru novadu pašvaldības (Balvu, Cēsu, Krāslavas, Kuldīgas, Madonas, Ogres, Preiļu, Smiltenes un Talsu novads) par kopējo Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu 4,31 milj. EUR apmērā. Tādējādi plānots samazināt primārās enerģijas gada patēriņu sabiedriskajās ēkās vismaz 2 849 MWh/gadā un siltumnīcefekta (ogļskābās) gāzes vismaz 619 tonnas gadā, kā arī no atjaunojamiem energoresursiem saražot papildjaudu vismaz 0,497 MW apmērā.

Atbalstīti tika augstas gatavības projekti, kurus uzsākt iespējams šogad, atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālās attīstības koordinācijas padomē saskaņotajam sarakstam, ņemot vērā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu, kas veidojies kā SAM atlikums, pašvaldībām neiesniedzot atsevišķus projektus vai īstenojot tos par mazāku finansējumu nekā sākotnēji plānots.

Savukārt otrā specifisko atbalsta mērķu programmā, kas veidota ar mērķi, lai izveidotu publisko infrastruktūru un veicināt uzņēmējdarbības attīstību reģionos, finansējumu 5,12 milj. EUR apmērā uzņēmējdarbības attīstībai saņems sešas pašvaldības – Siguldas, Kuldīgas, Valkas, Smiltenes, Aizkraukles un Līvānu novads. Projektu īstenošanas rezultātā plānots radīt vismaz 103 jaunas darba vietas un piesaistīt komersantu nefinanšu investīcijas teju 9 milj. EUR apmērā. Arī šis papildu projektu saraksts ir saskaņots VARAM Reģionālās attīstības koordinācijas padomē, ņemot vērā SAM ietvaros pieejamo ERAF finansējumu.

Kopumā VARAM turpina pārskatīt ES fondu projektu iesniegumu aktualitāti, vērtē to gatavības pakāpi un plāno pārdalīt projektiem vēl nepiešķirto ES fondu finansējumu tautsaimniecībai būtiskiem projektiem ar augstu gatavības pakāpi, lai radītu jaunas darba vietas, atbalstītu vietējos ražotājus un pakalpojumu sniedzējus, piesaistītu privātās investīcijas reģionos. Reizē, pateicoties projektiem pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšanai un atjaunojamo energoresursu izmantošanai, tiks veicināta Latvijas izvirzīto klimata pārmaiņu mērķu sasniegšana. Samazinot atkarību no fosilo energoresursu importa un pārejot uz vietējiem atjaunojamajiem energoresursiem, paredzami arī ieguvumi iedzīvotāju veselībai, gādājot par gaisa kvalitātes uzlabošanu, īpaši pilsētās.

* Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.2. specifiskais atbalsta mērķis "Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu pašvaldību ēkās".

**"Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.3.1. specifiskais atbalsta mērķis "Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām".

Papildu informācija:
Sabiedrisko attiecību nodaļa
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Tālr. 67026533, e-pasts: prese PIE varam.gov PUNKTS lv
www.varam.gov.lv

4.jūlijā, sākot no plkst. 16.00, aicinām Ziemeru muižā uz poētisku un radoši pētniecisku dienu piedzīvojot dzejas – dejas  - mūzikas saskarsmes un mijiedarbības daudzveidību. Izmantojot radošas laboratorijas principu, dalībniekiem būs iespēja praktiski izmēģināt teksta radīšanas, laikmetīgās dejas un mūzikas radīšanu kopā ar Rīgas jauno dzejnieku kopu „Karantīna”, mūziķi un komponisti Elizabeti Balčus un horeogrāfi Katrīnu Albuži.

Noslēgumā notiks piedzīvotā prezentācija un audiomuzikāla performance, pirms tam kopā baudot gardu zupu un sarunas.

Programmā:  

• jauno dzejnieku kopas „Karantīna” iedvesmas stāsti;
• teksta radīšanas uzdevumi; horeogrāfes Katrīnas Albužes vadībā eksperimenti ar kustību un tekstu;
• mūziķes Elizabetes Balčus radošā darbnīca;
• radīto jaundarbu performance; 
• tēja, zupa, sarunas;
• plkst. 21.00 Elizabetes Balčus audiovizuāla performance;
• vakara turpinājumā "Vintage Sound Master" vinila ballīte. 

Darbnīcām lūgums iepriekš pieteikties, zvanot pa tālr. 29327853 (Egija Silāre).

Pasākumu atbalsta: Vidzemes plānošanas reģions, Valsts kultūrkapitāla fonds, Latvijas valsts meži.

No 2020.gada 1.jūlija Āraišu ezerpils Arheoloģiskajā parka (ĀEAP) apmeklētāju centrā būs aplūkojama patstāvīgā ekspozīcija, kurā izzinošā veidā pirmo reizi kopš izrakumu veikšanas būs iepazīstamas tajos iegūtās oriģinālās liecības un arheologa Jāņa Apala stāsts.

Āraišu ezerpils Arheoloģiskā parka galvenais objekts ir īpaša 8./ 9.-10. gs. seno latgaļu dzīvesvietas rekonstrukcija, kas veikta pēc izrakumos iegūtajiem datiem. Jaunā ekspozīcija ĀEAP apmeklētāju centrā  ir vērtīgs papildinājums  un pirmreizēja iespēja arheoloģiskās liecības aplūkot kopš izrakumiem 20.gs. 60.un 70.gados.  Tajā ir iespēja iepazīt gan īpašus atradumus, gan tādus, kas raksturo ezerpils iedzīvotāju nodarbes un  ikdienā lietotos priekšmetus.  Aizraujošs ir  Jāņa Apala ceļš no hidroarheoloģiskajām ekspedīcijām un arheoloģiskajiem pētījumiem līdz pirmajai zinātniski pamatotajai  dzīves vietas rekonstrukcijai Baltijā. Ekspozīcija veidota kā izziņas un iedvesmas vieta, kas pašiem jāatklāj, atrodot, ieraugot un paturot atmiņā vērtīgāko.  

Ekspozīcijas atvēršana notiek gadā, kad Latvijas arheologu biedrība Āraišu ezerpili ir pasludinājusi par 2020.gada arheoloģisko pieminekli un tās pētniekam Jānim Apalam apritētu 90 gadi.  Arī apmeklētāju centra ēka, kurā atrodas ekspozīcija, jau novērtēta ar 2.vietu skatē „Gada labākā būve Latvijā” koka ēku kategorijā.

 Ekspozīcijas dizaina koncepciju izstrādājis Dizaina birojs H2E, saturu veidojuši Sanda Salmiņa (ĀEAP), Guntis Zemītis (LU Latvijas Vēstures institūts), Dace Tabūne (Cēsu Vēstures un mākslas muzejs).

Āraišu ezerpils Arheoloģiskais parks izceļas ar unikāliem arheoloģiskajiem atradumiem, rekonstrukcijas atrašanos oriģinālajā vidē un Vidzemei raksturīgo, labi saglabājušos kultūrvēsturisko ainavu.  Parkā atrodama ne vien rekonstruētā ezerpils uz salas, bet arī 14.gs. celtās Āraišu viduslaiku pils drupas un akmens un bronzas laikmeta mājokļu rekonstrukcijas Meitu salā.

Āraišu ezerpils Arheoloģiskajā parkā īpašs Jāņu piedāvājums!

21.jūnijs 11.00-14.00 Ezerpilī muzicē folkloras kopa „Dzieti”.

22.jūnijs 11.00-16.00 Meitu salā Amatu prasmju demonstrācijas.  Ēze. Putra. Adatas pinums.

Meitu salā būs sastopami 4 amatnieki, kas demonstrēs dzelzs laikmetā veiktos amatus. Kokapstrādes meistars un kalējs kopīgiem spēkiem būvēs kalēja ēzi.  Meitu salā jau ierīkota dzelzs kausējamā krāsniņa. Dzelzs apstrādes procesā nākošā, kas vajadzīga ir kalēja ēze, lai kalējs tajā varētu darboties. Līdzās vīriem darbosies arī sievas. Saimniece gatavos spēcinošu putru māla podā uz ugunskura, bet meita senajā adatas pinuma tehnikā gatavos vēsākam laikam nepieciešamo  - zeķes, cepures, cimdus.

Nākošās amatu demonstrācijas paredzētas 25. jūlijā, 29. augustā.

Informāciju sagatavoja:
Sanda Salmiņa,
“Araišu ezerpils Arheoloģiskais parks” muzejpedagoģe
E-pasts:sanda.salmina PIE amatasnovads PUNKTS lv
Tālr. +371 25665528

Šajā gadā Limbažu Sv. Jāņa baznīcai svin 340 gadu jubileju. Jubileja tiks svinēta arī ar vairākiem koncertiem, tai skaitā ar jauniešu kora "Balsis" koncertu 12. jūlijā un koncertu „Baroks. Pērts. Vidzeme”, kas izskanēs 1. augustā plkst. 21.00.

Koncerta klausītāji tiks iepazīstināti ar Vidzemes komponistu Marģera Zariņa, Ingmāra Zemzara, Emila Dārziņa, klasikas komponistu Mīteļa, Baha, Hendeļa un igauņu izcilā komponista Arvo Perta skaņdarbiem ērģelēm, čellu duetam un tenoram. Tiks pievērsta uzmanība Limbažu resursam - izcilām vairāk kā 120 gadus senām ērģelēm, kā arī turpināta 2018. gadā aizsāktā ērģeļmūzikas un klasiskās mūzikas koncertu tradīcija. Limbažu Sv.Jāņa baznīcā  koncerti notiek regulāri – 4 līdz 6 reizes gadā. 

1.augustā koncertēs mūziķi - Aigars Reinis (ērģeles), čellu duets Pēteris Ozoliņš un Emīlija Rozenšteina, un tenors Mārtiņš Zvīgulis.

Koncertu atbalsta Latvijas Kultūrkapitāla fonds, Vidzemes plānošanas reģions un Latvijas valsts meži.

Informāciju sagatavojusi: Ingrīda Briede.

Pirmdien, 29. jūnijā, laikrakstā „Latvijas Avīze” un vēlāk arī interneta portālā „LA.LV.” varēs lasīt žurnālistes un vēsturnieces Anitas Bormanes rakstu par Jura Neikena (1826-1868) – latviešu Dziesmu svētku tēva – radošā mantojuma kopšanu un iedzīvināšanu Vidzemē, kas tapis Valsts Kultūrkapitāla fonda "Vidzemes kultūras programma 2020" ietvaros, ko finansē VAS "Latvijas valsts meži" un atbalsta Vidzemes plānošanas reģions.

Raksta centrā būs pēdējo gadu sabiedrības ierosmes, kurām pateicoties Jura Neikena piemiņa un viņa atstātais radošais mantojums Vidzemē joprojām ir dzīvi un aktuāli, apliecinot Teodora Zeiferta reiz rakstīto: „Viņš piegāja tautai savos rakstos un visā savā darbībā tik tuvu, kā reti kāds viņa laikā.” Rakstā varēs lasīt par to, kā tapa un šajā laikā attīstījusies Jurim Neikenam veltītā ekspozīcija Dikļu kultūras namā „Straumes”, kuru rotā arī ilgi arhīvos meklētais un pēc fotoattēliem atjaunotais 1864. gada Dikļu Dziedāšanas biedrības karogs. Jura Neikena vārdā nosauktās Dikļu pamatskolas skolotāja, Dikļu draudzes vadītāja un Dikļu Dziedāšanas svētku ekspozīcijas vadītāja Inita Hihalovska vedīs ekskursijā pa Neikena vietām Dikļos – no Dikļu evaņģēliski luteriskās baznīcas, kur viņš reiz kalpojis kā mācītājs un kur vēl tagad apskatāma viņam par godu 1922. gadā uzstādītā piemiņas plāksne, līdz Neikenkalnam un Dabas koncertzālei Mazbriedes ‒ Latvijā vienīgās pret sauli tekošās upes ‒ krastā.

Dikļu Dziedāšanas svētku ekspozīcijas vadītāja Inita Hihalovska demonstrē pēc fotoattēliem atjaunoto 1864. gada Dikļu Dziedāšanas biedrības karogu. Foto: T. Subhankulovs. 

Informāciju sagatavoja: Anita Bormane.

Šajā vasarā ikviens tiek aicināts apceļot dzimto zemi, viesoties vietējās mājražotāju un amatnieku saimniecībās, atpūsties, ieraudzīt, izmēģināt ko jaunu vietējos tūrisma objektos, baudīt mūsu pašu uzņēmēju sniegtās atpūtas iespējas un piedāvājumus.

Gulbenes novada pašvaldības aģentūra “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs” sadarbībā ar Gulbenes novada tūrisma pakalpojumu sniedzējiem šajā tūrisma sezonā organizē tūrisma akciju “Apceļo vietējos!”, aicinot ceļotājus no dažādām Latvijas vietām iepazīt daudzveidīgo Gulbenes novada tūrisma piedāvājumu, ļaujoties gan aktīvai atpūtai, gan garšas baudījumam, gan vēstures un kultūrvēsturiskā mantojuma izzināšanai Gulbenes novadā.

Publicitātes foto

Akcija norisināsies līdz 15.oktobrim. Dalībnieki, kuri akcijas norises laikā būs viesojušies vismaz 15 no 42 objektiem, iepazīstot Gulbenes novada tūrisma piedāvājumu un interesanti pavadot laiku šajos objektos, un saņēmuši atzīmi akcijas dalībnieka kartē, noslēgumā piedalīsies izlozē un pretendēs uz organizatoru sarūpētām balvām. Balvās būs gan velosipēds, gan vērtīgs tūrisma inventārs, gan Gulbenes novada tūrisma pakalpojumu sniedzēju balvas. Balvu izloze notiks 22.oktobrī.

Tūrisma akcijas brošūras ar informāciju par akcijas norisi un dalībnieka karti var saņemt Gulbenes novada pašvaldības aģentūrā “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs” (Ābeļu iela 2, Gulbene), izglītojošajā un interaktīvajā centrā “Dzelzceļš un Tvaiks” (Dzelzceļa iela 8, Gulbene), tūrisma informācijas centrā “Stāmeriena” (Stāmerienas pils, Vecstāmeriena, Stāmerienas pagasts), tūrisma informācijas punktos Litenes bibliotēkā (Pagastnams 2, Litene, Litenes pagasts), Rankas pagasta kultūrvēsturiskā mantojuma centrā (Rēveļu pamatskola, Gaujasrēveļi, Rankas pagasts), Lejasciema kultūrvēsturiskā mantojuma un tradīciju centrā (Rīgas iela 18, Lejasciems, Lejasciema pagasts), kā arī lejuplādēt mājaslapā www.visitgulbene.lv (spiežot uz akcijas banera). Turpat iespējams iepazīties arī ar tūrisma akcijas nolikumu.

Apmeklējumu objektos lūgums iepriekš obligāti pieteikt pa norādītajiem tālruņa numuriem akcijas dalībnieka kartē.

Aizpildītās dalībnieka kartes līdz 15.oktobrim jāiesniedz pašvaldības aģentūrā “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs”, tūrisma informācijas centrā “Stāmeriena”, tūrisma informācijas centrā Litenē, Lejasciemā, Rankā, jāatsūta pa pastu Gulbenes novada PA “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs”, Ābeļu iela 2, Gulbene, Gulbenes novads, LV 4401 ar norādi “Apceļo vietējos!” vai e-pastā: turists PIE gulbene PUNKTS lv. 

Sīkāka informācija – pa tālruņiem 64497729, 26557582.

Cēsu pils dienvidu tornī, apsekojot vairākus gadsimtus nepieejamo vītņu kāpņu telpu, uz kāda akmens atrasts unikāls 16. gadsimta otrajā pusē ieskrāpēts uzraksts. Šis ir senākais un kultūrvēsturiskā ziņā nozīmīgākais akmens virsmā iegrieztais vēstījums, kas saglabājies Cēsu pilī. Latīņu un vācu valodā rakstīto tekstu jau daļēji izdevies atšifrēt.

Pagājušajā nedēļā vēsturnieks Gundars Kalniņš pa šaujamlūku ieplūstošajā pievakares gaismā uz kāda akmens pamanīja iepriekš nezināmu ieskrāpējumu – rūpīgi iegravētu ģerboņa vairogu. Tam apkārt iegriezti iniciāļi WKVA, kas lasāmi arī akmens vidusdaļā. Ģerboņa vairoga centrā izveidota īpašuma jeb māju zīme. Viduslaikos pilsētu namnieki šādas rūnām līdzīgas zīmes lietoja kā sava veida ģerboņus. Ar māju zīmi īpašnieks marķēja savas vērtīgās mantas un to lietoja arī kā parakstu un zīmogu. Dekoratīvā vairodziņa forma raksturīga 16. gadsimta otrajai pusei.

Līdzās ģerboņa vairogam uz akmens virsmas atklājās laika gaitā padzisušas, taču vēl salasāmas teksta rindas. Izlasīt ieslīpo uzrakstu akmens labajā pusē izdevās jau pirmajā vakarā. Latīņu valodā rakstītās rindas ir fragments no apustuļa Pāvila vēstules romiešiem: “Si Deus pro nobis quis contra nos” jeb “Ja Dievs par mums, kas būs pret mums”.

 Zem ģerboņa vairoga gotiskajā šriftā ieskrāpēta divrinde vācu valodā. Grūti salasāmā teksta precīzs atšifrējums vēl veicams turpmāko izpētes darbu laikā, bet tā būtību vēsturnieki šobrīd skaidro kā vēlējumu paļauties uz Dievu nenovēršamas nelaimes brīdī.

 Abu vēstījumu saturs vedina domāt, ka iegriezumi tapuši kāda saspīlējuma apstākļos, iespējams – pils aplenkuma laikā. Cēsu pils pirmo aplenkumu pēc 300 miera gadiem piedzīvoja 1577. gadā. Šī Livonijas kara laika epizode vēstures annālēs iegājusi kā viens no traģiskākajiem notikumiem 16. gadsimta Eiropā. Piecas dienas krievu smagā artilērija grāva pils mūrus, līdz aplenktie, nevēlēdamies krist cara Ivana IV Bargā gūstā, paši uzspridzinājās ar šaujampulveri. Traģēdijā gāja bojā vairāki simti livoniešu, kas varenajā Cēsu pilī bija cerējuši rast drošu patvērumu.

 Gravējuma tehniskais izpildījums un dziļums norāda, ka akmens virsmā ieskrāpējumi veidoti ar smailu dzelzs rīku. Uzraksta autors, šķiet, izmantojis nazi, pārlieku nesatraukdamies, ka cietais akmens notrulinās tā duramo galu.

 Šobrīd tikai īpašā apgaismojumā saskatāmais teksts tā tapšanas laikā bijis krietni uzkrītošāks.  Akmeni, uz kura veidoti iegriezumi, tāpat kā pārējās torņa iekšsienas, savulaik klāja kaļķu balsinājums. Kontrasts starp balto apdares virsmu un iegriezuma līnijās atsegto dolomītakmeni bijis pietiekami liels, lai uzrakstus varētu viegli izlasīt pat torņa telpās valdošajā pustumsā.

 Cēsu pils dienvidu torņa pilnvērtīgu un visaptverošu izpēti pētnieki var veikt tikai kopš pagājušā gada, kad tornī atjaunoti starpstāvu pārsegumi un vītņu kāpnes. Par Garo Hermani sauktais tornis ir izcils viduslaiku militārās arhitektūras meistardarbs, kura atvēršana apmeklētājiem paredzēta jau tuvākajā laikā.

Valmieras pilsētas pašvaldība plāno uzsākt rajonu, kur atrodas galvenokārt mazstāvu dzīvojamo māju apbūve, aprīkošanu ar ceļa zīmēm “Dzīvojamā zona”. Pirmo dzīvojamo zonu pašvaldība plāno veidot kvartālā, kuru aptver Jāņa Daliņa, Jaunzemju, Brīvības un Beverīnas ielas. Pašvaldība aicina kartē iezīmētās teritorijas iedzīvotājus būt aktīviem savas dzīves vides veidotājiem un paust viedokli par piedāvāto risinājumu gājēju un velosipēdistu drošības uzlabošanai. Pašvaldība šādas satiksmes organizēšanas izmaiņas rosina, jo mazāks braukšanas ātrums ir drošāks mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem. Tas samazina grantēto ielu putēšanu vasarā. Lielākoties pa šīm ielām pārvietojas automašīnas, kuru vadītāji dzīvo attiecīgajā dzīvojamajā zonā. Taču kvartālu caurbraucošo automašīnu vadītāji šāda risinājuma dēļ būs rosināti izvēlēties augstākas satiksmes intensitātes ielas, kur atļautais braukšanas ātrums ir līdz 50 km/h. 

Topošās dzīvojamās zonas aptverto mājsaimniecību iedzīvotāji līdz 13.jūlijam aicināti paust viedokli, rakstot e-pastu uz info PIE valmiera PUNKTS lv vai rakstisku vēstuli Valmieras pilsētas pašvaldībai. Vēstuli iespējams sūtīt pa pastu vai atnest uz pašvaldību un ievietot pašvaldības pasta kastītē, kas atrodas labajā pusē pie pašvaldības ieejas durvīm Lāčplēša ielā 2 Valmierā. Iesniedzot viedokli, lūgums norādīt arī, vai esi Jāņa Daliņa, Jaunzemju, Brīvības un Beverīnas ielu aptvertās dzīvojamajās zonas iedzīvotājs.

Satiksmes organizēšanas uzlabošana Valmieras dzīvojamajos rajonos ir aktuāls jautājums īpaši pēdējos gados. Daudzām pilsētas grantētajām ielām ir ieklāts cietais virsmas segums. Šādi novēršot dubļu, bedrīšu un putekļu veidošanos, automašīnas pa brauktuvi var pārvietoties ar lielāku ātrumu. Kā optimālo satiksmes mierināšanas risinājumu Valmieras pilsētas transporta infrastruktūras attīstības koncepcija paredz 22 dzīvojamo zonu izveidi Valmierā pilsētā, kurās būs jāievēro zīmes “Dzīvojamā zona” noteiktie īpašie ceļu satiksmes noteikumi. Jāņa Daliņa, Jaunzemju, Brīvības un Beverīnas ielu aptvertais kvartāls izvēlēts par dzīvojamās zonas izveides pilotprojektu, jo šī kvartāla iedzīvotāji līdz šim visaktīvāk rosinājuši mazināt atļauto braukšanas ātrumu.

Izveidojot dzīvojamo zonu Jāņa Daliņa, Jaunzemju, Brīvības un Beverīnas ielu aptvertajā kvartālā, mainīsies Beverīnas un Austrumu ielas krustojuma izbraukšanas kārtība. Beverīnas iela būs galvenā attiecībā pret Austrumu ielu. Būtiski arī, ka Beverīnas ielas posmam no Brīvības līdz Jāņa Daliņa ielai pēc dzīvojamās zonas izveides atļautas braukšanas ātrums būs līdz 30 km/h.

Zīmes “Dzīvojamā zona” noteikumu prasības ir spēkā līdz zīmei “Dzīvojamās zonas beigas”. Šajā zonā autovadītājiem ir jāievēro īpaši ceļu satiksmes noteikumi:

• Automašīnu braukšanas ātruma ierobežojums ir 20 km/h;
• gājējiem un velosipēdu vadītājiem ir atļauts pārvietoties pa ietvēm un pa brauktuvi visā tās platumā;
• gājējiem un velosipēdu vadītājiem ir priekšroka, taču viņiem ir aizliegts nepamatoti traucēt citu transportlīdzekļu braukšanu;
• transportlīdzekļu stāvēšana dzīvojamās zonās atļauta tikai speciāli paredzētās stāvvietās. Ja tādu stāvvietu nav vai ja tās ir aizņemtas, transportlīdzekļu stāvēšana atļauta tikai vietās, kur tas netraucē gājēju pārvietošanos vai citu transportlīdzekļu braukšanu. Šādas vietas ir gar ielu malām atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumiem, saudzējot zaļo zonu.

Dzīvojamā zonā aizliegts:

• stāvēt transportlīdzekļiem ar iedarbinātu motoru ilgāk par piecām minūtēm;
• iebraukt kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 5t, kā arī traktortehnikai (izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams kravas iekraušanai, izkraušanai vai darbu veikšanai) un autobusiem, kuru garums pārsniedz 6m (izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams pasažieru iekāpšanai vai izkāpšanai no tā).

Izbraucot no dzīvojamās zonas, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

 Informāciju sagatavoja:

Līga Bieziņa

Valmieras pilsētas pašvaldības

Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas

sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā

27. un 28. jūnijā sāksies pirmais Valmieras Tūrisma inovāciju hakatons. 80 dalībnieki  - informācijas un komunikāciju tehnoloģiju, mārketinga, dizaina un tūrisma nozaru profesionāļi un entuziasti no Valmieras un citām Latvijas vietām sadarbosies, lai apvienojot savu radošo potenciālu un profesionālās zināšanas, radītu inovatīvus digitālus, virtuālus un reālus risinājumus Igaunijas un Latvijas tūristu piesaistei.

Valmiera noteikti ir izcils galamērķis! Kā to parādīt citiem, dalībnieku komandas radīs inovatīvus tūrisma veicināšanas risinājumus un cīnīsies par galveno balvu – 3000 eiro, kā arī nomināciju balvām 2000 eiro vērtībā.

Hakatona dalībniekus 24 stundas atbalstīs 12 kompetenti un pieredzējuši mentori, lai idejas pārvērstos īstenībā un Valmiera iegūtu labāko rezultātu!

Hakatona moderators un mentors - Rolands Puhovs, zīmolu stratēģijas aģentūras White Label izpilddirektors, mentori – notikumu organizatores Lelde Vīnkalna un Inta Konstante-Zaķīte no DiDi, tūrisma eksperte un projektu vadītāja Lienīte Priedāja-Klepere no Vidzemes plānošanas reģiona, Gita Deniškāne no Ogilvy PR Latvia, Valters Jonāts, radošais direktors un partneris reklāmas aģentūrā McCANN Riga, Gunita Kuļikovska - arhitekte, urbāniste un tehnoloģiju uzņēmuma Vividly dibinātāja, Justīne Panteļējeva – eksperte stratēģiskās pilsētplānošanas jautājumos u.c.

28.jūnijā no plkst. 17.00 katra no jaunizveidotajām komandām prezentēs izstrādāto produkta, piedāvājuma, pakalpojuma ideju vai prototipu, savukārt starptautiska žūrija izvērtēs un noteiks labākos. Hakatona prezentācijas tiks translētas tiešraidē Valmieras pilsētas Facebook lapā.

Hakatonu organizē Valmieras pilsētas pašvaldība, Valmieras Attīstības aģentūra, Valmieras Tūrisma informācijas centrs, Vidzemes Augstskola un Vidzemes Olimpiskais centrs.

Vidzemes plānošanas reģiona tematiskajā izdevumā Deinstitucionalizācija Vidzemē skatāms apkopojums pašvaldību paveiktajiem un plānotajiem darbiem sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas izveidē pašvaldībās, lai cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, bērni ar funkcionāliem traucējumiem un bērni ārpusģimenes aprūpē saņemtu sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus.

Katrs apstiprinātais infrastruktūras projekts, katrs sniegtais pakalpojums bērnam vai pieaugušajam ar funkcionāliem traucējumiem ir pašvaldības ieguldījums stiprās ģimenēs, to uzsver arī Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece Līga Sausiņa: "Tas, ko mēs esam ieguldījuši šajā pakalpojumā, visnotaļ atnāk atpakaļ. Tas nāk atpakaļ caur vecākiem, kuri ir darba tirgū, caur to, ka šīs ģimenes nav pabalstu saņēmēji, bet ir nodokļu maksātāji."

Projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, uzrunājot izdevuma lasītājus, teic: "Sabiedrība joprojām nesaprot deinstitucionalizācijas procesa jēgu un bieži rēķina tikai absolūtos skaitļos – cik mums izmaksā sniegt pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti. Šobrīd, kad liela daļa sabiedrības piespiedu kārtā esam apguvuši pašizolācijas un “paliec mājās” noteikumus, varam mazliet labāk saprast tos cilvēkus, kuriem tā ir ikdiena viņu vai viņu tuvinieku veselības stāvokļa dēļ. Es ticu, ka, iemācoties sadzīvot ar šodienas izaicinājumiem, mēs kļūsim par iejūtīgāku, pretimnākošāku un atbildīgāku sabiedrību. Vienkārši runājot – mēs kļūsim par labākiem cilvēkiem."

Izdevumā:

• Atziņas no konferences "Inovatīvi sociālie pakalpojumi";
• Pašvaldību plānoto un topošo DI infrastruktūras projektu apraksti un foto apskats;
• Intervija ar Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieku izglītības, kultūras un sociālajos jautājumos - Zigfrīdu Goru;
• Vēstules no grupu dzīvokļa "Vanags" iemītniekiem;
• Intervija ar Latvijas Samariešu apvienības Sociālo pakalpojumu centra "Vanags" vadītāju - Ingu Brenti Miezi;
• Vecāku viedokļi par bērnu dalību projektā "Vidzeme iekļauj".

Izdevums skatāms šeit!

Vairāk informācijas:

Projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t. 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga PIE vidzeme PUNKTS lv

2020. gada 1. jūlijā Āraišu ezerpils Arheoloģiskajā parkā vēsturisks brīdis – tiks atvērta pirmā patstāvīgā ekspozīcija jaunajā apmeklētāju centrā. Tā ir jauna, līdz šim neeksistējoša patstāvīgā ekspozīcija, kurā izzinošā veidā pirmo reizi kopš izrakumu veikšanas būs iepazīstamas tajos iegūtās oriģinālās liecības un zemūdens arheoloģijas uzsācēja Jāņa Apala stāsts. Ekspozīcija būs piedzīvojums apmeklētājam, kurā simboliski varēs ienirt ezera dzīlēs. Caur skaņām, projekcijām, stāstiem un unikāliem priekšmetiem  gan liels, gan mazs apmeklētājs varēs sevī rast atklājēja prieku un gūt iedvesmu savu sapņu īstenošanai.

Apmeklētāju centrs ar patstāvīgo ekspozīciju ir vairāk nekā četrdesmit gadus sens Āraišu ezerpils arheoloģiskā parka sapnis un arī praktiska nepieciešamība. Beidzot sapnis īstenots dzīvē. Ekspozīcijas dizaina koncepciju izstrādājis Dizaina birojs H2E.

Arheoloģiskā parka galvenais objekts ir Eiropā vienīgā šāda 8./9.-10. gs. seno latgaļu dzīvesvietas rekonstrukcija, kas veikta precīzi pēc izrakumos iegūtajiem zinātniskajiem datiem un pētījumiem.

Jaunais ĀEAP apmeklētāju centrs un ekspozīcija  ir vērtīgs laikmetīgs papildinājums  un pirmreizēja iespēja arheoloģiskās liecības aplūkot kopš izrakumiem 20. gs. 60. un 70. gadiem.  Tajā ir iespēja iepazīt gan īpašus atradumus, gan tādus, kas raksturo ezerpils iedzīvotāju nodarbes un  ikdienā lietotos priekšmetus.  Aizraujošs ir arheologa Jāņa Apala ceļš no hidroarheoloģiskajām ekspedīcijām un arheoloģiskajiem pētījumiem līdz pirmajai zinātniski pamatotajai  dzīves vietas rekonstrukcijai Baltijā. Ekspozīcija veidota kā izziņas un iedvesmas vieta, kas pašiem jāatklāj, atrodot, ieraugot un paturot atmiņā vērtīgāko. 

Āraišu ezerpils Arheoloģiskais parks izceļas ar unikāliem arheoloģiskajiem atradumiem, rekonstrukcijas atrašanos oriģinālajā vidē un Vidzemei raksturīgo, labi saglabājušos kultūrvēsturisko ainavu.  Šogad Latvijas arheologu biedrība nominējusi ezerpili kā gada arheoloģijas pieminekli. Jaunumi apskatāmi arī pašā ezerpilī – uzbūvēts ieejas aizsargbūves fragments ar vārtiem, kaujas eju, platformām un žogiem.

Āraišu ezerpils Arheoloģiskais parks vasaras sezonā ir atvērts katru dienu no plkst. 9.00 līdz 19.00

Biļetes ir iespēja iegādāties uz vietas apmeklētāju centrā gan ar karti,  gan skaidrā naudā, tomēr aicinām tās iegādāties elektroniski iepriekšpārdošanā: https://www.bezrindas.lv/lv/araisu-ezerpils-arheologiska-parka-apmeklejums/8001/.

Informāciju sagatavojusi:
Eva Koljera
Āraišu ezerpils Arheoloģiskā parka vadītāja
29391673

Lai Valmierā attīstītu esošos un izveidotu jaunus piedāvājumus Igaunijas un Latvijas tūristu piesaistei, 27. un 28. jūnijā norisinājās Valmieras Tūrisma inovāciju hakatons. Kopā darbojoties dažādu nozaru pārstāvjiem, 24 stundu laikā tika izstrādātas 10 idejas.

Pirmo vietu ieguva ideja “Valmieras mākslas portāls”, komandā esot Benedik Paulauskas, Jēkabam Ozolam, Keitijai Littei, Andai Kārkliņai, Domenik Paulauskas un Vilam Muhametšinam. Idejas autori piedāvā Valmierā rīkot ikgadēju unikālu notikumu, kur tehnoloģija un māksla satiekas trīs dažādās realitātēs. Konkursa veidā valmierieši noteiks, kuras vietas pilsētā gribētu attīstīt par tūristu piesaistes objektiem. Nākamajā posmā mākslinieki iesniegs idejas – lielformāta digitālas skulptūras, kas virtuālajā vidē būs apskatāmas ikvienam interesentam. Katru gadu tiks noteikts uzvarētājs, kura izstrādātā virtuālā skulptūra pārtaps reālā mākslas objektā, kas ieņems vietu pilsētvidē.

Žūrija otro vietu piešķīra idejai “Park’n ride”. Undīne Kobitjeva, Oļģerts Klāvs Balabāns, Līva Vilsone-Paegle, Nauris Vasiļevskis, Reinis Bajors un Jānis Trautmanis tūristiem piedāvā pārvietošanās brīvību – videi draudzīgu transportlīdzekļu noma pilsētas apmeklējuma laikā. Velosipēdi, elektroskūteri vai pat laivas – mainot transportlīdzekļus, gan tūristi, gan pilsētas iedzīvotāji varēs jebkurā laikā ātri un ērti apmeklēt dažādas vietas Valmierā.

Tāpat otrā vieta ir idejai “Saldējums”. Komandas sastāvā: Iluta Urbanoviča, Aigars Strauss, Agita Līviņa, Laura Kindzule, Gvido Sīka, Mareks Kalniņš un Krišs Ozols. Tā būs mārketinga kampaņa, ko iedvesmoja igauņu iecienītākais gardums Latvijā – saldējums, aicinot izpētīt, redzēt, darīt, ēst, nakšņot un iemīlēties Valmierā. Dalībnieki piedāvā arī ražot unikālu saldējumu – tā sešās bumbiņās varēs izbaudīt Valmieras īpašās garšas.

Savukārt trešā vieta ir idejai “FriendliEST”, ko piedāvā Anna Urbāne, Kaspars Urbāns, Toms Treimanis, Mārtiņš Čiekurs un Andris Tolmanis. Tā ir izstrādāta lietotne, lai Valmiera būt tūristiem vēl draudzīgāka. Lietotne palīdz plānot pilsētas apmeklējumu, piedāvājot maršrutus, informējot par piedāvājumiem, kas saistoši konkrētajam lietotnes izmantotājam, tādējādi tūristus iepazīstinot arī ar vietējiem mājražotājiem. Vērtīgs ieguvums ir arī sabiedriskā transporta tīkls un iespēja reģistrēt automašīnu stāvvietā.

Jāpiemin, ka SIA “VALPRO” simpātiju balvu saņēma ideja “Atklāj Valmieru” un tās izstrādātāji Jānis Berķis, Adele Jākobsone un Rūta Bukava. ”Valmiermuiža” izvēlējās īpaši sveikt ideju “Krāču kakts”, komandā: Gunārs Deniškāns, Laine Uzulēna, Elīna Žuravļeva, Ilze Liepa, Baiba Freimane, Mārcis Bogdanovs un Tija Misiņa.

Dalībnieku stāstījums par idejām un žūrijas vērtējums skatāms video Valmieras Facebook lapā.

“Arī ļoti labi pārvaldītai pilsētai vai uzņēmumam ir vajadzīgs skats no malas. Tāpat arī, sadarbojoties dažādu jomu pārstāvjiem, gūstam citādākas zināšanas, kas “izsit” no ierindas, piedāvā negaidītu risinājumu,” atzina žūrijas pārstāvis, “McCANN Riga” vadošais partneris Kristaps Siliņš. Tam piekrīt arī mentoru komandas pārstāvis, Vidzemes Augstskolas asociētais profesors un pētnieks Andris Klepers, norādot, ka “dalībniekiem tā ir vienreizēja pieredze būt tik radošā sastāvā. Mūsu galvenais uzdevums bija meklēt risinājumus pēckrīzes situācijai, taču vairākas idejas saredzam arī kā ilgtermiņa mērķi Valmieras tūrisma attīstībai. Svarīgi ir turpināt sadarboties ar komandām un atrast iespējas idejas realizēt”. 

Viesi no Igaunijas Valmierā ir primārā ārvalstu tūristu mērķauditorija, kas sastopama gan tūrisma un atpūtas  vietās, Valmieras Tūrisma informācijas centrā, gan kafejnīcās, restorānos un tirdzniecības vietās. Arī naktsmītņu apkopotā statistika liecina, ka aptuveni 25% no visiem ārvalstu nakšņotājiem Valmierā bijuši tieši no Igaunijas (2019.gada dati). Tāpat Valmiera noteikti ir jaunatklājams tūrisma galamērķis vēl daudziem Latvijas iedzīvotājiem.

“Valmierai noteikti ir īpašs piedāvājums igauņiem. Turklāt tā nav tikai viena lieta, bet visu iespēju un sajūtu apkopojums. Svarīgi ir par to stāstīt, lai mēs, viesojoties Valmierā, to nepalaižam garām,” aicināja žūrijas pārstāve, uzņēmuma “Estonian Makers” vadītāja Katrin Nigumann. “Ārzemju viesi apliecina, ka Valmiera ir zaļa un var būt vēl zaļāka, ka Valmiera ir radoša un inovatīva, ka Valmiera ir garšīga, jo mums ir daudz uzņēmumu, kas parūpējas par garšu kārpiņu lutināšanu. Mums jātiecas uz to, ka igauņi Valmieru dēvē par viesmīlīgāko pilsētu Latvijā, tāpēc mums ir jārada atmosfēra, ka viņi ir šeit gaidīti. Hakatona vērtība ir iespēja apzināties, ka tūrisma ideju nerada tikai tūrisma profesionālis, bet arī informācijas un tehnoloģiju jomas speciālists, mākslinieks u.tml. Tā varam gūt jaunas idejas, kas citādi nebūtu iespējams,” stāsta žūrijas pārstāvis, “Valmiermuižas alus” darītavas saimnieks Aigars Ruņģis. “Man patika uzvarētāju komandas teiktais, ka Valmierai ir svarīga zaļās domāšanas un tehnoloģiju mijiedarbība. Sanākot kopā dažādu jomu speciālistiem, idejas sāk mutuļot. Dzirdēju daudz atziņu, par kurām savā ikdienas darbā nebiju pat aizdomājies, bet kas palīdz nonākt pie vislabākā risinājuma,” stāsta žūrijas pārstāvis Gatis Špats, “Wunder Latvia” informācijas drošības un DevOps speciālists.

Pateicamies žūrijai par vērtīgajiem padomiem un novērtējumu! Žūrijā bija Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, “Valmiermuižas alus” darītavas saimnieks Aigars Ruņģis, “McCANN Riga” vadošais partneris Kristaps Siliņš, “Estonian Makers” vadītāja Katrin Nigumann un “Wunder Latvia” informācijas drošības un DevOps speciālists Gatis Špats.

Hakatonu rīkoja Valmieras pilsētas pašvaldība sadarbībā ar Valmieras Attīstības aģentūru, Valmieras Tūrisma informācijas centru, Vidzemes Augstskolu un Vidzemes Olimpisko centru.

Atbalstītāji: White label, Neonija, Vidzemes plānošanas reģions, SIA “VALPRO”, “Valmiermuižas alus” darītava, Kokmuiža, Gardu muti, Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parks, Valmieras peldbaseins, Piedzīvojumu spēles "Timemachine", Sniega tehnika, SIA "Naukšēni, Bolt, Red Bull, airēšanas klubs "Straume", Food Union, Valmieras piens, WVR, Medus kāre, Kafe serviss.