Arhīva kalendārs

« November 2016 »
MonTueWedThuFriSatSun
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
282930 


Ceturtdien, 3. novembrī Gulbenē notiks Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) projekta “PANEL2050” darba grupas sanāksme. Pasākumā aicināti piedalīties pārstāvji no visām VPR pašvaldībām, jo turpmāk pašvaldības būs viena no projekta tiešajām mērķauditorijām. Pašvaldību speciālisti pulcēsies, lai kopīgi diskutētu par sasniegto, kā arī līdzšinējiem šķēršļiem un iztrūkstošo atbalstu veiksmīgas energopārvaldības īstenošanai savās teritorijās.

PANEL2050 viens no galvenajiem uzdevumiem ir izstrādāt Vidzemes plānošanas reģiona un ieinteresēto organizāciju un pašvaldību energopārvaldības rīcības plānus, un uzsākt to ieviešanu. Lai gan iesaistīšanās projektā ir brīvprātīga, tomēr projekta vadītāja Aija Rūse norāda, ka Eiropas Savienība ir izvirzījusi mērķi līdz 2050. gadam samazināt oglekļa dioksīda emisijas līmeni par 80-95%, salīdzinot ar 1990. gadu. Apņemšanās nozīmē, ka katrā no ES dalībvalstīm tiks strādāts pie tā, lai attīstītu konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni visās tās nozarēs. A.Rūse norāda: “Projekts PANEL2050 patiesībā ir instruments, lai pašvaldības veiksmīgi sasniegtu šo mērķi. Jāatzīst, ka joprojām trūkst pārskatāmas un labi organizētas energopārvaldības vietējā un reģionālā līmenī. Un pilnīgi iespējams, ka pašvaldībām trūkst zināšanu, kā to veiksmīgi īstenot. Tāpēc PANEL2050 piedāvās dažādus instrumentus, kā šķēršļus pārvarēt. Plānots organizēt gan energopārvaldnieku apmācības, gan arī piedāvāt doties pieredzes apmaiņas braucienos uz citu plānošanas reģionu pašvaldībām, gan arī smelties idejas un efektīvus risinājumus ārpus Latvijas robežām.”

Darba grupas sanāksmē tiks apkopotas biežākās problēmas energopārvaldībā pašvaldībās, vienlaikus piedāvājot klātesošajiem arī iepazīties ar likumdošanas prasībām energoplānošanas kontekstā, kā arī smelties jau pirmās idejas, aplūkojot klātienē energoefektīvus risinājumus Gulbenes novada pašvaldībā. Tieši dialogu rosinošas tikšanās ir vērtīgas speciālistu redzeslauka paplašināšanai, kā arī savstarpējo kontaktu dibināšanai.

 

PAR PROJEKTU PANEL2050

Projekta mērķis ir izveidot reprezentatīvu un noturīgu vietēja līmeņa ilgtspējīgas sadarbības un saziņas tīklu ar kura palīdzību vietējas nozīmes ieinteresētās organizācijas kopīgi izstrādātu vietējās enerģētikas vīzijas, stratēģijas un rīcības plānus pārejai uz zema oglekļa emisiju sabiedrību līdz 2050. gadam.

Projekts PANEL2050 tiek īstenots Eiropas Savienības programmas “APVĀRSNIS2020” ietvaros. Vairāk par projektu šeit.

Plašāka informācija: Aija Rūse, projekta PANEL2050 vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, aija.ruse PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 26400288

Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 29454752

Vidzemes plānošanas reģoina (VPR) ieviestā COSME programmas projekta “Pieci klasteri starpnozaru izcilībai (5FOREXCELLENCE)” ietvaros Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klasteris (turpmāk – Latvijas pārtikas klasteris) ieguvis Eiropas Klasteru ekselences iniciatīvas bronzas sertifikātu (Bronze label of the European Cluster Excellence Initiative).

Projekta ietvaros visi pieci projektā iesaistītie klasteri no Latvijas, Igaunijas un Zviedrijas piedalījās sertifikācijas izvērtēšanas intervijā, kuru veica Eiropas Klasteru analīzes sekretariāta vadītājs Helmuts Kergels (Helmut Kergel) no Vācijas. Tajā piedalījās pārstāvji no Latvijas IT klastera, Latvijas Loģistikas klastera, Igaunijas IKT klastera, Net-Port Zinātnes parka (Zviedrija) un Latvijas pārtikas klastera valdes pārstāvji no VPR, SIA “Valmiermuižas alus” un SIA “Aloja Starkelsen”. Izvērtēšanas rezultātā visi klasteri ir ieguvuši vai atjaunojuši bronzas sertifikātu līdz 2018. gadam, un Latvijas un Igaunijas IT klasteri pretendē uz sudraba sertifikātu. Šobrīd Latvijā ir 3 sertificēti klasteri – Latvijas pārtikas klasteris, Latvijas IT klasteris un Latvijas Loģistikas klasteris.

Sertificēšanas ietvaros tiek vērtēta klastera pārvaldības sistēma un tā attīstības līmenis, kas tiek salīdzinoši izvērtēti kontekstā ar labākajiem nozares klasteriem Eiropā. Izvērtēšanas rezultātā tika izstrādātas rekomendācijas, kuras tuvāko gadu laikā klasteriem ir jāņem vērā un jāievieš, lai turpinātu uzlabot to darbību. Latvijas pārtikas klastera valdes loceklis un VPR projektu vadītājs Kristaps Ročāns atzīst: “Šis sertifikāts ir nopietns solis klastera attīstībā, tas kalpo par klastera kvalitātes zīmi un paver plašākas iespējas klastera sadarbībai Eiropas līmenī. Esam apņēmušies ieviest minētās rekomendācijas, lai turpinātu klastera izaugsmi un spētu sniegt aizvien plašākas iespējas saviem biedriem.”

Latvijas pārtikas klasteris atrodams arī Eiropas klasteru sadarbības platformā.

Eiropā ir trīs līmeņu sertifikāti klasteru pārvaldības ekselencei. Eiropas Klasteru analīzes sekretariāts piešķir bronzas, sudraba vai zelta sertifikātu atkarībā no klasteru attīstības līmeņa.

Plašāka informācija par projektu “Pieci klasteri starpnozaru izcilībai (5FOREXCELLENCE)” atrodama šeit.

Papildu informācija: Kristaps Ročāns, projektu vadītājs Vidzemes plānošanas reģionā, mob. +371 29753011 e-pasts: kristaps.rocans PIE vidzeme PUNKTS lv

Aizvadītajā nedēļā, 25. un 26.oktobrī, Vidzemes plānošanas reģions (VPR) Valmierā un Cēsīs uzņēma projekta “Reģionālie pasākumi darbības programmu  inovācijai” (RATIO) partnerus no Spānijas, Itālijas, Vācijas, Čehijas un Īrijas, lai pārrunātu paveikto un dalītos pieredzē par uzņēmējdarbības un inovācijas vidi Latvijā, iepazīstinātu ar VPR labās prakses piemēriem –  Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klasteri un nodibinājumu “Vides risinājumu institūts” no Priekuļu novada.

 

Projekta RATIO mērķis ir uzlabot reģionālo un lauku teritoriju atbalsta politiku mazo un vidējo komersantu inovāciju veicināšanai. Lai to īstenotu, projekta partneri ir uzsākuši MVK darbības izpēti. Pēc pirmajiem rezultātiem var secināt, ka visās partneru valstīs uzņēmumi saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem. Piemēram, vairāki ir norādījuši, ka lauku teritorijās ir kvalificēta darbaspēka trūkums un  grūtības to ilgstoši noturēt reģionā. Lielākoties intervētie uzņēmumi  norādījuši, ka ir saskārušies ar grūtībām iegūt finansējumu biznesa attīstībai.

VPR kā labās prakses piemērus uzņēmējdarbības un inovāciju attīstības veicināšanā Vidzemes reģionā ir izvirzījis divus labās prakses piemērus. Tāpēc partnerus vizītes laikā notika viesošanās gan pie Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera biedra SIA “Valmiermuižas alus”, gan pie nodibinājuma “Vides risinājuma institūts” Priekuļos.

SIA “Valmiermuižas alus” īpašnieks Aigars Ruņģis pastāstīja par uzņēmuma tapšanas vēsturi un koncepciju, kas balstās uz atvērtību, pieejamību un nepārtrauktu jaunu produktu un pakalpojumu attīstību. “Lai konkurētu ar lielajiem tirgus spēlētājiem, ir jābūt atšķirīgiem, jāpiedāvā vietējie, sezonālie produkti. Mēs attīstāmies soli pa solim – no alus ražošanas līdz jauniem tūrisma produktiem.  Nav daudz investoru, kas grib ieguldīt ne tikai produktā, bet  arī “dzīvesveidā”, uzsvēra uzņēmējs. Kā problēmu  A.Ruņģis minēja speciālistu trūkumu, kuri spētu vadīt  inovāciju procesu  no idejas līdz gala produktam. “Lai sekmīgi virzītos uz priekšu, mums ir vajadzīgi inovāciju čempioni”, noslēgumā rezumēja uzņēmējs.  Pasākuma dalībnieki ar lielu interesi apskatīja arī pašu Valmiermuižas alus ražotni, kā arī iezīmēja iespējamos sadarbības un pieredzes apmaiņas virzienus.

Savukārt Vides risinājumu institūts (VRI) savu darbību balsta uz moderno tehnoloģiju sniegtajām iespējām, radot inovatīvus risinājumus kompleksām vides problēmām un ilgtspējīgai dabas resursu izmantošanai. Savu projektu īstenošanai Institūts apvieno vispusīgi domājošus Latvijas un ārvalstu zinātniekus, māksliniekus, praktiķus. “VRI darbības modeli nosaka domāšanas veids – spēt paskatīties uz apkārtējo vidi plašākā kontekstā, ieraudzīt lietu un procesu savstarpējo mijiedarbību un kopīgiem spēkiem uzlabot dzīves kvalitāti ne tikai sev, bet arī turpmākajām paaudzēm”, tā ir Vides risinājumu institūta vadītājas Ineses Suijas-Markovas un viņas domubiedru pārliecība. Projekta partneri izrādīja lielu interesi par  inovāciju un pētniecības projektiem un atzinīgi novērtēja institūta ieguldīto darbu arī pētniecības rezultātu komercializācijā. Noslēgumā projekta RATIO partneri diskutēja, kā veicināt projekta labās prakses piemēru pārņemšanu un informācijas sniegšanu plašākā mērogā, kā arī vienojās par nākamajiem soļiem uzņēmējdarbības situācijas izpētē reģionos un rīcības plāna izstrādē, kas uzlabotu MVK  inovāciju atbalsta politiku lauku teritorijās. Pēc projekta partneru domām, VPR labās prakses piemēri ir perspektīvi, inovatīvi un padziļinātas izpētes vērti, lai  šos biznesa risinājumus ieviestu arī savos reģionos.

RATIO projekts tiek īstenots Eiropas Reģionālā attīstības fonda “Interreg Europe 2014.-2020. gadam” programmas ietvaros. Vairāk par projektu lasīt šeit.

 

Papildu informācija:

Laima Engere, RATIO projekta vadītāja

e-pasts: laima.engere @ vidzeme.lv, tālr. 28376912  

Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) ieviestā COSME programmas projekta “Pieci klasteri starpnozaru izcilībai (5FOREXCELLENCE)” ietvaros pārstāvji no Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera, Latvijas IT klastera, Latvijas Loģistikas klastera, Igaunijas IKT klastera un Net-Port Zinātnes parka (Zviedrija) 27.oktobrī devās pieredzes apmaiņas vizītē uz Malmi, Zviedrijā, lai tiktos ar Zviedrijas iepakojuma klastera “Packbridge” pārstāvjiem. Vizītes mērķis bija iepazīties ar šī klastera darbības pieredzi un dibināt jaunus sadarbības kontaktus. Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klasteri šajā vizītē pārstāvēja klastera valdes priekšsēdētājs SIA “Aloja-Starkelsen” valdes loceklis Jānis Garančs un klastera valdes loceklis VPR projektu vadītājs Kristaps Ročāns.

5FOREXCELLENCE projekta partneri iepazinās ar Zviedrijas Skānes reģiona darbību un tā klasteru atbalsta politiku, iepazinās ar “Packbridge” iepakojuma klasteri, tā izaugsmes stratēģiju un darbību, tikās ar “IUC Syd” Industriālā klastera un “Sustainable business Hub” tīro tehnoloģiju klastera pārstāvjiem, kā arī kopā ar Malmes Universitātes transporta vadības fakultātes ekspertiem piedalījās diskusijā par pārtikas, iepakojuma, transporta un loģistikas industriju digitalizācijas tendencēm Zviedrijā. Sanāksmju laikā arī projektā iesaistītie pieci Latvijas, Igaunijas un Zviedrijas klasteri iepazīstināja Zviedrijas kolēģus ar savas darbības stratēģijas un klasteru vadības praksi.

Zviedrijas “Packbridge” iepakojuma vērtību ķēdes klasteris ir samērā jauns (dibināts 2010. gadā), bet  liels, augošs un starptautiski aktīvs klasteris – vairāk nekā 200 biedru, sadarbības partneri gan Eiropā, gan ASV un Āzijā. “Packbridge” ir viens no vadošajiem iepakojuma industrijas klasteriem pasaulē, un šī klastera kompānijām ļoti lielu tirgus daļu veido tieši pārtikas iepakojuma risinājumi. “Packbridge” klasteris tā biedriem nodrošina zināšanu apmaiņu, iekšējo un ārējo tīklošanos ar sadarbības partneriem, apmācību seminārus, industrijas un zinātnes aktīvu sadarbību, kā arī klastera biedru interešu pārstāvniecību. Tā kā  pārtikas un iepakojuma nozares ir savstarpēji cieši saistītas, pastāv abpusēja interese un gatavība attīstīt turpmāku sadarbību starp pārtikas un iepakojuma klasteriem. Plašāka informācija par “Packbridge” klasteri šeit.

Pieredzes apmaiņas vizītē iesaistītie klasteru pārstāvji ļoti atzinīgi vērtēja vizītes rezultātus, iegūtās praktiskās zināšanas un jaunos kontaktus Zviedrijā, kas ļaus sekmīgāk attīstīt klasteru darbību arī Latvijā un Igaunijā. Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera valdes loceklis Kristaps Ročāns uzsvēra: “Sarunās ar “Packbridge” konstatējām, ka arī mūsu klasterī jādomā par apmācību cikla ieviešanu klastera biedriem. Apmācības varētu būt par dažādām tēmām, kas skartu visu industrijas vērtību ķēdi, līdzīgi, kā to dara mūsu Zviedrijas kolēģi.” Projekta ietvaros nākamajā gadā tiek plānota līdzīga tipa pieredzes apmaiņas vizīte un kontaktu dibināšana ar klasteriem Austrijā.

Plašāka informācija par projektu “Pieci klasteri starpnozaru izcilībai (5FOREXCELLENCE)” atrodama šeit.

Papildu informācija: Kristaps Ročāns, projektu vadītājs Vidzemes plānošanas reģionā, mob. +371 29753011 e-pasts: kristaps.rocans PIE vidzeme PUNKTS lv

Šodien, 4. novembrī, Vidzemes plānošanas reģiona Teritorijas plānošanas nodaļas vadītāja Ieva Kalniņa un Vidzemes Uzņēmējdarbības centra vadītāja Ina Miķelsone piedalās Valsts pētījumu programmas EKOSOC-LV foruma Valmieras dienas paneļdiskusija “Naudas laukos vairāk nebūs, bet kas šeit ir un kā te var dzīvot”, kas norisinās Vidzemes Augstskolā, Cēsu ielā 4.

 

To organizē Vidzemes Augstskolas Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūts (ViA HESPI). Paneļdiskusiju mērķis ir kopīgi apspriest Vidzemes reģionā aktuālos tautsaimniecības attīstības jautājumus, izvērtējot tos no dažādiem skatu punktiem, sniegt informāciju par Valsts pētījumu programmā paveikto un gūt ierosmi atsevišķu tēmu padziļinātai izpētei 2017. gadā.

Uz foruma dienu Valmierā aicina Vidzemes un citu reģionu pašvaldību, valsts pārvaldes iestāžu uzņēmumu un nevalstiskā sektora pārstāvjus, pētniekus un vietējo kopienu pārstāvjus. Forumā ievadvārdus teiks akadēmiķe, Dr.oec. Raita Karnīte (Latvijas Zinātņu akadēmija) un profesore, Dr.oec. Agita Līviņa (ViA HESPI).

Paneļdiskusiju rezultāti tiks izmantoti Valsts pētījumu programmas rīcībpolitikas ziņojuma sagatavošanā, kā arī padziļinātu pētniecības tēmu identificēšanā.

Pasākuma programma pieejama šeit.

 

Informācijas avots: Vidzemes Augstskolas mājaslapa.

Gulbenē aizvadīta pirmā Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) īstenotā projekta PANEL2050 efektīvas energopārvaldības darba grupas sanāksme.  Tajā Vidzemes pašvaldības pārstāvji aktīvi dalījās ar savu pieredzi par īstenotajiem projektiem un problēmām, ar kurām tie sastapušies, plānojot dažādas aktivitātes. Kopumā jāatzīst, ka jau šobrīd pašvaldības radušas vairākus inovatīvus un interesantus energoefektīvus risinājumus, atbalstot gan valsts energoefektivitātes paaugstināšanas politiku, gan arī rodot iespēju iedzīvotājiem mazināt izdevumus par apkuri un silto ūdeni.

 

Jāatzīmē gan, ka līdz šim aktivitātes tiek īstenotas pēc pašu iniciatīvas, un daudz atkarīgs no pašvaldībās piesaistīto projektu speciālistu zināšanām un kapacitātes. Projekta PANEL2050 vadītāja Aija Rūse norāda: “Šobrīd jāsecina, ka, lai gan pašvaldības saprot energoefektīvu risinājumu lietderību, tomēr kompleksa energoplānošana ilgtermiņā  pašvaldībās ir vāji attīstīta, trūkst skaidri definētu mērķu. Tas ir saistīts gan ar ierobežotiem finanšu resursiem, gan ar speciālistu trūkumu. Būtu jānozīmē konkrēts speciālists, kas ar to nodarbotos – šinī gadījumā, energopārvaldnieks. Otra lieta - vai mēs analizējam datus un tos izmantojam, mērķtiecīgi, vai arī vienkārši cenšamies īstenot projektus, jo pieejami finanšu līdzekļi un tie jāapgūst? Skaidrs, ka bez stratēģiskas pieejas rezultāti nebūs ilglaicīgi. Nauda vējā un rezultāts nepamierinošs.”


FOTO: PII "Auseklītis" Gulbenē - realizētas energoefektivitāti paaugstinošas aktivititātes, t.sk. izbūvēti 66 saules kolektori siltā ūdens sildīšanai

Efektīva energopārvaldība sākas ar plānu, taču, tā kā pašvaldībām trūkst kapacitātes, visbiežāk energoefektivitātes plānus izstrādā kāda konsultantu kompānija. Kā projekta darba grupas dalībnieki paši atzina, nav noslēpums, ka bieži vien, pat ja plāns ir sagatavots, tas iegulst plauktā, un tas ir tikai tāpēc, ka dokumentu izstrādē par maz iesaistījušies paši. A.Rūse aicina: “Pašvaldības aicinātas aktīvi iesaistīties Vidzemes plānošanas reģiona projektā PANEL2050. Tā būs lieliska iespēja, smelties trūkstošās zināšanas, apmainīties ar pieredzi gan Latvijā, gan ārpus tās, un gala rezultātā, sadarbībā ar ekspertiem izstrādāt praktiski pielietojamu dokumentu energoplānošanai pašvaldībā. Ņemot vērā Eiropas Savienības un Latvijas valsts kopējo politiku, plānam katrā pašvaldībā vienkārši ir jābūt! Tad kāpēc to neizstrādāt tā, lai tas efektīvi kalpotu ikdienā, nevis vienkārši iegultu plauktos?!”

Projekta PANEL 2050 ietvaros tā dalībniekiem tiks piedāvāta iespēja, gan saņemt trūkstošās zināšanas par to kā izstrādāt energoplānus, gan par ar jauniem un inovatīviem plānošanas un tehnoloģiskiem risinājumiem. Kopīgi tiks apzinātas un risinātas biežākās problēmas, ar kurām sastopas pašvaldības, īstenojot energoefektivitātes projektus. Savukārt redzeslauka paplašināšanai tiks piedāvāta iespēja dibināt jaunus kontaktus ar speciālistiem un jomas ekspertiem, apmainīties pieredzēm un smelties jaunas idejas, kā arī citas aktivitātes.

Dalība projektā ir brīvprātīga, un lielākās ieguvējas būs tās pašvaldības, kas darbosies visaktīvāk , tādējādi apliecinot, ka efektīva un ilgtspējīga energoplānošana tām ir viena no prioritātēm. Vairāk par projektu PANEL2050 lasiet šeit.

Plašāka informācija: Aija Rūse, projekta PANEL2050 vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, aija.ruse PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 26400288

Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 29454752

Vidzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros saņemti 261 vecāku iesniegumi bērnu ar funkcionāliem traucējumiem (kuriem noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs, audžuģimenēs vai aizbildņu ģimenēs) bezmaksas sociālo rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai pašvaldībās. 

Pakalpojumus būs iespējams saņemt saskaņā ar individuālajiem sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plāniem, kurus pēc individuālo vajadzību apzināšanas, sagatavos katram no bērniem.

Speciālistu komandas jau sākušas darbu pie bērnu vajadzību izvērtēšanas. Projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros izveidotajā speciālistu komandā darbojas sociālais darbinieks, psihologs, ergoterapeits, pēc nepieciešamības piesaistot fizioterapeitu. Lai nodrošinātu kvalitatīvu izvērtēšanas procesu, kā arī lieki nesatrauktu bērnus, speciālisti izvērtēšanu veiks bērniem ierastā vidē – viņu dzīvesvietā. Taču, ja vecāki iebilst, iespējams vienoties par citu tikšanās vietu, tomēr jāņem vērā, ka speciālistu komandas rīcībā atsevišķu, šim mērķim paredzētu telpu nav. Tādā gadījumā tikšanos var organizēt, piemēram, mācību iestādē vai dienas centra telpās, kur ikdienā bērns uzturas.

Bērna ar funkcionāliem traucējumiem attīstības vērtēšanas kritēriju un individuālā izvērtējuma metodika atrodama Labklājības ministrijas mājaslapā: http://www.lm.gov.lv/upload/berni_c/bernu_metodika_ft_gala_220716.pdf.

Vairāk par deinstitucionalizācijas projekta ieviešanu gaitu Vidzemē lasīt šeit: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/vidzeme_ieklauj

Vairāk informācijas: Ineta Puriņa, projekta “Vidzeme iekļauj” projekta vadītāja, mob.t. 26382820, ineta.purina PIE vidzeme PUNKTS lv un http://www.lm.gov.lv/text/3071

Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānšanas reģions, mob.t. 29454752, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents un Administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede kolektīva vārdā sveic vidzemniekus un pārējos Latvijas iedzīvotājus valsts svētkos!

Šefpavāri no Cēsīm, Limbažiem, Kuldīgas, Straupes, Valmieras, Vīlandes un Pērnavas (pēdējās divas – Igaunija) 14. novembrī Vīlandē piedalīsies starptautiskā meistarklasē. Zviedru speciālista Mikaela Nipeliusa (Mikael Nypelius) vadībā šefpavāri vērtēs vietējās izcelsmes produktu un seno tradīciju nozīmi gastronomijā un, balstoties uz iegūtajām atziņām, varēs veidot jaunas receptes, izmantojot dabas veltes kā sastāvdaļas.

 

Šefpavāru meistarklase notiks projekta HANSA ietvaros. Viens no projekta mērķiem ir jaunu tūrisma produktu radīšana, tai skaitā arī gastronomiskā piedāvājuma pilnveidošana. Apmācības ir būtisks solis  zīmola “Hanzas gastronomija” veidošanā, kas apvienos vietējās gastronomijas vērtības ar Hanzas mantojumu. Meistarklases ietvaros šefpavāriem būs iespēja papildināt savas zināšanas un gūt iedvesmu pilnīgi jaunām receptēm, tādējādi paaugstinot vietējā gastronomiskā piedāvājuma dažādību un kvalitāti.

“Valmiermuižas” šefpavārs Dzintars Kristovskis norāda, ka viņa pārstāvētajā arodā izglītībai ir būtiska nozīme. “Par šo pasākumu domāju ļoti pozitīvi un noteikti līdzīgiem pasākumiem jānotiek biežāk. Labprāt pasākumos redzētu ne tikai profesionālus šefpavārus, bet arī jaunos censoņus, kuri tikai sāk apgūt šo profesiju, jo profesionāļu kulinārijas jomā Latvijā katastrofāli pietrūkst, tāpēc visi spēki jāvērš jaunās auditorijas izglītošanai. Pateicoties izglītojošiem pasākumiem var atklāt, iedvesmot un apmācīt jaunus talantus,” atzina D. Kristovskis.

Apmācības vadīs zviedru šefpavārs Mikaels Nipeliuss, bet ar savām zināšanām un vietējās izcelsmes produktu piemēriem varēs dalīties ikviens meistarklases dalībnieks. Meistarklases dalībniekus izvēlējās projektā iesaistītās Hanzas pilsētas. M. Nipeliuss ir Gotlandē dzimis šefpavārs, kurš savas karjeras laikā koncentrējies uz vietējās izcelsmes produktu pielietojumu mūsdienīga un kvalitatīva gastronomiskā piedāvājuma radīšanā. M. Nipeliuss ir strādājis gan kā restorānu vadītājs, gan kā someljē (vīnzinis), par ko saņēmis arī nacionālā līmeņa atzinību – 2015. gada labākais someljē Zviedrijas lielākā vīnu žurnāla “Livets goda” vērtējumā.

Par projektu:

Sadarbojoties 11 Latvijas, Igaunijas un Zviedrijas partneriem, no 2015. gada oktobra līdz 2018. gada decembrim tiek ieviests projekts “Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai”. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda Centrālās Baltijas programmas 2014-2020. gadam atbalstu, un tā mērķis ir stiprināt vēsturiskās Hanzas savienības vērtības. No Latvijas projektā piedalās Cēsu Kultūras un tūrisma centrs, Kokneses, Limbažu, Pārgaujas un Kuldīgas novadu pašvaldības, kā arī Valmieras pilsētas pašvaldība un Vidzemes plānošanas reģions, savukārt no Igaunijas projekta partneri ir Pērnavas un Vīlandes pilsētu pašvaldības, bet no Zviedrijas – Gotlandes reģions un Gotlandes tūrisma attīstības aģentūra “Inspiration Gotland”, kas ir arī projekta vadošais partneris. Vairāk par projektu lasiet šeit. Sekojiet līdzi aktualitātēm arī projekta Facebook lapā un projekta mājaslapā!

Papildu informācija:

Rūta Vasermane

Projektu speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā

Tālr.: +371 64116007

E-pasts: ruta.vasermane PIE vidzeme PUNKTS lv

 

Esam sagatavojuši jaunāko “VPR Jaunumi” izdevumu par aktualitātēm Vidzemes plānošanas reģionā septembra un oktobra mēnešos. Izdevumā uzsvērta sadarbības pozitīvā ietekme uz reģionālo attīstību, kā arī joprojām vēršam uzmanību par transporta tīklu sakārtošanas nepieciešamību un ar jomu saistītajiem izaicinājumiem reģionā.

Turpat variet lasīt par atziņām no starptautiskās tūrisma konferences Valmierā, ar tām dalījušās VPR tūrisma ekspertes. Darbs norit arī pie mūžizglītības jomas attīstības Baltijas jūras reģionā, nesen Latvijā pieņemta aktīvas novecošanas stratēģija.

 

Kā ierasts, jaunumos variet uzzināt arī par jaunākajiem notikumiem un aktivitātēm VPR īstenotajos projektos. Dažas no tām - Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klasteris kļuvis par vienu no trim starptautiski sertificētiem klasteriem Latvijā; Burtnieku novadā projekta “Insure” ietvaros tiek testēta jauna piesārņojuma attīrīšanas metode; ar skaļu saukli uzsākts darbs pie efektīvas energopārvaldības ieviešanas reģionā – energoefektivitātes plāni pašvaldībās jāizmanto, nevis jāliek plauktā!

Par šiem un citiem projektiem esiet aicināti uzzināt ko vairāk jaunajā “VPR Jaunumi” izdevumā!

 

Vidzeme – ceļš ved augšup! 

15. – 17. novembrī Vidzemes plānošanas reģions (VPR) piedalīsies pirmajās Latvijā rīkotajās Eiropas Vietējās solidaritātes dienās, uzņemot viesus no Imeretijas reģiona Gruzijā. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) organizētās vizītes ietvaros viesi Vidzemē apmeklēs Valmieru, Raunas novadu un Pārgaujas novadu.

Vidzemē Gruzijas pārstāvji tiksies ar VPR un vairāku pašvaldību vadību, uzņēmējiem, nevalstisko organizāciju dalībniekiem un jauniešiem, kā arī apmeklēs Vidzemes Augstskolu. Vidzemes iedzīvotājiem – uzņēmējiem, jauniešiem un dažādu sektoru NVO darbiniekiem – tā būs laba iespēja vairāk uzzināt par sadarbības iespējām ar Gruziju.

VPR un Imeretijas reģions šī gada maijā parakstīja nodomu protokolu par sadarbību, un LPS organizētais pasākums palīdzēs stiprināt sadarbības saites. Imeretijas reģionu vizītes ietvaros pārstāvēs, gubernatora vietnieks Josebs Kakaleišvili (Ioseb Khakhaleishvili) un vicegubernatori Pāta Nadiradze (Paata Nadiradze) un Giorgi Čigvarija (Giorgi Tchigvaria).

Eiropas Vietējās solidaritātes dienas ir Eiropas līmeņa iniciatīva ar mērķi atbalstīt un veicināt vietējo un reģionālo pašvaldību sadarbību dažādās Eiropas valstīs. Šogad divu nedēļu laikā tematiskie pasākumi notiks septiņos reģionos visā Eiropā. Eiropas Vietējās solidaritātes dienu pasākumi notiek Eiropas Komisijas līdzfinansēta projekta ietvaros.

 

Papildu informācija:

Guna Kalniņa-Priede

Administrācijas vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā

Tālrunis: +37164219022

E-pasts: guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv

Sekmējot Latvijas un Ziemeļvalstu reģionālo sadarbību, šogad Latvija pirmo reizi piedalās Baltijas jūras reģiona klasteru projektu uzsaukumā “Inovāciju Ekspresis” (BSR Stars Innovation Express). Projektu uzsaukumā pieteikumus no Latvijas puses iesnieguši četri klasteri, to vidū arī Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klasteris, kas iesniedzis pieteikumu kopā ar Dānijas Nacionālo pārtikas inovāciju klasteri "FoodNetwork". Iespēja klasteriem piedalīties šajā programmā nodrošināta Ekonomikas ministrijai un Ziemeļvalstu Ministru padomei kopīgi šim mērķim novirzot finanšu līdzekļus 48 000 EUR apmērā.

 

Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā direktors Jans Vidbergs uzsver: “Ziemeļvalstu konkurētspējas pamatā ir savstarpējā uzticēšanās, vēlme un spēja sadarboties. Šobrīd redzam, ka šī sadarbība šķērso ierastās reģiona robežas, un mēs arvien vairāk runājam par kopīgu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbību, kas var virzīt uz inovatīviem risinājumiem reģiona konkurētspējas paaugstināšanā. Mums ir jāatzīst, ka labāka savstarpēja sadarbība stiprina arī kopēju Eiropas Savienības ekonomiku, kuras daļa esam mēs visi.”

Klasteru atbalsta programma “Inovāciju Ekspresis” veidota ar mērķi sekmēt mazo un vidējo uzņēmumu starptautisko sadarbību, īstenojot klasteru iniciatīvas un sekmējot Ziemeļvalstu un Baltijas valstu savstarpējo inovatīvo tehnoloģiju pārnesi un zināšanas.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko norāda: “Reģionālā sadarbība ir īpaši nozīmīga mazu valstu konkurētspējas paaugstināšanai. Ziemeļvalstis ir bijušas, ir un arī nākotnē būs nozīmīgs sadarbības partneris Latvijai. Kopīgu projektu īstenošana ļauj iepazīt kaimiņvalstu labāko pieredzi un sasniegumus, kā arī sekmēt mūsu uzņēmumu tālāko izaugsmi. Latvijas biznesa vidē arvien vairāk vērojama komersantu vēlme sadarboties gan vienas nozares ietvaros, gan starp nozarēm. Klasteru interese par šo programmu ir spilgts apliecinājums komersantu vēlmei sadarboties ne tikai valsts ietvaros, bet arī starptautiski.”

No Latvijas dalībai programmā iesniegti pieteikumi vides un zaļo tehnoloģiju, pārtikas rūpniecības un informācijas tehnoloģiju nozarēs. Latvijas projektu pieteikumos klasteri plāno sadarboties ar vairākiem dažādu nozaru ziemeļvalstu klasteriem, kā arī MVU tīkliem, lai kopīgi sekmētu inovāciju attīstību, eksporta pieaugumu un MVU internacionalizāciju.

2016. gadā programmas ietvaros kopumā saņemti 58 pieteikumi no astoņām valstīm. Projektu vērtēšanu notiek gan vietējā, gan arī Baltijas jūras reģiona līmenī. Plānots, ka projektu vērtēšana noslēgsies šī gada ietvaros, lai jau 2017. gadā uzsāktu projektu īstenošanu.

Līdz šim klasteru atbalsta programmā BSR Innovation Express piedalījusies Norvēģija, Zviedrija, Dānija, Somija, Lietuva un Islande. Programmas ietvaros 2014. un 2015. gadā kopumā īstenoti 62 starptautiski projekti, katrā no tiem apvienojot vismaz divus dažādu valstu klasterus un kopā iesaistot 2109 uzņēmumus. Iepriekšējos gados projekti īstenoti tādās nozarēs kā zaļās tehnoloģijas, pārtika, IKT, veselības aprūpe, biznesa un finanšu pakalpojumi, enerģētika, robotika, mediji, ražošanas tehnoloģijas, biotehnoloģijas, radošās nozares un arī medicīnā. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pozitīvo pieredzi un lielo atsaucību, šogad programmas īstenošanā iesaistījies arī Brandenburgas (Vācija) un Katalonijas (Spānija) reģions.

 

Informāciju sagatavoja:

Evita Urpena

Ekonomikas ministrijas

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

Tālr: 67013193

E-pasts: Evita.Urpena PIE em.gov PUNKTS lvprese PIE em.gov PUNKTS lv

Web: www.em.gov.lv

Seko mums Twitter: @EM_gov_lv

Youtube: http://www.youtube.com/ekonomikasministrija

Facebook: http://www.facebook.com/atbalstsuznemejiem

Vietējās izcelsmes produktiem ir potenciāls kļūt par ļoti nozīmīgu mūsdienu gastronomijas daļu. Šīs nedēļas sākumā par to bija iespējams pārliecināties Vīlandē (Igaunija), kur šefpavāri no septiņām Hanzas pilsētām (Cēsīm, Limbažiem, Kuldīgas, Straupes, Valmieras, Pērnavas un Vīlandes (pēdējās divas – Igaunija)) piedalījās starptautiskā meistarklasē zviedru kolēģa Mikaela Nipeliusa (Mikael Nypelius) vadībā.

Ir vairāki iemesli, kāpēc vietējās izcelsmes produktus un sastāvdaļas izmantot gastronomijā. Tuvākā apkārtnē atrodamie produkti pārsvarā ir kvalitatīvāki, turklāt tiem piemīt arī papildu emocionālā vērtība, tā kā tie aug noteiktās vietās – vietējos mežos un dārzos. Iepriekšējās paaudzēs vietējās izcelsmes sastāvdaļas tika biežāk lietotas dažādu ēdienu pagatavošanā, atzina šefpavāri.

“Mūsu vecvecāku receptes dažreiz ir nepamatoti piemirstas, lai gan tās mēdz būt oriģinālas, interesantas un kvalitatīvas. Šāda veida meistarklases ir ļoti noderīgas, lai mēs atcerētos un arī atgādinātu kolēģiem par atgriešanos pie mūsu saknēm un pagātnes garšu atdzīvināšanu,” sacīja Lauris Tukišs, Cēsu restorāna “Izsalkušais Jānis” šefpavārs.

Šo iemeslu dēļ pārsteidzošs ir paradokss, ka dažās vietās produkti, kurus var atrast un ievākt tuvākā apkārtnē, tiek importēti no tālienes. Protams, sadarbības veidošanai ar vietējiem zemniekiem ir savi ierobežojumi, tomēr ieguvumi tos pārspēj. Sadarbība ir rūpīgi jāplāno, apzinoties, ka piegādei ir noteikts daudzuma un produktu veidu ierobežojums.

Diskusijās ar kolēģiem no Baltijas zviedru šefpavārs M. Nipeliuss uzsvēra, ka nozares profesionāļiem vajadzētu biežāk izmēģināt dažādas gastronomijā neierastas dabas veltes. Ir būtiski izprast ēdiena sastāvdaļu īpašības, tāpēc M. Nipeliuss šefpavāriem stāstīja par dažādiem reģionā atrodamiem augiem, to nogatavošanos un ievākšanu. Zviedru šefpavārs arī uzsvēra pareizas produktu uzglabāšanas nozīmi – mūsu klimata joslā ir būtiski zināt, kā var paildzināt produktu derīgumu un saglabāt to labās īpašības.

Šefpavāru meistarklase notika projekta HANSA ietvaros. Viens no projekta mērķiem ir jaunu tūrisma produktu radīšana, tai skaitā arī gastronomiskā piedāvājuma pilnveidošana. Apmācības bija būtisks solis  zīmola “Hanzas gastronomija” veidošanā, kas apvienos vietējās gastronomijas vērtības ar Hanzas mantojumu.

Apmācības vadīja zviedru šefpavārs Mikaels Nipeliuss. Meistarklases dalībniekus izvēlējās projektā iesaistītās Hanzas pilsētas. M. Nipeliuss ir Gotlandē dzimis šefpavārs, kurš savas karjeras laikā koncentrējies uz vietējās izcelsmes produktu pielietojumu mūsdienīga un kvalitatīva gastronomiskā piedāvājuma radīšanā. M. Nipeliuss ir strādājis gan kā restorānu vadītājs, gan kā someljē (vīnzinis), par ko saņēmis arī nacionālā līmeņa atzinību – 2015. gada labākais someljē Zviedrijas lielākā vīnu žurnāla “Livets goda” vērtējumā.

Par projektu:

Sadarbojoties 11 Latvijas, Igaunijas un Zviedrijas partneriem, no 2015. gada oktobra līdz 2018. gada decembrim tiek ieviests projekts “Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai”. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda Centrālās Baltijas programmas 2014-2020. gadam atbalstu, un tā mērķis ir stiprināt vēsturiskās Hanzas savienības vērtības. No Latvijas projektā piedalās Cēsu Kultūras un tūrisma centrs, Kokneses, Limbažu, Pārgaujas un Kuldīgas novadu pašvaldības, kā arī Valmieras pilsētas pašvaldība un Vidzemes plānošanas reģions, savukārt no Igaunijas projekta partneri ir Pērnavas un Vīlandes pilsētu pašvaldības, bet no Zviedrijas – Gotlandes reģions un Gotlandes tūrisma attīstības aģentūra “Inspiration Gotland”, kas ir arī projekta vadošais partneris. Vairāk par projektu lasiet šeit. Sekojiet līdzi aktualitātēm arī projekta Facebook lapā un projekta mājaslapā!

 

Papildu informācija:

Rūta Vasermane

Projektu speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā

Tālr.: +371 64116007

E-pasts: ruta.vasermane PIE vidzeme PUNKTS lv

8. decembrī Vidzemes plānošanas reģions aicina uz konferenci “Atvērto datu risinājumi reģiona attīstībai”, lai iepazīstinātu ar atvērto datu radīšanas un izmantošanas iespējām. Konferences ietvaros stāstīsim un rādīsim atvērto datu praktisko pielietojumu piemērus tūrisma, transporta, attīstības plānošanas, izglītības un lauksaimniecības nozarēs Latvijā un citur Eiropā. Konference norisināsies koncertzālē “Valmiera”, Leona Paegles ielā 10, Valmierā.

Konferences laikā būs iespēja iepazīties gan ar aktuālo situāciju Latvijā atvērto datu jomā, gan ar interesantiem datu izmantošanas piemēriem no citām Eiropas valstīm, ko prezentēs eksperti no Īrijas un Čehijas. Konference sniegs izpratni, idejas un iedvesmu meklēt aizvien plašāku atvērto datu pielietojumu ikdienas darbā, efektīvāk plānojot vietu attīstību, veicinot atvērtību un sabiedrības iesaisti. Datu radīšanas un vizualizācijas piemēri ļaus plašāk paraudzīties uz atvērto datu sniegtajām iespējām.

Konference tiek rīkota projekta “SDI4Apps” ietvaros, un pusdienu pārtraukumā varēs tuvāk iepazīties ar projektā izstrādāto mākoņa platformu. Platforma ļaus lietotājiem gan publiskajā, gan privātajā sektorā izstrādāt jaunas lietojumprogrammas, izmantojot Eiropas atvērtos datus.

Ar pilnu konferences darba kārtību var iepazīties šeit.

Konference ir bez maksas, taču, tā kā vietu skaits ir ierobežots, nepieciešams iepriekš reģistrēties šajā saitē. Reģistrācija veicama līdz 5. decembrim (ieskaitot).

Projekts „Atvērtās ģeogrāfiskās informācijas pārņemšana, izmantojot saistīto datu inovatīvus servisus (SDI4Apps)” tiek realizēts Eiropas Savienības Konkurētspējas un inovācijas ietvarprogrammas „Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas politikas atbalsta programma (ICT PSP)” ietvaros. Projekta mērķis ir ar pilota aplikāciju palīdzību sniegt izpratni pašvaldībām, uzņēmējiem, iedzīvotājiem un citiem interesentiem par INSPIRE direktīvas principiem un citām Eiropas Komisijas iniciatīvām, kas vērstas uz datu brīvu pieejamību un to atkārtotu izmantošanu.

Plašāk par projektu un tā aktivitātēm lasiet šeit un projekta LinkedIn lapā.         

Papildus informācija: Kristaps Ročāns, Projekta vadītājs Vidzemes plānošanas reģionā, Tālr.: +371 29753011, E-pasts: kristaps.rocans PIE vidzeme PUNKTS lv;  www.vidzeme.lv.

Lai meklētu risinājumus, kā veicināt ekonomisko izaugsmi no attīstības centriem attālinātās teritorijās, uzlabojot iedzīvotāju un uzņēmumu piekļuvi lielpilsētām un transporta mezgliem  Ziemeļjūras - Baltijas transporta koridorā, dalītos pieredzē par TEN-T pamattīkla koridoru izmantošanas iespējām un ieguvumiem, dzelzceļa lomu iedzīvotāju mobilitātē un uzņēmējdarbības attīstībā, kā arī gūtu jaunas zināšanas un projektu idejas, Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar TENTacle projekta partneri no Norvēģijas Innovation Circle Network rīko starptautisku konferenci ,,Eiropa kustībā” 2016. gada 1.-2. decembrī Rīgā, Hotel Roma. Konference notiek Interreg Baltijas jūras reģiona sadarbības programmas 2014-2020 projekta TENTacle  (TEN-T pamattīkla koridoru kapitalizācija labklājībai, izaugsmei un kohēzijai) ietvaros.

TEN-T pamattīklu koridori ir jauns Eiropas Savienības transporta politikas instruments, kam ir liels potenciāls veicināt teritoriju attīstību ne tikai tiešā TEN-T tuvumā, bet arī attālinātos  reģionos, tādējādi sniedzot ieguvumu visam makroreģionam kopumā.

Konferences programma: http://www.innovationcircle.net/europeans-on-the-move.5908253-97612.html

Pieteikties konferencei var līdz 28. novembrim, rakstot uz rita.merca PIE vidzeme PUNKTS lv

Papildus informāciju  var iegūt: Rita Merca, projekta vadītāja

Tel. +371 29476373

rita.merca PIE vidzeme PUNKTS lv

 

 

Pašvaldību ēkām ir jākalpo par veiksmīgu piemēru tam, kā kvalitatīvas renovācijas rezultātā, ēkās ir iespējams samazināt kopējo enerģijas patēriņu un uzlabot ēkas energoefektivitāti. Tomēr, ņemot vērā, ka tiek izstrādāti arvien jauni efektīvāki tehnoloģiski risinājumi, un piedāvāti jauni finanšu instrumenti māju renovācijai, atbildīgajiem speciālistiem, bieži vien, trūkst kapacitātes un informācijas, lai izmantotu visas šobrīd tirgū piedāvātās iespējams. Šo problēmu iespējams risināt, piedāvājot pašvaldībām vairākus atbalsta instrumentus, piemēram, nodrošinot ēku pārvaldnieku apmācības, informējot tos par tirgū pieejamiem  finanšu modeļiem un efektīviem tehnoloģiskiem risinājumiem, kas izmantojami ēku siltināšanai un energoefektīvai ekspluatācijai. 

Vairākas Baltijas jūras reģiona dalībvalstis (Somija, Igaunija, Polija, Dānija, Zviedrija, Norvēģija un Latvija) izveidojušas partnerību, tādējādi uzņemoties iniciatīvu meklēt atbilstošus risinājumus.

Latviju partnerībā pārstāv Vidzemes plānošanas reģions (VPR), kurš kopā ar pārējiem partneriem strādā pie projekta “EFFECT4Buildings” pieteikuma izstrādes iesniegšanai Interreg Baltijas jūras programmā. Projekta mērķis ir papildināt ēku īpašnieku un pārvaldnieku zināšanas par dažādiem finansu modeļiem mūsdienīgu energoefektīvu risinājumu ieviešanā ēku apsaimniekošanā. Projekta ideja ir guvusi atbalstu Baltijas jūras programmas projektu konkursa 1. kārtā, tāpēc partnerība šobrīd aktīvi strādā pie pilna projekta pieteikuma sagatavošanas, tas jāiesniedz vērtēšanai līdz 2017.gada 17.janvārim. Šobrīd projekts ieguvis Eiropas Savienības stratēģijas Baltijas jūras reģionam parauginiciatīvas (flaggship) statusu un novērtēts kā stratēģiski būtisks, iegūstot arī Baltijas jūras valstu padomes un LR Ekonomikas ministrijas konceptuālu atbalstu. Abas iepriekšminētās organizācijas ir šīs stratēģijas enerģētikas jomas koordinatori.

 

Jau iepriekš stāstījām, ka Vidzemes plānošanas reģions (VPR) uzsācis arī projekta PANEL2050 īstenošanu, kas galvenokārt koncentrējas uz atbalsta sniegšanu enerģētikas plānu izstrādē un ieviešanā vietējā un reģionālajā līmenī. Papildus tam, ka trūkst efektīvu, reāli ieviešamu energoplānu, trūkst arī finansējuma šo plānu īstenošanai.  “EFFECT4Buildings” uzskatāms par kompleksu risinājumu meklējumu loģisku turpinājumu.

Plašāka informācija: Aija Rūse, projekta PANEL2050 vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, aija.ruse PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 26400288 

15. – 17. novembrī Eiropas Vietējās solidaritātes dienu ietvaros Vidzemes plānošanas reģionā (VPR) viesojās Imeretijas reģiona (Gruzija) vadība. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) organizētajā pasākumā viesi apmeklēja Valmieru un Cēsu, Pārgaujas un Raunas novadus.

 

Valmierā Gruzijas delegācija – Imeretijas reģiona gubernatora vietnieks Josebs Kakaleišvili (Ioseb Khakhaleishvili) un vicegubernatori Pāta Nadiradze (Paata Nadiradze) un Giorgi Čigvarija (Giorgi Tchigvaria) – iepazinās ar Vidzemes Augstskolu un pārrunāja abu valstu augstākās izglītības iestāžu sadarbības iespējas. Gruzijas delegācija vizītes laikā apskatīja arī Cēsis, savukārt Pārgaujas un Raunas novados viesi apmeklēja vietējās skolas un tikās arī ar vietējiem uzņēmējiem, nevalstisko organizāciju dalībniekiem un politiķiem.

Straupes pamatskolas un Stalbes vidusskolas skolēni piedalījās zīmēšanas konkursā, kura tēma bija Gruzija. Kopā tika iesniegti 120 darbi, bet astoņi saņēma LPS sarūpētās balvas un negaidītu uzaicinājumu apmeklēt Imeretijas reģionu Gruzijā. Lidojuma izmaksas apmaksās Pārgaujas novada pašvaldība, bet uzturēšanās izdevumus Gruzijā – Imeretijas reģions.

“VPR dalība Eiropas Vietējās solidaritātes dienu aktivitātēs ir noderīga gan mums, gan mūsu viesiem. Šādi pasākumi paver jaunas sadarbības iespējas uzņēmējiem un izglītības iestāžu darbiniekiem. Ceram, ka šīs iespējas tiks pārvērstas reālā sadarbībā un labumā abu reģionu pārstāvjiem”, pēc Imeretijas reģiona vadības vizītes atzina VPR administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede.

VPR un Imeretijas reģions šī gada maijā parakstīja nodomu protokolu par sadarbību, un LPS organizētais pasākums palīdzēja stiprināt sadarbības saites starp abiem reģioniem un valstīm. Jāpiebilst, ka Gruzija ir viena no prioritārajām valstīm Latvijas attīstības sadarbības politikas 2016.-2020. gadam ietvaros.

Eiropas Vietējās solidaritātes dienas ir Eiropas līmeņa iniciatīva ar mērķi atbalstīt un veicināt vietējo un reģionālo pašvaldību sadarbību dažādās Eiropas valstīs. Šogad divu nedēļu laikā tematiskie pasākumi notika septiņos reģionos visā Eiropā. Eiropas Vietējās solidaritātes dienu pasākumi notiek Eiropas Komisijas līdzfinansēta projekta ietvaros.

 

Papildu informācija:

Guna Kalniņa-Priede

Administrācijas vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā

Tālrunis: +37164219022

E-pasts: guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv

Vidzemes reģiona pašvaldību uzņēmējdarbības speciālisti no 28.-29.novembrim viesojas Dienvidigaunijā, lai iepazītos ar Voru apgabala pieredzi uzņēmējdarbības veicināšanā. Pieredzes apmaiņas braucienu organizē Vidzemes Uzņēmējdarbības centrs, rosinot pašvaldību speciālistus domāt par jaunām idejām, kā vēl varētu atbalstīt vietējos uzņēmējus.

Brauciena dalībnieki apmeklēs gan Voru apgabala pašvaldību un Koksnes pārstrādes un mēbeļu ražošanas kompetenču centru, gan arī iepazīsies ar dažādiem sadarbības tīklojumiem – Igaunijas kokmateriālu klasteri, reģiona tūrisma klasteri, pārtikas klasteri un amatniecības klasteri.  Tāpat pašvaldību uzņēmējdarbības speciālistiem būs iespēja iepazīties ar Voru pilsētas un citu Dienvidigaunijas pašvaldību atbalsta instrumentiem un īstenotajām iniciatīvām uzņēmējdarbības veicināšanā.  Īpašu interesi raisījusi arī Valgas apgabala Sangastes ciemata pieredze teritorijas atpazīstamības veicināšanā, kļūstot par Igaunijas rudzu ciemu.

Plašāka informācija: Ina Miķelsone, Vidzemes Uzņēmējdarbības centra vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 29289487

Pagarināti plānošanas reģionu un pašvaldību sadarbības līgumu noslēgšanas un deinstitucionalizācijas (DI) plānu izstrādes termiņi.

Tas ļaus deinstitucionalizācijas (DI) procesā pilnvērtīgi iesaistīties tām pašvaldībām, kas izvēlējušās piedalīties nesen vai par dalību vēl lems, ir pagarināti plānošanas reģionu un pašvaldību sadarbības līgumu noslēgšanas un deinstitucionalizācijas (DI) plānu izstrādes termiņi.

 

Attiecīgi tās piecas pašvaldības, kuras vēl nav pieņēmušas lēmumus par dalību DI, varēs lemt par iesaistīšanos līdz šī gada beigām. Savukārt Latvijas plānošanas reģioni koordinētus DI plānus varēs izstrādāt līdz 2017. gada beigām. Tādējādi plānošanas reģioni varēs pabeigt apzināt visus cilvēkus, kas iesaistīties DI projektos, izvērtēt katra cilvēka individuālās vajadzības un izstrādāt sociālās aprūpes vai rehabilitācijas atbalsta plānus, novērtēt sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu pieejamību un izplānot, kur un kādus pakalpojumus nepieciešams veidot DI ietvaros.

To nosaka otrdien, 29. novembrī, valdības sēdē pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 16. jūnija noteikumos "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamība personām ar invaliditāti un bērniem" pasākuma "Deinstitucionalizācija" īstenošanas noteikumi"".

Pieņemtie grozījumi konkretizē DI plānu satura un apstiprināšanas procedūras nosacījumus. DI plānos tiks iekļauts pašvaldību vajadzībām visatbilstošākais infrastruktūras ieguldījumu risinājums. Kopumā DI ietvaros Latvijas pašvaldības varēs iekārtot telpas dienas centriem, grupu mājām vai specializētām darbnīcām cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī ģimeniskai videi pietuvinātas mājas bērniem, kas palikuši bez vecāku aprūpes.

Paredzēts, ka turpmāk pašvaldībām būs iespēja DI projektā iekļaut arī tās personas, kurām jau tiek sniegti sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi. Atbrīvoto finansējumu varēs novirzīt citām pašvaldības iedzīvotāju grupām, piemēram, veciem cilvēkiem ar vecuma demenci.

Grozījumu projektā noteikti individuālo vajadzību izvērtēšanas un pakalpojumu sniegšanas nosacījumi tiem bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuri projektā laikā kļūst pilngadīgi. Turpmāk bērnu likumiskajiem pārstāvjiem būs iespēja izvēlēties individuālās izvērtēšanas veidu un attiecīgi arī to, vai bērns projekta ietvaros saņems bērniem, vai pieaugušajiem cilvēkiem paredzētos pakalpojumus.

Tāpat grozījumos paredzēta iespēja pašvaldībām pēc DI plāna izstrādes precizēt pasākuma mērķa grupas personu skaitu, kurām tās nodrošinās sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus. Savukārt plānošanas reģioniem ir noteiktas tiesības organizēt bērnu individuālo vajadzību novērtēšanu ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem bērnu aprūpes iestādēs, kuras nav šo reģionu sadarbības partneri DI pasākuma ietvaros.

 

Informāciju sagatavoja:

 Egils Zariņš, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists, 64331829, egils.zarins PIE lm.gov PUNKTS lv