.png)
|
Arhīva kalendārs
3. un 4. septembrī Valmieras novada Kocēnos jau septīto reizi atzīmēs Kokmuižas svētkus, šogad to devīze izvēlēta “Cita Kokmuiža. Stāstu krāšņumā un mālu pelēkumā”.
Stāstus mēs veidojam paši. Ir senie stāsti, no kuriem rodas jauni. Kā māla mainīgums, kas pieņem aprises un maina formu, tā senatnes stāsti atdzīvojas un veidojas jauni – no iepriekš piedzīvotās vēstures jaunajos laikos. Maināmies mēs, un notikumi mums līdzi! Izsenis Kokmuižā brauca zirgu pajūgi, keramiķi darbojās ar mālu, brūzī darīja alu, ikviens zināja ķieģeļu cepli un spirta dedzinātavu. Muzikanti pulcējās Kokmuižas pilī un dārzā, lai svinētu dārza svētkus. Arī mūsdienās Kokmuižas puse ir izslavēta ar keramikas meistariem, tādēļ cildināsim vēsturi, tagadni, svinēsim arī “Vaidavas Keramikas” 40 gadu jubileju. Daudz spēcīgas personības dzīvojušas Kokmuižā un iepazinušas tās burvību, tostarp slavenais kordiriģents Roberts Zuika. Izcili stāsti mājo Kokmuižā. Pieredzēsim tos kopā!
Svētku pirmās dienas vakars
Kā ierasts, Kokmuižas svētkus ieskandināsim piektdienas, 3. septembra, vakarā. Plkst. 17.00 Kocēnu pagasta 1. bibliotēkas velvju zālē atklās izstādi “Krogi Vidzemē pie vecās Rīgas-Pēterburgas ceļa no Zvirgzdu kroga līdz Brandeļa krogam”. Par krogu vēsturi Latvijā pastāstīs novadpētniece Ineta Amoliņa. Dalībai pasākumā nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās, līdz 1. septembrim zvanot pa tālr. 26537660. Savukārt plkst. 18.00 Kocēnu pamatskolas mūzikas kabinetā atklās leģendārajam kordiriģentam Robertam Zuikam veltītu ekspozīciju, muzicēs Kocēnu pamatskolas un Valmieras Mūzikas skolas talantīgie audzēkņi. Gan iepriekšminētās izstādes, gan Kokmuižas pils zālē izvietotā izstāde “Kokmuižas svētki cauri laikiem” būs apskatāmas abās svētku dienās. Dienas izskaņā plkst. 20.00 pie Kokmuižas pils sāksies mūziķu Aijas Andrejevas un Jāņa Aišpura noskaņu koncerts “12 stāsti vasaras vakaram”, tajā izskanēs gan Aijas un Jāņa, gan citu autoru radītās kompozīcijas. Koncertam izskanot un debesīm satumstot, plkst. 21.30 Kokmuižas pils parterā atklās slavenā somu mākslinieka Aleksandra Reikštaina (Alexander Reichstein) mākslas objektu izstādi “Atnācēji”. Izstāde “Atnācēji” dara aizgājušos redzamus. Saskaņā ar mākslinieka pārliecību cilvēki nekad nepazūd bez pēdām: mēs joprojām dzirdam viņu vārdus, soļus un pat elpu. Ļaudis, kas jau sen viņsaulē, klīst pa dārzu, satiek viens otru un bauda dabu. Objekti, kas veidoti no izliektas stieples, kas apstrādāta ar luminiscējošu krāsu, ultravioletajā gaismā atdzīvosies kā mistikas būtnes, radot īpašu noskaņu.
Muižas tirgus un vēderprieki
Sestdien, 4. septembrī, kā pirmie Kokmuižas svētkos rosīsies tirgotāji – amatnieki, mājražotāji un stādu audzētāji, lai Muižas tirgū, kas norisināsies Kokmuižas pils kompleksa teritorijā, piedāvātu pašu ražotos, veidotos un audzētos labumus. Muižas tirgus norisināsies no plkst. 10.00 līdz plkst. 15.00. No plkst. 11.00 Kokmuižas pils kompleksa teritorijā norisināsies vēderprieku baudīšana kopā ar Valmieras muzeja pavārēm Indru Vīlisteri un Indru Bērziņu, kā arī būs iespēja atklāt un izgaršot receptes no pirmās pavārgrāmatas latviešu valodā – Kristofa Hardera Rubenes driķētavā iespiestās “tā pirmā pavāru grāmata 414 senas receptes no 18. gadsimta”.
Kokmuižas svētku parāde
Svētku svinīgā atklāšana sāksies sestdien plkst. 12.00 ar parādi virzienā no Alejas ielas līdz Kokmuižas pilij. Parādē piedalīsies tēli no senatnes līdz mūsdienām, svētku dalībnieki, Kokmuižas ļaudis, Latvijas antīko automobiļu klubs, Kocēnu zirgaudzētava un daudzi citi. Svētku dalībniekiem muzikālu sveicienu būs sarūpējis Dikļu pūtēju orķestris Pētera Vilka vadībā. Latvijas antīko automobiļu kluba spēkratu izstāde būs apskatāma no plkst. 12.30 līdz plkst. 16.00 Kokmuižas pils parterā.
Svētki arī ģimenēm un bērniem, jauniešiem un vēstures izzinātājiem
Visas dienas garumā sev tīkamu nodarbi Kokmuižā varēs atrast gan mazi, gan lieli – norisināsies izbraucieni ar laivu, māla darbnīcas kopā ar “Vaidavas Keramisti” un “Vaidavas Keramiku”, Kocēnu 38. skautu vienības aktivitātes, loka šaušana mērķī, ekskursijas kopā ar gidiem Inetu Amoliņu un Tomu Treimani, lai izzinātu aizraujošus faktus par senatnīgo un noslēpumaino Kokmuižu.
Svētkiem gatavojas arī pašmāju amatiermākslas kolektīvi
Kokmuižas svētkus kopā ar novadniekiem un viesiem svinēs arī pašmāju amatiermākslas kolektīvi. Bez jau iepriekš pieminētā Dikļu pūtēju orķestra koncerta, Kokmuižas promenādē plkst. 13.00 sāksies grupas “Parks” un Kocēnu kultūras nama vokālā ansambļa “Imera” koncerts. Savukārt plkst. 19.00 Kokmuižas promenādē pirmatskaņojumu piedzīvos Ilmāra Ozoliņa dziesmu cikls “Austrums un Rietums” korim, solistiem un pavadošajai grupai, to izpildīs Kocēnu kultūras nama jauktais koris “Imera” un Strenču Kultūras centra jauktais koris “Rītu puse”. Teātra mākslas cienītājiem piedāvāsim divas izrādes atjaunotajā akmens mūra ēkā Jāņa Ķenča ielā 2 – plkst. 13.30 Dikļu amatierteātra jaunāko iestudējumu “Viņa ir īstā, muterīt!”, kura režisore ir Inna Krēsliņa, plkst. 16.00 skatītāju atzinību iemantojušo laikmetīgā teātra “Volatus” izrādi “Pieaugušo attiecības” (režisore Lara Merca).
Svētkos – Latvijā iemīļotu mākslinieku koncerti
4. septembrī plkst. 16.00 pie Kokmuižas pils izskanēs koncertprogramma “Radīts Latvijā” – Valters Pūce (čells) un Dainis Tenis (klavieres), kuri pazīstami arī kā grupas “DaGamba” dalībnieki. Programmā iekļautas visu laiku izcilāko latviešu komponistu melodijas – Imants Kalniņš, Jānis Lūsēns, Emīls Dārziņš, Valts Pūce, Raimonds Pauls. Svētku kulminācijā – plkst. 21.00 Kokmuižas promenādē koncertprogramma “Cits Pauls”, kurā mūzikas mīļotājiem būs iespēja dzirdēt maestro Raimonda Paula skaņdarbus jaunos aranžējumos, Ralfa Eilanda oriģinālmūziku, kā arī funk un soul mūzikas korifeju kompozīcijas, ko izpildīs dziedātājs Ralfs Eilands un izcilais Latvijas Radio Bigbends. Kinomūzika un dziesmas, iemīļotas melodijas, ar kurām izaugušas vairākas paaudzes, tās ir mīļas un zināmas ikvienam. Koncertprogrammā “Cits Pauls” tām piešķirts mūsdienīgas aranžējums ar spēcinošu enerģiju un jaunības azartu, kas aizrauj klausītāju līdz sirds dziļumiem. Plašāka informācija par svētku norisi publicēta www.valmierasnovads.lv.
Informāciju sagatavojusi: Elīna Upīte Valmieras novada pašvaldība Mob.tālr.: 26115449
13.augustā norisinājās svinīga ceremonija, atklājot atjaunoto Jāņa Daliņa stadionu un jauno vieglatlētikas manēžu. Ar klātbūtni pagodināja Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs, Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Žoržs Tikmers, Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidents Arnis Lagzdiņš, Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks un izcilā soļotāja Jāņa Daliņa mazdēli Pēteris Daliņš un Andrejs Jānis Daliņš ar ģimenēm. Vakarā Latvijas Valsts prezidenta balvas izcīņas sacensības vieglatlētikā atklāja Valsts prezidents Egils Levits.
“Ceļš līdz Latvijas pirmajai olimpiskajai medaļai ir kļuvis par stafetes kociņu. Mūsu ziņā ir to saņemt un nodot tālāk, turpinot stāstu, ka varam ātrāk, augstāk, spēcīgāk!” Tāds vēstījums atvēršanas svētkos ievietots laika kapsulā nākamajām paaudzēm, kas simboliski atveidota kā stafetes kociņš un apskatāma ikvienam stadiona apmeklētājam. 1932.gada 3.augustā Losandželosā 50 km soļojumu veica valmierietis Jānis Daliņš. Tas bija soļojums pēc sudraba, pirmā olimpiskā medaļa Latvijai. Savu neticamo karjeru sācis vien piecus gadus iepriekš, Jānis Daliņš ar talantu, vienkāršību un milzīgajām darba spējām apbūra līdzcilvēkus. Viņi izpirka biļetes, kāpa pat kokos un sēdēja uz sētas, lai redzētu Jāni Daliņu soļojam. Līdz ar viņa panākumiem Latvijā dzima līdzjutēju kustība. Neviens cits latviešu sportists nav spējis izraisīt tādu tautas kustību sportā, kādu to radīja Jānis Daliņš. Tieši šī iemesla dēļ 30.gadu vidū sāka būvēt Jāņa Daliņa stadionu, jo senākais Limbažu ielas sporta dārzs Valmierā bija kļuvis par mazu, lai varētu rīkot starptautiskas sacensības un tajā iekļūtu visi, kuri vēlējās redzēt Latvijas tā laika populārāko sportistu – soļotāju Jāni Daliņu. Stadionu atklāja 1938.gadā, 1993.gadā tika veikta vērienīga pārbūve. Latvijas pirmās olimpiskās medaļas ieguvēja vārdā nosauktais stadions ir nacionālas nozīmes sporta būve ar valsts finansējumu, projektēšanas procesā aktīvi iesaistoties Latvijas Vieglatlētikas savienībai. Stadionā un jaunajā manēžā ir iespēja trenēties un sacensības organizēt 24 vieglatlētikas disciplīnās. Lielākais ieguvums vieglatlētiem būs iespēja pilnvērtīgi aizvadīt darbu gan vasaras sezonā, gan ziemā, jo jaunā vieglatlētikas manēža sniedz iespēju aizvadīt treniņus gan skriešanas un lēkšanas, gan mešanas disciplīnu pārstāvjiem. Turklāt stadions un stadiona labiekārtotā teritorija būs brīvi pieejama ikvienam aktīvās atpūtas cienītājam. “Latvijas sporta karalienes – vieglatlētikas – stāsts Valmierā sākās ar valmierieša, soļotāja Jāņa Daliņa 1932.gadā izcīnīto pirmo olimpisko medaļu Latvijai. 2021.gadā pēc ievērojamiem pārbūves darbiem Jāņa Daliņa stadionā sportistus gaida pasaules standartiem atbilstoša vieglatlētikas infrastruktūra. Lai Valmiera kļūst par izaugsmes vietu vieglatlētiem, lai top jauni sasniegumi, lai dzīvo līdzjutēju atbalsts! Paldies ikvienam, kurš palīdzēja to piepildīt!” vēlēja Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks. Jāpiemin, ka pirmajās sacensībās, kas norisinājās atjaunotajā stadionā, – Valmieras novada atklātajā čempionātā vieglatlētikā – Marta Marksa uzlaboja sev piederošo Latvijas rekordu 100 metru barjerskrējienā U-20 vecuma grupā – 13,75 sekundes. Savukārt 13. un 14.augustā Valmierā atkal norisinājās prestižās sacensības “Latvijas Valsts prezidenta balvas izcīņas sacensības vieglatlētikā”, kas stadiona pārbūves un vieglatlētikas manēžas būvniecības laikā norisinājās Ogres novada Sporta centra stadionā. Divas dienas Baltijas valstu spēcīgākie vieglatlēti cīnījās gan individuālajās disciplīnās, gan par spēcīgākās komandas titulu. Kopvērtējumā uzvaru trešo gadu pēc kārtas ieguva Igaunijas komanda. Jāpiemin, ka pirmo reizi notika arī Latvijas Valsts prezidenta Jaunatnes balvas izcīņas sacensības vieglatlētikā U10 un U12 meiteņu un zēnu vecuma grupās. Jaunieši sacentās skriešanas, mešanas un lēkšanas disciplīnās. Jāņa Daliņa stadionā ir astoņu skrejceļu aplis 400 m garumā, deviņi skrejceļi taisnē, divi paralēli tāllēkšanas un trīssoļlēkšanas sektori ar bedrēm startā un finišā, papildu tāllēkšanas un trīssoļlēkšanas sektors, divi augstlēkšanas un kārtslēkšanas sektori, vesera un diska mešanas sektors, divi šķēpmešanas sektori, divi lodes grūšanas sektori. Stadiona vidū esošais futbola laukums ir izveidots atbilstoši starptautisku sacensību tehniskajām prasībām. Skatītājiem paredzētas ar jumtu segtas tribīnes ar 1250 sēdvietām. Apkārt stadionam ir aptuveni 730 m garš asfaltēts celiņš skrējējiem un skrituļslidotājiem. Teritorijā ir brīvi pieejami trīs brīvdabas sporta laukumi: basketbola laukums un brāļu Bertānu basketbola laukums, kas veltīts leģendārā basketbolista Kobes Braienta piemiņai, kā arī universāls laukums volejbola, mini-futbola spēlēm. Teritorijā atradīsies arī Eiropas Savienības standartiem un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem atbilstošs bērnu rotaļu laukums.
Vieglatlētikas manēžas platība kopā ar ēku zem tribīnēm un sportistu viesnīcu ir 12 367 m2. Tajā ir augstlēkšanas sektors, tāllēkšanas un trīssoļlēkšanas sektors, kārtslēkšanas sektors, lodes grūšanas sektors, diska un vesera mešanas treniņiem paredzēts sektors, astoņi celiņu 60 m skrejceļš, četru skrejceļu 200 m aplis, iesildīšanās zona ap skrejceļiem, zona ar nolaižamu tīklu šķēpmešanas treniņiem. Manēžā ir ierīkota speciāla stiklota telpa sacensību komentētājiem un sacensību tiešraižu nodrošināšanai, ēkā ir telpas mediju pārstāvjiem. Skatītājiem paredzētas 470 sēdvietas un līdz 100 stāvvietām. Telpās zem āra tribīnēm izvietotas ģērbtuves ar ietilpību līdz 230 vietām, treneru, mediķu un tiesnešu kabineti, dopinga kontroles telpas, noliktavas telpas, trenažieru zāle, kabineti sportistu rehabilitācijai. Manēžā ir apskatāmas mākslinieka Vladislava Lakšes gleznas, atainojot sportistus, kuri nesuši Latvijas vārdu pasaulē. Gan manēža, gan stadions saņēmis World Athletics sertifikātu. Tas liecina par vieglatlētikas infrastruktūras kvalitāti un atbilstību tehniskajām prasībām, izceļot Latviju uz vieglatlētikas starptautiskās skatuves. Jāņa Daliņa stadiona un vieglatlētikas manēžas apsaimniekošanu veic SIA “Valmieras Olimpiskais centrs”, kura kapitāldaļas pieder Valmieras novada pašvaldībai un Latvijas Olimpiskajai komitejai.
Foto: Jānis Ukass
Informāciju sagatavojusi: Zane Bulmeistare Mob.tālr.: 26443410
Vasaras izskaņā, 28. augustā no plkst.11.00 līdz 16.00, starptautiskā etnofestivāla „Sviests” ietvaros notiks mājražotāju un amatnieku tirdziņš „Gardu muti”, kas ieskandinās atvadas no vasaras un ražas ienākšanas laiku. Būs iespēja sarūpēt gardumus un dažādus amatnieku meistarstiķus, iegūt jaunas prasmes un izcelt esošās dzelzs un piena meistarnīcās.
Festivāla dienas cēlienā notiks andelēšanās, kurā varēs sastapt tirgotājus no malu malām ar līdzatvestiem vasarīgiem un rudenīgiem gardumiem, sātīgu maizi, sieru, gaļu un dzērieniem visām gaumēm. Kā arī iegādāt skaistas rotas, apģērbu un amatnieku darinājumus. Valmiermuižas alus darītavas meistari etnofestivālam „Sviests” par godu izbrūvējuši pilnmutīgu dzintarkrāsas alu ar vaniļas, citrusaugļu un garšaugu smaržu un daudzslāņainu garšas buķeti. Vēl viens lielisks iemesls atbraukt ciemos un svinēt vasaru! Tirgotāji var vēl pagūt pieteikties dalībai tirdziņā līdz 23. augustam. Pieteikuma anketa un tirdziņa nolikums pieejams www.gardumuti.lv.
Dienas cēlienā ikvienam būs iespējams ne tikai iegādāt labumus tirdziņā, bet arī pabarot ausis un dvēseli, klausoties latviešu folkmūzikas dziedātājas „Saucējas” un sicīliešu folkmūzikas grupu „Quartetto Areasud”. Prasmīgu meistaru vadībā īpašā krāsnī centīsimies izkausēt dzelzs rūdu un pieredzēt, kā senāk tika iegūts dzelzs. Protams, neiztikt arī bez kārtīgas sviesta kulšanas. Dienas laikā bus iespēja doties izjādēs ar Valmiermuižas staļļas saimi.
Vakara cēlienā no plkst.17.00 etnofolka milžu skanīgās mūzikas pavadībā kulsim un kalsim. Galvenie ārzemju viesi būs jaudīgais un teatrālais ukraiņu dāmu grupējums „Dakh Daughters”. Etnofestivāls „Sviests” ir iesaistījies Radošās Eiropas projektā „NuFolk – Global Connections”, kā ietvaros izveidots starptautisks folka orķestris, kurš uzstāsies arī Valmiermuižā. To, kas ir tarantella, ļaus izzināt sicīliešu grupa „Quartetto Areasud”. Latviešu etnomūziku pārstāvēs pieredzējušie „Skyforger” ar īpašu folka programmu, kā arī jestrie „Rahu the Fool” un „Kaktu balles muzikanti”, kas vakaru noslēgs ar dančiem. Īpaša un maģiska festivāla atpazīšanas zīme ir uguns skulptūra, kuru radīs mākslinieks Jordi NN no Spānijas.
Festivāla dienas cēliens no plkst.11.00 līdz 16.00 apmeklētājiem būs bezmaksas un nav nepieciešami Covid-19 sertifikāti. Biļetes uz vakara koncertu pieejamas par 10 eiro pirms notikuma, bet 15 eiro pasākuma dienā – tās iespējas iegādāties www.etnosviests.lv. Vakara koncertu apmeklēt klātienē būs iespēja tikai tiem skatītājiem, kuri ir vakcinēti pret Covid-19, vai kuri ir pārslimojuši Covid-19. Pie ieejas apmeklētājiem būs jāuzrāda ieejas biļete kopā ar derīgu personu apliecinošu dokumentu un Covid-19 sertifikātu. Ieejas biļete būs derīga tikai kopā ar sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu. Vakara koncerts no 12 gadu vecuma.
Pasākuma laikā tiks filmēts un fotografēts. Video un foto materiāli var tikt izmantoti publicitātes materiālos.
Etnofestivālu „Sviests” rīko Valmiermuižas kultūras biedrība un Kultūras menedžmenta centrs „Lauska”. Atbalsta Valmiermuižas alus darītava, Valmieras novads, Valsts kultūrkapitāla fonds, Eiropas komisijas programma „Radošā Eiropa” un LR Kultūras ministrija, garškopju kustība „Gardu muti”, ZAAO, Ramirent, AUDIO un citi.
Plašākai informācijai: „Gardu muti” garškopju kustība, info PIE gardumuti PUNKTS lv, tālr.nr.:27337798.
28. augustā jau trešo gadu Cēsīs notiks iemīļotais TaDaa! ielu mākslas festivāls īpašā vienas dienas programmā ar dalībniekiem no Baltijas valstīm. Festivāla mājvieta ir Tallina, kur tas notiek jau kopš 2014. gada. Festivāls ir bez maksas, un domāts dažāda vecuma skatītājiem. PROGRAMMA // Mākslas telpa MALA // plkst. 19.00-22.00
Pasākums atbilst vidēji drošajam regulējumam. Pasākuma apmeklētājiem no 12 gadu vecuma ieeja ar derīgu Covid-19 sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu. NB! Bērniem, kuri jaunāki par 12 gadiem, pirms pasākuma tests NAV jāveic un digitālais sertifikāts nav jāuzrāda! Apmeklētāji pasākuma norises laikā atrodas fiksētās, personalizētās sēdvietās. Pasākums notiek Vidzemes plānošanas reģiona administrētā projektu konkursa “Vidzemes kultūras programma” ietvaros, ko finansiāli atbalsta Latvijas valsts meži un Valsts kultūrkapitāla fonds. Finansiāls atbalsts un pateicība Cēsu novada pašvaldībai. Pasākuma laikā var tikt filmēts un fotografēts. Video un foto materiāli var tikt izmantoti pasākuma organizatora publicitātes materiālos. Sīkāku informāciju skatīt šeit: Informāciju sagatavoja Kristīne Auniņa, e-pasts: telpamala PIE gmail PUNKTS com
Svētdienā, 22. augustā, no plkst. 12:30 laipni aicināti visi tuvenieki un tālenieki uz Smiltenes novada ainaviskajiem dienvidiem - Drustu pagastu - pavadīt rāmu pēcpusdienu un vakaru Jaundrustu muižā ar kultūrvēsturiskām meistarklasēm un lekcijām kurzemnieku muzikālā pavadījumā. Pamazām par tradīciju kļuvis godināt kādu no piecām pagasta muižām ar tās unikālo kultūrvēsturi un auru. Jau trešo gadu šis mērķis tiek sasniegts ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Latvijas Valsts Mežu un bijušā Raunas novada finansējuma palīdzību. Ļoti svarīga panākumu atslēga ir arī vietējās cilvēku kopienas aktivitāte pasākuma sagatavošanā un organizēšanā. Šogad uzņemam viesus Jaundrustu pusmuižā, kas celta 19. gadsimtā saimnieciskām vajadzībām un vēlāk kļuvusi par vietējo sabiedriskās kultūras centru. Šeit darbojies ārsts Kārlis Lībietis un pūtēju orķestri dibinājusi Teikmaņu dzimta, ļaudis par jaunumiem uzzinājuši no “Vietējās Avīzes”. Laiki ir mainījušies, bet arī šodien Jaundrustu pusē dzīvo rosīgi, izglītoti un kultūru mīloši ļaudis, kas aicina ciemos interesentus pavadīt darbīgu un izglītojošu svētdienu muižas pagalmā un Jaundrustu ezera krastā. Projekta “Rāma pēcusdiena Jaundrustu muižā” norises saistītas ar darba dienas ritumu lopu muižā. Kā senos laikos, kad tika dalīti sievu, vīru un bērnu darāmie darbi, Jaundrustu muižas pagalmā paralēli darbosies trīs meistarklases. Vīri ķersies pie kaltiem un āmuriem, lai stutētu kopā saimes galdu un solus kopā ar kokamatnieku Vari Altānu, kura meistarotās mēbeles ciena kā Rīgas krogos, tā baznīcās. Tikmēr sievas pa āra virtuvi skaistos priekšautos kopā ar Īsto latvju saimnieci, Slow Food Starupe lauku labumu tirdziņa līdzdibinātāju un gastronomiskās kultūras pētnieci Brigitu Puriņu. Sarunās par ēdienu noskaidrosies, kā un ko gatavoja muižas laikos, kā klāja galdu un vai cerētais “nabaga bruņinieks” reiz ieradīsies… Bērni ies ganu gaitās kopā ar bērnu folkloras kopu “Piebaldzēni” un vadītāju Ievu Damrozi. Īstu lopu gan nebūs, bet savas domas un sapņus noteikti varēs saganīt, kā arī uzzināt, kāda bija ganubērnu ikdiena, dziesmas un spēles. Pašā olnīcas galā Lība Kapuste uzburs “Pasaku par Ūsiņu”, kas bijis zirgu un bišu aizgādnis latviešu mitoloģijā. Kur daudz darītāju, tur mēdz gadīties pa kādam strīdam. Un tas tik labi zināms latviešiem, jo galvas divas, bet viedokļi trīs…. Tāpēc errestus izlīdzināt palīdzēs psiholoģe Diāna Zande ar jautājumu - atbilžu sarunu par veselīgu attiecību stūrakmeņiem. Un pēc tam augstāko saprašanu par to, kā rāmi, lēnām un laimīgi vadīt dzīvi viens otram līdzās dos liepājnieku grupas “Zari” pasaulīgā mūzika, kas ies vienā ritmā ar Jaundrustu ezera viļņiem... Esot tik tālu no pilsētu burzmas, varētu aizmirsties, ka pasaulē izsludināta ārkārtas situācija, tāpēc laipni atgādinām ievērot visus valstī noteiktos ierobežojumus un paņemt līdz Covid-19 sertifikātus, pasi vai ID. Cerams nevienam mieru netraucēs arī tas, ka tiks fotografēts. Visas norises notiek brīvdabā. Tiekamies! Mūs atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds, Latvijas valsts meži, , Vidzemes plānošanas reģions, Smiltenes novada Raunas pagasta pārvelde, z/s “Ķelmēni”, AS “Rankas Piens”, SIA “Piebalgas Alus”, SIA “Markets”, SIA “Siera ražotne”, “Raunas Ķipoks” SIA MAGNA FOOD, viesu nams “Pļavnas”, z/s “Kalna - Mīlakšas” un z/s “Norēni”. -- Informāciju sagatavojusi: Agnese Ērkšķe T. 26412962 |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
